Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2008. gada 15. janvāra - StrasbūraGalīgā redakcija
Partnerību izveidošana atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam *
 Direktīvas 95/50/EK attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām grozīšana ***I
 Diskriminācijas atcelšana pārvadājumu cenās un nosacījumos ***I
 Lidostu nodevas ***I
  Rezolūcija
  Konsolidētais teksts
 Bīstamo ķīmisko vielu eksports un imports ***I
  Rezolūcija
  Konsolidētais teksts
  Pielikums
 Sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošana darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā ***I
  Rezolūcija
  Konsolidētais teksts
 CARS 21 : konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums
 Nodokļu režīms attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās
 Kopienas stratēģija veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.–2012. gadam

Partnerību izveidošana atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam *
PDF 65k   DOC 31k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 15 janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 533/2004 par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam (COM(2007)0662 – C6-0471/2007 – 2007/0239(CNS) )
P6_TA(2008)0001 A6-0517/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0662 ),

–   ņemot vērā EK līguma 181.a panta 2.punkta pirmo teikumu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0471/2007 ),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0517/2007 ),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Direktīvas 95/50/EK attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām grozīšana ***I
PDF 63k   DOC 31k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 15 . janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 95/50/EK attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (COM(2007)0509 – C6-0278/2007 – 2007/0184(COD) )
P6_TA(2008)0002 A6-0506/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0509 ),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0278/2007 ),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0506/2007 ),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Diskriminācijas atcelšana pārvadājumu cenās un nosacījumos ***I
PDF 96k   DOC 52k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu ‐ transporta aspekti (COM(2007)0090 – C6-0086/2007 – 2007/0037A(COD) )
P6_TA(2008)0003 A6-0513/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0090 ),

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 75. panta 3. punktu, 95. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0086/2007 ),

–   ņemot vēra 2007. gada 5. jūlija Priekšsēdētāju konferences lēmumu pilnvarot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju un Transporta un tūrisma komiteju katrai sagatavot normatīvu ziņojumu, pamatojoties uz iepriekšminēto Komisijas priekšlikumu,

-   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par piedāvāto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0513/2007 ),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
VIRSRAKSTS
Eiropas Parlamenta un Padomes regula ar ko groza Regulu Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.
Padomes regula ar ko groza Regulu Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu.
Grozījums Nr. 2
1. ATSAUCE
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 75. panta 3. punktu, 95. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu ,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 75. panta 3. punktu,
Grozījums Nr. 3
5. ATSAUCE
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,
svītrots
Grozījums Nr. 4
3. APSVĒRUMS
3)    Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 1. punktā visiem pārtikas uzņēmumiem prasīts izveidot, ieviest un uzturēt procedūru, kuras pamatā ir kritisko kontroles punktu bīstamības analīzes (HACCP) principi.
svītrots
Grozījums Nr. 5
4. APSVĒRUMS
4)    Pieredze liecina, ka daži pārtikas uzņēmumi pārtikas higiēnu var nodrošināt, pareizi īstenojot Regulā (EK) Nr. 852/2004 noteiktās pārtikas higiēnas prasības un nepiedaloties HACCP sistēmā. Uzņēmumi, uz ko tas attiecas, ir mazi uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 10 darbinieku un kuri ražojumus pārdod galvenokārt tieši gala patērētājam, piemēram maiznīcas, gaļas veikali, pārtikas veikali, tirdzniecības vietas tirgos, restorāni un bāri, kas ir mikrouzņēmumi saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazu uzņēmumu un vidēja lieluma uzņēmumu definīciju.
svītrots
Grozījums Nr. 6
5. APSVĒRUMS
5)    Tāpēc ir atbilstīgi šos uzņēmumus atbrīvot no Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 1. punkta prasības, saglabājot visas pārējās šīs regulas prasības.
svītrots
Grozījums Nr. 7
6. APSVĒRUMS
6)    Tā kā Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas Nr. 11 grozījumiem ir kopīgs mērķis samazināt uzņēmumu administratīvo slogu, nemainot šo regulu pamatmērķi, ir atbilstīgi šos grozījumus apvienot vienā regulā,
svītrots
Grozījums Nr. 8
2. PANTS
5. panta 3. punkts (Regula (EK) Nr. 852/2004)
2. pants
svītrots
Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu:
"Neskarot citas šīs regulas prasības, 1. punktu nepiemēro uzņēmumiem, kas ir mikrouzņēmumi saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK (1) un kuru uzņēmējdarbība pārsvarā ir tieša pārtikas produktu tirdzniecība gala patērētājam".

(1) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.


Lidostu nodevas ***I
PDF 169k   DOC 112k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lidostu nodevām (COM(2006)0820 – C6-0056/2007 – 2007/0013(COD) )
P6_TA(2008)0004 A6-0497/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0820 ),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0056/2007 ),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0497/2007 ),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 15. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/.../EK par lidostu nodevām

P6_TC1-COD(2007)0013


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

ņemot vērā Reģionu Komitejas atzinumu(2) ,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3) ,

tā kā:

(1)   Lidostu galvenais uzdevums un komercdarbība ir nodrošināt pakalpojumus gaisa kuģiem no to nolaišanās līdz pacelšanās brīdim, kā arī pasažieru un kravu apkalpošanu, lai gaisa pārvadātāji varētu sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus. Šai nolūkā lidostas piedāvā virkni aprīkojuma un pakalpojumu, kas ir saistīti ar gaisa kuģu darbību, pasažieru apkalpošanu un kravu apstrādi un kuru izmaksas pamatā sedz no lidostu nodevām. Aprīkojums un pakalpojumi, kuru izmaksas sedz no lidostas nodevām, jānodrošina, ievērojot rentabilitāti.

(2)   Ir nepieciešams izveidot kopēju regulējumu attiecībā uz lidostu nodevu pamatiezīmēm un nodevu noteikšanas veidu, jo, šādam regulējumam iztrūkstot, pamatprasības attiecībās starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem var netikt ņemtas vērā.

(3)   Šī direktīva jāpiemēro tām lidostām Kopienā , kuru lielums pārsniedz minimālo, jo attiecībā uz mazo lidostu vadību un finansējumu nav nepieciešams piemērot Kopienas regulējumu.

(4)   Maksājumu iekasēšana par aeronavigācijas pakalpojumu un lidlauka pakalpojumu sniegšanu ir jau izskatīta attiecīgi Komisijas ║ Regulā (EK) Nr. 1794/2006(4) un Padomes ║ Direktīvā 96/67/EK(5) .

(5)   Lidostu nodevām ir jābūt nediskriminējošām. Ir jānosaka obligāta regulāru konsultāciju procedūra starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem, paredzot iespēju jebkurai no pusēm vērsties pie neatkarīgas regulatīvas iestādes, ja lidostas lietotāji apstrīd kādu lēmumu par lidostu nodevām vai nodevu sistēmas izmaiņām.

(6)   Katrā dalībvalstī ir jāizvēlas vai jāizveido viena neatkarīga regulatīva iestāde, lai nodrošinātu tās lēmumu objektivitāti un šīs direktīvas pareizu un efektīvu piemērošanu. Šīs iestādes rīcībā ir jābūt visiem nepieciešamajiem personāla, speciālu zināšanu un finanšu resursiem tās uzdevumu veikšanai, lai nodrošinātu, ka lidostas rentabli sniedz pakalpojumus un nodrošina aprīkojumu .

(7)   Lidostu lietotājiem ir būtiski regulāri saņemt informāciju no lidostas pārvaldes iestādes par to, kā un uz kāda pamata tiek aprēķinātas lidostas nodevas. Šāda pārskatāmība sniegs gaisa pārvadātājiem ieskatu lidostas izmaksās un par lidostas investīciju produktivitāti. Lai lidostas pārvaldes iestāde varētu atbilstoši novērtēt prasības pēc nākotnē vajadzīgajām investīcijām, lidostas lietotājiem ir savlaicīgi jāsniedz lidostas pārvaldes iestādei informāciju par savām darbības prognozēm, attīstības projektiem un īpašām prasībām un vēlmēm.

(8)   Lidostām ir jāinformē lidostu lietotāji par lieliem infrastruktūras projektiem, jo tie būtiski ietekmē lidostas nodevu līmeni. Šāda informācija ir jāsniedz, lai būtu iespējama infrastruktūras izmaksu pārraudzība un lai attiecīgajā lidostā nodrošinātu piemērotu un rentablu aprīkojumu.

(9)    Ņemot vērā tādu gaisa pārvadātāju parādīšanos, kas gaisa pārvadājumus veic ar zemām izmaksām, lidostām, uz kurām lidojumus nodrošina šie pārvadātāji, jādod iespēja piemērot tādas nodevas, kas atbilst infrastruktūrai un/vai sniegto pakalpojumu līmenim, jo gaisa pārvadātāju likumīgās interesēs ir pieprasīt no lidostas tādus pakalpojumus, kas ir atbilstoši cenas un kvalitātes attiecībai. Tomēr šāda atšķirīga infrastruktūras vai pakalpojumu līmeņa pieejamībai nediskriminējoši jāattiecas uz visiem pārvadātājiem, kas to vēlas izmantot. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, piekļuve jānosaka pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus izstrādā lidostas pārvaldes iestāde. Jebkādai nodevu diferencēšanai un/vai palielināšanai ir jābūt pārredzamai, objektīvai un pamatotai ar skaidriem kritērijiem. Diferencēšanu var uzskatīt par stimulu jaunu maršrutu atklāšanai un tādējādi atbalstīt attīstību reģionos, kurus ietekmē neizdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un nelabvēlīgi dabas apstākļi, tostarp attālākos reģionos.

(10)   Tā kā nodevu noteikšanas un iekasēšanas metodes drošības izmaksu segšanai Kopienā ir atšķirīgas, ir nepieciešams saskaņot pamatu nodevu iekasēšanai par drošības izmaksām Kopienas lidostās, kurās drošības izmaksas atspoguļotas lidostu nodevās. Šādās lidostās nodevām ir jābūt saistītām ar patiesajām izmaksām par drošības nodrošināšanu, rūpīgi pārvaldot valsts finansējumu un valsts atbalstu, kas piešķirts, lai segtu drošības izmaksas , un pakalpojums jāsniedz, sedzot izmaksas, bet ne gūstot peļņu . Ieņēmumi, kas iegūti no lidostas nodevām, lai segtu ar drošību saistītās izmaksas, ir jāizmanto tikai un vienīgi drošības pasākumu īstenošanai.

(11)   Lidostu lietotājiem par to samaksātajām nodevām ir tiesības saņemt pakalpojumus noteiktā līmenī. Lai to nodrošinātu, par pakalpojumu līmeni ir jābūt līgumam, kuru regulāri noslēdz starp lidostas pārvaldes iestādi un asociāciju vai asociācijām , kas lidostā pārstāv lidostas lietotājus.

(12)   Šī direktīva neierobežo Līguma, jo īpaši tā 81. un 89. panta, noteikumu piemērošanu.

(13)    Tā kā dalībvalstis nevar pietiekami īstenot šā pasākuma mērķus, jo valsts līmenī lidostu nodevu sistēmu nevar vienoti ieviest visā Kopienā, un, ņemot vērā pasākuma mērogu un ietekmi, rezultātu labāk var panākt Kopienas līmenī, tādēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

1.   Šī direktīva nosaka kopējus principus lidostas nodevu iekasēšanai Kopienas lidostās. Tas neskar lidostas pārvaldes iestādes brīvību izvēlēties "single till" vai "dual till" sistēmu, vai abas minētās sistēmas kopā.

2.   Šo direktīvu piemēro visām lidostām, kuras atrodas teritorijā, uz ko attiecas Līguma noteikumi, kuras ir atvērtas komerciālai satiksmei un kuru gada apgrozījums pārsniedz 5 miljonus pasažieru pārvadājumu vai ir vairāk nekā 15 % no pasažieru pārvadājumu kopējā skaita dalībvalstī, kurā lidostas atrodas .

Dalībvalstis pēc rūpīgas izmeklēšanas, ko veic valsts konkurences institūcija, var piemērot šo direktīvu arī citām lidostām, ja tam ir pamatota vajadzība.

Šo direktīvu piemēro arī lidostu tīkliem un visām tajos iesaistītajām lidostām teritorijā, uz kuru attiecas Līguma noteikumi.

Dalībvalstis publisko to teritorijā esošo lidostu sarakstu, uz kurām attiecas šīs direktīvas noteikumi. Šī saraksta pamtā ir EUROSTAT dati, un to atjauno reizi gadā.

Šo direktīvu nepiemēro maksājumiem, kurus iekasē kā atlīdzību par aeronavigācijas pakalpojumiem ceļā un termināļos saskaņā ar ║ Regulu (EK) Nr. 1794/2006║, vai maksājumiem, kurus iekasē kā atlīdzību par lidlauka pakalpojumiem, kas minēti pielikumā ║ Direktīvai 96/67/EK║, vai maksājumiem, kurus iekasē, lai finansētu atbalsta pakalpojumus pasažieriem invalīdiem un pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulā (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (6) .

Šī direktīva neierobežo katras dalībvalsts tiesības piemērot papildu reglamentējošus pasākumus, kas ir saderīgi ar šo direktīvu vai citiem atbilstošiem Kopienas tiesību noteikumiem, attiecībā uz jebkuru lidostas pārvaldes iestādi, kas reģistrēta tās teritorijā. Tas jo īpaši var ietvert nodevu sistēmu un/vai nodevu līmeņa apstiprināšanu, pamatojoties uz konkurences tiesībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

   a) "lidosta" ir jebkura zemes platība, kas ir īpaši ierīkota, lai nodrošinātu gaisa kuģu nolaišanos, pacelšanos un manevrēšanu, tostarp palīgiekārtas, kas ir saistītas ar minētajām operācijām atbilstoši gaisa satiksmes un pakalpojumu prasībām, tai skaitā iekārtas, kas nepieciešamas komerciālo gaisa pārvadājumu pakalpojumu atbalstam;
   b) "lidostas pārvaldes iestāde" ir iestāde, kuras mērķis – attiecīgā gadījumā apvienojumā ar citiem pasākumiem, vai ne – saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem ir lidostas vai lidostu tīkla infrastruktūras administrēšana un vadība un attiecīgās lidostas vai lidostu tīkla dažādo operatoru darbības koordinēšana un kontrole;
   c) "lidostas lietotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbild par pasažieru, pasta un/vai kravu gaisa pārvadājumiem uz vai no attiecīgās lidostas;
   d) "lidostas nodeva" ir maksājums, ko iekasē par labu lidostas pārvaldes iestādei un ko maksā lidostas lietotāji un/vai aviopasažieri par tāda aprīkojuma un tādu pakalpojumu izmantošanu , kurus nodrošina vienīgi lidostas pārvaldes iestāde un kuri ir saistīti ar gaisa kuģa nolaišanos, pacelšanos, apgaismojumu un novietošanu, kā arī ar pasažieru un kravu apkalpošanu;
   e) "drošības nodeva" ir maksājums, kas ir īpaši paredzēts, lai segtu visas obligāto drošības pasākumu izmaksas vai to daļu nolūkā aizsargāt civilo aviāciju pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2320/2002, ar ko izveido kopējus noteikumus civilās aviācijas drošības jomā (7) ;
   f) "lidostu tīkls" ir vairākas lidostas dalībvalstī, ko pārvalda attiecīgās valsts kompetentās iestādes noteikta lidostu pārvaldes iestāde.

3. pants

Nediskriminācija

Dalībvalstis nodrošina, ka lidostu nodevas nav diskriminējošas attiecībā uz lidostas lietotājiem vai aviopasažieriem.

Šis noteikums nerada šķēršļus ieviest izmaiņas nodevās objektīvu un pārredzamu vispārējas nozīmes iemeslu dēļ.

4. pants

Lidostas, kas iekļautas tīklā

Lai nodrošinātu piekļuvi lidostu tīkla lidostām par samaksu, kas atbilst aviopasažieru skaitam, dalībvalstis var atļaut lidostu tīklu operatoriem ieviest vienotu un pārredzamu lidostas nodevu sistēmu visām lidostām, kas iekļautas tīklā. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja netiek izkropļota konkurence starp dažādu dalībvalstu lidostām, piemēram, attiecībā uz tūrismu. Strīda gadījumā sūdzības iesniedzējs var vērsties pie Komisijas, pamatojoties uz attiecīgajiem EK noteikumiem par konkurenci.

