Pieņemtie teksti - Trešdiena, 2009. gada 6. maijs

Choisissez la langue de votre document :

Pieņemtie teksti

Trešdiena, 2009. gada 6. maijs - Strasbūra

		Parlamenta komiteju kompetences
		Parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās parlamentārajās komitejās, kā arī delegāciju parlamentārajās sadarbības komitejās un daudzpusējās parlamentārajās asamblejās skaits
		Vienas direktīvas un 11 novecojušu lēmumu atcelšana kopējās zivsaimniecības politikas jomā *
		14 novecojušu regulu atcelšana kopējās zivsaimniecības politikas jomā *
		Atbalsts lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) *
		Lūgumrakstu procedūra (Reglamenta VIII virsraksta grozījums)
		Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīguma grozījums
		Budžeta grozījums Nr. 4/2009
		Budžeta grozījums Nr. 5/2009
		Televizoru energoefektivitātes marķējums
		2009. gada rīcības programma nevalstiskajām struktūrām un vietējām varas iestādēm attīstības jomā (II daļa. Mērķprojekti)
		Parlamenta Reglamenta vispārēja pārskatīšana
		Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi, privātās dzīves un patērētāju tiesību aizsardzība ***II
		Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi ***II
		Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) un birojs ***II
		Mobilo sakaru frekvenču joslas ***I
		Vienlīdzība attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā ***I
		Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ***I
		Programma ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā ***I
		Kapitāla pietiekamības prasības: Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK ***I
		Kopienas programma finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā ***I
		Dzīvnieku aizsardzība nonāvēšanas laikā *
		Atjaunināta sociālā programma
		Tādu cilvēku aktīva integrācija, kuri ir atstumti no darba tirgus

Parlamenta komiteju kompetences

315k

95k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija lēmums par pastāvīgo komiteju kompetencēm

P6_TA(2009)0348

B6-0269/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

– ņemot vērā Reglamenta 174. pantu,

1. nolemj izveidot šādas pastāvīgās komitejas:

I. Ārlietu komiteja

II. Attīstības komiteja

III. Starptautiskās tirdzniecības komiteja

IV. Budžeta komiteja

V. Budžeta kontroles komiteja

VI. Ekonomikas un monetārā komiteja

VII. Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

VIII. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

IX. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

X. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

XI. Transporta un tūrisma komiteja

XII. Reģionālās attīstības komiteja

XIII. Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

XIV. Zivsaimniecības komiteja

XV. Kultūras un izglītības komiteja

XVI. Juridiskā komiteja

XVII. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

XVIII. Konstitucionālo jautājumu komiteja

XIX. Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

XX. Lūgumrakstu komiteja

2. nolemj Reglamenta VI pielikumu aizstāt ar šādu tekstu:

"VI PIELIKUMS

Pastāvīgo parlamentāro komiteju kompetences

I. Ārlietu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP) (šajā kontekstā šai komitejai palīdz drošības un aizsardzības apakškomiteja);

2. attiecībām ar citām ES iestādēm un struktūrām, ANO un citām starptautiskām organizācijām un parlamentārajām asamblejām jautājumos, kas ietilpst tās kompetencē;

3. politisko attiecību stiprināšanu ar trešām valstīm, it īpaši ar tām, kas atrodas tieši blakus Eiropas Savienībai, cieši ar tām sadarbojoties un īstenojot palīdzības programmas, vai noslēdzot tādus asociācijas un partnerattiecību nolīgumus;

4. sarunu uzsākšanu, pārraudzību un noslēgšanu par Eiropas valstu pievienošanos Eiropas Savienībai;

5. jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām, minoritāšu tiesību aizsardzību un demokrātisko vērtību veicināšanu trešās valstīs. Šajā kontekstā komitejai palīdz cilvēktiesību apakškomiteja. Neskarot attiecīgos noteikumus, citu šajā jomā kompetento komiteju un struktūru locekļus aicina piedalīties apakškomitejas sanāksmēs.

Komiteja koordinē apvienoto parlamentāro komiteju un parlamentāro sadarbības komiteju darbu, kā arī parlamentu sadarbības delegāciju un ad hoc delegāciju darbu, un vēlēšanu novērošanas misijas, kuras ietilpst tās kompetencē.

II. Attīstības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. Eiropas Savienības attīstības un sadarbības politikas veicināšanu, īstenošanu un pārraudzību, it īpaši par:

a) politisko dialogu ar attīstības valstīm divpusēji un attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un parlamentu sadarbības forumos,

b) palīdzību jaunattīstības valstīm un sadarbības līgumiem ar tām,

c) demokrātisko vērtību, labas valsts pārvaldes un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu jaunattīstības valstīs;

2. jautājumiem saistībā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un attiecībām ar atbilstošajām struktūrām;

3. Parlamenta iesaistīšanos vēlēšanu novērošanas misijās, kad nepieciešams, sadarbībā ar citām atbilstošām komitejām un delegācijām.

Komiteja koordinē parlamentu sadarbības un ad hoc delegāciju darbu, kas ietilpst tās kompetencē.

III. Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības kopējas tirdzniecības politikas izstrādāšanu un īstenošanu, kā arī par tās ārējiem ekonomiskajiem sakariem, it īpaši par:

1. finansiālajām, ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm un reģionālajām organizācijām;

2. saskaņošanas vai standartizācijas tehniskajiem pasākumiem jomās, uz kurām attiecas starptautisko tiesību instrumenti;

3. attiecībām ar atbilstošām starptautiskām organizācijām un organizācijām, kas veicina reģionu ekonomikas un tirdzniecības reģionālo integrāciju ārpus Eiropas Savienības;

4. attiecībām ar PTO, ieskaitot tās parlamentāro dimensiju.

Komiteja uztur sakarus ar atbilstošām parlamentu sadarbības un ad hoc delegācijām saistībā ar ekonomiskajiem un tirdzniecības aspektiem attiecībās ar trešām valstīm.

IV. Budžeta komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. Eiropas Savienības ieņēmumu un izdevumu daudzgadu finanšu programmu un Eiropas Savienības pašas resursu sistēmu;

2. Parlamenta budžeta prerogatīvām, proti, Eiropas Savienības budžetu, kā arī sarunām par iestāžu nolīgumu un tā piemērošanu šajā jomā;

3. Parlamenta tāmi saskaņā ar Reglamentā noteikto procedūru;

4. decentralizēto struktūru budžetu;

5. Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību;

6. Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, neskarot tās komitejas pilnvaras, kas ir atbildīga par ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu;

7. Kopienas tiesību aktu finansiālo ietekmi un to samērīgumu ar daudzgadu finanšu programmu, neskarot attiecīgo komiteju kompetences;

8. kārtējā budžeta izpildes gaitu un izpildes novērtēšanu, neskatoties uz Reglamenta 72. panta 1. punktu, apropriāciju pārvietošanu, ar amata sarakstiem saistītajām procedūrām, administratīvajām apropriācijām un viedokļiem saistībā ar ēku celtniecības projektiem, kuriem ir nozīmīga finansiāla ietekme;

9. Finanšu regulu, atskaitot jautājumus, kas saistīti ar budžetu izpildi, pārvaldi un kontroli.

V. Budžeta kontroles komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. Eiropas Savienības un Eiropas Attīstības fonda budžeta izpildi un lēmumiem, ko pieņem Parlaments par budžeta izpildes apstiprināšanu, ieskaitot iekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, kā arī par visiem citiem pasākumiem saistībā ar šādiem lēmumiem vai to īstenošanu;

2. Eiropas Savienības, tās iestāžu un jebkuras struktūras, kas no tās saņēmusi finansējumu, kontu un bilanču slēgšanu, uzrādīšanu un revīziju, ieskaitot pārvietojamo apropriāciju un saldo noteikšanu;

3. Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli;

4. dažādu Kopienas finansēšanas veidu rentabilitātes uzraudzību, tai īstenojot Eiropas Savienības politikas virzienus;

5. Eiropas Savienības budžeta izpildes gaitā konstatēto krāpšanas gadījumu un pārkāpumu izskatīšanu, pasākumiem, kuru mērķis ir šādus gadījumus novērst un par tiem iesniegt prasību tiesā, kā arī Eiropas Savienības finansiālo interešu vispārēju aizsardzību;

6. attiecībām ar Revīzijas palātu, tās locekļu iecelšanu un tās ziņojumu izskatīšanu;

7. Finanšu regulu, ciktāl tas attiecas uz budžeta izpildi, pārvaldi un kontroli.

VI. Ekonomikas un monetārā komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro politiku, Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības un Eiropas monetārās un finansiālās sistēmas darbību (ieskaitot attiecības ar attiecīgajām iestādēm vai organizācijām);

2. kapitāla un maksājumu brīvu apriti (pārrobežu maksājumi, vienota maksājumu telpa, maksājumu bilance, kapitāla aprite un aizņēmumu un aizdevumu politika, tāda kapitāla aprites kontrole, kuram ir izcelsme trešā valstī, pasākumi Eiropas Savienības kapitāla eksporta veicināšanai);

3. starptautisko monetāro un finansiālo sistēmu (ieskaitot attiecības ar finanšu iestādēm un organizācijām);

4. konkurences noteikumiem un noteikumiem par valsts vai sabiedriskā sektora atbalstu;

5. fiskālajiem noteikumiem;

6. finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu reglamentēšanu un uzraudzību, ieskaitot finanšu atskaites, revīziju, grāmatvedības noteikumus, uzņēmumu vadību un citus jautājumus saistībā ar uzņēmumu tiesībām, kuri īpaši attiecas uz finanšu pakalpojumiem.

VII. Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. nodarbinātības politiku un visiem sociālās politikas aspektiem, tādiem kā darba apstākļi, sociālā nodrošināšana un sociālā aizsardzība;

2. pasākumiem saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darba vietā;

3. Eiropas Sociālo fondu;

4. arodmācības politiku, ieskaitot profesionālās kvalifikācijas celšanu;

5. darba ņēmēju un pensionāru brīvu pārvietošanos;

6. sociālo dialogu;

7. jautājumiem, kas saistīti ar visa veida diskrimināciju darba vietā un darba tirgū, atskaitot diskrimināciju saistībā ar dzimumu;

8. attiecībām ar:

- Eiropas Arodmācības attīstības centru (Cedefop),

- Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu,

- Eiropas Mācību fondu,

- Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru,

kā arī attiecībām ar citām atbilstošām ES struktūrām un starptautiskām organizācijām.

VIII. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. vides politiku un pasākumiem vides aizsardzībā, it īpaši saistībā ar:

a) gaisa, augsnes un ūdens piesārņošanu, atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, veselībai bīstamām vielām un preparātiem, trokšņu līmeņiem, klimata izmaiņām, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību,

b) noturīgu attīstību,

c) starptautiskiem un reģionāliem pasākumiem un nolīgumiem, kas vērsti uz vides aizsardzību,

d) videi nodarītā kaitējuma novēršanu,

e) civilo aizsardzību,

f) Eiropas Vides aizsardzības aģentūru;

g) Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru;

2. veselības aizsardzību, it īpaši:

a) programmām un specifiskiem pasākumiem veselības aizsardzības jomā,

b) farmaceitiskiem preparātiem un kosmētikas līdzekļiem,

c) veselības aspektiem saistībā ar bioterorismu,

d) Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūru un Slimību profilakses un kontroles Eiropas centru;

3. jautājumiem saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, it īpaši:

a) pārtikas produktu marķēšanu un nekaitīgumu,

b) tiesību aktiem veterinārijas jomā saistībā ar aizsardzību pret kaitīgo iedarbību uz cilvēka veselību, veselības aizsardzības nolūkā veiktām pārtikas produktu un pārtikas ražošanas sistēmu pārbaudēm,

c) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un Eiropas Pārtikas un veterināro biroju.

IX. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. Eiropas Savienības rūpniecības politiku un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ieskaitot pasākumus saistībā ar MVU;

2. Eiropas Savienības pētniecības politiku, ieskaitot pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu;

3. kosmosa politiku;

4. Kopējā pētījumu centra, Kodolenerģijas mērījumu centrālā biroja, kā arī kopuzņēmuma "Joint European Torus" (JET), Starptautiskā eksperimentālā kodolreaktora (ITER) darbību un citiem tās pašas jomas projektiem;

5. Kopienas pasākumiem saistībā ar enerģētikas politiku vispār, enerģijas piegādes drošību un energoresursu efektivitāti, ieskaitot Eiropas komunikāciju tīkla izveidi un attīstību enerģētikas infrastruktūras nozarē;

6. Euratom līgumu un Euratom Sagādes aģentūru (AAE), kodoldrošību, kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un kodolatkritumu apglabāšanu kodolenerģētikas sektorā;

7. informācijas sabiedrību un informācijas tehnoloģiju, ieskaitot Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību telekomunikāciju infrastruktūras nozarē.

X. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par jautājumiem, kas attiecas uz:

1. dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu Kopienas līmenī saistībā ar iekšējo tirgu un muitas savienību, it īpaši:

a) brīvu preču apriti, ieskaitot tehnisko standartu saskaņošanu,

b) tiesībām veikt uzņēmējdarbību,

c) brīvību sniegt pakalpojumus, atskaitot finanšu un pasta nozarēs;

2. pasākumiem, kuru mērķis ir identificēt un novērst iespējamos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai;

3. patērētāju ekonomisko interešu veicināšanu un aizsardzību, atskaitot veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma jomas, saistībā ar iekšējā tirgus izveidi.

XI. Transporta un tūrisma komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. jautājumiem saistībā ar kopējās dzelzceļa, autoceļu, iekšējo ūdensceļu, jūras un gaisa transporta politikas attīstīšanu, it īpaši:

a) kopējiem noteikumiem, kas jāpiemēro transportam Eiropas Savienībā,

b) Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību transporta infrastruktūras jomā,

c) transporta pakalpojumu sniegšanu un sakariem transporta jomā ar trešām valstīm,

d) transporta drošību,

e) attiecībām ar starptautiskām transporta struktūrām un organizācijām;

2. pasta pakalpojumiem;

3. tūrismu.

XII. Reģionālās attīstības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

reģionālo un kohēzijas politiku, it īpaši:

a) Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un citiem Eiropas Savienības reģionālās politikas instrumentiem,

b) novērtējumu, kāda ietekme ir citiem Eiropas Savienības politikas virzieniem uz ekonomisko un sociālo kohēziju,

c) Eiropas Savienības strukturālo instrumentu koordinēšanu,

d) attālākajiem reģioniem un salām, kā arī pārrobežu un starpreģionālo sadarbību,

e) attiecībām ar Reģionu komiteju, starpreģionālās sadarbības organizācijām un vietējām un reģionālajām varas iestādēm.

XIII. Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. kopējās lauksaimniecības politikas darbību un attīstību;

2. lauku attīstību, ieskaitot attiecīgo finanšu instrumentu darbību;

3. likumdošanu šādās jomās:

a) veterinārijā un augu veselības jautājumos, dzīvnieku barībā, ar nosacījumu, ka šie pasākumi nav paredzēti aizsardzībai pret cilvēku veselības apdraudējumu,

b) lopkopībā un dzīvnieku labturībā;

4. lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanu;

5. lauksaimniecības izejvielu piegādēm;

6. Kopienas Augu šķirņu biroju;

7. mežsaimniecību.

XIV. Zivsaimniecības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. kopējās zivsaimniecības politikas darbību un attīstību, kā arī tās vadību;

2. zivju krājumu saglabāšanu;

3. zvejniecības produktu tirgus kopējo organizāciju;

4. struktūrpolitiku zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ieskaitot zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentus;

5. starptautiskajiem zvejniecības nolīgumiem.

XV. Kultūras un izglītības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. Eiropas Savienības kultūras aspektiem, it īpaši:

a) zināšanu uzlabošanu un kultūras izplatīšanu,

b) kultūras un valodu daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

c) kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību, kultūras apmaiņu un māksliniecisko jaunradi;

2. Eiropas Savienības izglītības politiku, ieskaitot Eiropas Augstākās izglītības telpu, Eiropas skolu sistēmas un mūžizglītības veicināšanu;

3. audiovizuālo politiku un kultūras un izglītības aspektiem informācijas sabiedrībā;

4. jaunatnes politiku un sporta un brīvā laika pavadīšanas politikas attīstīšanu;

5. informācijas un plašsaziņas līdzekļu politiku;

6. sadarbību ar trešām valstīm kultūras un izglītības jomās un attiecībām ar atbilstošām starptautiskām organizācijām un iestādēm.

XVI. Juridiskā komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. Eiropas tiesību interpretēšanu un piemērošanu, to atbilstību primārajiem tiesību aktiem, proti, juridiskā pamata izvēli, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanu;

2. starptautisko tiesību interpretēšanu un piemērošanu, ciktāl tas skar Eiropas Savienību;

3. Kopienas tiesību vienkāršošanu, it īpaši likumdošanas priekšlikumiem to oficiālai kodifikācijai;

4. Parlamenta tiesību un prerogatīvu juridisko aizsardzību, ieskaitot tā iesaistīšanos Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas procesos;

5. Kopienas tiesību aktiem, kas skar dalībvalstu tiesisko regulējumu, it īpaši tādās jomās kā:

a) civillikums un komerclikums,

b) uzņēmējdarbības tiesības,

c) intelektuālā īpašuma tiesības,

d) procesuālās tiesības;

6. pasākumiem attiecībā uz tiesu iestāžu un valsts pārvaldes sadarbību civillietās;

7. atbildību par vidi un sankcijām par noziegumiem pret vidi;

8. ētikas jautājumiem, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, attiecīgajām komitejām piemērojot procedūru ar iesaistītajām komitejām;

9. Deputātu nolikumu un Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem;

10. privilēģijām un imunitāti, kā arī deputātu pilnvaru pārbaudi;

11. Kopienu Tiesas organizatorisko struktūru un statūtiem;

12. Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju.

XVII. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. pilsoņu tiesību, cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību Eiropas Savienības teritorijā, ieskaitot minoritāšu tiesību aizsardzību, kā noteikts Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

2. pasākumiem, kas jāveic, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju, atskaitot diskrimināciju dzimuma dēļ vai diskrimināciju darba vietā vai darba tirgū;

3. likumdošanu tādās jomās kā pārredzamība un fizisko personu aizsardzība saistībā ar personas datu apstrādi;

4. brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un attīstību, it īpaši:

a) pasākumiem saistībā ar personu iebraukšanu un pārvietošanos, patvērumu un migrāciju,

b) pasākumiem saistībā ar kopīgo robežu integrētu pārvaldību,

c) pasākumiem saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;

5. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru un Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru, Eiropolu, Eurojust, Eiropas Policijas koledžu Cepol un citām šīs nozares struktūrām un aģentūrām;

6. nepārprotama apdraudējuma noteikšanu, dalībvalstij nopietni pārkāpjot dalībvalstīm kopējos principus.

XVIII. Konstitucionālo jautājumu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. Eiropas integrācijas attīstības procesa institucionālajiem aspektiem, it īpaši saistībā ar konventu un starpvaldību konferenču sagatavošanu un norisi;

2. ES līguma īstenošanu un tā darbības novērtēšanu;

3. Eiropas Savienības paplašināšanās sarunu izraisītajām pārmaiņām iestāžu sistēmā;

4. iestāžu attiecībām, ieskaitot iestāžu nolīgumu izskatīšanu pirms to apstiprināšanas plenārsesijā saskaņā ar Reglamenta 120. panta 2. punktu;

5. vienotu vēlēšanu procedūru;

6. Eiropas līmeņa politiskajām partijām, neskarot Prezidija kompetences;

7. tādu gadījumu noteikšanu, kad dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi dalībvalstīm kopīgos principus;

8. iekšējā Reglamenta interpretēšanu un piemērošanu un tā grozījumu priekšlikumiem.

XIX. Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. sieviešu tiesību definēšanu, veicināšanu un aizstāvību Eiropas Savienībā un ar to saistītajiem Kopienas pasākumiem;

2. sieviešu tiesību veicināšanu trešās valstīs;

3. vienlīdzīgu iespēju politiku, ieskaitot vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā;

4. visa veida uz dzimumu balstītas diskriminācijas novēršanu;

5. vienlīdzīgu iespēju principa īstenošanu un turpmāku attīstību visos politikas virzienos;

6. to starptautisko nolīgumu un konvenciju pārraudzību un īstenošanu, kas attiecas uz sieviešu tiesībām;

7. informācijas politiku attiecībā uz sieviešu jautājumu.

XX. Lūgumrakstu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

1. lūgumrakstiem;

2. attiecībām ar Eiropas ombudu."

3. nolemj, ka šis lēmums stāsies spēkā septītā parlamenta pilnvaru laika pirmās sesijas pirmajā dienā;

4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai zināšanai.

Parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās parlamentārajās komitejās, kā arī delegāciju parlamentārajās sadarbības komitejās un daudzpusējās parlamentārajās asamblejās skaits

210k

53k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija lēmums par parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās parlamentārajās komitejās, kā arī delegāciju parlamentārajās sadarbības komitejās un daudzpusējās parlamentārajās asamblejās skaitu

P6_TA(2009)0349

B6-0268/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

– ņemot vērā Reglamenta 188. un 190. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības noslēgtos asociācijas, sadarbības un citus nolīgumus ar ārpuskopienas valstīm,

– cenšoties nostiprināt parlamentāro demokrātiju ar nepārtraukta starpparlamentu dialoga starpniecību,

1. nolemj noteikt šādu delegāciju un to reģionālo grupu skaitu:

a) Eiropa, Rietumbalkāni un Turcija

Delegācijas

– ES un Horvātijas apvienotajā parlamentārajā komitejā,

– ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas apvienotajā parlamentārajā komitejā,

– ES un Turcijas apvienotajā parlamentārajā komitejā.

Delegācija attiecībām ar Šveici, Islandi un Norvēģiju, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) Apvienotajā parlamentārajā komitejā,

Delegācija attiecībām ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Kosovu.

b) Krievija, austrumu partnerattiecību valstis, Vidusāzija un Mongolija

Delegācija ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komitejā,

Delegācija ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejā,

Delegācija ES un Moldovas Parlamentārās sadarbības komitejā,

Delegācija attiecībām ar Baltkrieviju,

Delegācija ES un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejā,

Delegācija ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas un ES un Uzbekistānas Parlamentārās sadarbības komitejās, kā arī attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju,

c) Magriba, Mašrika, Izraēla, Palestīna

Delegācijas attiecībām ar

– Izraēlu,

– Palestīniešu likumdošanas padomi,

– Magribas valstīm un Arābu Magribas Savienību,

– Mašrikas valstīm.

d) Arābijas pussalas valstis, Irāka un Irāna

Delegācijas attiecībām ar

– Arābijas pussalas valstīm,

– Irāku,

– Irānu.

e) Amerika

Delegācijas attiecībām ar

– Amerikas Savienotajām Valstīm,

– Kanādu,

– Centrālamerikas valstīm,

– Andu Kopienas valstīm,

– Mercosur valstīm.

Delegācija ES un Meksikas Apvienotajā parlamentārajā komitejā,

Delegācija ES un Čīles Apvienotajā parlamentārajā komitejā,

f) Āzija un Klusā okeāna valstis

Delegācijas attiecībām ar

– Japānu,

– Ķīnas Tautas Republiku,

– Indiju,

– Afganistānu,

– Dienvidāzijas valstīm,

– Dienvidaustrumu Āzijas valstīm un ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN),

– Korejas pussalas valstīm,

– Austrāliju un Jaunzēlandi.

g) Āfrika

Delegācija attiecībām ar:

– Dienvidāfriku,

– Panāfrikas parlamentu.

h) Daudzpusējās asamblejas

Delegācija ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā,

Delegācija Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajā asamblejā,

Delegācija Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā,

Delegācija Euronest parlamentārajā asamblejā,

Delegācija attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju

(tajā ietilps Drošības un aizsardzības apakškomitejas locekļi).

2. (a) nolemj, ka EPN parlamentāro komiteju sastāvu veidos vienīgi no Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļiem, nodrošinot, ka tiek saglabāta Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kā atbildīgās komitejas, vadošā loma, un nolemj, ka šī darbība aktīvi jākoordinē ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju.

(b) nolemj, ka dalība Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajā asamblejā, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā un Euronest parlamentārajā asamblejā veidojas vienīgi ar divpusējo vai apakšreģionālo delegāciju starpniecību katrā asamblejā;

3. atgādina par Priekšsēdētāju konferences lēmumu izveidot Euronest parlamentāro asambleju ar Ukrainas, Moldovas, Baltkrievijas, Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas parlamentiem; nolemj attiecībā uz Baltkrieviju, ka Priekšsēdētāju konference iesniegs priekšlikumus par Baltkrievijas pārstāvību Euronest parlamentārajā asamblejā;

4. nolemj, ka Delegāciju priekšsēdētāju konferencei vajadzētu sagatavot ikgadēju darba grafika projektu, ko pieņemtu Priekšsēdētāju konference pēc apspriešanās ar Ārlietu komiteju, Attīstības komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju, tomēr Priekšsēdētāju konference var grozīt darba grafiku, lai apspriestu aktuālus politiskus notikumus;

5. nolemj, ka politiskās grupas un pie politiskām grupām nepiederoši Parlamenta deputāti ieceļ pastāvīgus aizstājējus visu veidu delegācijām, un šo aizstājēju skaits nevar būt lielāks par pilntiesīgo locekļu skaitu, kas pārstāv politiskās grupas vai pie politiskām grupām nepiederošus Parlamenta deputātus;

6. nolemj pastiprināt sadarbību un apspriešanos ar attiecīgajām delegāciju darbā iesaistītajām komitejām, organizējot šo struktūrvienību apvienotās sanāksmes to parastajās darba vietās;

7. centīsies praktiski nodrošināt, ka viens vai vairāki komiteju referenti/priekšsēdētāji var turklāt arī piedalīties delegāciju, parlamentārās sadarbības komiteju, kā arī apvienoto parlamentāro komiteju un daudzpusējo parlamentāro asambleju darbā; un nolemj, ka priekšsēdētājs pēc delegācijas priekšsēdētāja un attiecīgās komitejas priekšsēdētāja kopīga pieprasījuma atļauj šāda veida komandējumus;

8. nolemj, ka šis lēmums stājas spēkā septītā parlamenta sasaukuma pirmajā sesijā;

9. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

Vienas direktīvas un 11 novecojušu lēmumu atcelšana kopējās zivsaimniecības politikas jomā *

191k

30k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atceļ Direktīvu 83/515/EEK un 11 novecojušus lēmumus kopējās zivsaimniecības politikas jomā (COM(2009)0088 – C6-0094/2009 – 2009/0022(CNS))

P6_TA(2009)0350

A6-0203/2009

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0088),

– ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu un 3. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0094/2009),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0203/2009),

1. apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

14 novecojušu regulu atcelšana kopējās zivsaimniecības politikas jomā *

189k

30k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko atceļ 14 novecojušas regulas kopējās zivsaimniecības politikas jomā (COM(2009)0089 – C6-0095/2009 – 2009/0024(CNS))

P6_TA(2009)0351

A6-0202/2009

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0089),

– ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0095/2009),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0202/2009),

1. apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Atbalsts lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) *

545k

137k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (COM(2009)0038 – C6-0051/2009 – 2009/0011(CNS))

P6_TA(2009)0352

A6-0259/2009

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0038),

– ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6–0051/2009),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0259/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. atzīst, ka nav pilnīgas skaidrības par 2. pozīcijas rezervju pieejamību; uzsver, ka ekonomikas atjaunošanas plāna finansēšana nedrīkst apdraudēt turpmākās vajadzības šajā izdevumu kategorijā; pauž atbalstu tam, ka tiek izmantotas to budžeta gadu rezerves, kuru noslēgšanas process tuvojas;

3. atgādina, ka gada apjoms tiks noteikts ikgadējā budžeta procedūrā atbilstoši 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma(1) 38. punkta noteikumiem;

4. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

5. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

6. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1.a apsvērums (jauns)
		(1a) Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāns būtu jāīsteno saskaņā ar 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1.
		____________ 1OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1.b apsvērums (jauns)
		(1b) Pašreizējās 2. pozīcijas rezerves nevar uzskatīt par piešķirtām, un neviena vienošanās par Ekonomikas atveseļošanas plānu nedrīkst apdraudēt turpmākās vajadzības jebkurā no izdevumu kategorijām.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. apsvērums
(2) No minētās summas EUR 1,5 miljardi būs pieejami visām dalībvalstīm no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), lai attīstītu platjoslas internetu lauku apvidos un stiprinātu darbības, kas saistītas ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm (turpmāk "jaunie mērķi").		(2) No minētās summas EUR 1 020 miljonibūtu jādara pieejami visām dalībvalstīm no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), lai attīstītu platjoslas internetu lauku apvidos un stiprinātu darbības, kas saistītas ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm (turpmāk "jaunie mērķi"). EUR 850 miljoniem no šīs summas vajadzētu būt pieejamiem 2009. gadā, savukārt EUR 170 miljoni būtu jānodrošina, izmantojot kompensēšanas mehānismu 2010. gada budžeta saskaņošanas kontekstā, un tiem vajadzētu būt pieejamiem 2010. gadā.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2.a apsvērums (jauns)
		(2a) Budžeta lēmējinstitūcija par EUR 249 840 000 palielināja 2009. gada lauku attīstības budžeta pozīciju. Šie papildu līdzekļi būtu jādara pieejami pasākumiem, kurus Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plānā finansē no ELFLA.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4. apsvērums
(4) Lai nodrošinātu, ka Kopienas papildu ieguldījuma sadalījums katrā dalībvalstī tiek izmantots saskaņā ar divu politikas komplektu mērķiem (jaunie mērķi un platjoslas internets), dalībvalstis savos valsts stratēgijas plānos precizē indikatīvu summu, kas radusies no obligātās modulācijas, kopā ar neizmantotajiem līdzekļiem, kas iegūti saskaņā ar 136. pantu Regulā (EK) Nr. … un kopējo saistību palielinājumu, kā tas noteikts Padomes Lēmumā 2006/493/EK, kas grozīts ar Lēmumu…. Šīs summas tiks paredzētas platjoslas interneta infrastruktūrai lauku apvidos no vienas puses, un "jaunajiem mērķiem" no otras puses.		(4) Lai nodrošinātu, ka Kopienas papildu ieguldījuma sadalījums katrā dalībvalstī tiek izmantots saskaņā ar divu politikas komplektu mērķiem (jaunie mērķi un platjoslas internets), dalībvalstis savos valsts stratēgijas plānos precizē indikatīvu summu, kas radusies no obligātās modulācijas, kopā ar neizmantotajiem līdzekļiem, kas iegūti saskaņā ar 136. pantu Regulā (EK) Nr. … un kopējo saistību palielinājumu, kā tas noteikts Padomes Lēmumā 2006/493/EK, kas grozīts ar Lēmumu…. Šīs summas tiks paredzētas platjoslas interneta infrastruktūrai lauku apvidos, "jaunajiem mērķiem", kā arī citiem pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot līdzekļu apgūšanu un jaunu darbavietu radīšanu.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4.a apsvērums (jauns)
		(4a) Lai palielinātu programmu izmantošanu, dalībvalstis var izmantot papildu resursus garantiju un aizdevumu fondam.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 6. apsvērums
(6) Eiropadomes 2008. gada 12. . decembra sanāksmes secinājumos fiksēts Eiropadomes atbalsts saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, jo īpaši attīstot platjoslas internetu, tostarp reģionos ar sliktu piekļuvi pakalpojumiem. Ņemot vērā to, ka lauku apvidos bieži ir nepietiekama piekļuve internetam, ar līdzekļiem no ELFLA jāstiprina platjoslas infrastruktūras lauku apvidos. Ņemot vērā šīs prioritātes svarīgumu, dalībvalstīm līdz 2009. gada beigām savās programmās jāparedz ar šo prioritāti saistīti pasākumi. Lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt piemērotas darbības lauku attīstības tiesiskā regulējuma sakarā, jāizveido darbību veidu saraksts saistībā ar platjoslas infrastruktūrām.		(6) Eiropadomes 2008. gada 12. decembra sanāksmes secinājumos fiksēts Eiropadomes atbalsts saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, jo īpaši attīstot platjoslas internetu, tostarp reģionos ar sliktu piekļuvi pakalpojumiem. Ņemot vērā to, ka lauku apvidos bieži ir nepietiekama piekļuve internetam, ar līdzekļiem no ELFLA jāstiprina platjoslas infrastruktūras un saistītās iekārtas lauku apvidos. Ņemot vērā šīs prioritātes svarīgumu, dalībvalstīm līdz 2009. gada beigām savās programmās jāparedz ar šo prioritāti saistīti pasākumi. Lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt piemērotas darbības lauku attīstības tiesiskā regulējuma sakarā, jāizveido darbību veidu saraksts saistībā ar platjoslas infrastruktūrām un iekārtām.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 10. apsvērums
(10) Lauku apvidos bieži trūkst platjoslas infrastruktūras gan nelielā, gan plašā mērogā. Tās attīstība plašā mērogā var būt izšķiroša, lai sniegtu pakalpojumus grūtāk pieejamos lauku apvidos. Lai nodrošinātu pieejamo resursu visefektīvāko izmantojumu un platjoslas internets lauku apvidos varētu būtiski attīstīties, attiecīgās darbības uzskatāmas par atbilstīgām neatkarīgi no saistītās infrastruktūras lieluma. Tādēļ pašreizējie pamatpakalpojumu infrastruktūras lieluma ierobežojumi attiecībā uz ekonomiku un lauku iedzīvotājiem nav jāpiemēro darbībām, kas saistītas ar platjoslas infrastruktūrām.		(10) Lauku apvidos bieži trūkst platjoslas infrastruktūras gan nelielā, gan plašā mērogā. Tās attīstība plašā mērogā ir izšķiroša, lai sniegtu pakalpojumus tādos grūtāk pieejamos lauku apvidos kā salas un kalnu reģioni. Lai nodrošinātu pieejamo resursu un pastāvošās infrastruktūras visefektīvāko izmantojumu un platjoslas internets un iekārtas lauku apvidos varētu būtiski attīstīties, attiecīgās darbības uzskatāmas par atbilstīgām neatkarīgi no saistītās aktīvās vai pasīvās infrastruktūras vai tās daļas lieluma. Tādēļ pašreizējie pamatpakalpojumu infrastruktūras lieluma ierobežojumi attiecībā uz ekonomiku un lauku iedzīvotājiem nav jāpiemēro darbībām, kas saistītas ar platjoslas infrastruktūrām.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 11.a apsvērums (jauns)
		(11a) Ņemot vērā, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā ir nepieciešams reaģēt ātri, ir vēlams nodrošināt, lai maksājumus būtu iespējams veikt 2009. budžeta gadā.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 13.a apsvērums (jauns)
		(13a) Dalībvalstīm ir jāpārliecinās, vai reģionālām un vietējām varas iestādēm, kā arī potenciālajiem tās izmantotājiem ir pieejama konkrēta informācija par pārskatīto lauku attīstības programmu sniegtajām jaunajām iespējām.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 13.b apsvērums (jauns)
		(13b) Ir jāizveido īpaši pasākumi izglītības un profesionālās sagatavošanas nodrošināšanai par platjoslas infrastruktūru un iekārtu izmantošanu lauku kopienās, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības speciālistu arodizglītībai, kuru praktiskās zināšanas tādējādi būtu iespējams izmantot. Tāpēc pētniecības jomas stimulēšana būtu jāuzskata par prioritāti.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts Regula (EK) Nr. 1698/2005 16.a pants – 1. punkts – g apakšpunkts
g) platjoslas interneta infrastruktūra lauku apvidos.		g) platjoslas interneta infrastruktūra lauku apvidos un iekārtas interneta publiskai piekļuvei lauku kopienās;
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts Regula (EK) Nr. 1698/2005 16.a pants – 1. punkts – g a apakšpunkts (jauns)
		ga) ekonomikas krīzes pārvaldība lauksaimniecības jomā, galvenokārt, lai sniegtu atbalstu infrastruktūrām un ražotāju un organizāciju tīkla veidošanai;
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts Regula (EK) Nr. 1698/2005 16.a pants – 1. punkts – g b apakšpunkts (jauns)
		gb) pasākumi darba vietu saglabāšanai vai radīšanai lauku apvidos;
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts Regula (EK) Nr. 1698/2005 16.a pants – 1. punkts – g c apakšpunkts (jauns)
		gc) atbalsta pasākumi jauniem lauksaimniekiem.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts Regula (EK) Nr. 1698/2005 16.a pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b) tabulu, kurā laika posmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim norāda Kopienas ieguldījuma kopsummu darbību veidiem, kas minēti 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā, un Kopienas ieguldījumu darbību veidiem, kas minēti 1. punkta g) apakšpunktā."		(b) tabulu, kurā laika posmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim norāda Kopienas ieguldījuma kopsummu darbību veidiem, kas minēti 1. punkta a) līdz f) un ga) līdz gc) apakšpunktā, un Kopienas ieguldījumu darbību veidiem, kas minēti 1. punkta g) apakšpunktā."
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1698/2005 69. pants – 2.a punkts
"2.a Šā panta 1. punktā minētās tās summas daļa, kas radusies no kopējo saistību palielinājuma, kā noteikts Padomes Lēmumā 2006/493/EK, kas grozīts ar Lēmumu …, ir pieejama no 2009. gada 1. janvāra. Tā paredzēta darbību veidiem, kas saistīti ar 16.a panta 1. punktā noteiktajām prioritātēm, un tā izmantojama šādi:		"2.a Šā panta 1. punktā minētās tās summas daļa, kas radusies no kopējo saistību palielinājuma, kā noteikts Padomes Lēmumā 2006/493/EK, kas grozīts ar Lēmumu …, kā arī 2009. gadā budžeta pozīcijai 05 04 05 01 pieskaitītā summa EUR 249 840 000 apmērā ir pieejama no 2009. gada 1. janvāra. Tā paredzēta darbību veidiem, kas saistīti ar 16.a panta 1. punktā noteiktajām prioritātēm."
a) viena trešdaļa (EUR 0,5 miljardi) par darbību veidiem, kas saistīti ar 16.a panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm;
b) divas trešdaļas (EUR 1 miljards) par darbību veidiem, kas saistīti ar 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm."
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts – a a apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1698/2005 69. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
		aa) panta 4. punktam pievieno šādu daļu:
		"Attiecībā uz 2.a punkta b) apakšpunktā minēto summu Komisija ņem vērā pastāvošā platjoslas seguma atšķirības dalībvalstīs, īpaši vietās ar sarežģītu piekļuvi, un ar to saistītās dažādās vajadzības."
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts – b apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1698/2005 69. pants – 5.a punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)
		Komisijas gada ziņojumā par lauku attīstību ietver nodaļu, kurā īpaši apskata to darbību uzraudzību, kuras ir saistītas ar 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā uzskaitītajām prioritātēm.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts – b apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1698/2005 69. pants – 5.b punkts
5.b Ja programmas darbības beigās Kopienas atbalsta faktiskā summa, kas izlietota par 16.a panta 1. punktā minētajām darbībām ir mazāka par šā panta 5.a punktā minēto kopējo summu, dalībvalsts atmaksā Eiropas Kopienu vispārējā budžetā starpību, nepārsniedzot summu, par kādu ir pārsniegti kopējie piešķīrumi, kas pieejami darbībām, kuras nav 16.a panta 1. punktā minētās darbības.		5.b Ja programmas darbības beigās Kopienas atbalsta faktiskā summa, kas izlietota par 16.a panta 1. punktā minētajām darbībām ir mazāka par šā panta 5.a punktā minēto kopējo summu, dalībvalsts iekļauj lauksaimniecības attīstības budžetā starpību, nepārsniedzot summu, par kādu ir pārsniegti kopējie piešķīrumi, kas pieejami darbībām, kuras nav 16.a panta 1. punktā minētās darbības.
Turklāt, ja programmas darbības beigās Kopienas ieguldījuma faktiskā summa, kas iztērēta par 16.a panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētajām darbībām, ir mazāka par šā panta 5.a punktā norādīto summu par minēto veidu darbībām, dalībvalsts atmaksā Eiropas Kopienu vispārējā budžetā starpību, nepārsniedzot summu, par kādu ir pārsniegti piešķīrumi, kas pieejami par 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajām darbībām. Tomēr, ja Kopienas ieguldījuma faktiskā summa, kas iztērēta par darbībām, kas nav 16.a panta 1. punktā minētās darbības, ir mazāka nekā par šādu veidu darbībām pieejamie piešķīrumi, atmaksājamo summu samazina par minēto starpību.
Un, ja programmas darbības beigās Kopienas ieguldījuma faktiskā summa, kas iztērēta par 16.a panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajām darbībām, ir mazāka par šā panta 5.a punktā norādīto summu par minēto veidu darbībām, dalībvalsts atmaksā Eiropas Kopienu vispārējā budžetā starpību, nepārsniedzot summu, par kādu ir pārsniegti piešķīrumi, kas pieejami par 16.a panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētajām darbībām. Tomēr, ja Kopienas ieguldījuma faktiskā summa, kas iztērēta par darbībām, kas nav 16.a panta 1. punktā minētās darbības, ir mazāka nekā par šādu veidu darbībām pieejamie piešķīrumi, atmaksājamo summu samazina par minēto starpību.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts – b a apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1698/2005 69. pants – 6.a punkts (jauns)
		ba) pievieno šādu punktu:
		"6.a No 2.a punktā minētās summas EUR 250 miljonus paredz maksājumiem 2009. budžeta gadā."
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 6.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1698/2005 69.a pants (jauns)
		6.a Regulā iekļauj šādu pantu:
		"69.a pants
		Garantiju un aizdevumu fondi
		Neatkarīgi no 69. panta noteikumiem dalībvalstis var izmantot 69. panta 2.a punktā minēto summu garantiju un aizdevumu fondiem. Īstenojot šo pantu, piemēro Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)1 noteikumus un jo īpaši tās 50., 51., un 52. panta noteikumus.
		_________ 1OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 7. punkts Regula (EK) Nr. 1698/2005 70. pants – 4. punkts – 2. daļa
"Neatkarīgi no 3. punktā noteiktajiem robežlielumiem, ELFLA ieguldījumu var palielināt līdz 90 % konverģences mērķim un līdz 75 % nekonverģences reģioniem par darbību veidiem, kas minēti šīs regulas 16.a panta 1. punktā, līdz summai, kas iegūta no obligātās modulācijas piemērošanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. … 9. panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu, summai, kas minēta šīs regulas 69. panta 2.a punktā, un no 2011. gada līdz summām, kas iegūtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. … 136. pantu".		"Neatkarīgi no 3. punktā noteiktajiem robežlielumiem, ELFLA ieguldījumu var palielināt līdz 100 % konverģences mērķim un līdz 75 % nekonverģences reģioniem par darbību veidiem, kas minēti šīs regulas 16.a panta 1. punktā, līdz summai, kas iegūta no obligātās modulācijas piemērošanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. … 9. panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu, summai, kas minēta šīs regulas 69. panta 2.a punktā, un no 2011. gada līdz summām, kas iegūtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. … 136. pantu".
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 8.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1698/2005 76. pants – 2.a punkts (jauns)
		8.a Regulas 76. pantu papildina ar šādu punktu:
		"2.a Dalībvalstis sniedz konkrētu informāciju par jaunajām 16.a pantā noteiktajām prioritātēm. Šādu informāciju sniedz reģionālām un vietējām varas iestādēm, kā arī potenciālajiem pasākumu izmantotājiem."
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 1698/2005 III pielikums – virsraksts
To darbību veidu saraksts, kas saistīti ar prioritāti atbilstīgi 16.a panta 1 punkta g) apakšpunktu.		To darbību veidu indikatīvs saraksts, kas saistīti ar prioritāti atbilstīgi 16.a panta 1 punkta g) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 1698/2005 III pielikums – 1. rinda – 1. sleja
Jaunas platjoslas infrastruktūras, tostarp atvilces maršrutēšanas iekārtas (piem., fiksētās, virszemes bezvadu, satelītu vai kombinētu tehnoloģiju) izveidošana		Jaunas platjoslas infrastruktūras, tostarp atvilces maršrutēšanas iekārtuun virszemes iekārtu (piem., fiksētās, virszemes bezvadu, satelītu vai kombinētu tehnoloģiju) izveidošana un citāda veida nepieciešamais atbalsts (piem., uzstādīšana un uzturēšana)
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 1698/2005 III pielikums – 3.a rinda (jauna)
		Publiskas piekļuves nodrošināšana platjoslas iekārtām
		56. pants: pamatpakalpojumi ekonomikai un lauku iedzīvotājiem

