Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma protokola noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (16731/2007 – COM(2007)0623 – C6-0093/2008 – 2007/0218(AVC))

P6_TA(2008)0164 A6-0078/2008

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2007)0623 – 16731/2007),

–   ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu un saistībā ar EK līguma 300. panta 2. panta pirmās daļas otro teikumu un 310. pantu (C6–0093/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0078/2008),

1.   sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām laineru kuģniecības uzņēmumu nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām (konsorcijiem) (kodificēta versija)(COM(2007)0753 – C6-0475/2007 – 2007/0265(CNS))

P6_TA(2008)0165 A6-0089/2008

(Apspriežu procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0753),

–   ņemot vērā EK līguma 83. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0475/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu "Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai"(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0089/2008),

1.   apstiprina pēc Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu padomdevējas grupas ieteikuma pielāgoto Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par noteiktiem starpniecības aspektiem civilajos un komerciālajos jautājumos (15003/5/2007 – C6-0132/2008 – 2004/0251(COD))

P6_TA(2008)0166 A6-0150/2008

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (15003/5/2007 – C6-0132/2008),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0718),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0150/2008),

1.   apstiprina kopējo nostāju;

2.   konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.   uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.   uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 27 E, 31.1.2008., 129. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāko īstenošanu (COM(2007)0535 – C6-0345/2007 – 2004/0156(COD))

P6_TA(2008)0167 A6-0144/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums ‐ atkārtota izskatīšana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0535),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0477),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā 2005. gada 6. septembrī(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 156. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija atkārtoti iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0345/2007),

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par Eiropas Satelītu radionavigācijas programmas (Galileo) finansēšanu saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu un daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 18. decembra Lēmumu 2008/29/EK(4), saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 55. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A6-0144/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   uzskata, ka normatīvajā priekšlikumā norādītā finanšu shēma atbilst saistību apropriāciju griestiem daudzgadu finanšu shēmas 2007. - 2013. gadam, kas pārskatīta ar Lēmumu 2008/29/EK, apakšvirsrakstā 1.a un norāda, ka gada apjoms tiks izlemts ar gada budžeta procedūru saskaņā ar Iestāžu nolīguma 37. punktu;

3.   apstiprina šeit pievienoto kopīgo deklarāciju, kuru publicēs "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" kopā ar galīgo tiesību aktu;

4.   pievērš uzmanību šeit pievienotajiem Komisijas paziņojumiem;

5.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 23. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008 par par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 683/2008.)

PIELIKUMS

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas

par

IESTĀŽU GALILEO KOMITEJU ("GIP")

1.  Ņemot vērā Eiropas GNNS programmu nozīmīgumu, unikalitāti un sarežģītību, no programmām izrietošās Kopienas sistēmu īpašumtiesības, pilnīgu programmu finansējumu no Kopienas budžeta laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam, Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija atzīst, ka šīm trijām iestādēm ir cieši jāsadarbojas.

2.  Iestāžu Galileo komiteja (GIP) tiksies, lai vienkāršotu katras Kopienas iestādes attiecīgo pienākumu izpildi. Šim nolūkam izveidos GIP, lai tā uzmanīgi sekotu:

3.  Saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem, GIP ievēros vajadzīgo piesardzību, it īpaši attiecībā uz zināma veida informācijas komerciālu slepenību un konfidencialitāti.

4.  Komisija ņems vērā GIP paustos viedokļus.

5.  GIP sastāvā būs septiņi pārstāvji:

-  3 no Padomes

-  3 no Eiropas Parlamenta

-   viens no Komisijas,

un komiteja tiksies regulāri (parasti 4 reizes gadā).

6.  GIP neiespaidos izveidoto pienākumu sadali un iestāžu attiecības.

Eiropas Komisijas paziņojums

par GIP iesaistīšanos starptautiskos nolīgumos

Par starptautiskiem nolīgumiem Komisija informēs GIP, lai tā rūpīgi varētu sekot starptautiskiem nolīgumiem ar trešām valstīm saskaņā ar 2005. gada 26. maija pamatnolīgumu par Komisijas un Eiropas Parlamenta attiecībām un saskaņā ar turpmākiem attiecīgiem nolīgumiem, un neskarot Līguma 300. panta noteikumus.

Eiropas Komisijas paziņojums

par to, ka sāk pētījumus par Galileo sistēmas ekspluatāciju

Ņemot vērā Padomes aicinājumu 2010. gadā iesniegt regulas 4. panta 3. punktā paredzēto priekšlikumu par programmu ekspluatācijas posmu, jo īpaši attiecībā uz finansējumu, cenu politiku un ieņēmumu sadales mehānismu, Komisija 2008. gadā sāks un 2009. gadā turpinās veikt nepieciešamos provizoriskos pētījumus saskaņā ar Transporta padomes 2007. gada 29. un 30. novembra secinājumiem.

Šajos pētījumos konkrēti analizēs iespējas programmu ekspluatācijas posma pārvaldībā pēc 2013. gada iesaistīt privāto sektoru, kā arī šādas potenciālās iesaistes kārtību, kas jo īpaši varētu būt publiskā un privātā sektora partnerība.

Eiropas Komisijas paziņojums

par drošības ekspertu grupas ("GNSS drošības valdes") izveidi

Lai īstenotu regulas 13. panta 1. punktu un lai izskatītu jautājumus, kas saistīti ar sistēmu drošību, Komisija ir iecerējusi izveidot ekspertu grupu no dalībvalstu pārstāvjiem.

Veicot savus pienākumus, Komisija pilnībā ņems vērā ekspertu grupas atzinumus, un Komisija apņemas apspriesties ar ekspertu grupu, inter alia, pirms sistēmu drošības galveno prasību noteikšanas, kā minēts regulas 13. pantā.

Eiropas Komisijas paziņojums

par neatkarīgas ekspertu grupas pieaicināšanu

Eiropas Komisijas paziņojums

par 17. panta 3.c punkta interpretāciju

Ar 17. panta 3.c punktu ievieš principu, ka vismaz 40 % no kopējās to darbību vērtības, par kurām piedāvājumu konkursa procedūrā jānoslēdz apakšuzņēmuma līgumi dažādos līmeņos, nodrošina uzņēmumiem, kas nepieder pie grupām, kuru dalībnieki būs galvenā līguma slēdzēji attiecībā uz kādu no galvenajām darba paketēm.

Komisija visa piedāvājumu konkursa laikā šim aspektam pievērsīs pastiprinātu uzmanību un pārskatīs to, kā arī informēs GIP un GNSS komiteju par šīs prasības izpildi un par tās vispārēju ietekmi uz programmu.

Ja šajā procesā prognozes liecina, ka 40 % robežlielumu nevar sasniegt, Komisija saskaņā ar 17. panta 3.c punktā minēto procedūru veiks attiecīgus pasākumus.

(1) OV C 193 E, 17.8.2006., 61. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0272. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (4) OV L 6, 10.1.2008., 7. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/109/EK, iekļaujot tās darbības jomā starptautiski aizsargātas personas (COM(2007)0298 – C6-0196/2007 – 2007/0112(CNS))

P6_TA(2008)0168 A6-0148/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0298),

–   ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. un 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0196/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6-0148/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums ‐ grozījumu tiesību akts 5. apsvērums (5)  Ņemot vērā starptautiski aizsargātu personu tiesības dzīvot citā dalībvalstī, kas tām nav piešķīrusi starptautisko aizsardzību, ir jānodrošina šo dalībvalstu informēšana par attiecīgās personas aizsardzības nepieciešamību, lai tās varētu izpildīt savu pienākumu attiecībā uz nerepatriēšanas principu. Šim mērķim pastāvīgā iedzīvotāja EK uzturēšanās atļaujā, kas izsniegta starptautiski aizsargātai personai, jāiekļauj piezīme, norādot, ka dalībvalsts šīs atļaujas turētājam ir piešķīrusi starptautiskās aizsardzības statusu. Ja starptautiskās aizsardzības statuss nav atcelts, šo piezīmi iekļauj pastāvīgā iedzīvotāja EK uzturēšanās atļaujā, ko izdevusi otrā dalībvalsts. (5)  Ņemot vērā starptautiski aizsargātu personu tiesības dzīvot citā dalībvalstī, kas tām nav piešķīrusi starptautisko aizsardzību, būtu jānodrošina šo dalībvalstu informēšana par attiecīgās personas aizsardzības nepieciešamību, lai tās varētu izpildīt savu pienākumu attiecībā uz nerepatriēšanas principu. Šim mērķim pastāvīgā iedzīvotāja EK uzturēšanās atļaujā, kas izsniegta starptautiski aizsargātai personai, jāiekļauj piezīme, norādot, ka dalībvalsts šīs atļaujas turētājam ir piešķīrusi starptautiskās aizsardzības statusu. Ja starptautiskās aizsardzības statuss nav atcelts, šo piezīmi iekļauj pastāvīgā iedzīvotāja EK uzturēšanās atļaujā, ko izdevusi otrā dalībvalsts. Tomēr otrā dalībvalsts to nevar izmantot par tiešu vai netiešu atrunu, lai atteiktos piešķirt pastāvīgas uzturēšanās atļauju savā teritorijā. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums ‐ grozījumu tiesību akts 10.a apsvērums (jauns) (10.a)  Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem pastāvīgās uzturēšanās statusa piešķiršana nedrīkstētu atcelt vai atsaukt Direktīvā 2004/83/EK paredzētās bēgļu, alternatīvi aizsargāto personu un viņu ģimenes locekļu tiesības. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums ‐ grozījumu tiesību akts 1. panta 1. punkts Direktīva 2003/109/EK 2. panta f) apakšpunkts 1.  Direktīvas 2. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: 1.  Direktīvas 2. pantā iekļauj ║šādu fa) punktu: "f) "starptautiska aizsardzība" ir starptautiska aizsardzība, kā noteikts Padomes Direktīvas 2004/83/EK 2. panta a) punktā;" "fa) "starptautiska aizsardzība" ir starptautiska aizsardzība, kā noteikts Padomes Direktīvas 2004/83/EK 2. panta a) punktā;" Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums ‐ grozījumu tiesību akts 1. panta 3. punkts Direktīva 2003/109/EK 4. panta 2. daļa "Attiecībā uz starptautiski aizsargātām personām, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, jāņem vērā laika periods starp dienu, kurā iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, un dienu, kurā izsniegta Direktīvas 2004/83/EK 24. pantā minētā uzturēšanās atļauja." "Attiecībā uz starptautiski aizsargātām personām, aprēķinot 1. punktā minēto periodu, ņem vērā laika periodu starp dienu, kurā iesniegts starptautiskās aizsardzības pirmais pieteikums, tostarp gadījumos, kad šis pirmais pieprasījums ir par pagaidu aizsardzību, kuru nodrošina, pirms ir pieejama starptautiska aizsardzība, un dienu, kurā izsniegta Direktīvas 2004/83/EK 24. pantā minētā uzturēšanās atļauja." Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums ‐ grozījumu tiesību akts 1. panta 3.a apakšpunkts (jauns) Direktīva 2003/109/EK 5. panta 1. punkta 1.a daļa (jauna) 3.a Direktīvas 5. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: "Šāda prasība neattiecas uz starptautiski aizsargātām personām, kurām nav piekļuves darba tirgum." Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums ‐ grozījumu tiesību akts 1. panta 3.b apakšpunkts (jauns) Direktīva 2003/109/EK 5. panta 2. punkta 1.a daļa (jauna) 3.b Direktīvas 5. panta 2. punktam pievieno šādu daļu: "Starptautiski aizsargātām personām var piemērot valstu noteikumus par integrāciju tikai pēc lietas atsevišķas izskatīšanas, ņemot vērā viņu īpaši neaizsargāto stāvokli un pieņemot pamatotu lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK 33. pantu." Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums ‐ grozījumu tiesību akts 1. panta 6. punkts Direktīva 2003/109/EK 12. panta 3.a punkts "3.a. Ja dalībvalsts nolemj izraidīt pastāvīgo iedzīvotāju, kura EK pastāvīgas uzturēšanās atļaujā iekļauta 8. panta 4. punktā minētā piezīme, tā sazinās ar piezīmē minēto dalībvalsti. "3.a Ja dalībvalsts nolemj izraidīt pastāvīgo iedzīvotāju, kura EK pastāvīgas uzturēšanās atļaujā iekļauta 8. panta 4. punktā minētā piezīme, tā, lai apstiprinātu pastāvīgā iedzīvotāja statusu, sazinās ar dalībvalsti, kura ir piešķīrusi starptautisko aizsardzību. Dalībvalsts, kura ir piešķīrusi starptautisko aizsardzību, ne vēlāk kā viena mēneša laikā sniedz rakstisku atbildi pieprasījumu iesniegušajai dalībvalstij. Lēmumu par izraidīšanu nevar pieņemt, iekams nav saņemta atbilde no dalībvalsts, kura ir piešķīrusi starptautisko aizsardzību. Ja vien tikmēr starptautiskās aizsardzības statuss nav atcelts, pastāvīgo iedzīvotāju izraida uz šo dalībvalsti, kura nekavējoties uzņem pastāvīgo iedzīvotāju un viņa/viņas ģimenes locekļus atpakaļ bez formalitātēm." Ja vien tikmēr starptautiskās aizsardzības statuss nav atcelts, ievērojot nerepatriēšanas principu, pastāvīgo iedzīvotāju var izraidīt tikai uz šo dalībvalsti, kura nekavējoties uzņem pastāvīgo iedzīvotāju un viņa/viņas ģimenes locekļus atpakaļ bez formalitātēm." Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums ‐ grozījumu tiesību akts 1. panta 8. punkts Direktīva 2003/109/EK 25. panta 1.a daļa (jauna) Komisija izveido kontaktpunktu sarakstu, to regulāri atjaunina un pārsūta dalībvalstīm.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa rezolūcija par Zaļo grāmatu par pilsoniskās sabiedrības lomu narkotiku apkarošanas politikā Eiropas Savienībā (2007/2212(INI))

P6_TA(2008)0169 A6-0073/2008

Eiropas Parlaments,

–  – ņemot vērā 2004. gada 15. decembra ieteikumu Padomei un Eiropadomei par ES narkotiku apkarošanas stratēģiju (2005–2012)(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 26. jūnija Zaļo grāmatu par pilsoniskās sabiedrības lomu Eiropas Savienības narkotiku apkarošanas politikā (COM(2006)0316),

–   ņemot vērā ziņojumu un atbildes, kas saņemtas par publiskās apspriešanās rezultātiem, kura īstenota saskaņā ar iepriekš minēto Zaļo grāmatu, kas publicēta 2007. gada 18. aprīlī(2),

–   ņemot vērā ES līguma VI sadaļu un it īpaši tā 29. pantu un 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu,

–   ņemot vērā starptautiskos, Eiropas Savienības un valsts instrumentus cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai un it īpaši tiesību uz dzīvību un veselību aizsardzībai,

–   ņemot vērā ANO 1961. gada 30. marta konvenciju par narkotiskajam vielām, kas grozīta ar 1972. gada 25. marta Ženēvas protokolu, kā arī ANO 1971. gada 21. februāra konvenciju par psihotropām vielām un ANO 1988. gada 19. decembra Konvenciju par narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12.decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006, ar ko izveido Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru(3) un aizvieto iepriekšējos tiesību aktus,

–   ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2007. gada ziņojumu(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 25. septembra Lēmumu Nr. 1150/2007/EK), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas "Pamattiesības un tiesiskums" izveido īpašu programmu "Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju"(5) un it īpaši šā lēmuma 2. līdz 7. pantu,

–   ņemot vērā 2006. gada 21. decembra Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā iekļauts 2006. gada progresa pārskats, īstenojot ES Rīcības plānu narkotiku apkarošanā no 2005. līdz 2008. gadam (SEC(2006)1803),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. decembra paziņojumu par 2007. gada progresa pārskatu par ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna (2005.– 2008. gadam) īstenošanu (COM(2007)0781),

–   ņemot vērā ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu (2005.–2008. gadam), ko Padome pieņēma 2005. gada jūnijā(6),

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 10. maija Lēmumu 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām(7),

–   ņemot vērā ES Narkotiku apkarošanas stratēģiju (2005.–2012. gadam), kuru apstiprināja 2004. gada 16.–17. decembra Eiropadome(8),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem(9),

–   ņemot vērā Politisko paziņojumu par narkotikām un rezolūcijas, kas pieņemtas 1998. gada 10. jūnija ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā sesijā (UNGASS),

–   ņemot vērā ANO pasākumus un īpaši Narkotisko vielu apkarošanas komitejas 51. sesiju, kura notika 2008. gada 10.–14. martā(10),

–   ņemot vērā Balto grāmatu par Eiropas pārvaldību (COM(2001)0428) un Komisijas paziņojumus "Uz padziļinātu apspriežu un dialoga kultūru – Vispārējie principi un pamata prasības attiecībā uz apspriedēm ar ieinteresētajām personām" (COM(2002)0704) un "Stratēģiskie mērķi 2005.–2009. gadam ‐ "Eiropa 2010: partnerattiecības Eiropas atjaunošanai ‐ uzplaukums, solidaritāte un drošība" (COM(2005)0012),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0073/2008),

A.   tā kā ir jāveicina padziļināts dialogs starp un ar dažādiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem (starpvalstu, valsts, reģionālā un vietējā līmenī) Eiropas Savienības mērogā, lai uzlabotu lēmumu par narkotiku apkarošanas politiku izstrādāšanu, īstenošanu un novērtēšanu gan dalībvalstīs, gan ES līmenī,

B.   tā kā pilsoniskās sabiedrības organizēšana Eiropas līmenī acīmredzami ir pievienotā vērtība no valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļa,

C.   tā kā pilsoniskā sabiedrība var sniegt plašu pieredzi noteiktos narkotiku apkarošanas politikas aspektos, piemēram, profilaksē, informācijas sniegšanā, atbalsta sniegšanā tiem, kas vēlas atbrīvoties no atkarības, un sociālajā reintegrācijā,

D.   tā kā svarīgākais ES narkotiku apkarošanas stratēģijas mērķis 2005.–2012. gadā ir nodrošināt precīzu informāciju un stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu narkotiku apkarošanā,

E.   tā kā Zaļā grāmata par pilsoniskās sabiedrības lomu narkotiku apkarošanas politikā Eiropas ES un Pilsoniskās sabiedrības forums narkotiku apkarošanas jomā ir pirmais praktiskais solis, lai sasniegtu šo mērķi,

F.   tā kā lielākā daļa organizāciju, kas atsaucās uz Komisijas ieteikumu, ļoti pozitīvi novērtēja ideju esošo tīklu tematisko sasaisti,

G.   tā kā pastiprinātai sinerģijai starp pilsonisko sabiedrību un ES iestādēm un struktūrām ir būtiska nozīme, lai izveidotu attiecības, kas būtu balstītas uz pastāvīgām konsultācijām, un veicinātu apmaiņu ar informāciju un paraugpraksēm, īpaši ņemot vērā zinātnes ieguldījumu,

H.   tā kā ir īpaši svarīgi to pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktie pasākumi un lomas pastiprināšana, kuras ir iesaistītas sadarbībā ar trešām valstīm un alternatīvu un ilgtspējīgu stratēģiju popularizēšanā, lai risinātu ar narkotikām saistītas problēmas,