5. pants

Konsultācijas un tiesiskā aizsardzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka katrā lidostā, uz kuru attiecas šī direktīva, tiek noteikta obligāta ▌ konsultāciju procedūra starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem vai to pārstāvjiem attiecībā uz lidostu nodevu sistēmas darbību un šādu nodevu līmeni, tostarp to pakalpojumu kvalitātes līmeni, kurus sniedz lidostas pārvaldes iestāde, saņemot atlīdzību lidostas nodevas veidā . Dalībvalstis nodrošina, ka šāda konsultācija notiek, pirms lidostu pārvaldes iestādes vai lidostu lietotāji vēlas ieviest vai būtiski mainīt lidostas nodevu struktūru vai līmeni. Ja starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem vai to pārstāvjiem pastāv daudzgadu vienošanās, tad konsultēšanās procedūra notiek saskaņā ar šīs vienošanās noteikumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka izmaiņas lidostu nodevu sistēmā vai nodevu līmenī pēc iespējas tiek veiktas, vienojoties lidostas pārvaldes iestādei un lidostas lietotājiem. Šajā nolūkā lidostas pārvaldes iestāde jebkuru priekšlikumu par izmaiņām lidostu nodevu sistēmā vai nodevu līmenī iesniedz lidostas lietotājiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, norādot arī ierosināto izmaiņu iemeslus. Pēc jebkura lidostas lietotāja lūguma lidostas pārvaldes iestāde apspriežas ar lidostas lietotājiem par ierosinātajām izmaiņām un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ņem vērā viņu viedokli. Lidostas pārvaldes iestāde publicē savu galīgo lēmumu pienācīgā laika periodā pirms tā stāšanās spēkā . Lidostas pārvaldes iestāde pamato savu lēmumu attiecībā uz lidostas lietotāju viedokli, ja par ierosinātajām izmaiņām netiek panākta vienošanās starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka neatrisināmu domstarpību gadījumā saistībā ar lēmumu par lidostu nodevām lidostas pārvaldes iestāde vai lidostas lietotāji, ja tie pārstāv vismaz divas savstarpēji neatkarīgas aviosabiedrības vai nodrošina vismaz 10 % no ikgada gaisa satiksmes kustības vai ikgada pasažieru skaita attiecīgajā lidostā, var lūgt neatkarīgas regulatīvas iestādes iejaukšanos, kura izskata lidostu nodevu sistēmas vai lidostas nodevu līmeņa izmaiņu pamatojumu.

Neatkarīga regulatīvā iestāde, kas izvēlēta vai izveidota saskaņā ar 12. pantu:

   a) izveido procedūru, lai risinātu domstarpības starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem vai to pārstāvjiem par izmaiņām lidostas nodevu līmenī vai struktūrā, tostarp par pakalpojumu kvalitāti;
   b) definē nosacījumus, saskaņā ar kuriem domstarpību gadījumu var izskatīt minētā iestāde, lai atrisinātu to;
   c) nosaka kritērijus, pēc kuriem domstarpības izvērtē.

Šie nosacījumi un kritēriji ir nediskriminējoši, pārredzami un saskaņā ar EK konkurences tiesību principiem un šo direktīvu.

Lidostas nodevu sistēmas vai to līmeņa izmaiņu pārbaudes nekavē izmaiņu ieviešanu.

4.    Lidostas lietotājs sniedz pietiekamus (prima facie) pierādījumus, ka attiecīgā lidosta ir rīkojusies pretrunā EK konkurences tiesībām.

5.    Tie neskar nevienu esošo strīda izšķiršanas vai pārsūdzības procesu.

6. pants

Pārskatāmība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka lidostas pārvaldes iestāde katram lidostas lietotājam vai lidostas lietotāju asociāciju pārstāvjiem vienu reizi gadā sniedz informāciju par komponentiem, pamatojoties uz kuriem tiek noteikts visu lidostā iekasēto nodevu līmenis. Šajā informācijā ir jāietver vismaz:

   a) dažādu pakalpojumu un infrastruktūras saraksts, kuru nodrošina par iekasētajām nodevām;
   b) nodevu aprēķināšanas metodoloģija, norādot, vai ir izmantota "single till" vai "dual till" sistēma, vai abas kopā ;
   c) lidostas to izmaksu kopējā struktūra, kas saistītas ar materiāli tehnisko bāzi un pakalpojumiem, kurus paredzēts apmaksāt no lidostas nodevām, ciktāl tās attiecas uz lidostas nodevu aprēķināšanu un ir jāiekļauj uzņēmējdarbības gada pārskatos ;
   d) katras lidostā iekasēto nodevu kategorijas ieņēmumi un izmaksas;
   e) lidostas ieņēmumi no valsts atbalsta, subsīdijām un cita veida finansiālā atbalsta attiecībā pret ieņēmumiem no nodevām;
   f) valsts un reģionālais atbalsts, kas piešķirts lidostai, un finanšu resursu apjoms, kas iegūts no sabiedriskā finansējuma saistībā ar pienākumiem sabiedrisko pakalpojumu jomā;
   g) kopējais personāla skaits, kas nodarbojas ar pakalpojumiem, par kuriem tiek iekasētas nodevas;
   h) lidostas stāvokļa prognozes attiecībā uz ▌satiksmes pieaugumu un jebkuriem būtiskiem investīciju priekšlikumiem;
   i) lidostas infrastruktūras un iekārtu faktiskais izmantojuma pārskata periodā;
   j) paredzamā peļņa no jebkuriem būtiskiem investīciju priekšlikumiem , vērtējot to ietekmi uz lidostas jaudu un ▌pakalpojumu kvalitāti.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka lidostas lietotāji ▌iesniedz informāciju lidostas pārvaldes iestādei pirms jebkādām sagaidāmām lidostas nodevu vai lidostas nodevu sistēmas izmaiņām vai pirms jaunu nodevu ieviešanas , jo īpaši attiecībā uz:

   a) satiksmes prognozēm;
   b) gaisa kuģu flotes sastāva un paredzētās izmantošanas prognozēm;
   c) attīstības projektiem attiecīgajā lidostā;
   d) prasībām attiecīgajā lidostā.

3.   Atbilstīgi 1. un 2. punktam sniegtā informācija uzskatāma par konfidenciālu, un ar to attiecīgi rīkojas. Tai piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus par ziņu konfidencialitāti. Attiecībā uz lidostām, kuru akcijas kotē biržā, ir jo īpaši jāievēro biržas noteikumi.

4.    Saskaņā ar atbilstošiem noteikumiem par konfidencialitāti neatkarīgajai regulatīvajai iestādei nodrošina piekļuvi visai informācijai, ko tā pieprasa savu pienākumu veikšanai.

7. pants

Jauna infrastruktūra

Dalībvalstis nodrošina, ka pirms jaunu infrastruktūras projektu plānu pabeigšanas lidostas pārvaldes iestāde apspriežas ar lidostas lietotājiem. Ne vairāk kā piecu gadu laikā pirms ieguldījuma faktiskās veikšanas lidostas pārvaldes iestāde var aizsargāt savas intereses, piesaistot iepriekšēju finansējumu ar lidosta nodevu noteikšanas starpniecību.

Lidostas pārvaldes iestāde, atbilstīgi palielinot lidostas nodevas, var piesaistīt iepriekšēju finansējumu jauniem infrastruktūras projektiem, ar noteikumu, ka

   a) ir notikusi iepriekšēja, pārredzama un plaša pakalpojumu sniedzēju apspriešanās un, cik vien iespējams, vienošanās ar lidostas lietotājiem par palielināto lidostas nodevu apmēru un piemērošanas ilgumu;
   b) visus papildu ieņēmumus izmanto vienīgi plānotās infrastruktūras izveidei;
   c) ir saņemtas visas oficiālās atļaujas.

8. pants

Kvalitātes standarti

1.   Lai nodrošinātu vienmērīgu un efektīvu lidostas darbību, dalībvalstis nodrošina, ka lidostas pārvaldes iestāde un asociācija vai asociācijas, kas pārstāv lidostas lietotājus lidostā, rīko sarunas nolūkā noslēgt nolīgumus par katru pakalpojumu līmeni saskaņā ar 9. pantā minētajiem noteikumiem par nodevu diferenciāciju attiecībā uz to pakalpojumu kvalitāti, kurus sniedz lidostas terminālī vai termināļos, un lidostas lietotāju saskaņā ar 6. panta 2. punktu sniegtās informācijas precizitāti un savlaicīgumu attiecībā uz viņu plānoto darbību, lai lidostas pārvaldes iestāde varētu pildīt savas saistības. Šāds līgums ir jāslēdz ne retāk kā reizi divos gados un jāpaziņo neatkarīgajai regulatīvajai iestādei katrā dalībvalstī.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja vienošanās par pakalpojumu līmeni netiek panākta, katra no pusēm var lūgt neatkarīgās regulatīvās iestādes iejaukšanos.

9. pants

Nodevu atšķirības

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai lidostas pārvaldes iestādei ļautu dažādot konkrētu lidostas pakalpojumu, termināļu vai termināļu daļu kvalitāti un apjomu nolūkā sniegt īpaši pielāgotus pakalpojumus vai īpaši atvēlēt termināli vai termināļa daļu. Lidostu nodevu līmeni var diferencēt atbilstoši šādu pakalpojumu kvalitātei un apjomam, bet to var diferencēt arī saskaņā ar vides aizsardzības prasību ievērošanu, trokšņa piesārņojuma līmeni vai citām sabiedrības interesēm, ja vien to nosaka, ņemot vērā attiecīgus, objektīvus un pārredzamus kritērijus.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka lidostas vienādiem pakalpojumiem piemēro vienādu nodevu. Lidostas pārvaldes iestāde var piešķirt lidostas lietotājiem nodevu atlaides, ņemot vērā izmantoto pakalpojumu kvalitāti, ja vien attiecīgā atlaide ir pieejama visiem lidostas lietotājiem saskaņā ar atklātiem, pārredzamiem un objektīviem nosacījumiem. Tā var piemērot atlaidi lidostas lietotājiem, kas atver jaunus maršrutus, ja vien minēto atlaidi saskaņā ar EK konkurences tiesībām atklāti un nediskriminējoši piemēro visiem lidostas lietotājiem vienādi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuram lidostas lietotājam, kas vēlas izmantot īpaši pielāgotus pakalpojumus vai īpaši atvēlētu termināli vai termināļa daļu, ir piekļuve šādiem pakalpojumiem vai terminālim vai termināļa daļai.

Ja piekļuvi īpaši pielāgotiem pakalpojumiem vai īpaši atvēlētam terminālim vai termināļa daļai vēlas vairāk lietotāju, nekā ir iespējams nodrošināt jaudas ierobežojumu dēļ, piekļuvi nosaka uz atbilstošu, objektīvu, pārskatāmu un nediskriminējošu kritēriju pamata.

10. pants

Drošības nodevas

Drošības nodevas izmanto tikai drošības izmaksu segšanai un tās nepārsniedz minētās izmaksas . No drošības nodevām nedrīkst gūt peļņu. Šīs izmaksas nosaka pēc katrā dalībvalstī vispārpieņemtiem ekonomiskās un darbības efektivitātes principiem, kā arī uzskaites un vērtēšanas principiem. Dalībvalstis nodrošina, ka visās lidostās minētās izmaksas attiecībā uz dažādām lietotāju grupām sadala taisnīgi. Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka īpaši ņem vērā:

   drošības pasākumiem paredzētā aprīkojuma un iekārtu finansēšanas izmaksas, tostarp pamatots šā aprīkojuma un šo iekārtu nolietojuma novērtējums;
   izdevumi drošības personālam un drošības pasākumiem, izņemot īstermiņa paaugstinātu drošības pasākumu izmaksas ; šo direktīvu nepiemēro šādiem pasākumiem, ja tos veic saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbilstoši īpašam riska novērtējumam un tie rada papildu izdevumus;
   drošības pasākumiem piešķirtās valsts dotācijas un subsīdijas.

Ieņēmumus, kas iegūti, atsevišķā lidostā iekasējot nodevas saistībā ar drošību, var izmantot tikai, lai segtu drošības pasākumu izmaksas lidostā, kurā šīs nodevas iekasētas. Lidostu tīklu gadījumā ieņēmumus no drošības nodevām var izmantot tikai, lai segtu izmaksas attiecīgajā tīklā iesaistītajās lidostās.

11. pants

Stingrāku drošības pasākumu izmaksas

To drošības pasākumu izmaksas, kuri ir stingrāki nekā obligātie drošības pasākumi, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2320/2002, sedz dalībvalstis.

12. pants

Neatkarīga regulatīva iestāde

1.   Dalībvalstis ieceļ vai izveido neatkarīgu institūciju kā valsts neatkarīgu regulatīvu iestādi, lai nodrošinātu to pasākumu pareizu piemērošanu, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai, un ▌5. un 8. pantā noteikto uzdevumu īstenošanu . Šī institūcija var būt tā pati iestāde, kurai dalībvalsts uztic piemērot papildu reglamentējošos pasākumus, kas minēti 1. panta 2. punktā, tostarp nodevu sistēmas un/vai nodevu līmeņa apstiprināšanu, ja tā atbilst šā panta 3. punktā minētajām prasībām.

2.    Valsts neatkarīgā regulatīvā iestāde var deleģēt šīs direktīvas noteikumu vai tās daļu īstenošanu neatkarīgām reģionālām regulatīvajām iestādēm tās pārraudzībā, nodrošinot, ka tas notiek saskaņā ar vienādiem standartiem. Valsts neatkarīgā regulatīvā iestāde saglabā savu atbildību par šīs direktīvas noteikumu pareizu piemērošanu. Noteikumus, kas iekļauti 3. punktā, piemēro arī neatkarīgām reģionālām regulatīvajām iestādēm.

3.    Dalībvalstis garantē neatkarīgās regulatīvās iestādes neatkarību, nodrošinot, ka tā ir juridiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no jebkuras lidostas pārvaldes iestādes un jebkura gaisa pārvadātāja. Dalībvalstis, kuras saglabā īpašumtiesības uz lidostu, lidostas pārvaldes iestādēm vai gaisa pārvadātājiem vai saglabā kontroli pār tiem, nodrošina regulatīvās funkcijas efektīvu strukturālu nošķiršanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgā regulatīvā iestāde īsteno savas pilnvaras objektīvi un pārskatāmi.

4.    Dalībvalstis paziņo Komisijai neatkarīgās regulatīvās iestādes nosaukumu un adresi, tai uzdotos uzdevumus un pienākumus un veiktos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 3. punktam .

5.    Veicot pārbaudi, cik pamatotas ir izmaiņas, lai mainītu lidostas nodevu līmeni vai struktūru atbilstīgi 5. pantam, neatkarīga regulatīvā iestāde var pieprasīt attiecīgajām pusēm sniegt vajadzīgo informāciju, un tās pienākums ir konsultēt šīs puses un jebkuras citas iesaistītās puses, lai pieņemtu lēmumu. Tā pie ņem lēmumu cik vien ātri tas ir praktiski iespējams trīs mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas, un tās pienākums ir publiskot lēmumu un tā iemeslus. Lēmumi ir saistoši.

6.    Neatkarīgā regulatīvā iestāde par savu darbību publicē gada pārskatu.

13. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas darbību, novērtējot panākumus šīs direktīvas mērķu sasniegšanā, ne vēlāk kā ...(8) ║ , kā arī nepieciešamības gadījumā jebkuru attiecīgu priekšlikumu.

2.   Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, piemērojot šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz informācijas apkopošanu 1. punktā minētajam ziņojumam.

14. pants

Īstenošana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā ...(9) * ║ . Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus , tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

15. pants

Stāšanās spēkā un adresāti

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

║,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 10, 15.1.2008., 35. lpp .
(2) OV C 305, 15.12.2007., 11. lpp .
(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra Nostāja.
(4) Komisijas 2006. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 1794/2006, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (OV L 341, 7.12.2006., 3. lpp.).
(5) Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīvā 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(6) OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp.
(7) OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 849/2004 (OV L 158, 30.4.2004., 1. lpp. Labota versija OV L 229, 29.6.2004., 3. lpp.).
(8)* 4 gadus no šīs Direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(9)** 18 mēnešus no šīs Direktīvas publicēšanas dienas.