(1)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Lūgumrakstu procedūra (Reglamenta VIII virsraksta grozījums)

385k

91k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija lēmums par Reglamenta pārskatīšanu attiecībā uz lūgumrakstu procedūru (2006/2209(REG))

P6_TA(2009)0353

A6-0027/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā priekšsēdētāja 2006. gada 20. jūlija vēstuli,

– ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,

– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A6-0027/2009),

1. nolemj veikt Reglamentā turpmāk minētos grozījumus;

2. norāda, ka šie grozījumi stāsies spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā, izņemot grozījumu par 193.a pantu (jauns), kas stāsies spēkā pirmajā dienā pēc tam, kad spēkā būs stājies attiecīgais Līguma noteikums;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai zināšanai.

Spēkā esošais teksts		Grozījums
Grozījums Nr. 1 Reglaments
		2.a Ja lūgumrakstu ir parakstījušas vairākas fiziskas vai juridiskas personas, parakstītāji ieceļ pārstāvi un viņa aizstājējus, kurus, piemērojot šo virsrakstu, uzskata par lūgumraksta iesniedzējiem.
		Ja šāda iecelšana nav notikusi, par lūgumraksta iesniedzēju uzskatāms pirmais parakstītājs vai cita piemērota persona.
Grozījums Nr. 2 Reglaments 191. pants – 2.b punkts (jauns)
		2.b Jebkurš lūgumraksta iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu atbalstu lūgumrakstam.
		Ja atbalstu atsauc visi lūgumraksta iesniedzēji, lūgumraksts vairs nav spēkā.
Grozījums Nr. 3 Reglaments
3. Lūgumraksti jāraksta vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.		3. Lūgumraksti jāraksta kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
Citās valodās rakstītus lūgumrakstus izskata, ja tiem ir pievienots tulkojums vai kopsavilkums kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uz kuriem Parlaments balstās savā darbā. Sarakstē ar lūgumraksta iesniedzēju Parlaments izmanto to oficiālo valodu, kurā tulkojums vai kopsavilkums iesniegts.		Citās valodās rakstītus lūgumrakstus izskata, ja tiem ir pievienots tulkojums kādā no oficiālajām valodām. Sarakstē ar lūgumraksta iesniedzēju Parlaments izmanto to oficiālo valodu, kurā tulkojums iesniegts.
		Prezidijs var pieņemt lēmumu, ka lūgumrakstiem un sarakstei ar lūgumrakstu iesniedzējiem var izmantot citas dalībvalstī lietotās valodas.
Grozījums Nr. 4 Reglaments 191. pants – 5. punkts
5. Vispārējā reģistrā iekļautos lūgumrakstus Parlamenta priekšsēdētājs nodod atbildīgajai komitejai, kas izskata, vai lūgumraksti attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu.		5. Vispārējā reģistrā iekļautos lūgumrakstus Parlamenta priekšsēdētājs nodod atbildīgajai komitejai, kas nosaka, vai lūgumraksti ir pieņemami saskaņā ar EK līguma 194. pantu.
		Ja atbildīgā komiteja nevar panākt vienprātīgu lēmumu par lūgumraksta pieņemamību, šo lūgumrakstu atzīst par pieņemamu ar nosacījumu, ka to pieprasa vismaz ceturtdaļa komitejas locekļu.
Grozījums Nr. 5 Reglaments 191. pants – 6. punkts
6. Lūgumrakstus, kurus atzīst par nepieņemamiem, nodod arhīvā. Lūgumraksta iesniedzējam par to nosūta pamatotu lēmumu.		6. Lūgumrakstus, kurus atzīst par nepieņemamiem, nodod arhīvā. Lūgumraksta iesniedzējam par to nosūta pamatotu lēmumu. Ja iespējams, var ieteikt alternatīvus pārsūdzības līdzekļus.
Grozījums Nr. 6 Reglaments 191. pants – 7. punkts
7. Iepriekšējā punktā noteiktajā gadījumā komiteja var ieteikt lūgumraksta iesniedzējam vērsties attiecīgās dalībvalsts vai Eiropas Savienības kompetentajā iestādē.		svītrots
Grozījums Nr. 7 Reglaments 191. pants – 8. punkts
8. Ja lūgumraksta iesniedzējs nav izteicis vēlēšanos, lai viņa lūgumrakstu izskata konfidenciāli, to iekļauj publiski pieejamā reģistrā.		8. Lūgumraksti pēc reģistrācijas parasti kļūst par publiskiem dokumentiem, un Parlaments pārredzamības nolūkā var publicēt lūgumraksta iesniedzēja vārdu un lūgumraksta saturu.
Grozījums Nr. 8 Reglaments 191. pants – 8.a punkts (jauns)
		8.a Neatkarīgi no 8. punkta noteikumiem lūgumraksta iesniedzējs var pieprasīt, lai viņa vārds netiktu publicēts viņa privātās dzīves aizsardzības apsvērumu dēļ; tādā gadījumā Parlamentam ir jāņem vērā šis pieprasījums.
		Ja lūgumraksta iesniedzēja sūdzību nevar izmeklēt tāpēc, ka tā ir anonīma, notiek apspriešanās ar lūgumraksta iesniedzēju par veicamiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 9 Reglaments 191. pants – 8.b punkts (jauns)
		8.b Lūgumraksta iesniedzējs var pieprasīt, lai viņa lūgumrakstu izskata konfidenciāli; tādā gadījumā Parlaments veic piemērotus piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka saturs netiek publiskots. Lūgumraksta iesniedzēju informē par konkrētiem nosacījumiem, ar kādiem šo noteikumu piemēro.
Grozījums Nr. 10 Reglaments 192. pants – -1. punkts (jauns)
		-1. Atbildīgā komiteja pieņemamus lūgumrakstus izskata parastā kārtībā, vai nu apspriežoties kārtējā sanāksmē, vai arī izmantojot rakstisko procedūru. Lūgumrakstu iesniedzējus var uzaicināt piedalīties komitejas sanāksmē, ja tiek apspriesti viņu lūgumraksti, vai arī viņi var pieprasīt atļauju būt klāt sanāksmē. Sanāksmes vadītājs pieņem lēmumu par atļauju uzstāties lūgumrakstu iesniedzējiem.
Grozījums Nr. 11 Reglaments 192. pants – 1. punkts
1. Atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ziņojumus vai jebkurā citā veidā izteikt savu viedokli par lūgumrakstiem, kurus tā ir atzinusi par pieņemamiem.		1. Saskaņā ar Reglamenta 45. panta 1. punktu komiteja var nolemt sagatavot patstāvīgu ziņojumu par lūgumrakstu, kas atzīts par pieņemamu, vai iesniegt Parlamentam īsu rezolūcijas priekšlikumu, ja vien Priekšsēdētāju konference neiebilst. Šādus rezolūciju priekšlikumus iekļauj tās sesijas darba kārtības projektā, kura notiek ne vēlāk kā astoņas nedēļas pēc šo priekšlikumu apstiprināšanas komitejā. Tos iesniedz apstiprināšanai vienā balsojumā, un par tiem nenotiek debates, ja vien Priekšsēdētāju konference nenolemj izņēmuma kārtā piemērot 131.a pantu.
Komiteja var lūgt citas komitejas atzinumu saskaņā ar 146. pantu, it īpaši, ja lūgumraksta mērķis ir grozīt spēkā esošos tiesību aktus.		Saskaņā ar46. pantuun VI pielikumu komiteja var lūgt atzinumu citām komitejām, kuras ir īpaši kompetentas izskatāmajā jautājumā.
Grozījums Nr. 12 Reglaments 192. pants – 2. punkts
2. Izveido elektronisku reģistru, kurā pilsoņi var izteikt atbalstu lūgumraksta iesniedzējam, pievienojot savu elektronisko parakstu lūgumrakstam, kas ir atzīts par pieņemamu un ierakstīts reģistrā.		2. Izveido elektronisku reģistru, kurā pilsoņi var izteikt vai atsaukt atbalstu lūgumraksta iesniedzējam, pievienojot savu elektronisko parakstu lūgumrakstam, kas ir atzīts par pieņemamu un ierakstīts reģistrā.
Grozījums Nr. 13 Reglaments 192. pants – 3. punkts
3. Izskatot lūgumrakstus vai konstatējot faktus, komiteja var uzklausīt lūgumrakstu iesniedzējus un organizēt vispārēju uzklausīšanu vai nosūtīt komitejas locekļus konstatēt faktus uz vietas.		3. Rūpīgi izvērtējot lūgumrakstus, konstatējot faktus vai meklējot risinājumus, komiteja var organizēt faktu vākšanas vizītes uz dalībvalsti vai reģionu, uz kuru attiecas lūgumraksts.
		Vizīšu dalībniekiem ir jāsagatavo atskaites par braucieniem. Atskaites tiek apstiprinātas komitejā un pēc tam nosūtītas priekšsēdētājam.
Grozījums Nr. 14 Reglaments 192. pants – 4. punkts
4. Lai sagatavotu atzinumu, komiteja var prasīt, lai Komisija tai iesniedz dokumentus, sniedz informāciju vai ļauj izmantot tās pakalpojumus.		4. Komiteja var prasīt, lai Komisija tai palīdz, it īpaši sniedzot skaidrojumus par Kopienas tiesību piemērošanu vai atbilstību tām, kā arī sniedzot visu informāciju vai dokumentus saistībā ar lūgumrakstu. Komisijas pārstāvjus aicina piedalīties komitejas sanāksmēs.
Grozījums Nr. 15 Reglaments 192. pants – 5. punkts
5. Vajadzības gadījumā komiteja iesniedz Parlamentam balsošanai rezolūcijas priekšlikumus par tiem lūgumrakstiem, kurus tā ir izskatījusi.		5. Komiteja var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs nosūta tās atzinumu vai ieteikumu Komisijai, Padomei vai attiecīgajai dalībvalsts iestādei un aicina rīkoties vai sniegt atbildi.
Komiteja var arī prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs tās atzinumu nodod Komisijai vai Padomei.
Grozījums Nr. 16 Reglaments 192. pants – 7. punkts
7. Parlamenta priekšsēdētājs lūgumrakstu iesniedzējiem paziņo pieņemtos lēmumus un tos pamato.		7. Lūgumraksta iesniedzējam paziņo komitejas pieņemto lēmumu un sniedz šā lēmuma pamatojumu.
		Kad pieņemama lūgumraksta izskatīšana ir pabeigta, to paziņo par slēgtu un par to informē lūgumraksta iesniedzēju.
Grozījums Nr. 17 Reglaments 193.a pants (jauns)
		193.a pants
		Pilsoņu iniciatīva
		Ja Parlaments ir informēts, ka Komisija saskaņā ar ES līguma 11. panta 4. punktu ir aicināta iesniegt tiesību akta priekšlikumu, Lūgumrakstu komiteja pārbauda, vai tas var ietekmēt tās darbu, un, ja vajadzīgs, šo faktu dara zināmu personām, kuras iesniegušas lūgumrakstus par saistītiem tematiem.

Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīguma grozījums

489k

90k

		Rezolūcija
		Pielikums
		Pielikums

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību groza attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (2007–2013) (COM(2009)0171 – C6-0508/2008 – 2008/2332(ACI))

P6_TA(2009)0354

A6-0278/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0171),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 21., 22. un 23. punktu,

– ņemot vērā 2009. gada 25. marta rezolūciju par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu(2) un 2009. gada 10. marta rezolūciju par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm(3),

– ņemot vērā 2009. gada 2. aprīļa trialoga sanāksmes secinājumus,

– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0278/2009),

1. apstiprina 2009. gada 2. aprīļa trialoga sanāksmes secinājumus;

2. uzsver, ka, pateicoties veiksmīgai iestāžu sadarbībai, reaģējot uz finanšu un ekonomisko krīzi ES dalībvalstīs, ir panākta vienošanās par daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu, veicinot solidaritāti energoresursu jomā un platjoslas internetu lauku apvidos, kā arī atbalstot lauksaimniecības nozari;

3. atgādina, ka ar šo vienošanos Parlaments, izmantojot gan savas likumdevējas iestādes, gan budžeta lēmējiestādes pilnvaras, ir aizsargājis pašreizējās prioritātes, kā tas rīkojās arī 2008. gada budžeta procedūras laikā, kad tika panākta vienošanās par projekta "Galileo" finansēšanu;

4. piekrīt politiskajam kompromisam, kas paredz ieviest kompensācijas mehānismu 2010. gada budžeta procedūrā, kā arī 2011. gada budžeta procedūrā, bet tikai tad, ja tāds būs nepieciešams; atgādina ‐ kā minēts kopīgajā deklarācijā, ko pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2009. gada 2. aprīļa trialoga sanāksmē, kompensācijas mehānisms neskars to programmu kopējo finansējumu, par kuriem lēmumi tiek pieņemti ar koplēmumu, kā arī ikgadējo budžeta procedūru, un to finansēs, izmantojot visus atbilstoši budžeta tiesiskajam regulējumam pieejamos līdzekļus;

5. atkārto, ka deficīts un pārpalikumi ir jautājumi, kas sarunu noslēgumā par 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu ir joprojām neatrisināti, un ka jautājumi par deficītu būtu jāskata 2008.–2009. gada termiņa vidusposma pārskatīšanā, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 3. deklarācijā, kā arī ikgadējo budžeta procedūru laikā, ja iespējams, piemērojot lielāku elastību un jebkurā gadījumā izmantojot visus 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā paredzētos līdzekļus; atgādina ‐ kā norādīts Parlamenta vienpusējā deklarācijā, ko tas sniedza 2009. gada 2. aprīļa trialoga sanāksmē, Komisijai termiņa vidusposma pārskatīšanā būtu jāņem vērā principi, kas noteikti Parlamenta 2009. gada 25. martā pieņemtajā rezolūcijā;

6. brīdina regulāri neizmantot 2. izdevumu kategorijas rezerves citu izdevumu kategoriju finansēšanai, jo tas var apdraudēt lauksaimniecības nozares intereses, ņemot vērā tirgus cenu negaidīto samazināšanos;

7. pauž nožēlu, ka vienošanās ar Padomi tika panākta tikai divus mēnešus pirms Parlamenta pilnvaru laika beigām, tādējādi samazinot laiku sarunām, un ka tas rada spiedienu uz iestādēm, neskatoties pat uz ierasto uzticamas sadarbības atmosfēru;

8. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

9. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu parakstīt kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 6. maijs)

ar ko 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību groza attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (2007–2013)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(4) un jo īpaši tā 21. punktu, 22. punkta pirmo un otro daļu un 23. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Saistībā ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu infrastruktūras modernizēšanai un solidaritātei enerģētikas jomā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2009. gada 2. aprīļa trialoga sanāksmē vienojās par enerģētikas jomas un platjoslas interneta projektu finansēšanu, kā arī par darbību stiprināšanu saistībā ar "jaunajiem uzdevumiem", kas definēti kopējās lauksaimniecības politikas 2003. gada reformas vidusposma izvērtēšanas ("veselības pārbaudes") kontekstā. Lai varētu veikt finansēšanu, pirmkārt, ir nepieciešams pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam saskaņā ar Iestāžu nolīguma 21., 22. un 23. punktu tā, lai 2009. gada saistību apropriāciju maksimālo apjomu 1.a izdevumu kategorijā palielinātu par EUR 2 000 000 000 pašreizējās cenās.

(2) maksimālā apjoma palielinājumu 1.a izdevumu kategorijā pilnībā līdzsvaros, samazinot 2009. gada saistību apropriāciju maksimālo apjomu 2. izdevumu kategorijā par EUR 2 000 000 000.

(3) Lai saglabātu atbilstīgu attiecību starp saistībām un maksājumiem, tiks pielāgots maksājumu apropriāciju gada maksimālais apjoms. Pielāgojums būs neitrāls.

(4) Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza I pielikums Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(5),

IR PIEŅĒMUŠI ŠĀDU LĒMUMU.

Vienīgais pants

Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

Strasbūrā, 2009. gada 6. maijā.

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

2007.–2013. GADA FINANŠU SHĒMA, KAS PĀRSKATĪTA SAISTĪBĀ AR EIROPAS EKONOMIKAS ATVESEĻOŠANAS PLĀNU (NEMAINĪGĀS 2004. GADA CENĀS)

(EUR miljoni–nemainīgās 2004. gada cenās)
SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS	2007. g.	2008. g.	2009. g.	2010. g.	2011. g.	2012. g.	2013. g.	Kopā 2007.-2013.g.
1. Ilgtspējīga izaugsme	50 865	53 262	55 883	54 860	55 400	56 866	58 256	385 392
1a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	8 404	9 595	12 021	11 000	11 306	12 122	12 914	77 362
1b Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai	42 461	43 667	43 862	43 860	44 094	44 744	45 342	308 030
2. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana	51 962	54 685	52 205	53 379	52 528	51 901	51 284	367 944
no kuriem: ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi	43 120	42 697	42 279	41 864	41 453	41 047	40 645	293 105
3. Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums	1 199	1 258	1 380	1 503	1 645	1 797	1 988	10 770
3a Brīvība, drošība un tiesiskums	600	690	790	910	1 050	1 200	1 390	6 630
3b Pilsonība	599	568	590	593	595	597	598	4 140
4. ES nozīme pasaules līmenī	6 199	6 469	6 739	7 009	7 339	7 679	8 029	49 463
5. Administrācija (1)	6 633	6 818	6 973	7 111	7 255	7 400	7 610	49 800
6. Kompensācijas	419	191	190					800
SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS KOPĀ	117 277	122 683	123 370	123 862	124 167	125 643	127 167	864 169
procentos no NKI	1,08%	1,09%	1,07%	1,05%	1,03%	1,02%	1,01%	1,048%

MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS KOPĀ	115 142	119 805	110 439	119 126	116 552	120 145	119 391	820 600
procentos no NKI	1,06%	1,06%	0,96%	1,01%	0,97%	0,98%	0,95%	1,00%
Pieejamā rezerve	0,18%	0,18%	0,28%	0,23%	0,27%	0,26%	0,29%	0,24%
Pašu resursu maksimālais apjoms procentos no NKI	1,24%	1,24%	1,24%	1,24%	1,24%	1,24%	1,24%	1,24%
(1) Izdevumus pensijām, kas ietverti šīs izdevumu kategorijas maksimālajā apjomā, aprēķina kā tīrās darbinieku iemaksas attiecīgajā shēmā, no 2007. līdz 2013. gadam nosakot ierobežojumu EUR 500 miljonu apmērā, 2004. gada cenās.

(1)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0174.
(3)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0095 un 0096.
(4)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(5)	Šim nolūkam summas minētajā nolīgumā pārrēķina 2004. gada cenās.

Budžeta grozījums Nr. 4/2009

197k

32k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūcija par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4/2009 projektu, III iedaļa - Komisija (9126/2009 – C6-0156/2009 – 2009/2039(BUD))

P6_TA(2009)0355

A6-0281/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un it īpaši tās 37. un 38. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2008. gada 18. decembrī(2),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. gada budžeta grozījuma Nr. 4/2009 provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2009. gada 8. aprīlī (SEC(2009)0496),

– ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2009 projektu, ko Padome sagatavoja 2009. gada 27. aprīlī (9126/2009 – C6-0156/2009),

– ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un tā IV pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0281/2009),

A. tā kā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 4 projekts paredz pārskatīt daudzgadu finanšu shēmas 1.a un 2. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu;

B. tā kā budžeta grozījuma Nr. 4/2009 projekta mērķis ir šīs korekcijas oficiāli iekļaut 2009. finanšu gada budžetā,

1. pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 4/2009 provizorisko projektu;

2. apstiprina budžeta grozījuma Nr. 4/2009 projektu bez grozījumiem;

3. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)	OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2)	OV L 69, 13.3.2009.
(3)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Budžeta grozījums Nr. 5/2009

197k

33k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūcija par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2009 projektu, III iedaļa - Komisija (9127/2009 – C6-0157/2009 – 2009/2040(BUD))

P6_TA(2009)0356

A6-0282/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un it īpaši tās 37. un 38. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2008. gada 18. decembrī(2),

– ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2009 provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2009. gada 15. aprīlī (COM(2009)0177),

– ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 5/2009 projektu, ko Padome sagatavoja 2009. gada 27. aprīlī (9127/2009 – C6-0157/2009),

– ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0282/2009),

A. tā kā 2009. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 5 projekts attiecas uz pārpalikumu, kas iegūts no 2008. gada budžeta izpildes;

B. tā kā budžeta grozījuma Nr. 5/2009 projekts ir paredzēts, lai oficiāli iekļautu šīs korekcijas 2009. finanšu gada budžetā,

1. pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 5/2009 provizorisko projektu;

2. apstiprina budžeta grozījuma Nr. 5/2009 projektu bez grozījumiem;

3. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)	OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2)	OV L 69, 13.3.2009.
(3)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Televizoru energoefektivitātes marķējums

206k

43k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūcija par projektu Komisijas direktīvai, ar ko attiecībā uz televizoru enerģijas patēriņa marķējumu īsteno un groza Padomes Direktīvu 92/75/EEK

P6_TA(2009)0357

B6-0260/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes 1992. gada 22. septembra Direktīvu 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm(1) un jo īpaši tās 9. un 12. pantu,

– ņemot vērā projektu Komisijas direktīvai ../../EK, ar ko attiecībā uz televizoru enerģijas patēriņa marķējumu īsteno un groza Padomes Direktīvu 92/75/EEK,

– ņemot vērā 2009. gada 30. marta atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 92/75/EEK 10. pantā minētā komiteja,

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 19. oktobra paziņojumu "Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana" (COM(2006)0545),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (COM(2008)0778),

– ņemot vērā 2009. gada 5. maija Nostāju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar enerģijas patēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (pārstrādāts)(2),

– ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(3),

– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 2. punktu un 4. punkta b) apakšpunktu,

A. tā kā saskaņā ar Direktīvas 92/75/EEK (pamatdirektīva) 1. pantu šīs direktīvas galvenais "mērķis ir veicināt attiecīgo valstu informācijas publicēšanas saskaņošanu, konkrēti, izmantojot etiķetes un informāciju par precēm, informāciju par enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņu un papildus informāciju attiecībā uz noteiktiem sadzīves tehnikas ierīču veidiem, tādējādi ļaujot patērētājiem izvēlēties energoefektīvu tehniku";

B. tā kā pamatdirektīvā ir arī noteikts, ka "precīzas, būtiskas un salīdzināmas sadzīves tehnikas ierīču enerģijas patēriņa informācijas sniegšana var ietekmēt sabiedrības izvēli par labu ierīcēm, kas patērē mazāk enerģijas";

C. tā kā Komisijas ietekmes novērtējumā, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar enerģijas patēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm SEC(2008)2862), sākotnējais veiksmīgais enerģijas patēriņa marķējums no A līdz G kā paraugs tika izmantots dažādās valstīs visā pasaulē, piemēram, Brazīlijā, Ķīnā, Argentīnā, Čīlē, Irānā, Izraēlā un Dienvidāfrikā;

D. tā kā televizori ir ierīces ar lielu enerģijas patēriņu un līdz ar to tiem ir ievērojams energotaupības potenciāls, ja šo ražojumu kategoriju iekļauj enerģijas patēriņa marķēšanas sistēmā saskaņā ar pamatdirektīvas 1. panta 2. punktu;

E. tā kā televizoru enerģijas patēriņa marķējumam jābūt pēc iespējas saderīgākam ar citu sadzīves tehnikas ierīču enerģijas patēriņa sistēmām;

F. tā kā saskaņā ar minēto Komisijas priekšlikumu "pašreizējās marķējuma klasifikācijas atjauninās, mainot prasības katrā klasē, ik pēc 5 gadiem vai tad, kad tas būs nepieciešams saskaņā ar jaunu tehnikas attīstību, pamatojoties uz ekodizaina pētījumiem, lai A marķējuma statusu saglabātu energoefektīvākajiem 10–20 % iekārtu";

G. tā kā, lai sekmīgi īstenotu enerģijas marķējuma sistēmu, ir būtiski ieviest pasākumus, kas nodrošinās skaidras, vispusīgas, salīdzināmas un viegli saprotamas informācijas sniegšanu patērētajiem par mājsaimniecības preču energoefektivitāti;

H. tā kā, ja patērētāji iegādātos vairāk saimniecības tehnikas ar efektīvu enerģijas patēriņu mazāk efektīvas sadzīves tehnikas vietā, palielinātos sadzīves tehnikas ražotāju ieņēmumi;

I. tā kā ar Komisijas direktīvas projektu, īpaši attiecībā uz enerģijas marķējuma noformējumu un energoefektivitātes klasēm, ievieš citas izmaiņas, pievienojot jaunus A klases paveidus (piemēram, A–20 %, A–40 %, A–60 %), kas var radīt vēl vairāk neskaidrību patērētājiem, traucēt enerģijas marķējuma sistēmas pareizu izpratni un mazināt viņu spēju izvēlēties sadzīves tehnikas ierīces ar efektīvāku enerģijas patēriņu;

J. tā kā ar nelielu skaitu tehnisku pielāgojumu attiecībā uz marķējumu varētu iegūt marķējumu, kas būtu precīzāks un patērētājiem labāk saprotams;

K. tā kā ir pierādīts, ka patērētāji A–G marķējuma sistēmu uzskata par skaidru, bet Komisija nav veikusi ietekmes novērtējumu, lai noskaidrotu, vai A–20 %, A–40 %, A–60 % sistēma paralēli zemākām klasēm palīdz patērētājiem vai gluži otrādi ‐ maldina tos;

L. tā kā to produktu pārmarķēšana, kas pašlaik marķēti saskaņā ar slēgto A–G sistēmu, neļautu veidot tukšas zemākas klases, kas var maldināt patērētājus;

M. tā kā energoefektivitātes klašu ieviešana papildus esošajam A–G marķējumam, tostarp arī citiem ražojumiem, visticamāk pastiprinās neskaidrību par to, vai ar "A" klasi apzīmē efektīvu vai neefektīvu produktu;

N. tā kā ar šādu rīcību netiek panākts pamatdirektīvas mērķis sniegt patērētājiem precīzu, atbilstošu un salīdzināmu informāciju;

O. tā kā Komisija iesniegusi savu priekšlikumu pamatdirektīvas pārstrādāšanai, kas varētu ieviest papildu izmaiņas un ietekmēt ierosinātos īstenošanas pasākumus,

1. iebilst pret Komisijas direktīvas projekta, ar ko attiecībā uz televizoru enerģijas patēriņa marķējumu īsteno un groza Padomes Direktīvu 92/75/EEK, pieņemšanu;

2. uzskata, ka Komisijas direktīvas projekts nav saderīgs ar pamatdirektīvas mērķi;

3. aicina Komisiju atsaukt direktīvas projektu un pēc iespējas drīz, bet jebkurā gadījumā līdz 2009. gada 30. septembrim, iesniegt Direktīvas 92/75/EEK 10. pantā minētajai komitejai jaunu projektu, kurā tiktu izmantota slēgta A–G marķējumu skala;

4. uzskata, ka marķēšanas sistēma ir būtiska enerģijas marķējuma direktīvas sastāvdaļa un par to būtu jālemj pašreizējā pārskatīšanā un pārstrādāšanā saskaņā ar koplēmuma procedūru;

5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)	OV L 297, 13.10.1992., 16. lpp.
(2)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0345.
(3)	OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

2009. gada rīcības programma nevalstiskajām struktūrām un vietējām varas iestādēm attīstības jomā (II daļa. Mērķprojekti)

214k

55k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūcija par priekšlikumu Komisijas lēmumam, ar ko izveido 2009. gada rīcības programmu nevalstiskajām struktūrām un pašvaldībām attīstības procesā (II daļa ‐ Mērķprojekti)

P6_TA(2009)0358

B6-0285/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā(1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

– ņemot vērā priekšlikumu Komisijas lēmumam, ar ko izveido 2009. gada rīcības programmu nevalstiskajām struktūrām un pašvaldībām attīstības procesā (II daļa ‐ Mērķprojekti) (CMTD(2009)0387 – D004766/01),

– ņemot vērā 2009. gada 15. aprīļa atzinumu, ko sniegusi Regulas (EK) Nr. 1905/2006 35. panta 1. punktā norādītā komiteja ("Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) pārvaldības komiteja"),

– ņemot vērā "Vispārējo novērtējumu pasākumiem, kas paredzēti, lai Eiropā veicinātu sabiedrības informētību par attīstības jautājumiem ‐ izglītošana attīstības jomā" (EK atsauces Nr. 2007/146962, nobeiguma ziņojums),

– ņemot vērā savu 2008. gada 13. marta rezolūciju par ES sadarbības politikas attīstības jomā mērķi jaunajās dalībvalstīs(2),

– ņemot vērā 8. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(3),

– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu,

A. tā kā 2009. gada 15. aprīlī ASI pārvaldības komiteja, izmantojot rakstisku balsojuma procedūru, atbalstīja priekšlikumu 2009. gada rīcības programmai nevalstiskajām struktūrām un pašvaldībām attīstības procesā (II daļa ‐ Mērķprojekti) (CMTD(2009)0387 – D004766/01);

B. tā kā saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 3. punktu un 1. pantu Eiropas Parlamenta un Komisijas 2008. gada 3. jūnija Nolīgumā par īstenošanas procedūrām Padomes Lēmumam 1999/468/EK Parlaments ir saņēmis ASI pārvaldības komitejai iesniegto īstenošanas pasākumu projektu, kā arī balsojuma rezultātus;

C. tā kā Regulas (EK) Nr. 1905/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka viens no nevalstiskajām struktūrām un pašvaldībām attīstības procesā paredzētās tematiskās programmas mērķiem ir "paaugstināt Eiropas iedzīvotāju zināšanu līmeni par attīstības jautājumiem un mobilizēt Kopienā un kandidātvalstīs aktīvu publisko atbalstu nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgas attīstības stratēģijām partnervalstīs";

D. tā kā "Dalībvalstu kopīgajā paziņojumā par ASI nevalstiskajām struktūrām un pašvaldībām", kas Komisijai nosūtīts 2009. gada 19. martā, 11 dalībvalstis paudušas bažas par Komisijas ieceri izbeigt tiešo finansēšanu ("mērķprojektu" procedūra) TRIALOG un DEEEP(4) projektiem, kas tiek īstenoti attiecīgi no 1998. un 2003. gada, tā vietā attiecībā uz šiem projektiem nosakot pienākumu piedalīties konkursā, atbildot uz "uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus";

E. tā kā 11 dalībvalstu, tostarp 9 "jauno" dalībvalstu, kopīgajā paziņojumā ir izteikts brīdinājums, ka Komisijas plāns pārtraukt tiešu atbalstu TRIALOG un DEEEP ir iecerēts visnepiemērotākajā laikā, ņemot vērā pašreizējo finanšu stāvokli daudzās no "jaunajām" dalībvalstīm un to, kā šis stāvoklis ietekmē NVO spēju darboties un attīstīties, kā arī paustas bažas, ka var izveidoties situācija, kad noteiktu laikposmu finansējums netiek piešķirts, kas kaitēs šiem projektiem un būs iemesls tam, ka tiks zaudēts kvalificēts personāls, zinātība un jau izveidoti tīkli;

F. tā kā līdzīgas bažas savā 2009. gada 19. marta vēstulē ir paudis Attīstības komitejas priekšsēdētājs, norādot, ka informācija un veiktspējas palielināšana sadarbībai attīstības jomā jaunajās dalībvalstīs, kā arī Eiropas sabiedrības izglītošana vienmēr ir bijušas komitejas pastāvīgās prioritātes, un prasot Komisijai iesniegt Parlamentam objektīvus un pārredzamus kritērijus, pēc kuriem tā lemj, kuri pasākumi un projekti atbilst tieša finansējuma piešķiršanas prasībām, turklāt prasot atlikt šī ierosinātā pasākuma īstenošanu vismaz uz vienu gadu, lai novērstu iespējamos finansēšanas pārtraukuma laikposmus un neapdraudētu šo ļoti noderīgo projektu reālas izpildes iespējas;