I.   tā kā tādi publiskie plašsaziņas līdzekļi kā internets ir jāiekļauj visās ierosinātajās struktūrās dialogam vai konsultācijām ar izvēlētajiem tīkliem par konkrētiem jautājumiem, ko papildinātu visu ieinteresēto dalībnieku atklāta apspriešanās,

J.   tā kā nozīmīgajam ieguldījumam, ko pilsoniskā sabiedrība var sniegt šajā jomā, jāpapildina un jāpastiprina dalībvalstu un starptautisko organizāciju ievērojamā atbildība, sadarbojoties cīņā pret narkotiku ražošanu un izplatīšanu līdzīgi kā attiecībā uz terorismu,

K.   tā kā ES iestāžu centieni plašāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību narkotiku apkarošanas politikas jomā palīdzētu tām atbilstīgi novērtēt pašreizējās stratēģijas,

L.   tā kā jēdzienu "narkotikas" ir paredzēts attiecināt uz narkotiskām un psihotropām vielām, kā to nosaka iepriekš minētās ANO konvencijas,

M.   tā kā narkotiku lietošana var īpaši apdraudēt jaunu meiteņu un sieviešu veselību, it īpaši attiecībā uz grūtniecību vai HIV/AIDS pārnēsāšanu,

N.   tā kā to vīriešu skaits, kuri piedalās ārstēšanās programmās, pārsniedz šādu sieviešu skaitu un tā kā pašlaik aptuveni 20 % no tiem, kuri piedalās narkomānijas ārstēšanas programmās ES, ir sievietes,

O.   tā kā ir atklātas būtiskas atšķirības narkotiku lietošanas līmeņos un veidos starp vīriešiem un sievietēm; tā kā pētījumi parāda ievērojamas fizioloģisko un psihosociālo faktoru atšķirības atkarībā no dzimuma saistībā ar atkarības izveidošanos, riska uzņemšanos un palīdzības meklēšanu,

1.   atzīst pilsoniskās sabiedrības būtisko atbalsta lomu narkotiku apkarošanas politikas virzienu izstrādē, noteikšanā, īstenošanā un novērtēšanā; īpaši uzsver pievienoto vērtību, ko, piemērojot pašreizējo narkotiku apkarošanas politiku, sniedz zinātniski pārbaudīta un dokumentēta praksē gūtā pieredze, kompetence inovāciju jomā un informācijas apmaiņas un paraugprakses potenciāls;

2.   aicina visu dalībvalstu valdības, NVO, pilsonisko sabiedrību, vecāku un profesionālās apvienības veikt plašas informācijas kampaņas par:

3.   atzīst, ka baznīcas un reliģiskās kopienas ir bijušas ļoti aktīvas cīņā pret narkotikām, un tāpēc to pieredze jāņem vērā narkotiku apkarošanas politikas izstrādāšanā, īstenošanā un novērtēšanā;

4.   prasa, izstrādājot Eiropas līmeņa narkotiku apkarošanas politiku, stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu, kas ir ES narkotiku apkarošanas stratēģijas 2005.–2012. gadam pamatmērķis;

5.   uzsver interneta lomu informācijas apmaiņas nodrošināšanā pārredzamā un saskaņotā veidā par ES narkotiku apkarošanas stratēģijas 2005.–2012. gadam īstenošanu un attīstību, veicinot pilsoniskās sabiedrības (arī lietotāju un dažādu aprindu) iesaistīšanu un garantētu dalību iepriekš minētā Rīcības plāna īstenošanā visos līmeņos un Pilsoniskās sabiedrības forumā narkotiku apkarošanas jomā, nodrošinot piekļuvi profilakses programmām un to efektivitāti, kā arī veicinot informētību;

6.   uzsver, cik svarīgi ir sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem, tostarp elektroniskajiem, zinātniskās informācijas izplatīšanas jomā par narkotiku lietošanas ietekmi uz fizisko un garīgo veselību, jo īpaši attiecībā uz jaunām sievietēm un grūtniecēm; mudina šos plašsaziņas līdzekļus kļūt par galvenajiem partneriem pretnarkotiku kampaņās, ņemot vērā narkotiku ietekmi uz jauno paaudzi;

7.   atzinīgi vērtē īpašās programmas "Narkotiku apkarošana un informēšana par tām" īstenošanu 2007.–2013. gadā un norāda, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība ES narkotiku apkarošanas stratēģijas 2005.–2012.gadam īstenošanā un izstrādē ir īpašs šīs programmas mērķis;

8.   pauž nožēlu par kavēšanos sniegt finansējumu saistībā ar šo programmu;

9.   aicina Komisiju nodrošināt, lai jaunajā veselības stratēģijā 2008.–2013. gadam, it īpaši saistībā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju īstenoto pretnarkotiku informācijas programmu finansēšanu tiktu ņemts vērā, ka narkotiku ietekme uz sievietēm ir atšķirīga;

Forums – strukturālā dimensija

10.   uzsver Pilsoniskās sabiedrības foruma narkotiku apkarošanas jomā izveides nozīmi kā pirmo soli, lai Eiropas pilsoniskās sabiedrības asociācijas praktiskāk un konstruktīvāk iesaistītos ES pasākumos saistībā ar politikas virzieniem ar mērķi nepieļautu narkotiku lietošanu un apkarot to;

11.   pauž nožēlu par to, ka vairākas organizācijas to dalībnieku atlases procesā, kuri piedalās Pilsoniskās sabiedrības forumā narkotiku apkarošanas jomā, ir saskatījušas pārredzamības trūkumu, un aicina Komisiju apsvērt, kā risināt šo problēmu, cerot, ka nākotnē Forums paplašināsies pārredzamāk;

12.   uzskata, ka Pilsoniskās sabiedrības forumam narkotiku apkarošanas jomā ir jābūt nevis ekskluzīvam, bet pieejamam, pārstāvot dažāda veida un dažādu slāņu uzskatus;

13.   norāda, ka Pilsoniskās sabiedrības foruma narkotiku apkarošanas jomā mērķis ir nevis radīt asambleju, lai popularizētu dažādas ideoloģijas, bet veidot dialogu un tiešus kontaktus ar asociācijām aktīvai cīņai pret narkotikām gan profilakses, gan rehabilitācijas jomā un izmantot praktiskus līdzekļus, lai atbalstītu politikas virzienu izstrādi un īstenošanu ar mērķi nepieļaut narkotiku lietošanu un apkarot to, pamatojoties uz veiksmīgu pieredzi, kā arī analizēt pārrobežu problēmas Eiropas Savienībā, kuru iemesls ir atšķirīgie valstu tiesību akti, it īpaši pierobežas zonās;

14.   aicina dalībvalstis apmainīties ar pašreizējo paraugpraksi narkotiku apkarošanas, profilakses un bērnu un jauniešu informēšanas jomā, kā arī, sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, veicināt paraugprakses attīstību;

15.   pauž nožēlu par jaunās dalībvalstis pārstāvošu organizāciju zemo līdzdalību šajā forumā; prasa, lai jauno dalībvalstu pilsoniskā sabiedrība tiktu informēta un iesaistītos vairāk, ņemot vērā šo valstu nozīmi paplašinātajā ES;

16.   pauž nožēlu par to, ka pirmajā Pilsoniskās sabiedrības forumā narkotiku apkarošanas jomā, kas notika 2007. gada decembrī, nepiedalījās valstu un starpvalstu nevalstiskie tīkli, kuros īpaši līdzdarbojas sieviešu, māšu un jaunu meiteņu asociācijas, kā arī organizācijas, kas nodarbojas ar seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jautājumiem; aicina Komisiju aktīvi sekmēt šādu organizāciju, kā arī tādu organizāciju piedalīšanos, kurām ir vērtīga pieredze attiecībā uz narkotikām un to lietošanu, lai varētu sniegt pieejamus un plaši izmantojamus specializētus pakalpojumus;

17.   atbalsta Komisijas centienus noteikt Pilsoniskās sabiedrības foruma narkotiku apkarošanā jomā lomu Eiropas pieejā narkotiku apkarošanai, lai ar apspriežu starpniecību noteiktu šā foruma galīgos mērķus;

18.   uzskata, ka Pilsoniskās sabiedrības forumam narkotiku apkarošanā jomā jānosaka skaidrs uzdevums, rūpīgi jāizstrādā darba kārtība, pārredzamas procedūras un reāli darba plāni, sniedzot būtisku ieguldījumu politikas veidošanas procesā;

19.   pauž cerību, ka dialogs ar pilsonisko sabiedrību reāli ietekmēs ES lēmumu pieņemšanas procesu; tādēļ uzskata, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir jāpiešķir likumīgs statuss saistībā ar mērķiem, kas noteikti ES narkotiku apkarošanas stratēģijā 2005.–2012.gadam, un turpmākām iniciatīvām, tostarp:

20.   aicina ENNUC apkopot statistiku par narkotiku lietošanu sieviešu vidū Eiropas Savienībā, analizēt šās lietošanas tendences, kā arī gada ziņojumā ņemt vērā narkotiku lietošanas atšķirīgo ietekmi uz vīriešiem un sievietēm, lai varētu sniegt precīzāku informāciju un veicinātu pilsoniskās sabiedrības izpratni par šo problēmu;

21.   mudina tematiski sasaistīt esošos tīklus, izmantojot Pilsoniskās sabiedrības forumu narkotiku apkarošanas jomā vai arī Forumā izveidojot darba grupas vai apakšgrupas;

22.   aicina ES saskaņā ar budžeta kontroli apņemties vairāk finansiāli atbalstīt Eiropas pilsoniskās sabiedrības darbības saistībā ar esošajiem projektiem un turpmākām iniciatīvām šajā jomā;

23.   aicina dalībvalstis, ja iespējams, paplašināt noteikumus attiecībā uz valsts finansējumu pakalpojumiem, ko sniedz pilsoņu profesionālās organizācijas, ievērojot atbilstīgos kvalitātes nodrošināšanas kritērijus, ne tikai veselības aprūpes vai sociālo pakalpojumu jomā, bet arī kaitējuma ierobežošanas un atkarību apkarošanas pakalpojumu jomā; uzskata, ka tādējādi būtu iespējams nodrošināt, lai pakalpojumu sniegšana būtu plānota un ilgtspējīga un lai pakalpojumi atbilstu kvalitātes standartiem;

24.   uzsver, ka sabiedrībai ir svarīgi paredzēt finanšu līdzekļus, lai atbalstītu brīvprātīgo organizācijas un vecāku apvienības, kas iesaistītas narkotiku lietošanas apkarošanā, jo īpaši jaunu cilvēku vidū;

Pilsoniskā sabiedrība – iekšējā dimensija

25.   uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti ES narkotiku apkarošanas stratēģijā 2005.–2012. gadam attiecībā uz profilakses politikas virzieniem, informācijas sniegšanu, problēmu pārvaldību saistībā ar atkarību no narkotikām un šo politikas virzienu pienācīgas īstenošanas uzraudzību;

26.   aicina visas iesaistītās puses gan ES, gan dalībvalstu līmenī pievērst vairāk uzmanības jauninājumu aspektiem, saistībā ar kuriem pilsoniskās sabiedrības pieredze var palīdzēt sasniegt mērķus, kas noteikti ES narkotiku apkarošanas stratēģijā 2005.–2012. gadam, it īpaši attiecībā uz politikas virzieniem kaitējuma ierobežošanā, atbalsta sniegšanu tiem, kas atbrīvojas no atkarības, un sociālās reintegrācijas politikas virzieniem;

27.   uzskata, ka ir svarīgi stiprināt ES līmeņa dialogu ar organizācijām, kas pārstāv narkotiku lietotājus, jo tas ir būtisks aspekts, lai risinātu sociālās reintegrācijas problēmas un sniegtu atbalstu tiem, kas atbrīvojas no atkarības;

28.   aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību veicināt vienlīdzīgu piekļuvi programmām, slēpto iedzīvotāju un riska grupu drošu uzraudzību, kā arī paplašināt iespējas, lai nodrošinātu īstenoto programmu ilgtspējīgumu un efektivitāti;

29.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kuru mērķis ir:

30.   norāda uz pieaugošajām bažām par to, ka sievietēm var nebūt pieejama ārstēšana, ņemot vērā, ka nav sociālā un ekonomiskā atbalsta un it īpaši to, ka viņām ir jāveic bērnu aprūpes pienākumi, kas ir noteikti kā faktori, kas var kavēt sievietes izmantot narkomānijas ārstēšanas pakalpojumus; norāda, ka to dienestu, kuri sniedz bērnu aprūpes pakalpojumus, klientu vairākums ir sievietes, salīdzinājumā ar tiem dienestiem, kuri šādus pakalpojumus nesniedz;

31.   aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību pierobežu apgabaliem, kuros bieži jārisina problēmas saistībā ar valstu atšķirīgo tiesību aktu par narkotikām ietekmi;

32.   atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību, pilnībā apzinoties mērķi apkarot narkotiku un to atvasinājumu lietošanu nepilngadīgo vidū;

33.   aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru veikt analīzi par narkotiku apkarošanas politikas virzienu ietekmi un novērtēt to efektivitāti, kā arī, vai un ciktāl šādi politikas virzieni ir pārsnieguši pilnvaras un noveduši pie individuālo tiesību pārkāpumiem;

34.   uzsver nepieciešamību balstīt narkotiku apkarošanas politikas virzienus uz drošiem zinātniskiem pierādījumiem, kas iegūti sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību ar narkotikām saistītu pētījumu jomā, atzīstot nepieciešamību attīstīt uz pētījumiem un faktiem balstītus politikas virzienus un īstenot uz faktiem balstītas darbības, tostarp ar veselību saistīta kaitējuma novēršanas un ierobežošanas pasākumus;

35.   aicina dalībvalstis attīstīt kopīgas darbības un veidot kopīgus izpilddienestus starp tiesībaizsardzības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, it īpaši vietējo kopienu līmenī;

Pilsoniskā sabiedrība – ārējā dimensija

36.   atzīst pilsoniskās sabiedrības nozīmi saistībā ar Eiropas narkotiku apkarošanas politikas ārējo dimensiju un ņem vērā to, ka ES ir pasaules līdere cīņā pret narkotikām attiecībā uz ārējo programmu un iniciatīvu finansēšanu;

37.   aicina apsvērt un atbalstīt ārēju ES stratēģiju, kas ilgtspējīgi, reāli un praktiski ietekmētu situāciju reģionos, kuros ražo narkotiku izejvielas;

38.   uzsver to Eiropas organizāciju pieredzi, kuras ir iesaistītas vietējās ražošanas pārveidē uz ražošanu terapeitiskiem un citiem medicīniskiem mērķiem, tajā pašā laikā atgādinot, ka šī ražošana nepārtraukti jāpakļauj visstingrākajai kontrolei;

39.   aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt sadarbības veidus ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir iesaistītas vienīgi likumīgos nolūkos no kokas lapām iegūtu vielu popularizēšanā, lai sniegtu efektīvu ieguldījumu (absorbējot izejvielas) starptautiskajos pasākumos cīņā pret narkotiku tirdzniecību, tajā pašā laikā nodrošinot šādu vielu drošu lietošanu;

40.   aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot Padomes 2007. gada 25. oktobra ieteikumu par opija ražošanu Afganistānā medicīniskiem mērķiem(11) un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas sadarboties ar valstīm, kurās ražo narkotikas, cīņai pret narkotikām, un norāda uz šādu pasākumu pozitīvo ietekmi uz šo valstu demokratizācijas procesu; uzsver, ka ir svarīgi veicināt parauga izmēģinājuma programmas, piemēram, "magones medicīnai", kas ir paredzētas, lai pārveidotu daļu no nelegālās magoņu audzēšanas par legālu tādu pretsāpju līdzekļu rūpniecisku ražošanu, kuru pamatā ir opijs, un apsvērt ieguvumus, ko var sniegt licenču piešķiršana magoņu izmantošanai medicīniskiem nolūkiem, kā arī noteikt, kā to varētu paveikt un kā šo ražošanu kontrolētu ANO uzraudzībā;

41.   aicina Komisiju kopā ar pilsonisko sabiedrību pētīt iespējas apkarot nelegālās magoņu plantācijas Afganistānā, izsmidzinot vielas, kas nav kaitīgas cilvēkiem, dzīvniekiem vai videi;

42.   aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot sadarbības priekšrocības, iesaistot dalībvalstu pētniecības institūtus, pētniecības organizācijas un medicīniskos pārskatus, kā arī pētniecības centrus, asociācijas, specializētus institūtus un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, kas pēdējos gados ir snieguši ieguldījumu politikas virzienos narkotiku tirdzniecības apkarošanai un analīzē par ģeopolitisko situāciju un ekonomisko plūsmu, ko rada starptautiskā narkotiku tirdzniecība;

43.   vērš uzmanību uz sadarbības veicināšanu starp Eiropas asociācijām un starptautiskiem asociāciju tīkliem, kas darbojas narkotiku problēmu jomā, lai veicinātu pieredzes un informācijas apmaiņu;

44.   atzīmē Vīnes NVO Komitejas (NVO komiteja, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojā) pieredzi un pauž cerību, ka šīs komitejas turpmākās darbības raksturos organizāciju un personu plašāka līdzdalība, ņemot vērā tādus priekšlikumus kā "Pēc 2008. gada", kas ir iniciatīva, kuras galvenais mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības lomu, desmit gadu laikā pārskatot ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā sesijā 1998. gadā noteiktos parametrus attiecībā uz narkotikām; ierosina izveidot līdzīgas apspriedes starp Eiropas asociācijām, lai pārskatītu ES narkotiku apkarošanas stratēģiju pēc 2012. gada;

45.   uzskata, ka, lai turpmākās stratēģijas veidošanā to ņemtu vērā, desmit gadus pēc ANO Ģenerālās Asamblejas īpašās sesijas par narkotikām 1998. gadā, kuras galvenais mērķis bija desmit gadu laikā sasniegt rezultātu "pasaule bez narkotikām", jāturpina izvērtēt pašreizējo politikas virzienu narkotiku apkarošanas jomā sasniegtos rezultātus, lai noteiktu, kuras stratēģijas bijušas sekmīgas;

o
o   o

46.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Eiropadomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram, Eiropas Padomei, ANO un tās specializētajām aģentūrām.

(1) OV C 226E 15.9.2005., 233. lpp. (2) http://ec.europa.eu/justice_home/news/consulting_public/news_consulting_public_en.htm (3) OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp. (4) http://www.emcdda.europa.eu/html.cfm/index407EN.html (5) OJ L 257, 3.10.2007., p. 23. (6) OV C 168, 08.07.2005., 1. lpp. (7) OJ L 127, 20.05.2005., p. 32. (8) dokuments 15074/1/04. (9) OV L 47, 18.02.2004., 1. lpp. (10) http://www.unodc.org/documents/commissions/CND-Session51/CND-51_Info_Participants.pdf (11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0485.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz korekciju daudzgadu finanšu shēmā (COM(2008)0152 – C6-0148/2008 – 2008/2083(ACI))

P6_TA(2008)0170 A6-0157/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0152),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 48. punktu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0157/2008),

1.   apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt lēmumu un nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

3.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

(2008. gada. 29. aprīlī)

ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz korekciju daudzgadu finanšu shēmā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 48. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Ņemot vērā, ka dažas darbības programmas, kuras attiecas uz 1.b un 2. izdevumu kategoriju, pieņēma ar novēlošanos, līdzekļus EUR 2034 miljonu apmērā pašreizējās cenās, ko piešķīra struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Lauku attīstības fondam un Eiropas Zivsaimniecības fondam, 2007. gadā nevarēja izlietot, un tos arī nevarēja pārnest uz 2008. gadu. Saskaņā ar Iestāžu nolīguma 48. pantu, šī summa ir jāpārvieto uz turpmākiem finanšu gadiem, papildinot attiecīgos izdevumu maksimālos apjomus.