Bīstamo ķīmisko vielu eksports un imports ***I
PDF 75k   DOC 63k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (COM(2006)0745 – C6-0439/2006 – 2006/0246(COD) )
P6_TA(2008)0005 A6-0406/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0745 ),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0439/2006 ),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0406/2007 ),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   pieņem zināšanai pievienoto Komisijas paziņojumu;

3.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt to ar citu tekstu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 15. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu

P6_TC1-COD(2006)0246


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 689/2008.)

Pielikums

Komisijas Deklarā cija par dzīvsudraba un arsēna statusu saskaņā ar PIC Regulu

Komisija uzsver, ka saskaņā ar Regulas (EK) 304/2003 22. panta 3. punktu, ja metāliskais arsēns ir aizliegts vai stingri ierobežots Kopienā, tiks pagatavots priekšlikums attiecīgā pielikuma pielāgojumiem. Tā turklāt atzīmē, ka Padomē un Parlamentā patlaban notiek darbs pie priekšlikuma aizliegt dzīvsudraba eksportu no Kopienas, tādējādi pārsniedzot iepriekš norunātas piekrišanas prasību, kas paredzēta Roterdamas konvencijā un EK regulā, ar kuru īsteno šo konvenciju.


Sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošana darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā ***I
PDF 73k   DOC 29k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (COM(2007)0159 – C6-0104/2007 – 2007/0054(COD) )
P6_TA(2008)0006 A6-0515/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0159 ),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, kā arī 42. un 308. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0104/2007 ),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0515/2007 ),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. 15. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008 , ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā

P6_TC1-COD(2007)0054


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 592/2008.)


CARS 21 : konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums
PDF 141k   DOC 120k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 15 . janvāra rezolūcija par CARS 21: konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu 21. gadsimtam (2007/2120(INI) )
P6_TA(2008)0007 A6-0494/2007

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam: Komisijas nostāja attiecībā uz augsta līmeņa grupas CARS  21 nobeiguma ziņojumu ‐ Ieguldījums ES stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai" (COM(2007)0022 ),

–   ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2007. gada 21.–22. maija sanāksmes prezidentvalsts secinājumus,

–   ņemot vērā augsta līmeņa grupas nobeiguma ziņojumu "CARS  21 - Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, kā arī Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0494/2007 ),

A.   tā kā Komisija ir atbildējusi uz ziņojumu, ko izstrādāja augsta līmeņa darba grupa CARS  21, kurā tika vienkopus aicinātas visas ieinteresētās puses, lai izpētītu galvenās politikas jomas, kas ietekmē autobūves nozari Eiropas Savienībā, un izstrādātu ieteikumus turpmākajam tiesiskajam regulējumam;

B.   tā kā Eiropas Savienības autobūves nozare ir viena no tās svarīgākajiem ekonomikas sektoriem, un kura ražo 19 miljonu transportlīdzekļu gadā un tieši nodrošina 2,3 miljonu darbavietu, kā arī vēl 10 miljonu darbavietu ar to saistītajos sektoros;

C.   tā kā daudzzīmolu tirgum saistībā ar transportlīdzekļu rezerves daļām, kā arī transportlīdzekļu tehniskās apkopes un remonta tirgum ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pieejamu mobilitāti, uzlabotu patērētāju izvēles iespējas tiem 270 miljoniem ES autovadītāju, kuri rūpējas par saviem transportlīdzekļiem pēc to iegādes, uzturētu drošus un tīrus transportlīdzekļus uz Eiropas autoceļiem un, visbeidzot, ‐ nodarbinot 3,5 miljonus cilvēku mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), saglabātu labvēlīgu vidi MVU Eiropā;

D.   tā kā Komisija atbalsta integrētu stratēģiju, lai nodrošinātu to, ka uzņēmējsabiedrības Eiropas Savienībā saglabā konkurētspēju arvien globālākā vidē, un tā kā šī stratēģija ir izklāstīta tās ziņojumā "Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē - Ieguldījums ES izaugsmes un darba vietu stratēģijā" (COM(2006)0567 ), ziņojumam "Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum" (SEC(2007)0452 ) pievienotajā dokumentā, un tā ziņojumā "Globālā Eiropa. Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumenti mainīgajā globālajā ekonomikā. Zaļā grāmata publiskai apspriešanai" (COM(2006)0763 );

E.   tā kā šajos dokumentos izklāstīto stratēģiju pašlaik īsteno sarunās attiecībā uz vairākiem divpusējiem un reģionāliem brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

F.   tā kā autobūves nozare dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras stratēģiju, struktūras un darbības plašuma ziņā un tā kā šīs atšķirības ir pilnībā jāņem vērā, izstrādājot jaunu un globālāk orientētu tirdzniecības stratēģiju;

G.   tā kā ES autobūves nozare 2006. gadā eksportēja aptuveni 20 % no tās saražotajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un tā kā 2004. gadā mehāniskie transportlīdzekļi un to daļas un aprīkojums veidoja attiecīgi 8,7% un 2,8% no ES rūpniecības eksporta, ‐ kas norāda, ka autobūves nozare ir īpaši atkarīga no eksporta noteikumiem, un tā kā 2004. gadā ES transportlīdzekļu aprīkojuma eksports pārsniedza importu par EUR 60,2 miljardiem; tā kā ES nozīme pasaulē ir tik liela, jo īpaši tādēļ, ka tā ir pasaulē lielākā vieglo automobiļu un otra lielākā kravas automašīnu ražotāja, kā arī tās iekšējais tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē un šī tirgus konsolidācijas pakāpe ir ļoti augsta, Eiropā ražoto automašīnu zīmolu reputācija un Eiropā sniegto pakalpojumu kvalitāte ir ļoti augsta, un Eiropas ražotāji ir nostiprinājuši eksporta pozīcijas un atrašanos tirgos, uzturot augstu izaugsmes potenciālu,

1.   atzinīgi vērtē augsta līmeņa grupas CARS  21 nobeiguma ziņojumu un Komisijas paziņojumu, kuros iezīmēta autobūves politikas turpmākā virzība;

2.   cer, ka dalībvalstu parlamenti un reģioni vēlēsies būt saistīti ar CARS 21 procesa rezultātu; aicina nodrošināt, lai Parlamenta koordinētais parlamentu sadarbības tīkls autobūves jautājumu apspriešanai sniegtu reālu ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā, vides aizsardzībā, jaunradē un konkurētspējā;

Automobiļu iekšējā tirgus pabeigšana

3.   aicina dalībvalstu iestādes cieši sadarboties ar Komisiju CARS 21 ieteikumu īstenošanā; īpaši atzīmē vajadzību nodrošināt, ka jaunu regulējumu ieviešana autobūves nozarē notiek saskaņoti un izvairoties no iekšējā tirgus kropļojumiem;

4.   uzsver, ka ir nepieciešams pilnveidot ES sistēmu tipa apstiprinājumam attiecībā uz visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

5.   apstiprina savu atbalstu efektīvai tipa apstiprinājuma procedūrai, kā norādīts Parlamenta 2007. gada 10. maijā pieņemtajā nostājā otrajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai(1) ;

6.   aicina Komisiju katru gadu ziņojumā informēt Parlamentu par tipa apstiprinājuma procedūru darbību un par tās veikto komitoloģijas procedūras uzraudzību;

7.   aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu pareizi īstenota tās 2002. gada 31. jūlija (Regula (EK) Nr. 1400/2002(2) par mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanu Eiropas Savienībā (Grupālā atbrīvojuma regula); turklāt uzskata, ka, pārskatot šo regulu, Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam arī jāpiemēro integrētā pieeja likumdošanai šajā nozarē;

8.   lai palielinātu Eiropas Savienības mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības konkurētspēju, ierosina Grupālā atbrīvojuma regulas pārskatīšanu saistīt ar CARS  21 termiņa vidusposma pārskatu, tādējādi sekmējot šīs nozares uzņēmēju savstarpējo sadarbību, neļaujot piesavināties valsts atbalstu un veicinot konkurences politiku starptautiskā līmenī;

9.   aicina Komisiju ierosināt pasākumus, ar kuriem garantētu reģistrācijas procedūru, kas atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, jo īpaši saistībā ar lietotiem automobiļiem; atbalsta Komisijas viedokli par mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām(3) un par problēmām, ko iekšējā tirgus darbībai rada daži valstu noteikumi; atzīmē valstu noteikumu ietekmi uz tādiem ekonomikas sektoriem kā transportlīdzekļu izpirkumnoma un noma; aicina dalībvalstis iespējami drīz veikt nepieciešamās izmaiņas noteikumos;

Konkurētspējīgs automobiļu pēcpārdošanas tirgus

10.   vērš uzmanību uz nesen ieviestajiem rezerves daļu ražotājiem paredzētajiem noteikumiem, kas ietekmē drošību un vides aspektus, un atzīmē, ka ar šiem noteikumiem tiks izveidots šādu daļu vienots tirgus;

11.   atzinīgi vērtē noteikumu iekļaušanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisiju no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro  5 un Euro  6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai(4) , kā arī Regulā (EK) Nr. 1400/2002, kas prasa neierobežotu piekļuvi atbilstošai tehniskajai remonta informācijai, un aicina Komisiju turpināt centienus, lai konkurences tiesību noteikumi tiktu piemēroti motorizēto transportlīdzekļu nozarē visā Kopienā;

12.   aicina Komisiju turpināt efektīvas konkurences veicināšanu automobiļu pēcpārdošanas tirgū, iekļaujot autobūves nozares turpmākās politikas vadlīnijās un visos tiesību aktos, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1400/2002, kuras darbības laiks beigsies 2010. gada 31. maijā, jautājumus par patērētāju izvēli, neatkarīgo tirgus dalībnieku efektīvu piekļuvi tehniskai informācijai, apmācībai, rezerves daļām, daudzzīmolu diagnostikas instrumentiem un pārbaudes iekārtām;

13.   atzīmē, cik svarīga patērētājiem ir vispārējās patērētāju aptaujās savāktā informācija par transportlīdzekļu izturību un uzticamību ekspluatācijā; atzīmē, ka valsts iestādes varētu atvieglot aptauju veikšanu, ļaujot reģistrēšanas iestādēm sniegt to transportlīdzekļu īpašnieku kontaktinformāciju, kas piekrīt piedalīties šādās aptaujās;

14.   mudina Komisiju visās jaunajās likumdošanas iniciatīvās, iesaistot visus attiecīgos ģenerāldirektorātus, pienācīgi risināt jautājumu par transportlīdzekļu "atvērtību labojumiem", lai nodrošinātu patērētāja izvēles iespējas un konkurenci pēcpārdošanas tirgū; uzskata, ka tas jāattiecina arī uz turpmākajiem pasākumiem saistībā ar transportlīdzekļu jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un automatizētu transporta sistēmu popularizēšanu;

15.   mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai izveidotu vienotu tirgu automobiļu aprīkojuma daļām ‐ pēc īpaša pasūtījuma izgatavotām daļām un aprīkojuma (tuning ) aksesuāriem, tādām kā speciālas riepas, diski un citas aprīkojuma un rezerves daļas, jo pašreizējo dalībvalstu noteikumu dažādība rada šķēršļus šā sektora tālākai attīstībai, un kurš tādējādi gūs labumu no Kopienas mērogā saskaņotiem tiesību aktiem un atbilstīgas intelektuālā īpašuma aizsardzības;

16.   aicina Komisiju pastiprināt cīņu pret viltotu automašīnu daļu ievešanu;

Tiesību aktu labāka izstrāde un regulatīvās vides internacionalizācija

17.   uzsver, ka ir svarīgi samazināt nevajadzīgo birokrātismu, tostarp noteikumu dublēšanos saistībā ar esošajiem starptautisko konvenciju noteikumiem;

18.   uzsver labāka regulējuma principu (tādu kā pienācīgs ietekmes novērtējums, rentabilitātes princips, piemēroti pārejas termiņi utt.) izšķirošo nozīmi konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskā regulējuma izstādē, un kuri tika atbalstīti CARS 21 procesā; atgādina, ka regulatīvais ceļvedis ir CARS 21 nobeiguma ziņojuma neatņemama sastāvdaļa un ka tas ir jārespektē;

19.   atzīst, ka nozares lielāku konkurētspēju un godīgu konkurenci var sekmēt, bez izņēmumiem piemērojot un ietverot autobūves starptautiskajā tiesiskajā regulējumā noteikumus, kuri ir labāk izstrādāti, pārredzami un kuri atbilst pašreizējām sociālajām un vides prasībām;

20.   uzskata, ka stratēģiska standartizācija ir būtisks konkurētspējas virzītājspēks; tāpēc aicina Komisiju veikt pasākumus, lai Eiropas standarti tiktu atzīti visā pasaulē;

21.   atzinīgi vērtē Komisijas plānu aizstāt 38 Kopienas direktīvas ar spēkā esošajām ANO/EEK regulām, kā arī paredzēt automātiskas vai virtuālas pārbaudes iespēju, un aicina Komisiju turpināt tiesību aktu vienkāršošanas procesu; uzstāj, ka Parlaments atbalstīs šos priekšlikumus tikai tad, ja tiek atzīts, ka Parlaments patur sev tiesības pieprasīt tiesību aktu neatkarību no ANO Eiropas Ekonomikas komisijas sistēmas gadījumos, kad uzskata to par nepieciešamu, lai īstenotu ES saistības;

22.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu katru gadu iesniegt Parlamentam dokumentu par ANO Eiropas Ekonomikas komisijā paveikto un komitoloģijas procesa attīstību;

23.   atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi ieviest pārskatīšanas un pārbaudes mehānismu, ņemot vērā tehnoloģijas un straujās attīstības īpašo nozīmi mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības nozarē; tomēr arī uzskata, ka tiesību aktos vairāk ir jāizmanto "turpināmības klauzula", lai nodrošinātu, ka tiesību akti nekavē pētniecības un attīstības (P&A) un tirgus konjunktūras diktēto tehnoloģisko progresu, vai pat nedarbojas pret to;

24.   aicina Komisiju pēc iespējas drīz sākt tādu direktīvu vienkāršošanas procesu kā Direktīva 74/297/EEK(5) , 76/115/EEK(6) un 78/932/EEK(7) , kā arī ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 vienkāršošanu;

Vides standartu pieņemšana 21. gadsimtam

25.   atzīmē, ka Kopienas tiesību akti regulē tirgu, kurā pārdod 17–18 miljonus transportlīdzekļu gadā un kurš ir līdzvērtīgs vieglo automobiļu tirgum Amerikas Savienotajās Valstīs; sagaida, ka emisiju vērienīgas samazināšanas politika atstās labvēlīgu ietekmi visā pasaulē transporta emisiju samazinājuma ziņā;

26.   uzskata, ka personu mobilitāte un autobūves nozare jāapskata plašākā ilgtspējīgas mobilitātes kontekstā; uzskata, ka mobilitāte un vides aizsardzība nebūt neizslēdz viena otru un ka nākotnes autobūves tehnoloģijai būs jāveicina to saskaņošana; uzskata arī, ka klimata pārmaiņu problēmas risināšanā jo īpaši jāizmanto iespējas, ko sniedz tehnoloģiju progress un jaunrade;

27.   apzinās transportlīdzekļu nozīmi vecāka gadagājuma cilvēku un invalīdu mobilitātei, jo īpaši lauku apvidos;

28.   aicina Komisiju radīt vidi, kura nodrošina, ka autotransports ir ekoloģiski ilgtspējīgs, un kura sekmē ražošanas sistēmu elastīgumu un paaugstina ES darbaspēka prasmju līmeņus;

29.   uzskata, ka piesārņotāju emisiju normu pieņemšana ir bijusi patiesi sekmīga, un tās jau tagad ir veicinājušas īpaši tīrus vieglos automobiļus; uzsver, ka ļoti svarīgi šādu sasniegumu panākt arī attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem; uzskata, ka ieguvumi no stingriem ES vides noteikumiem autobūves nozarē varētu sniegties daudz tālāk par ES tirgu;

30.   atzinīgi vērtē Euro -5 un Euro -6 standartu ātru ieviešanu, lai samazinātu privāto automašīnu radītās piesārņojošās emisijas; mudina Komisiju bez kavēšanās pieņemt stingrāku priekšlikumu attiecībā uz EURO -VI standartu smagajiem kravas transportlīdzekļiem;