G. tā kā iepriekšminētajā "Vispārējā novērtējumā pasākumiem, kas paredzēti, lai Eiropā veicinātu sabiedrības informētību par attīstības jautājumiem ‐ izglītošana attīstības jomā" ir secināts, ka mērķprojektu stratēģisks pielietojums ir palīdzējis sasniegt programmas "Līdzfinansēšana ar attīstības jomas NVO" mērķus un ka DEEEP ir bijis nozīmīgs koordinācijas mehānisms, lai paplašinātu dialogu, veicinātu paraugprakses apmaiņu un veidotu sadarbības tīklus un partnerattiecības gan ES līmenī, gan starp attiecīgajām valstu struktūrām un ES, turklāt secināts, ka TRIALOG, strādājot ar jaunajām ES dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm, ir efektīvi palīdzējis uzlabot dialogu un palielināt veiktspēju;

H. tā kā TRIALOG programma palīdz pildīt Parlamenta 2008. gada 13. marta rezolūcijā par ES sadarbības politikas attīstības jomā mērķi jaunajās dalībvalstīs akcentēto nepieciešamību veidot kopēju saziņas un izglītības stratēģiju, lai novērstu to, ka jaunajās dalībvalstīs sabiedrība neatzīst sadarbībai attīstības jomā noteiktās prioritātes, un DEEEP programma atbilst šajā pašā rezolūcijā iekļautajai Parlamenta prasībai veicināt izglītošanu attīstības jomā un Eiropas izglītībā veicināt izpratni par attīstības jomu;

I. tā kā iepriekšminētajā 2009. gada rīcības programmā Komisija arī ierosina piešķirt tiešu subsīdiju projektam "Vadības prasmes veicināšana Kubā", kas jāīsteno Eiropas Pārvaldības veicināšanas fondam; tā kā saskaņā ar ASI tematisko programmu nevalstiskajām struktūrām un pašvaldībām attīstības procesā mērķprojektu procedūra līdz šim ne reizi nav izmantota pasākumiem partnervalstīs;

J. tā kā Komisija pēc tam publicēja "Paskaidrojumu ASI pārvaldības komitejai attiecībā uz nevalstiskajām struktūrām un pašvaldībām attīstības procesā"(5), tajā precizējot mērķdarbību atlases kritērijus un paskaidrojot, ka to pamatā ir Finanšu regulas īstenošanas kārtības(6) 168. pants un ka subsīdijas var piešķirt jo īpaši tām struktūrām, kurām ir de jure vai de facto monopols, un specifiska rakstura darbībām, kuru īstenošanai ir vajadzīga īpaša struktūra tās tehniskās kompetences, augstās specializācijas vai administratīvo pilnvaru dēļ,

1. ir pret to, lai tā pašreizējā veidā tiktu pieņemts priekšlikums Komisijas lēmumam, ar ko izveido 2009. gada rīcības programmu nevalstiskajām struktūrām un pašvaldībām attīstības procesā (II daļa ‐ Mērķprojekti) (CMTD(2009)0387 – D004766/01);

2. prasa Komisijai precizēt kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta de jure vai de facto monopolstāvokļa esamība, ņemot vērā, ka savā kopīgajā paziņojumā 11 dalībvalstis ir norādījušas ‐ raugoties no "jauno" dalībvalstu viedokļa, de facto monopolstāvoklis joprojām pastāv attiecībā uz Eiropas mēroga pasākumiem, kurus īsteno TRIALOG un DEEEP;

3. uzstāj, ka kritēriji tiešo subsīdiju piešķiršanai mērķprojektiem ir jāpiemēro atklāti, pārredzami un horizontāli, lai nodrošinātu visiem līdzvērtīgus konkurences apstākļus; tāpēc uzstāj, ka tie paši kritēriji ir jāpiemēro TRIALOG, DEEEP un projektam "Vadības prasmes veicināšana Kubā";

4. uzstāj, ka ar stratēģisku Eiropas mēroga programmu ir jānodrošina nepārtraukts finansējums tiem noderīgajiem pasākumiem, kas paredzēti, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu un veidotu sadarbības tīklus un partnerattiecības gan ES līmenī, gan starp attiecīgajām valstu struktūrām un ES, kā arī lai uzlabotu dialogu un palielinātu veiktspēju, strādājot ar "jaunajām" dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm;

5. aicina Komisiju sākt dialogu ar Parlamentu saistībā ar tematiskajām programmām paredzētās uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sistēmas gaidāmo pārskatīšanu(7); uzskata ‐ nav lietderīgi paļauties uz to, ka pārskatīšanas rezultātā varētu tikt formulēti ieteikumi sistēmas koriģēšanai vai uzlabošanai; tāpēc prasa, lai pašreizējā kārtība tieši finansētām darbībām saglabātos nemainīga 12 mēnešu laikposmā un lai jebkuras turpmākas izmaiņas atspoguļotu pārskatīšanas procesa rezultātus un nodrošinātu ilgtermiņa, prognozējamus un ilgtspējīgus pasākumus sadarbībai attīstības jomā;

6. aicina Komisiju pielāgot lēmuma projektu, ar ko izveido 2009. gada rīcības programmu nevalstiskajām struktūrām un pašvaldībām attīstības procesā (II daļa ‐ Mērķprojekti) (CMTD(2009)0387 – D004766/01), lai iekļautu ES mēroga projektus, kas attiecas uz informētības palielināšanu par attīstības jautājumiem paplašinātā ES un izglītības attīstības jomā apmaiņu ES;

7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)	OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
(2)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0097.
(3)	OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(4)	DEEEP ‐ "Development Education Exchange in Europe" ["Izglītības attīstības jomā apmaiņa Eiropā"]; http://www.deeep.org/TRIALOG ‐ "Development NGOs in the enlarged EU" ["Attīstības jomas NVO paplašinātajā ES"]; http://www.trialog.or.at/start.asp?ID=96
(5)	AIDCO/F1/NC D(2009), 6.4.2009. (D004766-01-EN-02).
(6)	Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula ( EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).
(7)	"Palermo II process".

Parlamenta Reglamenta vispārēja pārskatīšana

518k

274k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija lēmums par Parlamenta Reglamenta vispārēju pārskatīšanu (2007/2124(REG))

P6_TA(2009)0359

A6-0273/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,

– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0273/2009),

1. nolemj veikt Reglamentā turpmāk minētos grozījumus;

2. nolemj Reglamentā kā XVI e pielikumu iekļaut Rīcības kodeksu sarunām par koplēmuma dokumentiem, kuru Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2008. gada 18. septembrī;

3. nolemj, ka šie grozījumi stāsies spēkā Parlamenta 7. sasaukuma pirmajā dienā;

4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai informācijas nolūkā.

Spēkā esošais teksts		Grozījums
Grozījums Nr. 1 Parlamenta Reglaments 9. pants – 1. punkts – 1. daļa
1. Parlamentam ir tiesības noteiktatklātības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, kas pievienoti šim Reglamentam kā pielikums.		1. Parlaments nosakapārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, kuri pievienoti šim Reglamentam kā pielikums.
Grozījums Nr. 2 Parlamenta Reglaments 10.a pants (jauns)
		10.a pants
		Novērotāji
		1. Ja ar kādu valsti ir parakstīts līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, Parlamenta priekšsēdētājs, saņēmis Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var uzaicināt pievienošanās līgumslēdzējvalsts parlamentu no savu deputātu vidus iecelt tik daudz novērotāju, cik nākamo deputātu vietu Eiropas Parlamentā ir piešķirts šai valstij.
		2. Šie novērotāji piedalās Parlamenta darbā, līdz stājas spēkā pievienošanās līgums, un viņiem ir tiesības izteikties komitejās un politiskajās grupās. Viņiem nav tiesību balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās par Parlamenta amatiem. Viņu līdzdalība juridiski nekādā veidā neietekmē Parlamenta darbu.
		3. Novērotājiem noteikto režīmu pielīdzina tam, kāds paredzēts Parlamenta deputātam attiecībā uz Parlamenta administratīvo nodrošinājumu un to izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, darbojoties kā novērotājiem.
Grozījums Nr. 51 Parlamenta Reglaments 11. pants
Vecākais deputāts		Sēdes vadītājs uz laiku
1. Sēdi, kuras sasaukšana noteikta 127. panta 2. punktā, kā arī visas citas sēdes, kurās ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju vai Prezidiju, līdz priekšsēdētāja ievēlēšanu vada gados vecākais no klātesošajiem deputātiem.		1. Sēdi, kuras sasaukšana noteikta 127. panta 2. punktā, kā arī visas citas sēdes, kurās ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju vai Prezidiju, līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējais priekšsēdētājs vai, ja viņš nav klāt, kāds no iepriekšējiem priekšsēdētāja vietniekiem vecākuma secībā, vai, ja viņu nav klāt, deputāts, kas visilgāk bijis amatā.
2. Gados vecākajam deputātam vadot sēdi, apspriež tikai tos jautājumus, kas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanām un deputātu pilnvaru pārbaudi.		2. Kad sēdi vada deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, apspriež tikai tos jautājumus, kas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu un deputātu pilnvaru pārbaudi.
Gados vecākais deputāts īsteno 3. panta 2. punkta otrajā apakšpunktā minētās priekšsēdētāja pilnvaras. Jebkuru citu jautājumu par deputāta pilnvaru pārbaudi, ko izvirza sēdē, ko vada gados vecākais deputāts, nodod komitejai, kura ir atbildīga par pilnvaru pārbaudi.		Deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, īsteno 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētās priekšsēdētāja pilnvaras. Jebkuru citu jautājumu par deputāta pilnvaru pārbaudi, ko izvirza sēdē, kuru viņš vada, nodod komitejai, kas ir atbildīga par pilnvaru pārbaudi.
Grozījums Nr. 52 Parlamenta Reglaments 13. pants
1. Pirmo ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju. Pirms katras balsošanas kārtas kandidātu vārdus iesniedz gados vecākajam deputātam, kurš tos paziņo Parlamentam. Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens kandidāts nesaņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši vislielāko balsu skaitu; ja iegūto balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.		1. Pirmo ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju. Pirms katras balsošanas kārtas kandidātu vārdus iesniedz deputātam, kurš saskaņā ar 11. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus un kurš tos paziņo Parlamentam. Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens kandidāts nesaņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši vislielāko balsu skaitu; ja iegūto balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.
2. Tiklīdz ir ievēlēts Parlamenta priekšsēdētājs, gados vecākais deputāts sēdes vadīšanu nodod viņam. Atklāšanas runu var teikt tikai ievēlētais Parlamenta priekšsēdētājs.		2. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir ievēlēts, deputāts, kurš saskaņā ar 11. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, sēdes vadīšanu nodod viņam. Atklāšanas runu var teikt tikai ievēlētais Parlamenta priekšsēdētājs.
Grozījums Nr. 3 Parlamenta Reglaments 24. pants – 4.a punkts (jauns)
		4.a Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par konstruktīvu apspriešanos organizēšanu ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par galvenajiem tematiem. Tas var ietvert tādu publisku diskusiju organizēšanu, kurās var piedalīties ieinteresēti pilsoņi un kuras notiek par vispārējiem Eiropas nozīmes tematiem. Prezidijs ieceļ priekšsēdētāja vietnieku, kas atbildīgs par šādu apspriešanos īstenošanu un kas iesniedz ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei.
Grozījums Nr. 4 Parlamenta Reglaments 28. pants – 2. punkts
2. Ikviens deputāts var uzdot jautājumus par Prezidija, Priekšsēdētāju konferences un kvestoru darbību. Šos jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, un trīsdesmit dienu laikā pēc iesniegšanas tos publicē Parlamenta biļetenā kopā ar atbildēm, kas uz tiem sniegtas.		2. Ikviens deputāts var uzdot jautājumus par Prezidija, Priekšsēdētāju konferences un kvestoru darbību. Šos jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, dara zināmus deputātiem un 30 dienu laikā pēc iesniegšanas tos publicē Parlamenta tīmekļa vietnē kopā ar atbildēm, kas uz tiem sniegtas.
Grozījums Nr. 5 Parlamenta Reglaments 30.a pants (jauns)
		30.a pants
		Sadarbības grupas
		1. Atsevišķi deputāti var veidot sadarbības grupas vai citus neoficiālus deputātu grupējumus, lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību.
		2. Šādi grupējumi nevar iesaistīties nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu. Šādi grupējumi saskaņā ar I pielikumu deklarē jebkādu ārēju atbalstu.
Grozījums Nr. 6 Reglaments 36. pants – 1. punkts
1. Neskarot 40. pantu, atbildīgā komiteja pārbauda visu Komisijas iesniegto priekšlikumu vai citu normatīva rakstura dokumentu finansiālo atbilstību finanšu plānam.		1. Neskarot 40. pantu, atbildīgā komiteja pārbauda visu Komisijas iesniegto priekšlikumu vai citu normatīva rakstura dokumentu finansiālo atbilstību daudzgadu finanšu shēmai.
		(Horizontāls grozījums: vārdi "finanšu plānam" visā Reglamenta tekstā jāaizstāj ar vārdiem "daudzgadu finanšu shēmai".)
Grozījums Nr. 7 Parlamenta Reglaments 39. pants – 1. punkts
1. Saskaņā ar EK līguma 192. panta otro daļu Parlaments var prasīt, lai Komisija tam iesniedz visus atbilstošos priekšlikumus par jauna tiesību akta pieņemšanu vai spēkā esošā tiesību akta grozījumiem, pieņemot rezolūciju, kas balstīta uz atbildīgās komitejas patstāvīgu ziņojumu. Rezolūciju pieņem ar Parlamenta deputātu vairākumu. Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai.		1. Saskaņā ar EK līguma 192. panta otro daļu Parlaments var prasīt, lai Komisija tam iesniedz visus atbilstošos priekšlikumus par jauna tiesību akta pieņemšanu vai spēkā esošā tiesību akta grozījumiem, pieņemot rezolūciju, kas balstīta uz atbildīgās komitejas patstāvīgu ziņojumu. Rezolūciju pieņem ar Parlamenta deputātu vairākumu. galīgajā balsojumā Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai.
Grozījums Nr. 8 Parlamenta Reglaments 45. pants – 2. punkts
2. Rezolūcijas priekšlikumi, kas iekļauti patstāvīgajos ziņojumos, Parlamentam jāizskata saskaņā ar īsā izklāsta procedūru, kas noteikta 131.a pantā. Šādu rezolūciju priekšlikumu grozījumus nepieņem izskatīšanai plenārsēdē, ja vien tos nav iesniedzis referents, lai ņemtu vērā jaunu informāciju, taču var iesniegt alternatīvus rezolūcijas priekšlikumus saskaņā ar 151. panta 4. punktu. Šo punktu nepiemēro, ja ziņojuma temats plenārsēdes debatēs ir iekļaujams kā galvenais, ja ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 38.a vai 39. pantā minētajām iniciatīvas tiesībām vai to var uzskatīt par stratēģisku saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences noteiktajiem kritērijiem.		2. Rezolūciju priekšlikumi, kas iekļauti patstāvīgajos ziņojumos, Parlamentam jāizskata saskaņā ar īsā izklāsta procedūru, kas noteikta 131.a pantā. Šādu rezolūciju priekšlikumu grozījumus pieņem izskatīšanai plenārsēdē tikai tad, ja tos ir iesniedzis referents, lai ņemtu vērā jaunu informāciju, vai vismaz desmitā daļa Parlamenta deputātu. Politiskās grupas var iesniegt alternatīvus rezolūciju priekšlikumus saskaņā ar 151. panta 4. punktu. Šo punktu nepiemēro, ja ziņojuma temats plenārsēdes debatēs var tikt iekļauts kā prioritārs, ja ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 41. vai 42. pantā minētajām iniciatīvas tiesībām vai to var uzskatīt par stratēģisku ziņojumu saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 9 Parlamenta Reglaments 47. pants – 3. ievilkums
– attiecīgais priekšsēdētājs, referents un atzinuma sagatavotājs cenšas kopīgi noteikt teksta daļas, kas ietilpst to ekskluzīvajā vai kopīgajā kompetencē, un vienoties par konkrētiem sadarbības noteikumiem;		– attiecīgie priekšsēdētāji un referenti kopīgi nosaka teksta daļas, kas ietilpst to ekskluzīvajā vai kopīgajā kompetencē, un vienojas par konkrētu sadarbības kārtību. Ja nav vienprātības par kompetenču norobežošanu, pēc vienas iesaistītās komitejas pieprasījuma jautājumu iesniedz Priekšsēdētāju konferencei, kura var pieņemt lēmumu par attiecīgajām kompetencēm vai nolemt, ka jāpiemēro komiteju apvienoto sanāksmju procedūra saskaņā ar 47.a. pantu; pēc analoģijas piemēro 179. panta 2. punkta otro un trešo teikumu;
Grozījums Nr. 10 Parlamenta Reglaments 47. pants – 4. ievilkums
– par jautājuma izskatīšanu atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja domām un kad ir notikusi apspriešanās ar iesaistītās komitejas priekšsēdētāju saskaņā ar VI pielikumu attiecas uz iesaistītās komitejas ekskluzīvo kompetenci, kura sniedz atzinumu, un kuri nav pretrunā ar pārējām ziņojuma daļām. Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs ņem vērā visas vienošanās, kas panāktas saskaņā ar trešo ievilkumu;		– atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri ir iesaistītās komitejas ekskluzīvajā kompetencē. Ja atbildīgā komiteja noraida grozījumus par aspektiem, kas ir atbildīgās komitejas un iesaistītās komitejas kopīgajā kompetencē, iesaistītā komiteja var šos grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē;
Grozījums Nr. 11 Parlamenta Reglaments 47.a pants (jauns)
		47.a pants
		Komiteju apvienoto sanāksmju procedūra
		Ja ir izpildīti 46. panta 1. punkta un 47. panta nosacījumi, Priekšsēdētāju konference, ja tā uzskata, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs, var nolemt, ka jāpiemēro komiteju apvienoto sanāksmju procedūra un kopīga balsošana. Šādā gadījumā attiecīgie referenti sagatavo vienu ziņojuma projektu, kuru iesaistītās komitejas izskata un par kuru tās balso apvienotajā sanāksmē, ko kopīgi vada attiecīgo komiteju priekšsēdētāji. Iesaistītās komitejas var izveidot komiteju sadarbības darba grupas, lai sagatavotu apvienotās sanāksmes un kopīgo balsošanu.
Grozījums Nr. 12 Reglaments 51. pants – 2. punkts – otrā daļa
Līdz ar normatīvās rezolūcijas projekta pieņemšanu beidzas apspriežu procedūra. Ja Parlaments normatīvo rezolūciju nepieņem, priekšlikumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai.		Līdz ar normatīvās rezolūcijas projekta pieņemšanu beidzas pirmais lasījums. Ja Parlaments normatīvo rezolūciju nepieņem, priekšlikumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai.
Grozījums Nr. 13 Parlamenta Reglaments 51. pants – 3. punkts
3. Parlamenta apstiprināto priekšlikuma tekstu un pievienoto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nodod Padomei un Komitejai kā Parlamenta atzinumu.		3. Parlamenta apstiprināto priekšlikuma tekstu un pievienoto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Padomei un Komitejai kā Parlamenta nostāju.
		(Horizontāls grozījums: visos noteikumos par komplēmuma procedūru vārdi "Parlamenta atzinums" visā Reglamenta tekstā jāaizstāj ar "Parlamenta nostāja".)
Grozījums Nr. 14 Parlamenta Reglaments 52. pants – 1. punkts
1. Ja Komisijas priekšlikums nav saņēmis nodoto balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs pirms Parlamenta balsojuma par normatīvās rezolūcijas projektu lūdz Komisiju savu priekšlikumu atsaukt.		1. Ja Komisijas priekšlikums nav saņēmis nodoto balsu vairākumu vai ir pieņemts priekšlikums to noraidīt, kuru var būt iesniegusi atbildīgā komiteja vai vismaz 40 deputāti, Parlamenta priekšsēdētājs pirms Parlamenta balsojuma par normatīvās rezolūcijas projektu lūdz Komisiju savu priekšlikumu atsaukt.
Grozījums Nr. 15 Reglaments 52. pants – 2. punkts
2. Ja Komisija priekšlikumu atsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka apspriežu procedūra nav vajadzīga, un par to informē Padomi.		2. Ja Komisija priekšlikumu atsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta, un par to informē Padomi.
Grozījums Nr. 16 Reglaments 52. pants – 3. punkts
3. Ja Komisija priekšlikumu neatsauc, Parlaments to nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai bez balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu.		3. Ja Komisija priekšlikumu neatsauc, Parlaments to nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai bez balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu, izņemot gadījumus, kad Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja, referenta, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma balso par normatīvās rezolūcijas projektu.
Šādā gadījumā atbildīgā komiteja sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.		Ja priekšlikums ir nodots atpakaļ, atbildīgā komiteja sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 59 Parlamenta Reglaments 65.a pants (jauns) (jāiekļauj 6. nodaļā "Likumdošanas procedūras pabeigšana")
		65.a pants
		Iestāžu sarunas likumdošanas procedūru gaitā
		1. Sarunas ar pārējām iestādēm, lai likumdošanas procedūras gaitā panāktu vienošanos, notiek, ņemot vērā Rīcības kodeksu sarunām par parastās likumdošanas procedūru (XVIe pielikums).
		2. Pirms sākt šādas sarunas, atbildīgajai komitejai principā būtu jāpieņem lēmums ar tās locekļu balsu vairākumu un jāapstiprina pilnvaras, nostādnes vai prioritātes.
		3. Ja atbildīgajā komitejā ziņojums ir pieņemts un pēc tam sarunās tiek panākts kompromiss ar Padomi, ar šo komiteju jebkurā gadījumā vēlreiz apspriežas pirms balsošanas plenārsēdē.
Grozījums Nr. 18 Parlamenta Reglaments 66. pants
1. Ja saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punktu Padome informē Parlamentu, ka tā ir pieņēmusi Parlamenta grozījumus, bet citādi nav grozījusi Komisijas priekšlikumu, vai arī ja neviena no abām iestādēm nav grozījusi Komisijas priekšlikumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo plenārsēdē, ka priekšlikums ir pieņemts galīgā variantā.		Ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 251. panta 2. punktu Padome informē Parlamentu, ka tā ir apstiprinājusi Parlamenta nostāju, Parlamenta priekšsēdētājs pēc tam, kad saskaņā ar 172.a pantu ir sagatavota galīgā redakcija, paziņo plenārsēdē, ka priekšlikums ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Parlamenta nostājai.
2. Pirms paziņošanas Parlamenta priekšsēdētājs pārbauda, vai Padomes veiktie tehniskie pielāgojumi neskar priekšlikuma būtību. Ja rodas šaubas, viņš apspriežas ar atbildīgo komiteju. Ja izrādās, ka daži grozījumi skar priekšlikuma būtību, Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi, ka Parlaments izskatīs priekšlikumu otrajā lasījumā, tiklīdz būs izpildīti 57. panta nosacījumi.
3. Pēc 1. punktā minētās paziņošanas Parlamenta priekšsēdētājs kopā ar Padomes priekšsēdētāju paraksta ierosināto tiesību aktu un nodrošina tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" saskaņā ar 68. pantu.
Grozījums Nr. 19 Parlamenta Reglaments 68. pants – virsraksts
Pieņemto tiesību aktu parakstīšana		Prasības tiesību aktu izstrādei
Grozījums Nr. 20 Parlamenta Reglaments 68. pants – 1. punkts
1. Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtos tiesību aktus paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras.		svītrots
Grozījums Nr. 21 Parlamenta Reglaments 68. pants – 7. punkts
7. Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāri nodrošina iepriekš minēto tiesību aktu publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".		svītrots
Grozījums Nr. 22 Parlamenta Reglaments 68.a pants (jauns) (jāiekļauj 6. nodaļā "Likumdošanas procedūras pabeigšana")
		68.a pants
		Pieņemto tiesību aktu parakstīšana
		Kad saskaņā ar 172.a pantu ir sagatavota pieņemtā dokumenta galīgā redakcija un ir pārbaudīts, vai visas procedūras ir pienācīgi ievērotas, tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar EK līguma 251. pantā noteikto procedūru, paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāri tos publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".
Grozījums Nr. 68 Parlamenta Reglaments 80.a pants – 3. punkts – 3. daļa
Taču izņēmuma un atsevišķos gadījumos par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt grozījumus tām priekšlikuma daļām, kuras atstāj iepriekšējā redakcijā, ja atzīst, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci un saistību ar citiem grozījumiem, kuri ir pieņemami. Šādu grozījumu iemesli jāsniedz rakstiski pamatojumā.		Tomēr, ja atbildīgā komiteja saskaņā ar Iestāžu nolīguma 8. punktu ir nolēmusi arī iesniegt grozījumus priekšlikuma kodificētajām daļām, tā nekavējoties paziņo šo nodomu Padomei un Komisijai, un Komisijas pienākums, pirms notiek balsošana saskaņā ar 50. pantu, ir informēt šo komiteju par savu nostāju attiecībā uz grozījumiem un par to, vai Komisija paredz atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu.
Grozījums Nr. 23 Parlamenta Reglaments 83. pants – 1. punkts
1. Kad ir paredzēts sākt sarunas par starptautiska nolīguma slēgšanu, atjaunošanu vai grozīšanu, ieskaitot nolīgumus tādās specifiskās jomās kā monetārie jautājumi vai tirdzniecība, atbildīgā komiteja seko, lai Komisija pilnībā informētu Parlamentu, vajadzības gadījumā ‐ konfidenciāli, par saviem ieteikumiem attiecībā uz sarunu pilnvarām.		1. Ja ir paredzēts sākt sarunas par starptautiska nolīguma slēgšanu, atjaunošanu vai grozīšanu, tostarp par nolīgumiem tādās specifiskās jomās kā monetārie jautājumi vai tirdzniecība, atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ziņojumu vai citādā veidā uzraudzīt procedūru un informēt Komiteju priekšsēdētāju konferenci par šo lēmumu. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar 49. panta 1. punktu var lūgt citām komitejām sniegt atzinumu. Ja vajadzīgs, piemēro 179. panta 2. punktu, 47. vai 47.a pantu.
		Atbildīgās komitejas un, attiecīgā gadījumā, iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kopīgi attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka Komisija sniedz, vajadzības gadījumā ‐ konfidenciāli, Parlamentam visu informāciju par ieteikumiem attiecībā uz sarunu pilnvarām, kā arī 3. un 4. punktā minēto informāciju.
Grozījums Nr. 24 Reglaments 83. pants – 6.a punkts (jauns)
		6.a Pirms balsošanas par piekrišanu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz desmitā daļa deputātu var ierosināt, lai Parlaments lūdz Tiesas atzinumu par to, vai starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem. Ja Parlaments šo priekšlikumu apstiprina, balsošanu par piekrišanu atliek, līdz Tiesa ir sniegusi atzinumu.
Grozījums Nr. 25 Reglaments 97. pants – 3. punkts
3. Parlaments izveido Parlamenta dokumentu reģistru. Normatīvajiem dokumentiem un pārējiem pielikumā minētajiem dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir tieša piekļuve ar Parlamenta dokumentu reģistra palīdzību. Atsauces uz citiem Parlamenta dokumentiem iespēju robežās iekļauj reģistrā.		3. Parlaments izveido Parlamenta dokumentu reģistru. Normatīvajiem dokumentiem un atsevišķiem citiem dokumentu veidiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir tieša piekļuve ar Parlamenta dokumentu reģistra palīdzību. Atsauces uz citiem Parlamenta dokumentiem iespēju robežās iekļauj reģistrā.
Tos dokumentu veidus, kuriem ir tieša piekļuve, uzskaita Parlamenta apstiprinātajā sarakstā, kas pievienots pielikumā. Šis saraksts neierobežo tiesības piekļūt dokumentiem, kas neietilpst uzskaitītajos dokumentu veidos.		Tos dokumentu veidus, kuriem ir tieša piekļuve, uzskaita Prezidija apstiprinātajā sarakstā, kas publiskots Parlamenta tīmekļa vietnē. Šis saraksts neierobežo tiesības piekļūt dokumentiem, kas neietilpst uzskaitītajos dokumentu veidos; šādi dokumenti ir pieejami pēc rakstiska pieteikuma iesniegšanas.
Tie Parlamenta dokumenti, kuriem nav tiešas piekļuves ar reģistra palīdzību, ir pieejami pēc rakstiska pieteikuma iesniegšanas.
Prezidijs var saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņemt noteikumus, kuri nosaka veidus, kā dokumentiem var piekļūt, un šos noteikumus publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".		Prezidijs var saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņemt noteikumus, kuri nosaka veidus, kā dokumentiem var piekļūt, un šos noteikumus publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".
		(Svītrots XV pielikums.)
Grozījums Nr. 26 Parlamenta Reglaments 103. pants – 1. punkts
1. Komisijas, Padomes un Eiropadomes locekļi var jebkurā brīdī prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs viņiem dod vārdu paziņojuma izteikšanai. Parlamenta priekšsēdētājs lemj, kad šo paziņojumu varēs izteikt un vai tam sekos plašas debates vai arī būs atvēlētas trīsdesmit minūtes, kad deputāti varēs uzdot īsus un precīzus jautājumus.		1. Komisijas, Padomes un Eiropadomes locekļi var jebkurā brīdī prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs viņiem dod vārdu paziņojuma sniegšanai. Eiropadomes priekšsēdētājs pēc katras sēdes sniedz ar to saistītu paziņojumu. Parlamenta priekšsēdētājs lemj, kad šo paziņojumu varēs sniegt un vai tam sekos plašas debates vai arī būs atvēlētas 30 minūtes, kad deputāti varēs uzdot īsus un precīzus jautājumus.
Grozījums Nr. 60 Parlamenta Reglaments 116. pants – 1. punkts
1. Vismaz pieci deputāti var iesniegt ne vairāk kā 200 vārdu garu rakstisku deklarāciju par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu. Rakstiskas deklarācijas drukā oficiālajās valodās un izplata. Deklarācijas un to parakstītāju vārdus iekļauj reģistrā. Šis reģistrs ir publisks, un sesijas laikā to glabā pie ieejas sēžu zālē, bet pārējā laikā - piemērotā vietā, ko nosaka Kvestoru kolēģija.		1. Ne vairāk kā pieci deputāti var iesniegt ne vairāk kā 200 vārdu garu rakstisku deklarāciju par tematu, kas attiecas uz Eiropas Savienības kompetences jomām, bet kas neattiecas uz jautājumiem, kuri ir notiekošas likumdošanas procedūras temats. Atļauju dod Parlamenta priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Rakstiskas deklarācijas drukā oficiālajās valodās un izplata. Deklarācijas un to parakstītāju vārdus iekļauj reģistrā. Šis reģistrs ir publisks, un sesijas laikā to glabā pie ieejas sēžu zālē, bet pārējā laikā ‐ piemērotā vietā, ko nosaka Kvestoru kolēģija.
Grozījums Nr. 27 Reglaments 116. pants – 3. punkts
3. Kad deklarāciju ir parakstījis Parlamenta deputātu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu un parakstītāju vārdus publicē protokolā.		3. Kad deklarāciju ir parakstījis Parlamenta deputātu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu un parakstītāju vārdus publicē protokolā, savukārt deklarāciju publicē pieņemtajos tekstos.
Grozījums Nr. 28 Reglaments 116. pants – 4. punkts
4. Sesijas beigās šo deklarāciju, norādot parakstītāju vārdus, nodod deklarācijā minētajām iestādēm. To iekļauj tās sēdes protokolā, kuras laikā par to paziņoja. Protokola publicēšana norāda, ka procedūra ir beigusies.		4. Procedūra tiek pabeigta, sesijas beigās nosūtot adresātiem šo deklarāciju un parakstītāju vārdus.
Grozījums Nr. 29 Parlamenta Reglaments 131.a pants
Pēc referenta pieprasījuma vai Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var arī nolemt, ka tematu, par kuru nav vajadzīgas plašas debates, var izskatīt, referentam plenārsēdē sniedzot īsu izklāstu. Tādā gadījumā Komisijai ir iespēja izteikties un katram deputātam ir tiesības paust savu viedokli, iesniedzot papildu rakstisku deklarāciju saskaņā ar 142. panta 7. punktu.		Pēc referenta pieprasījuma vai Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var arī nolemt, ka jautājumu, par kuru nav vajadzīgas plašas debates, var izskatīt, referentam plenārsēdē sniedzot īsu izklāstu. Šādā gadījumā Komisijai ir iespēja atbildēt pēc debatēm, kuras ilgst ne vairāk kā desmit minūtes un kuru laikā priekšsēdētājs var dot vārdu ne ilgāk kā uz vienu minūti katram deputātam, kas to prasa.
Grozījums Nr. 30 un 66 Reglaments 142. pants
Uzstāšanās laika sadale		Uzstāšanās laika sadale un runātāju saraksts
1. Priekšsēdētāju konference var ierosināt, lai debatēs runātājiem iedala katram savu laiku. Par šo priekšlikumu Parlaments pieņem lēmumu bez debatēm.		1. Priekšsēdētāju konference var ierosināt, lai debatēs uzstāšanās laiku sadalītu. Par šo priekšlikumu Parlaments pieņem lēmumu bez debatēm.
		1.a Deputāti var uzstāties tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētājs viņiem ir devis vārdu. Runātājs uzstājas no savas vietas un uzrunā Parlamenta priekšsēdētāju. Ja kāds runātājs novirzās no temata, Parlamenta priekšsēdētājs viņam par to aizrāda.
		1.b Priekšsēdētājs īpaši iedalītā debašu laika pirmajai daļai var sagatavot runātāju sarakstu ar vienu vai vairākām runātāju kārtām, iekļaujot tajā visas politiskās grupas, kas vēlas izteikties, un ņemot vērā to lielumu, kā arī vienu pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu.
2. Uzstāšanās laiku sadala atbilstoši šādiem kritērijiem:		2. Šīs debašu daļas uzstāšanās laiku sadala atbilstoši šādiem kritērijiem:
a) pirmo uzstāšanās laika daļu sadala vienlīdzīgi visām politiskajām grupām;		a) pirmo uzstāšanās laika daļu sadala vienlīdzīgi visām politiskajām grupām;
b) otro uzstāšanās laika daļu sadala politiskajām grupām proporcionāli deputātu skaitam tajās;		b) otro uzstāšanās laika daļu sadala politiskajām grupām proporcionāli deputātu skaitam tajās;
c) pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķir kopumā tādu uzstāšanās laiku, kas ir aprēķināts, ņemot vērā katrai politiskajai grupai piešķirto laiku saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.		c) pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķir kopumā tādu uzstāšanās laiku, kas ir aprēķināts, ņemot vērā katrai politiskajai grupai piešķirto laiku saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.
3. Ja vairākiem darba kārtības jautājumiem ir piešķirts kopējs uzstāšanās laiks, politiskās grupas paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, cik daudz no tām piešķirtā laika tās paredz veltīt katram jautājumam. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina piešķirtā uzstāšanās laika ievērošanu.		3. Ja vairākiem darba kārtības jautājumiem ir piešķirts kopējs uzstāšanās laiks, politiskās grupas paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, cik daudz no piešķirtā laika tās paredz veltīt katram jautājumam. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina piešķirtā uzstāšanās laika ievērošanu.
		3.a Pārējo debatēm paredzēto laiku iepriekš īpaši nepiešķir. Taču parasti priekšsēdētājs aicina deputātus uzstāties ne ilgāk kā vienu minūti. Priekšsēdētājs cik vien tas ir iespējams nodrošina, ka pēc kārtas tiek uzklausīti runātāji ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un no dažādām dalībvalstīm.
		3.b Pēc pieprasījuma vārdu vispirms var piešķirt atbildīgās komitejas priekšsēdētājam vai referentam un politisko grupu priekšsēdētājiem, kas vēlas izteikties savas politiskās grupas vārdā, vai runātājiem, kuri viņus aizstāj.
		3.c Parlamenta priekšsēdētājs var dot vārdu deputātiem, kuri cita deputāta uzstāšanās laikā, paceļot zilo kartīti, pauž vēlmi uzdot runātājam jautājumu, kas nav ilgāks par pusminūti, ja runātājs tam piekrīt un Parlamenta priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tas neizjauks debašu norisi.
4. Uzstāšanās par sēdes protokolu, priekšlikumiem attiecībā uz procedūru, grozījumiem apstiprinātajā darba kārtības projektā vai grozījumiem darba kārtībā nepārsniedz vienu minūti.		4. Uzstāšanās par sēdes protokolu, priekšlikumiem attiecībā uz procedūru, grozījumiem galīgajā darba kārtības projektā vai grozījumiem darba kārtībā nedrīkst pārsniegt vienu minūti.
		4.a Parlamenta priekšsēdētājs, neierobežojot citas savas pilnvaras attiecībā uz disciplīnu, no sēžu stenogrammām var svītrot to deputātu uzstāšanās, kuri nav saņēmuši uzaicinājumu uzstāties vai kuri ir pārsnieguši viņiem atvēlēto uzstāšanās laiku.
5. Komisijai un Padomei dod vārdu debatēs par ziņojumu uzreiz pēc tam, kad referents to ir nolasījis. Komisija, Padome un referents var izteikties vēlreiz, it īpaši, lai atbildētu uz deputātu paziņojumiem.		5. Komisijai un Padomei dod vārdu debatēs par ziņojumu uzreiz pēc tam, kad referents to ir nolasījis. Komisija, Padome un referents var izteikties vēlreiz, it īpaši, lai atbildētu uz deputātu uzstāšanos.
6. Neskarot EK līguma 197. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs cenšas vienoties ar Komisiju un Padomi par tām piemērotu uzstāšanās laika sadalījumu.		6. Neskarot EK līguma 197. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs cenšas vienoties ar Komisiju un Padomi par tām piemērotu uzstāšanās laika sadalījumu.
7. Deputāti, kas nav izteikušies debatēs, ne biežāk kā vienu reizi sesijā var iesniegt rakstisku deklarāciju, kura nepārsniedz divsimt vārdus, un to pievieno debašu stenogrammai.		7. Deputāti, kas nav izteikušies debatēs, ne biežāk kā vienu reizi sesijā var iesniegt rakstisku deklarāciju, kura nepārsniedz 200 vārdus, un to pievieno debašu stenogrammai
		( 141. un 143. pants atkrīt)
Grozījums Nr. 32 Reglaments 150. pants – 6. punkts – 2.a daļa (jauna)
		Kad sēdē piedalās mazāk nekā 100 deputātu, Parlaments nevar pieņemt lēmumu, ja vismaz desmitā daļa klātesošo deputātu pret to iebilst.
Grozījums Nr. 33 Reglaments 156. pants
Ja kādam ziņojumam ir iesniegti vairāk nekā piecdesmit grozījumi izskatīšanai plenārsēdē, pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju Parlamenta priekšsēdētājs var lūgt, lai komiteja sasauc sanāksmi to izskatīšanai. Ja šajā posmā viena desmitā daļa komitejas locekļu nav nobalsojusi par šo grozījumu, to balsošanai plenārsēdē neizvirza.		1. Ja izskatīšanai plenārsēdē ir iesniegti vairāk nekā 50 grozījumi kādam ziņojumam un pieprasījumi balsot pa daļām vai atsevišķi, pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju Parlamenta priekšsēdētājs var lūgt, lai atbildīgā komiteja sasauc sanāksmi šo grozījumu vai pieprasījumu izskatīšanai. Ja šajā posmā viena desmitā daļa komitejas locekļu nav nobalsojusi par kādu grozījumu vai pieprasījumu balsot pa daļām vai atsevišķi, to balsošanai plenārsēdē neizvirza.
Grozījums Nr. 34 Parlamenta Reglaments 157. pants – 1. punkts
1. Politiskā grupa vai vismaz četrdesmit deputāti var prasīt balsošanu pa daļām, ja teksts, par kuru jābalso, satur vairākus noteikumus, ja tas attiecas uz vairākiem jautājumiem vai arī ja to var sadalīt vairākās daļās, kurām katrai ir sava loģiskā nozīme vai sava normatīvā vērtība.		1. Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var prasīt balsošanu pa daļām, ja teksts, par kuru jābalso, satur vairākus noteikumus, ja tas attiecas uz vairākiem jautājumiem vai arī ja to var sadalīt vairākās daļās, kurām ir atšķirīga nozīme un/vai normatīva vērtība.
Grozījums Nr. 35 Parlamenta Reglaments 159.a pants (jauns)
		159.a pants
		Galīgais balsojums
		Kad jābalso par jebkuru tiesību akta priekšlikumu ‐ gan tad, ja tas ir viens un/vai galīgs balsojums, Parlaments balso pēc saraksta, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu.
Grozījums Nr. 36 Parlamenta Reglaments 160. pants – 1. punkts
1. Papildus gadījumiem, kas noteikti 99. panta 4. punktā un 100. panta 5. punktā, pēc saraksta balso tad, ja politiskā grupa vai vismaz četrdesmit deputāti par to ir iesnieguši rakstisku pieprasījumu iepriekšējā vakarā pirms balsošanas, izņemot gadījumus, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir noteicis citu termiņu.		1. Papildus gadījumiem, kas paredzēti 99. panta 4. punktā, 100. panta 5. punktā un 159.a pantā, pēc saraksta balso tad, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti par to ir iesnieguši rakstisku pieprasījumu iepriekšējā vakarā pirms balsošanas, izņemot gadījumus, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir noteicis citu termiņu.
Grozījums Nr. 37 Parlamenta Reglaments 160. pants – 2. punkts – 1. daļa
2. Balsošana pēc saraksta notiek alfabētiskā secībā, sākot ar tā deputāta vārdu, kuru noteic lozējot. Parlamenta priekšsēdētājs balso pēdējais.		2. Balsošana pēc saraksta notiek, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu. Ja iekārtu nevar izmantot tehnisku iemeslu dēļ, balsošana pēc saraksta notiek alfabētiskā secībā, sākot ar tā deputāta vārdu, kuru noteic lozējot. Parlamenta priekšsēdētājs balso pēdējais.
Grozījums Nr. 38 Reglaments 162. pants – 4. punkts – pirmā daļa
4. Aizklātajā balsošanā nodotās balsis skaita divi līdz seši balsu skaitītāji, kurus izlozē no deputātu vidus.		4. Ja vien nenotiek elektroniskā balsošana, aizklātajā balsošanā nodotās balsis skaita divi līdz astoņi balsu skaitītāji, kurus izlozē no deputātu vidus.
Grozījums Nr. 39 Reglaments 172. pants
1. Katras sēdes protokolu ar Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un runātāju vārdiem izdala vismaz pusstundu pirms nākamās pēcpusdienas sēdes sākuma.		1. Katras sēdes protokolu ar tās norises izklāstu, Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un runātāju vārdiem izdala vismaz pusstundu pirms nākamās pēcpusdienas sēdes sākuma.
Likumdošanas procedūrā par "lēmumiem" uzskata arī visus Parlamenta pieņemtos grozījumus, arī tad, ja saskaņā ar 52. panta 1. punktu noraida Komisijas priekšlikumu vai saskaņā ar 61. panta 3. punktu noraida Padomes kopējo nostāju.		Likumdošanas procedūrā par "lēmumiem" šī panta izpratnē uzskata arī visus Parlamenta pieņemtos grozījumus, arī tad, ja saskaņā ar 52. panta 1. punktu noraida Komisijas priekšlikumu vai saskaņā ar 61. panta 3. punktu noraida Padomes nostāju.
Parlamenta pieņemtos tekstus izdala atsevišķi. Ja Parlamenta pieņemtajos normatīvajos tekstos ir grozījumi, publicē konsolidēto tekstu.
2. Katras pēcpusdienas sēdes sākumā priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam apstiprināšanai iepriekšējās sēdes protokolu.		2. Katras pēcpusdienas sēdes sākumā priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam apstiprināšanai iepriekšējās sēdes protokolu.
3. Ja protokolu apstrīd, vajadzības gadījumā Parlaments lemj, vai ņemt vērā pieprasītos grozījumus. Uzstāšanās laiks, lai izteiktos par protokolu, ir viena minūte.		3. Ja protokolu apstrīd, vajadzības gadījumā Parlaments lemj, vai ņemt vērā pieprasītās izmaiņas. Uzstāšanās laiks, lai izteiktos par tematu, ir ne vairāk kā viena minūte.
4. Protokolu paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un to glabā Parlamenta arhīvā. Protokolu viena mēneša laikā publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".		4. Protokolu paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un to glabā Parlamenta arhīvā. Protokolu publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".
Grozījums Nr. 40 Parlamenta Reglaments 172.a pants (jauns)
		172.a pants
		Pieņemtie teksti
		1. Parlamenta pieņemtos tekstus publicē uzreiz pēc balsošanas. Tos iesniedz Parlamentam kopā ar attiecīgās sēdes protokolu un glabā Parlamenta arhīvā.
		2. Parlamenta pieņemtajiem tekstiem sagatavo galīgo juridiski lingvistisko redakciju, un par to ir atbildīgs Parlamenta priekšsēdētājs. Ja šādi teksti ir pieņemti saskaņā ar Parlamenta un Padomes panākto nolīgumu, galīgo redakciju sagatavo abas iestādes, cieši sadarbojoties un savstarpēji vienojoties.
		3. Reglamenta 216. pantā noteikto procedūru piemēro, kad nolūkā nodrošināt dokumenta kvalitāti un saskaņotību ar Parlamenta pausto gribu ir vajadzīgi pielāgojumi, kuri ir būtiskāki nekā pārrakstīšanās kļūdu labojumi vai labojumi, kas jāizdara, lai nodrošinātu visu valodu versiju saskaņotību, kā arī to lingvistisku pareizību un terminoloģisku konsekvenci.
		4. Nostājas, ko Parlaments pieņēmis saskaņā ar EK līguma 251. pantā noteikto procedūru, sagatavo kā konsolidētu tekstu. Ja Parlamenta balsojums nav atkarīgs no vienošanās, kas panākta ar Padomi, konsolidētajā tekstā iezīmē visus pieņemtos grozījumus.
		5. Kad ir sagatavota pieņemto tekstu galīgā redakcija, tos paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs un publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".
Grozījums Nr. 41 Parlamenta Reglaments 175. pants
Pagaidu komiteju izveide		Īpašo komiteju izveide
Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var jebkurā laikā izveidot pagaidu komitejas, kuru kompetences, sastāvu un pilnvaru laiku nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi; šo komiteju pilnvaru laiks nevar būt ilgāks par divpadsmit mēnešiem, izņemot gadījumus, kad pēc šī termiņa beigām Parlaments to pagarina.		Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var jebkurā laikā izveidot īpašās komitejas, kuru kompetences, sastāvu un pilnvaru laiku nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi; šo komiteju pilnvaru laiks nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem, izņemot gadījumus, kad pēc šī termiņa beigām Parlaments to pagarina
Ja pagaidu komiteju kompetences, sastāvu un pilnvaru termiņu nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi, tas nozīmē, ka Parlaments šīs kompetences vēlāk nevar mainīt, to loku ierobežojot vai paplašinot.		Ja īpašāskomiteju kompetences, sastāvu un pilnvaru termiņu nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi, tas nozīmē, ka Parlaments šīs kompetences vēlāk nevar mainīt, to loku ierobežojot vai paplašinot.
Grozījums Nr. 42 Parlamenta Reglaments 177. pants – 1. punkts – komentārs (jauns)
		Politisko grupu proporcionalitāte nedrīkst atšķirties no tuvākā atbilstīgā veselā skaitļa. Ja kāda grupa nolemj neieņemt amatus komitejā, attiecīgās vietas paliek brīvas, un komitejas locekļu skaitu atbilstoši samazina. Politiskajām grupām nav atļauts mainīties ar locekļu vietām.
Grozījums Nr. 43 Parlamenta Reglaments 179. pants – 2. punkts
2. Ja kāda pastāvīgā komiteja paziņo, ka tā nav kompetenta izskatīt kādu jautājumu, vai ja ir kompetenču konflikts starp divām vai vairākām pastāvīgajām komitejām, jautājumu par kompetenci iesniedz Priekšsēdētāju konferencei četru darba nedēļu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē, ka attiecīgais jautājums ir nodots komitejai. Par to informē Komiteju priekšsēdētāju konferenci, un tā var sniegt Priekšsēdētāju konferencei savu ieteikumu. Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu sešu darba nedēļu laikā pēc kompetenču jautājuma iesniegšanas izskatīšanai. Ja lēmumu nepieņem, šo jautājumu iekļauj izlemšanai nākamās sesijas darba kārtībā.		2. Ja kāda pastāvīgā komiteja paziņo, ka tā nav kompetenta izskatīt kādu jautājumu, vai ja ir kompetenču konflikts starp divām vai vairākām pastāvīgajām komitejām, jautājumu par kompetenci iesniedz Priekšsēdētāju konferencei četru darba nedēļu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē, ka attiecīgais jautājums ir nodots komitejai. Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu sešu nedēļu laikā, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumu, vai ‐ ja šāds ieteikums nav paredzams ‐ uz tās priekšsēdētāja ieteikumu. Ja Priekšsēdētāju konference lēmumu šajā termiņā nav pieņēmusi, ieteikumu uzskata par apstiprinātu.
Grozījums Nr. 44 Parlamenta Reglaments 179. pants – 2. punkts – komentārs (jauns)
		Komiteju priekšsēdētāji var vienoties ar citu komiteju priekšsēdētājiem par kāda jautājuma piešķiršanu konkrētai komitejai, un, ja vajadzīgs, par to ir jāsaņem atļauja piemērot komiteju iesaistīšanas procedūru saskaņā ar 47. pantu.
Grozījums Nr. 45 Reglaments 182.a pants (jauns)
		182.a pants
		Komiteju koordinatori un ēnu referenti
		1. Politiskās grupas vienu deputātu no sava vidus var iecelt par koordinatoru.
		2. Komitejas priekšsēdētājs, ja vajadzīgs, var sasaukt tās koordinatorus, lai sagatavotu komitejā pieņemamos lēmumus, it īpaši lēmumus par procedūru un referentu iecelšanu. Komiteja var pilnvarot koordinatorus pieņemt atsevišķus lēmumus, izņemot lēmumus par ziņojumu, atzinumu vai grozījumu pieņemšanu. Komitejas priekšsēdētāja vietniekus var uzaicināt piedalīties komitejas koordinatoru sanāksmēs kā padomdevējus. Koordinatori cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, viņi var rīkoties tikai atbilstīgi vairākumam, kas nepārprotami pārstāv komitejas locekļu lielo vairākumu, attiecīgi ņemot vērā dažādo politisko grupu attiecīgo lielumu.
		3. Politiskās grupas katram ziņojumam var iecelt ēnu referentu, lai sekotu attiecīgā ziņojuma izstrādes gaitai un komitejā meklētu kompromisa risinājumus savas grupas vārdā. Ēnu referentu vārdus paziņo komitejas priekšsēdētājam. Komiteja pēc koordinatoru priekšlikuma var īpaši pieņemt lēmumu par ēnu referentu iesaistīšanu, cenšoties koplēmuma procedūrās panākt vienošanos ar Padomi.
Grozījums Nr. 46 Reglaments 184. pants
Katras komitejas sanāksmju protokolus izdala visiem komitejas locekļiem un tos apstiprina nākamās sanāksmes laikā.		Katras komitejas sanāksmju protokolus izdala visiem komitejas locekļiem un tos apstiprina.
Grozījums Nr. 47 Reglaments 186. pants
Komitejas sanāksmēm pēc analoģijas piemēro 11., 12., 13., 16., 17., 140., 141. pantu, 143. panta 1. punktu, 146., 148., 150. līdz 153. pantu, 155. pantu, 157. panta 1. punktu, 158., 159., 161., 162., 164. līdz 167. pantu, 170. un 171. pantu.		Komitejas sanāksmēm pēc analoģijas piemēro 11., 12., 13., 16., 17., 34. – 41. pantu, 140., 141. pantu, 143. panta 1. punktu, 146., 148., 150. – 153. pantu, 155. pantu, 157. panta 1. punktu, 158., 159., 161., 162., 164. – 167. pantu, 170. un 171. pantu.
Grozījums Nr. 48 Parlamenta Reglaments 188. pants – 6.a punkts (jauns)
		6.a Ja darba kārtībā ir punkts, kas skar delegācijas kompetenci, delegācijas vadītājam ir iespēja sniegt paskaidrojumus minētajai komitejai. Tādu pašu noteikumu delegācijas sanāksmēs piemēro šīs komitejas priekšsēdētājam vai referentam.
Grozījums Nr. 49 Parlamenta Reglaments 192. pants – 1.a punkts (jauns)
		1.a It īpaši, kad ziņojums veltīts Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai vai interpretēšanai vai spēkā esošo tiesību aktu grozīšanai, par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju iesaista saskaņā ar 46. panta 1. punktu un 47. panta pirmo un otro ievilkumu. Atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem ierosinājumus, kas saņemti no komitejas, kura atbildīga par konkrēto jautājumu, lai iekļautu tos rezolūcijas priekšlikumā par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu vai interpretēšanu vai spēkā esošo tiesību aktu grozīšanu. Ja atbildīgā komiteja nepieņem šos ierosinājumus, iesaistītā komiteja var tos iesniegt tieši Parlamentam.
Grozījums Nr. 50 Reglaments 204. pants – ca daļa (jauna)
		ca) pamatnostādnes un rīcības kodeksi, ko pieņēmušas attiecīgās Parlamenta struktūrvienības (XVIa, XVIb un XVIe pielikums).

Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi, privātās dzīves un patērētāju tiesību aizsardzība ***II

279k

79k

		Rezolūcija
		Teksts
		Pielikums

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (16497/1/2008 – C6-0068/2009 – 2007/0248(COD))

P6_TA(2009)0360

A6-0257/2009

KĻŪDU LABOJUMI

COR01

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (16497/1/2008 – C6-0068/2009),

– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0698),

– ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2008)0723),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0257/2009),

1. apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2. pieņem zināšanai šai rezolūcijai pievienotos Komisijas paziņojumus;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2009. gada 6. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā

P6_TC2-COD(2007)0248

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja otrajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2009/136/EK.)

PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par universālo pakalpojumu

(3.a) apsvērums - universālais pakalpojums

Komisija ņem vērā apsvēruma (3.a) tekstu, par ko vienojies Eiropas Parlaments un Padome.

Komisija šajā kontekstā vēlas atkārtoti apstiprināt, ka saskaņā ar tās 2008. gada 25. septembra Paziņojumu par universālā pakalpojuma darbības jomu elektroniskajos sakaru tīklos un pakalpojumos COM (2008)0572, 2009. gada laikā tā veicinās plašas ES mēroga debates, kurās tiks pārskatītas dažādas alternatīvas pieejas un visām ieinteresētajām pusēm tiks atļauts paust savu viedokli.

Komisija izveidos debašu kopsavilkumu Eiropas Parlamentam un Padomei adresētā paziņojumā un līdz 2010. gada 1. maijam ierosinās priekšlikumus, kas var būt nepieciešami saistībā ar Universālā pakalpojuma direktīvu.

Komisijas paziņojums - par personas datu aizsardzības pārkāpumu

E-privātuma direktīva ‐ 2. panta h) punkts un 4. panta 3. punkts

Elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomas tiesiskā regulējuma reforma ES noteikumos par datu aizsardzību un privātumu ievieš jaunu jēdzienu ‐ obligātu paziņojumu par personas datu aizsardzības pārkāpumu, ko veikuši elektronisko komunikāciju pakalpojumu un tīklu nodrošinātāji. Tas ir būtisks solis ceļā uz uzlabotu drošības un privātuma aizsardzību, lai gan šajā posmā tas aprobežojas ar elektronisko komunikāciju jomu.

Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta vēlmi, ka pienākums paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumu nedrīkst aprobežoties ar elektronisko komunikāciju nozari, bet tam jāattiecas arī uz tādām organizācijām kā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. Šāda pieeja būtu pilnībā saskaņota ar kopējās valsts politikas mērķi ‐ uzlabot ES pilsoņu personas datu aizsardzību un to spēju rīkoties šādu datu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā.

Šajā kontekstā Komisija vēlas atkārtoti apstiprināt savu uzskatu, kas norādīts sarunās par tiesiskā regulējuma reformu, ka debates par publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju pienākumu paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem vajadzētu paplašinat līdz vispārēji piemērojamām prasībām par paziņojumu par pārkāpumu.

Tādēļ Komisija nekavējoties uzsāks atbilstošu sagatavošanās darbu, kas ietvers konsultācijas ar ieinteresētajām personām, lai līdz 2011. gada beigām tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, ierosinātu ar šo jomu saistītus priekšlikumus. Papildus tam Komisija apspriedīsies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par Direktīvā 2002/58/EK noteikto ziņošanas par datu aizsardzības pārkāpumiem noteikumu principu iespējamu piemērošanu citās nozarēs neatkarīgi no iesaistītās nozares vai datu veida.

(1)	Pieņemtie teksti, 24.9.2008., P6_TA(2008)0452.

Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi ***II

739k

390k

		Rezolūcija
		Konsolidētais teksts
		Pielikums

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (16496/1/2008 – C6-0066/2009 – 2007/0247(COD))

P6_TA(2009)0361

A6-0272/2009

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (16496/1/2008 – C6-0066/2009),

– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0697),

– ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2008)0724),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0272/2009),

1. apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2009. gada 6. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu

P6_TC2-COD(2007)0247

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. punktā noteikto procedūru(4),

tā kā:

(1) Lai noteiktu to, vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā tehnoloģijas un tirgus attīstību, Komisija regulāri pārskata piecas direktīvas, kas veido pašreizējo ES tiesisko regulējumu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā (Direktīva 2002/21/EK (pamatdirektīva)(5), Direktīva 2002/19/EK (Piekļuves direktīva)(6), Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva)(7), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva)(8) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(9) (turpmāk visas kopā "pamatdirektīva un īpašās direktīvas").

(2) Komisija sākotnējos konstatējumus šajā sakarā izklāstīja 2006. gada 29. jūnija paziņojumā "Par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu". Pamatojoties uz šiem sākotnējiem konstatējumiem, tika sarīkota sabiedriskā apspriešana, kuras gaitā izkristalizējās vissvarīgākā risināmā problēma, proti, elektronisko komunikāciju jomā vēl joprojām nav izveidots iekšējais tirgus. Īpaši tika uzsvērts tas, ka regulējuma sadrumstalotība un valsts regulatīvo iestāžu rīcības nekonsekvence ne tikai apdraud attiecīgās nozares konkurētspēju, bet arī neļauj patērētājiem izmantot ievērojamās priekšrocības, ko sniedz pārrobežu konkurence.

(3) Tāpēc ir jāreformē ES tiesiskais regulējums elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā, lai pilnveidotu elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu, nostiprinot Kopienas mehānismu to operatoru darbības regulēšanai, kuriem ir būtiska ietekme galvenajos tirgos. To papildina Eiropas Parlamenta un Padomes … gada … Regula (EK) Nr. …/2009, [ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (EESRI) un Biroju](10). Reformas gaitā tiks izstrādāta arī efektīvas radiofrekvenču spektra pārvaldības stratēģija, lai radītu vienotu Eiropas informācijas telpu un paredzētu stingrākus noteikumus attiecībā uz lietotājiem ar invaliditāti, tādējādi veidojot iekļaujošu informācijas sabiedrību.

(4) Atzīstot, ka internets ir būtisks izglītībai un vārda brīvības un piekļuves informācijai praktiskai īstenošanai, jebkuriem ierobežojumiem, kas tiek piemēroti šo pamattiesību izmantošanai, būtu jāatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Saistībā ar šiem jautājumiem Komisijai būtu jāuzsāk plaša sabiedriska apspriešana.

(5) Mērķis ir pakāpeniski samazināt iepriekšējos sektora īpašos noteikumus, attīstoties tirgus konkurencei, un lai galu galā elektronisko sakaru jomu regulētu tikai konkurences tiesību akti. Ņemot vērā to, ka pēdējos gados elektronisko sakaru tirgos ir bijusi vērojama spēcīga konkurences izaugsme, ir būtiski, lai ex ante regulatīvie pienākumi būtu noteikti tikai apstākļos, kad nepastāv pilnvērtīga un ilgtspējīga konkurence.

(6) Sagatavojot pārskatus par pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbību, Komisijai jānovērtē, vai atbilstīgi tirgus attīstībai un ņemot vērā gan konkurenci, gan patērētāju aizsardzību, joprojām ir nepieciešams nozares ex ante regulējums, kas noteikts Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 8. līdz 13.a punktā un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantā, vai arī minētie noteikumi būtu jāgroza vai jāatceļ.

(7) Lai nodrošinātu samērīgu un pielāgotu pieeju mainīgiem konkurences apstākļiem, valsts regulatīvajām iestādēm jābūt spējīgām noteikt vietējos tirgus un/vai atcelt reglamentējošās saistības tirgos un/vai ģeogrāfiskajās zonās, kurās ir efektīva infrastruktūras konkurence.

(8) Lai sasniegtu Lisabonas Programmas mērķus, ir nepieciešami pienācīgi stimuli ieguldījumiem jaunos ātrgaitas tīklos, kas veicinās inovācijas saistībā ar satura ziņā daudzveidīga interneta pakalpojumiem un stiprinās Eiropas Savienības konkurētspēju starptautiskā mērogā. Šādiem tīkliem ir milzīgas iespējas sniegt priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā. Tāpēc ir svarīgi, izmantojot regulatīvo noteikumu prognozējamību un konsekvenci, veicināt ilgtspējīgus ieguldījumus šo jauno tīklu attīstībā, vienlaikus aizsargājot konkurenci un sekmējot patērētāju izvēli.

(9) Komisija 2006. gada 20. marta paziņojumā "Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā" atzina, ka Eiropas Savienībā pastāv teritoriālas atšķirības attiecībā uz piekļuvi ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Vieglāka piekļuve radiofrekvenču spektram veicinās ātrdarbīgu platjoslas pakalpojumu attīstību attālos reģionos. Lai gan platjoslas savienojumu skaits kopumā ir palielinājies, piekļuvi dažādos reģionos ierobežo augstās izmaksas, ko izraisa zems iedzīvotāju blīvums un lieli attālumi. Lai nodrošinātu ieguldījumus jaunās tehnoloģijās nepietiekami attīstītos reģionos, elektronisko komunikāciju regulējumam jābūt saskaņotam ar citiem politikas virzieniem, piemēram, valsts atbalsta politiku, kohēzijas politiku vai plašākiem industriālās politikas mērķiem.

(10) Publiski ieguldījumi tīklos ir jāveic saskaņā ar nediskriminācijas principu. To darot, publiskais atbalsts jāpiešķir, izmantojot atklātas, pārredzamas un uz konkurenci balstītas procedūras.

(11) Lai visas valsts regulatīvās iestādes varētu sasniegt pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās izklāstītos mērķus, jo īpaši tos, kas saistīti ar savstarpējo savietojamību, ir jāpaplašina pamatdirektīvas darbības joma, lai tā attiektos arī uz konkrētiem radioiekārtu un telekomunikāciju termināliekārtu aspektiem, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu(11), un uz patērētāju ierīcēm, ko izmanto digitālajai televīzijai, lai tā būtu vieglāk pieejama lietotājiem invalīdiem.

(12) Dažas definīcijas ir jāprecizē vai jāmaina, lai ņemtu vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību un novērstu nenoteiktību, kas konstatēta tiesiskā regulējuma īstenošanā.

(13) Jāstiprina valsts regulatīvo iestāžu neatkarība, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektīvāku piemērošanu un palielinātu to autoritāti un lēmumu paredzamību. Šajā nolūkā valsts tiesību aktos jāiestrādā īpašs noteikums, lai panāktu to, ka savu uzdevumu pildīšanā valsts regulatīvās iestādes, kas atbildīgas par ex ante tirgus regulēšanu vai domstarpību izšķiršanu starp uzņēmumiem, ir pasargātas no ārējas iejaukšanās vai politiska spiediena, kas varētu apdraudēt to spēju neatkarīgi izvērtēt tām uzticētos jautājumus. Šādas ārējās ietekmes rezultātā valsts likumdevēja iestāde vairs nespēj veikt valsts regulatīvās iestādes funkcijas saskaņā ar tiesisko regulējumu. Šim nolūkam jau no paša sākuma jāparedz noteikumi par valsts regulatīvās iestādes vadītāja atlaišanas iemesliem, lai novērstu visas pamatotās šaubas par minētās iestādes neitralitāti un tās spēju pretoties ārējiem faktoriem. Svarīgi ir tas, lai valsts regulatīvajām iestādēm, kas atbildīgas par ex ante tirgus regulēšanu, būtu pašām savs budžets, kas pirmām kārtām ļautu tām pieņemt darbā pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Pārredzamības nolūkā šis budžets ir jāpublicē katru gadu.

(14) Lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu juridisko noteiktību, pārsūdzības iestādēm savi pienākumi jāveic efektīvi, un it īpaši pārsūdzības procesiem nevajadzētu būt nepamatoti ilgiem. Pagaidu pasākumi, kas aptur valsts regulatīvās iestādes lēmuma darbību, jānosaka tikai steidzamos gadījumos, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pusei, kura pieprasa šos pasākumus, un ja tas nepieciešams interešu līdzsvara nodrošināšanai.

(15) Pārsūdzības iestādes ir ļoti atšķirīgi piemērojušas pagaidu pasākumus valsts regulatīvo iestāžu lēmumu apturēšanai. Lai panāktu konsekventāku pieeju, jāpiemēro kopīgi standarti saskaņā ar Kopienas judikatūru. Pārsūdzības iestādēm jābūt tiesīgām lūgt pieejamo informāciju, ko publicējusi EESRI. Ņemot vērā pārsūdzību nozīmi tiesiskā regulējuma vispārējā darbībā, jāizveido mehānisms, lai visās dalībvalstīs vāktu informāciju par pārsūdzībām un lēmumiem, ar ko aptur valsts regulatīvo iestāžu pieņemtos lēmumus, un minēto informāciju paziņotu Komisijai.

(16) Lai nodrošinātu to, ka valsts regulatīvās iestādes savus regulatīvos uzdevumus veic pilnvērtīgi, to vāktajos datos jāiekļauj grāmatvedības dati par mazumtirdzniecības tirgiem, kas saistīti ar vairumtirdzniecības tirgiem, kuros darbojas operators ar būtisku ietekmi tirgū un kurus attiecīgi regulē valsts regulatīvā iestāde. Tāpat datos jāietver arī dati, ar kuru palīdzību valsts regulatīvās iestādes var izvērtēt to, kā plānotā tīkla topoloģijas modernizācija vai pārmaiņas varētu ietekmēt konkurences attīstību vai vairumtirdzniecības produktus, ko piedāvā citiem tirgus dalībniekiem.

(17) Apspriešanās valsts mērogā, kas paredzēta pamatdirektīvas 6. pantā, ir jāsarīko pirms apspriešanās Kopienas mērogā, kura paredzēta minētās direktīvas 7. un 7.a pantā, lai Kopienā organizētajā apspriešanā tiktu atspoguļoti visu ieinteresēto aprindu viedokļi. Šādā veidā varētu izvairīties arī no vajadzības rīkot otru apspriešanos Kopienā, ja valstī veiktās apspriešanās rezultātā tiktu ieviestas izmaiņas plānotajā pasākumā.

(18) Valsts regulatīvo iestāžu rīcības brīvībai ir jābūt līdzsvarā ar konsekventas regulējuma prakses izveidi un tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu, lai efektīvi veicinātu iekšējā tirgus attīstību un pilnveidi. Tāpēc valsts regulatīvajām iestādēm ir jāatbalsta darbības, ko iekšējā tirgus jomā veic Komisija un EESRI.

(19) Kopienas mehānisms, ar kura palīdzību Komisija var pieprasīt valsts regulatīvajām iestādēm anulēt plānotos pasākumus, kas saistīti ar tirgus noteikšanu un operatoru atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, ir ievērojami palīdzējis panākt konsekventu pieeju to apstākļu noteikšanai, kādos var piemērot ex-ante regulējumu un kādos operatoriem piemēro šādu regulējumu. Komisijas veiktā tirgus uzraudzība un jo īpaši pieredze ar pamatdirektīvas 7. pantā paredzēto procedūru liecina, ka nekonsekvence, ar kādu valsts regulatīvās iestādes piemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus pat līdzīgos tirgus apstākļos, varētu kavēt elektronisko komunikāciju iekšējā tirgus izveidi. Tādēļ Komisija drīkst piedalīties, lai nodrošinātu augstāku konsekvences līmeni tiesisko aizsardzības līdzekļu piemērošanā, pieņemot atzinumus par pasākumu projektiem, ko ierosinājušas valsts regulatīvās iestādes. Lai labāk izmantotu valsts regulatīvo iestāžu zināšanas par tirgus analīzi, Komisijai pirms lēmumu un/vai atzinumu pieņemšanas jāapspriežas ar EESRI.

(20) Ir svarīgi, lai tiesiskais regulējums tiktu īstenots laikus. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar ko valsts regulatīvajai iestādei pieprasa anulēt plānotu pasākumu, valsts regulatīvajām iestādēm jāiesniedz Komisijai pārskatīts pasākuma projekts. Ir jānosaka termiņš pārskatītā pasākuma paziņošanai Komisijai saskaņā ar pamatdirektīvas 7. pantu, lai tirgus dalībnieki varētu zināt tirgus analīzes ilgumu un lai palielinātu juridisko noteiktību.

(21) Ņemot vērā īsos termiņus, kādi paredzēti Kopienas mēroga apspriešanās vajadzībām, Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt ieteikumus un/vai vadlīnijas, lai vienkāršotu procedūras informācijas apmaiņai starp Komisiju un valsts regulatīvajām iestādēm, piemēram, gadījumos, kas attiecas uz stabiliem tirgiem vai kas saistīti tikai ar nelielām izmaiņām iepriekš paziņotos pasākumos. Tāpat Komisijai jāpiešķir pilnvaras, lai būtu iespējams paredzēt atbrīvojumu no paziņošanas prasības, tādējādi atsevišķos gadījumos racionalizējot procedūras.

(22) Saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par invalīdu tiesībām, tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina, lai kvalitatīvi pakalpojumi par pieņemamām cenām ir viegli pieejami visiem lietotājiem, tostarp invalīdiem, veciem cilvēkiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām. Amsterdamas akta galīgajai redakcijai pievienotajā Deklarācijā Nr. 22 ir paredzēts, ka Kopienas iestādēm, izstrādājot pasākumus saskaņā ar Līguma 95. pantu, ir jāņem vērā invalīdu vajadzības.

(23) Konkurences tirgus lietotājiem sniegs plašu satura, lietotņu un pakalpojumu izvēli. Valsts regulatīvajām iestādēm jāveicina lietotāju iespējas piekļūt un izplatīt informāciju un izmantot lietotnes un pakalpojumus.

(24) Radiofrekvences jāuzskata par ierobežotu sabiedrisko resursu, kam ir būtiska sabiedriska un tirgus vērtība. Sabiedrības interesēs ir panākt, lai šāda radiofrekvenču spektra pārvaldība būtu pēc iespējas efektīvāka un pilnvērtīgāka no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa, ņemot vērā radiofrekvenču spektra būtisko lomu elektroniskajos sakaros un kultūru daudzveidības, plašsaziņas līdzekļu plurālisma un sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus. Tāpēc pakāpeniski jālikvidē šķēršļi tā efektīvai izmantošanai.

(25) Ar radiofrekvenču spektra politiku saistītās darbības Eiropas Kopienā nedrīkst skart pasākumus, kas atbilstoši Kopienas tiesībām veikti Kopienas vai valstu līmenī, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķus, jo īpaši attiecībā uz satura regulējumu un audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku, kā arī dalībvalstu tiesības organizēt un izmantot savu radiofrekvenču spektru sabiedriskās kārtības, drošības un aizsardzības nodrošināšanai.

(26) ņemot vērā atšķirīgo situāciju dalībvalstīs, pēc pārejas no analogās uz digitālo zemes televīziju Eiropas Savienībā atbrīvosies ievērojama radiofrekvenču spektra daļa (t. s. "digitālā dividende"), jo digitālā tehnoloģija nodrošina augstāku pārraides efektivitāti.

(27) Pirms tiek ierosināts īpašs saskaņošanas pasākums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)(12), Komisijai jāveic ietekmes novērtējums par to, kādas ir ierosinātā pasākuma izmaksas un ieguvumi no tā, piemēram, apjomradīti ietaupījumi un pakalpojumu savstarpējā savietojamība, kas izdevīga patērētājiem, ietekme uz radiofrekvenču spektra izmantošanas efektivitāti vai pieprasījums dažādās Eiropas Savienības daļās pēc saskaņotas izmantošanas.

(28) Lai gan radiofrekvenču spektra pārvaldība paliek dalībvalstu kompetencē, ar stratēģisko plānošanu, koordināciju un, ja vajadzīgs, saskaņošanu Kopienas līmenī var palīdzēt nodrošināt to, lai spektra lietotāji varētu izmantot visas iekšējā tirgus priekšrocības un lai ES intereses varētu efektīvi aizstāvēt visā pasaulē. Šim nolūkam attiecīgā gadījumā ir jāpieņem radiofrekvenču spektra politikas daudzgadu programmas, lai noteiktu politikas ievirzes un mērķus radiofrekvenču spektra lietošanas stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai Kopienā. Šīs politikas ievirzes un mērķi var attiekties uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu, kas nepieciešama iekšējā tirgus izveidei un darbībai, un attiecīgos gadījumos var attiekties arī uz radiofrekvenču izmantošanas vispārējo atļauju vai individuālo tiesību piešķiršanas procedūru saskaņošanu, ja tas nepieciešams iekšējā tirgus šķēršļu novēršanai. Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jābūt saskaņā ar šās direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem.

(29) Komisija ir paudusi nodomu pirms šās direktīvas stāšanās spēkā grozīt Komisijas 2002. gada 26. jūlija Lēmumu 2002/622/EK, ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu(13), lai tajā paredzētu mehānismu, kā Eiropas Parlaments un Padome varētu Radiofrekvenču spektra politikas grupai (RSPG) pieprasīt mutiskus vai rakstiskus atzinumus un ziņojumus par spektra politiku attiecībā uz elektroniskajiem sakariem, un lai RSPG sniegtu Komisijai konsultācijas par ierosināto radiofrekvenču politikas programmu saturu.

(30) Šīs direktīvas radiofrekvenču spektra pārvaldības noteikumiem jāatbilst to starptautisko un reģionālo organizāciju darbam, kuras nodarbojas ar radiofrekvenču spektra pārvaldību (piemēram, Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (STS) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konference (CEPT)), lai nodrošinātu spektra izmantošanas efektīvu pārvaldību un saskaņošanu visā Kopienā un starp dalībvalstīm un citiem STS locekļiem.

(31) Radiofrekvenču pārvaldībai ir jānodrošina kaitīgu traucējumu novēršana. Tāpēc ir jāizstrādā precīza kaitīgo traucējumu definīcija, lai nodrošinātu to, ka regulatīvā iejaukšanās notiek tikai tiktāl, ciktāl vajadzīgs šādu traucējumu novēršanai.

(32) Pašreizējā radiofrekvenču spektra pārvaldības un sadalījuma sistēma principā pamatojas uz administratīviem lēmumiem, kas nav pietiekami elastīgi, lai pielāgotos tehnoloģiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām, jo īpaši straujajai attīstībai bezvadu tehnoloģijas jomā un pieaugošajam platjoslas pieprasījumam. Pārlieku atšķirīgā politika dažādās valstīs ir cēlonis lielākām izmaksām un zaudētām tirgus iespējām radiofrekvenču spektra lietotājiem, sadrumstalotība palēnina arī inovācijas tempus un kaitē iekšējam tirgum, patērētājiem un tautsaimniecībai kopumā. Turklāt radiofrekvenču piekļuves un izmantošanas nosacījumi var atšķirties atkarībā no operatora veida, savukārt šo operatoru nodrošinātie elektroniskie pakalpojumi lielā mērā pārklājas, tādējādi radot nesaskaņas tiesību turētāju starpā, atšķirības spektra piekļuves izmaksās un iespējamus traucējumus iekšējā tirgus darbībā.