(2)  Tāpēc attiecīgi jāgroza Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību I pielikums(3),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

Briselē, 2008. gada 29. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/29/EK (OV L 6, 10.1.2008., 7. lpp.). (2) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/29/EK (OV L 6, 10.1.2008., 7. lpp.). (3) Šajā nolūkā summas pašreizējās cenās pārrēķina 2004. gada cenās.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa rezolūcija par desmitā Eiropas Attīstības fonda programmas īstenošanu (2007/2138(INI))

P6_TA(2008)0171 A6-0042/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(1) (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā Iekšējo nolīgumu, ko noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2013. gadam atbilstīgi ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par tāda finanšu atbalsta piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(2),

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 14. maija Regulu (EK) Nr. 617/2007 par desmitā Eiropas Attīstības fonda īstenošanu saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0042/2008),

A.   tā kā desmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) īstenošana bija atkarīga no tā, vai visas ES dalībvalstis un vismaz divas trešdaļas Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļu to ir ratificējušas ne vēlāk kā 2007. gada 30. novembrī, lai tas stātos spēkā 2008. gada 1. janvārī (Kotonū nolīguma 93. panta 3. punkts);

B.   tā kā turpināmības klauzulā ir noteikts, ka vairs nedrīkst izmantot neizmaksātos iepriekšējo EAF līdzekļus;

C.   tā kā Komisija apņēmās nodrošināt, lai devītā EAF līdzekļu pilna summa būtu izmaksāta līdz 2007. gada 31. decembrim;

D.   tā kā EAF joprojām nav iekļauti ES budžetā, kaut gan Eiropas Parlaments to vairākas reizes ir pieprasījis;

E.   tā kā fakts, ka ne Eiropas Parlaments, ne dalībvalstu parlamenti neveic EAF oficiālu pārbaudi, jo šie fondi nav iekļauti ES budžetā, liecina par demokrātijas trūkumu;

F.   tā kā pētījums par nevalstisko dalībnieku līdzdalību desmitā EAF programmas izstrādē, ko Komisija veikusi sešdesmit četrās ĀKK valstīs, liecina ‐ kaut gan visos gadījumos bija sniegta informācija, patiesa līdzdalība konstatēta tikai pusē no pētījumā apsekoto valstu;

G.   tā kā ES un Āfrikas valstu augstākā līmeņa sanāksme Lisabonā (2007. gada 8. un 9. decembrī) ir sākums jaunām Āfrikas un ES stratēģiskajām partnerattiecībām un rīcības plānam 2008.–2010. gadam, kuru pamatā ir "Āfrikas vienotības, Āfrikas un Eiropas savstarpējas atkarības, kopīgas piederības un atbildības principi, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskuma un demokrātijas principi, kā arī tiesības uz attīstību", un tā kā Eiropas Parlamenta un Panāfrikas parlamenta sanāksmē tika pieņemts arī kopīgs paziņojums, prasot parlamentiem nopietnāk iesaistīties jaunās stratēģijas īstenošanā;

H.   ņemot vērā ES un tās dalībvalstu politiskās saistības attiecībā uz palīdzību attīstības jomā, jo īpaši Āfrikai, un šīs palīdzības efektivitāti;

I.   tā kā ES ir apņēmusies līdz 2010. gadam palielināt atbalstu tirdzniecībai, nodrošinot EUR 2 000 000 000 gadā (EUR 1 000 000 000 piešķirs Komisija, EUR 1 000 000 000 ‐ dalībvalstis);

J.   ņemot vērā desmitā EAF līdzekļu paredzamo sadalījumu, saskaņā ar kuru aptuveni 30 % piešķirami vispārējai budžeta palīdzībai, 30 % ‐ infrastruktūrai, 15 % ‐ pārvaldībai (tai skaitā miera un drošības uzturēšanai), 8 % ‐ lauksaimniecībai un lauku attīstībai un 8 % ‐ sociālajām jomām un sociālajai kohēzijai, pārējos līdzekļus iedalot citām jomām, īpaši ekonomikas attīstībai, institucionālajam atbalstam un videi;

K.   tā kā atbilstoši desmitajam EAF pamatizglītībai un veselības aprūpei piešķirama summa, kas ir nedaudz mazāka par attiecīgo devītā EAF līdzekļu summu,

Desmitā EAF uzdevumi un mērķi

1.   uzsver to, cik daudz ir likts uz spēles saistībā ar EAF īstenošanu 2008.–2013. gadā, ne tikai ņemot vērā ES un tās dalībvalstu politiskās saistības attiecībā uz palīdzību attīstības jomā, pašreizējos centienus no jauna iedzīvināt Āfrikas un Eiropas partnerattiecības, kā arī ES ieguldījumu, palīdzot sasniegt 2015. gadam noteiktos Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM);

2.   pilnībā atbalsta Regulas (EK) Nr. 617/2007 1. pantā noteikto sadarbības galveno mērķi, proti, "partnervalstīs un reģionos izskaust nabadzību saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, tostarp īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus"; uzskata, ka svarīgākais ir īstenot šos prioritāros mērķus ar visiem šajā regulā paredzētajiem instrumentiem un atbilstīgi tajā noteiktajai īstenošanas kārtībai, un pauž nožēlu, ka noteikumi par valsts un reģionu stratēģijas dokumentiem nozīmē šo mērķu ierobežojošu interpretāciju;

3.   prasa, lai EAF īstenošanu pielīdzina ES starptautiskajām saistībām, kas noteiktas EK līguma 177. panta 3. punktā;

4.   uzstāj, ka EAF ir jāīsteno saskaņā ar ANO Attīstības programmas ieteikumiem par attīstības jomā piešķirta valsts atbalsta izmantošanu un ka no programmas vismaz jāsvītro ikviens pasākums, kas neatbilst attīstības jomā piešķiramas palīdzības kritērijiem, kurus noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības palīdzības komiteja; prasa attiecīgi grozīt Regulas (EK) Nr. 617/2007 2. panta 3. punktu;

5.   atzinīgi vērtē centienus vienkāršot un saskaņot, kas bija jaunās Regulas (EK) Nr. 617/2007 sagatavošanas galvenā motivācija; uzskata, ka šiem centieniem nodrošināt atbilstību finanšu instrumentam sadarbībai attīstības jomā(4) ir jāstiprina Parlamenta ietekme, veicot EAF īstenošanas uzraudzību un kontroli;

6.   atbalsta EAF iekļaušanu ES budžetā, lai veidotu saskaņotāku, pārredzamāku un efektīvāku sadarbību attīstības jomā un lai nodrošinātu tās demokrātisku kontroli; uzsver, ka EAF iekļaušana budžetā ir arī atbilstīgs risinājums pastāvīgajām problēmām, ko rada smagnējais un lēnais starpvalstu ratifikācijas process; prasa Padomei paredzēt EAF iekļaušanu budžetā, 2009. gadā veicot finanšu plāna vidusposma pārskatu;

7.   atzinīgi vērtē to, ka EK līguma 179. panta 3. punkts, ar ko šis līgums netika attiecināts uz EAF, apzināti nav iekļauts Lisabonas līgumā, tā paverot iespēju iekļaut EAF Eiropas Savienības budžetā;

8.   atgādina, ka joprojām atbalsta attīstības politikas jomu un ES saistību konsekvenci, kas jānodrošina, lai ES politikas mērķi citās jomās, kuras ietekmē attīstības politiku (tirdzniecība, vide, drošība, lauksaimniecība u. c.), nebūtu pretrunā attīstības politikas mērķiem;

9.   prasa Komisijai vairāk uzmanības veltīt kvalificēta darbaspēka aizplūšanai no ĀKK valstīm uz ES un ierosināt attiecīgus pasākumus, kas palīdzētu cilvēkiem palikt savā valstī vai tajā atgriezties;

10.   atgādina, ka joprojām atbalsta piederības un līdzdalības principus, uz kuriem pamatojas Kotonū nolīgums un Eiropas konsenss attīstības jomā(5);

Grafiks

11.   aicina ĀKK valstis, kuras vēl nav ratificējušas Iekšējo nolīgumu un pārskatīto Kotonū nolīgumu, to izdarīt, lai iespējami drīz sāktu īstenot desmito EAF;

12.   atzīmē Komisijas apņemšanos nodrošināt, lai devītā EAF līdzekļu pilna summa būtu izmaksāta līdz galīgajam termiņam ‐ 2007. gada 31. decembrim; prasa Komisijai veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nevienai apropriācijai nav jāpiemēro turpināmības klauzula un ka ir garantēts nepārtraukts finansējums;

13.   uzsver, ka šī saistošā grafika dēļ programmas izstrādē nav izdevies pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību un valstu parlamentus, un uzstāj, ka īstenošanas posmā šie apspriežu procedūras trūkumi ir jānovērš;

Stratēģijas dokumenti un prioritārās darbības jomas

14.   uzsver ‐ lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 617/2007 1. pantā noteiktos mērķus, programmas izstrādē priekšroka jādod rīcībai, kas palīdz mazināt nabadzību, īpaši akcentējot ar TAM saistītās jomas, piemēram, sociālās jomas, sevišķi sabiedrības veselību un pamatizglītību; uzsver, ka apņemšanās ‐ īstenojot finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, līdz 2009. gadam 20 % līdzekļu atvēlēt veselības aprūpei un pamatizglītībai ‐ ir jāattiecina uz visiem Eiropas attīstības politikas izdevumiem, arī uz EAF, lai nodrošinātu konsekvenci;

15.   atzīmē Komisijas nodomu sasniegt šo mērķi, sniedzot budžeta palīdzību, bet pauž nožēlu, ka ar saņēmējvalstīm nav izstrādāta vispārēja stratēģija, lai veselības aprūpi un izglītību iekļautu valsts stratēģijas dokumentos noteiktajās prioritātēs; prasa šo jautājumu vēlreiz izvērtēt, veicot vidusposma pārskatu, lai sasniegtu mērķi ‐ minētajām jomām piešķirtu 20 % līdzekļu;

16.   uzsver, ka neatgriezeniski nabadzību var samazināt tikai tad, ja ir nodrošināta ilgtspējīga attīstība ekonomikas, sociālajā un vides jomā; turklāt uzsver, ka tādējādi visiem saistībā ar EAF veiktiem pasākumiem ir jāiekļaujas attīstības procesā, kas vērsts uz spēcīgas ekonomikas izveidi, kura nodrošina vides aizsardzību un visiem pieejamus sociālos pamatpakalpojumus;

17.   uzsver ‐ kara, pilsonisko nemieru vai politiskās nestabilitātes apstākļos ilgtspējīgu attīstību pilnībā nodrošināt nav iespējams; tāpēc uzskata, ka priekšroka dodama arī demokrātijas veidošanai un centieniem uzturēt vai atbalstīt mieru, tiesiskumu, stabilas un demokrātiskas institūcijas, kā arī cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu;

18.   uzskata, ka stratēģijas dokumentiem jāpiemēro demokrātiska kontrole un tāpēc tos nedrīkst izstrādāt un piemērot, ja nav veikta parlamentārā pārbaude; uzskata, ka stratēģijas dokumentu nodošana ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai (APA) ir būtisks ieguldījums, lai sasniegtu Kotonū nolīgumā noteikto piederības mērķi, un ir pozitīvs solis, kas veicina institucionālo pilnvaru piešķiršanu APA un Eiropas Parlamentam komitoloģijas procedūrā; prasa Komisijai nodrošināt APA ar materiālo bāzi, kas ļauj tai sekmīgi pabeigt valsts stratēģijas dokumentu pārbaudi, kā arī nodrošināt, lai APA atzinumi tiek analizēti izpildes pārskata ziņojumos, kurus sagatavo Komisija;

19.   pauž nožēlu, ka Regulā (EK) Nr. 617/2007 nav nevienas skaidri noteiktas procedūras, ar ko paredz Eiropas Parlamenta, valstu parlamentu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju (NVO) līdzdalību vai apspriešanos ar minētajām struktūrām saistībā ar valsts stratēģijas dokumentu sagatavošanu, to izpildes kontroli un novērtēšanu; prasa Padomei un Komisijai šādas apspriedes sistemātiski iekļaut plānošanas procesā;

Ar dzimumu līdztiesību saistītie jautājumi

20.   pauž nožēlu, ka ar dzimumu līdztiesību saistītie jautājumi nav iekļauti kā īpaša rīcības joma; prasa pārvērtēt šo lēmumu saistībā ar EAF īstenošanas vidusposma pārskatu, attiecīgi vienojoties ar ĀKK partnervalstīm;

21.   prasa Komisijai pildīt saistības, kas attiecībā uz dzimumu līdztiesību ir noteiktas stratēģijas pamatdokumentos, piemēram, dokumentā "Eiropas konsenss attīstības jomā", ES un Āfrikas kopīgās stratēģijas dokumentā un, protams, Kotonū nolīgumā; prasa arī nodrošināt, lai ar dzimumu līdztiesību saistītie jautājumi būtu viena no ĀKK un ES partnerattiecību politiskajām prioritātēm un lai tiem būtu piešķirta pienācīga uzmanība un finansējums, īstenojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai; uzstāj, ka ar dzimumu līdztiesību saistītajiem jautājumiem ir jākļūst pārredzamākiem, tādēļ Komisijai gada ziņojumā ir jāiekļauj attiecīga nodaļa un īpaši kritēriji, lai nodrošinātu paveiktā darba labāku pārraudzību un kontroli;

Budžeta palīdzība

22.   uzskata, ka budžeta palīdzība var būt efektīvs līdzeklis, lai izskaustu nabadzību un sasniegtu TAM, jo īpaši, ja līdzekļus pārsvarā piešķir pamatizglītībai un veselības aprūpei; atbalsta Komisijas pausto apņemšanos izmantot budžeta palīdzību kā sviru, lai palielinātu valsts budžetā šīm nozarēm piešķirto līdzekļu apjomu;

23.   atgādina, ka attiecībā uz budžeta palīdzības efektivitāti un leģitimitāti ir stingri jāievēro vairāki priekšnoteikumi, proti, no vienas puses, spēcīgāka līdzekļu devēju savstarpējā koordinācija, un, no otras puses, demokrātisku noteikumu izpilde, laba pārvaldība un valsts finanšu vadības mehānisms, kuru saņēmējvalstīs kontrolē demokrātiski ievēlēts parlaments; aicina Komisiju nelokāmi pildīt šos priekšnoteikumus, pirms tā sāk īstenot kādu budžeta palīdzības programmu;

24.   atbalsta Komisijas apņemšanos budžeta palīdzību tieši piesaistīt paveiktajam TAM īstenošanas procesā, kā arī veicināt TAM mērķu sasniegšanu, slēdzot "TAM līgumus", ar ko paredz garantētu finansējumu ilgākā laikposmā un pateicoties kam palīdzība kļūst prognozējamāka;

25.   prasa budžeta palīdzību vērtēt, pamatojoties uz ticamiem, pārredzamiem rādītājiem, kas ļauj novērtēt padarīto saistībā ar TAM īstenošanu, un šo novērtējumu iekļaut gada ziņojumā Eiropas Parlamentam, APA, valstu parlamentiem un NVO;

26.   prasa saistībā ar budžeta palīdzību īpašus līdzekļus piešķirt visu ĀKK parlamentu veiktspējas stiprināšanai budžeta izpildes kontroles jomā;

Finansiālie stimuli

27.   atgādina, ka joprojām atbalsta labas pārvaldības veicināšanu, un var piekrist principam "prēmija par labu pārvaldību", īstenojot Kotonū nolīguma 8. pantā noteikto politisko dialogu, ja vien attiecīgie piešķiršanas kritēriji un īstenošanas noteikumi ir skaidri un pārredzami;

28.   konstatē, ka vairāki Komisijas noteiktie finansiālo stimulu sadales kritēriji ir veidoti tā, ka prioritāte tiek piešķirta ziemeļvalstu interesēm, un iebilst pret jebkuru atkāpi, kas atbalsta saņemšanu pakārto citiem, nevis tikai labas pārvaldības kritērijiem;

29.   pauž bažas par to, kā tiek interpretēti kritēriji, kas saistīti ar pārvaldību ekonomikas un sociālajā jomā; iebilst pret "slēpto kritēriju" obligātu noteikšanu ekonomikas un sociālajā jomā un uzskata, ka attiecīgo valsts tiesību aktu un politikas analīzes rezultātā nevajadzētu veidot prasības attiecībā uz liberalizāciju un ierobežojumu atcelšanu; iesaka pārvaldības prasības papildināt ar kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kritērijiem; atgādina, ka par kritēriju nevajadzētu kļūt ĀKK valstu vai reģionu nostājai attiecībā uz galīgo lēmumu par piedalīšanos vai nepiedalīšanos ekonomikas partnerattiecību nolīgumos (EPN);

30.   prasa Komisijai precizēt lēmumu pieņemšanas procesu, kas nosaka finansiālo stimulu sadali, un sagatavot priekšlikumus, kuri nodrošina, ka Eiropas Parlaments un NVO ir informēti par šiem jautājumiem;

Reģionālā integrācija, atbalsts tirdzniecībai un ekonomikas partnerattiecību nolīgumi

31.   atgādina, ka ES ir apņēmusies palielināt atbalstu tirdzniecībai līdz EUR 2 000 000 000 gadā un 50 % no šīs papildu atbalsta summas piešķirt ĀKK valstīm, finansējumu šim palielinājumam nodrošinot ar papildu līdzekļiem; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES pildītu savu apņemšanos attiecībā uz atbalstu tirdzniecībai, un aicina Komisiju un Padomi ziņot par to, kā ES un tās dalībvalstis līdz šim ir pildījušas saistības, cenšoties sasniegt šo mērķi;

32.   uzstāj, ka finansējums reģionālās integrācijas programmām ir jāpiešķir taisnīgi visām ĀKK valstīm vai reģioniem neatkarīgi no tā, kāds ir attiecīgās valsts galīgais lēmums attiecībā uz piedalīšanos vai nepiedalīšanos ekonomikas partnerattiecību nolīgumos; iebilst pret to, lai līdzekļu piešķiršanu reģionālās integrācijas programmām pakārtotu līdzdalībai ekonomikas partnerattiecību nolīgumos;

33.   vēlreiz prasa, lai līdzekļi, kas pārsniedz vai papildina EAF, tiek izmantoti ar ĀKK valstu ekonomikas pielāgošanu EPN saistītām īpašām vajadzībām;

Līdzdalība

34.   uzsver, ka, Eiropas Parlamentam a posteriori izskatot EAF budžeta izpildi, netiek nodrošināta pietiekama demokrātiska kontrole, un prasa, lai Padome nosaka Parlamentam tādu institucionālo statusu, kas attiecas uz visu plānošanas pārraudzības un novērtējuma procedūru un kas ir spēkā uz laiku līdz EAF iekļaušanai ES budžetā;