31.   uzskata, ka labāku gaisa kvalitāti var sasniegt, vienīgi straujāk atjaunojot automobiļu parku un vienlaikus ieviešot mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus; uzskata, ka jāveic finansiāli pasākumi, lai pamudinātu patērētājus aizstāt vecos automobiļus ar mazāk piesārņojošiem transportlīdzekļiem;

32.   atzinīgi vērtē priekšlikumu pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti(8) (degvielas kvalitātes direktīvu), lai ņemtu vērā autotransporta degvielu aprites ciklā radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas;

33.   saistībā ar Kopienas tiesību aktiem aicina Komisiju sākt emisiju kontroles procedūru atkārtotu novērtēšanu un pārskatīšanu, lai labāk atspoguļotu reālos ekspluatācijas apstākļus, neskarot pašreizējās diskusijas par automobiļu radītajām CO2 emisijām;

34.   pauž dziļas bažas par to, ka Eiropas Parlamenta un padomes 2000. gada 18. septembra direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem(9) netiek ieviesta saskaņoti; uzskata, ka direktīva nav pietiekami vērienīga;

CO 2 emisiju būtiska samazināšana

35.   atzinīgi vērtē Komisijas plānus samazināt CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem; uzskata, ka vispiemērotākā metode ir integrēta pieeja, ņemot vērā visas CO2 samazināšanas iespējas, tādas kā infrastruktūra, autovadītāju uzvedība, tādu stimulu sistēma, lai cilvēki izmantotu tīrākus vieglos automobiļus, biodegvielas un transportlīdzekļu tehnoloģijas; mudina Komisiju apsvērt vienotu pamatnostādņu izstrādi, lai koordinētu tādu neitrālas tehnoloģijas un iespējami saskaņotu fiskālo stimulu, kas saistīti ar CO2, piemērošanu, kam ir ievērojamas iespējas samazināt CO2 emisijas, vienlaikus izvairoties no konkurences kropļojumiem; prasa Padomei panākt vienošanos par Komisijas priekšlikumu saistīt nodokļus par vieglajiem automobiļiem ar to piesārņojošām emisijām, piemēram, CO2, lai izvairītos no turpmākas iekšējā tirgus fragmentācijas, ko rada atšķirīga piemērošana dalībvalstīs;

36.   mudina Komisiju izvirzīt tālejošus, bet vienlaikus reālus mērķus, ņemot vērā patieso stāvokli ES tirgū, kur autoparka atjaunošanas līmenis patlaban ir zemāks par 10 % gadā; tāpēc uzsver, ka izšķiroša nozīme Kopienas mērķa sasniegšanai ir tam, lai cilvēki varētu atļauties iegādāties jaunus automobiļus; uzsver ‐ jo vērienīgāki ir obligātie CO2 emisiju samazināšanas mērķi, jo vairāk laika jāpiešķir autobūves nozarei, lai tiem piemērotos;

37.   atgādina Komisijai, ka jauna veida vieglo automobiļu izstrādnei vajadzīgi pieci līdz septiņi gadi; uzskata, ka, nosakot obligātos mērķus, jādod pietiekams laiks atbilstīgai autobūves nozares darbībai; tāpēc aicina Komisiju nenoteikt nekādus galīgos obligātos mērķus CO2 emisijām laikposmam pirms 2015. gada;

38.   uzskata, ka vidējais CO2 samazināšanas mērķis ‐ 125g/km ‐ jauniem vieglajiem automobiļiem līdz 2015. gadam ir sasniedzams; uzsver, ka Komisijai jāizstrādā vērienīgāki CO2 emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķi autobūves nozarē; šajā sakarā uzskata par izšķirošu to, lai mērķvērtības tiktu graduētas atbilstīgi transportlīdzekļa svaram;

39.   atzīmē Komisijas plānu noteikt saistošu mērķi attiecībā uz agrodegvielām un aicina Komisiju izstrādāt obligātu visaptverošu sertifikācijas sistēmu, kuru piemēro ES tirgū laistām agrodegvielām; uzskata, ka sertifikācijas kritēriji jāizstrādā tā, lai nodrošinātu, ka šo degvielu ekspluatācijas laikā siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek samazinātas vismaz par 50 % salīdzinājumā ar tradicionālo degvielu, vienlaikus ievērojot vides un sociālos kritērijus;

40.   atzīmē, ka ir būtiski atbalstīt tāda vietēja līmeņa iekārtu tīkla izveidi, kas dotu iespēju iedzīvotājiem iegādāties biodegvielu un ūdeņradi, lai varētu sasniegt ekoloģiskās efektivitātes palielināšanas nolūkā uzstādīto mērķi ‐ palielināt biodegvielu un ūdeņraža izmantošanu;

41.   pauž viedokli, ka pasākumos saistībā ar CO2 emisiju samazināšanu lielāks uzsvars jāliek uz autovadītāju izpratnes paaugstināšanu par ekonomisku automobiļu vadīšanas tehniku un par to, kā labāk izmantot jaunās tehnoloģijas;

42.   uzskata, ka patērētāju izpratnes līmeņa paaugstināšana, izmantojot degvielas efektivitātes labāku marķējumu un precīzākus datus par piesārņojošām emisijām, sekmēs CO2 samazināšanu; tāpēc prasa pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvu 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību(10) , un ņemot vērā nesen iegūto paraugpraksi;

43.   atgādina, ka transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju samazināšanu visvieglāk var panākt pārstrukturējot sabiedriskā transporta sistēmu;

44.   atzīmē vadošo lomu, kāda ir Starptautiskajai Automobiļu federācijai (Federation Internationale d'Automobile (FIA) ), kura ir priekšgalā, veicot novatoriskas, videi nekaitīgu tehnoloģiju maiņas, kas visiem jaunajiem automobiļiem vienlaikus dod CO2 emisiju samazināšanas, energoefektivitātes un energotaupības iespējas;

45.   mudina FIA vēl vairāk pastiprināt centienus, lai sekmētu pētījumus autotransporta jauninājumu jomā, kuri cita starpā uzlabotu vieglo automobiļu energoefektivitāti;

46.   atzīst nozīmi, kāda ir motosportam, lai mainītu patērētāju uzvedību un attieksmi pret vidi saudzējošu tehnoloģiju; tāpēc aicina FIA un citus 1. Formulas motoru cīņā iesaistītos dalībniekus attiecīgi mainīt savus noteikumus, lai videi labvēlīgas tehnoloģijas, piemēram, biodegvielas, četrcilindru dzinējus un hibrīdos dzinējus, varētu vieglāk piemērot;

47.   prasa veikt izpēti, lai noskaidrotu, kādi papildu pasākumi līdztekus tehniskajiem ir īstenoti, lai samazinātu CO2 emisijas Eiropas Savienībā;

Padarot autotransportu vēl drošāku

48.   atzinīgi vērtē Komisijas centienus samazināt negadījumu skaitu uz autoceļiem, tostarp sekmējot nozīmīgas jaunas tehnoloģijas; mudina Komisiju saskaņā ar labāka regulējuma principiem, par kuriem vienojās augsta līmeņa darba grupā CARS 21, nodrošināt, lai ikviens drošības līdzeklis, kuru paredzēts iebūvēt transportlīdzekļa aprīkojumā, reāli tiktu iebūvēts; uzsver, ka vajadzīga integrēta pieeja, kas aptver transportlīdzekļu tehnoloģijas uzlabojumus, infrastruktūru, izglītību, informāciju, kā arī atbilstīga ieviešana, lai ceļu satiksmes drošības mērķus varētu īstenot ekonomiski izdevīgi;

49.   atzinīgi vērtē augstākās kvalitātes automobiļu tirgus segmenta katalizatora darbību, pirmajam ieviešot jaunās tehnoloģijas; tomēr norāda, ka ar papildu drošības sistēmām vieglo automobiļu svars varētu vēl palielināties, tādējādi izraisot CO2 emisiju pieaugumu;

50.   pauž bažas par to negatīvo ietekmi uz ceļu satiksmes drošību, ko izraisa transportlīdzekļu ātruma palielināšanās; šajā sakarībā iesaka īstenot Starptautiskās motorizēto transportlīdzekļu pārbaudes komitejas (CITA ) 2007. gadā publicētā pētījuma ieteikumus satiksmes drošības likumdošanas pilnveidošanai Eiropas Savienībā; iesaka atbalstīt kampaņu par automobiļu drošu modificēšanu ("tuning" ), kā arī centienus, lai pēc iespējas drīz stabilitātes elektroniskās kontroles sistēmas (ESC ) kļūtu par standarta aprīkojumu;

51.   aicina Komisiju uzlabot ceļu satiksmes drošības sistēmu, pieprasot dalībvalstīm paaugstināt prasības personu apmācībai autovadītāja tiesību iegūšanai, paplašināt obligāto apmācību un ieviest noteikumus, kas paredz periodiskas mācības profesionāliem autovadītājiem;

52.   aicina Komisiju veikt vides novērtējumu par 2007.–2009.gadu, par ko tā paziņojusi un kas ir nepieciešams, lai veiktu attiecīgus pasākumus ceļu negadījumos cietušo skaita samazināšanā;

53.   prasa Komisijai izstrādāt sistēmu, ar kuru autobūvētājiem bez sankcijām būtu atļauts ražot transportlīdzekļus, kuru CO2 emisijas pārsniedz attiecīgu līmeni, ja šīs papildu emisijas rodas Kopienas mērogā veiktu juridiski saistošu drošības pasākumu dēļ;

54.   uzskata, ka nav vajadzīga obligāta prasība dienas laikā ES teritorijā braukt ar ieslēgtām gaismām;

55.   aicina Komisiju kā prioritāru jautājumu uzlabot transportlīdzekļu pārrobežu inspekciju režīmu un noteikt pārrobežu līmenī naudassodu iekasēšanu par citā dalībvalstī izdarītu satiksmes noteikumu pārkāpumu;

Ieviešot vienlīdzīgus apstākļus automobiļu tirdzniecības attiecībās

56.   pauž viedokli, ka ES autobūves nozare ir viena no konkurētspējīgākajām nozarēm pasaulē; taču uzskata, ka negodīga konkurence un intelektuālā īpašuma tiesību neievērošana apdraud šo pozīciju;

57.   uzsver PTO nozīmi autobūves nozarei arvien globālākā tirdzniecības vidē; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai pašreizējā Dohas attīstības sarunu kārta automobiļu ražotājiem sniegtu iespējami plašāku piekļuvi trešo valstu tirgiem, it īpaši jauno tirgus ekonomikas valstu tirgiem, kas kļūst nozīmīgi šajā nozarē;

58.   uzsver PTO strīdu izšķiršanas mehānisma nozīmi to problēmu risināšanā, kuras attiecas uz eksportu uz trešām valstīm; atgādina PTO izskatīto strīdu pozitīvo iznākumu Kanādas, Indijas un Indonēzijas gadījumā;

59.   prasa Komisijai būt uzmanīgai, pilnībā pārskatot tirdzniecības aizsardzības instrumentus; atgādina, ka autobūves nozarei trešās valstis var piemērot pretkonkurences pasākumus, un mudina Komisiju, aizstāvot ES rūpniecību pret negodīgu praksi, aizsargāt pamatideju par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem;

60.   atgādina, ka ES prioritātei joprojām jābūt veiksmīgai daudzpusējo tirdzniecības sarunu pabeigšanai; tomēr atbalsta Komisijas vēlmi apspriesties par jauniem divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, galvenokārt ar Āzijas valstīm, lai uzlabotu tirgus pieejamības nosacījumus; uzsver, ka brīvās tirdzniecības nolīgumu mērķis vienmēr ir sasniegt augsta līmeņa tirgus pieejamību partnervalstī; uzstāj, ka ES politikai jāaizsargā konkurētspēja ES autoražotājiem, kuri darbojas ES un ārpuskopienas valstīs; ir pārliecināts, ka autobūves nozarei ir svarīgi, lai ES noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN ) valstīm, Indiju un Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur ) valstīm;

61.   mudina Komisiju pašlaik notiekošo sarunu ietvaros saistībā ar ES un Korejas brīvā tirdzniecības nolīguma slēgšanu pārliecināties, ka Koreja atceļ visus esošos tarifa un beztarifa šķēršļus un nerada jaunus un ka tā īstenos citus ANO/EEK noteikumus; pieprasa Komisijai apsvērt stratēģiju, kā pakāpeniski atcelt ES importa tarifus, veicot aizsardzības pasākumus, un tādēļ iesaka šo atcelšanu saistīt ar beztarifu šķēršļu atcelšanu no Korejas puses;

62.   atgādina, ka Koreja ir parakstījusi un ratificējusi 1958. gada ANO/EEK nolīgumu un tādējādi ir apņēmusies ieviest ANO/EEK noteikumus; mudina Komisiju to uzsvērt turpmākajās sarunās un pieprasīt šo noteikumu ātru ieviešanu; norāda, ka jebkurā gadījumā brīvās tirdzniecības nolīgumā skaidri jāprasa Korejai atļauj tās tirgū pārdot ES ražotus automobiļus, kas atbilst ANO/EEK standartiem;

63.   aicina Komisiju izvērtēt iespēju izveidot autotransporta darba grupu un ieviest īpašu, paātrinātu strīdu izšķiršanas kārtību ar autobūvi saistītajos jautājumos, kā tas paredzēts ASV un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumā;

64.   uzsver ciešas partnerības ar Ķīnu nozīmīgumu tāda tiesiskā regulējuma izstrādē, kurš piedāvā līdzvērtīgus konkurences nosacījumus; paziņo, ka šādas partnerības priekšnoteikums ir intelektuālā īpašuma tiesību efektīva aizsardzība;

65.   atzinīgi vērtē Komisijas lūgumu PTO izveidot īpašu struktūrvienību, kura izskatītu neatrisinātos jautājumus saistībā ar transportlīdzekļu daļām, kas ievestas no Ķīnas un kas, pēc Komisijas domām, neatbilst vairākiem dažādu PTO nolīgumu pantiem;

66.   atbalsta Komisijas centienus saistībā ar dažādiem Ķīnas normatīvās vides aspektiem, kuru mērķis ir nodrošināt ES rūpniecības nozarēm, kas darbojas šajā tirgū, godīgus noteikumus un juridisko noteiktību;

67.   norāda, ka ES riepu ražotāji dod ievērojamu ieguldījumu Eiropas autobūves nozares veiksmīgā attīstībā; tāpēc aicina Komisiju sīkāk izpētīt jautājumu par nepamatotām tehniskām tirdzniecības barjerām, piemēram, vietējiem tehniskiem noteikumiem, ar ko riepu ražotāji saskaras galvenajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs Āzijā;

P&A autobūves nozarē

68.   atzinīgi vērtē sasniegumus, kuri jau gūti ar Kopienas Pētniecības un attīstības fonda palīdzību un sadarbībā vairākās programmās, tādās kā Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu pamatprogramma , Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un i2010; mudina Komisiju darbības programmās galveno uzmanību pievērst jo īpaši autobūves nozares vajadzībām saistībā ar turpmākajiem tiesību aktiem vai obligātajiem mērķiem;

69.   prasa Komisijai pirms 2012. gada pieņemt stratēģiju, lai ievērojami un pietiekami palielinātu finansējumu pētniecībai un attīstībai autobūves nozarē, pievēršot īpašu uzmanību nozarēm, kas nodrošina autobūves nozari;

70.   mudina dalībvalstis palielināt valstu finansējumu turpmākam pētniecības un attīstības atbalstam autobūves nozarē, ievērojot to, ka noteiktie CO2 mērķi ir juridiski saistoši;

71.   uzsver, ka ir svarīgi ieviest izmaiņas transportlīdzekļu izmantošanā pilsētās; uzskata, ka vienlaikus ar automašīnām, kurām ir ekonomiskāks degvielas patēriņš, ir svarīgi ieviest pilsētas elektromobiļus; tāpēc aicina atbalstīt P&A saistībā ar nepieciešamajām tehnoloģijām;

72.   aicina visas dalībvalstis un ES iestādes sniegt visu nepieciešamo atbalstu P&A saistībā ar novatoriskām tehnoloģijām, piemēram, saistībā ar ūdeņraža dzinējiem degvielas elementiem vai hibrīdiem;