(33) Valstu robežas kļūst arvien maznozīmīgākas optimālas radiofrekvenču spektra izmantošanas noteikšanai. Radiofrekvenču spektra piekļuves tiesību sadrumstalota pārvaldība ierobežo ieguldījumus un inovācijas un traucē operatoriem un iekārtu ražotājiem izmantot apjomradītus ietaupījumus, tādā veidā neļaujot izveidot iekšējo tirgu elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kam izmanto radiofrekvenču spektru.

(34) Ir jāpanāk elastīgāka spektra pārvaldība un piekļuve spektram, izsniedzot atļaujas neatkarīgi no tehnoloģijas un pakalpojuma, lai spektra lietotāji varētu izvēlēties labākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas izmantojami frekvenču joslās, kuras attiecīgos valsts frekvenču piešķīruma plānos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir deklarētas kā pieejamas elektronisko sakaru pakalpojumiem ("tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principi"). Tehnoloģiju un pakalpojumu administratīva noteikšana jāpiemēro gadījumos, kuros skarti vispārējas intereses mērķi, un tā skaidri jāpamato un regulāri jāpārskata.

(35) Tehnoloģijas neitralitātes principa ierobežojumiem ir jābūt atbilstīgiem un pamatotiem ar vajadzību novērst kaitīgus traucējumus (piemēram, nosakot emisiju maskas un jaudas līmeņus), nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību (ierobežojot elektromagnētisko lauku ietekmi uz sabiedrību), nodrošināt pakalpojumu pareizu darbību atbilstošā pakalpojuma tehniskās kvalitātes līmenī (vienlaikus ne vienmēr liedzot iespēju tajā pašā frekvenču joslā izmantot vairāk nekā vienu pakalpojumu), nodrošināt spektra pareizu koplietošanu (jo īpaši tad, ja tā izmantošanai ir izsniegtas tikai vispārējas atļaujas), aizsargāt spektra pilnvērtīgu izmantošanu vai sasniegt vispārēju interešu mērķi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

(36) Lai neradītu pretrunas ar iepriekš iegūtām tiesībām, radiofrekvenču spektra lietotājiem jābūt arī iespējai brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā, uz ko attiecas pārejas pasākumi. No otras puses, jāatļauj pasākumi, kuri pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai sasniegtu tādus skaidri noteiktus vispārēju interešu mērķus kā, piemēram, cilvēku drošība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo vai teritoriālo kohēziju vai radiofrekvenču spektra neefektīvas izmantošanas novēršana, ja šādi izņēmumi ir vajadzīgi un samērīgi. Minētajiem mērķiem jāietver kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana, kā dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams cilvēku drošībai vai, izņēmuma kārtā, lai sasniegtu vispārēju interešu mērķus, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, izņēmumi nedrīkstētu būt par cēloni tam, ka konkrētiem pakalpojumiem tiek piešķirtas ekskluzīvas izmantošanas tiesības, bet tiem būtu vienīgi jāpiešķir prioritāte šādiem pakalpojumiem, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā, ciktāl tas iespējams.

(37) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu.

(38) Tā kā radiofrekvenču spektra sadalījums konkrētām tehnoloģijām vai pakalpojumiem ir izņēmums no tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principa un ierobežo brīvību izvēlēties piedāvāto pakalpojumu vai izmantoto tehnoloģiju, visiem priekšlikumiem par šādu sadalījumu jābūt pārredzamiem, un ir jārīko to sabiedriskā apspriešana.

(39) Elastīguma un efektivitātes interesēs valsts regulatīvās iestādes var atļaut spektra lietotājiem brīvi nodot vai iznomāt savas izmantošanas tiesības trešām personām. Tas nodrošinātu radiofrekvenču spektra novērtēšanu tirgū. Valsts regulatīvajām iestādēm, ņemot vērā to pilnvaras nodrošināt spektra faktisku izmantošanu, ir jārīkojas, lai panāktu to, ka tirdzniecības dēļ netiek traucēta konkurence, spektram paliekot neizmantotam.

(40) Tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes un spēkā esošu spektra izmantošanas tiesību tirdzniecības ieviešanai var būt vajadzīgi pārejas noteikumi, tostarp pasākumi godīgas konkurences nodrošināšanai, jo jaunajā sistēmā dažiem spektra lietotājiem var pavērties iespēja konkurēt ar spektra lietotājiem, kuri spektra izmantošanas tiesības ir ieguvuši saskaņā ar apgrūtinošākiem noteikumiem un nosacījumiem. Turpretī tad, ja tiesības vispārējo interešu mērķa sasniegšanas nolūkā ir piešķirtas, atkāpjoties no vispārējiem noteikumiem vai saskaņā ar kritērijiem, kas nav objektīvi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši, šādu tiesību turētāju stāvoklis nedrīkst nepamatoti kaitēt viņu jaunajiem konkurentiem vairāk, nekā tas ir nepieciešams minēto vispārējo interešu mērķa vai cita saistīta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai.

(41) Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību un atbalstītu pārrobežu pakalpojumu izveidi, ir jāpilnvaro Komisija numerācijas jomā paredzēt tehniskus īstenošanas pasākumus.

(42) Atļaujas, kas izsniegtas uzņēmumiem, kuri nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus, un kas ļauj tiem iegūt piekļuvi sabiedriskam vai privātam īpašumam, ir būtisks faktors elektronisko komunikāciju tīklu vai jaunu tīkla elementu izveidei. Tāpēc nevajadzīgi sarežģītas un lēnas procedūras ceļa tiesību piešķiršanai var radīt ievērojamu šķērsli konkurences attīstībai. Tāpēc ir jāvienkāršo veids, kādā pilnvaroti uzņēmumi iegūst ceļa tiesības. Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt iespējai koordinēt ceļa tiesību iegūšanu, sniedzot attiecīgu informāciju savās tīmekļa vietnēs.

(43) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu taisnīgā, efektīvā un videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Iekārtu koplietošanas uzlabojumi var būtiski sekmēt konkurenci un mazināt uzņēmumu vispārējās finansiālās un ar vidi saistītās izmaksas, kas tiem rodas, ierīkojot elektronisko sakaru infrastruktūru, jo īpaši saistībā ar jauniem piekļuves tīkliem. Valsts regulatīvajām iestādēm jābūt pilnvarām prasīt, lai uzņēmumi, kuriem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, atļauj šādu iekārtu vai īpašuma koplietošanu (tostarp fizisku līdzāsatrašanos), lai sekmētu efektīvus ieguldījumus infrastruktūrā un veicinātu inovācijas, pēc atbilstīga sabiedriskās apspriešanās laikposma, kurā visām ieinteresētajām pusēm jādod iespēja izteikt viedokli. Šādi koplietošanas vai koordinēšanas pasākumi var ietvert noteikumus par iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadali, un ar tiem būtu jānodrošina, ka attiecīgiem uzņēmumiem tiek pienācīgi atlīdzināts risks. Valsts regulatīvajām iestādēm jo īpaši jābūt pilnvarām paredzēt tīkla elementu un saistītu iekārtu koplietošanu, piemēram, attiecībā uz kabeļu šahtām, stabiem, kabeļu akām, ārpustelpu sadales punktiem, antenām, torņiem un citām atbalsta konstrukcijām, ēkām vai ēku ievadiem, kā arī to, ka labāk saskaņo inženiertehniskos būvdarbus. Kompetentajām iestādēm, jo īpaši vietējām iestādēm, sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm jāvienojas par atbilstīgām koordinācijas procedūrām, lai koordinētu valsts būvniecības līgumus un citas attiecīgas publiskās iekārtās vai īpašumu; šīs procedūras var ietvert arī procedūras, ar ko nodrošina, ka ieinteresētajām pusēm ir informācija par attiecīgām publiskām iekārtām vai īpašumiem un par notiekošiem un plānotiem valsts būvdarbiem, ka tās laikus ir informētas par šādiem darbiem un ka pēc iespējas tiek veicināta ilgtermiņa koplietošana.

(44) Uzticama un droša informācijas nodošana elektronisko komunikāciju tīklos ieņem arvien nozīmīgāku vietu visā ekonomikā un sabiedrībā. Sistēmas sarežģītība, tehniskas kļūmes vai cilvēku kļūdas, negadījumi vai uzbrukumi var ietekmēt tās fiziskās infrastruktūras darbību un pieejamību, ar kuras palīdzību ES iedzīvotājiem tiek nodrošināti svarīgi pakalpojumi, tostarp e-pārvaldes pakalpojumi. Tāpēc valsts regulatīvajām iestādēm ir jānodrošina publisko komunikāciju tīklu integritāte un drošība. Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA)(14) ir jāiesaistās, lai nodrošinātu augsta elektronisko komunikāciju drošības pakāpe, tostarp daloties pieredzē un sniedzot atzinumus, kā arī veicinot apmaiņu ar labāko praksi. Gan ENISA, gan valsts regulatīvo iestāžu rīcībā jābūt to pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp pilnvarām saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt tīklu vai pakalpojumu drošības pakāpi, kā arī iegūt visaptverošus un ticamus datus par aktuāliem drošības incidentiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu vai pakalpojumu darbību. Ņemot vērā to, ka atbilstīgas drošības pakāpes veiksmīga izvēle nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts īstenošanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ir jāpieprasa elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, lai aizsargātu to integritāti un drošību saskaņā ar novērtētajiem apdraudējumiem, ņemot vērā jaunākos sasniegumus šajā jomā.

(45) Dalībvalstīm jāparedz pienācīgs sabiedriskās apspriešanās periods pirms īpašo pasākumu pieņemšanas, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskos komunikāciju tīklus vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, veic nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu tīklu un pakalpojumu drošības risku vai lai nodrošinātu savu tīklu integritāti.

(46) Ja ir jāpanāk vienošanās par kopīgām drošības prasībām, Komisija ir jāpilnvaro pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai panāktu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu pienācīgu drošības pakāpi iekšējā tirgū. ENISA ir jāiesaistās piemērotu tehnisku un organizatorisku drošības pasākumu saskaņošanā, nodrošinot speciālistu ieteikumus. Valsts regulatīvajām iestādēm jābūt pilnvarotām izdot saistošas instrukcijas par tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar pamatdirektīvu. Lai tās varētu veikt savus pienākumus, tām jābūt pilnvarotām izmeklēt neievērošanas gadījumus un piemērot sankcijas.

(47) Lai elektronisko komunikāciju tirgos nepieļautu konkurences kropļošanu vai ierobežošanu, valsts regulatīvajām iestādēm jābūt iespējai veikt pasākumus, lai novērstu ievērojamas ietekmes tirgū izmantošanu no viena tirgus uz citu cieši saistītu tirgu. Jābūt skaidram, ka uzņēmuma, kuram ir ievērojama ietekme pirmajā tirgū, ietekmi otrajā tirgū var uzskatīt par ievērojamu tikai tad, ja saites starp abiem tirgiem ir tādas, kas ļauj ietekmi pirmajā tirgū izmantot otrajā tirgū, un ja otrais tirgus ir pakļauts ex ante regulēšanai saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Ieteikumā par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem(15).

(48) Lai tirgus dalībnieki varētu rēķināties ar noteiktību regulatīvo nosacījumu jomā, jānosaka termiņš tirgus analīzes veikšanai. Ir svarīgi veikt regulāras tirgus analīzes pieņemamā un piemērotā termiņā. Nosakot šo termiņu, jāņem vērā tas, vai iepriekš ir veikta konkrētā tirgus analīze un vai par to ir pienācīgi paziņots. Ja valsts regulatīvā iestāde neveic tirgus analīzi noteiktajā termiņā, tas var apdraudēt iekšējo tirgu, un parastās pārkāpumu procedūras var laikus neradīt vēlamo efektu. Tomēr attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei jābūt iespējai lūgt EESRI palīdzību, lai pabeigtu tirgus analīzi. Piemēram, šādu palīdzību var īstenot kā īpašu darba grupu, kurā ir citu valsts regulatīvo iestāžu pārstāvji.

(49) Sakarā ar tehnoloģiskās inovācijas augsto līmeni un izteikto dinamiku elektronisko komunikāciju nozares tirgos ir jānodrošina regulējuma ātra, koordinēta un saskaņota pielāgošana Kopienas līmenī, jo pieredze liecina, ka atšķirības veidā, kā valsts regulatīvās iestādes īsteno ES tiesisko regulējumu, var radīt šķēršļus iekšējā tirgus attīstībai.

(50) Nozīmīgs uzdevums, kas uzticēts EESRI, ir vajadzības gadījumā pieņemt atzinumus par pārrobežu domstarpībām. Tādēļ valsts regulatīvajām iestādēm šādos gadījumos ir jāņem vērā EESRI atzinumi.

(51) ES tiesiskā regulējuma īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka spēkā esošie noteikumi, ar kādiem valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas uzlikt sodus, nav izrādījušies pietiekams stimuls ievērot regulējuma prasības. Paredzot pienācīgas izpildes pilnvaras, var panākt ES tiesiskā regulējuma savlaicīgu īstenošanu un tādā veidā veicināt regulējuma noteiktību, kas ir svarīgs ieguldījumu stimuls. Visam tiesiskajam regulējumam ir raksturīgs tas, ka trūkst pilnvērtīga mehānisma rīcībai noteikumu neievērošanas gadījumos. Tāpēc ieviešot pamatdirektīvā jaunu noteikumu par to, kā rīkoties pamatdirektīvas vai īpašo direktīvu noteikumu pārkāpuma gadījumā, ir jānodrošina tas, ka visā ES tiesiskajā regulējumā tiek piemēroti konsekventi un saskanīgi noteikumu izpildes un pārkāpumu sodīšanas principi.

(52) Spēkā esošajā ES tiesiskajā regulējumā ir iekļauti konkrēti noteikumi, lai veicinātu pāreju no 1998. gada vecā tiesiskā regulējuma uz 2002. gada jauno regulējumu. Šī pāreja ir pabeigta visās dalībvalstīs, un minētie noteikumi jāatceļ, jo tie ir kļuvuši lieki.

(53) Vienlaikus jāveicina gan efektīvi ieguldījumi, gan konkurence, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi, inovācijas un patērētāju izvēli.

(54) Konkurenci vislabāk var stiprināt ar ekonomiski efektīva līmeņa investīcijām jaunā un jau esošā infrastruktūrā un nepieciešamības gadījumā papildinot to ar reglamentēšanu, lai panāktu efektīvu konkurenci mazumtirdzniecības pakalpojumos. Efektīvs līmenis ar infrastruktūru saistītai konkurencei ir infrastruktūras dublēšanas pakāpe, pie kādas var pamatoti gaidīt, ka investori gūs taisnīgu peļņu saskaņā ar pamatotām cerībām attiecībā uz tirgus daļu izmaiņām.

(55) Nosakot saistības attiecībā uz piekļuvi jaunām un uzlabotām infrastruktūrām, valsts regulatīvajām iestādēm jānodrošina, ka piekļuves apstākļi atspoguļo investēšanas lēmuma pieņemšanas apstākļus, cita starpā ņemot vērā izvēršanas izmaksas, jaunās produkcijas un pakalpojumu ieviešanas paredzamo tempu un paredzamos mazumtirdzniecības cenu līmeņus. Turklāt, lai ieguldītājiem nodrošinātu plānošanas noteiktību, valsts regulatīvajām iestādēm attiecīgā gadījumā jābūt iespējai noteikt piekļuves noteikumus un nosacījumus, kas ir konsekventi piemērotos pārskata periodos. Šādos noteikumos un nosacījumos var iekļaut cenu noteikšanas pasākumus, kas ir atkarīgi no līguma apjoma vai ilguma saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ja šādiem pasākumiem nav diskriminējošas ietekmes. Paredzētajiem piekļuves nosacījumiem jārespektē vajadzība nodrošināt efektīvu pakalpojumu konkurenci patērētājiem un uzņēmumiem.

(56) Novērtējot piemērojamo saistību un nosacījumu samērīgumu, valsts regulatīvajām iestādēm jāņem vērā atšķirīgie konkurences apstākļi, kādi ir attiecīgās dalībvalsts dažādos apgabalos.

(57) Piemērojot aizsardzības līdzekļus ar mērķi kontrolēt cenas, valsts regulatīvajām iestādēm jācenšas ļaut ieguldītājam konkrētā ieguldījumu projektā gūt taisnīgu peļņu. It īpaši riski var būt raksturīgi ieguldījumu projektiem saistībā ar jauniem piekļuves tīkliem tādu produktu atbalstam, kuru pieprasījums ieguldījumu izdarīšanas laikā ir neskaidrs.

(58) Saskaņā ar pamatdirektīvas 19. panta 1. punktu pieņemtam Komisijas lēmumam jāaprobežojas ar regulēšanas principiem, pieejām un metodikām. Lai novērstu šaubas, tajā nedrīkstētu precizēt tādas detaļas, kurām parasti būs jāatspoguļo valstu apstākļi, un nedrīkstētu aizliegt alternatīvas pieejas, par kurām pamatoti var gaidīt, ka to ietekme būs līdzvērtīga. Šādam lēmumam jābūt samērīgam, un tam nevajadzētu ietekmēt valsts regulatīvo iestāžu lēmumus, kuri nerada šķēršļus iekšējam tirgum.

(59) Pamatdirektīvas I pielikumā ir norādīts saraksts ar tirgiem, kuri jāiekļauj Ieteikumā par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem, kuros var būt vajadzīgs ex-ante regulējums. Šis pielikums ir jāatceļ, jo ir izpildīts tā mērķis, proti, nodrošināt pamatu Ieteikuma par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem sākotnējās redakcijas sagatavošanai.

(60) Jauniem dalībniekiem pieņemamā laika posmā varētu nebūt ekonomiski izdevīgi pilnībā vai daļēji dublēt vēsturiskā operatora vietējo piekļuves tīklu. Šajā sakarībā, piešķirot atsevišķu piekļuvi tādu operatoru vietējai sakaru līnijai vai apakšlīnijai, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, varētu veicināt ienākšanu tirgū un palielināt konkurenci platjoslas piekļuves mazumtirdzniecības tirgos. Apstākļos, ja atsevišķa piekļuve vietējai sakaru līnijai vai apakšlīnijai nav tehniski vai ekonomiski iespējama, var piemērot atbilstīgus pienākumus attiecībā uz tādu netaustāmu vai virtuālu tīkla piekļuvi, kas nodrošina līdzvērtīgu funkcionalitāti.

(61) Funkcionālo nošķiršanu, kad vertikāli integrētam operatoram pieprasa izveidot uzņēmējdarbības vienības, kuru darbība ir nošķirta, veic ar mērķi panākt pilnīgi līdzvērtīgu piekļuves produktu piedāvājumu visiem nākamā tirgus posma operatoriem, tostarp paša operatora vertikāli integrētajām struktūrvienībām, kas darbojas nākamajā tirgus posmā. Funkcionālā nošķiršana var uzlabot konkurenci vairākos konkrētajos tirgos, ievērojami samazinot diskrimināciju veicinošos faktorus un atvieglojot nediskriminēšanas noteikumu izpildes pārbaudīšanu un panākšanu. Izņēmuma gadījumos funkcionālā nošķiršana var būt pamatots tiesiskās aizsardzības līdzeklis, ja vairākos attiecīgajos tirgos vēl joprojām nav izdevies panākt faktiski nediskriminējošu attieksmi un ja ir mazas izredzas vai nav izredžu panākt infrastruktūras konkurenci pieņemamā laikā pēc tam, kad ir izmēģināts viens vai vairāki tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kuri iepriekš tika uzskatīti par piemērotiem. Tomēr ir ļoti svarīgi nodrošināt to, ka, pieprasot funkcionālo nošķiršanu, tiek saglabāti faktori, kas rosina attiecīgo uzņēmumu ieguldīt tīkla attīstībā, un netiek radīta iespējama negatīva ietekme uz patērētāju labklājību. Tas prasa veikt dažādu ar piekļuves tīklu saistītu konkrēto tirgu koordinētu analīzi saskaņā ar pamatdirektīvas 16. pantā izklāstīto tirgus analīzes procedūru. Veicot tirgus analīzi un sīki izstrādājot attiecīgo tiesiskās aizsardzības līdzekli, valsts regulatīvajām iestādēm īpaši būtu jāņem vērā produkti, kuru pārvaldība jāuztic atsevišķām uzņēmējdarbības vienībām, ievērojot tīkla paplašināšanas apjomu un tehnoloģiskā progresa pakāpi, kas var būtiski ietekmēt fiksēto un bezvadu pakalpojumu savstarpējo aizstājamību. Lai novērstu konkurences traucēšanu iekšējā tirgū, ierosinājumus par funkcionālo nošķiršanu iepriekš jāapstiprina Komisijai.

(62) Funkcionālās nošķiršanas īstenošana nedrīkst traucēt piemērotu mehānismu izveidi dažādu nošķirto uzņēmējdarbības vienību koordinācijai, lai nodrošinātu to, ka tiek aizsargātas mātesuzņēmuma ekonomiskās un pārvaldības uzraudzības tiesības.

(63) Turpmāka elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu iekšējā tirgus integrācija prasa ciešāk koordinēt ex ante regulējuma piemērošanu, kas paredzēts ES regulējumā attiecībā uz elektroniskajām komunikācijām.

(64) Ja vertikāli integrēts uzņēmums nolemj nodot ievērojamu daļu vietējā piekļuves tīkla aktīvu vai visus minētos aktīvus atsevišķai uzņēmējdarbības vienībai, kam ir cits īpašnieks, vai izveidot atsevišķu uzņēmējdarbības vienību, kas darbojas ar piekļuves produktiem, valsts regulatīvajai iestādei ir jānovērtē plānotā darījuma ietekme uz visiem pašreizējiem pienākumiem, kas regulēšanas vajadzībām uzlikti vertikāli integrētam operatoram, lai nodrošinātu jaunās kārtības atbilstību Direktīvai 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) un Direktīvai 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva). Attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei ir jāveic jauna to tirgu analīze, kur darbojas nošķirtā uzņēmējdarbības vienība, un attiecīgi jāuzliek, jāsaglabā, jāmaina vai jāanulē minētie pienākumi. Šajā nolūkā valsts regulatīvajai iestādei ir jābūt iespējai pieprasīt informāciju no uzņēmuma.

(65) Kaut gan zināmos apstākļos valsts regulatīvajai iestādei ir lietderīgi uzlikt pienākumus operatoriem, kuriem nav būtiskas ietekmes tirgū, lai izpildītu tādus mērķus kā pakalpojumu savstarpēja savienojamība un savietojamība, tomēr ir jānodrošina tas, ka šādus pienākumus uzliek saskaņā ar ES tiesisko regulējumu un jo īpaši ar tajā paredzētajām paziņošanas procedūrām.

(66) Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas pasākumus, ņemot vērā vajadzību pielāgot tirgus un tehnoloģiju attīstībai I pielikumā izklāstītos nosacījumus par piekļuvi ciparu televīzijas un radio pakalpojumiem. Tas pats attiecas arī uz II pielikumā iekļauto obligāto kritēriju sarakstu, kas ir jāpublisko, lai izpildītu noteikumu par pārredzamību.

(67) Atvieglojot tirgus dalībnieku piekļuvi radiofrekvenču resursiem, tiks novērsti šķēršļi ienākšanai tirgū. Turklāt tehnoloģiskā progresa rezultātā mazinās kaitīgu traucējumu risks konkrētās frekvenču joslās, un tāpēc mazinās vajadzība iegūt individuālas izmantošanas tiesības. Tāpēc elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošināšanai lietotā radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumi jāiekļauj vispārējās atļaujās, ja vien, ņemot vērā spektra izmantošanu, aizsardzībai pret kaitīgiem traucējumiem, pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai, efektīvu spektra izmantošanas nodrošināšanai vai konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai nav vajadzīgas individuālas tiesības. Lēmumi par individuālu tiesību nepieciešamību ir jāpieņem pārredzamā un samērīgā veidā.

(68) Ieviešot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes prasības attiecībā uz lietošanas tiesību piešķiršanu, vienlaikus nodrošinot iespējas nodot tiesības uzņēmumu starpā, būtu jāpalielina brīvība un līdzekļi izplatīt elektronisko sakaru pakalpojumus sabiedrībai, tādā veidā veicinot arī vispārējo interešu mērķu sasniegšanu. Tomēr dažus vispārējo interešu pienākumus, kas apraides organizācijām uzlikti attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniegšanu, var likt piemērot konkrētus lietošanas tiesību piešķiršanas kritērijus, ja šķiet būtiski sasniegt konkrētu vispārējo interešu mērķi, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Procedūrām, kas saistītas ar vispārējo interešu mērķu sasniegšanu, jebkuros apstākļos ir jābūt pārredzamām, objektīvām, samērīgām un nediskriminējošām.

(69) Ir jānosaka netirgojamu individuālo izmantošanas tiesību derīguma termiņš, ņemot vērā to, ka tās ierobežo brīvu piekļuvi radiofrekvencēm. Ja izmantošanas tiesībās ir iekļauts noteikums par to termiņa pagarināšanu, valsts kompetentajām iestādēm vispirms ir jāveic pārskatīšana, kura ietver sabiedrisko apspriešanu, ņemot vērā tirgus, pārklājuma un tehnoloģiju attīstību. Ņemot vērā to, ka spektrs ir ierobežots resurss, ir regulāri jāpārskata uzņēmumiem piešķirtās individuālās tiesības. Veicot minēto pārskatīšanu, valsts kompetentajām iestādēm ir jāpanāk līdzsvars starp tiesību turētāju interesēm un vajadzību veicināt radiofrekvenču spektra tirdzniecības ieviešanu, kā arī spektra elastīgāku izmantošanu, iespējami vairāk izsniedzot vispārējas atļaujas.

(70) Maznozīmīgi tiesību un saistību grozījumi ir tādi grozījumi, kuri galvenokārt ir administratīvi, nemaina vispārējo atļauju būtiskās īpašības un individuālās izmantošanas tiesības un tādējādi nevar izraisīt konkurences priekšrocības citiem uzņēmumiem.

(71) Valsts kompetentām iestādēm ir jābūt pilnvarotām panākt radiofrekvenču spektra faktisku izmantošanu un gadījumos, kad spektra resursi netiek izmantoti, rīkoties tā, lai novērstu izmantošanas tiesību uzkrāšanu, kas kavē konkurenci un varētu traucēt jauna dalībnieka ienākšanu tirgū.

(72) Valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām efektīvi rīkoties, lai pārraudzītu un panāktu ar vispārējām atļaujām vai izmantošanas tiesībām saistītu noteikumu un nosacījumu ievērošanu, tostarp tiesīgām piemērot efektīvas finansiālas vai administratīvas sankcijas par šo noteikumu un nosacījumu pārkāpumiem.

(73) Nosacījumos, kurus var piemērot atļaujām, ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi, ar kuriem reglamentē pieejamību lietotājiem invalīdiem un valsts iestāžu un ārkārtas situāciju dienestu nepieciešamību sazināties savā starpā un ar plašu sabiedrību pirms lielām katastrofām, to laikā un pēc tām. Turklāt, ņemot vērā tehnisko jauninājumu nozīmību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izsniegt atļaujas spektra izmantošanai eksperimentālos nolūkos, paredzot tajās īpašus ierobežojumus un nosacījumus, kurus pamato šādu tiesību eksperimentālais raksturs.

(74) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 2887/2000 par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai(16) bija lietderīga tirgus atvēršanas sākotnējā posmā. Pamatdirektīvā Komisija ir aicināta pārraudzīt pāreju no 1998. gada tiesiskā regulējuma uz 2002. gada regulējumu un piemērotā brīdī ierosināt priekšlikumus par minētās regulas atcelšanu. Saskaņā ar 2002. gada regulējumu valsts regulatīvajām iestādēm ir pienākums analizēt vairumtirdzniecības tirgu atsaistītai piekļuvei metāla vadu līnijām un apakšlīnijām platjoslas un balss pakalpojumu nodrošināšanai, kā noteikts Ieteikumā par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem. Tā kā visas dalībvalstis vismaz vienreiz ir veikušas šā tirgus analīzi un ir ieviesti attiecīgie pienākumi, kuru pamatā ir 2002. gada regulējums, Regula (EK) Nr. 2887/2000 ir kļuvusi nevajadzīga, un tāpēc tā būtu jāatceļ.

(75) Pamatdirektīvas, Piekļuves direktīvas un Atļauju izsniegšanas direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(17).

(76) Jo īpaši Komisija jāpilnvaro pieņemt ieteikumus un/vai īstenošanas pasākumus attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar pamatdirektīvas 7. pantu; saskaņošanu spektra un numerācijas jomā, kā arī ar tīklu un pakalpojumu drošību saistītos jautājumos; attiecīgo produktu un pakalpojumu tirgu noteikšanu; vairāku valstu tirgu noteikšanu; standartu ieviešanu un tiesiskā regulējuma noteikumu saskaņotu piemērošanu. Tāpat Komisija jāpilnvaro pieņemt īstenošanas pasākumus, lai Piekļuves direktīvas I un II pielikumu pielāgotu tirgus un tehnoloģijas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus minēto direktīvu elementus, inter alia pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/21/EK (pamatdirektīva)

Ar šo Direktīvu 2002/21/EK groza šādi:

1) direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1. Ar šo direktīvu izveido saskaņotu regulējumu elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, elektronisko komunikāciju tīkliem, saistītajām iekārtām un saistītajiem pakalpojumiem, kā arī konkrētiem termināliekārtu aspektiem attiecībā uz piekļuves atvieglošanu lietotājiem invalīdiem. Tajā nosaka valsts regulatīvo iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Kopienā.▌

2) direktīvas 2. pantu groza šādi:

panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:"

"elektronisko sakaru tīkls" ir pārraides sistēma un attiecīgos gadījumos komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citi resursi, tostarp tīkla neaktīvie elementi, kas ļauj signālus pārraidīt pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklus, fiksētus (ķēdes un pakešu tīklus, tostarp internetu) un mobilo zemes sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas signālu pārraidīšanai, radio un televīzijas apraidei izmantotos tīklus un kabeļtelevīzijas tīklus, neatkarīgi no pārraidītas informācijas tipa;

panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:"

"vairāku valstu tirgi" ir tirgi, kas noteikti saskaņā ar 15. panta 4. punktu un kas aptver Kopienu vai ievērojamu tās daļu, kura atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī.

panta d) punktu aizstāj ar šādu punktu:"

"publiskais komunikāciju tīkls" ir elektronisko komunikāciju tīkls, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto, lai nodrošinātu publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, kuri atbalsta informāciju pārraidīšanu starp tīkla pieslēguma punktiem;

iekļauj šādu punktu:"
da) "tīkla pieslēguma punkts" (NTP) ir fizisks punkts, kurā abonents tiek nodrošināts ar piekļuvi publiskam sakaru tīklam; gadījumā, ja tīkli iekļauj komutāciju vai maršrutizāciju, tīkla pieslēguma punktu nosaka, izmantojot īpašu tīkla adresi, kas var būt saistīta ar abonenta numuru vai vārdu;"

panta e) punktu aizstāj ar šādu punktu:"

"saistītās iekārtas" ir saistītie pakalpojumi, fiziska infrastruktūra un citas iekārtas vai elementi, kas saistīti ar elektronisko sakaru tīklu un/vai ar elektronisko sakaru pakalpojumu un kas pieļauj un/vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minētā tīkla un/vai pakalpojuma palīdzību, vai kam ir minētajām darbībām vajadzīgais potenciāls, un tās, cita starpā, ietver ēkas vai ievadus ēkās, ēku elektroinstalāciju, antenas, torņus un citas atbalsta konstrukcijas, kabeļu šahtas, cauruļvadus, stabus, kabeļu akas un sadales punktus;

iekļauj šādu punktu:"
ea) "saistītie pakalpojumi" ir pakalpojumi, kas saistīti ar elektronisko sakaru tīklu un/vai ar elektronisko sakaru pakalpojumu un kas pieļauj un/vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minētā tīkla un/vai pakalpojuma palīdzību, vai kam ir minētajām darbībām vajadzīgais potenciāls; tie cita starpā ietver numuru translācijas sistēmas vai līdzvērtīgas funkcionalitātes sistēmas, nosacītās piekļuves sistēmas un elektroniskos programmu ceļvežus, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, identifikācijas, atrašanās vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas pakalpojumu;"

panta l) punktu aizstāj ar šādu punktu:"
_____________________
* OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

"īpašās direktīvas" ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva), Direktīva 2002/19/EK (Piekļuves direktīva), Direktīva 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)*;

iekļauj šādus apakšpunktus:"

	q)	"spektra sadalījums" ir noteikta frekvenču spektra vai numuru sērijas atvēlēšana vienam vai vairākiem radiosakaru pakalpojumu veidiem, vajadzības gadījumā paredzot konkrētus nosacījumus;
	r)	"kaitīgi traucējumi" ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu sniegšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kuru sniedz saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskiem, Kopienas vai valsts tiesību aktiem;
	s)	"zvans" ir savienojums, kuru nodrošina ar publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu, kas dara iespējamu abpusēju balss saziņu.

3) direktīvas 3. pantu groza šādi:

	a)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes savas pilnvaras īsteno objektīvi, pārskatāmi un savlaicīgi. Dalībvalstis nodrošina valsts regulatīvajām iestādēm pienācīgus finanšu resursus un cilvēkresursus tām uzticēto uzdevumu izpildei."
	b)	iekļauj šādus punktus:" 3. a Neskarot 4. un 5. punkta noteikumus, valsts regulatīvās iestādes, kas ir atbildīgas par ex ante tirgus regulēšanu vai uzņēmumu domstarpību atrisināšanu saskaņā ar šās direktīvas 20. vai 21. pantu, rīkojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no citas iestādes, īstenojot tai uzticētos uzdevumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesības. Tas neliedz veikt pārraudzību saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts regulatīvo iestāžu lēmumus. Dalībvalstis nodrošina to, ka šā punkta pirmajā daļā minēto valsts regulatīvās iestādes vadītāju vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļus, kura pilda šos pienākumus pirmajā daļā minētajā valsts regulatīvajā iestādē, vai viņu aizstājējus var atlaist tikai tad, ja viņi vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai pildītu valsts tiesību aktos iepriekš noteiktos pienākumus. Lēmumu par attiecīgās valsts regulatīvās iestādes vadītāja vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļu, kura pilda šos pienākumus, vai viņu aizstājēju atlaišanu publicē atlaišanas dienā. Atlaistajam valsts regulatīvās iestādes vadītājam vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļiem, kura pilda šos pienākumus, sniedz atlaišanas pamatojumu, un viņiem ir tiesības lūgt tā publicēšanu (ja tas savādāk netiktu publicēts), un šādā gadījumā to publicē. Dalībvalstis nodrošina punkta pirmajā daļā minētajām valsts regulatīvajām iestādēm atsevišķus gada budžetus. Budžetus dara zināmus atklātībai. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka valsts regulatīvo iestāžu rīcībā ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu aktīvi iesaistīties un sniegt ieguldījumu Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (EESRI) darbā. 3. b Dalībvalstis nodrošina, ka EESRI mērķus labākas regulatīvās koordinācijas un saskaņas veicināšanai aktīvi atbalsta atbildīgās valsts regulatīvās iestādes. 3. c Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes, pieņemot lēmumus attiecībā uz savas valsts tirgu, maksimāli ņem vērā EESRI pieņemtos atzinumus un kopējās nostājas. ______________________________ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada ... Regula (EK) Nr. …/2009, [ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (EESRI) un biroju]"

4) direktīvas 4. pantu groza šādi:

	a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts regulatīvās iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir ▌attiecīga lietpratība, lai tā varētu efektīvi pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms. Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem netiek noteikti pagaidu pasākumi."
	b)	pievieno šādu punktu:" 3. Dalībvalstis apkopo informāciju par pārsūdzību vispārējiem iemesliem, iesniegto pārsūdzību skaitu, pārsūdzības procesu ilgumu un to lēmumu skaitu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus. Dalībvalstis sniedz minēto informāciju Komisijai un EESRI pēc pamatota lūguma no kādas no tām."

5) direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Jo īpaši valsts regulatīvajām iestādēm ir tiesības pieprasīt, lai šie uzņēmumi sniedz informāciju par tīklu vai pakalpojumu turpmāku attīstību, kas varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumus, kurus tie dara pieejamus konkurentiem. Uzņēmumiem, kam ir būtiska tirgus ietekme vairumtirdzniecības tirgos, var arī pieprasīt sniegt grāmatvedības datus par mazumtirdzniecības tirgiem, kas ir saistīti ar minētajiem vairumtirdzniecības tirgiem.

Uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts regulatīvās iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts regulatīvā iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu un rīkojas ar minēto informāciju saskaņā ar 3. punktu.

6) direktīvas 6. un 7. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:"

6. pants

Apspriešanas un pārredzamības mehānisms

Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 7. panta 9. punkts, 20. vai 21. pants, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes dod ieinteresētajām aprindām iespēju pieņemamā termiņā izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja minētās iestādes plāno saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām veikt pasākumus, vai arī plāno noteikt ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 9. panta 4. punktu, un kam ir būtiska ietekme uz konkrēto tirgu.

Valsts regulatīvās iestādes publicē valstī piemērojamās apspriešanas procedūras.

Dalībvalstis nodrošina vienota informācijas centra izveidi, ar kura starpniecību ir pieejamas visas pašreizējās apspriešanas.

Valsts regulatīvā iestāde publisko apspriešanas rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti.

7. pants

Elektronisko komunikāciju iekšējā tirgus konsolidācija

1. Pildot uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu un īpašajām direktīvām, valsts regulatīvās iestādes maksimāli ņem vērā 8. pantā izklāstītos mērķus, ciktāl tie attiecas uz iekšējā tirgus darbību.

2. Valsts regulatīvās iestādes, pārredzami sadarbojoties savā starpā un ar Komisiju un EESRI, veicina iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tālab tās jo īpaši strādā ar Komisiju un EESRI, lai noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū.

3. Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 7.b pantu pieņemtajos ieteikumos vai pamatnostādnēs ir paredzēts citādi, ja valsts regulatīvā iestāde pēc 6. pantā minētās apspriešanas beigām plāno veikt pasākumu:

	a)	uz ko attiecas šīs direktīvas 15. vai 16. pants vai Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. vai 8. pants un
	b)	kas ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm,
	tā saskaņā ar 5. panta 3. punktu dara pasākuma projektu pieejamu Komisijai, EESRI un valsts regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs, vienlaikus pievienojot projektam pasākuma pamatojumu, un informē par to Komisiju, EESRI un citas valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvās iestādes, EESRI un Komisija mēneša laikā var iesniegt komentārus attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei. Viena mēneša termiņu nevar pagarināt.