35.   pauž nožēlu, ka ļoti neskaidri un neviennozīmīgi ir formulēti noteikumi, ar ko paredz ieinteresēto personu ieguldījumu Kopienas atbalsta plānošanas procesā (sk. Regulas (EK) Nr. 617/2007 2. panta 3. punktu); prasa ar EAF īstenošanu saistītajā plānošanas, pārraudzības un kontroles procesā iesaistīt Eiropas Parlamentu, valstu parlamentus, pašvaldības un reprezentatīvas NVO;

36.   aicina ES dalībvalstu un ĀKK valstu parlamentus īstenot stingru parlamentāro kontroli pār izpildinstitūcijām attiecībā uz EAF plānošanu; prasa Komisijai nodrošināt viedokļu intensīvu apmaiņu ar valstu parlamentiem visos stratēģijas dokumentu sagatavošanas un izpildes kontroles procesa posmos;

37.   vēlreiz apstiprina atbalstu APA aicinājumam, kas izteikts 9. sesijā 2005. gada aprīlī, ka EAF apropriāciju atbilstīga daļa ir jāizmanto parlamentāriešu un politisko, saimniecisko un sociālo līderu politiskajai izglītībai un mācībām, lai veicinātu labas pārvaldības, tiesiskuma, demokrātisko struktūru ilgtspējīgu nostiprināšanu un mijiedarbību starp valdību un opozīciju plurālisma demokrātijā, pamatojoties uz brīvām vēlēšanām;

Izpildes kontrole un rezultātu novērtējums

38.   prasa, lai ar Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem un NVO apspriežas, 2010. gadā veicot EAF īstenošanas vidusposma pārskatu, un lai Eiropas Parlamentu informē par ieguldījumu mehānisma vidusposma pārskata rezultātiem;

39.   ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Parlamentam ir iesniegts Komisijas sagatavots gada ziņojums par EAF nodrošinātu atbalsta programmu īstenošanu; izskatot šo gada ziņojumu, vislielāko uzmanību pievērsīs tam, kā piešķirtais atbalsts ir palīdzējis izskaust nabadzību un kā Komisijas ieguldījums palīdzējis īstenot TAM; prasa, lai šo gada ziņojumu saņem arī APA, valstu parlamenti un NVO;

40.   atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) ieceri regulāri vērtēt rezultātus, īpašu uzmanību veltot paveiktajam saistībā ar TAM īstenošanu, un iesaistīt visas ieinteresētās personas, tostarp nevalstiskās organizācijas, kad būs pienācis laiks vērtēt Kopienas sniegto atbalstu, kas, protams, nozīmē Eiropas Parlamenta, valstu parlamentu un APA līdzdalību; prasa Komisijai precizēt, kādā kārtībā un cik bieži tā veiks šo novērtējumu;

41.   uzsver, ka krīzes vai konflikta apstākļos ir nepieciešama parlamentāriešu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju pieredze un īpašās zināšanas, un prasa Komisijai ar tiem apspriesties, pirms tiek pieņemti Regulas (EK) Nr. 617/2007 8. panta 2. punktā noteiktie īpašie pasākumi;

Atbalsta efektivitāte

42.   ar gandarījumu atzīmē atsauci uz Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti attīstības jomā un uzstāj, ka EAF programma ir jāsagatavo atbilstīgi minētajā deklarācijā formulētajiem ieteikumiem; tomēr uzsver, ka ES un ĀKK līdzsvarotas vienlīdzīgu partneru attiecības nevar veidot, tikai pamatojoties uz līdzekļu devēju saskaņotu un koordinētu rīcību, bet tām pirmkārt un galvenokārt ir jāveicina abpusējas saistības un savstarpēja atbildība, sevišķi pārvaldības jomā;

43.   mudina Komisiju īstenot savu ieceri un rūpīgi kontrolēt šajā jomā paveikto, kā arī izstrādāt īpašu ziņojumu par gatavošanos 2008. gada septembrī Akrā paredzētajai augstākā līmeņa sanāksmei; prasa regulāri sagatavot un iesniegt Eiropas Parlamentam ziņojumu par atbalsta efektivitātes novērtējumu;

44.   atzīst, ka Komisijas centieni ātrāk veikt maksājumus ir ļāvuši ievērojami uzlabot EAF izpildi; tomēr uzsver, ka šajā jomā vēl ir iespējami uzlabojumi, un aicina dalībvalstis tos aktīvi veicināt; prasa Komisijai sagatavot ceturkšņa pārskatus par līdzekļu izmaksu, kuri jāiesniedz Eiropas Parlamentam un APA;

45.   pilnībā atbalsta pausto apņemšanos, īstenojot EAF, veicināt atbalsta prognozējamību;

Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds

46.   nelokāmi atbalsta Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda izveidi un prasa, lai šā instrumenta pārvaldības noteikumi stiprinātu ES un Āfrikas Savienības politiskās partnerattiecības atbilstīgi ES un Āfrikas jaunās kopīgās stratēģijas pamatnostādnēm;

47.   uzsver, ka Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds ir uzskatāms par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) instrumentu un ka pēc ESAO Attīstības palīdzības komitejas kritērijiem tas uz attīstības jomu neattiecas; šai sakarā pauž patiesu nožēlu par Padomes 2006. gada 11. aprīļa lēmumu, saskaņā ar kuru Miera nodrošināšanas fonda finansējumu ir paredzēts nodrošināt ar EAF līdzekļiem;

48.   prasa Komisijai un Padomei paredzēt citu finansējumu, kas jāizdara ne vēlāk kā pēc novērtējuma, saistībā ar kuru 2010. gadā ir jāpārskata Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda finansēšanas procedūra; veicot šo novērtējumu, prasa apspriesties ar Eiropas Parlamentu;

49.   prasa apspriesties ar Eiropas Parlamentu un APA par rīcības programmu 2008.–2010. gadam un par gada darba pārskatu attiecībā uz Komisijas piešķirto līdzekļu izmantošanu;

Līdzfinansējums un saskaņotība ar citiem instrumentiem

50.   atbalsta desmitā EAF programmā pirmo reizi paredzēto iespēju dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem kopīgi finansēt projektus attīstības jomā;

51.   iesaka šādu iespēju nodrošināt attiecībā uz citiem ES finanšu instrumentiem un vēlreiz prasa izveidot jaunu Panāfrikas līdzfinansējuma instrumentu, kas būtu plānojams un prognozējams un kam finansējumu nodrošinātu EAF, finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, lai garantētu līdzekļus jaunās ES un Āfrikas kopīgās stratēģijas īstenošanai un to veicinātu;

52.   vēlas, lai ĀKK un ES kopīgās programmas tiktu īstenotas, pamatojoties uz līdzfinansējumu, kas ļautu rast kopīgus risinājumus pasaules mērogā samilzušām problēmām, piemēram, attiecībā uz visiem pieejamu sabiedrisko labumu vai klimata pārmaiņām, tā palīdzot arī stiprināt politiskās partnerattiecības, kā paredzēts Kotonū nolīgumā;

o
o   o

53.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīgums pārskatīts ar 2005. gada 25. jūnijā parakstīto nolīgumu (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.). (2) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp. (3) OV L 152, 13.6.2007., 1. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.). (5) Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri tiekas Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgā deklarāciju par Eiropas Savienības politiku attīstības jomā "Eiropas konsenss' ‐ Eiropas konsenss attīstības jomā (OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa rezolūcija par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojumu (2007/2268(INI))

P6_TA(2008)0172 A6-0059/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Saloniku 2003. gada 19.–20. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kuros visām Rietumbalkānu valstīm tika apsolīts, ka tās nākotnē pievienosies Eiropas Savienībai,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 1993. gada 7. aprīļa rezolūciju Nr. 817 91993) un 1993. gada 18. jūnija rezolūciju Nr. 845 (1993),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu un ņemot vērā 2006. gada 15.–16. jūnija un 2006. gada 14.–15. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

–   paturot prātā 1995. gada pagaidu nolīgumu starp Grieķijas Republiku un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku;

–   ņemot vērā 2007. gada 24. jūlijā notikušās ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas padomes ceturtās sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā ES Rietumbalkānu deklarāciju, kas apstiprināta 2006. gada 11. martā Zalcburgā,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei: "Rietumbalkāni. Eiropas perspektīvas stiprināšana" (COM(2008)0127),

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/212/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Pievienošanāš partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 6. novembra sagatavoto Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojumu (SEC(2007)1432),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 13. decembra rezolūciju attiecībā uz Komisijas paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem mērķiem 2006.–2007. gadam(2),

–   ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2006. gada progresa ziņojumu(3),

–   ņemot vērā ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas 2007. gada 29.–30. janvāra un 26.–27. novembra ieteikumus,

–   ņemot vērā tā 2007. gada 24. oktobra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu(4),

–   ņemot vērā tā 2007. gada 24. oktobra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par atpakaļuzņemšanu(5),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0059/2008),

A.   tā kā Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai jau kopš 2005. gada ir piešķirts ES kandidātvalsts statuss, taču līdz šim brīdim vēl nav noteikts pievienošanās sarunu uzsākšanas datumus; tā kā šī ieilgusī situācija rada neapmierinātību un nenoteiktību, ņemot vērā ilgstošo reformu gaitu, ko nesen uzsākušas Skopjes iestādes,

B.   ņemot vērā, ka ES un Rietumbalkānu deklarācijā, ko Zalcburgā 2006. gada 11. martā vienprātīgi apstiprināja visi Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri un Rietumbalkānu valstu ārlietu ministri, ir atkārtoti norādīta labu kaimiņattiecību nozīme un nepieciešamība atrast savstarpēji pieņemamus risinājumus nenokārtotiem jautājumiem ar kaimiņvalstīm,

C.   ņemot vērā to, ka pašlaik ANO pārraudzībā starp ES dalībvalsti Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku norit sarunu process, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz kandidātvalsts nosaukumu,

1.   atzinīgi vērtē atjaunoto politisko vienprātību par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai un ievērojamu progresu, kas panākts kopš iepriekšminētā pēdējā progresa ziņojuma, ko Komisija publicēja 2007. gada novembrī;

2.   atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Likums par prokuratūru un Likums par prokuroru padomi, kā arī Likums par iekšējo kopienu attiecību komiteju, uzskaitot likumus, kas jāpieņem, izmantojot divkāršā vairākuma metodi (Badintera principa piemērošana), un atzinīgi vērtē lēmumu par Tieslietu padomes galīgo iecelšanu;

3.   atzinīgi vērtē Eiropas integrācijas nacionālās padomes izveidi, kuras mērķis ir iegūt daudzu partiju atbalstu ar ES saistītām reformām un kuras priekšsēdētāja ir opozīcijas līdere, kā svarīgu ES pievienošanās procesa virzītājspēku; atzīmē, ka nacionālā padome valstij nosaka institucionālās prioritātes sarunu procesa sagatavošanās posmā, precīzi nodrošinot vajadzīgo institucionālo struktūru, cilvēkresursus un budžeta finansējumu; mudina valdību un parlamentu uzturēt reformu virzību un turpināt nepārtrauktu, regulāru un konstruktīvu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm sadarbības un vienprātības garā par valsts Eiropas darba kārtības galvenajiem jautājumiem;

4.   atzinīgi vērtē neatlaidīgos centienus un valdības un parlamenta panākumus, īstenojot Ohridas Pamatnolīgumu un pieaugošo valsts etniskās daudzveidības atzīšanu; atzinīgi vērtē valdības un parlamenta apņemšanos vēl vairāk veicināt attiecības starp etniskajām grupām, kā rezultātā ir pieņemti tādi tiesību akti kā 2007. gada 8. februāra grozījumi Likumā par valsts svētkiem, kurā noteiktas dažādas etniska un reliģiska rakstura svētku dienas, kā arī arvien lielāku budžeta līdzekļu piešķiršanu, lai veicinātu mazākuma kopienu kultūras vērtības un tradīcijas; norāda uz nepieciešamību uzlabot mazākuma kopienu locekļu vienlīdzīgu pārstāvību – jo īpaši valsts administrācijā, policijā un bruņotajos spēkos un atzinīgi vērtē vienošanos par 45 likumprojektu izvēli, kurus drīkst pieņemt tikai ar Badintera vairākuma balsojumu;

5.   norāda, ka atjaunotā politiskā virzība Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas integrācijai Eiropā ir stingras apņemšanās rezultāts, ko izteikuši visi politiskie spēki; atzinīgi vērtē regulāros un intensīvos dialogus, kas notiek starp četru lielāko politisko partiju (VMRO-DPMNE, SDSM, DPA un DUI) līderiem un kuru rezultātā ir pieņemti vairāki likumi, kā arī pasākumi, kas ir būtiski turpmākai integrācijai ES;

6.   turklāt atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Ohridas pamatnolīgumu valsts civildienestā strādā vairāk etnisko minoritāšu pārstāvju, un cer, ka Ohridas pamatnolīgums tiks konsekventi īstenots;

7.   izsaka atzinību saistībā ar lielāko parlamentā pārstāvēto politisko partiju līderu apņemšanos turpināt darbu, lai panāktu progresu attiecībā uz vēl neatrisinātajiem jautājumiem, piemēram, par valodu lietojumu un sociālā atbalsta paketi 2001. gada konflikta upuriem;

8.   atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā ir panākts acīm redzams progress saistībā ar cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju, kā arī būtisks progress cīņā pret cilvēku un narkotiku tirdzniecību; aicina valdību turpināt pretkorupcijas tiesību aktu īstenošanu un tiesu varas reformas, kas stiprinās neatkarību un tiesu sistēmas kopējo kapacitāti;

9.   izsaka atzinību valdībai par progresu ekonomikas jomā, vienlaikus saglabājot makroekonomisko stabilitāti; atzinīgi vērtē nodokļu politiku un uzlaboto nodokļu disciplīnu, kas ir radījusi lielākus valsts budžeta ieņēmumus; atzinīgi vērtē uzlaboto uzņēmējdarbības klimatu un pasākumus, lai samazinātu juridiskos un administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības uzsākšanai;

10.   gaida jaunā Banku likuma pieņemšanu saskaņā ar ES acquis; atzīmē jauna likuma par Valsts banku pieņemšanas svarīgumu 2008. gadā, tādējādi stiprinot šīs bankas neatkarību, kā arī uzraudzības administratīvo kapacitāti;

11.   pauž bažas par bezdarba līmeni, kas joprojām ir augsts, un mudina valdību risināt šo problēmu; īpaši norāda uz situāciju ciemos, kas robežojas ar Kosovu, kur bezdarba problēmas risināšanai ir vitāli svarīgs, lai sniegtu vietējiem iedzīvotājiem iespēju iegūt legālus ienākumus;

12.   atgādina par nepieciešamību nepārtraukti īstenot Ohridas pamatnolīgumu kā instrumentu, lai sekmētu starptautiskas uzticības veidošanu, kas ir galvenais stabilitātes faktors šajā reģionā;

13.  13 atgādina, ka 2005. gadā pieņemtajā Likumā par kopienu karogu izmantošanu, tādai minoritāšu kopienai, kas attiecīgā pašvaldībā ir vairākumā, ir atļauts izmantot savu karogu; atzīmē, ka 2007. gada 24. oktobra Konstitucionālās tiesas spriedums apstiprināja kopienas tiesības izkārt savu karogu līdzās valsts karogam un ka tas arī paplašināja tiesības izkārt etniskās kopienas karogu visām etniskajām kopienām pašvaldībā, un apstiprināja etnisko albāņu tiesības izmantot Albānijas valsts karogu kā savu etnisko simbolu; uzsver, ka tiesa arī mēģināja precizēt šo tiesību robežas, jo tā uzskatīja, ka valsts un kopienas karogiem ir atšķirīgas nozīmes, un nolēma, ka kopienu karogus nedrīkst turēt izkārtus pastāvīgi, piemēram, oficiālu valsts apmeklējumu laikā vai uz valsts iestāžu ēkām; aicina visas puses apspriest šo jautājumu saskaņā ar Ohridas pamatnolīgumu un starptautiskajiem standartiem;

14.   atzinīgi vērtē valdības rīcību, lai ātri atbildētu uz Eiropas Komisijas 2007. gada progresa ziņojuma ieteikumiem un pieņemtu pārskatīto Acquis pieņemšanas nacionālo plānu saskaņā ar prioritātēm ierosinātajā 2008. gada Pievienošanās partnerībā;

15.   izsaka atzinību par valsts administrācijas darbu, lai sagatavotos ES pievienošanās sarunu procesam; aicina varas iestādes turpināt valsts administrācijas reformas, lai nodrošinātu tās pilnīgu depolitizāciju, profesionalitāti, kompetenci un efektivitāti, un atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu apdraudēt jau izveidoto administratīvo veiktspēju;

16.   uzskata, ka visiem Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas politiskajiem spēkiem un etniskajām kopienām ir kopīgs uzdevums pierādīt, ka valstī vairs nav tādu konfliktu, kurus negatīvi vērtē gan valsts iekšienē, gan ārzemēs, kas pārsniedz normālu politisko viedokļu atšķirības, tostarp demokrātisku valdības iestāžu boikotēšanas, un tādējādi pierādīt, ka valsts ir gatava integrācijas procesam Eiropas Savienībā;

17.   atbalsta Saloniku pilsētas Centra par demokrātiju un samierināšanu Dienvideiropā un Sorosa Fonda iniciatīvu publicēt mācību grāmatas par Balkānu vēsturi gan albāņu, gan maķedoniešu valodā, kas ir paredzētas vēstures skolotājiem un vidusskolas skolēniem, un kuru mērķis ir iekļaut dažādus skatījumus uz kopīgo pagātni, sniedzot līdzsvarotu perspektīvu un veicinot samierināšanu;

18.   atzīmē, ka likumprojekts par Vēlēšanu kodeksa pārskatīšanu, kurā paredzēts palielināt parlamentu par 13 vietām, gan mazu etnisko minoritāšu pārstāvības, gan ārzemēs dzīvojošu valstspiederīgo pārstāvības interesēs, tika nodots izskatīšanai 2007. gada 27. septembrī; pauž bažas par to, ka ierosinātais likums varētu apiet Badintera vairākuma principu, kas paredzēts Ohridas pamatnolīgumā; uzsver, ka "pacta sunt servanda" principa ievērošana ir būtiski svarīga savstarpējās uzticības stiprināšanai; tādēļ uzskata, ka attiecībā uz Vēlēšanu kodeksa jebkādu pārskatīšanu ir vēlams panākt lielu vienprātību, piedaloties albāņu pārstāvjiem, un tic, ka notiks turpmākas apspriedes, lai to panāktu;

19.  pauž cerību, ka tiks pilnībā ievēroti visi vēlēšanu likuma noteikumi, ieskaitot 27. pantu par vēlēšanu komitejas priekšsēdētāja iecelšanu; pauž cerību, ka valdošā koalīcija nodrošinās godīgas un demokrātiskas pirmstermiņa vēlēšanas atbilstoši konstitūcijai un vēlēšanu likumam;

20.  vērš uzmanību uz romu kopienas nepārtraukto diskrimināciju, jo īpaši izglītības, sociālās aizsardzības, veselības aprūpes, mājokļu un nodarbinātības jomās; pauž cerību, ka drīzumā tiks īstenota valsts stratēģija romu kopienai saskaņā ar tās noteiktajiem mērķiem;