73.   uzsver iespējas, kādas ir informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST), lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību, negadījumiem un enerģijas nelietderīgas izmantošanas, visā ES ieviešot viedās satiksmes kontroles un pārvaldības sistēmas, kas paredzētas, lai nodrošinātu netraucētu satiksmes plūsmu; uzskata, ka, lai nodrošinātu efektīvu transportlīdzekļa un infrastruktūras saziņu, komunikācijas iekārtām visās dalībvalstīs jāatbilst ES standartam;

74.   pauž viedokli, ka īpaši svarīga ir viedā automobiļa iniciatīva(11) , "Galileo" un citas programmas, kas veicina automatizētu transporta sistēmu; tāpēc aicina Komisiju stingri atbalstīt šīs izstrādnes;

75.   stingri atbalsta ar IST saistītu inovāciju P&A turpināšanu; uzskata, ka jaunu tehnoloģiju izstrāde ir jāievieš viedā automobiļa iniciatīvā, lai palīdzētu racionalizēt satiksmes plūsmas tādējādi, lai, atvieglojot transportlīdzekļu vadītājiem pieņemt pareizo lēmumu un izvēlēties visīsāko ceļu, transports kļūtu energoefektīvāks; aicina visas ieinteresētās puses, it īpaši dalībvalstis, veikt vajadzīgos pasākumus eCall iniciatīvas īstenošanai;

76.   uzskata darbu pie automatizētām transporta sistēmām par būtisku priekšnoteikumu mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības sekmīgai darbībai un panākumiem centienos samazināt šīs rūpniecības nozares ietekmi uz vidi; uzskata, ka "Galileo" ir jāmin kā piemērs, un tādēļ prioritāram jābūt uzdevumam rast risinājumu "Galileo" finansēšanas problēmai, visām ieinteresētajām pusēm sadarbojoties un dodot kopīgu ieguldījumu šajā projektā;

77.   uzskata, ka Eiropas Jaunrades un tehnoloģiju institūta vienai no pirmajām zinību un jaunrades apvienībām savā darbībā jāparedz CO2 samazināšana transportlīdzekļu tehnoloģijā;

Pārstrukturēšanas politika un turpmākā attīstība

78.   uzskata, ka jānosaka vispārēji nosacījumi, lai padarītu ES autobūves nozari ilgtspējīgu un nodrošinātu tās vietas saglabāšanu tehnoloģiskās, ekoloģiskās un sociālās jomas jaunrades priekšplānā, to atbalstot ar augsti kvalificētu darbaspēku;

79.   atzīst, ka gan ražotājiem, gan piegādātājiem autobūves nozarē ES ir pieejams augsti kvalificēts darbaspēks, ‐ faktors, kas lielā mērā pozitīvi ietekmējis ES autobūves nozares augsto izpildes kvalitāti;

80.   norāda, cik svarīga autobūves nozare ir nodarbinātības, izaugsmes, jaunrades un konkurētspējas ziņā; pauž viedokli, ka būs nepieciešamas būtiskas pārmaiņas autobūves nozarē, kā arī jāveic pielāgojumi politikā, lai nodrošinātu, ka Kopienas noteikumu dēļ netiktu samazināts darbavietu skaits;

81.   apgalvo, ka Kopienas tiesību aktos vides, ceļu satiksmes drošības un energoefektivitātes jomā norādīts, ka darba ņēmējiem nepieciešama pienācīga izglītība un arodmācības, lai viņi varētu vieglāk piemēroties izmaiņām, ‐ gan tehniskām, gan attiecībā uz noteikumiem, un lai viņiem būtu attiecīgā darba vai labāka darba perspektīvas;

82.   aicina Komisiju koordinēt struktūrfondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda efektīvu izmantošanu saistībā ar autobūves nozari;

83.   pieprasa, lai Kopiena nesniedz atbalstu tiem uzņēmumiem, kuri pēc tam, kad vienā no dalībvalstīm ir saņēmuši šādu palīdzību, pārvieto ražotnes uz citu valsti, pilnībā neizpildot ar attiecīgo dalībvalsti noslēgtās vienošanās;

84.   uzsver, ka attiecībā uz turpmāko pārstrukturizācijas procesu ES un dalībvalstīm uzmanība ir jāpievērš arī pārstrukturizācijas sekmēšanai, tās radīto seku mazināšanai un jaunu iespēju piedāvāšanai darba ņēmējiem;

85.   uzskata, ka ir jāpastiprina darba ņēmējiem pieejamie informācijas un konsultāciju veidi un mehānismi, izdarot nepieciešamo Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvas 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(12) pārskatīšanu;

86.   apgalvo, ka Eiropas mērogā jāpaplašina apspriešanās ar darba ņēmējiem un jāstiprina viņu tiesības būt informētiem, lai viņi varētu iesaistīties lēmumu pieņemšanā agrīnākā posmā un tādējādi mazinātu pārstrukturizācijas negatīvo ietekmi; tādēļ norāda, cik svarīgs ir priekšlikums par pārstrukturizācijas forumu, atsaucoties uz iepriekšminēto Komisijas paziņojumu par CARS 21 ziņojumu;

87.   aicina sociālos partnerus īstenot atbilstošu politiku attiecībā uz tiem darba ņēmējiem, kurus apdraud nozares pārstrukturizācija;

88.   prasa sniegt plašāku informāciju un vairāk apspriesties ar darba ņēmējiem procesā, kad nozare piemērojas jaunajiem uzdevumiem, kas saistīti ar videi nekaitīgāku transportlīdzekļu izstrādi un ražošanu;

89.   norāda, ka jāpārskata pašreizējās ražotāju un komercaģentu attiecības, kuru ietekme uz ES autobūves nozares konkurētspēju rada nopietnus zaudējumus daudziem MVU šajā nozarē; uzskata, ka sadarbība pētījumu un attīstības jomā un rūpniecības stratēģijās ir jāsekmē uz stabilākiem pamatiem; šajā nolūkā mudina Komisiju un dalībvalstis pieņemt nepieciešamās politikas pamatnostādnes vai izveidot sistēmu, lai stabilizētu šīs attiecības un pārvarētu esošās grūtības;

90.   norāda, ka ir svarīgi sistemātiskāk izmantot Eiropas Investīciju Bankas resursus, lai atbalstītu MVU autobūves nozarē un palīdzētu tiem iegūt pieeju riska kapitālam;

o
o   o

91.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0176 .
(2) OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp.
(3) Komisijas skaidrojošs paziņojums par procedūrām to mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijai, kuru izcelsmes valsts ir citā dalībvalstī (OV C 68, 24.3.2007., 15. lpp.).
(4) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.
(5) Padomes 1974. gada 4. jūnija Direktīva 74/297/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (stūres mehānisma reakcija uz triecienu) (OV L 165, 20.6.1974., 16. lpp.).
(6) Padomes 1975. gada 18. decembra Direktīva 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem (OV L 24, 30.1.1976., 6. lpp.).
(7) Padomes 1978. gada 16. oktobra Direktīva 78/932/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu sēdekļu pagalvjiem (OV L 325, 20.11.1978., 1. lpp.).
(8) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.
(9) OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.
(10) OV L 12, 18.1.2000., 16. lpp.
(11) COM(2006)0059 .
(12) OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp.


Nodokļu režīms attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās
PDF 95k   DOC 65k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 15 . janvāra rezolūcija par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās (2007/2144(INI) )
P6_TA(2008)0008 A6-0481/2007

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās (COM(2006)0824 ),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā (COM(2005)0532 ),

–   ņemot vērā attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas praksi, jo īpaši lietu C-250/95, Futura Participations SA un Singer pret Administration des contributions (1) , C-141/99, AMID pret Belgische Staat (2) , apvienotās lietas C-397/98 un C-410/98 Metallgesellschaft Ltd. un citi pret Commisioners of Inland Revenue un HM Attorney General (3) , C-446/03, Marks & Spencer plc pret David Halsey (HM Inspector of Taxes )(4) , un C-231/05, Oy AA (5) ;

–   ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(6) ,

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 13. decembra rezolūciju par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem Eiropas Savienībā ‐ kopēja konsolidēta uzņēmuma peļņas nodokļa bāze(7) ,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Īstenojot Kopienas programmu labākai izaugsmei un nodarbinātībai un stiprākai ES uzņēmumu konkurētspējai ‐ 2006. gadā sasniegtais un turpmākie pasākumi kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) priekšlikuma sagatavošanā" (COM(2007)0223 );

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par Vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu ‐ šķēršļu un neefektivitātes novēršana, veicot labāku īstenošanu un izpildi(8) ;

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0481/2007 ),

A.   tā kā dalībvalstu nodokļu sistēmām aizvien vairāk jārēķinās ar ekonomikas globalizāciju un jāievēro iekšējā tirgus noteikumi un darbība, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus attiecībā uz izaugsmi un konkurētspēju;

B.   tā kā ekonomikas globalizācija ir palielinājusi nodokļu konkurenci tādējādi, ka rūpnieciski attīstītajās valstīs pēdējo 30 gadu laikā ir strauji samazinājušās vidējās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes;

C.   tā kā kopš pēdējās Eiropas Savienības paplašināšanās nodokļa likmes samazinās straujāk un tā kā ir skaidri vērojama tendence, ka dalībvalstīs tiek ieviestas īpašas nodokļu sistēmas, it īpaši mobilu uzņēmumu piesaistīšanai;

D.   tā kā 27 dažādu nodokļu sistēmu pastāvēšana ES kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību, rada nozīmīgas papildu izmaksas pārrobežu tirdzniecībai un uzņēmējdarbībai vadības un atbilstības nodrošināšanas ziņā, apgrūtina uzņēmumu pārstrukturēšanu un ir iemesls nodokļu dubultai uzlikšanai;

E.   tā kā ar dažādo valstu korporatīvo nodokļu likumu ievērošanu saistīto izmaksu samazināšana, noteikumu pārskatāmība, nodokļu sistēmu radīto, pārrobežu darbību kavējošo šķēršļu novēršana un vienādu konkurences apstākļu nodrošināšana ES uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, var veicināt ekonomikas izaugsmi visā Eiropas Savienībā, radot dinamisku uzņēmējdarbības vidi;

F.   tā kā atbilstīga nodokļu koordinācija ES mērogā, necenšoties saskaņot nodokļu likmes, var palīdzēt izvairīties no konkurences izkropļojumiem un radīt priekšrocības, kas kļūtu vēl pieejamākas uzņēmumiem, to darbiniekiem, patērētājiem, dalībvalstīm un iedzīvotājiem;

G.   tā kā Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama dalībvalstu nodokļu politikas lielāka koordinācija;

H.   tā kā dalībvalstis parasti mēģināja saskaņot savus nodokļu režīmus, veidojot plašu divpusēju nodokļu nolīgumu sistēmu, kas pilnībā neaptver tādus jautājumus kā pārrobežu zaudējumi; tā kā Eiropas Savienībā divpusēja pieeja ir mazāk iedarbīga un nodrošina mazāku atbilstību, nekā daudzpusēja un koordinēta pieeja; tā kā kopēja ES pieeja uz konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes ‐ kā priekšlikums par KKUINB ‐ ir vispiemērotākais risinājums pārrobežu peļņas un zaudējumu kompensēšanai iekšējā tirgū un ar to uzlabos pārredzamību, ieguldījumus un konkurētspēju;

I.   tā kā dalībvalstis īsteno dažādus noteikumus attiecībā uz nodokļu atvieglojumu piešķiršanu par filiāļu, meitas uzņēmumu un uzņēmumu grupu struktūrvienību ciestajiem zaudējumiem, tādējādi iekšējā tirgū kropļojot uzņēmējdarbības lēmumus un ieguldījumu politiku, kas rada sekas attiecībā uz to ilgtermiņa stratēģijām un nodokļu ieņēmumiem;

J.   tā kā patiesībā visās nodokļu sistēmās Eiropas Savienībā peļņa un zaudējumi ar nodokļiem tiek aplikti asimetriski, citiem vārdiem sakot, nodokļus no pelņas iekasē tajā nodokļu gadā, kad peļņa gūta, savukārt zaudējumu nodokļu vērtību automātiski neatmaksā laikā, kad zaudējums radies; tā kā pēdējā laikā Eiropas Kopienu Tiesas praksē šis laika faktors un tā nozīme attiecībā uz pieaugošajiem pārrobežu ieguldījumiem Eiropas Savienībā netiek pienācīgi analizēti;

K.   tā kā pārrobežu nodokļu atvieglojuma režīma piemērošana zaudējumiem būtu līdzvērtīga tam, ja dažās dalībvalstīs atteiktos no nodokļu ieņēmumiem bez noteikta juridiskā nodrošinājuma;

L.   tā kā mātes uzņēmuma tīrajā peļņā automātiski tiek ņemti vērā tās iekšzemes filiāļu ciestie zaudējumi, bet stāvoklis nav tik skaidrs attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies ārvalstu filiāļu, kā arī uzņēmuma grupas iekšzemes un ārvalstu locekļiem;

M.   tā kā pārrobežu zaudējumu segšanas trūkums apgrūtina iekļūšanu dažos tirgos, radot priekšrocības uzņēmumu dibināšanai lielās dalībvalstīs, kur iekšzemes tirgus apmēri ir pietiekami, lai palīdzētu amortizēt iespējamos zaudējumus;

N.   tā kā aprakstītā situācija nostāda mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) neizdevīgā stāvoklī, jo tie nav tik spējīgi veikt pārrobežu ieguldījumus, neesot skaidrībā par zaudējumu segšanu un bieži ciestajiem darbības uzsākšanas zaudējumiem,

1.   pauž nopietnas bažas par negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, ko rada dalībvalstu atšķirīgie risinājumi pārrobežu zaudējumu gadījumos;

2.   atzīmē, ka ikviens pasākums, kas apgrūtina brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir pretrunā ar EK Līguma 43. pantu un tādēļ tā atcelšanai jāparedz konkrēti šim mērķim paredzēta rīcība; atgādina, ka atšķirīgi uzņēmuma nodokļu režīmi apgrūtina iekļūšanu dažādos vietējos tirgos un pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ES līmenī kropļo konkurenci un neļauj uzturēt vienādus konkurences apstākļus uzņēmumiem, tādēļ šai problēmai jāpievērš īpaša uzmanība;

3.   uzskata, ka ES līmeņa mērķtiecīgai rīcībai attiecībā uz nodokļu samazinājumu pārrobežu zaudējumu gadījumos būtu labvēlīga ietekme uz iekšējā tirgus darbību;

4.   pauž atbalstu Komisijas paziņojumam par nodokļu režīmu zaudējumiem pārrobežu situācijās, uzskatot to par nozīmīgu soli šīs problēmas risināšanā un aicina dalībvalstu starpā veikt attiecīgu grafiku un risinājumu koordinēšanu;

5.   uzsver, ka jebkuri mērķpasākumi pārrobežu zaudējumu segšanas ieviešanai jādefinē un jāīsteno, balstoties uz daudzpusēju kopēju pieeju un dalībvalstu koordinētu darbību, lai nodrošinātu saskaņotu iekšējā tirgus attīstību; atgādina, ka šādi mērķpasākumi ir pagaidu risinājums līdz KKUINB pieņemšanai; uzskata, ka KKUINB ir vispiemērotākais visaptverošais ilgtermiņa risinājums nodokļu šķēršļiem, kas saistīti ar pārrobežu peļņas un zaudējumu kompensēšanu, kā arī iekšējo cenu noteikšanai un pārrobežu apvienošanās, pārņemšanas un pārstrukturēšanas darbībām, un iekšējā tirgus sasniegumiem tā pievienos godīgu konkurenci;

6.   norāda, ka dažas dalībvalstis piemēro atšķirīgas metodes dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanai, vai nu kreditējot ārvalstīs samaksātos nodokļus (kredīta metode), vai arī atbrīvojot ārvalstīs gūtos ienākumus no nodokļu bāzes (atbrīvojuma metode); atzīmē, ka tikai dažas no tām dalībvalstīm, kuras piemēro atbrīvojuma metodi, neparedz zaudējumu segšanu, kas radušies ārvalstīs izvietotām filiālēm;

7.   vērš uzmanību uz to, ka gadījumos, kad zaudējumi radušies pastāvīgiem uzņēmumiem, tos nedrīkst atrēķināt no galvenā uzņēmuma peļņas, un, salīdzinot ar iekšzemes situāciju, šeit ir atšķirīga pieeja, un tas traucē brīvību veikt uzņēmējdarbību;