4. Ja plānotā pasākuma, uz kuru attiecas 3. punkts, mērķis ir:

	a)	noteikt konkrētu tirgu, kas nav viens no tirgiem, kuri norādīti ieteikumā saskaņā ar 15. panta 1. punktu, vai
	b)	saskaņā ar 16. panta 3., 4. vai 5. punktu pieņemt lēmumu par to, vai uzņēmumu atzīt vai neatzīt par tādu, kam atsevišķi vai kopā ar citiem ir būtiska ietekme tirgū; ▌
	un šis pasākums ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm, un ja Komisija ir norādījusi valsts regulatīvajai iestādei, ka tā uzskata, ka plānotais pasākums radītu šķērsli vienotajam tirgum vai ka tai ir radušās nopietnas šaubas par tā saderību ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši 8. pantā minētajiem mērķiem, pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus. Šo termiņu nevar pagarināt. Komisija šādā gadījumā informē pārējās valsts regulatīvās iestādes par tās iebildumiem.

5. Šā panta 4. punktā minētajā divu mēnešu termiņā, Komisija var:

	a)	pieņemt lēmumu, ▌kas pieprasa attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei atsaukt pasākuma projektu, un/vai
	▌
		b) pieņemt lēmumu atcelt atrunas attiecībā uz 4. punktā minēto pasākuma projektu.

Komisija pirms lēmuma ▌ pieņemšanas maksimāli ņem vērā EESRI atzinumu. Šim lēmumam ▌ pievieno sīki izstrādātu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu nevajadzētu pieņemt, pievienojot konkrētus priekšlikumus par pasākuma projekta grozīšanu.

6. Ja Komisija saskaņā ar 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu, valsts regulatīvā iestāde sešos mēnešos pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas groza vai atsauc minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām organizē sabiedrisku apspriešanu un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu.

7. Attiecīgā valsts regulatīvā iestāde maksimāli ņem vērā citu valsts regulatīvo iestāžu, EESRI un Komisijas komentārus, un, izņemot 4. punktā un 5. panta a) apakšpunktā minētos gadījumus, tā var pieņemt grozīto pasākuma projektu un, ja tā pasākuma projektu pieņem, par to paziņo Komisijai.

▌

8. Valsts regulatīvā iestāde paziņo Komisijai un EESRI visus pieņemtos galīgos pasākumus, uz ko attiecas 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts.

9. Ja valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu lietotāju intereses, tā, atkāpjoties no 3. un 4. punktā izklāstītās procedūras, var nekavējoties pieņemt samērīgus un provizoriskus pasākumus. Tā tūlīt paziņo Komisijai, citām valsts regulatīvajām iestādēm un EESRI minētos pasākumus, izklāstot to pilnīgu pamatojumu. Uz valsts regulatīvās iestādes lēmumu šādus pasākumus padarīt par pastāvīgiem vai pagarināt laikposmu, kādā tie ir piemērojami, attiecas 3. un 4. punkts.

7) iekļauj šādus pantus:"

7.a pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļu konsekventas piemērošanas kārtība

1. Ja plānotā pasākuma, uz kuru attiecas 7. panta 3. punkts, mērķis ir uzlikt, grozīt vai atcelt operatora pienākumus, piemērojot 16. pantu saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. pantu un 9.–13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu, Komisija viena mēneša laikā, kā paredzēts 7. panta 3. punktā, var darīt zināmu attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei un EESRI, ka tā uzskata, ka pasākuma projekta pieņemšana radīs šķēršļus vienotā tirgus izveidei vai ka tai ir nopietnas bažas par pasākuma projekta atbilstību Kopienas tiesībām. Šādā gadījumā saskaņā ar Komisijas paziņojumu pasākuma projektu nepieņem vēl trīs mēnešus.

Ja šāda paziņojuma nav, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var pieņemt pasākuma projektu, maksimāli ņemot vērā jebkādas piezīmes, kuras ir iesniegusi Komisija, EESRI vai kāda cita valsts regulatīvā iestāde.

2. Triju mēnešu laikā, kā noteikts 1. punktā, Komisija, EESRI un attiecīgā valsts regulatīvā iestāde cieši sadarbojas nolūkā noteikt vispiemērotākos un visefektīvākos pasākumus, ņemot vērā 8. pantā noteiktos mērķus, kā arī pienācīgi ņemot vērā tirgus dalībnieku viedokli un nepieciešamību nodrošināt regulējuma prakses konsekvenci.

3. Sešu nedēļu laikā no 1. punktā minētā triju mēnešu perioda sākuma EESRI, rīkojoties tās locekļu vairākuma vārdā, sniedz atzinumu par Komisijas paziņojumu, kas norādīts minētajā punktā, norādot, vai tā uzskata, ka pasākuma projektā jāizdara izmaiņas vai ka tas jāatsauc, un attiecīgā gadījumā šajā sakarā iesniedz konkrētus priekšlikumus. Šis atzinums ir pamatots un publiski pieejams.

4. Ja EESRI savā atzinumā piekrīt Komisijas nopietnajām šaubām, tā cieši sadarbojas ar attiecīgo valsts regulatīvo iestādi, lai noskaidrotu vispiemērotāko un efektīvāko pasākumu. Pirms 1. punktā minētā trīs mēnešu termiņa beigām valsts regulatīvā iestāde var:

	a)	grozīt vai atsaukt pasākuma projektu, maksimāli ņemot vērā 1. punktā minēto Komisijas paziņojumu un EESRI atzinumu un ieteikumus,
	b)	paturēt spēkā pasākuma projektu.

5. Ja EESRI nepiekrīt Komisijas nopietnajām šaubām vai nesniedz atzinumu, vai ja valsts regulatīvā iestāde groza vai patur spēkā pasākuma projektu saskaņā ar 4. punktu, Komisija viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā trīs mēnešu termiņa beigām un maksimāli ņemot vērā EESRI atzinumu, ja tāds ir, var:

	a)	izdot ieteikumu, prasot attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei grozīt vai atsaukt pasākuma projektu un sniedzot sava ieteikuma pamatojumu, it īpaši ja EESRI nepiekrīt Komisijas nopietnajām šaubām, un konkrētus priekšlikumus šajā sakarā,
	b)	pieņemt lēmumu atcelt atrunas, kas norādītas saskaņā ar 1. punktu.

6. Viena mēneša laikā pēc izdotā Komisijas ieteikuma saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu vai atceļot atrunas saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde informē Komisiju un EESRI par pieņemto galīgo pasākumu.

Šo termiņu var pagarināt, lai valsts regulatīvā iestāde varētu veikt sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantu.

7. Ja valsts regulatīvā iestāde nolemj negrozīt un neatsaukt pasākuma projektu, pamatojoties uz ieteikumu, kas izdots saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu, tā pamato savu lēmumu.

8.Valsts regulatīvā iestāde var atsaukt pasākuma projektu jebkurā procedūras posmā.

7.b pants

Īstenošanas noteikumi

1. Komisija pēc sabiedriskām apspriešanām un apspriedēm ar valsts regulatīvajām iestādēm, kā arī maksimāli ņemot vērā EESRI atzinumu, var pieņemt ieteikumus un/vai pamatnostādnes saistībā ar 7. pantu, kurās noteikta paziņojumu forma, saturs un detalizētības pakāpe saskaņā ar 7. panta 3. punktu, apstākļi, kādos šādi paziņojumi netiktu pieprasīti, kā arī plānotie termiņi.

2. Pasākumus, kas minēti 1. punktā, pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

8) direktīvas 8. pantu groza šādi:

1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Ja vien 9. pantā par radiofrekvencēm nav norādīts citādi, dalībvalstis maksimāli ņem vērā nepieciešamību panākt tehnoloģiskā ziņā neitrālus noteikumus un nodrošina to, ka tāpat rīkojas arī valsts regulatīvās iestādes, veicot šajā direktīvā un īpašajās direktīvās noteiktos regulatīvos uzdevumus, jo īpaši tos, kas paredzēti pilnvērtīgas konkurences nodrošināšanai."

panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:"

	a)	nodrošinot to, ka lietotājiem, tostarp invalīdiem, veciem cilvēkiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām, tiek sagādātas maksimālas priekšrocības izvēles, cenas un kvalitātes ziņā,
	b)	panākot to, ka elektronisko komunikāciju nozarē, tostarp satura izplatīšanas jomā, nenotiek konkurences traucēšana vai ierobežošana;";

svītro 2. punkta c) apakšpunktu;

svītro 3. punkta c) apakšpunktu;

3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"

sadarbojoties savā starpā ar Komisiju un EESRI, lai nodrošinātu saskanīgas regulējuma prakses izveidi un šīs direktīvas un īpašo direktīvu konsekventu piemērošanu.

4. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"

pievēršoties īpašu sociālo grupu vajadzībām, jo īpaši invalīdiem, veciem cilvēkiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām;

4. punktā pievieno šādu g) apakšpunktu:"

	g)	veicinot galalietotājiem iespēju piekļūt informācijai un izplatīt to un izmantot lietotnes un pakalpojumus pēc savas izvēles;
	h)	piemērojot principu, saskaņā ar kuru nekādus ierobežojumus nedrīkst noteikt galalietotāju pamattiesībām un brīvībām, it īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu par vārda un informācijas brīvību, bez iepriekšēja tiesu iestāžu lēmuma, izņemot gadījumu, ja ir apdraudēta sabiedrības drošība; šādā gadījumā lēmumu var pieņemt vēlāk."

pievieno šādu punktu:"
"5. Valsts regulatīvās iestādes, īstenojot 2., 3. un 4. punktā minētos politikas mērķus, piemēro objektīvus, pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus reglamentēšanas principus, inter alia:

	a)	veicinot regulatīvo noteikumu paredzamību, attiecīgos pārskata periodos nodrošinot konsekventu regulatīvo pieeju;
	b)	nodrošinot, ka līdzīgos apstākļos nepastāv diskriminācija attieksmē pret uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus;
	c)	nodrošinot konkurenci patērētāju interesēs un vajadzības gadījumā veicinot infrastruktūras konkurenci;
	d)	veicinot efektīvus ieguldījumus un inovācijas jaunā un uzlabotā infrastruktūrā, tostarp nodrošinot, ka jebkādās piekļuves saistībās ir pienācīgi ņemts vērā risks, kas rodas ieguldītājiem uzņēmumiem, un atļaujot dažādus kooperācijas pasākumus starp ieguldītājiem un piekļuvi meklējošām pusēm, lai diversificētu ieguldījumu risku, vienlaikus nodrošinot konkurenci tirgū un nediskriminēšanas principa ievērošanu;
	e)	pienācīgi ņemot vērā dažādus apstākļus, kas dalībvalstīs un dažādās dalībvalstu ģeogrāfiskajās zonās saistīti ar konkurenci un patērētājiem;
	f)	uzliekot ex-ante reglamentējošas saistības tikai gadījumos, kad konkurence nav efektīva un ilgtspējīga, un atvieglojot vai atceļot šādas saistības, tiklīdz šis nosacījums ir izpildīts.

9) iekļauj šādu pantu:"

8.a pants

Radiofrekvenču spektra politikas stratēģiskā plānošana un saskaņošana ▌

1. Dalībvalstis gan savstarpēji, gan ar Komisiju sadarbojas radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģiskajā plānošanā, koordinēšanā un saskaņošanā Eiropas Kopienā. Šai nolūkā tās inter alia ņem vērā arī tautsaimniecības, drošības, veselības un sabiedrības intereses, vārda brīvību, ES politikas kultūras, zinātniskos, sociālos un tehniskos aspektus, kā arī radiofrekvenču spektra lietotāju kopienu dažādās intereses, lai uzlabotu radiofrekvenču spektra lietošanu un izvairītos no kaitīgiem traucējumiem.

2. Sadarbojoties savā starpā un ar Komisiju, dalībvalstis veicina radiofrekvenču spektra politikas pieeju koordinēšanu Eiropas Kopienā un attiecīgā gadījumā arī koordinē saskaņotos nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu, kas vajadzīga elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidei un darbībai.

3. Komisija, maksimāli ņemot vērā Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK*, atzinumu, var iesniegt tiesību aktu priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei attiecībā uz daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi. Šādās programmās saskaņā ar šās direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu.

4. Gadījumos, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Kopienas interešu efektīvu koordinēšanu starptautiskajās organizācijās, kas ir kompetentas radiofrekvenču spektra jautājumos, Komisija, maksimāli ņemot vērā ▌RSPG ▌atzinumu, var ieteikt Eiropas Parlamentam un Padomei kopējās politikas mērķus.

▌

__________________

* OV L 198, 27.7.2002., 49. lpp.

10) direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

9. pants

Elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pārvaldība

1. Ņemot vērā to, ka radiofrekvences ir sabiedriski resursi, kuriem ir svarīga sociālā, kultūras un ekonomiskā vērtība, dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. un 8.a pantu. Tās nodrošina, ka šādu radiofrekvenču spektra iedalīšana elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām un vispārēju atļauju vai individuālu izmantošanas tiesību izdošana šādām radiofrekvencēm, ko veic kompetentas valsts iestādes, ir pamatota ar objektīviem, pārskatāmiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem.

Piemērojot šo pantu, dalībvalstis ievēro attiecīgos starptautiskos nolīgumus, tostarp ITU noteikumus par radiosakariem, un var ņemt vērā valsts politikas apsvērumus.

2. Dalībvalstis veicina radiofrekvenču izmantošanas saskaņošanu visā Kopienā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu un lai nodrošinātu izdevīgumu patērētājiem, piemēram, apjomradītus ietaupījumus un pakalpojumu savstarpējo savietojamību. Šādi rīkojoties, tās darbojas saskaņā ar 8.a pantu un Lēmumu Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums).

3. Ja vien šā punkta otrajā daļā nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu tehnoloģijas, ko izmanto elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, var izmantot radiofrekvenču joslās, par kurām saskaņā ar Kopienas tiesībām deklarēts, ka tās ir pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem ▌.

Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantotajiem radiotīklu vai bezvadu piekļuves tehnoloģiju veidiem, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi, lai:
	a)	novērstu kaitīgus traucējumus;
	b)	aizsargātu sabiedrības veselību pret elektromagnētiskajiem laukiem;
	c)	nodrošinātu pakalpojuma tehnisku kvalitāti;
	d)	maksimāli nodrošinātu radiofrekvences koplietošanu;
	e)	nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu, vai
	f)	nodrošinātu vispārēju interešu mērķa sasniegšanu saskaņā ar 4. punktu.

4. Ja vien šā punkta otrajā daļā nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, par kurām saskaņā ar Kopienas tiesībām deklarēts, ka tās ir pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem, tostarp vajadzības gadījumā prasību ievērot ITU radiosakaru noteikumus.

Pasākumi, ar ko nosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta, elektronisko sakaru pakalpojumiem pieejams spektrs, ir pamatoti, ja ar to palīdzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem īsteno dalībvalstu noteiktu vispārēju interešu mērķi, piemēram, bet ne tikai:
	a)	cilvēku drošība;
	b)	sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana;
	c)	radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana; vai
	d)	kultūru un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana, piemēram, nodrošinot radio un televīzijas apraides pakalpojumus.

Pasākumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu elektronisko sakaru pakalpojumu konkrētā spektrā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība aizsargāt cilvēku drošības pakalpojumus. Dalībvalstis izņēmuma kārtā var arī izvērst šādu pasākumu, lai sasniegtu citus vispārējas intereses mērķus, ko dalībvalstis nosaka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību un nodod atklātībai šādu pārskatu rezultātus.

6. Šā panta 3. un 4. punktu piemēro spektra iedalījumam elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām, vispārēju atļauju izsniegšanai un radiofrekvenču individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai pēc …(18).

Uz spektra iedalījumu, vispārējām atļaujām un individuālajām izmantošanas tiesībām, kas jau pastāvēja līdz …*, attiecas 9.a pants.

7. Neskarot īpašo direktīvu noteikumus un ņemot vērā attiecīgos valstu apstākļus, dalībvalstis var paredzēt noteikumus, lai novērstu spektra izmantošanas tiesību uzkrāšanu, jo īpaši nosakot izmantošanas tiesību turētājam stingrus termiņus šo tiesību efektīvai izmantošanai un termiņu neievērošanas gadījumā piemērojot sankcijas, tostarp finanšu sankcijas vai tiesību anulēšanu. Minētos noteikumus izveido un piemēro samērīgi, nediskriminējoši un pārskatāmi.

11) iekļauj šādus pantus:"

9.a pants

Spēkā esošo tiesību ierobežojumu pārskatīšana

1. Piecu gadu laikposmā, kas sākas …*, dalībvalstis var atļaut radiofrekvenču izmantošanas tādu tiesību turētājiem, kuras piešķirtas pirms minētās dienas un kuras būs spēkā vismaz piecus gadus pēc tās, iesniegt kompetentajai valsts iestādei pieteikumu atkārtoti izvērtēt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. un 4. punktu.

Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kompetentā valsts iestāde paziņo tiesību turētājam par ierobežojumu atkārtotu izvērtēšanu, norādot tiesību apjomu pēc atkārtotas izvērtēšanas un ļaujot viņam pieņemamā termiņā anulēt pieteikumu.

Ja tiesību turētājs anulē pieteikumu, tiesības nemainās līdz dienai, kad tās zaudē spēku, vai arī līdz piecu gadu laikposma beigām, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

2. Pēc 1. punktā minētā piecu gadu laikposma beigām dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 9. panta 3. un 4. punktu piemēro visām pārējām vispārējām atļaujām vai individuālajām izmantošanas tiesībām un spektra iedalījumam elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām, kas pastāvēja …(19).

3. Piemērojot šo pantu, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus godīgas konkurences veicināšanai.

4. Piemērojot šo pantu pieņemtais pasākums nav nodrošinājums jaunām lietošanas tiesībām, un tādējādi uz to neattiecas attiecīgie 5. panta 2. punkta noteikumi Direktīvā 2002/20/EK (Atļauju piešķiršanas direktīva).

9.b pants

Individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošana vai iznomāšana

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi saskaņā ar radiofrekvenču izmantošanai izvirzītajiem nosacījumiem un valstī noteikto kārtību var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences tajās joslās, attiecībā uz kurām tas ir paredzēts īstenošanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu.

Arī attiecībā uz citām joslām dalībvalstis var paredzēt uzņēmumiem noteikumu par individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu citiem uzņēmumiem saskaņā ar valstī noteikto kārtību.

Individuālajās radiofrekvenču izmantošanas tiesības turpina piemērot pēc tiesību nodošanas vai iznomāšanas, ja vien kompetenta valsts iestāde nav noteikusi savādāk.

Dalībvalstis var arī noteikt, ka pirmā punkta noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmuma individuālās tiesības izmantot radiofrekvences sākotnēji ir iegūtas bez maksas.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmuma nodoms nodot radiofrekvenču izmantošanas tiesības, kā arī veiktā nodošana tiek saskaņā ar valsts procedūrām paziņota kompetentajām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķīrumiem, un darīta zināma atklātībai. Ja radiofrekvenču izmantošana ir saskaņota, piemērojot Lēmumu Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) vai citus Kopienas pasākumus, šādu nodošanu veic atbilstīgi šādas saskaņotas izmantošanas principiem.

3. Komisija var noteikt atbilstošus īstenošanas pasākumus, lai noteiktu tās joslas, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram. Šie pasākumi neattiecas uz frekvencēm, kuras neizmanto apraidei.

Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šās direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12) direktīvas 10. pantu groza šādi:

	a)	1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:" 1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes kontrolē to, kā piešķir izmantošanas tiesības visiem valsts numerācijas resursiem un pārvalda valsts numerācijas plānus. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem publiski pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem ir nodrošināti atbilstīgi numuri un numerācijas sērijas. Valsts regulatīvās iestādes izveido objektīvas, pārskatāmas un nediskriminējošas procedūras, lai piešķirtu valsts numerācijas resursu izmantošanas tiesības. 2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka valsts numerācijas plānus un procedūras piemēro tā, lai būtu vienlīdzīga attieksme pret visiem publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmums, kam ir piešķirtas numuru sērijas izmantošanas tiesības, nediskriminē citus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus attiecībā uz numuru secību, ko izmanto, lai sniegtu piekļuvi to pakalpojumiem."
	b)	4. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 4. Dalībvalstis atbalsta to, ka Kopienā saskaņo konkrētus numurus vai numerācijas sērijas, ja tas sekmē gan iekšējā tirgus darbību, gan Eiropas mēroga pakalpojumu attīstību. Komisija šajā jautājumā var paredzēt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru."

13) direktīvas 11. pantu groza šādi:

1. punkta otrās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:"

–

rīkojas, pamatojoties uz vienkāršām, efektīvām, pārredzamām un publiski pieejamām procedūrām, ko piemēro bez diskriminācijas un nekavējoties, un katrā ziņā pieņem lēmumu sešos mēnešos pēc pieteikuma iesniegšanas, izņemot atsavināšanas gadījumos, un

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad valsts vai pašvaldības iestādes saglabā īpašumtiesības un kontroli pār tādiem uzņēmumiem, kas pārvalda publiskos elektronisko sakaru tīklus un/vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, ievēro efektīvu strukturālu nodalījumu starp 1. punktā minēto pienākumu piešķirt tiesības un darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli."

14) direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

12. pants

Elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāju tīkla elementu un saistītu iekārtu līdzāsatrašanās un koplietošana

1. Ja uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, vai tas var izmantot procedūru īpašuma atsavināšanai vai izmantošanai, valsts regulatīvajām iestādēm jābūt iespējai, pilnībā ņemot vērā proporcionalitātes principu, veicināt šādu iekārtu vai īpašuma, tostarp ēku, ievadu ēkās, ēku elektroinstalācijas, stabu, antenu, torņu un citu atbalsta konstrukciju, kabeļu šahtu, cauruļvadu, kabeļu aku un sadales punktu koplietošanu.

2. Dalībvalstis var prasīt, lai 1. punktā minēto tiesību turētāji atļauj iekārtu vai īpašuma koplietošanu (tostarp fizisku līdzāsatrašanos) vai veic pasākumus, ar ko atvieglotu valsts pasūtījuma darbu koordinēšanu, lai aizsargātu vidi, sabiedrības veselību, sabiedrības drošību vai izpildītu pilsētplānošanas un valsts mēroga plānošanas mērķus, un to var dara tikai pēc atbilstīga sabiedriskās apspriešanās laikposma, kurā visām ieinteresētajām pusēm dod iespēju paust viedokli. Šādā koplietošanas vai koordinēšanas procedūrā var ietvert noteikumus par iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadali.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts iestādes pēc piemērota perioda, kad ir veikta sabiedriskā apspriešana, kuras laikā visām ieinteresētajām pusēm ir iespēja paust savu viedokli, ir pilnvarotas uzlikt saistības kopīgi lietot elektroinstalāciju, kas atrodas ēkās vai līdz pirmajam koncentrēšanas vai sadales punktam, ja tas atrodas ārpus ēkas, 1. punktā minēto tiesību turētājiem un/vai šādas instalācijas īpašniekam, ja to pamato apstāklis, ka šādas infrastruktūras dublēšana būtu ekonomiski neefektīva vai fiziski nepraktiska. Šādā koplietošanas vai saskaņošanas kārtībā var iekļaut noteikumus iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadalei, attiecīgā gadījumā veicot korekcijas atkarībā no riska.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās valsts iestādes var uzlikt uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo informāciju, ja to prasa kompetentās iestādes, lai šīs iestādes kopā ar valsts regulatīvajām iestādēm varētu izstrādāt detalizētu uzskaitījumu par 1. punktā minēto iekārtu veidu, pieejamību un ģeogrāfisko izvietojumu; tās to dara pieejamu ieinteresētajām pusēm.

5. Pasākumi, ko valsts regulatīvās iestādes veic saskaņā ar šo pantu, ir objektīvi, pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi. Attiecīgos gadījumos šos pasākumus veic sadarbībā ar vietējām iestādēm.

15) iekļauj šādu nodaļu:"

IIIa nodaļa

TĪKLU UN PAKALPOJUMU DROŠĪBA UN INTEGRITĀTE

13.a pants

Drošība un integritāte

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko sakaru tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, veic piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai atbilstīgi pārvarētu tīklu un pakalpojumu drošības apdraudējumus. Ņemot vērā jaunākos tehniskos sasniegumus, ar šiem pasākumiem nodrošina novērtētajam riskam atbilstīgu drošības pakāpi. Jo īpaši veic pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi uz lietotājiem vai savienotajiem tīkliem.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina publisko sakaru tīklus, veic atbilstīgus pasākumus, lai garantētu tīklu integritāti, tādējādi šajos tīklos nodrošinot pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina publisko sakaru tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, paziņo kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei par drošības vai integritātes pārkāpumiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu darbību vai pakalpojumu sniegšanu.

Vajadzības gadījumā attiecīgā valsts regulatīvā iestāde informē kompetentās valsts iestādes citās dalībvalstīs un Eiropas tīklu informācijas drošības aģentūru (ENISA) ▌. Attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var informēt sabiedrību, vai arī prasīt, ka to dara attiecīgie uzņēmumi, ja tā uzskata, ka pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs.

Attiecīgā valsts regulatīvā iestāde Komisijai un ENISA reizi gadā iesniedz kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un saskaņā ar šo punktu veikto rīcību.

4. Komisija, pilnībā ņemot vērā ENISA atzinumu, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai saskaņotu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. Minēto tehniskās īstenošanas pasākumu pamatā pēc iespējas lielākā mērā ir Eiropas un starptautiskie standarti, un tie neliedz dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, tiecoties sasniegt 1. un 2. punktā izklāstītos mērķus.

Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

13.b pants

Īstenošana un izpilde

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 13.a panta īstenošanas nolūkā kompetentās valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas izdot saistošas instrukcijas, tostarp attiecībā uz īstenošanas termiņiem, uzņēmumiem, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentās valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kas nodrošina publisko sakaru tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus:

	a)	sniegtu informāciju, kas vajadzīga pakalpojumu un tīklu drošības un/vai integritātes novērtēšanai, tostarp informējot par dokumentētu drošības politiku, un
	b)	īstenotu drošības revīziju, ko veic kvalificēta neatkarīga struktūra vai kompetenta valsts iestādes, kas par tās rezultātiem informē valsts regulatīvo iestādi. Revīzijas izmaksas sedz uzņēmums.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras izmeklēt noteikumu neievērošanas gadījumus un to, kā šie gadījumi ietekmē tīklu drošību un integritāti.

4. Šie noteikumi neskar šīs direktīvas 3. pantu.

16) direktīvas 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

3. Ja uzņēmumam ir būtiska ietekme konkrētā tirgū (pirmajā tirgū), var noteikt, ka tam ir būtiska ietekme arī ar to cieši saistītā tirgū (otrajā tirgū), ja saikne starp šiem diviem tirgiem ir tāda, kas ļauj ietekmi, kas ir pirmajā tirgū, izmantot otrajā tirgū, tādējādi stiprinot uzņēmuma ietekmi tirgū. Tādējādi saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9., 10., 11. un 13. pantu otrajā tirgū var piemērot aizsardzības līdzekļus, lai novērstu šādu izmantošanu, un ‐ ja šādi aizsardzības līdzekļi izrādās nepietiekami ‐ aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK (Vispārējā pakalpojuma direktīva) 17. pantu.

17) direktīvas 15. pantu groza šādi:

	a)	virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:" Procedūra tirgu norādīšanai un noteikšanai"
	b)	1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:" 1. Pēc sabiedriskās apspriešanas, tostarp ar valsts regulatīvajām iestādēm, kā arī maksimāli ņemot vērā EESRI atzinumu, Komisija saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru pieņem Ieteikumu par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem (ieteikums). Ieteikumā norāda tos produktu un pakalpojumu tirgus elektronisko komunikāciju nozarē, kuru iezīmes var būt par pamatu, lai regulatīvā nolūkā uzliktu īpašajās direktīvās minētos pienākumus, neskarot tirgus, kurus konkrētos gadījumos var noteikt saskaņā ar konkurences tiesībām. Komisija nosaka tirgus saskaņā ar konkurences tiesību principiem."
	c)	3. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 3. Valsts regulatīvās iestādes, maksimāli ņemot vērā ieteikumu un pamatnostādnes, saskaņā ar konkurences tiesību principiem un atbilstīgi apstākļiem valstī nosaka konkrētus tirgus, jo īpaši konkrētus ģeogrāfiskos tirgus, kas atrodas to teritorijā. Pirms to tirgu noteikšanas, kas nav ieteikumā norādītie tirgi, valsts regulatīvās iestādes veic 6. un 7. pantā minētās procedūras."
	d)	4. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 4. Pēc apspriešanās, tostarp ar valsts regulatīvajām iestādēm, un pēc iespējas vairāk ņemot vērā EESRI atzinumu, Komisija saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var pieņemt lēmumu par vairāku valstu tirgu identificēšanu."

18) direktīvas 16. pantu groza šādi:

1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:"
1. Valsts regulatīvās iestādes veic attiecīgo tirgu analīzi, ņemot vērā ieteikumā norādītos tirgus un pēc iespējas vairāk ievērojot pamatnostādnes. Dalībvalstis nodrošina to, ka šī analīze attiecīgā gadījumā tiek veikta sadarbībā ar valsts konkurences iestādēm.
2. Ja valsts regulatīvajai iestādei saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu, Direktīvas 2002/22/EK (Vispārējā pakalpojuma direktīva) 17. pantu vai Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 8. pantu ir jānosaka, vai piemērot, saglabāt, grozīt vai anulēt pienākumus uzņēmumiem, tā, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū valda pilnvērtīga konkurence."

4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:"
4.  Ja valsts regulatīvā iestāde nosaka, ka tirgus nav pilnvērtīgi konkurētspējīgs, tā nosaka uzņēmumus, kam atsevišķi vai kopā ir būtiska ietekme minētajā tirgū saskaņā ar 14. pantu, un valsts regulatīvā iestāde šādiem uzņēmumiem piemēro atbilstīgus īpašus reglamentējošus pienākumus, kas minēti šā panta 2. punktā, vai uztur spēkā vai groza šādus pienākumus, ja tādi jau pastāv.
5.  Ja vairāku valstu tirgi ir noteikti ar lēmumu, kas minēts 15. panta 4. punktā, attiecīgās valsts regulatīvās iestādes kopā veic tirgus analīzi, pēc iespējas vairāk ņemot vērā pamatnostādnes, un saskaņoti lemj par šā panta 2. punktā minēto reglamentējošo pienākumu piemērošanu, uzturēšanu spēkā, grozīšanu vai atcelšanu.
6.  Uz saskaņā ar 3. un 4. punktu veiktajiem pasākumiem attiecas 6. un 7. pantā minētās procedūras. Valsts regulatīvās iestādes veic attiecīgo tirgu analīzi un saskaņā ar 7. pantu paziņo par atbilstīgā pasākuma projektu:

	a)	trīs gados pēc iepriekšējā pasākuma pieņemšanas, kas saistīts ar minēto tirgu. Tomēr izņēmuma kārtā šo laika posmu var pagarināt uz laiku līdz trijiem papildu gadiem, ja valsts regulatīvā iestāde Komisijai ir paziņojusi pamatotu pagarinājuma ierosinājumu un Komisija nav to noraidījusi mēneša laikā pēc tam, kad pagarinājums paziņots;
	b)	attiecībā uz tirgiem, par kuriem Komisijai nav iepriekš paziņots, ‐ divos gados pēc tam, kad pieņemts pārskatītais ieteikums par attiecīgajiem tirgiem, vai
	c)	attiecībā uz dalībvalstīm, kas nesen pievienojušās Eiropas Savienībai, ‐ viena gada laikā pēc to pievienošanās.

pievieno šādu punktu:"
7. Ja valsts regulatīvā iestāde ieteikumā norādītā attiecīgā tirgus analīzi nav pabeigusi laikposmā, kas paredzēts 16. panta 6. punktā, EESRI pēc pieprasījuma palīdz attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pabeigt analīzi par īpašo tirgu un īpašiem pienākumiem, ko paredzēts piemērot. Šādas palīdzības gadījumā attiecīgā valsts regulatīvā iestāde sešos mēnešos saskaņā ar 7. pantu Komisijai paziņo par pasākuma projektu."

19) direktīvas 17. pantu groza šādi:

	a)	1. punkta pirmajā teikumā vārdu "standarti" aizstāj ar vārdkopu "neobligāti standarti";
	b)	2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:" Ja tādu standartu un/vai specifikāciju nav, dalībvalstis veicina Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU), Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT), Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehniskās komisijas (IEC) pieņemto starptautisko standartu vai rekomendāciju ieviešanu."
	c)	4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:" 4. Ja Komisija plāno konkrētu standartu un/vai specifikāciju ieviešanu padarīt obligātu, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu un aicina visas attiecīgās personas publiski izteikt savu viedokli. Komisija veic atbilstīgus īstenošanas pasākumus un dara attiecīgo standartu ieviešanu obligātu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā standartu un/vai specifikāciju sarakstā ievietojot atsauci uz tiem kā uz obligātiem standartiem. 5. Ja Komisija uzskata, ka 1. punktā minētie standarti un/vai specifikācijas vairs neveicina saskaņotu elektroniskās komunikācijas pakalpojumu sniegšanu vai ka tie vairs neatbilst patērētāju vajadzībām vai kavē tehnoloģijas attīstību, tā saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru izslēdz tos no šā panta 1. punktā minētā standartu un/vai specifikāciju saraksta."
	d)	6. punktā vārdkopu "darbojoties saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru, izsvītro šos standartus un/vai specifikācijas no 1. punktā minētā standartu un/vai specifikāciju saraksta" aizstāj ar vārdkopu "veic piemērotus īstenošanas pasākumus un izsvītro šos standartus un/vai specifikācijas no 1. punktā minētā standartu un/vai specifikāciju saraksta";
	e)	iekļauj šādu punktu:" 6. a Šā panta 4. un 6. pantā minētos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru."

20) direktīvas 18. pantu groza šādi:

1. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:"

lai digitālu televīzijas pakalpojumu sniedzēji un iekārtu nodrošinātāji sadarbotos, sniedzot savstarpēji savietojamus televīzijas pakalpojumus lietotājiem ar invaliditāti.

svītro 3.punktu;

21) direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

19. pants

Saskaņošanas procedūras

1. Neskarot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju piešķiršanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts regulatīvo iestāžu regulatīvo uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, var radīt šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā EESRI atzinumu ▌, sniegt ieteikumu vai pieņemt lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto noteikumu saskaņotu piemērošanu, lai turpinātu īstenot 8. pantā izklāstītos mērķus.

2. Ja Komisija sniedz ieteikumu atbilstīgi 1. punktam, tā rīkojas saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.

Dalībvalstis nodrošina, lai valsts regulatīvās iestādes, veicot savus uzdevumus, maksimāli ņemtu vērā tādus ieteikumus. Ja valsts regulatīvā iestāde pieņem lēmumu neievērot ieteikumu, tā informē Komisiju, pamatojot savu nostāju.

3. Lēmumos, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, var paredzēt vienīgi saskaņotu vai koordinētu pieeju šādiem jautājumiem:

vispārējo regulatīvo pieeju nekonsekventa īstenošana, ko valsts regulatīvās iestādes veic attiecībā uz elektronisko komunikāciju tirgu regulēšanu, piemērojot 15. un 16. pantu, ja tas rada šķērsli iekšējam tirgum. Šādi lēmumi neattiecas uz īpašajiem paziņojumiem, ko valsts regulatīvās iestādes izdevušas saskaņā ar 7.a pantu;

Tādā gadījumā Komisija ierosina lēmuma projektu tikai:
	–	vismaz divus gadus pēc tam, kad pieņemts Komisijas ieteikums par šo jautājumu, un
	–	maksimāli ņemot vērā EESRI atzinumu par šāda lēmuma pieņemšanu, kuru EESRI pēc Komisijas pieprasījuma sniedz trīs mēnešu laikā;

numerācijas, tostarp numuru sērijas, numuru un identifikatoru pārnesamības, numuru un adrešu translācijas sistēmas un piekļuve "112" neatliekamās palīdzības dienestiem.

4. Šā panta 1. punktā minēto lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. EESRI pēc savas iniciatīvas var sniegt Komisijai ieteikumu par to, vai būtu jāpieņem pasākums atbilstīgi 1. punktam.

22) direktīvas 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1. Ja saistībā ar spēkā esošajiem pienākumiem, kas noteikti saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām, rodas domstarpības starp uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus dalībvalstī, vai starp šādiem uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem dalībvalstī, kurā izmanto piekļuves un/vai savstarpējā savienojuma pienākumus, kas izriet no šīs direktīvas vai īpašajām direktīvām, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde pēc vienas puses pieprasījuma, neskarot 2. punktu, pieņem saistošu lēmumu, lai izšķirtu domstarpības iespējami īsākajā laikposmā un katrā ziņā četros mēnešos, izņemot ārkārtas apstākļus. Attiecīgā dalībvalsts pieprasa visām pusēm pilnībā sadarboties ar valsts regulatīvo iestādi.

23) direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

21. pants

Pārrobežu domstarpību izšķiršana

1. Ja saistībā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām rodas pārrobežu domstarpības starp pusēm dažādās dalībvalstīs un ja domstarpības ir vairāk nekā vienas dalībvalsts regulatīvo iestāžu kompetencē, piemēro 2., 3. un 4. punktā paredzētos noteikumus.

2. Jebkura puse var nodot domstarpības izskatīšanai attiecīgajā valsts regulatīvajā iestādē. Kompetentās valsts regulatīvās iestādes koordinē rīcību un tām ir tiesības apspriesties ar EESRI, lai konsekventi izšķirtu domstarpības saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem.

Saistības, ko strīdu risināšanā uzņēmumiem noteikušas valsts regulatīvās iestādes, atbilst šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem.