21.  atzinīgi vērtē to, ka stājās spēkā vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku; tomēr atzīmē, ka piekļuve ES valstīm joprojām ir liela problēma Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem un Rietumbalkānu valstu pilsoņiem kopumā; uzsver, ka uz šo valsti jāattiecas piekļuves noteikumiem, kuri ir vienlīdzīgi ar Horvātijai piemērojamiem noteikumiem; tādēļ atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu 2008. gada 20. februārī uzsākt dialogu par vīzu režīma liberalizāciju, lai izstrādātu ceļvedi, kura galīgais mērķis būtu bezvīzu režīms, un aicina Komisiju un dalībvalstu valdības darīt visu iespējamo, lai nekavējoties noteikti pabeigtu un īstenotu plānu pilnīgai vīzu režīma liberalizācijai;

22.   šajā sakarībā atzīmē to, ka valdība ievieš pases ar biometriskiem drošības elementiem, valsts vīzu informācijas sistēmas un vīzu centra izveidi un integrētās robežu pārvaldības sistēmas īstenošanu;

23.   atzinīgi vērtē pieņemto jauno Likumu par baznīcu, reliģisko kopienu un reliģisko grupu juridisko statusu, kuru sāks piemērot no 2008. gada maija, un kas ļaus uz visiem laikiem izskaust sūdzības, kuras iesniedz nelielas ticības kopienas, jo īpaši kopienas, kuras dažu pēdējo desmitgažu laikā radušās vai izveidojušās ārzemju misionāru darba rezultātā vai, atšķeļoties no pastāvošām baznīcām, par aizliegumu uzbūvēt, turēt īpašumā vai lietot telpas, kuras kalpo kā lūgšanu telpas;

24.   atzinīgi vērtē fiskālās decentralizācijas otrā posma veiksmīgo sākumu 2007. gada jūlijā, kad 42 no 84 pašvaldībām uzsāka šo procesu, un pievienojās vēl deviņas pašvaldības;

25.   norāda, ka ir veikti papildu pasākumi sieviešu tiesību veicināšanā, jo īpaši saistībā ar vienlīdzīgām iespējām; tomēr uzstāj, lai tiktu palielināta sieviešu aizsardzība pret jebkāda veida vardarbību;

26.   norāda, ka saskaņā ar 2005. gada novembrī pieņemto apraides likumu, ir vēlams saglabāt valsts apraides neatkarību no valsts iestādēm, ļaut brīvi paust dažādus viedokļus un nepieļaut valdības iejaukšanās izraisītu citu plašsaziņas līdzekļu ierobežošanu; mudina iestādes nodrošināt valsts atbilstību ES un Eiropas Padomes standartiem par naida izpausmju pret kaimiņvalstīm atdzimšanas apkarošanu, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos;

27.   atzīmē, ka vienpusējs atbalsts noteiktiem plašsaziņas līdzekļu produktiem, piemēram, valdības kampaņām un valsts sponsorētu firmu reklāmām, kropļo konkurenci plašsaziņas līdzekļu nozarē un tādējādi kaitē citiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp tiem, kuri kritizē valdību;

28.   atzinīgi vērtē sagatavošanas darbu uzsākšanu Likuma par policiju īstenošanai, kura pilnīga un efektīva piemērošana ir būtisks uzdevums un ir viena no galvenajām Eiropas asociācijas prioritātēm;

29.   atzīmē, ka ir jāaktivizē centieni saistībā ar ūdens kvalitātes aizsardzību, pamatojoties uz jauno Likumu par ūdeni; it īpaši norāda uz lielo nepieciešamību aizsargāt ūdens kvalitāti un kontrolēt piesārņojumu Vardaras upē, kas šķērso lielāko daļu valsts teritorijas un turpina plūst kā Axiós upe, Grieķijas teritorijā ienesot bīstamus atkritumus, kā arī pārrobežu ezeros Ohrid, Prespa un Dojran, un panākt attiecīgo divpusējo nolīgumu ar kaimiņvalstīm Albāniju un Grieķiju efektīvu īstenošanu;

30.   atzīst, ka likuma par atkritumu apsaimniekošanu pieņemšana ir devusi rezultātus saistībā ar manipulācijām ar azbestu, atkritumu savākšanu un polihlorbifenilu, un izejvielu atkritumiem;

31.   pievērš uzmanību tam, ka ir jāuzlabo attieksme pret vidi kopumā, un aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas varas iestādes saskaņot vides tiesību aktus ar apstiprinātiem ES standartiem;

32.   atzīmē, ka 2007. gada 7. novembrī uz ziemeļiem no Tetovas, Brodecas ciemata tuvumā notika plaša policijas operācija, kuras mērķis bija arestēt vairākus iespējamus noziedzniekus, kuras laikā tika nogalināti seši no tā dēvētās "Brodecas bandas", un Iekšlietu ministrijas spēki ciematā aizturēja vēl 13 personas; atzīmē, ka Brodecas ciematā atrada vieglos un smagos ieročus, tostarp smagos automātiskos ieročus un pretgaisa raķetes; norāda, ka saskaņā ar ES novērošanas misijas un EDSO sniegto informāciju, operāciju veica profesionāli un efektīvi, un tās rezultātā necieta ne policisti, ne civiliedzīvotāji; atzinīgi vērtē to, ka valdība ir publiski paziņojusi, ka tā atjaunos mošeju un citu bojāto infrastruktūru; pauž bažas par dažiem ziņojumiem, kuros minēts, ka, iespējams, pret aizturētajiem arestēšanas laikā ir brutāli izturējušies; šajā saistībā aicina ombudu pilnībā izmeklēt šos notikumus un uzsver, ka jebkādi neatrisināti jautājumi par policijas operāciju Brodecas ciematā ir jārisina atvērtā, pārredzamā un juridiski konsekventā veidā;

33.   apsveic ar progresu to tiesību aktu jomā, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, taču uzsver, ka ir vajadzīgi lielāki centieni, lai nodrošinātu pieņemto tiesību aktu ieviešanu;

34.   atzinīgi vērtē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas aktīvo dalību Dienvidaustrumeiropas valstu sadarbības procesā un tās ieguldījumu Reģionālās sadarbības padomes izveidē; tāpat atzinīgi vērtē tās konstruktīvo nostāju par Kosovas statusu; tomēr pauž bažas par Kosovas robežas tehniskās demarkācijas aizkavēšanos un uzskata, ka robežas tehniskās demarkācijas jautājums ir jārisina saskaņā ar bijušā ANO īpašā sūtņa Kosovas statusa procesam M. Ahtisaari priekšlikumu; atzinīgi vērtē aktīvo sadarbību ar Kosovu tirdzniecības, muitas un policijas sadarbības jautājumos, un to, ka vienlaikus tiek uzturētas labas kaimiņattiecības ar Serbiju; atzinīgi vērtē brīvās tirdzniecības nolīgumu parakstīšanu ar šīm divām kaimiņvalstīm, un iesaka veidot līdzīgu politiku attiecībās ar Albāniju, Bulgāriju un Grieķiju, jo īpaši transporta un komunikāciju jomā;

35.   atzinīgi vērtē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ieguldījumu ES ALTHEA misijā Bosnijā un Hercegovinā, atzīst tās nozīmi attiecībā uz reģionālo stabilitāti un pauž dziļu līdzjūtību valstij un to 11 miera uzturētāju ģimenēm, kuri traģiski gāja bojā Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai piederošā militārā helikoptera avārijā 2008. gada 12. janvārī;

36.   pauž nožēlu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas republikas un ASV varas iestāžu parakstīto un ratificēto divpusējo imunitātes nolīgumu, kas piešķir atbrīvojumu minētās valsts pilsoņiem no Hāgas Starptautiskās krimināltiesas (ICC) jurisdikcijas; uzsver, ka šāda rīcība ir pretrunā ar ES standartiem un politiku, kuras mērķis ir atbalstīt Starptautisko krimināltiesu, kā arī citiem ES pamatprincipiem par divpusējiem imunitātes nolīgumiem; aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdību un parlamentu saskaņot tās tiesību aktus ar ES dalībvalstu principiem un standartiem;

37.   atzīmē, ka ir vajadzīgi turpmāki ieguldījumi, lai attīstītu valsts infrastruktūras saiknes ar kaimiņvalstīm, kas veicinātu ekonomisko attīstību un stabilitāti reģionā kopumā, un aicina valdību ātri pabeigt trūkstošo dzelzceļa līnijas posmu starp Skopji un Sofiju;

38.   atzīmē, ka 2008. gada 11. aprīlī tika atlaists parlaments un izsludinātas pirmstermiņa vēlēšanas 2008. gada jūnijā, un pauž cerību, ka iestādes darīs visu iespējamo, lai samazinātu jebkādu varbūtēju kavēšanos nepieciešamajos sagatavošanas darbos, kuru rezultātā varētu sākt pievienošanās sarunas pirms 2008. gada beigām;

39.  atzinīgi vērtē augošo divpusējo sadarbību, kā arī iedzīvotāju savstarpējos kontaktus starp Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju; atzīmē ar gandarījumu, ka kopš iepriekš minētās Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūcijas pieņemšanas, ANO pārraudzībā reģionā ir notikušas divpusējās sarunas, kurās piedalījās īpašais sūtnis Matthew Nimitz, lai vienotos par savstarpēji pieņemamu risinājumu domstarpībām, kas ir radušās par valsts nosaukumu; atzīmē augošo dinamiku sarunās; aicina abas puses izmantot šo izdevību nekavējoties atsākt sarunas, ņemot vērā pēdējā laikā panākto ievērojamo progresu, un panākt kompromisa risinājumu, lai šī problēma vairs nebūtu šķērslis Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai starptautiskās organizācijās, kā tas noteikts 1995. gada Pagaidu nolīgumā, kas joprojām ir spēkā;

40.   atgādinot par Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 10. decembra secinājumiem, uzsver reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību nozīmi, kā arī nepieciešamību atrast savstarpēji pieņemamus risinājums nenokārtotiem jautājumiem virzības procesā uz ES;

41.   atbalsta Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības centienus ar ES kaimiņu dalībvalstīm izveidot kopīgas izglītības un vēstures komitejas, lai pārskatītu iespējamās pretrunas un vēstures nepareizu interpretāciju, kas var radīt nesaskaņas, un mudina iestādes veicināt Maķedonijas kopīgā kultūras un vēsturiskā mantojuma kopīgu godināšanu ar tās kaimiņvalstīm;

42.  atzīmē, ka valsts kopš 2005. gada, kad tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss, ir sasniegusi ievērojamus rezultātus, taču no trim valstīm tā ir vienīgā, ar kuru līdz šim nav notikušas pievienošanās sarunas; atzīst, ka ir vēlams izmainīt šo ārkārtas situāciju; aicina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku nodrošināt vajadzīgo reformu uzsākšanu; atsaucas uz Eiropas Komisijas sagatavoto astoņu kritēriju sarakstu, kas izriet no jaunās pievienošanās partnerības galvenajām prioritātēm, un pauž cerību, ka, valstij tos izpildot, varēs uzsākt pievienošanās sarunas pirms 2008. gada beigām, kas vēl vairāk veicinās stabilitāti un stiprinās Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu; lūdz Padomi nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē izvērtēt līdzšinējo progresu un, ja iespējams, lemt par datumu, kurā jāsākas pievienošanās sarunām;

43.   atzinīgi vērtē valdības sagatavošanās darbus, lai īstenotu Pirmspievienošanās instrumentu (IPA), kas ir veicinājis 2007. gada IPA Finansēšanas nolīguma un Pamatnolīguma 2007. –2013. gadam parakstīšanu; atkārtoti norāda uz IPA nozīmi, lai sagatavotos turpmākai dalībai ES; aicina gan valdību, gan Komisiju paātrināt sagatavošanās darbus, lai ļautu veikt agrāku decentralizētas IPA vadības sistēmas īstenošanu, tādējādi panākot lielāku efektivitāti un nodrošinot vietējo līdzdalību šajā procesā;

44.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 80, 19.3.2008., 32. lpp. (2) OV C 317 E, 23.12.2006., 480. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0352. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0454. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0453.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa rezolūcija par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku (2007/2255(INI))

P6_TA(2008)0173 A6-0080/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ES un Ķīnas politisko dialogu, ko oficiāli uzsāka 1994. gadā, atzīstot Ķīnas kā pasaules nākotnes lielvaras statusu un ar to saistītās īpaši tālejošās starptautiskās saistības,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Ilgtermiņa politika Ķīnas un Eiropas attiecībām" (COM(1995)0279) un Parlamenta 1997. gada 12. jūnija rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ilgtermiņa politiku Ķīnas un Eiropas attiecībām(1),

–   ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju,

–   ņemot vērā Foruma par Ķīnas un Āfrikas sadarbību (FOCAC) Pekinas Deklarāciju un tā 2000. gada oktobra programmu Ķīnas un Āfrikas sadarbībai ekonomiskās un sociālās attīstības jomā,

–   ņemot vērā Kairas Deklarāciju (2000) par Āfrikas un Eiropas augstākā līmeņa sanāksmi Āfrikas vienotības organizācijas (ĀVO) un ES aizgādībā,

–   ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2001. gada ziņojumu "Attīstības palīdzības komitejas (APK) pamatnostādnes; ilgtspējīgas attīstības stratēģijas; ieteikumi attīstības sadarbības jomā",

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) dibināšanas aktu, ko pieņēma 2000. gada 11. jūlijā un kas stājās spēkā 2001. gada 26. maijā, un Āfrikas valstu vadītāju 2001. gada oktobra dokumentu "Jaunā partnerība Āfrikas attīstībai" (JPĀA), kas pirmajā ĀS augstākā līmeņa sanāksmē tika pasludināts par ĀS programmu,

–   ņemot vērā Ķīnas politikas dokumentus par ES (2003)(2) un par Āfrikas politiku (2006)(3),

–   ņemot vērā Komisijas politikas dokumentu "Nobriedusi partnerība ‐ kopīgas intereses un izaicinājumi ES un Ķīnas attiecībās", (COM(2003)0533), ko Eiropadome apstiprināja 2003. gada 13. oktobrī,

–   ņemot vērā ES un Ķīnas stratēģisko partnerību, ko uzsāka 2003. gadā,

–   ņemot vērā Adisabebas FOCAC rīcības plānu, kas publicēts 2003. gada decembrī,

–   ņemot vērā ĀS Komisijas Stratēģisko plānu 2004.–2007. gadam, ko pieņēma Adisabebā, Etiopijā, trešajā Āfrikas valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē 2004. gada 7. jūlijā,

–   ņemot vērā Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti, ko 2005. gada 2. martā pēc augsta līmeņa foruma par atbalsta efektivitāti apstiprināja daudzu Eiropas un Āfrikas valstu, kā arī Ķīnas pārstāvji,

–   ņemot vērā Glenīglas saistības, kuras 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā uzņēmās lielā astoņnieka (G8) valstis,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 19. decembra secinājumus "ES un Āfrika: virzībā uz stratēģisko partnerību",

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2005. gada 3. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus, kuros pausts ES atbalsts starptautiskam ieroču tirdzniecības līgumam ANO ietvaros, kurā būtu noteikti saistoši kopēji standarti saistībā ar konvencionālo ieroču tirdzniecību pasaulē(4),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "ES un Ķīna ‐ ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi" (COM(2006)0631) un tam pievienoto Komisijas darba dokumentu "Ciešāka partnerība, augoša atbildība. Politikas dokuments par ES un Ķīnas tirdzniecību un ieguldījumiem ‐ konkurence un partnerība" (COM(2006)0632),

–   ņemot vērā ES un Ķīnas 9. augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika Somijā 2006. gada septembrī, un tās noslēgumā publicēto Kopējo deklarāciju,

–   ņemot vērā 2006. gada 11. decembrī pieņemtos Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumus par Ķīnu,

–   ņemot vērā ANO hartu un ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1674 par civiliedzīvotāju aizsardzību bruņota konflikta gadījumā (2006),

–   ņemot vērā ANO Rīcības programmu kājnieku ieroču un vieglo ieroču jebkāda veida nelikumīgas tirdzniecības novēršanai, apkarošanai un izskaušanai(5),

–   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgo paziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku "Eiropas konsenss"(6) (2006),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 7. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(7),

–   ņemot vērā Āfrikas un ES stratēģisko partnerību, Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju un rīcības plānu (2007) un Āfrikas un ES partnerību tirdzniecības un reģionālās integrācijas jomā, kā arī zinātnes, informācijas sabiedrības un kosmosa jomā;

–   ņemot vērā 2007. gadā sākto ES un Āfrikas partnerību infrastruktūras jomā un ar to saistīto nepieciešamību ieguldīt infrastruktūras savienojumos (transporta, enerģijas, ūdensapgādes un IKT jomā), lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

–   ņemot vērā ES un Āfrikas uzņēmējdarbības foruma paziņojumu ES un Āfrikas otrajā augstākā līmeņa sanāksmē (2007),

–   ņemot vērā ANO 2007. gada termiņa vidusposma ziņojumu par Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM), kurā konstatēts, ka Subsahāras Āfrika nespēj sasniegt nevienu no TAM un ka pašreizējais nabadzības mazināšanas pasākumu temps Āfrikā būtu jādubulto, lai sasniegtu vienu no Tūkstošgades attīstības mērķiem ‐ līdz 2015. gadam samazināt uz pusi to iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo ārkārtējā nabadzībā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "No Kairas līdz Lisabonai ‐ ES un Āfrikas stratēģiskā partnerība" (COM(2007)0357) un Komisijas/Padomes sekretariāta kopīgo dokumentu "Pēc Lisabonas, ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības sekmēšana" (SEC(2007)0856),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Ķīnas valsts stratēģijas dokumentu (2007-2013) un Daudzgadu indikatīvo programmu 2007.–2010. gadam(8), saskaņā ar kuru ES attīstības sadarbības atbalstam Ķīnai tiek piešķirti EUR 128 miljoni,

–   ņemot vērā 2007. gada 28. novembrī Pekinā pieņemto ES un Ķīnas 9. augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0080/2008),

A.   tā kā ilgtspējīgu attīstību Āfrikā var ievērojami veicināt vai ietekmēt tādu jauno lielvalstu kā Ķīna darbība;

B.   tā kā Āfrikas valstis ir pamatā atbildīgas par ietekmi uz politisko un sociālo situāciju, ekonomiku un vidi, ko rada ārvalstu pilsoņu, organizāciju un valdību atrašanās to teritorijā,

C.   tā kā gan ES, gan Ķīna ir apņēmušās dot ieguldījumu miera un drošības nostiprināšanā Āfrikā, kā arī tās ilgtspējīgā attīstībā,

D.   tā kā ES ir lielākā atbalsta sniedzēja Āfrikai un tās lielākā tirdzniecības partnere; tā kā Ķīna ir paziņojusi par augošu ekonomisko sadarbību un apņemšanos sniegt palīdzību Āfrikai un tā kā līdz 2010. gadam tā var kļūt par Āfrikas lielāko tirdzniecības partneri,