8.   uzskata, ka rīcībai par labu uzņēmumu grupām, kuras darbojas vairākās dalībvalstīs, jābūt prioritātei, jo tieši šīs grupas cieš no atšķirīgiem risinājumiem pārrobežu zaudējumu gadījumos, bet ne uzņēmumu grupas, kas veic uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī;

9.   uzskata, ka nesabalansētība, ko rada valstu atšķirīgās sistēmas, jo īpaši kaitē MVU salīdzinājumā ar to potenciālajiem konkurentiem, un tāpēc prasa Komisijai šajā jomā veikt īpašus pasākumus;

10.   atgādina, ka pastāv daži vispārēji pasākumi attiecībā uz zaudējumu segšanu starp dažādās dalībvalstīs izvietotiem meitas uzņēmumiem un mātes uzņēmumiem (grupām) un tādēļ uzņēmumu grupās zaudējumus neņem vērā automātiski, kā tas notiek atsevišķā uzņēmumā;

11.   norāda, ka daudzas dalībvalstis ir ieviesušas iekšzemes zaudējumu segšanas sistēmu grupām, tādējādi patiesībā uzskatot tās par vienu vienību, bet tikai dažas šo principu piemēros arī pārrobežu gadījumos; atgādina, ka pārrobežu grupām paredzētas zaudējumu segšanas sistēmas trūkums var negatīvi ietekmēt ieguldījumu lēmumus gan attiecībā uz grupas darbības vietu, gan tās juridisko veidu (filiāle vai meitas uzņēmums);

12.   atzīst, ka ir grūti vienkārši attiecināt iekšzemes nodokļu režīmu arī uz pārrobežu situācijām, jo ir atšķirīgas nodokļu bāzes;

13.   mudina atzīt pārrobežu zaudējumu segšanas nozīmi, lai gan ir jānorāda, ka jāturpina sīkāk noteikt pārrobežu zaudējumu segšanas sistēmu; ierosina lemt par to, vai pārrobežu zaudējumu segšana būtu jāierobežo līdz meitasuzņēmumiem attiecībā uz mātes uzņēmumu vai otrādi un tādēļ rūpīgi izvērtēt tādas sistēmas ietekmi uz budžetu, kurā meitasuzņēmumu peļņa drīkst kompensēt mātes uzņēmuma zaudējumus;

14.   uzskata, ka Eiropas Kopienu Tiesas spriedums Marks & Spencer lietā atzīst dalībvalstu tiesības saglabāt savas nodokļu sistēmas, it īpaši ņemot vērā bažas par iespējamu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas;

15.   atzīmē, ka Eiropas Kopienu Tiesas spriedums Oy AA lietā liecina par to, ka dažādu valstu nodokļu sistēmās ir atšķirīga pieeja zaudējumiem un tādējādi nav skaidrs, vai šos zaudējumus vienai grupai var konsolidēt visos pārrobežu gadījumos, pat ja šie zaudējumi ir galīgie, un tādējādi rada nesamērīgu situāciju, kā tas norādīts Marks & Spencer lietā;

16.   uzskata, ka attieksmei pret uzņēmumu grupām jābūt pēc iespējas vienlīdzīgai neatkarīgi no tā vai tās darbojas vairākās dalībvalstīs, vai arī tikai vienā dalībvalstī; uzsver, ka situācijās, kad pārrobežu zaudējumi radušies ārvalstu meitasuzņēmumiem, jāizvairās no nodokļu dubultas uzlikšanas mātes uzņēmumam, jālīdzsvaro nodokļu iekasēšanas pilnvaru sadalījums starp dalībvalstīm, jānovērš dubulta zaudējumu atlīdzināšana un jānovērš izvairīšanās no nodokļu nemaksāšanas;

17.   uzskata, ka būtu lietderīgi uzsākt diskusiju par uzņēmumu grupu definīciju un īpašībām Eiropas Savienībā, ņemot vērā to, ka pastāv kopīgas Eiropas iestādes, piemēram, "Eiropas uzņēmums" un "Eiropas kooperatīvā sabiedrība", tomēr necenšoties attiecināt pārrobežu zaudējumu segšanas pasākumu darbības jomu tikai uz šādām iestādēm;

18.   atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi definēt "uzņēmumu grupas" jēdzienu, lai novērstu to, ka uzņēmumi patvaļīgi sadala peļņu un zaudējumus ES dalībvalstīs; uzskata, ka uzņēmumu grupas definēšanas nolūkos var būt lietderīgi noteikt uzņēmumos īpašus kritērijus, kas paredzēti Direktīvā 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās;

19.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās ieteiktos trīs izvēles risinājumus; pauž atbalstu mērķpasākumiem, kas ārvalstu meitas uzņēmumiem ļaus efektīvi un nekavējoties atskaitīt zaudējumus (ikgadējos, bet ne vienkārši galīgos, kā Marks and Spencer lietā), kurus atgūs, tiklīdz meitasuzņēmums atkal gūst peļņu, uzliekot atbilstīgu papildu nodokli mātes uzņēmumam;

20.   lai šos priekšlikumus varētu īstenot, novēršot nodokļu nemaksāšanu, iesaka nolemt, vai būtu lietderīgi izveidot automātisku informācijas apmaiņas sistēmu, kas būtu līdzīga PVN informācijas apmaiņas sistēmai (VIES ), lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, vai pastāv negatīvas nodokļu bāzes, ko meitasuzņēmumi ir deklarējuši citās dalībvalstīs;

21.   tomēr mudina Komisiju izpētīt turpmākās iespējas nodrošināt uzņēmumiem konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi to darbībai visā ES;

22.   norāda, ka turpmākai rūpīgai analīzei ir milzīga nozīme, novērtējot, ciktāl ierosinātā pārrobežu zaudējumu atlīdzināšanas sistēma veicinātu MVU pārrobežu darbību;

23.   norāda, ka atsevišķu dalībvalstu veikts mērķpasākums attiecībā uz nodokļu piemērošanu zaudējumiem pārrobežu situācijās viens pats vēl neatrisina problēmu par konkurences traucējumiem un augstām atbilstības izmaksām tādiem ES uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, un tas izriet no tā, ka saglabājas 27 atšķirīgas nodokļu sistēmas;

24.   uzsver nepieciešamību dalībvalstīm rīkoties koordinēti, ieviešot mērķpasākumus pārrobežu zaudējumu segšanai kāda uzņēmumā vai grupā; atgādina, ka ir nepieciešama ciešāka nodokļu jautājumu koordinēšana dalībvalstu starpā, un aicina Komisiju uzņemties aktīvu lomu;

25.   atbalsta Komisijas centienus izveidot visai ES kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB); atzīmē, ka KKUINB nodrošinās lielāku pārredzamību un efektivitāti, ļaujot uzņēmumiem darboties saskaņā ar vieniem un tiem pašiem noteikumiem gan pašu valstī, gan ārvalstīs, radot vienādus konkurences apstākļus un palielinot ES uzņēmumu konkurētspēju, palielinās pārrobežu tirdzniecības un ieguldījumu apjomu, tādējādi radot nosacījumus, lai pilnībā baudītu priekšrocības, ko attiecībā uz ieguldījumiem un izaugsmi sniedz iekšējais tirgus, turklāt būtiski samazinās administratīvo slogu un atbilstības izmaksas, kā arī nodokļu nemaksāšanas un krāpšanas iespējas;

26.   atgādina, ka KKUINB paredz kopīgus noteikumus attiecībā uz nodokļu bāzi un nekādi neskar dalībvalstu brīvību arī turpmāk noteikt pašām savas nodokļu likmes;

27.   atzinīgi vērtē Komisijas ieceri sākt KKUINB piemērošanu pat ciešākas sadarbības kontekstā; tomēr norāda, ka šis ir otrais labākais risinājums, jo, nepastāvot vispārējai ES mēroga sistēmai, var daļēji mazināties pārredzamības un zemāku administratīvo izmaksu sniegtās priekšrocības;

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) ECR [1997], I-2471. lpp.
(2) ECR [2000], I-11619. lpp.
(3) ECR [2001], I-1727.
(4) ECR [2005], I-10837. lpp.
(5) 2007. gada 18. jūlija spriedums.
(6) OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp.
(7) OV C 286 E, 23.11.2006., 229. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0367 .


Kopienas stratēģija veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.–2012. gadam
PDF 121k   DOC 119k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra rezolūcija par Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.–2012. gadam (2007/2146(INI) )
P6_TA(2008)0009 A6-0518/2007

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu (COM(2007)0062 ) "Darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošana: Kopienas stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007.–2012. gadam", kā arī šo paziņojumu papildinošos Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2007)0214 ), (SEC(2007)0215 ), un (SEC(2007)0216 ),

–   ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 2., 136., 137., 138., 139., 140., 143. un 152. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(1) un jo īpaši tās 27., 31. un 32. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un ieteikumus saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darbā;

–   ņemot vērā Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā(2) , (pamatdirektīva) un tās atsevišķās direktīvas,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvu 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku vielu iedarbību darba vietā(3) ,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Direktīvu 2007/30/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/391/EEK, tās atsevišķās direktīvas, kā arī Padomes Direktīvas 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK, lai vienkāršotu un racionalizētu ziņojumus par praktisko īstenošanu(4) ,

–   ņemot vērā prezidentvalsts secinājumus pēc Eiropadomes 2007. gada 8.-9. marta sanāksmes,

–   ņemot vērā savu 2002. gada 23. oktobra rezolūciju par Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2000.–2006. gadam(5) ,

–   ņemot vērā savu 2005. gada 24. februāra rezolūciju par veselības aizsardzības un drošības veicināšanu darba vietās(6) ,

–   ņemot vērā savu 2006. gada 6. jūlija rezolūciju, kurā iekļauti ieteikumi Komisijai par Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem(7) ,

–   ņemot vērā savu 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu visiem(8) ,

–   ņemot vērā savu 2007. gada 13. novembra rezolūciju par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (9) ,

–   ņemot vērā savu 2007. gada 29. marta deklarāciju par C hepatītu(10) ,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0518/2007 ),

A.   tā kā no vispārējo rezultātu, darba kavējumu, personāla mainības radītāju, darbinieku motivācijas, uzlabota korporatīvā tēla un ražīguma viedokļa pastāv pozitīva saistība starp veselības aizsardzības un drošības standartiem darba vietā un finansiālo stāvokli;

B.   tā kā visvairāk konkurētspējīgajām tautsaimniecībām ir vislabākie rādītāji saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darbā un ka augsts veselības aizsardzības un drošības līmenis labvēlīgi ietekmē publiskās finanses, jo tiek gūti ietaupījumi sociālās drošības jomā un panākts augstāks ražīgums; tā kā veselības un drošības aizsardzība ne tikai uzlabo ražīgumu, rezultātus un darba ņēmēju labklājību, bet arī rada ietaupījumus tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā;

C.   tā kā darbinieku labākai aizsardzībai ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu par atsevišķu nodarbinātības veidu ilgtermiņa ietekmi uz veselību, jo dažas slimības parādās tikai vairākus gadus pēc šo slimību izraisošo darbību veikšanas;

D.   tā kā pastāv bažas par to, ka nelaimes gadījumu darba vietā un arodslimību samazināšanās nav vienmērīga, jo dažās darbinieku kategorijās (piemēram, migranti, darbinieki ar nestabiliem darba līgumiem, sievietes, gados jauni un veci darbinieki), dažos uzņēmumos (galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un mikrouzņēmumos), dažās darbības jomās (īpaši celtniecībā, zivsaimniecībā, lauksaimniecībā un transporta jomā) un dažās dalībvalstīs nelaimes gadījumu darba vietā un arodslimību rādītāji būtiski pārsniedz vidējos ES rādītājus;

E.   tā kā darbinieku veselības un drošības aizsardzības pasākumiem vajadzētu būt neatņemamai uzņēmējdarbības kultūras sastāvdaļai un tā kā šai kultūrai vajadzētu būt cieši saistītai ar darbinieku un vadītāju apmācību mūža garumā;

F.   tā kā konsekventa darbinieku arodveselības un darba drošības aizsardzības kultūras ievērošana uzņēmumos varētu veicināt veselības aizsardzības un darba drošības procedūru ieviešanu birokrātiski neapgrūtinātā veidā un tādējādi nodrošināt efektīvu aizsardzību;

G.   tā kā atpūtas laikam ir ārkārtīgi būtiska nozīme, lai darbiniekiem nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību un darba drošību;

H.   tā kā saskaņā ar SDO aprēķiniem Eiropas Savienībā 2006. gadā nelaimes gadījumos darba vietā un no arodslimībām miruši apmēram 167 000 cilvēku, un Komisijas paziņojumā par kvalitātes un ražīguma celšanu darbā norādīts, ka ik gadu apmēram 300 000 darbinieku dažādā mērā cieš no pastāvīgas invaliditātes;

I.   tā kā patiesai veselības aizsardzības un darba drošības stratēģijai jābūt balstītai uz šādiem instrumentiem, tos pareizi kombinējot: visu pušu pietiekama informētība, mērķtiecīga izglītība un apmācība, piemēroti profilakses dienesti un kampaņas, sociālais dialogs un darbinieku līdzdalība, atbilstoši tiesību akti un to īstenošana, noteiktām grupām, darbības jomām un uzņēmumu veidiem veltīta īpaša uzmanība, efektīvas inspekcijas un efektīvi, samērīgi un preventīvi sodi;

J.   tā kā vecāka gadagājuma darba ņēmējiem pēc iespējas ilgāk jāsaglabā laba veselība, darba spējas un nodarbinātības iespējas, un ir jāpielāgo attiecīgi pasākumi;

K.   tā kā inspekcijām ir svarīga nozīme, lai realizētu pastāvošos tiesību aktus un novērstu ekspluatāciju darba vietā, tādējādi veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principus; uzskatot, ka inspektoru darbs jāatbalsta, īstenojot ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp inspektoriem un dalībvalstīm;

L.   tā kā riska novērtējumiem uzņēmumu līmenī jābūt nevis vienreizējiem, bet gan regulāri veicamiem pasākumiem, kas jāpielāgo jauniem apstākļiem un/vai riskiem; tā kā riska novērtējumu neveikšana vai to neatbilstoša īstenošana ir pretlikumīga un ir viens no galvenajiem nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izraisītājiem;

M.   tā kā nav pieejami statistikas dati par ugunsgrēku negatīvo ietekmi uz veselību un drošību darba vietā;

N.   tā kā veselības aprūpē nodarbinātie darba ņēmēji ir pakļauti riskam inficēties ar vairāk nekā 20 dzīvībai bīstamiem vīrusiem, tostarp ar B hepatītu, C hepatītu un HIV/AIDS;

O.   tā kā viens no Lisabonas stratēģijas uzdevumiem ir panākt, ka līdz 2010. gadam nodarbinātības līmenis sasniedz 70 % un ka sieviešu nodarbinātības līmenis sasniedz 60 % un vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības līmenis ‐ 50 %, un tā kā darba ņēmēji, kuri cieš no hroniskām vai ilgstošām slimībām, bieži neatgriežas darbā, lai gan tiek uzskatīts, ka viņu veselības stāvoklis ļauj strādāt, un tā kā tie, kas atgriežas, bieži saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, piemēram, ienākumu samazināšanu, un tā kā šī situācija īpaši skar vēža slimniekus, jo jaunākie pētījumi liecina par to, ka viena piektdaļa krūts vēža slimnieču neatgriežas darbā, kaut gan viņas būtu spējīgas strādāt;

P.   tā kā neoficiālajā, nenodrošinātājā darba tirgū sievietes ir nodarbinātas lielākā skaitā nekā vīrieši, un tam neizbēgami ir būtiska ietekme uz veselības aizsardzības un drošības nosacījumiem, kas saistīti ar šo nodarbinātību;

Q.   tā kā sievietes un vīrieši neveido viendabīgu grupu un tādēļ stratēģijas un pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot drošību un veselības aizsardzību darba vietā, ir īpaši jāpielāgo noteiktām darba vietām, ievērojot, ka dažu faktoru ietekme uz vīriešiem un sievietēm var būt atšķirīga,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas tālejošo mērķi visā ES vidēji par 25 % samazināt nelaimes gadījumu skaitu darba vietās; atzīst, ka šis rādītājs dažādās valstīs var būt atšķirīgs , ņemot vērā atšķirīgo sākumstāvokli, taču uzskata, ka tomēr ir svarīgi paredzēt skaidrus un mērķtiecīgus pasākumus, to īstenošanas grafiku un finanšu saistības, lai vēlāk varētu veikt salīdzinājumu un novērtējumu; ņemot vērā šādu pasākumu, grafika un apņemšanās trūkumu, aicina Komisiju iesniegt Parlamentam ziņojumu par progresu tās stratēģijas 2007. līdz 2012. gadam īstenošanas vidusposmā;