Ikviena valsts regulatīvā iestāde, kuras kompetencē ir šādu domstarpību izšķiršana, var pieprasīt EESRI pieņemt ieteikumu par rīcību, kas atbilstīgi pamatdirektīvas un/vai īpašo direktīvu noteikumiem jāveic, lai izšķirtu domstarpības.

Ja EESRI iesniegts tāds pieprasījums, visas valsts regulatīvās iestādes, kuru kompetencē ir kāds no domstarpību aspektiem, sagaida EESRI atzinumu, pirms uzsāk darbību domstarpību izšķiršanai. Tas neliedz valsts regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā veikt steidzamus pasākumus.

Attiecībā uz visiem pienākumiem, ko valsts regulatīvā iestāde ir uzlikusi uzņēmumam saistībā ar domstarpību izšķiršanu, ievēro šīs direktīvas vai īpašo direktīvu noteikumus un maksimāli ņem vērā EESRI pieņemto atzinumu.

3. Dalībvalstis var paredzēt noteikumu, ka kompetentās valsts regulatīvās iestādes var kopīgi atteikties izšķirt domstarpības, ja pastāv citi mehānismi, tostarp starpniecība, un tie labāk veicinātu domstarpību savlaicīgu izšķiršanu saskaņā ar 8. panta noteikumiem.

Valsts regulatīvās iestādes nekavējoties informē attiecīgās puses. Ja pēc četriem mēnešiem domstarpības nav izšķirtas, ja prasību iesniegusī puse domstarpību izšķiršanu nav nodevusi tiesā un ja kāda no pusēm to pieprasa, valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem noteikumiem koordinē rīcību, lai izšķirtu domstarpības, maksimāli ņemot vērā EESRI pieņemto atzinumu.

4. Procedūra, kas minēta 2. punktā, neliedz pusēm iesniegt prasību tiesā.

24) iekļauj šādu pantu:"

21.a pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to attiecīgo valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un īpašajām direktīvām, un veic visus to īstenošanai nepieciešamos pasākumus. Sankcijām jābūt atbilstošām, efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis līdz …(20) paziņo šos noteikumus Komisijai un to nekavējoties informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus.

25) direktīvas 22. pantu groza šādi:

▌
	a)	3. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu."
	b)	svītro 4. punktu.;

26) svītro 27. pantu;

27) svītro I pielikumu;

28) II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:"

II PIELIKUMS

Kritēriji, ko valsts regulatīvās iestādes izmanto, saskaņā ar 14. panta 2. punkta otro daļu izvērtējot kopēju dominējošu stāvokli.

Var konstatēt, ka diviem vai vairākiem uzņēmumiem kopā ir dominējošs stāvoklis 14. panta nozīmē, pat ja starp tiem nav strukturālu vai citu saikņu, ja tie darbojas tirgū, kurā nav efektīvas konkurences un kurā nevienam atsevišķam uzņēmumam nav būtiskas tirgus ietekmes. Saskaņā ar attiecīgajām Kopienas tiesībām un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru par kopīgu dominējošu stāvokli ▌, tāda situācija var veidoties, ja tirgus ir koncentrēts un ja tam piemīt vairākas attiecīgas iezīmes, no kurām elektronisko sakaru jomai visbūtiskākās ir šādas iezīmes:
	–	maza pieprasījuma elastība,
	–	līdzīgas tirgus daļas,
	–	lieli juridiski vai ekonomiski šķēršļi ienākšanai tirgū,
	–	vertikāla integrācija un kolektīvs piegādes atteikums,
	–	pretsvara trūkums no pircēju puses,
	–	iespējamas konkurences trūkums.

Minētais saraksts ir vienīgi indikatīvs, tas nav pilnīgs un tajā minētie kritēriji nav kumulatīvi. Saraksts ir vairāk paredzēts, lai norādītu tos pierādījumu veidus, kurus var izmantot, lai nostiprinātu pārliecību attiecībā uz kopēja dominējoša stāvokļa esamību. ▌

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/19/EK (Piekļuves direktīva)

Ar šo Direktīvu 2002/19/EK groza šādi:

1) direktīvas 2. pantu groza šādi:

panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:"

"piekļuve" ir ar konkrētiem nosacījumiem saistītas ekskluzīvas vai neekskluzīvas tiesības citam uzņēmumam piekļūt iekārtām un/vai pakalpojumiem, lai sniegtu elektronisko komunikāciju pakalpojumus, tostarp, ja tos izmanto informācijas sabiedrības pakalpojumu vai apraides satura pakalpojumu izplatīšanai. Tā inter alia ietver: piekļuvi tīkla elementiem un saistītām iekārtām, tostarp iekārtu vadu vai bezvadu savienojumiem (tā jo īpaši ietver piekļuvi vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru līnijā); piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, ietverot ēkas, kabeļu šahtas un stabus; piekļuvi attiecīgām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi informācijas sistēmām un datubāzēm, lai pasūtījumu sagatavošanai, piegādēm, pasūtījumiem, uzturēšanas un labošanas pieprasījumiem un rēķiniem; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem.

panta e) punktu aizstāj ar šādu punktu:"

"vietējā sakaru līnija" ir fiziska shēma, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu ar komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskā elektronisko sakaru tīklā.

2) direktīvas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1. Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un ‐ ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu ‐ pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts regulatīvā iestāde uzlikusi, ievērojot 5. līdz 8. pantu.

3) direktīvas 5. pantu groza šādi:

a) 1. punktu groza šādi:

	i)	1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:" 1. Valsts regulatīvās iestādes, darbojoties saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā noteiktajiem mērķiem, veicina un, attiecīgos gadījumos, nodrošina, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilstīgu piekļuvi pakalpojumiem un to savstarpēju savienojumu, un savietojamību, veicot savus pienākumus, veicinot efektivitāti, noturīgu konkurenci, efektīvus ieguldījumus un inovācijas un sniedzot maksimālu labumu tiešajiem lietotājiem."
	ii)	ievieto šādu ab) apakšpunktu:" ab) pamatotos gadījumos un nepieciešamajā apjomā ‐ saistības uzņēmumiem, kuri kontrolē piekļuvi galalietotājiem, lai padarītu to pakalpojumus savietojamus."

	b)	2. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 2. Pienākumi un nosacījumi, kas uzlikti saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši, un tos ievieš saskaņā ar procedūrām, kas minētas Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6. un 7. un 7.a pantā."
	c)	svītro 3.punktu;
	d)	4. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 3. Attiecībā uz piekļuvi un savstarpēju savienojumu, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvā iestāde ir pilnvarota iejaukties pēc savas iniciatīvas ‐ pamatotos gadījumos, lai nodrošinātu politikas mērķus, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un procedūrām, kas minētas Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6., 7., 20. un 21. pantā."

4) direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2. Ņemot vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai grozītu I pielikumu. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5) svītro 7. pantu;

6) direktīvas 8. pantu groza šādi:"

1. punktā vārdkopu "9. līdz 13. pantā" aizstāj ar vārdkopu "9. līdz 13.a pantā";

3. punktu groza šādi:

pirmo daļu groza šādi:

_____________________
* OV L 24, 30.1.1998., 1. lpp.
** OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.";

	–	pirmajā ievilkumā vārdkopu "5. panta 1. punkta, 5. panta 2. punkta un 6. panta" aizstāj ar vārdkopu "5. panta 1. punkta un 6. panta";
	–	otrajā ievilkumā vārdkopu "Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/66/EK attiecībā uz personu datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju sektorā" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)*

ii)

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Ārkārtas apstākļos, ja valsts regulatīvā iestāde operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, gatavojas uzlikt piekļuves un savstarpējā savienojuma pienākumus, kas nav šīs direktīvas 9. līdz 13. pantā minētie pienākumi, tā šo pieprasījumu iesniedz Komisijai. Komisija maksimāli ņem vērā Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (EESRI)* atzinumu. Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktu pieņem lēmumu par to, vai ļaut valsts regulatīvajai iestādei veikt minētos pasākumus.
______________________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada ... Regula (EK) Nr. …/2009, [ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru (EESRI) iestādi un biroju]"

7) direktīvas 9. pantu groza šādi:

	a)	1. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 1. Valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar 8. panta noteikumiem var noteikt pārredzamības pienākumus attiecībā uz savstarpējo savienojumu un/vai piekļuvi, pieprasot operatoriem publiskot konkrētu informāciju, piemēram, grāmatvedības informāciju, tehniskās specifikācijas, tīkla raksturojumu, noteikumus un nosacījumus nodrošināšanai un lietošanai, tostarp jebkādus nosacījumus, kas ierobežo piekļuvi pakalpojumiem un lietojumprogrammām un/vai to izmantošanu, ja šādi nosacījumi dalībvalstīs ir atļauti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un cenas."
	b)	4. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 4. Neatkarīgi no 3. punkta, ja operatoram saskaņā ar 12. pantu ir pienākums attiecībā uz vairumtirdzniecības tīkla infrastruktūras piekļuvi ▌, valsts regulatīvās iestādes nodrošina standartpiedāvājuma publicēšanu, kas satur vismaz II pielikumā minētos elementus."
	c)	5. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 5. Komisija var pieņemt II pielikumā vajadzīgos grozījumus, lai to pielāgotu tehnoloģijas un tirgus attīstībai. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šā punkta noteikumu īstenošanā Komisijai var palīdzēt EESRI."

8) direktīvas 12. pantu groza šādi:

1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"

piešķirt trešām personām piekļuvi konkrētiem tīkla elementiem un/vai iekārtām, tostarp piekļuvi tīkla pasīvajiem elementiem un/vai atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, lai cita starpā ļautu veikt operatora izvēli un/vai sākotnēju atlasi, un/vai abonenta līnijas tālākpārdošanas piedāvājumu;

1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"

nodrošināt līdzāsatrašanos vai saistīto iekārtu cita veida koplietošanu ▌;

1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

nodrošināt piekļuvi saistītiem pakalpojumiem, tādiem kā identifikācijas, vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas pakalpojumu.

2. punkta ievadfrāzi un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:"
2. Lemjot par to, vai uzlikt 1. punktā minētos pienākumus, un jo īpaši izvērtējot, vai šādi pienākumi būtu samērīgi ar mērķiem, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā, valsts regulatīvās iestādes jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:

konkurējošo iekārtu izmantošanas vai uzstādīšanas tehnisko un saimniecisko dzīvotspēju, ņemot vērā tirgus attīstības pakāpi, kā arī ņemot vērā attiecīgā savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves būtību un veidu, tostarp citu galveno piekļuves produktu dzīvotspēju, piemēram, kabeļu kanalizācijas pieejamību;

panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:"

	c)	iekārtas īpašnieka sākotnējās investīcijas, ņemot vērā izdarītās publiskās investīcijas un riskus, kas saistīti ar investīciju veikšanu;
	d)	vajadzību nodrošināt konkurenci ilgtermiņā, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiski efektīvai uz infrastruktūru balstītai konkurencei;

iekļauj šādu 3. punktu:"
3. Valsts regulatīvās iestādes, uzliekot operatoram pienākumus nodrošināt piekļuvi saskaņā ar šo pantu, var noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas šādas piekļuves nodrošinātājam un/vai saņēmējiem jāievēro, lai garantētu normālu tīkla darbību. Pienākumi ievērot konkrētus tehniskus standartus vai specifikācijas ir saskaņā ar standartiem un specifikācijām, kas noteikti atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 17. pantam."

9) direktīvas 13. panta 1.punktu groza šādi:

"1. Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. pantu var noteikt pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var paturēt cenas pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot lietotājiem. Lai veicinātu operatora ieguldījumus, tostarp nākamās paaudzes tīklos, valsts regulatīvās iestādes ņem vērā ieguldījumus, ko operators ir veicis, un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar konkrēto jauno ieguldījumu tīkla projektā.";

▌

10) iekļauj šādus pantus:"

13.a pants

Funkcionālā nošķiršana

1. Ja valsts regulatīvā iestāde secina, ka, nosakot saskaņā ar 9. un 13. pantu attiecīgus pienākumus, nav izdevies izveidot efektīvu konkurenci un ka ir konstatētas būtiskas un pastāvīgas konkurences problēmas un/vai tirgus nepilnības saistībā ar dažu piekļuves produktu tirgus vairumtirdzniecības nodrošināšanu, tā, kā ārkārtas pasākumu, saskaņā ar Direktīvas 8. panta 3. punkta otrās daļas noteikumiem var uzlikt vertikāli integrētiem uzņēmumiem pienākumu nodot ar minēto piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības neatkarīgi strādājošai uzņēmējdarbības vienībai.

Minētā uzņēmējdarbības vienība nodrošina piekļuves produktus un pakalpojumus visiem uzņēmumiem, tostarp citām uzņēmējdarbības vienībām mātesuzņēmumā, tādos pašos termiņos un ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp attiecībā uz cenu un pakalpojumu līmeni, un ar to pašu sistēmu un procesu palīdzību.

2. Ja valsts regulatīvā iestāde plāno noteikt pienākumu veikt funkcionālo nošķiršanu, tā iesniedz Komisijai priekšlikumu, kurā ietver:

	a)	pierādījumu, kas pamato valsts regulatīvās iestādes secinājumus, kā minēts 1. punktā;
	b)	pierādījumu, ka pieņemamā laikposmā nav vai nav pietiekami lielu izredžu izveidot infrastruktūras konkurenci;
	c)	analīzi par gaidāmo ietekmi uz regulatīvo iestādi, uzņēmumu, it īpaši uz atdalītā uzņēmuma darbaspēku un elektronisko komunikāciju nozari kopumā, un stimuliem ieguldīt līdzekļus nozarē kopumā, jo īpaši attiecībā uz vajadzību nodrošināt sociālu un teritoriālu kohēziju, un uz citām ieinteresētajām personām, jo īpaši norādot gaidāmo ietekmi uz konkurenci un iespējamo ietekmi uz patērētājiem;
	d)	analīzi par iemesliem, kas pamato, ka šis pienākums būs visefektīvākais līdzeklis, ar ko piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri paredzēti konstatēto konkurences problēmu/tirgus nepilnību novēršanai;

3. Tiesību akta projekts ietver šādus elementus:

	a)	nošķiršanas būtību un pakāpi, konkrēti norādot nošķirtās uzņēmējdarbības vienības juridisko statusu;
	b)	nošķirtās uzņēmējdarbības vienības aktīvus un produktus un pakalpojumus, kas šai vienībai jāpiedāvā;
	c)	pārvaldības režīmu, lai nodrošinātu nošķirtajā uzņēmējdarbības vienībā nodarbinātā personāla neatkarību un atbilstošus stimulus;
	d)	noteikumus, ar ko nodrošina pienākumu pildīšanu;
	e)	noteikumus, ar ko nodrošina darbības procedūru pārskatāmību, jo īpaši no citu ieinteresēto personu viedokļa;
	f)	uzraudzības programmu, ar ko nodrošina noteikumu ievērošanu, ietverot gada pārskata publicēšanu.

4. Saskaņā ar Komisijas lēmumu par pasākuma projektu, kas pieņemts atbilstīgi 8. panta 3. punktam, valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantā, veic dažādo ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, valsts regulatīvā iestāde uzliek, saglabā, groza vai anulē pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6. un 7. pantu.

5. Uzņēmumam, kam noteikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu atzīts par uzņēmumu, kam ir būtiska ietekme tirgū, vai citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu.

13.b pants

Vertikāli integrētu uzņēmumu brīvprātīga nošķiršana

1. Uzņēmumi, kuri saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu ir atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme vienā vai vairākos konkrētajos tirgos, valsts regulatīvo iestādi informē iepriekš un laikus, lai valsts regulatīvā iestāde varētu izvērtēt paredzētās darbības iespaidu, ja tie plāno savus vietējās piekļuves tīkla aktīvus vai to lielu daļu nodot atsevišķam tiesību subjektam, kas nav to īpašumā, vai izveidot atsevišķu uzņēmējdarbības vienību, lai visiem mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp šo uzņēmumu mazumtirdzniecības struktūrvienībām, nodrošinātu pilnīgi līdzvērtīgus piekļuves produktus.

Turklāt uzņēmumi valsts regulatīvajai iestādei ziņo par visām izmaiņām tādās iecerēs, kā arī par nošķiršanas procesa galarezultātu.

2. Valsts regulatīvā iestāde novērtē plānotās transakcijas ietekmi uz pašreizējiem pienākumiem, kas regulatīvā nolūkā uzlikti saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (pamatdirektīva).

Šajā nolūkā valsts regulatīvā iestāde veic dažādo, ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantā.

Pamatojoties uz šo izvērtējumu, valsts regulatīvā iestāde uzliek, saglabā, groza vai anulē pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6. un 7. pantu.

3. Juridiski un/vai funkcionāli nošķirtajai uzņēmējdarbības vienībai var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tā ir atzīta par tādu, kam ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu, vai jebkādu citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu.

11) direktīvas 14. pantu groza šādi:

	a)	3. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu."
	b)	svītro 4. punktu.

12) II pielikumu groza šādi:

nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:"
Obligāto kritēriju saraksts, kas iekļaujams standartpiedāvājumos piekļuvei vairumtirdzniecības tīklam, tostarp koplietošanai vai pilnīgi atsevišķai piekļuvei vietējai sakaru līnijai noteiktā vietā, kas izziņotiem operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū (SMP), ir jāpublicē;"

pielikuma a) definīciju aizstāj ar šādu definīciju:"

"vietējā sakaru apakšlīnija" nozīmē daļēju vietējo sakaru līniju, kas savieno tīkla pieslēguma punktu ar koncentratorpunktu vai noteiktu piekļuves starppunktu fiksētajā publisko elektronisko sakaru tīklā;

pielikuma c) definīciju aizstāj ar šādu definīciju:"

"pilnīgi atsevišķa piekļuve vietējai sakaru līnijai" nozīmē saņēmējam nodrošinātu piekļuvi tāda SMP operatora vietējai sakaru līnijai vai vietējai sakaru apakšlīnijai, kas ļauj izmantot pilnu tīkla infrastruktūras kapacitāti;

pielikuma d) definīciju aizstāj ar šādu definīciju:"

A daļas 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:"
1. Tīkla elementi, kuriem ir piedāvāta piekļuve, kas jo īpaši ietver šādus elementus kopā ar piemērotām saistītajām iekārtām:

	a)	atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai un vietējai apakšlīnijai;
	b)	nodalītu piekļuvi vietējām sakaru apakšlīnijām (pilnīgu vai kopīgu), tostarp attiecīgos gadījumos piekļuvi tīkla elementiem, kuri nav aktīvi attiecībā uz atvilces maršrutēšanas tīklu paplašināšanu;
	c)	vajadzības gadījumā piekļuvi kabeļu kanalizācijai, lai nodrošinātu piekļuves tīklu paplašināšanu.

2. Informācija attiecībā uz fizisko piekļuves vietu atrašanās vietām, tostarp ārtelpu sadales punktiem un galvenajiem komutatoriem, vietējo sakaru līniju un apakšlīniju, kabeļu kanalizācijas un atvilces maršrutēšanas iekārtu pieejamību īpašās piekļuves tīkla daļās;
3. Tehniskie nosacījumi attiecībā uz piekļuvi vietējām sakaru līnijām, apakšlīnijām un kabeļu kanāliem un uz to izmantošanu, ieskaitot vītā pāra optiskās šķiedras kabeļu, vai tiem līdzvērtīgus, un kabeļu sadales iekārtu, kabeļu kanalizāciju un ar to saistīto iekārtu tehnisko raksturojumu;"

B daļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
1. Informācija par pastāvošajām SMP operatora attiecīgajām vietām vai iekārtu atrašanās vietām un plānoto atjaunināšanu*.
________________________________
* Ir iespēja paredzēt, ka sabiedrības drošības apsvērumu dēļ šī informācija pieejama tikai ieinteresētajām personām."

3. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva)

Ar šo Direktīvu 2002/20/EK groza šādi:

1) direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2. Piemēro arī šādu definīciju:

"vispārējā atļauja" ir tiesiskais regulējums, ko saskaņā ar šo direktīvu izveidojusi dalībvalsts, paredzot tiesības nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus un nosakot nozarei specifiskus pienākumus, kas var attiekties uz visiem vai uz atsevišķiem elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu veidiem.

2) 3. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:"

Uz uzņēmumiem, kas sniedz pārrobežu elektronisko sakaru pakalpojumus uzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs, attiecas tikai viena paziņošanas procedūra katrā attiecīgā dalībvalstī.

3) direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

5. pants

Radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības

1. Dalībvalstis atvieglo radiofrekvenču izmantošanu atbilstīgi vispārējām atļaujām. Nepieciešamības gadījumā dalībvalstis var piešķirt individuālas izmantošanas tiesības, lai:

	–	novērstu kaitīgus traucējumus;
	–	nodrošinātu pakalpojuma tehnisku kvalitāti;
	–	nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu, vai
	–	sasniegtu vispārējo interešu mērķus, kā noteikušas dalībvalstis saskaņā ar Kopienas tiesībām.

2. Ja ir nepieciešams piešķirt individuālas radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības, dalībvalstis pēc pieprasījuma piešķir šādas tiesības jebkuram uzņēmumam, kas saskaņā ar 3. pantā minēto vispārēju atļauju nodrošina vai izmanto tīklus vai pakalpojumus saskaņā šīs direktīvas 6. un 7. pantu un 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu un citiem noteikumiem, kas nodrošina efektīvu šo resursu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (pamatdirektīva).

Neskarot īpašos kritērijus un procedūras, ko dalībvalstis noteikušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu sniedzējiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības piešķir ar atvērtu, objektīvu, pārskatāmu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un ‐ attiecībā uz radiofrekvencēm ‐ saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Izņēmums saistībā ar prasību pēc atvērta procedūras ir iespējams vienīgi tad, ja radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu sniedzējiem ir svarīga vispārējo interešu mērķa sasniegšanai, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

Piešķirot izmantošanas tiesības, dalībvalstis norāda, vai un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tiesību turētājs var nodot šīs tiesības. Attiecībā uz radiofrekvencēm šis noteikums ir saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9. un 9.b pantu.

Ja dalībvalstis piešķir izmantošanas tiesības uz ierobežotu laikposmu, tam jābūt piemērotam attiecīgajam pakalpojumam izvirzītā mērķa ziņā, pienācīgi ņemot vērā vajadzību noteikt atbilstīgu laikposmu ieguldījuma amortizācijai.

Ja individuālās radiofrekvenču izmantošanas tiesības piešķir uz ▌desmit vai vairāk gadiem un ja uzņēmumi tās nevar nodot vai iznomāt cits citam saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9.b pantu, tad kompetentā valsts iestāde nodrošina, ka individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai piemērojamie kritēriji ir spēkā un tiek ievēroti licences darbības laikā, it īpaši pēc tiesību turētāja pamatota pieprasījuma. Ja šie kritēriji vairs nav spēkā, individuālās izmantošanas tiesības pārveido par vispārēju atļauju radiofrekvenču izmantošanai, par to paziņojot iepriekš un pēc pamatota laikposma beigām, vai arī atļauj uzņēmumiem tās savstarpēji nodot vai iznomāt saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9.b pantu.

3. Lēmumu par izmantošanas tiesību piešķiršanu pieņem, paziņo un publisko iespējami drīz pēc tam, kad valsts regulatīvā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu; trīs nedēļās, ja numuri saskaņā ar valsts numerācijas plānu ir iedalīti īpašiem nolūkiem, un sešās nedēļās, ja radiofrekvences saskaņā ar valsts radiofrekvenču plānu ir iedalītas elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanai. Pēdējais termiņš neskar piemērojamos starptautiskos nolīgumus attiecībā uz radiofrekvenču vai orbītas stāvokļu izmantošanu.

4. Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 6. pantu ir nolemts, ka tiesības izmantot numurus ar īpašu ekonomisko vērtību ir jāpiešķir, organizējot atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošu atlasi, dalībvalstis maksimālo trīs nedēļu laikposmu var pagarināt par vēl trīs nedēļām.

Attiecībā uz konkurētspējīgas vai salīdzinošas atlases procedūrām radiofrekvencēm tiek piemērots 7. pants.

5. Dalībvalstis neierobežo piešķiramo izmantošanas tiesību daudzumu, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu radiofrekvenču izmantošanu saskaņā ar 7. pantu.

6. Kompetentās valsts iestādes nodrošina to, ka radiofrekvences tiek efektīvi un faktiski izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. panta 2. punktu un 9. panta 2. punktu. Tās nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā netiek traucēta konkurence. Šādiem nolūkiem dalībvalstis var veikt piemērotus pasākumus, piemēram, piešķirt pārdošanas pilnvaras vai nomas tiesības izmantot radiofrekvences.

4) direktīvas 6. pantu groza šādi:

	a)	1. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 1. Izsniedzot vispārējo atļauju elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanai un radiofrekvenču izmantošanas tiesības, un numuru izmantošanas tiesības, drīkst piemērot tikai I pielikumā minētos nosacījumus. Šādi nosacījumi ir nediskriminējoši, samērīgi un pārredzami, un attiecībā uz radiofrekvenču izmantošanas tiesībām tie ir saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9. pantu."
	b)	2. punktā vārdkopu "Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 16., 17., 18. un 19. pantu" aizstāj ar vārdkopu "Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu";
	c)	3. punktā vārdu "pielikuma" aizstāj ar vārdkopu "I pielikuma";

5) direktīvas 7. pantu groza šādi:

1. punktu groza šādi:

ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"
1. Ja dalībvalsts izvērtē, vai ierobežot piešķiramo radiofrekvenču izmantošanas tiesību skaitu vai pagarināt spēkā esošo tiesību termiņu citādi, nekā saskaņā ar šādās tiesībās paredzētajiem nosacījumiem, tā, inter alia:"

ii)

c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"

publicē visus lēmumus par izmantošanas tiesību piešķiršanas ierobežošanu vai izmantošanas tiesību atjaunināšanu, minot to iemeslus;

3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
3. Ja radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķiršana ir jāierobežo, dalībvalstis piešķir šādas tiesības, pamatojoties uz atlases kritērijiem, kam jābūt objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem. Visus atlases kritērijus nosaka, pienācīgi ņemot vērā Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. panta mērķu sasniegšanu un minētās direktīvas 9. panta prasību izpildi."

5. punktā vārdkopu "9. pantu" aizstāj ar vārdkopu "9.b pantu";

6) direktīvas 10. pantu groza šādi:

1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:"
1.  Valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar 11. pantu uzrauga un pārrauga vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu ievērošanu un 6. panta 2. punktā minēto īpašo pienākumu izpildi.
Valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar 11. pantu ir pilnvarotas uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, kuri iekļauti vispārējā atļaujā, vai uzņēmumiem, kam piešķirtas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības, pieprasīt visu vajadzīgo informāciju, lai pārbaudītu vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu ievērošanu un 6. panta 2. punktā minēto īpašo pienākumu izpildi.
2.  Ja valsts regulatīvā iestāde konstatē, ka uzņēmums neievēro vienu vai vairākus vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumus vai nepilda 6. panta 2. punktā minētos īpašos pienākumus, tā par šiem konstatējumiem informē uzņēmumu un dod tam iespēju pieņemamā termiņā izklāstīt savu viedokli.
3.  Attiecīgā iestāde ir pilnvarota pieprasīt uzņēmumam tūlīt vai pieņemamā termiņā novērst 2. punktā minēto pārkāpumu, un tā veic piemērotus un samērīgus pasākumus, kuru mērķis ir izpildes nodrošināšana.

	a)	vajadzības gadījumā uzlikt preventīvus finansiālus sodus, turklāt tie var būt periodiski sodi ar atpakaļejošu spēku; un
	b)	izdot rīkojumus pārtraukt vai aizkavēt tāda pakalpojuma vai pakalpojuma kopuma sniegšanu, ja to turpināšana būtiski kaitētu konkurencei, līdz tiek nodrošināta atbilstība piekļuves nodrošināšanas pienākumam, kurš uzlikts pēc tam, kad saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu ir veikta tirgus analīze.

Pasākumus un iemeslus, ar kuriem tie ir pamatoti, nekavējoties paziņo attiecīgajam uzņēmumam un nosaka pieņemamu termiņu, kurā uzņēmums var izpildīt pasākumu."

4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
4. Neskarot 2. un 3. punkta noteikumus, dalībvalstis pilnvaro attiecīgo iestādi vajadzības gadījumā uzlikt finansiālus sodus uzņēmumiem par to, ka tie pieņemamā laikposmā, ko noteikusi valsts regulatīvā iestāde, nav snieguši informāciju saskaņā ar pienākumiem, kas uzlikti atbilstīgi šīs direktīvas 11. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam un Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9. pantam."

5. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
5. Nopietnu vai atkārtotu vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu vai 6. panta 2. punktā minētā īpašā pienākuma pārkāpumu gadījumā valsts regulatīvās iestādes var liegt uzņēmumam turpināt nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus vai apturēt vai anulēt izmantošanas tiesības, ja šā panta 3. punktā minētie pasākumi, kuru mērķis ir izpildes nodrošināšana, nav izrādījušies efektīvi. Reālas, samērīgas un preventīvas sankcijas un sodus var piemērot attiecībā uz visu pārkāpuma periodu, pat ja šis pārkāpums pēc tam ir novērsts."

6. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
6. Neskarot 2., 3. un 5. punktu, ja attiecīgajai iestādei ir pierādījums par vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu vai 6. panta 2. punktā minēto īpašo pienākumu pārkāpumu, kas rada tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības aizsargātībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai, vai radīs nopietnas ekonomiskas vai funkcionālas problēmas citiem elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu nodrošinātājiem vai lietotājiem vai radiofrekvenču spektra lietotājiem, tā var pieņemt tūlītējus pagaidu pasākumus, lai labotu situāciju pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Pēc tam attiecīgajam uzņēmumam dod pieņemamu iespēju izteikt savu viedokli un ierosināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Vajadzības gadījumā attiecīgā iestāde var apstiprināt pagaidu pasākumus, kas ir spēkā ne ilgāk kā 3 mēnešus, bet kuru darbību var pagarināt uz vēl trim mēnešiem, ja izpildes procedūras nav pabeigtas."

7) direktīvas 11. panta 1. punktu groza šādi:

panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:"

sistemātiskai vai katra atsevišķa gadījuma pārbaudei attiecībā uz I pielikuma A daļas 1. un 2. nosacījumu, B daļas 2. un 6. nosacījuma un C daļas 2. un 7. nosacījuma izpildi un 6. panta 2. punktā minēto pienākumu izpildi;

punkta b) apakšpunktā vārdu "Pielikums" aizstāj ar vārdkopu "I pielikums";

iekļauj šādus apakšpunktus:"

	g)	veicinot efektīvu radiofrekvenču izmantošanu un nodrošinot to efektīvu pārvaldību;
	h)	izvērtējot tīklu vai pakalpojumu turpmāku attīstību, kas varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas ir pieejami konkurentiem.

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Šā punkta pirmās daļas a), b), d), e), f), g) un h) apakšpunktā minēto informāciju nedrīkst prasīt pirms piekļuves tirgum vai kā tās priekšnosacījumu."

8) direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

14. pants

Tiesību un pienākumu grozījumi

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesības, nosacījumus un procedūras attiecībā uz vispārējām atļaujām un izmantošanas tiesībām vai tiesībām uzstādīt iekārtas var grozīt tikai objektīvi pamatotos gadījumos un samērīgā veidā, vajadzības gadījumā ņemot vērā īpašos nosacījumus, kas piemērojami nododamām radiofrekvenču izmantošanas tiesībām. Ja vien ierosinātie grozījumi nav nebūtiski un par tiem panākta vienošanās ar tiesību vai vispārējās atļaujas turētāju, atbilstīgā veidā sniedz paziņojumu par nolūku izdarīt minētos grozījumus, un ieinteresētajām personām, tostarp lietotājus un patērētājus, piešķir pietiekamu laikposmu, lai tās varētu izteikt savus viedokļus par piedāvātajiem grozījumiem, kas nav īsāks par četrām nedēļām, izņemot ārkārtas gadījumus.

2. Dalībvalstis neierobežo vai neanulē tiesības uzstādīt iekārtas vai radiofrekvenču izmantošanas tiesības pirms tā laikposma beigām, uz kuru tās ir piešķirtas, izņemot tad, ja tas ir pamatoti, vajadzības gadījumā saskaņā ar I pielikumu un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par tiesību anulēšanas kompensāciju.

9) direktīvas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka visu attiecīgo informāciju par tiesībām, nosacījumiem, procedūrām, maksājumiem, nodevām un lēmumiem, kas attiecas uz vispārējām atļaujām, izmantošanas tiesībām un tiesībām uzstādīt iekārtas, publicē un atjaunina piemērotā veidā, lai šī informācija būtu viegli pieejama visām ieinteresētajām aprindām.

10) direktīvas 17. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:"

1. Neskarot Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9.a pantu, dalībvalstis 2009. gada 31. decembrī spēkā esošās vispārējās atļaujas un individuālās izmantošanas tiesības pielāgo šīs direktīvas 5., 6. un 7. panta un I pielikuma noteikumiem, vēlākais, divos gados no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

2. Ja 1. punkta piemērošanas rezultātā tiek sašaurinātas tiesības vai paplašinātas jau pastāvošās vispārējās atļaujās un individuālās tiesības, dalībvalstis var pagarināt šo atļauju un tiesību termiņu, ilgākais, līdz 2012. gada 30. septembrim, ja netiek ietekmētas citu uzņēmumu tiesības, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Dalībvalstis par šādu pagarinājumu paziņo Komisijai un norāda tās iemeslus.

11) pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

4. pants

Atcelšana

Atceļ Regulu (EK) Nr. 2887/2000.

5. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz …(21) pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Tās šos aktus piemēro no ...(22)*.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu to savu tiesību aktu galveno noteikumu tekstu, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

║,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) pielikumu groza šādi:

1. pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

Šajā pielikumā izklāstītie nosacījumi ir visplašākais saraksts ar nosacījumiem, kas var būt saistīti ar vispārējām atļaujām (A daļa), radiofrekvenču izmantošanas tiesībām (B daļa) un numuru izmantošanas tiesībām (C daļa), kā paredzēts 6. panta 1. punktā un 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 5., 6., 7., 8. un 9. pantā noteiktos limitus.

2. A daļu groza šādi:

	a)	4. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 4. Tiešo lietotāju piekļuve valsts numerācijas plāna numuriem, Eiropas Telenumerācijas telpas numuriem, universāliem starptautiskiem bezmaksas numuriem un, ja tehniski un ekonomiski iespējams, dalībvalstu numerācijas plāniem un nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva)."
	b)	7. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 7. Personas datu un privātuma aizsardzība, kas raksturīga tieši elektronisko komunikāciju nozarei, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/58/EK (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju). ______________________ OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp."
	c)	8. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 8. Patērētāju aizsardzības noteikumi, kas attiecas tieši uz elektronisko komunikāciju nozari, tostarp nosacījumi atbilstīgi Direktīvai 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) un nosacījumi par pieejamību lietotājiem ar invaliditāti atbilstīgi minētās direktīvas 7. pantam."
	d)	11. punktā vārdkopu "Direktīva 97/66/EK" aizstāj ar vārdkopu "Direktīva 2002/58/EK";
	e)	iekļauj šādu punktu:" 11. a Nosacījumi, ar kādiem valsts iestādes var izmantot paziņojumus plašai sabiedrībai, lai brīdinātu sabiedrību par nenovēršamiem draudiem un mazinātu lielu katastrofu sekas."
	f)	12. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 12. Izmantošanas noteikumi katastrofu laikā vai valsts mēroga ārkārtējas situācijās, lai nodrošinātu saziņu starp neatliekamās palīdzības dienestiem un iestādēm."
	g)	16. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 16. Publisko tīklu aizsardzība pret neatļautu piekļuvi saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)."
	h)	iekļauj šādu punktu:" 19. Pārredzamības nodrošināšanas pienākums publiskā komunikāciju tīkla operatoriem, kuri sniedz sabiedrībai elektronisko sakaru pakalpojumus ar mērķi nodrošināt pilnīgu pārklājumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā izklāstītajiem mērķiem un principiem, publiskošana attiecībā uz jebkādiem nosacījumiem, kas ierobežo piekļuvi pakalpojumiem un lietotnēm un/vai to izmantošanu, ja šādi nosacījumi dalībvalstīs ir atļauti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un, ja tas ir nepieciešams un ir samērīgi, valsts regulatīvo iestāžu piekļuve šādai informācijai, kas vajadzīga, lai apstiprinātu publiskošanas pareizumu."

3. B daļu groza šādi:

	a)	1. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 1. Pienākums sniegt pakalpojumu vai izmantot tehnoloģiju, attiecībā uz kuru ir piešķirtas frekvences izmantošanas tiesības, vajadzības gadījumā ietverot pārklājuma nodrošināšanas un kvalitātes prasības."
	b)	2. punktu aizstāj ar šādu punktu:" 2. Numuru efektīva izmantošana saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (pamatdirektīva)."
	c)	iekļauj šādu punktu:" 9. Pienākumi, ko parasti piemēro radiofrekvenču eksperimentālai izmantošanai."

4. C daļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1. Pakalpojuma izraudzīšanās, kuram šo numuru izmanto, ietverot visas prasības, kas saistītas ar šā pakalpojuma sniegšanu, un, lai neradītu neskaidrības, tarifa principi un maksimālās cenas, ko var piemērot konkrētā numuru sērijā, lai nodrošinātu patērētāja aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

(1)	Pieņemtie teksti, 24.9.2008., P6_TA(2008)0449.
(2)	OV C 224, 30.8.2008., 50. lpp.
(3)	OV C 257, 9.10.2008., 51. lpp.
(4)	Eiropas Parlamenta 2008. gada 24. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 16. februāra kopējā Nostāja (OV C 103 E, 5.5.2009., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija Nostāja.
(5)	OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.
(6)	OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.
(7)	OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.
(8)	OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.
(9)	OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(10)	+ OV: Lūgums ievietot šās regulas numuru, datumu un publikācijas informāciju.
(11)	OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.
(12)	OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.
(13)	OV L 198, 27.7.2002., 49. lpp.
(14)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 460/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 1.lpp.).
(15)	Komisijas 2003. gada 11. februāra Ieteikums par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 114, 8.5.2003., 45. lpp.).
(16)	OV L 336, 30.12.2000., 4. lpp.
(17)	OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(18)	* Šīs direktīvas transponēšanas diena;
(19)	* Šīs direktīvas transponēšanas diena.
(20)	* Šīs direktīvas transponēšanas diena.
(21)	* 18 mēneši pēc grozošā tiesību akta pieņemšanas dienas.
(22)	** Nākamā diena pēc pirmajā apakšpunktā minētās dienas.