E.   tā kā Āfrikas ilgtspējīgās attīstības stratēģijai ir jānodrošina tas, ka, iesaistoties dalībniekiem no citiem kontinentiem, netiek apdraudēta attīstība; tā kā šī iemesla dēļ tiek atzinīgi vērtēta ĀS darba grupas izveide Āfrikas stratēģiskajai partnerībai ar jaunajām lielvalstīm,

F.   tā kā atzinīgi tiek vērtētas iniciatīvas, kas veicina dialogu ar Āfriku, piemēram, Ķīnas–Āfrikas un ES–Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmes, Forums par Ķīnas un Āfrikas sadarbību (FOCAC), ES un Āfrikas partnerība, ES un Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds, ES ūdens un energoresursu finansējuma līnijas un ES un Āfrikas partnerība infrastruktūras jomā, uz Kotonū nolīgumu(9) balstīti dialogi un jebkādi citi ES vai Ķīnas un Āfrikas organizāciju dialogi,

G.   tā kā 2006. gada novembrī Pekinā notika trešais Forums par Ķīnas un Āfrikas sadarbību (FOCAC) un tajā pieņēma deklarāciju, kurā paziņots par "jauna veida stratēģiskās partnerības" izveidi starp Ķīnu un Āfriku; tā kā šajā sadarbībā ņemta vērā gan ekonomiskā globalizācija, gan veicināta kopīga attīstība, tomēr no tās ir izslēgtas vairākas Āfrikas valstis, kuras ir atzinušas Taivānu;

H.   tā kā Ķīnai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir īpaša atbildība sniegt savu ieguldījumu miera un drošības sekmēšanai pasaulē; ņemot vērā to, ka ES atzinīgi vērtē saistības, ko Ķīna uzņēmusies dažādās daudzpusējās struktūrās, piemēram, tādās, kas atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Starptautiskās Darba organizācijas (SDO), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) un Kioto Protokola aizgādībā;

Ilgtspējīga attīstība

I.   tā kā ES ir apņēmusies palielināt oficiālo attīstības palīdzību līdz 0,7 % no IKP līdz 2015. gadam (0, 56% līdz 2010. gadam), kā arī vismaz 50% no ES oficiālās attīstības palīdzības piešķirt Āfrikai; tā kā ES oficiālā attīstības palīdzības ietvaros Subsahāras Āfrikai paredzēts piešķirt EUR 20 miljardus no 10. Eiropas Attīstības fonda (EAF) (2008.–2013.gadam); tā kā ES ir piešķīrusi EUR 350 miljonus Āfrikas Miera nodrošināšanas fondam un 5,6 miljardus EUR ES un Āfrikas partnerībai infrastruktūras jomā laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam; tā kā ES sniedz nozīmīgu ieguldījumu starptautiskās miera uzturēšanas misijās Āfrikā, Pasaules fondā cīņai pret AIDS, tuberkulozi un malāriju un citās Āfrikas kontinentam svarīgās starptautiskās iniciatīvās,

J.   tā kā Ķīnas klātbūtne Āfrikā un tās intereses šajā reģionā palielinās; tā kā Ķīna 2005. gadā kļuva par neto atbalsta sniedzēju Subsahāras Āfrikai un kopš tā laika ir palielinājusi savu apņemšanos sniegt palīdzību, apsolot līdz 2009. gadam dubultot 2006. gadā Āfrikai sniegtās palīdzības apmērus; tā kā Ķīna ir apņēmusies izveidot USD 5 miljardu vērtu Ķīnas–Āfrikas attīstības fondu, lai iedrošinātu Ķīnas uzņēmējus ieguldīt līdzekļus Āfrikā,

K.   tā kā Ķīnas kā alternatīva atbalsta sniedzēja darbības apdraud ES pieeju, kad palīdzība tiek sniegta uz Āfrikas valstu valdībām izvirzītiem nosacījumiem, tādējādi mudinot šīs valstis īstenot politiskas reformas;

L.   tā kā Ķīna pēdējo 25 gadu laikā ir spējusi atbrīvot no ārkārtīgas nabadzības 400 miljonus savas valsts iedzīvotāju un tādējādi guvusi ievērojamu pieredzi, kas varētu būt noderīga Āfrikas valstīm; tā kā Ķīnā pašlaik pastāv sociālas un ekonomiskas nevienlīdzības un novērojama satraucoša vides degradēšanās, savukārt politiskās tiesības un pamatbrīvības ir stingri ierobežotas, un Ķīnā joprojām vērojami zemi darba standarti un vāja pārvaldes atbildība;

M.   tā kā atzinīgi vērtējama ir Ķīnas pastiprinātā līdzdalība attīstības sadarbībā ar Āfrikas valstīm, jo īpaši tās atbalsts slimnīcu, skolu celtniecībā un satiksmes infrastruktūras izveidē;

Enerģija un dabas resursi

N.   tā kā Ķīnas ekonomiskā izaugsme un likumīgās intereses attīstīties pašai palielina tās vajadzību pēc dabas un energoresursiem un to iegādi jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āfrikā,

O.   tā kā resursiem bagātās Āfrikas valstis, pateicoties Ķīnas un citu interesentu pieprasījumam, iegūst labāku tirgus pozīciju;

P.   tā kā būtu vēlams, lai Ķīnas iesaistīšanās Āfrikā attiektos ne tikai uz tām valstīm, kuras rada interesi enerģētikas politikas viedokļa, bet tiktu apsvērta arī sadarbība ar visām Āfrikas valstīm;

Q.   tā kā Ķīnas pieprasījuma dēļ pēdējos četros gados kopējais pieprasījums pēc naftas pasaulē ir pieaudzis aptuveni par 40 %; tā kā 30 % no Ķīnas jēlnaftas importa kopapjoma veido imports no Āfrikas; tā kā Ķīnas atkarība no naftas, minerālvielu un citu izejmateriālu importa, visticamāk, turpinās palielināties un ir paredzams, ka līdz 2010. gadam tā importēs 45 % no valstī vajadzīgā naftas apjoma; tā kā Ķīnas pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas un vēlme paplašināt enerģijas importu ir likusi Ķīnai meklēt naftas piegādātājus Āfrikas valstīs;

R.   tā kā Ķīnas naftas imports laikā no 1995. līdz 2005. gadam gandrīz pieckāršojās, padarot Ķīnu par otru lielāko naftas importētāju pasaulē un ļaujot Ķīnai sasniegt ES līmeni resursu importā no Āfrikas; tā kā CNPC (Ķīnas valsts naftas uzņēmums) kontrolē ap 60% līdz 70% no Sudānas naftas produktu ražotnēm; tā kā 2006. gadā Angola bija lielākā naftas piegādātāja Ķīnai; tā kā Ķīna jau importē 28% no izmantotās naftas un gāzes no Subsahāras Āfrikas; tā kā tuvākajos gados ir sagaidāms, ka Āfrikas naftas eksports uz Ķīnu pieaugs;

S.   tā kā, izmantojot Āfrikas dabas resursus, ārvalstis un to uzņēmumi var veicināt attīstību, bet var arī radīt resursu noplicināšanu, apgrūtināt pārvaldību, izraisīt korupcijas iespējas, jo īpaši valstīs, kurās korupcijas kultūra ir izplatīta, saasināt sociālo nevienlīdzību un makroekonomiskās stabilitātes problēmas, kā arī radīt vai saasināt konfliktus, tādējādi nopietni apdraudot nabadzības mazināšanu un ilgtspējīgu attīstību;

Tirdzniecība, ieguldījumi un infrastruktūra

T.   tā kā imports no Āfrikas veido gandrīz 9 % no ES importa kopapjoma; pusi no šīs importa daļas veido ar enerģiju saistīti produkti, gatavie izstrādājumi ‐ 23 %, pārtikas un lauksaimniecības preces ‐ 11 %; tā kā ES eksports uz Āfriku veido 8,3%, no kuriem 78 % ir mehānismi, ķīmiskās vielas un gatavie izstrādājumi; tā kā Dienvidāfrika ir ES lielākais tirdzniecības partneris, ņemot vērā importu un eksportu; tā kā Eiropas tirdzniecības apjomi ar Āfriku turpina samazināties, lai gan ES joprojām ir svarīgākais Āfrikas tirdzniecības partneris;

U.   tā kā ES ir Ķīnas vislielākais tirdzniecības partneris un vislielākais investors Ķīnā un tā kā Ķīna ir Eiropas Savienības otrs lielākais tirdzniecības partneris; tā kā dialogam ar Ķīnu par demokrātiskām reformām, cilvēktiesību ievērošanu un tiesisku valsti nevajadzētu zaudēt nozīmi, priekšplānā izvirzot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības;

V.   tā kā pēdējos pāris gados Ķīnā ir vērojama ārkārtīgi strauja ekonomikas izaugsme (vidējais pieaugums gadā ‐ 9 %) un tā ir kļuvusi par vadošo eksportētājvalsti; tā kā Ķīnas atkārtota kļūšana par vienu no nozīmīgākajām valstīm pasaules ekonomikā ir būtiski ietekmējusi pašreizējo tirdzniecības plūsmu un starptautisko tirgu; tā kā, lai saglabātu šo paplašināšanos, Ķīna ir kļuvusi par vienu no naftas un daudzu citu izejvielu un preču importētāju tīkla dalībniekiem un tās pieprasījums pēc naftas ir radījis būtisku cenu paaugstināšanos attiecībā uz visām minerālprecēm un lauksaimniecības precēm;

W.   tā kā Ķīna ir tiesīga iesaistītos likumīgā konkurencē ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm starptautiskos tirgos;

X.   tā kā pēdējos divdesmit gados notikusī Ķīnas ekonomikas straujā izaugsme būtiski ietekmē ES un Ķīnas tirdzniecības attiecības un ekonomiskās attiecības kopumā; divpusējās tirdzniecības kopējais apjoms kopš 1978. gada ir palielinājies vairāk kā sešdesmit reižu, un tā vērtība 2005. gadā bija EUR 210 miljardi; ja pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā Eiropas Savienībā bija tirdzniecības pārpalikums, tad 2005. gadā tirdzniecības deficīts sasniedza EUR 106 miljardus, un salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības partneriem tas bija lielākais deficīta apjoms, un pašlaik Ķīna ir otrais lielākais ES tirdzniecības partneris pēc ASV; ES 2000. gadā noslēdza divpusēju tirgus pieejamības nolīgumu ar Ķīnu, un tas būtiski ietekmēja Ķīnas pievienošanās gaitu PTO, turklāt šī pievienošanās daudzējādā ziņā mainīja pasaules tirdzniecības modeļus;

Y.   tā kā imports no Āfrikas Ķīnas importa kopapjomā veido aptuveni 3,6% un Ķīnas eksports uz Āfriku veido 2,8%; tā kā Ķīnas un Āfrikas savstarpējās tirdzniecības apjoms no USD 2 miljardiem 1999. gadā ir pieaudzis līdz aptuveni USD 39,7 miljardiem 2005. gadā; tā kā pašlaik Ķīna ir Āfrikas trešais nozīmīgākais tirdzniecības partneris; tā kā Āfrika nepārprotami kļūst par ekonomisko aktivitāšu robežu Ķīnai, kura ļoti veiksmīgi apvieno naftas piegāžu atbalsta stratēģijas ar ārpolitikas instrumentiem;

Z.   tā kā Āfrikas un Ķīnas tirdzniecības apmēri ir pieauguši no USD 4 miljardiem 1995. gadā līdz USD 55 miljardiem 2006. gadā, un Ķīna ir apņēmusies līdz 2010. gadam palielināt tos līdz USD100 miljardiem; tā kā 2007. gada maijā Ķīnas "Exim" banka paziņoja par nodomiem nodrošināt USD 20 miljardus tirdzniecības un infrastruktūras finansēšanai Āfrikā nākamajos trīs gados; tā kā Ķīna nākamajos trīs gados ir apņēmusies nodrošināt Āfrikai atvieglotos aizdevumus USD 3 miljardu apmērā un atvieglotos pircēju kredītus USD 2 miljardu apmērā; tā kā Ķīna ir apsolījusi turpināt sava tirgus atvēršanu Āfrikai, nākamo trīs gadu laikā palielinot no 190 līdz vairāk nekā 440 to preču skaitu, kurām tiek piemērots nulles tarifs un kuras uz Ķīnu eksportē vismazāk attīstītās Āfrikas valstis, kurām ir diplomātiskas attiecības ar Ķīnu, kā arī nodibinot Āfrikā trīs līdz piecas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības zonas;

AA.   tā kā saistībā ar līdzdalību PTO gan Eiropas Savienībai, gan Ķīnai ir jāievēro virkne tiesību un saistību; tā kā Ķīna tomēr vēl joprojām nepietiekami īsteno daudzas no šīm saistībām;

AB.   tā kā Ķīnas iesaistīšanās Āfrikā ir jāaplūko ne tikai no energoapgādes un izejvielu drošības viedokļa, bet arī no pārtikas apgādes drošības viedokļa, jo Ķīna nākotnē paredz pārtikas produktu importa pieaugumu;

AC.   tā kā Eiropas turpmākās attiecības ar Āfriku ietekmēs tas, vai ekonomikas partnerattiecību nolīgumu īstenošana būs veiksmīga vai nē;

AD.   tā kā Ķīna tā vietā, lai sniegtu attīstības palīdzību, piešķir Āfrikas valstīm kredītus, pakļaujot tās augstam riskam nonākt parādos;

AE.   tā kā Ķīnas īstenoto pasākumu dēļ svarīgais jautājums par infrastruktūras uzlabošanu un finansēšanu Āfrikā atkal kļūst nozīmīgāks;

AF.   tā kā saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rādītājiem 50 % no valsts pasūtījuma projektiem Āfrikā īsteno darbuzņēmēji no Ķīnas; tā kā Ķīnas projektos Āfrikā lielākoties tiek nodarbināti ķīniešu darbinieki,

AG.   tā kā Ķīna, izmantojot pašas darbaspēku Āfrikā, nodrošina Ķīnas tirgotāju piekļuvi Āfrikas tirgum ilgtermiņa un šādā veidā varētu ietekmē Āfrikas valstu ekonomiku;

AH.   tā kā arī Ķīnai ir jābūt ieinteresētai tajā, lai ar labas pārvaldes veicināšanas palīdzību tiktu nodrošināta zināma drošība un juridiska noteiktība saistībā ar ieguldījumiem, kas veikti valstīs, kuras ekonomiski atrodas uz sabrukšanas robežas;

AI.   tā kā Ķīnas valsts uzņēmumi var uzņemties lielu risku, ieguldot Āfrikā; atzīmē, ka Ķīnas energouzņēmums "CNOOC Ltd" ir paziņojis, ka tas par USD 2 270 000 000 iegādāsies 45 % no ārzonas naftas atradnēm Nigērijā;

AJ.   tā kā 2007. gadā Ķīna izveidoja uzņēmumu "China Investment Corporation Ltd", kura aktīvi ir USD 200 000 000 000 un kurš šobrīd ir pasaulē sestais lielākais valsts līdzekļu fonds;

Vide

AK.   tā kā Ķīna jau ir vai tūlīt kļūs par valsti, kas rada lielākās oglekļa dioksīda emisijas (CO2) pasaulē, un Ķīnas iedzīvotāji vistiešākajā veidā cieš šādu emisiju dēļ; tā kā ES arī ir viens no lielākajiem CO2 emisiju avotiem pasaulē un arī eiropiešiem nākas saskarties ar šo emisiju radītajām sekām; tā kā G8+5 augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gadā Heiligendamā tika panākta apņemšanās, kurā ir ietverts mērķis līdz 2050. gadam samazināt emisijas par 50%, un tā kā ES un Ķīna ir noteikušas arī citus mērķus emisiju samazināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai; tā kā saskaņā ar prognozēm Āfrika visvairāk cietīs no vides degradēšanās, mežu izciršanas un klimata pārmaiņām;

AL.   tā kā Ķīna ir pelnījusi atzinību par pievienošanos Kioto Protokolam un Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES); tā kā Ķīna ir guvusi vērtīgu pieredzi, apkarojot mežu izciršanu un pārtuksnešošanos;

AM.   tā kā vairāk nekā puse mežu izstrādes darbību, jo īpaši visneaizsargātākajos reģionos, to skaitā Centrālāfrikā, tiek uzskatītas par nelikumīgām; tā kā Ķīna kā galvenā atbildīgā tiek vainota par nelegālās mežu izstrādes neseno pieaugumu pasaulē; tā kā, piemēram, 90 % no Ekvatoriālās Gvinejas kokmateriālu eksporta uz Ķīnu tiek uzskatīti par nelikumīgiem;

Laba pārvaldība un cilvēktiesības

AN.   tā kā Ķīna ir pasludinājusi Piecus mierīgas līdzāspastāvēšanas principus par pamatu savai neatkarīgajai, uz mieru vērstajai ārpolitikai, kura balstīta uz neiejaukšanās koncepciju, bet to kā neitrālu neuztver Āfrikas valstis , kuras kritizē Ķīnu vai kuras ir pat noskaņotas pret Ķīnu; tā kā pret ķīniešu naftas ieguves un raktuvju strādniekiem Zambijā, Nigērijā un Etiopijā tiek vērsti uzbrukumi, viņus nolaupa vai nogalina; tā kā Ķīna vēlās, lai to uzskatītu par atbildīgu lielvaru, un tā ir pelnījusi atzinību par savas ietekmes izmantošanu, lai pamudinātu Sudānas valdību pieņemt ANO/ĀS apvienotos spēkus Darfūrā; tā kā Ķīna kā Drošības padomes pastāvīgā locekle var spēlēt svarīgu lomu konfliktu novēršanā, starpniecības nodrošināšanā un konfliktu atrisināšanā;

AO.   tā kā Ķīnā par spīti progresam saistībā ar sociālām un ekonomiskām tiesībām un brīvībām dažās jomās joprojām netiek ievērotas cilvēku pamattiesības, tostarp tiesības uz dzīvību un taisnīgu tiesu, vārda un biedrošanās brīvība un citas sociālas, ekonomiskas un kultūras tiesības, to skaitā darba tiesības; tā kā cilvēktiesību neievērošana īpaši spilgti izpaužas attiecībā pret tibetiešiem; tā kā tas ietekmē Ķīnas tēlu un rīcību ārvalstīs, jo īpaši Āfrikā, kur attīstība un laba pārvaldība nevar gūt panākumus bez demokrātiskas pārskatatbildības, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma;

AP.   tā kā Ķīna ir pelnījusi atzinību par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas obligāto prasību izpildi starptautiskajā tirdzniecībā ar neapstrādātiem dimantiem un atbildīgas darbības pamatnostādņu izstrādāšanu kokapstrādes uzņēmumiem;

AQ.   tā kā Ķīna ir pelnījusi atzinību par ANO Pretkorupcijas konvencijas ratifikāciju, lai gan korupcija Ķīnā joprojām ir nopietna problēma, kas gan reģionālā, gan vietējā līmenī ārkārtīgi ietekmē spēju sasniegt centrālās valdības noteiktos politikas mērķus un standartus; tā kā šīs darbības ietekmē Āfrikas valstis, kurās Ķīna un Ķīnas uzņēmēji iegulda savus līdzekļus, bieži veicinot korupciju un palīdzot korumpētiem režīmiem kļūt bagātākiem un saglabāt varu, tādējādi kaitējot labai pārvaldībai, pārskatatbildībai un tiesiskumam, tā kā ANO Pretkorupcijas konvencijas stingra ievērošana ir būtiska labas pārvaldes, atbildības un tiesiskuma veicināšanai;