2.   aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā ne vien dalībvalstu starpā, bet arī pašās dalībvalstīs pastāvošo nevienlīdzību un mudina uzņemties saistības mazināt šo nevienlīdzību;

3.   atzīmē Komisijas priekšlikumu gadījumā, ja nav iespējams realizēt saistošus tiesību aktus vai tie ir nepiemēroti, izmantot nesaistošus instrumentus, tādējādi ļaujot dalībvalstīm elastīgi izvēlēties risinājumus, ar kuriem šo valstu specifiskajos apstākļos ir iespējams panākt vislabākos rezultātus attiecībā uz veselību un drošību;

4.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija lielu uzmanību pievērš normatīvās vides vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai, un uzsver, ka vienkāršošana ne tikai sniedz lielāku labumu iedzīvotājiem, bet arī palīdz darba devējiem un darbiniekiem pievērsties veselības aizsardzības un drošības jautājumu praktiskai risināšanai, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus saistībā ar veselību un drošību; uzskata, ka vissvarīgākā nozīme piemīt tam, lai šī vienkāršošana nekādā gadījumā nemazinātu darba ņēmējiem paredzētās aizsardzības līmeni;

5.   aicina Komisiju tās stratēģijā par prioritārām uzskatīt tās darbības jomas un/vai nozares, kuras ir saistītas ar īpašiem riskiem (piemēram, metālapstrāde, celtniecība, enerģētika, mežsaimniecība utt.);

6.   aicina Komisiju ciešāk iesaistīt šajā procesā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (OSHA), un lūgt šo aģentūru sagatavot novērtējumu par to, kurās nozarēs ir vislielākais nelaimes gadījumu darbā un arodslimību risks un kā efektīvi novērst šādu risku;

7.   uzskata, ka Komisija pievērš izcilu uzmanību atbalsta sniegšanai MVU, lai tie varētu pildīt savas saistības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, un pilnībā atbalsta Komisijas pieeju;

8.   pauž nožēlu par to, ka Komisijas ziņojumā nav informācijas par mērķiem saistībā ar arodslimību samazināšanu, tomēr izprot arodslimību novērtēšanas grūtības; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo statistikas procedūru izmantošanu un īstenošanu, lai pareizi noteiktu un novērtētu arodslimības, jo īpaši ar profesionālo darbību saistītus vēža saslimšanas gadījumus, un lai definētu mērķus to ierobežošanai; aicina Komisiju izskatīt iespēju aizstāt Komisijas Ieteikumu 2003/670/EK par Eiropas grafiku arodslimību novēršanai(11) ar direktīvu;

9.   uzsver, ka, risinot jautājumus par veselības aizsardzību un drošību darbā, ir jāņem vērā dzimumu aspekti un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kurā aicināts izstrādāt unikālas metodes, lai novērtētu ietekmi uz veselību un drošību darbā, ņemot vērā dzimumu specifiku; tomēr kritiski vērtē to, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā dzimumu jautājumus savā paziņojumā vai ietekmes novērtējumā;

10.   aicina Komisiju novērtēt, vai Kopienas līmenī ir pieejami pa dzimumiem sadalīti statistikas dati par slimībām, kas saistītas ar nodarbinātību un ir nāvējošas, kā arī tām arodslimībām, kas neizraisa nāvi;

11.   mudina dalībvalstis īstenot spēkā esošās direktīvas par drošību un veselības aizsardzību darba vietā, pievēršot lielāku uzmanību dzimumu jautājumam, un novērtēt šo direktīvu ietekmi uz dzimumiem;

12.   uzsver, ka darbinieku rehabilitācija un reintegrācija pēc veselības stāvokļa pasliktināšanās vai nelaimes gadījuma darbā ir ļoti svarīga, un tāpēc atzinīgi vērtē to, ka valstu stratēģijās rehabilitācijai un reintegrācijai ir pievērsta īpaša uzmanība; ir svarīgi, lai valdības savās veselības aizsardzības un drošības stratēģijās paredzētu prasību saglabāt darbavietas (ar apmācības, uzdevumu pārdales utt. palīdzību) cilvēkiem, kuri profesionālās dzīves laikā ir pārcietuši fizisku vai garīgu slimību;

13.   aicina Komisiju ievākt vairāk rādītāju un datu par darba ņēmējiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, un analizēt viņu darba apstākļus, kā arī sagatavot hartu par vēža slimnieku un ar citām hroniskām slimībām sirgstošu cilvēku tiesību aizsardzību darba vietā, lai tādējādi uzņēmumiem uzliktu par pienākumu nodrošināt, ka slimnieki var turpināt darbu ārstēšanās laikā un pēc izveseļošanās atgriezties darba tirgū;

14.   pauž nopietnas bažas par pārlieku lielo nelaimes gadījumu skaitu pagaidu, īslaicīgo un mazkvalificēto darba ņēmēju vidū, jo dažās dalībvalstīs tas ir vismaz divreiz lielāks nekā nelaimes gadījumu skaits citu nodarbināto darba ņēmēju vidū, un vienlaikus atzīst, ka pastāv saikne starp šīm nodarbināto kategorijām un nodarbinātību tādās nozarēs, kas saistītas ar lielāku risku, piemēram, celtniecības nozarē; uzsver, ka Padomes 1991. gada 25. jūnija Direktīva 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā(12) , nosaka, ka attiecībā uz arodveselību pagaidu darbiniekiem parasti ir tādas pašas tiesības kā darbiniekiem, kuriem līgums ir uz nenoteiktu laiku, tomēr direktīvā nav noteikti speciāli mehānismi, kuri ļautu šo principu īstenot praksē; aicina Komisiju steidzamā kārtā izskatīt šīs nepilnības;

15.   turklāt konstatē, ka tiek noslēgts arvien vairāk netipisku darba līgumu, un uzsver, ka šo līgumu nosacījumi nedrīkst apdraudēt darba ņēmēju un līgumslēdzēju veselību un drošību;

16.   aicina ieviest pasākumus, lai uzraudzītu, kā tiek ievērotas sieviešu tiesības saistītā ar drošību un veselības aizsardzību netipiskās darba vietās, piemēram, to sieviešu tiesības, kuras aprūpē slimniekus mājās;

17.   aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā ņemt vērā demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz veselības aizsardzību un drošību darbā; īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt profilaktiskos pasākumus un noteikt pasākumus fizisko spēju samazināšanās kompensēšanai, izmantojot ergonomiku un darba vietas projektēšanu, kā arī pasākumus un stimulus vecāka gadagājuma darbā ņēmēju motivācijas, spēju un veselības saglabāšanai;

18.   atzīmē zinātniski pierādīto saikni starp pieaugošo stresu darba vietā un tā izraisītajām slimībām, jo īpaši hroniskām slimībām, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem;

19.   uzskata, ka ir sevišķi svarīgi nodrošināt spēkā esošo juridisko instrumentu, kas saistīti ar veselības aizsardzību un drošību darbā, labāku piemērošanu, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus rīcībā esošos līdzekļus, lai sasniegtu šo mērķi; vēlams izskatīt šādus pasākumus ‐

   a) prasību minimums saistībā ar profilakses dienestu un darba inspekcijas kvalitāti;
   b) stingrākas sankcijas;
   c) labāks tiesību aktu ieviešanas novērtējums;
   d) paraugprakses apmaiņa;
   e) profilakses kultūras un agrīno brīdinājuma sistēmu pastiprināta veicināšana, tostarp plašāka sabiedrības piekļuve informācijai par darba un drošības apstākļiem darba vietā;
   f) darba ņēmēju labāka iesaistīšana darba vietā;
   g) darbinieku stimulēšana pildīt pienākumus darba drošības un veselības aizsardzības sfērā;
   h) sociālajā dialogā panākto vienošanos pastiprināta izmantošana;

20.   uzskata, ka Komisijai ļoti trūkst resursu, lai pienācīgi pārbaudītu, vai pieņemtās direktīvas par darba drošību ir efektīvi transponētas un ieviestas; uzskata, ka Komisijai jāizmanto visi tai pieejamie līdzekļi, tostarp plašāk jāizmanto pārkāpumu tiesvedība;

21.   atzīmē, ka arodveselības un darba drošības aizsardzībai vienādā mērā jāattiecas uz visiem darba ņēmējiem Eiropas Savienībā, ka šādas aizsardzības pamatā ir fiziskās neaizskaramības pamattiesības un ka izvairīšanās no tiesību aktu piemērošanas arodveselības un darba drošības aizsardzības jomā negatīvi ietekmē darba ņēmēju veselību un iespēju līdztiesību un var izraisīt attiecīgo standartu pavājināšanos ("race to the bottom ");

22.   aicina Komisiju attiecībā uz ietekmes novērtējumiem par veselību un drošību darba vietā uzņemties tādas pašas saistības kā uz ietekmes novērtējumiem saistībā ar vidi;

23.   uzskata, ka darba inspekcijas ir būtiska ar veselības aizsardzību un drošību saistīto tiesību aktu īstenošanas sastāvdaļa;

  a) tādēļ aicina Komisiju:
   i) piešķirt Vecāko darbs inspektoru komitejas (SLIC ) efektīvas darbības nodrošināšanai nepieciešamos resursus, pirms tam veicot darbības efektivitātes un līdzekļu lietderīga izmantojuma iespēju novērtējumu;
   ii) turpināt attīstīt zināšanu apmaiņas sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu reakciju uz informācijas un sadarbības pieprasījumiem;
   iii) uzsākt pētījumus, kuru mērķis ‐ novērtēt SLIC ierosināto inspekciju efektivitāti un ietekmi, lai noteiktu kopīgus kvantitatīvos un kvalitatīvos mērķus, tādējādi veicinot inspicējošo iestāžu izmantošanu, jo tās var atvieglot efektīvas un iedarbīgas veselības aizsardzības un drošības kultūras izveidi darba ņēmēju vidū;
   iv) izstrādāt dalībvalstu inspekcijas sistēmu novērtēšanas veidus un līdzekļus, piemēram, izveidojot rezultātu tabulu (scoreboard ),
  b) un aicina dalībvalstis:
   i) nodrošināt valstu inspekcijas iestādēm pietiekami daudz darbinieku un finanšu resursus;
   ii) atbilstoši SDO ieteikumiem palielināt darba inspektoru īpatsvaru, nodrošinot vismaz vienu inspektoru uz 10000 darbiniekiem;
   iii) paaugstināt darba inspektoru kvalifikāciju, paredzot vairāk daudznozaru apmācības iespēju tādās jomās kā psiholoģija, ergonomika, higiēna, vides riski un toksikoloģija;
   iv) koncentrēt pārbaudes uz prioritārām jomām, nozarēm un uzņēmumiem, kuros ir paaugstināts nelaimes gadījumu risks un kuros ir plaši pārstāvētas mazāk aizsargātas grupas, piemēram, migrējošie darbinieki, pagaidu darba aģentūru norīkotie darbinieki, mazāk kvalificētie darbinieki, kā arī gados jauni un vecāka gadagājuma darbinieki;

24.   atzīst, ka profilaksei ir sevišķi svarīga nozīme, un aicina Komisiju tās stratēģijā:

   a) nodrošināt, ka darba devēji izprot savu pienākumu ikvienā darbavietā paredzēt atbilstošus profilakses dienestus un īsteno šo pienākumu, vienlaikus atzīstot, ka svarīgi ir arī tas, lai pašiem darba ņēmējiem būtu atbildīga attieksme pret savu veselību un drošību;
   b) veicināt to, ka profilakses dienesti ir daudznozaru dienesti, kuros tiek ievērota pamatdirektīvā 89/391/EEK paredzētā pasākumu hierarhija;
   c) uzsvērt, ka riska novērtējumam jābūt nepārtrauktam procesam, kurā pilnībā iesaistīti darbinieki, nevis vienreiz izpildāmam pienākumam;
   d) nodrošināt, ka profilaktiskos pasākumus, cik vien iespējams, īsteno darbavietā;
   e) nodrošināt, ka medicīniskā uzraudzība ir cieši saistīta ar profilaksi;
   f) regulāri pielāgot savus tiesību aktus veselības aizsardzības un darba drošības jomā, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;

25.   uzsver, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis valsts līmenī nodrošinātu bezmaksas piekļuvi tehniskajiem dokumentiem un standartiem, kas saistīti ar veselības aizsardzību un drošību darba vietā;

26.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā iekļautos priekšlikumus par izglītību un apmācību un uzskata, ka tas ir viens no galvenajiem aspektiem, veidojot profilakses kultūru, un ka tam turklāt jābūt nepārtrauktam, darbavietas tehnoloģiskajiem apstākļiem pielāgotam procesam, kas attiecas arī uz tiem darba ņēmējiem, kuri atgriežas darbā pēc slimības vai karjeras pārtraukuma ģimenes aprūpes pienākumu dēļ;

27.   uzskata, ka darba ņēmējiem un veselības aizsardzības un drošības pārstāvjiem ir jānodrošina piemērota profesionālā izglītība un pārkvalifikācija veselības aizsardzības un darba drošības jomā, īpašu uzmanību pievēršot līgumdarbam, pagaidu darbam, nepilnas slodzes darbam, sievietēm un migrējošiem darbiniekiem; uzskata, ka šim nolūkam arī turpmāk jāizmanto dalībvalstu un ES līdzekļi;

28.   uzskata, ka jānosaka darba devējiem pienākums piedāvāt nepilna laika un sezonas darbiniekiem medicīniskās apskates iespējas;

29.   aicina Komisiju pilnībā izmantot Kopienas fondu (piemēram, Eiropas Sociālā fonda) līdzekļus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar veselību un drošību (profilakse un profilakses kultūras attīstība, informētības veicināšana, profesionālā izglītība, mūžizglītība, darbinieku, kuri cietuši nelaimes gadījumos darbā vai sirguši ar arodslimībām, rehabilitācija un reintegrācija), un īpašu uzmanību pievērst MVU; aicina Komisiju piešķirt citus Kopienas līdzekļus (piemēram, Septītās pētniecības pamatprogrammas līdzekļi) un dalībvalstu līdzekļi jāpiešķir arodslimību zinātniskajai izpētei;

30.   ņemot vērā paaugstināto darba vides risku kalnrūpniecības, metālu ieguves, dzelzs un tērauda rūpniecības un kuģu būvniecības nozarēs, uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai jāparedz pietiekami daudz līdzekļu nepieciešamajām investīcijām, lai garantētu drošību un veselības aizsardzību darba vietā;

31.   lūdz dalībvalstis un Komisiju, izstrādājot dalībvalstu un Kopienas stratēģijas saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā, izvēlēties sistemātisku pieeju, kurā tiek ņemti vērā dzimumu jautājumi, un aicina dalībvalstis un Komisiju, apkopojot statistikas datus, veicot apsekojumus un īstenojot pētījumus par drošību un veselības aizsardzību darbā, izmantot finansējuma iespējas, ko šiem mērķiem piedāvā PROGRESS programma, jo īpaši šīs programmas sadaļa, kas saistīta ar dzimumu līdztiesību;

32.   aicina dalībvalstis izskatīt iespējas paredzēt finansiālus stimulus veselības aizsardzības un drošības darbā veicināšanai, jo īpaši nodokļu atvieglojumus vai to, ka konkursu uzaicinājumos priekšroka tiek dota drošiem uzņēmumiem un veselības un drošības ziņā sertificētiem uzņēmumiem, "prēmiju/sodu" ("bonus-malus ") principu ieviešanu attiecībā uz apdrošināšanas politiku un sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī finansiālu stimulu ieviešanu novecojuša un nedroša aprīkojuma aizstāšanai;

33.   turklāt ierosina dalībvalstīm apsvērt iespēju iekļaut valsts pasūtījuma līgumu piešķiršanas procedūrās atsevišķus veselības aizsardzības un darba drošības noteikumus;