Miers un drošība

AR.   tā kā Eiropas, Ķīnas un citi ieroču eksportētāji veicina bruņotus konfliktus Āfrikā, tādējādi nopietni kaitējot attīstībai; tā kā dalībvalstīm vēl nav saistošs ES ieroču eksporta rīcības kodekss, un tās nepietiekami kontrolē nelegālu ieroču eksportu uz Āfriku vai to tranzītu caur tās teritoriju;

AS.   tā kā Ķīnai kā vienai no pasaules lielākajām ieroču eksporta valstīm un ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir jāuzņemas īpaša atbildība;

AT.   tā kā Ķīnas parasto, kājnieku un vieglo ieroču eksportā trūkst pārskatāmības; tā kā "Amnesty International" nesen ir atklājusi sabiedrībai Ķīnas "bīstami brīvo" attieksmi pret ieroču eksportu; tā kā Ķīna ir atbildīga par ievērojama apmēra ieroču piegādi konfliktu plosītām valstīm, pat pārkāpjot ANO embargo Darfūras, Libērijas un Kongo Demokrātiskās Republikas gadījumā;

AU.   tā kā Ķīna ir pelnījusi atzinību par to, ka tā ir otra lielākā ANO miera uzturētāju nodrošinātāja no Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm un jau ir nosūtījusi miera uzturēšanas misijās Āfrikā 3000 karavīru,

1.   uzsver, ka jāpastiprina ES politikas ietekme Āfrikā, proti, nodrošinot solījumu un saistību izpildi; šai sakarā uzsver Lisabonas līguma nozīmi ES ārējo attiecību efektivitātes un saskaņotības paaugstināšanā, kas atbilstoši ietver attīstības apsvērumus un politiku;

2.   mudina ES attīstīt saskaņotu stratēģiju, lai atbildētu uz jaunajiem izaicinājumiem, ko rada tādi jauni atbalsta sniedzēji Āfrikai kā Ķīna, un koordinētu dalībvalstu un ES iestāžu pieeju; uzsver, ka šai atbildei nav jācenšas līdzināties Ķīnas metodēm un mērķiem, jo tie varētu neatbilst ES vērtībām, principiem un ilgtermiņa interesēm; atzīmē, ka šāda atbilde ir jāsniedz ES dialoga ar ĀS un attiecību ar visiem Āfrikas partneriem ietvaros; uzsver, ka ES ir jāsāk sarunas ar Ķīnu attīstības politikas jomā, lai kopīgi diskutētu par metodēm un mērķiem, tomēr ES arī turpmāk ir jāsaglabā sava pieeja attīstības sadarbības jomā;

3.   uzstāj, lai ES arī konkurencē ar citām atbalsta sniedzējām valstīm saglabātu savas augstās prasības attiecībā uz labas valsts pārvaldības veicināšanu un cilvēktiesību ievērošanu; aicina Eiropas Savienību šajā konkurencē pozicionēt sevi ar kvalitatīvi labākiem piedāvājumiem, piemēram, izcelsmes valstī izvietojot modernas, videi labvēlīgas ražošanas iekārtas izejvielu apstrādāšanai un nodarbinot un izglītojot vietējo darbaspēku; norāda, ka šādu piedāvājumu izstrāde ir jāiekļauj arī ES sarunās ar ĀS un attiecībās ar visiem Āfrikas valstu partneriem, jo īpaši īstenojot kopējo ES un Āfrikas stratēģiju un tās rīcības plānu;

4.   atzinīgi vērtē Ķīnas vēlēšanos iesaistīties praktiskā sadarbībā ar Āfrikas valstīm bez aizsargājošas attieksmes; atzīmē, ka šādai sadarbībai ir pragmatisks raksturs; šajā ziņā pauž nožēlu par Ķīnas sadarbību ar Āfrikas represīvajiem režīmiem; norāda, ka būtu vēlams, lai sadarbību saistītu ar politiskiem nosacījumiem un lai lielāka nozīme būtu cilvēktiesību un vides standartiem;

5.   aicina ES un Ķīnu, kad vien iespējams, pārrunāt, attīstīt un formulēt savas stratēģijas attiecībā uz Āfriku, uzņemoties apzinīgas saistības, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) izpildi; uzsver to, cik svarīgi ir veidot konstruktīvu dialogu daudzpusējās struktūrās ar visiem atbilstošajiem Āfrikas kontinenta dalībniekiem, jo īpaši ar ĀS un Jauno partnerību Āfrikas attīstībai (NEPAD); šajā sakarā aicina ES nodrošināt, lai Āfrikas partnerības forumā tiktu iesaistīti visi lielākie atbalsta sniedzēji un ieguldītāji, proti, Ķīna;

6.   mudina ES un Ķīnu pastiprināt atbalstu NEPAD kā Āfrikas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas dzinējspēkam, kā arī atbalstīt Āfrikas reģionālās organizācijas, ĀS, Panāfrikas parlamentu, Āfrikas valstu parlamentus un valdības, pastiprinot viņu vadības spējas un iesaistīšanos šādas stratēģijas īstenošanā; aicina ES palīdzēt nostiprināt Āfrikas spēju nodrošināt atbalsta sniedzēju un ieguldītāju saskaņotu rīcību un garantēt, ka ārzemju ieguldījumi veicina ilgtspējīgu attīstību;

7.   uzsver, ka tā vēlmi iesaistīties dialogā ar Ķīnas Nacionālo tautas kongresu, Panāfrikas parlamentu un Āfrikas valstu parlamentiem, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un paaugstinātu pārbaude veikšanas spējas;

8.   aicina ES mudināt Ķīnu kā uzņemties pienākumus, kas izriet no ANO Drošības padomes pastāvīgā locekļa statusa , tostarp "pienākumu aizsargāt", un atzīt, ka Ķīnas klātbūtne Āfrikā neatkarīgi no jebkādas "neiejaukšanās politikas" nodomiem jau pati par sevi reāli, tostarp arī politiski, ietekmē uzņēmējvalstis;

9.   aicina ES savos apsvērumos par Ķīnas ietekmi uz Āfriku ņemt vērā Āfrikas valstu un ĀS paustos viedokļus, uzsver to, ka ES vajadzētu izvairīties no Ķīnas nozīmes vispārināšanas, tās attieksmei pret Ķīnu vajadzētu būt atklātai un konstruktīvai, un tai nevajadzētu uzspiest Ķīnai Eiropas modeļus un uzskatus;

Ilgtspējīga attīstība

10.   aicina ES censties veidot dialogu starp Āfriku, ES un Ķīnu, lai, balstoties uz Āfrikas vajadzībām un Āfrikas valstu un iedzīvotāju interesēm, gūtu savstarpēju labumu un lai izlabotu attīstības sadarbības efektivitāti un saskaņotību, izpētot konkrētas sadarbības iespējas un uzlabojot partnerattiecības, vienlaikus nepieļaujot atsevišķas darbības; iesaka ES, ĀS un Ķīnai izveidot pastāvīgu konsultatīvu struktūru to attiecīgo darbību saskaņotības un efektivitātes uzlabošanai attīstības sadarbības jomā; aicina ES, Ķīnu un Āfriku izveidot globālu sistēmu, kurā tiktu ietverti konkrēti darbības projekti ar mērķi risināt kopīgas problēmas, tādas kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, atjaunojami enerģijas avoti, lauksaimniecība, ūdens apgāde un veselība;

11.   aicina ES un dalībvalstis nostiprināt attiecības ar Āfrikas valstīm, izpildot atbalsta saistības un izvirzot TAM sasniegšanu par prioritāti; atzinīgi vērtē EK palīdzības 6% un 15 dalībvalstu palīdzības 2,9% lielo pieaugumu 2006. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet pauž nožēlu par to, ka 15 dalībvalstu oficiālā attīstības palīdzība (OAP) visiem reģioniem kā daļa no NKI ir samazinājusies no 0,44 % no oficiālās attīstības palīdzības pret NKI 2005. gadā līdz 0,43 % no oficiālās attīstības palīdzības pret NKI 2006. gadā; pauž nožēlu arī par to, ka četras dalībvalstis nav spējušas sasniegt savus individuālos mērķus, kas 2006. gadā bija 0,33% no NKI, un ka tāpat šos mērķus nebūtu sasniegušas citas valstis, ja OAP summās netiktu iekļauti parādu atvieglojumi un cita veida palīdzība, kas nav kvalificējama kā pieejami līdzekļi jaunattīstības valstīm;

12.   atgādina, ka jebkuras attīstības politikas galvenajam mērķim neatkarīgi no tā, vai to īsteno ES vai Ķīna, vajadzētu būt nabadzības mazināšanai un izskaušanai;

13.   aicina ES stiprināt saistības par beznosacījuma atbalsta sniegšanu un mudināt Ķīnu sniegt beznosacījuma atbalstu Āfrikas partneriem, nodrošinot, ka starptautiskajām dotācijām un aizdevumiem pievienotie ekonomiskie nosacījumi neapdraud ilgtspējīgu attīstību; šajā kontekstā mudina ES panākt, ka Ķīna paplašina Āfrikas vietējo darba tirgu, nevis nosūta uz Āfriku tūkstošiem ķīniešu strādnieku;

14.   aicina ES mudināt Ķīnu izmantot tās pieredzi veselības aizsardzības jomā, lai atbalstītu iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot Āfrikas sabiedrības veselības sistēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un lai atbalstītu iniciatīvas, kuru mērķis ir apkarot nabadzības izraisītās pandēmijas, kas posta Āfriku, proti, HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi;

15.   aicina ES, izmantojot EDSO Attīstības palīdzības komiteju, iesaistīties konstruktīvā dialogā ar jaunajām donorvalstīm, kas nav Attīstības palīdzības komitejas locekles, tai skaitā Ķīnu, lai mudinātu tās pieņemt Attīstības palīdzības komitejas pamatnostādnes un standartus vai līdzvērtīgus kodeksus un ievērot principus, kas ietverti Parīzes Deklarācijā par palīdzības efektivitāti;

16.   aicina ES mudināt Ķīnu izveidot specializētu palīdzības iestādi, lai uzlabotu Ķīnas pieredzi palīdzības sniegšanā un neatkarību un apņemties nodrošināt palīdzības budžeta atskaišu pārskatāmību; aicina ES palīdzēt Ķīnai šādu kompetenci uzlabot, ja nepieciešams;

17.   mudina ES un Āfrikas valstis aicināt Ķīnas pārstāvjus piedalīties divpusējās un daudzpusējās atbalsta sniedzēju koordinācijas sanāksmēs;

18.   aicina ES mudināt Ķīnu piedalīties tādu problēmu risināšanā, kas saistītas ar demogrāfisko situāciju Āfrikā; šajā kontekstā uzsver faktu, ka iedzīvotāju skaita pieaugums daudzviet Āfrikā ir lielāks nekā ekonomiskās attīstības pieaugums un ka pasākumi situācijas mainīšanai aptver seksuālās un reproduktīvās veselības uzlabošanu, kā minēts ANO Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību 1994. gada ziņojumā;

19.   uzsver, ka jebkāda starptautiska attīstības partnerība ir jāorientē uz cilvēkiem, jo ilgtspējīga attīstība ir iespējama tikai ar pilsoniskās sabiedrības pilnvarojumu: uzsver, ka īpaši jāatbalsta sievietes un minoritātes vai mazaizsargāto cilvēku grupas un jāvērtē tās kā būtiski attīstības spēki, un ka apvienošanās brīvība, kā arī brīvi un daudzveidīgi plašsaziņas līdzekļi ir būtiski attīstības nosacījumi, kas jāatbalsta ar šādām partnerībām;

20.   aicina ES un dalībvalstis plašāk informēt sabiedrību Āfrikā un ES, rīkojot Eiropas valstu valdību augsta līmeņa pārstāvju uzstāšanās, apmeklējumus un iesaistīšanos pasākumos, kuros notiek debates;

Enerģija un dabas resursi

21.   uzskata, ka, ņemot vērā Ķīnas iesaistīšanos Āfrikā, ES ārējā enerģētikas politikā lielāka nozīme jāpiešķir sadarbībai ar Āfriku; vēlas, lai Āfrika un ES aktīvāk sadarbotos enerģētikas politikā;

22.   atzīst dabas resursu pārredzamas pārvaldības nozīmi ienākumu mobilizēšanā, kas ir attīstības un nabadzības mazināšanas pamatā, piegāžu stabilitātes nodrošināšanā un ar resursiem saistītu konfliktu un nestabilitātes novēršanā valstīs ar bagātīgiem resursiem; aicina ES mudināt ar resursiem bagātās Āfrikas valstis pievienoties Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvai (IRPI), piedāvājot tai lielāku politisko, finansiālo un tehnisko atbalstu, lai, cita starpā, nodrošinātu pilsoniskajai sabiedrībai iespēju brīvi un efektīvi pievienoties IRPI; aicina ES aktīvi sadarboties ar Ķīnas valdību un Ķīnas uzņēmumiem, lai mudinātu tos atbalstīt IRPI; aicina ES aizstāvēt IRPI jomas paplašināšanu, proti, uz citiem dabas resursiem, piemēram, kokmateriāliem, un arī ietvert valdību ienākumus, kas saistīti ar aizņēmumiem, kurus garantē resursi;

23.   uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES aicinātu visus politiskās varas pārstāvjus un starptautiskos ieguldītājus, kuri darbojas Āfrikā, stingri ievērot sociālās un vides aizsardzības noteikumus, kurus 2002. gadā noteica Pasaules Banka attiecībā uz ieguves rūpniecību;

24.   aicina ES aktīvi veicināt pārredzamību ne tikai attiecībā uz ienākumu vākšanu, bet arī attiecībā uz dabas resursu ienākumu izlietojumu, atbalstot iniciatīvas budžeta pārredzamības uzlabošanai Āfrikas valstīs; mudina ES veicināt visu atbalsta sniedzēju "atbildīgu aizdošanu" un pieprasīt resursu bagātām saņēmējvalstīm, kurās ir slikta pārvaldība un korupcija, veikt konkrētus pasākumus pārredzamības uzlabošanai ieņēmumu pārvaldīšanā kā nosacījumu jebkādas palīdzības, izņemot humānās palīdzības, saņemšanai; aicina ES konsekventāk piemērot Kotonū nolīguma 96. un 97. pantu resursiem bagātām valstīm un vienlaicīgi sākt sarunas ar Ķīnu un citiem atbalsta sniedzējiem, lai, izmantojot vienotu procedūru, palielinātu atbilstīgo pasākumu efektivitāti; uzsver to, ka ES vajadzētu rādīt piemēru, veidojot savas attīstības programmas un projektus kā pārskatāmības un labas pārvaldības modeļus;

25.   mudina ES atbalstīt nelegāli iegūtu kokmateriālu un ziloņkaula tirdzniecības stingrāku starptautisku kontroli; aicina ES propagandēt principus, kas ietverti ES Rīcības plānā par tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē (FLEGT), kā arī mudināt Ķīnu pieņemt līdzīgus principus, importējot kokmateriālus no Āfrikas, lai pārtrauktu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību un veicinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; aicina Komisiju drīzumā iesniegt priekšlikumus, lai nepieļautu jebkādu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un to izstrādājumu importu ES, tādējādi nepieļaujot, ka Ķīna izmanto Āfrikā nelegāli iegūtu kokmateriālu eksportam domātu mēbeļu produkcijā; mudina Komisiju paplašināt sarunas par brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem ar trešām valstīm; aicina ES atbalstīt līdzīgu iniciatīvu, piemēram, Āfrikas un Āzijas FLEGT, stiprināšanu;

26.   aicina ES atbalstīt starptautisku konvenciju par energoresursu ieguvi vai izpēti noslēgšanu, šajās konvencijās iekļaujot pārredzamus licencēšanas pasākumus un noteikumus, kas nosaka fiskālās plūsmas valdībām, kā arī klauzulu par noteiktu peļņas procentu ieguldījumu vietējo kopienu attīstībā;

27.   aicina ES un Ķīnu risināt dabas resursu nelegālas tirdzniecības problēmu, saskaņojot savas darbības, kurās vajadzētu ietvert abām pusēm pieņemamu definīciju par to, kas ir "problēmresursi", un starptautiskas ekspertu grupas izveidi, lai radītu daudzpusēju pieeju šī jautājuma risināšanai;

28.   aicina ES un Ķīnu vairāk ieguldīt atjaunojamos enerģijas avotos, tādējādi risinot vides degradācijas un klimata pārmaiņu problēmas, kā arī novēršot konfliktus, kas saistīti ar tādu resursu kā nafta trūkumu;

Tirdzniecība, ieguldījumi un infrastruktūras

29.   norāda, ka tirdzniecības diversifikācija Āfrikā ir noteicošais faktors, lai visās Āfrikas valstīs panāktu drošu ekonomikas izaugsmi; uzsver to, ka Ķīnas ražojumu eksports uz Āfriku nedrīkst kavēt Āfrikas nozaru attīstību vai iznīcināt šo nozaru konkurētspēju;

30.   aicina ES un mudina Ķīnu radīt iespējas Āfrikai izkļūt no "izejvielu slazda" un nodrošināt tās pāreju no izejvielu piegādātājas uz reģionu, kurā īsteno izejvielu apstrādi un sniedz pakalpojumus; šai sakarā mudina ES aicināt visas ieinteresētās puses, proti dalībvalstis un tādas jaunās donorvalstis kā Ķīna, dažādot tirdzniecību un ieguldījumus, nodot tehnoloģijas afrikāņiem, nostiprināt starptautiskos godīgas tirdzniecības noteikumus, paplašināt Āfrikas produktu piekļuvi pasaules tirgum, pazemināt nodokļus pārstrādātajiem produktiem no Āfrikas, veicināt privātā sektora attīstību un tā piekļuvi finansējumam, veicināt tirdzniecības atvieglojumus, stimulēt reģionālo integrāciju Āfrikā un atvieglot pārskaitījumu plūsmas no Āfrikas iedzīvotājiem;

31.   aicina ES paplašināt tās ekonomisko ietekmi uz Āfrikas attīstību, reformējot Kopējo lauksaimniecības politiku un atvieglojot Āfrikas produktu piekļuvi ES tirgum; aicina ES un mudina Ķīnu, īstenojot reformas lauksaimniecības politikā, vairāk ņemt vērā Āfrikas valstu lauksaimniecības nozares attīstības iespējas, atvieglot lauksaimniecības ražojumu importu no Āfrikas un lauksaimniecības eksporta gadījumā stingri uzmanīt, lai Āfrikas valstīs netiktu apdraudēta lauksaimniecības ražošana, kas nodrošina pārtikas apgādi un nodarbinātību;

32.   aicina ES un mudina Ķīnu spēcīgāk atbalstīt taisnīgu pasaules tirdzniecību, lai nodrošinātu tirdzniecības un attīstības politikas saskaņotību, ievērojami palielināt ražotāju un nodarbināto līdzdalību peļņā, ko nodrošina pasaules preču tirdzniecība, paplašināt Āfrikas valstu ražojumu piekļuvi pasaules tirgiem un samazināt ievedtarifus gataviem izstrādājumiem no Āfrikas valstīm; mudina Ķīnas valdību un ES izstrādāt tādu stratēģiju eksporta jomā, kura Āfrikā nekavētu preču ražošanu atbilstīgi ekoloģiskiem un sociālā ziņā ilgtspējīgiem nosacījumiem;

33.   mudina Ķīnu, piešķirot kredītus, ņemt vērā notikumus, kuri izraisīja daudzas jaunattīstības valstis skarošu parādu krīzi, un neatkārtot kredītu piešķīrēju iepriekšējās kļūdas;

34.   atzinīgi vērtē pasākumus, ko Ķīna PTO spiediena un starptautiskā sabiedrības viedokļa rezultātā no 2008. gada 1. janvāra veikusi sociālās jomas tiesību aktu un strādājošo tiesību uzlabošanai, un uzsver, ka vēl saistošākiem tiesību aktiem sociālajā jomā vajadzētu pozitīvi ietekmēt to, kā Ķīna darbojas Āfrikā;

35.   uzsver, ka Āfrikai ir svarīgi izstrādāt pašai savu stratēģiju attiecībās ar Ķīnu; atzīmē, ka šādai stratēģijai ir liela nozīme Ķīnas un Āfrikas abpusējo tirdzniecības attiecību uzlabošanā; uzsver, ka ar šo stratēģiju jācenšas panākt, lai darbinieki no Āfrikas vairāk iesaistītos Ķīnas īstenotajos projektos Āfrikā, lai Ķīna vairāk izrādītu vēlmi nodot tehnoloģijas un lai Ķīnas tirgus kļūtu pieejamāks tādām tradicionālām Āfrikas eksportprecēm kā kafija, kakao un ādas izstrādājumi;

36.   ņemot vērā notiekošās sarunas ar Ķīnu par jaunas, ar tirdzniecību saistītas nodaļas iekļaušanu partnerības un sadarbības nolīgumā, iesaka Komisijai uzstāt uz saistoša teksta ietveršanu attiecībā uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) noteiktajiem darba pamatstandartiem, korporatīvo sociālo un vides atbildību, sociālā un vides antidempinga noteikumiem, SDO ieteikumiem par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un starptautiskajos cilvēktiesību aizsardzības paktos ietverto prasību ievērošanu;

37.   uzsver, ka, veicot ieguldījumus infrastruktūrā un jaunos uzņēmumos, ir svarīgi pieņemt darbā vietējo darbaspēku atbilstīgi taisnīgiem finansiāliem nosacījumiem; iesaka pastiprināti īstenot nodarbināto apmācības pasākumus, izmantojot stipendijas un cirkulāro migrāciju; iesaka vairāk iesaistīt afrikāņu diasporas pārstāvjus, daļa no kuriem ir augsti kvalificēti speciālisti, un ārvalstīs dzīvojošiem afrikāņiem atvieglot naudas pārskaitīšanu uz Āfriku;

38.   saprot absolūti pozitīvo informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) nozīmi izaugsmes, konkurētspējas un darbavietu radīšanas sekmēšanā; iesaka Komisijai saskaņot Āfrikas un Eiropas pašreizējās programmas un vairāk uzmanības pievērst IKT veiktspējas palielināšanai MVU, izmantojot valsts un privātā sektora partnerību, lai veidotu iestādes un politiku, ar ko sekmēt ieguldījumus, jauninājumus un tehnoloģijas nodošanu;

39.   aicina ES un Ķīnu palīdzēt ĀS un NEPAD īstenot vides ietekmes novērtējumus un novērtēt uz nabadzības novēršanu vērstos potenciālos ārzemju ieguldījumu projektus Āfrikā, jo īpaši energoapgādes un infrastruktūras jomā, kā arī attīstīt pārredzamāku līgumu slēgšanas un sabiedrisko izdevumu piešķiršanas sistēmu; uzsver ilgtermiņa plānošanas nozīmi Āfrikas valstīs saistībā ar to, ka valsts līmenī tiek tērēta peļņa, kas iegūta no nesenā preču cenu pieauguma, enerģijas pētniecības ieguvumiem un ārzemju ieguldījumu plūsmām, un iesaka Eiropas Savienībai un Ķīnai šajā sakarībā mērķtiecīgi atbalstīt atbilstīgo pārvaldības struktūru izveidi;

40.   aicina ES iesaistīties kopīgos projektos ar Ķīnu Āfrikā enerģijas avotu izpētes, transporta un infrastruktūru jomās, lai kopā ar ĀS un NEPAD attīstītu vienotu līdzdalības un investīciju noteikumu kopumu;

41.   aicina ES un Ķīnu ieguldīt apmācībā un izglītībā Āfrikā, jo izglītoti darbinieki ir neatkarīgākas attīstības balsts;

42.   aicina ES darboties ne tikai pašreizējā ES un Āfrikas uzņēmējdarbības forumā un izveidot saskaņotu rīcības plānu, lai stimulētu un dažādotu Eiropas ieguldījumus Āfrikā;

43.   atzīst, ka Eiropas ekonomiskajiem ieguldījumiem Āfrikā nav izdevīgi konkurences apstākļi, kas radušies tādēļ, ka Ķīnas projektus un Ķīnas valdības (vai pilnībā valsts uzņēmumu) izteiktos piedāvājumus atklāti vai slēpti subsidē, tādēļ, ka lielākas izmaksas rada sociālie un ekonomikas standarti, kurus Ķīnas konkurenti nepiemēro, tādēļ, ka Ķīna sniedz saistītu palīdzību, liedzot Eiropas uzņēmumiem iesaistīties projektos, kurus finansē Ķīna, kā arī tādēļ, ka Eiropas uzņēmumiem ir finansējuma un riska segšanas instrumentu ierobežota pieejamība;

Vide

44.   norāda uz Ķīnas klātbūtnes ekoloģisko ietekmi Āfrikā; mudina Ķīnu gan Ķīnā, gan Āfrikā rīkoties kā atbildīgam vides aizstāvim;

45.   aicina ES mudināt Ķīnas eksporta kredīta aģentūras, tostarp "Exim" banku, veikt sistemātiskus vides ietekmes novērtējumus tādiem Āfrikas infrastruktūras projektiem kā dambji, ceļi un raktuves;

46.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Pasaules klimata pārmaiņu aliansi, iesaistot tajā vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, īpaši uzlabojot sadarbību, kas vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām; mudina ES uzaicināt Ķīnu piedalīties tādās Alianses darba plāna pamatjomās kā dialogs par dabas katastrofu riska mazināšanu un attīstības pasargāšanu no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes, kas ir ārkārtīgi svarīgas sadarbības jomas, ņemot vērā to, ka Ķīna ir viena no lielākajām donorvalstīm un ieguldītājām Āfrikā, bieži vien ieguldot līdzekļus liela mēroga infrastruktūras projektos, kuri mēdz būt ļoti neaizsargāti pret klimata pārmaiņām;

47.   šajā kontekstā arī aicina palielināt finansējumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, saskaņā ar sistēmu, kurā atbildība par ieguldījumu sniegšanu ir atkarīga gan no radīto emisiju apmēra, gan ekonomiskās situācijas un kurā līdzekļi netiek novirzīti no pašreizējiem palīdzības sniegšanas budžetiem; šajā kontekstā mudina ES atbalstīt pastiprinātu saskaņotu un savstarpēji papildinošu starptautisku rīcību saistībā ar finanšu resursu un ieguldījumu nodrošināšanu pasākumiem, ar kuriem tiek atbalstītas darbības, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to negatīvās ietekmes mazināšanu Āfrikā, proti, labāka piekļuve pietiekamiem, paredzamiem un ilgtspējīgiem finanšu resursiem, finansiāls un tehnisks atbalsts, lai palielinātu kompetenci pielāgošanās izmaksu noteikšanā, tādējādi palīdzot noteikt nepieciešamo līdzekļu apmēru, un jaunu un papildu līdzekļu, tai skaitā oficiāla finansējuma un atvieglojumu nodrošināšana; mudina rīkoties tā, lai piekļuve jebkādiem finanšu līdzekļiem tiktu nodrošināta, maksimāli samazinot birokrātiju; uzskata, ka ir nepieciešama efektīva rezultātu pārraudzība;

48.   aicina ES iesaistīties daudzpusējās diskusijās ar ĀS dalībvalstīm un Ķīnu, kā arī pilsonisko sabiedrību par vides degradācijas un klimata pārmaiņu globālajiem draudiem un pastiprināt pūliņus, lai tiktu ievērotas saistības, kas iekļautas Bali rīcības plānā, ko parakstīja Pušu 13. konferences (COP-13) laikā 2007. gada 15. decembrī Bali kā pamatu laikposmam pēc 2012. gada;

49.   aicina ES uzņemties vadošo lomu klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanā, izveidojot aizsargprogrammu, kas papildus jau pastāvošām palīdzības budžeta pozīcijām nodrošina liela mēroga finansiālu atbalstu videi draudzīgu enerģētikas tehnoloģiju izveidošanai un ieviešanai gan jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, gan jaunattīstības valstīs, tomēr atzīst šo valstu dažādās vajadzības; īpaši aicina ES sniegt finansējumu, lai nodrošinātu lētu, videi draudzīgu tehnoloģiju nodošanu Āfrikas valstīm; atzīst, ka finansējuma palielinājums tehnoloģiju nodošanai ir svarīgs pasākums, lai līdz 2009. gadam slēgtu nolīgumu par globālu struktūru klimata pārmaiņu problēmu risināšanai pēc 2012. gada;

50.   mudina ES un Ķīnu, ievērojot Bali rīcības plānu, nodrošināt, ka to projekti Āfrikā, jo īpaši enerģijas avotu izpētes jomā ir ekoloģiski ilgtspējīgi un atbilst Bali rīcības plānam;

51.   atzīst, ka Rietumvalstu tirdzniecība un patēriņš ir daļēji vainojami pie tā, ka Ķīnā ir audzis pieprasījums pēc Āfrikas dabas resursiem, kā arī pie tā, ka saistībā ar piesārņojumu izraisošu rūpniecības objektu pārcelšanu uz jaunattīstības valstīm tajās ir palielinājušies CO2 emisiju apmēri; aicina ES trīspusējās sadarbības ar Ķīnu un Āfriku darba kārtībā pievērsties taisnīguma jautājumam tirdzniecības un klimata jomā; aicina ES arī stiprināt pasākumus, kas veicinātu sociālā un vides ziņā atbildīgu patēriņu (tai skaitā, produktu marķējumus, uz kuriem būtu norādīta to ietekme uz vidi visā produktu aprites cikla laikā, sākot no dabas resursu iegūšanas un beidzot ar to ražošanu un pārvadāšanu);

52.   mudina ES atbalstīt lielāku starptautisku sadarbību, jo īpaši ar Ķīnu, lai nodrošinātu pielāgošanās darbību steidzamu īstenošanu, piemēram, novērtējot neaizsargātību, nosakot prioritāras darbības, izvērtējot finansiālās vajadzības, uzlabojot veiktspēju un atbildes stratēģijas, integrējot pielāgošanās pasākumus nozaru un valsts plānošanā, izstrādājot specifiskus projektus un programmas, atrodot līdzekļus, kā stimulēt pielāgošanās pasākumu īstenošanu un citus veidus, kā nodrošināt pret klimata pārmaiņām izturīgu attīstību, ņemot vērā steidzamās un tūlītējās vajadzības, kas raksturīgas jaunattīstības valstīm, kuras īpaši negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas, piemēram, Āfrikas valstis, kuras īpaši skar sausums, pārtuksnešošanās un plūdi;

53.   aicina ES stiprināt dialogu ar Āfriku un Ķīnu un izveidot kopīgu pieeju tādu globālu vides problēmu kā mežu izciršanas, pārtuksnešošanās un sadrumstalotības, bioloģiskās daudzveidības un augsnes auglības samazināšanās vai izzušanas, kā arī ūdens un gaisa piesārņojuma novēršanai; aicina ES veicināt energoefektivitāti, videi draudzīgas tehnoloģijas, riska pārvaldību un agrīnās brīdināšanas spējas, kā arī atbildīgu industrializāciju un patēriņu;

Laba pārvaldība un cilvēktiesības

54.   mudina Ķīnas iestādes attiecībās ar Āfriku ievērot demokrātijas, labas pārvaldības un cilvēktiesību principus;

55.   aicina ES attiecībās ar tām Āfrikas valdībām, kuras kavē demokrātiju un pārkāpj cilvēktiesības, rīkoties saskaņā ar savām vērtībām, principiem un saistībām, kas noteiktas Kotonū nolīgumā, un nepiedāvāt šīm valstīm palīdzības uzraudzību, budžeta atbalstu vai ieguldījumus; mudina ES nodrošināt, ka šādos gadījumos humānā un cita palīdzība tiek sniegta caur vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ka šī palīdzība palīdz stiprināt šādu organizāciju kapacitāti; aicina ES mudināt citus galvenos atbalsta sniedzējus, kas saistīti ar ANO starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, līgumiem un instrumentiem, piemēram, Ķīnu, rīkoties līdzīgi;

56.   uzsver, ka par spīti tādu principu kā suverenitāte, īpašuma tiesības un saskaņošana svarīgumam Ķīnas "beznosacījumu" ieguldījumi tajās Āfrikas valstīs, ko pārvalda despotiski režīmi, veicina to, ka joprojām notiek cilvēktiesību pārkāpumi, un turpina kavēt demokrātijas attīstību un radīt šķēršļus labas pārvaldības, tai skaitā tiesiskuma un korupcijas kontroles atzīšanai; šai sakarā uzsver lielāka ES atbalsta nozīmi tām valdībām, iestādēm un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas veicina labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu Āfrikā, proti, valstu parlamentiem, plurālistiskām partiju sistēmām, attīstības un cilvēktiesību organizācijām, brīviem plašsaziņas līdzekļiem un pretkorupcijas struktūrām;

57.   aicina ES prasīt visām valstīm, kas sniedz un kas saņem atbalstu, ievērot pamatnostādnes un pārredzamības standartus, ko noteikušas starptautiskās finanšu iestādes; mudina ES prasīt Ķīnas iestādēm, lai tās iesaka valsts bankām pieņemt "Ekvatora principus" par sociālajiem un vides standartiem;

58.  mudina ES rosināt Ķīnu brīvprātīgi pieņemt ESAO Konvencijas pret kukuļdošanu noteikumus un nodrošināt tās īstenošanu ne tikai Ķīnā, bet arī tās attiecībās ar Āfrikas valstīm;

59.   aicina ES mudināt visas dalībvalstis un Ķīnu piedalīties pastāvošās globālās iniciatīvās, lai veicinātu līdzekļu atguvi saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvencijas V sadaļu, tai skaitā kopīgajā nozagto līdzekļu atguves iniciatīvā (StAR), ko nesen uzsāka Pasaules Banka un ANO Noziedzības un narkotiku apkarošanas birojs (UNODC);

60.   aicina ES mudināt Ķīnu ratificēt SDO konvencijas, kuras tā vēl nav pieņēmusi, un nodrošināt to īstenošanu jaunattīstības valstīs, proti, Āfrikā, kur Ķīna iesaistījusies ar ieguldījumiem, uzņēmumiem, ekspertiem vai strādniekiem;

61.   aicina ES veicināt starptautisku un juridiski saistošu rīcības kodeksu izveidi labas pārvaldības, drošu un taisnīgu darba apstākļu, uzņēmēju sociālās atbildības un vides aizsardzības pasākumu nodrošināšanai, kā arī atbalstīt uzņēmēju atbildību;

Miers un drošība

62.  aicina ES padarīt Eiropas ieroču eksporta rīcības kodeksu par juridiski saistošu instrumentu;

63.   aicina ES mudināt Ķīnu paaugstināt valsts ieroču eksporta kontroles režīma pārredzamību, nodrošinot pilnīgu ziņošanu ANO konvencionālo ieroču eksporta reģistram un atjauninot savus ieroču eksporta kontroles noteikumus, lai izslēgtu ieroču nodošanu valstīm un reģioniem, jo sevišķi Āfrikā, kur sistemātiski tiek pārkāptas starptautiskās cilvēktiesības un humānās tiesības;

64.   aicina ES saglabāt Ķīnai uzlikto ieroču embargo, kamēr tā turpina piegādāt ieročus bruņotajiem spēkiem un bruņotajiem grupējumiem valstīs (bieži Āfrikas valstīs), kuras pastiprina un paildzina konfliktus un veic ievērojamus cilvēktiesību pārkāpumus;

65.   aicina ES un Ķīnu pārtraukt ieroču tirdzniecības darījumus ar tām valdībām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, ir iesaistītas konfliktos vai atrodas uz kara robežas, tādās valstīs kā Kenija, Zimbabve, Sudāna, Čada, Kongo Demokrātiskā Republika, Etiopija, Eritreja un Somālija; aicina ES un Ķīnu pārtraukt, novērst un aizliegt ieroču piegādi bruņotiem nevalstiskiem grupējumiem, kas Āfrikas kontinentā apdraud cilvēktiesības, politisko stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību;

66.   aicina ES arī turpmāk atbalstīt starptautisku juridiski saistošu ieroču tirdzniecības līgumu par visiem konvenciālajiem ieročiem, saistībā ar kuru ANO notiek sarunas;

67.   aicina ES un Ķīnu atbalstīt tādas Āfrikas valstu vadītas iniciatīvas kā rezerves spēku izveide un reģionālo organizāciju kā drošības pīlāru izmantošana;

68.   aicina ES mudināt Ķīnu turpināt palielināt tās līdzdalību ANO un ĀS miera uzturēšanas misijās Āfrikā un paplašināt šo ieguldījumu, arī apgādājot kaujas vienības, ja tas ir nepieciešams un ir saskaņā ar ANO mandātiem;

69.   aicina ES iesaistīt Ķīnu, lai izstrādātu kopīgu pieeju cilvēku drošībai, jo īpaši konvencionālās atbruņošanās, atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas, ieroču izsekojamības, atmīnēšanas un drošības sektora reformas jomā; mudina iesaistīties tādās netradicionālās drošības jomās kā dabas katastrofu novēršana, klimatisku vai ekonomisku apstākļu dēļ radušos bēgļu, pārvietotu personu un migrantu skaita mazināšana, narkotiku un infekcijas slimību apkarošana;

o
o   o

70.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un Ķīnas Nacionālajam tautas kongresam, Āfrikas Savienībai, NEPAD, Panāfrikas parlamentam un FOCAC.

(1) OV C 200, 30.6.1997., 158. lpp. (2) Pekina, 2003. gada oktobris, http://www.china-un.ch/eng/xwdt/t88637.htm. (3) Pekina, 2006. gada 12. janvāris, http://www.gov.cn/misc/2006-01/12/content_156490.htm. (4) Eiropas Savienības Padomes 2678. sanāksme, 2005. gada 3. oktobrī Luksemburgā. (5) ANO Dokuments A/Conf 192/15, 2001. gada jūlijs, http://disarmament.un.org/cab/poa.html. (6) OV C 46, 24.2.2006, 1. lpp (7) OV C 305 E, 14.12.2006, 219. lpp. (8) http://ec.europa.eu/external_relations/china/csp/index.htm (9) Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, ko parakstīja 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (OV L 317, 15.12.2000, 3. lpp.). Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ĀKK-EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 1/2006 (OV L 247, 9.9.2006, 22. lpp.).