34.   ņemot vērā pašreiz notiekošās sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, kas ietekmē un maina arī darba tirgu, aicina Komisiju veicināt labu nodarbinātības politiku un pienācīgas kvalitātes darba apstākļus un mudina darba devējus sekmēt veselīga dzīvesveida ievērošanu darba vietā, rīkojot arodveselības veicināšanas kampaņas, aizliedzot smēķēt darba vietā un izveidojot sistēmu, lai palīdzētu smēķējošiem darbiniekiem atmest smēķēšanu, un nodrošināt atbildības un politikas saskaņotību ar citām jomām, jo īpaši ‐ ar sabiedrības veselības jomu;

35.   aicina Komisiju ierosināt pārskatīt Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti(13) ;

36.   uzskata, ka veselības problēmas, kas saistītas ar azbesta ietekmi, ir labi zināmas un ka Eiropas noteikumi saistībā azbestu ir pieņemami; uzsver, ka atbilstoši prognozēm turpmāko gadu laikā azbesta izraisīto slimību skaits Eiropā būs ļoti augsts; tāpēc aicina Komisiju organizēt uzklausīšanu par to, kā cīnīties pret ievērojamām arodveselības un darba drošības problēmām, kas saistītas ar ēkās un citās konstrukcijās, piemēram, kuģos, vilcienos un iekārtās, esošo azbestu; aicina arī dalībvalstis izstrādāt valsts rīcības plānu pakāpeniskai azbesta izmantošanas pārtraukšanai, šajā plānā iekļaujot pienākumu atzīmēt azbestu ēku plānos un paredzēt azbesta drošu aizvākšanu;

37.   pauž nožēlu, ka, neskatoties uz Parlamenta atkārtotiem un konkrētiem pieprasījumiem, Komisija vēl gatavojas iesniegt Direktīvas 2000/54/EK grozījumu, lai risinātu jautājumu saistībā ar nopietniem riskiem, kam pakļauti veselības aprūpes darbinieki, strādājot ar adatām un asiem medicīniskiem instrumentiem; aicina Komisiju ātrāk pabeigt ietekmes novērtējumu saistībā ar konkursu Nr. 2007/S 139-171103 un aicina pieņemt atbilstīgus grozījumus līdz likumdošanas perioda beigām 2009. gada vidū, kas būtu saskaņoti ar tā iepriekšminēto rezolūciju par veselības aprūpes darbinieku aizsardzību no asins radītām infekcijām, kas radušās no adatu ievainojumiem; aicina Komisiju īstenot atbilstošus profilakses un uzraudzības pasākumus, lai mazinātu risku inficēties ar slimībām, kas izplatās ar asinīm, piemēram, C hepatītu;

38.   aicina Komisiju uzņemties vadību, izstrādājot un panākot vienošanos par ES prakses kodeksu attiecībā uz infekciju, kas saistītas ar veselības aprūpi, novēršanu;

39.   aicina Komisiju uzlabot veselības aizsardzību un drošību veselības aprūpes jomā, tostarp pansionātos, uzsākot pasākumus ar mērķi veicināt veselības aprūpes jomā strādājošo regulāras pārbaudes, lai agrā stadijā diagnosticētu slimības un uzsāktu ārstēšanu, tādējādi mazinot infekcijas, kas tiek iegūtas vai izplatās darbā, piemēram, MRSA (pret mecitilīnu rezistentais zeltainais stafilokoks);

40.   atzinīgi vērtē prasību, lai dalībvalstis izstrādātu valsts stratēģiju; uzsver, ka valstu stratēģijām vajadzētu attiekties uz vienu un to pašu laikposmu un sākties vienā un tajā pašā gadā, lai tādējādi būtu vieglāk salīdzināt gan šīs stratēģijas, gan to rezultātus, un uzsver, ka to mērķiem vajadzētu būt skaidriem un izmērojamiem, turklāt galveno uzmanību jāpievērš MVU un mazāk aizsargātām grupām, kā migrējoši darbinieki, gados jauni un vecāka gadagājuma darbinieki, sievietes, pagaidu darba aģentūru norīkotie darbinieki un darbinieki invalīdi;

41.   uzsver, ka ir ļoti svarīgi padarīt darba vietas pieejamas un drošas darbiniekiem invalīdiem, nodrošinot atbilstošus pielāgojumus, īpašām vajadzībām piemērotu speciālu aprīkojumu un medicīnas aprūpes pakalpojumus, kas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešami invaliditātes dēļ, tostarp pakalpojumus turpmāku invaliditātes risku mazināšanai un novēršanai;

42.   lūdz gan Komisiju, gan dalībvalstis pilnībā piemērot un īstenot pamatdirektīvu un spēkā esošos veselības aizsardzības un drošības noteikumus, attiecinot tos uz visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no šo darba ņēmēju juridiskā statusa, un veikt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, ja tie nav pietiekami efektīvi attiecībā uz atsevišķām riska grupas profesijām, tostarp bieži novārtā atstātām darba ņēmēju kategorijām, piemēram, lauksaimniecībā nodarbinātām personām, veselības aprūpes darbiniekiem, profesionāliem šoferiem, mājsaimniecībā nodarbinātām personām, mājās strādājošiem un, ja nepieciešams, militārpersonām; tāpat aicina nodrošināt Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(14) , pilnīgu piemērošanu un īstenošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis arī izskatīt visas iespējas attiecināt ES veselības un drošības noteikumus uz pašnodarbinātajiem un uz aizsargātu nodarbinātību, ko piedāvā invalīdiem;

43.   aicina dalībvalstis rūpīgi izskatīt dažādos veselības un drošības riskus, ar kuriem saskaras strādājošās sievietes un vīrieši, un šo risku novēršanas nolūkā nodrošināt atšķirīgu sociālo un fizisko infrastruktūru;

44.   uzsver, ka nepieciešamība analizēt riskus, ar kuriem saskaras sievietes un vīrieši, un veikt piemērotus pasākumus nenozīmē nedz aizsargājošu un atstumjošu politiku atkārtotu ieviešanu, nedz arī atšķirīgu darba pienākumu izveidošanu sievietēm un vīriešiem;

45.   uzskata, ka, lai gan darba devējiem jāievēro pienākums garantēt darba drošību tikai attiecībā pret tām personām, ar kurām noslēgts juridiski saistošs darba līgums, tomēr darba devējus vajadzētu mudināt, ja iespējams, pārbaudīt arī savu apakšuzņēmumu un apakšuzņēmēju ķēdes īstenoto veselības aizsardzības un drošības politiku, lai tādējādi veselības aizsardzības un drošības politika kļūtu par daļu no uzņēmumu sociālās atbildības politikas;

46.   gaida darba devēju un darbinieku apspriežu par muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem otrā posma rezultātus un aicina Komisiju izskatīt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu attiecīgai direktīvai, ņemot vērā to, ka muskuļu un skeleta sistēmas traucējumu skaits palielinās un spēkā esošie tiesību akti nav atbilstoši, jo tie neaptver visas nodarbinātības situācijas un visus riskus, kas saistīti ar darba izraisītiem muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem; aicina pilnībā ņemt vērā zinātniskos principus;

47.   gaida darba devēju un darbinieku apspriežu otrā posma rezultātus saistībā ar 2004. gada direktīvas par kancerogēnām vielām pārskatīšanu un uzskata, ka vēlamais variants varētu būt grozīt direktīvu, tajā iekļaujot mutagēnas vielas un vielas ar toksisku ietekmi uz reproduktīvo funkciju, un ierosināt pārskatīt direktīvā norādītās kancerogēno vielu arodekspozīcijas saistošās robežvērtības, un noteikt jaunas robežvērtības dažām kancerogēnām un mutagēnām vielām un vielām ar toksisku ietekmi uz reproduktīvo funkciju, kuras direktīvā līdz šim vēl nav iekļautas;

48.   atgādina, ka apdraudēta ir ne tikai fiziska darba strādnieku veselība un darba drošība; prasa veltīt vairāk uzmanības iemesliem, kas darba vidē var izraisīt garīgu slimību veidošanos, atkarību un garīgās veselības un psiholoģiskus apdraudējumus, piemēram, stress, uzmākšanās, psiholoģiskais terors un vardarbība, turklāt pieprasa pievērst lielāku uzmanību darba devēju īstenotajai labas fiziskās un garīgās veselības veicināšanas politikai;

49.   uzskata, ka ir svarīgi gan panākt labāku koordināciju ar Helsinkos izveidoto jauno Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA ), gan saskaņot un precizēt vairākus jautājumus, kuri radušies, mijiedarbojoties Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH )(15) , un citām direktīvām par veselības aizsardzību darba vietā;

50.   aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā, ka gan Kopienas stratēģija, gan REACH regula ir jāīsteno vienlaikus, turklāt stratēģijai ir jābūt tādai, kas papildina REACH regulu attiecībā uz aizsardzību pret ķīmisko vielu radītu apdraudējumu un kas saistībā ar REACH īstenošanu nodrošina iespēju veicināt profilaktiskus pasākumus pret ķīmisku vielu radītiem apdraudējumiem darba vietā;

51.   atzinīgi vērtē starp sociālajiem partneriem nesen noslēgto pamatnolīgumu par uzmākšanos un vardarbību darba vietā; tomēr pauž nožēlu par to, ka šajā nolīgumā nav skaidri aplūkots jautājums par trešo pušu vardarbību; tādēļ aicina sociālos partnerus apspriesties par šo jautājumu;

52.   uzsver, ka daudziem pa Eiropu braucošajiem kravas automašīnu vadītājiem ir smagi darba apstākļi, jo trūkst atbilstošu atpūtas vietu, un uzsver, ka Regulas (EK) Nr. 561/2006(16) par vadīšanas un atpūtas laikposmiem 12. pantā ir skaidri atzīts, cik svarīgi ir nodrošināt ES autoceļu tīklā pietiekamu daudzumu drošu un aizsargātu atpūtas vietu profesionāliem autovadītājiem; tāpēc mudina Komisiju pārraudzīt Parlamenta uzsākto izmēģinājuma projektu par drošām transportlīdzekļu novietošanas zonām, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumā(17) ieteiktos pasākumus drošu un aizsargātu transportlīdzekļu novietošanas zonu nodrošināšanai;

53.   aicina Komisiju veikt pētījumu par to, cik īstenojama un kādu labumu veselības aizsardzībai un drošībai darbā un visai sabiedrībai kopumā var sniegt prasība par to, lai visās jaunuzceltajās ēkās, kuras paredzēts izmantot kā darba vietas, tiktu uzstādīti ugunsdzēšamie izsmidzinātāji, ja vien to uzstādīšana ir droša;

54.   uzsver, cik svarīgs ir nepārtraukts dialogs starp visām ieinteresētajām pusēm, tostarp valsts iestādēm, darba devējiem, darba ņēmējiem, to pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, jo šāds dialogs ir galvenais instruments augstu veselības aizsardzības un drošības standartu efektīvai izveidei; šāda dialoga rezultātā ir jāiegūst labākas zināšanas par patiesajiem riskiem, kuri apdraud darba ņēmēju veselību un drošību, kā arī par atsevišķu kategoriju darba ņēmēju īpašajām vajadzībām un prasībām uzņēmumu un nozaru līmenī, un jāīsteno paraugprakses apmaiņa;

55.   mudina dalībvalstis, pieņemot lēmumus par drošību un veselības aizsardzību darbā, nodrošināt sieviešu pienācīgu pārstāvību visos līmeņos;

56.   uzskata, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir efektīvs instruments, lai uzlabotu konkurētspēju, garantētu labākus darba apstākļus un drošību dabā, kā arī labāku darba vidi, un šajā sakarībā mudina īstenot paraugprakses apmaiņu vietējā un valsts līmenī, kā arī ES dalībvalstu starpā un starptautiskā līmenī ar visas pasaules valstīm, un turpināt īstenot uzņēmumu sociālās atbildības principu, darot to brīvprātīgi, bet tomēr uzskatot to par uzņēmējdarbības attīstības stratēģijas neatņemamu sastāvdaļu;

57.   uzskata, ka darbinieku pārstāvība ir būtiski svarīga, īstenojot veselības aizsardzības un drošības politiku jebkurā darba vietā; uzskata, ka jāņem vērā pozitīvā saistība starp veselības aizsardzības un drošības pārstāvju esamību darba vietā un labākiem rezultātiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt līdzdalību veicinošu pieeju un nodrošināt, lai pēc iespējas lielākam darbinieku skaitam būtu iespējams sazināties ar veselības aizsardzības un drošības pārstāvjiem;

58.   uzskata, ka pārlieku ilgs darba laiks / nepietiekami ilgi atpūtas periodi ir viens no galvenajiem iemesliem palielinātam nelaimes gadījumu un slimību skaitam darba vietā un aicina nodrošināt pareizu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi;

59.   atzinīgi vērtē OHSA un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda līdz šim paveikto darbu un uzskata, ka nepieciešams pilnībā izmantot šo organizāciju pieredzi un iespējas; uzskata, ka šīs organizācijas arī turpmāk jāizmanto kā instrumentu informētības palielināšanai, informācijas apkopošanai, analizēšanai un apmaiņai, paraugprakses apmaiņai un pētījumiem, lai paredzētu jaunus un potenciālus riskus neatkarīgi no tā, vai tos izraisa sociālas izmaiņas vai tie ir saistīti ar tehniskiem jauninājumiem;

60.   uzskata, ka ir svarīgi noteikt un uzraudzīt jaunus un potenciālus riskus, piemēram, psihosociālos riskus; tāpēc atzinīgi vērtē OHSA riska observatorijas darbību un gaida, ka Komisija ņems vērā šā darba rezultātus un nāks klajā ar attiecīgiem priekšlikumiem ikreiz, kad būs noteikti jauni riski;

61.   iesaka dalībvalstīm īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darbiniekiem, kuri strādā smagos vai bīstamos darbos, tiesības uz atbilstošu sociālo aizsardzību gan nodarbinātības laikā, gan pēc aiziešanas pensijā;

62.   iesaka OHSA veikt īpašus pētījumus par problēmām un riskiem, ar kuriem saskaras pagaidu darbinieki, pagaidu darba aģentūru norīkotie darbinieki, kā arī darbinieki apakšuzņēmumos, lai tādējādi palīdzētu Komisijai un dalībvalstīm cīnītiem pret šiem riskiem un atbilstoši īstenot spēkā esošos ar šīm darba ņēmēju kategorijām saistītos tiesību aktus, vienlaikus atzīstot, ka šo kategoriju darba ņēmēju nodarbinātības jomas, piemēram, celtniecība, dažās dalībvalstīs pēc savas būtības ir saistītas ar lielāku nelaimes gadījumu risku;

63.   uzskata, ka globalizētajā vidē ir nepieciešams sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, piemēram ar PTO, PVO un SDO) un nodrošināt, ka visas iesaistītās puses pieņem un īsteno starptautiskās konvencijas un nolīgumus par veselības aizsardzību un drošību darbā; uzskata, ka tas ir būtisks faktors, lai saglabātu ES konkurētspēju un novērstu ES uzņēmumu izvietošanu ārpus ES, meklējot tādu tiesisko vidi, kurā ir mazākas prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā; turklāt uzskata, ka šis jautājums ir saistīts ar cilvēktiesību aizsardzību un tāpēc to vajadzētu aplūkot, risinot sarunas ar trešām valstīm;

64.   tādēļ aicina dalībvalstis ievērot starptautiskos noteikumus par veselības aizsardzību un drošību darbā, jo īpaši ‐ ratificēt SDO Konvenciju C-187 un īstenot ieteikumu R-197;

65.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 303, 14.12.2007., 1. lpp.
(2) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.
(3) OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.
(4) OV L 165, 27.6.2007., 21. lpp.
(5) OV C 300 E, 11.12.2003., 290. lpp.
(6) OV C 304 E, 1.12.2005., 400. lpp.
(7) OV C 303 E, 13.12.2006., 754. lpp.
(8) Pieņemtie teksti , P6_TA(2007)0206 .
(9) Pieņemtie teksti , P6_TA(2007)0501 .
(10) Pieņemtie teksti , P6_TA(2007)0102 .
(11) OV L 238, 25.9.2003., 28. lpp.
(12) OV L 206, 29.7.1991., 19. lpp.
(13) OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.
(14) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(15) OV L 396, 30.12.2006, 1. lpp.
(16) OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.
(17) OV C 175, 27.7.2007., 88. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 15. septembraJuridisks paziņojums