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) un birojs ***II

266k

35k

		Rezolūcija
		Teksts

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru grupu (ETRG) (16498/1/2008 – C6-0067/2009 – 2007/0249(COD))

P6_TA(2009)0362

A6-0271/2009

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (16498/1/2008 – C6–0067/2009),

– ņemot vērā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0699),

– ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2008)0720),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A6–0271/2009),

1. apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2009. gada 6. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju

P6_TC2-COD(2007)0249

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja otrajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 1211/2009.)

(1)	Pieņemtie teksti, 24.9.2008., P6_TA(2008)0450.

Mobilo sakaru frekvenču joslas ***I

267k

35k

		Rezolūcija
		Teksts

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (COM(2008)0762 – C6-0452/2008 – 2008/0214(COD))

P6_TA(2009)0363

A6-0276/2009

(Koplēmuma procedūra – pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0762),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0452/2008),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6–0276/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 6. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā

P6_TC1-COD(2008)0214

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2009/114/EK.)

Vienlīdzība attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā ***I

451k

118k

		Rezolūcija
		Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK (COM(2008)0636 – C6-0341/2008 – 2008/0192(COD))

P6_TA(2009)0364

A6-0258/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0636),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 141. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0341/2008),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0258/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 6. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EKpar to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ PadomesDirektīvu 86/613/EEK

P6_TC1-COD(2008)0192

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 141. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1) Ar Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīvu 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību(4) dalībvalstīs tiek nodrošināta vienlīdzības principa piemērošana attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas kā pašnodarbinātas personas, vai veicina šādu nodarbošanos. Ciktāl tas attiecas uz pašnodarbinātām personām un šo personu laulātajiem, kas palīdz šiem subjektiem, Direktīva 86/613/EEK nav bijusi ļoti efektīva, un tās darbība joma būtu jāpārskata, jo diskriminācija dzimuma dēļ un aizskaršana notiek arī jomās ārpus algota darba. Skaidrības labad Direktīva 86/613/EEK jāaizstāj ar šo direktīvu.

(2) Komisija savā 2006. gada 1. marta paziņojumā "Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā. 2006.-2010. gads"(5) ║ paziņoja, ka dzimumu līdztiesības pārvaldības uzlabošanas nolūkā tā apņemas pārbaudīt spēkā esošos ES tiesību aktus par dzimumu līdztiesību, kuri netika iekļauti, 2005. gadā izdarot pārstrādāšanu, lai vajadzības gadījumā tos atjauninātu, modernizētu un pārstrādātu. Direktīva 86/613/EEK netika iekļauta šajā pārstrādāšanas procedūrā.

(3) Savos 2007. gada 5. un 6. decembra secinājumos "Samērība sieviešu un vīriešu pienākumos attiecībā uz nodarbinātību, izaugsmi un sociālo kohēziju"(6) Padome aicināja Komisiju "apsvērt nepieciešamību vajadzības gadījumā pārstrādāt ║ Direktīvu 86/613/EEK, lai pašnodarbinātajiem un līdzstrādājošajiem laulātajiem nodrošinātu tiesības saistībā ar mātes ║ un tēva lomu.

(4) Eiropas Parlaments ir konsekventi aicinājis Komisiju pārskatīt Direktīvu 86/613/EEK, īpaši lai nostiprinātu pašnodarbinātu sieviešu ar maternitāti saistīto tiesību aizsardzību un uzlabotu tādu personu stāvokli, kuras ir lauksaimniecībā, amatniecībā, tirdzniecībā, mazos un vidējos uzņēmumos un brīvajās profesijās pašnodarbināto līdzstrādājošie laulātie.

(5) Eiropas Parlaments 1997. gada 21. februāra rezolūcijā par pašnodarbināto personu līdzstrādājošiem laulātajiem(7) ierosināja noteikt obligātu līdzstrādājošo laulāto reģistrāciju, lai turpmāk viņi vairs nebūtu "neredzami" nodarbinātie, kā arī pienākumu dalībvalstīm atļaut līdzstrādājošiem laulātajiem iesaistīties pašnodarbināto personu slimības, invaliditātes un vecuma apdrošināšanas sistēmā.

(6) Savā paziņojumā "Atjaunināta sociālā programma – iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā"(8) Komisija apstiprināja, ka jāveic pasākumi attiecībā uz vīriešu un sieviešu nevienādo pārstāvību uzņēmējdarbības jomā, kā arī, lai uzlabotu privātās un darba dzīves saskaņošanu.

(7) Pašlaik jau ir vairāki juridiski instrumenti, kas paredzēti vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanai un kuri attiecas uz pašnodarbinātības jomu, jo īpaši Padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos(9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)(10). Tādēļ šī direktīva nebūtu jāpiemēro jomās, uz kurām jau attiecas citas direktīvas.

(8) Šī direktīva būtu jāpiemēro attiecībā uz pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošajiem laulātajiem, jo abi šie subjekti kopā piedalās attiecīgā uzņēmuma darbībā.

(9) Ir skaidri jādefinē līdzstrādājošo laulāto profesionālais statuss un jānosaka viņu tiesības.

(10) Šī direktīva nebūtu jāpiemēro jautājumos, uz kuriem attiecas citas direktīvas, ar ko īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, sevišķi Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.(11) Jo īpaši arī turpmāk ║ piemēro Direktīvas 2004/113/EK 5. pantu par līgumiem apdrošināšanas un saistītu finanšu pakalpojumu jomā.

(11) Lai novērstu diskrimināciju dzimuma dēļ, šī direktīva būtu jāpiemēro gan tiešas, gan netiešas diskriminācijas gadījumos. Aizskaršana un uzmākšanās, kas saistīta ar personas dzimumu, jāuzskata par diskrimināciju un tādēļ jāizliedz.

(12) Dalībvalstis saskaņā ar Līguma 141. panta 4. punktu var saglabāt vai pieņemt pasākumus, ar ko paredz īpašas priekšrocības, lai nepietiekami pārstāvēta dzimuma personām atvieglinātu iesaistīšanos pašnodarbinātībā vai lai novērstu vai kompensētu nelabvēlīgas situācijas šo subjektu profesionālajā izaugsmē. Principā šie pasākumi pozitīvas rīcības veidā, kuru mērķis ir panākt vienlīdzību praksē, nebūtu jāuzskata par vienlīdzības principa neievērošanu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem.

(13) Pašnodarbinātības jomā vienlīdzības principa piemērošana nozīmē to, ka diskriminācija nedrīkst būt saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, vadīšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbībā ║ pašnodarbinātības jomā.

(14) Ir jānodrošina, ka uzņēmuma dibināšanas nosacījumi laulātajiem vai dzīves partneriem, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa dēļ. Šajā direktīvā jēdzieni "ģimenes stāvoklis" un "ģimenes uzņēmums" būtu jāinterpretē, ņemot vērā dzīves partneru kopdzīves atzīšanu saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem.

(15) Ņemot vērā minēto subjektu devumu ģimenes uzņēmumam, līdzstrādājošajiem laulātajiem ▌vajadzētu būt tiesībām saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām ▌. Dalībvalstīm jānosaka pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu iespēju. Jebkurā gadījumā līdzstrādājošo laulāto aizsardzības līmenim vajadzētu būt proporcionālam viņu līdzdalības pakāpei pašnodarbinātās personas ģimenes uzņēmuma darbībā.

(16) Tādu pašnodarbināto personu, kuras ir grūtnieces, un līdzstrādājošo laulāto ekonomiskā un fiziskā neaizsargātība rada nepieciešamību piešķirt šiem subjektiem tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, turklāt būtu jāievēro, ka daļai no tā jābūt obligāti. Dalībvalstis joprojām būs kompetentas, nosakot ieguldījumu līmeni un visus pasākumus attiecībā uz pabalstiem un iemaksām, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šīs direktīvas obligātie noteikumi. Tomēr, lai ņemtu vērā īpašo situāciju, kādā ir pašnodarbinātās personas un laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, jāparedz iespēja šiem subjektiem pašiem galīgi izvēlēties, vai gūt labumu no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.

(17) Lai ņemtu vērā pašnodarbinātības īpatnības, pašnodarbinātām sievietēm un šo personu līdzstrādājošajiem laulātajiem, cik vien iespējams, jābūt iespējai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā papildus finansiālam pabalstam uz laiku izmantot aizvietotāju dienestus.

(18) Lai ilgtermiņā nodrošinātu Eiropas sociālo modeļu finansiālu ilgtspēju, ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot labklājības sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, īpaši radot iedarbīgākus stimulus, nodrošinot labāku pārvaldību un novērtēšanu, un nosakot prioritātes izdevumu programmās.▌

(19) Personām, kas bijušas pakļautas diskriminācijai dzimuma dēļ, ir jānodrošina atbilstīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, apvienības, organizācijas un citas juridiskajās personas būtu jāpilnvaro piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, kā to nosaka dalībvalstis, vai nu jebkura diskriminācijas upura vārdā, vai atbalstot šo personu, neskarot valsts procesuālās tiesību normas par pārstāvību un aizstāvību tiesās.

(20) Katrā dalībvalstī pašnodarbināto personu un līdzstrādājošo laulāto aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma dēļ būtu jānostiprina ar tādas struktūras palīdzību, kura ir tiesīga analizēt attiecīgās problēmas, pētīt iespējamos risinājumus un nodrošināt konkrētu palīdzību diskriminācijas upuriem. ▌

(21) Dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt veicamās darbības mērķus, proti, visās dalībvalstīs nodrošināt vispārēja un augsta līmeņa aizsardzību pret diskrimināciju, un, tādēļ, ņemot vērā, ka aizsardzības līmenis ir atšķirīgs un rīcības mēroga un seku dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar iepriekšminētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi pasākumi, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo direktīvu tiek izveidota sistēma, kas paredzēta, lai dalībvalstīs īstenotu vienlīdzības principu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā vai veicina šādu nodarbošanos, attiecībā uz tiem aspektiem, kurus neskar Direktīva 2006/54/EK un Direktīva 79/7/EEK.

2. Šī direktīva attiecas uz pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošajiem laulātajiem.

3. Īstenojot principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, arī turpmāk piemēro Direktīvu 2004/113/EK.

2. pants

Definīcijas

║Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
	a)	"pašnodarbinātās personas" ir visas personas, kas uz sava rēķina veic peļņu nesošu darbu saskaņā ar valstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, to skaitā lauksaimnieki, brīvo profesiju pārstāvji, amatnieki, tirgotāji, tostarp mazos un vidējos uzņēmumos;
	b)	"līdzstrādājošie laulātie" ir laulātie vai ar valsts tiesību aktiem atzīti pašnodarbināto personu dzīves partneri, kuri nav darbinieki vai biznesa partneri, ja šie subjekti atbilstīgi valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem parasti piedalās darbībās, ko veic pašnodarbinātā persona, un izpilda tādus pašus pienākumus vai palīgdarbus;
	c)	"tieša diskriminācija" ir tad, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret kādu personu dzimuma dēļ ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu;
	d)	"netieša diskriminācija" ir tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada viena dzimuma personām īpaši nelabvēlīgas sekas salīdzinājumā ar otra dzimuma personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi un vajadzīgi;
	e)	"aizskaršana" ir, ja saistībā ar kādas personas dzimumu notiek nevēlama rīcība, kuras mērķis vai sekas ir minētās personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana;
	f)	"seksuāla uzmākšanās" ir ║ jebkāda veida nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi.

3. pants

Ģimenes uzņēmumi

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma dibināšanas nosacījumi laulātajiem vai dzīves partneriem, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa dēļ. Visus uzņēmumus, kurus kopīgi dibina laulātie vai dzīves partneri, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, uzskata par "ģimenes uzņēmumiem". Dzīves partneru kopdzīvi atzīst, pamatojoties uz attiecīgiem Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem.

4. pants

Vienlīdzīgas attieksmes princips

1. Vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē, ka nav nekādas tiešas vai netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ, jo īpaši, norādot uz civilstāvokli vai ģimenes stāvokli saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, vadīšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbību sākšanu vai paplašināšanu pašnodarbinātības jomā.

2. Aizskaršanu un uzmākšanos, kas saistīta ar personas dzimumu, jāuzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ un tādēļ jāizliedz. Personas atteikšanos pieņemt šādu rīcību vai pakļauties tai nevar ║ izmantot par pamatu tāda lēmuma pieņemšanā, kas skar minēto personu.

3. Rīkojums diskriminēt personas dzimuma dēļ jāuzskata par diskrimināciju.

5. pants

Pozitīva rīcība

Ar nolūku nodrošināt pilnīgu dzimumu līdztiesību praksē, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz dalībvalstij saglabāt vai ieviest īpašus pasākumus, lai novērstu nelabvēlīgu situāciju vai atlīdzinātu par nelabvēlīgu stāvokli, kas saistīts ar dzimumu, kā mērķi nosakot, piemēram, sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanu.

6. pants

Uzņēmuma dibināšana

Neskarot īpašos nosacījumus piekļuvei konkrētām darbībām, kas vienlīdzīgi attiecas uz abiem dzimumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumi, kuru dibina laulātie vai personas, kuras ar valsts tiesību aktiem atzītas par dzīves partneriem, nav stingrāki par tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumiem, kuru dibina citas personas.

7. pants

Līdzstrādājošo laulāto un dzīves partneru sociālā aizsardzība

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzstrādājošie laulātie un dzīves partneri var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām. Ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti neparedz attiecināt šādas tiesības uz līdzstrādājošiem laulātajiem vai dzīves partneriem, tad tās piešķir pēc viņu pieprasījuma.

Šie pasākumi nodrošina līdzstrādājošo laulāto neatkarīgu iesaistīšanos pašnodarbināto personu sociālās drošības sistēmās, kuras ietver slimības, invaliditātes un vecuma apdrošināšanu, ja vien viņi veic ar šīm sistēmām saistītās iemaksas tāpat kā pašnodarbinātās personas, pat ja ir jāparedz iespēja aprēķināt iemaksas uz vienotas likmes pamata.

Būtu jāpastāv iespējai līdzstrādājošo laulāto sociālās iemaksas, kā arī laulātajam noteikto atalgojumu atskaitīt no nodokļiem kā darbības izmaksas ar divkāršu nosacījumu, ka pakalpojumi patiešām ir sniegti un ka tas ir parasts atalgojums par šādiem pakalpojumiem.

8. pants

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošām laulātajām ir tiesības uz tādu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kas atbilst viņu konkrētajām vajadzībām. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu viņas pašas var izvēlēties ar nosacījumu, ka tā kopējais ilgums nepārsniedz ilgumu, kas noteikts Padomes Direktīvā 92/85/EEK(12).

2. Lai 1. punktā minētas personas varētu izmantot šajā pantā atzītās tiesības, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās personas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā saņemtu atbilstīgu pabalstu.

3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pabalstu uzskata par atbilstīgu, ja tas garantē ienākumu, kas vismaz ir līdzvērtīgs ienākumam, ko attiecīgā persona saņemtu, ja darba pārtraukums būtu saistīts ar šīs personas veselības stāvokli, vai, ja šo nosacījumu nepiemēro, jebkuram valsts normatīvajos aktos noteiktajam pabalstam, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto pabalsta maksimālo apmēru, taču tas nedrīkst izraisīt jebkādu diskrimināciju.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošajiem laulātajiem ▌ir piekļuve pagaidu aizvietotāju dienestiem vai valsts sociālajiem pakalpojumiem papildus 2. punktā minētajam pabalstam.

9. pants

Līdzstrādājošo laulāto darba atzīšana

Dalībvalstis apņemas izskatīt, ar kādiem nosacījumiem var veicināt tāda darba atzīšanu, ko veic līdzstrādājošie laulātie, un, ņemot to vērā, izvērtē attiecīgos pasākumus šādas atzīšanas veicināšanai.

10. pants

Tiesību aizsardzība

1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visām personām, kuras uzskata, ka ir cietušas zaudējumu vai kurām nodarīts kaitējums tādēļ, ka attieksmē pret šīm personām un pēc tam, kad izbeigtas tiesiskās attiecības, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, nav piemērots vienlīdzības princips, šajā direktīvā paredzēto pienākumu īstenošanai būtu iespēja būt par dalībnieku efektīvā administratīvajā vai civilprocesā, kā arī, ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir lietderīgi, samierināšanas procedūrās.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai apvienības, organizācijas vai citas juridiskās personas, kurām saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem ir likumīgas intereses, nodrošinot šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, sūdzības/prasības iesniedzēja vārdā vai atbalstot šo subjektu, ar šā subjekta atļauju varētu piedalīties jebkurā administratīvajā vai civilprocesā, kas paredzēts, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar attiecīgās valsts tiesību aktus, kas attiecas uz termiņiem prasības celšanai tiesā saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principu.

11. pants

Kompensēšana vai zaudējumu atlīdzināšana

Dalībvalstis ievieš savā tiesību sistēmā tādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu faktisku un efektīvu kompensēšanu un zaudējumu atlīdzināšanu, kā dalībvalstis to noteikušas par zaudējumiem un kaitējumu, kas radīti personai, kura cietusi no diskriminācijas šīs direktīvas nozīmē, un lai šāda kompensēšana un zaudējumu atlīdzināšana būtu preventīva un samērīga ar radīto zaudējumu vai nodarīto kaitējumu. Šāda kompensēšanu un zaudējumu atlīdzināšanu neskar iepriekš noteikta maksimālā robeža.

12. pants

Līdztiesības struktūras

1. Dalībvalstis nozīmē struktūru, kuru uzdevums irveicināt vienlīdzīgu attieksmi, analizēt, uzraudzīt un atbalstīt vienlīdzību attieksmē pret visām personām, izskaužot diskrimināciju, kas saistīta ar personas dzimumu. Šī struktūra var būt to aģentūru daļa, kuras valsts līmenī atbildīgas par cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību vai arī par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās struktūras pienākums ir:

	a)	sniegt neatkarīgu palīdzību personām, kuras kļuvušas diskriminācijas upuriem, iesniedzot sūdzības/prasības par diskrimināciju neskarot minēto personu, apvienību, organizāciju vai citu 10. panta 2. punktā minēto juridisko personu tiesības;
	b)	veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju;
	c)	publicēt neatkarīgus ziņojumus un sniegt ieteikumus par visiem ar šāda veida diskrimināciju saistītiem jautājumiem;
	d)	piemērotā līmenī veikt pieejamās informācijas apmaiņu ar līdzvērtīgām Eiropas struktūrām, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.

13. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesības jautājumu iekļaušana dažādās politikas jomās

Dalībvalstis aktīvi ņem vērā vīriešu un sieviešu līdztiesības mērķi, izstrādājot un īstenojot normatīvos un administratīvos aktus, kā arī politiku un darbības jomās, kas minētas šajā direktīvā.

14. pants

Informācijas izplatīšana

Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp internetu, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajām tiesību normām, kuras jau ir spēkā.

15. pants

Aizsardzības līmenis

Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nevar būt iemesls tam, lai cīņā pret diskrimināciju samazinātu aizsardzības līmeni, kas valsts tiesību aktos jau ir spēkā jomās, ko skar šī direktīva.

16. pants

Ziņojumi

1. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai visu pieejamo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu ...(13).

Komisija ne vēlāk kā ...(14)+ sagatavo kopsavilkuma ziņojumu iesniegšanai Eiropas Parlamentam un Padomei. Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus šīs regulas pielāgošanai.

2. Komisijas ziņojumā ņem vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus.

17. pants

Pārskatīšana

Vēlākais četrus ...(15)++ Komisija novērtē šīs direktīvas piemērošanu un vajadzības gadījumā piedāvā grozījumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

18. pants

Īstenošana

1. Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā vēlākais līdz ...(16). Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus,1. punktā minēto termiņu var pagarināt līdz...(17)+, ja to pamato īpašas grūtības.

3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai valsts tiesību aktu būtiskākos noteikumus, kurus tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

19. pants

Minimālās prasības

Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki vienlīdzīgas attieksmes principa aizsardzībai nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi.

20. pants

Atcelšana

Direktīvu 86/613/EEK atceļ no ...+.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā 20 dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā –– Padomes vārdā ––

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1)	2009. gada 24. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2)	OV C ...
(3)	Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija Nostāja.
(4)	OV L 359, 19.12.1986., 56. lpp.
(5)	COM(2006)0092.
(6)	Dokuments SOC 385.
(7)	OV C 85, 17.3.1997., 186. lpp.
(8)	COM(2008)0412.
(9)	OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.
(10)	OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.
(11)	OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.
(12)	OV L 348, 28.11.1992, 1. lpp.
(13)	+ Četri gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas.
(14)	++ Pieci gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas.
(15)	+++ Seši gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas.
(16)	+ Divi gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas.
(17)	++ Trīs gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ***I

269k

35k

		Rezolūcija
		Teksts

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (COM(2008)0867 – C6-0518/2008 – 2008/0267(COD))

P6_TA(2009)0365

A6-0242/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0867),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 159. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0518/2008),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0242/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 6. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi

P6_TC1-COD(2008)0267

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 546/2009.)

Programma ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā ***I

286k

46k

		Rezolūcija
		Teksts
		Pielikums

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (COM(2009)0035 – C6-0049/2009 – 2009/0010(COD))

P6_TA(2009)0366

A6-0261/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0035),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 156. pantu un 175. panta 1. punktu, ar kuriem saskaņā Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0049/2009),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0261/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. pieņem zināšanai šai rezolūcijai pievienoto Komisijas deklarāciju;

3. uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītās atsauces summas atbilst daudzgadu finanšu shēmai, jo tā ir pārskatīta;

4. atgādina, ka jāizvairās no jebkādas līdzekļu pārvietošanas, kura negatīvi ietekmētu citas ES politikas, samazinot tām paredzētos līdzekļus;

5. atgādina, ka gada apjoms tiks noteikts ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) 37. pantā;

6. atzīmē, ka tā kā pašreiz ir panākta vienošanās par programmas finansēšanu, tad likumdošanas procesu var pabeigt;

7. aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 6. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

P6_TC1-COD(2009)0010

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 663/2009.)

PIELIKUMS

KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

"Komisija uzsver, ka energoefektivitāte un atjaunojami enerģijas avoti ir ES enerģētikas politikas galvenās prioritātes gan energoapgādes drošības, gan vides apsvērumu dēļ. Tādējādi šī regula veicinās minētās prioritātes, sniedzot būtisku atbalstu jūras vēja enerģijas projektiem.

Komisija šai sakarībā atgādina citas dažādās jaunās ierosmes energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu atbalstam, kuras Komisija it īpaši ierosināja Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, ko apstiprināja 2008. gada decembra Eiropadome. Tajās ietilpst:

Grozījums ERAF Regulā, lai atļautu ieguldījumus apjomā līdz EUR 8 miljardiem energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā mājokļu celtniecībā visās dalībvalstīs. Publiskā un privātā sektora partnerība attiecībā uz ierosmi "Energoefektīvas ēkas Eiropā", lai veicinātu videi nekaitīgas tehnoloģijas un attīstītu energoefektīvas sistēmas un materiālus jaunās un atjaunotās ēkās. Šai rīcībai paredzētais finansējums ir EUR 1 miljards: EUR 500 miljoni no pašreizējā EK Septītās pamatprogrammas budžeta 2010.–2013. gadā un EUR 500 miljoni no rūpniecības.

EK un EIB ierosme "ES Ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīva". Tās mērķis ir nodrošināt investīcijas energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem pilsētvidē. Komisija finansē tehniskas palīdzības mehānismu no programmas "Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā" (gada piešķīrums EUR 15 miljoni 2009. gadam). Šo mehānismu pārvalda EIB un ar to atvieglo piekļuvi EIB aizdevumiem ar būtisku sviras iedarbību.

ES ieguldītājinstitūciju – EIB vadībā – radīts uz tirgu orientēts pašu kapitāla fonds "Marguerite": 2020. gada Eiropas Fonds enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai. Ar šo fondu izdarītu ieguldījumus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomās (TEN-E, ilgtspējīgas enerģijas ražošana, atjaunojama enerģija, jaunas tehnoloģijas, investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai, energoapgādes drošība, kā arī vides infrastruktūra). Komisija atbalsta šo iniciatīvu.

Turklāt Komisija līdz 2009. gada novembra beigām iesniegs pārskatu par Energoefektivitātes rīcības plānu, kā to ir lūgusi Padome (2009. gada marta Eiropadomes secinājumi) un Parlaments (EP Rezolūcija P6_TA(2009)0064).

Eksperti ir vienisprātis, ka energoefektivitāte ir vislētākā pieejamā iespēja, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisija līdz 2009. gada novembrim sniegs sīku analīzi par šķēršļiem lielākiem ieguldījumiem energoefektivitātē. Tā it īpaši izskatīs, vai ir vajadzīgi pastiprināti finanšu stimuli – aizdevumi ar zemām procentu likmēm un/vai dotācijas, to, kā šim mērķim varētu izmantot Eiropas budžetu, un, vajadzības gadījumā, Komisija cita starpā iekļaus papildu fondus energoefektivitātes finansēšanai jaunajā ES Energoapgādes drošības un infrastruktūras instrumentā, ko ieviesīs 2010. gadā.

Pārskatot Energoefektivitātes rīcības plānu, Komisija īpaši pievērsīs uzmanību energoefektivitātes kaimiņattiecību dimensijai. Komisija analizēs, kā tā varētu sniegt finanšu un reglamentējošus stimulus kaimiņvalstīm, lai pastiprinātu to ieguldījumus energoefektivitātē.

Ja Komisija, sniedzot 2010. gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu saskaņā ar regulas 28. pantu, konstatē, ka līdz 2010. gada beigām nebūs iespējams ieguldīt visus līdzekļus, kas paredzēti regulas pielikumā uzskaitītajiem projektiem, tā – vajadzības gadījumā un ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā –ierosinās regulā grozījumu, lai būtu iespējams finansēt projektus energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu jomā, papildu minētajām ierosmēm, tostarp atbilstības kritērijus, kas līdzinās kritērijiem, kurus piemēro šīs regulas pielikumā uzskaitītajiem projektiem."

(1)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Kapitāla pietiekamības prasības: Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK ***I

267k

41k

		Rezolūcija
		Teksts

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK izdara grozījumus attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (COM(2008)0602 – C6-0339/2008 – 2008/0191(COD))

P6_TA(2009)0367

A6-0139/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0602),

– ņemot vērā projektu Komisijas direktīvai, ar ko groza atsevišķus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz tehniskiem noteikumiem par riska pārvaldību, kā arī attiecīgo Parlamenta 2008. gada 16. decembra rezolūciju(1),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 47. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0339/2008),

– ņemot vērā 2009. gada 29. aprīļa vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt grozīto priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punkta otrās daļas pirmo ievilkumu,

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0139/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 6. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību

P6_TC1-COD(2008)0191

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2009/111/EK.)

(1)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0607.

Kopienas programma finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā ***I

303k

44k

		Rezolūcija
		Teksts
		Pielikums

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā (COM(2009)0014 – C6-0031/2009 – 2009/0001(COD))

P6_TA(2009)0368

A6-0246/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0014),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0031/2009),

– ņemot vērā 2009. gada 6. maija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt grozīto priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punkta otrās daļas pirmo ievilkumu;

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0246/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajam indikatīvajam finansējumam jāatbilst 2007.–2013. gada finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par ikgadējo summu lems ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) 37. punkta noteikumiem;

3. uzskata, ka Iestāžu nolīguma 47. punktu piemēro tad, ja Eiropas iestādes, ko līdzfinansē ar programmas līdzekļiem, lai atbalstītu īpašus pasākumus finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā, kļūst par aģentūrām;

4. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

5. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto paziņojumu;

6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 6. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2009/.../EK, ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā

P6_TC1-COD(2009)0001

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 716/2009/EK.)

PIELIKUMS

.Eiropas Parlamenta paziņojums

Finanšu krīzes padziļināšanās ir akcentējusi nepieciešamību steidzami stiprināt uzraudzības konverģenci un sadarbību ES līmenī. Triju ES uzraudzītāju komiteju, CESR, CEBS un CEOIPS izstrādāti kopīgi informācijas tehnoloģijas rīki un kopēja uzraudzības kultūra ir divi no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai.

Tādēļ, un kamēr vēl nav stājusies spēkā Kopienas programma 2010.–2013. gadam, Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju turpināt darbu, Komisijas lēmuma veidā izstrādājot priekšlikumu par pagaidu finansējumu trijām ES uzraudzītāju komitejām 2009. gadā saskaņā ar turpmāk minētajām pamatnostādnēm.

· Komisijas nodrošināto pagaidu finansējumu 2009. gadam noteiks atbilstoši iekšējā tirgus īstenošanas un attīstības pamatsistēmai 2009. gadam, finansējumu iekļaujot 12 0201. budžeta pozīcijā. Tādējādi šis pagaidu finansējums tiks nodrošināts no Komisijas pašreizējā budžeta, no summām, ko budžeta lēmējiestādes jau ir piešķīrušas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam 2009. gadam. Tātad pats lēmums par finansēšanu tiks pieņemts kā Komisijas lēmums.

· Komisija piešķirs trijām ES uzraudzītāju komitejām ierobežotu darbības dotāciju summu, lai finansētu i) vienai vai vairākām nozarēm paredzētus apmācību projektus, ko izstrādājusi kāda no trijām ES uzraudzītāju komitejām, un ii) CESR gadījumā ‐ konkrētu IT projektu ziņojumu par darījumiem apmaiņas mehānismam (Transaction Reporting Exchange Mechanism (TREM)), kā noteikts Direktīvā, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem(2), proti, TREM paplašināšanai, lai aptvertu ārpusbiržas atvasinātos instrumentus. Šos stratēģiskos projektus trīs ES uzraudzītāju komitejas ir noteikušas par prioritāriem.

· Komisijas nodrošinātā pagaidu finansējuma kopsumma 2009. gadam nepārsniegs EUR 500 000, un tai jāsedz daļa no ES uzraudzītāju komiteju 2009. gadam noteikto projektu un ierosināto apmācību izmaksām.

Komisijas lēmums par pagaidu finansējumu 2009. gadam ir pamatots, ņemot vērā aktuālās finanšu krīzes ārkārtējos apstākļus un to, ka iecerētā Kopienas programma būs spēkā, tikai sākot no 2010. gada. Tāpēc šis lēmums nav paredzēts kā precedents.

(1)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

Dzīvnieku aizsardzība nonāvēšanas laikā *

616k

365k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (COM(2008)0553 – C6-0451/2008 – 2008/0180(CNS))

P6_TA(2009)0369

A6-0185/2009

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0553),

– ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0451/2008),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0185/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums Virsraksts
Priekšlikums Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā		Priekšlikums Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību kaušanas un nonāvēšanas laikā
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ir pieņēmusi divus atzinumus par labturības aspektiem saistībā ar zināmu sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galvenajām sistēmām, proti, 2004. gadā ‐ par galveno komerciālo sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem ‐ un 2006. gadā ‐ par komerciāli audzēto briežu, kazu, trušu, strausu, pīļu, zosu un paipalu apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem. Kopienas likumdošana šajā jomā ir jāpapildina, lai ņemtu vērā šos zinātniskos atzinumus. Ieteikumi pakāpeniski izbeigt ogļskābās gāzes lietošanu cūkām un mājputniem, kā arī mājputnu apdullināšanu ūdens peldē, priekšlikumā netika iekļauti, jo to ietekmes novērtējums atklāja, ka šobrīd tie ES nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Turklāt citus ieteikumus nevajadzētu iekļaut šajā regulā, jo tie attiecas uz tehniskajiem parametriem, kuri tiks iekļauti īstenošanas pasākumos vai labas prakses rokasgrāmatās. Ieteikumi par saimniecībās audzētām zivīm netika iekļauti priekšlikumā, jo šajā jomā bija nepieciešami papildu zinātniskie atzinumi un saimnieciskais novērtējums.		(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ir pieņēmusi divus atzinumus par labturības aspektiem saistībā ar zināmu sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galvenajām sistēmām, proti, 2004. gadā ‐ par galveno komerciālo sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem ‐ un 2006. gadā ‐ par komerciāli audzēto briežu, kazu, trušu, strausu, pīļu, zosu un paipalu apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem. Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskā komiteja (SCAHW) 2001. gadā pieņēma ziņojumu par kažokādu iegūšanai audzējamo dzīvnieku aizsardzību, kurā ir iekļauta to kaušanas metožu analīze, kuras izmanto kažokzvēru fermās. Kopienas likumdošana šajā jomā būtu jāpapildina, lai ņemtu vērā šos zinātniskos atzinumus. Ieteikumi pakāpeniski izbeigt ogļskābās gāzes lietošanu cūkām un mājputniem priekšlikumā netika iekļauti, jo to ietekmes novērtējums atklāja, ka šobrīd tie ES nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Turklāt citus ieteikumus nevajadzētu iekļaut šajā regulā, jo tie attiecas uz tehniskajiem parametriem, kuri tiks iekļauti īstenošanas pasākumos vai labas prakses rokasgrāmatās. Ieteikumi par saimniecībās audzētām zivīm netika iekļauti priekšlikumā, jo šajā jomā bija nepieciešami papildu zinātniskie atzinumi un saimnieciskais novērtējums.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību arī uzsvērta nepieciešamību ievērot dalībvalstu likumdošanas vai administratīvos noteikumus un paražas, jo īpaši tās, kas saistītas ar reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālo mantojumu, formulējot un īstenojot Kopienas politiku inter alia lauksaimniecības un iekšējā tirgus jomās. Tādēļ ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt kultūras pasākumus, kur dzīvnieku labturības prasību ievērošana nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgā pasākuma būtību.		(15) Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību arī uzsvērta nepieciešamība ievērot dalībvalstu likumdošanas vai administratīvos noteikumus un paražas, jo īpaši tās, kas saistītas ar reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām vai reliģiskas izcelsmes tradīcijām un reģionālo mantojumu, formulējot un īstenojot Kopienas politiku inter alia lauksaimniecības un iekšējā tirgus jomās. Tādēļ ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt kultūras, reliģiskos un tradicionalos pasākumus, kur dzīvnieku labturības prasību ievērošana nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgā pasākuma būtību.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Bez tam, kultūras tradīcijas liecina par mantotu, izveidotu vai ierastu domāšanas veidu, darbību vai uzvedību, kas faktiski ietver sevī kaut ko nodotu vai iegūtu no senčiem. Tās veicina senu sociālo saikņu kopšanu starp paaudzēm. Ar nosacījumu, ka šīs darbības neiespaido dzīvnieku izcelsmes produktu tirgu un to pamatā nav nolūka veikt ražošanu, ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt dzīvnieku nonāvēšanu, kas notiek šajos pasākumos.		(16) Bez tam, kultūras tradīcijas vai reliģiskas izcelsmes tradīcijas liecina par mantotu, izveidotu vai ierastu domāšanas veidu, darbību vai uzvedību, kas faktiski ietver sevī kaut ko nodotu vai iegūtu no senčiem. Tās veicina senu sociālo saikņu kopšanu starp paaudzēm. Ar nosacījumu, ka šīs darbības neiespaido dzīvnieku izcelsmes produktu tirgu, ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt dzīvnieku kaušanu, kas notiek šajos pasākumos.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
		22.a Iepriekšminētie jaunie uzdevumi acīmredzami būtiski finansiāli ietekmēs ES uzņēmējus. Lai ievērotu šajā regulā paredzētos noteikumus, būtu jāspēj sagadāt atbilstošus ES finanšu līdzekļus, lai finansiāli atbalstītu ES nepieciešamo vadošo lomu dzīvnieku labturības jomā starptautiskajā vidē.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
(24) Atkarībā no tā, kā kaušanas vai nonāvēšanas laikā tiek izmantotas apdullināšanas metodes, dažas no tām var izraisīt dzīvnieku nāvi bez sāpēm, mazinot stresu un ciešanas. Tādējādi nav nepieciešams uzsvērt atšķirību starp atgriezeniskām un neatgriezeniskām apdullināšanas metodēm.		(24) Atkarībā no tā, kā kaušanas vai nonāvēšanas laikā tiek izmantotas apdullināšanas metodes, dažas no tām var izraisīt dzīvnieku nāvi bez sāpēm, mazinot stresu un ciešanas.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
(32) Regulā (EK) Nr. 854/2004 iekļauts to uzņēmumu saraksts, no kuriem atļauts Kopienā importēt īpašus dzīvnieku izcelsmes produktus. Kautuvēm izvirzītās vispārīgās un papildu prasības, kas ietvertas šajā regulā, jāņem vērā arī attiecībā uz minēto sarakstu.		(32) Regulā (EK) Nr. 854/2004 iekļauts to uzņēmumu saraksts, no kuriem atļauts Kopienā importēt īpašus dzīvnieku izcelsmes produktus. Kautuvēm izvirzītās vispārīgās un papildu prasības, kas ietvertas šajā regulā, būtu jāņem vērā arī attiecībā uz minēto sarakstu. Komisijai būtu jāuzrauga, lai gaļas un gaļas produktu imports no trešām valstīm, kas paredzēts iekšējam tirgum, atbilst šajā regulā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
(33) Kautuves un tajās izmantotās iekārtas paredzētas noteiktai dzīvnieku kategorijai un daudzumam. Iekārtas ietilpības pārsniegšana vai tās izmantošana neparedzētiem mērķiem nelabvēlīgi iespaido dzīvnieku labturību. Tāpēc informāciju par šiem aspektiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm, un tām būtu jākļūst par daļu no kautuves novērtēšanas procedūras.		(33) Kautuves un tajās izmantotās iekārtas paredzētas noteiktai dzīvnieku kategorijai un daudzumam. Iekārtas ietilpības pārsniegšana vai tās izmantošana neparedzētiem mērķiem nelabvēlīgi iespaido dzīvnieku labturību. Tāpēc informāciju par šiem aspektiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm, un tām būtu jākļūst par daļu no kautuves novērtēšanas procedūras. Nelielām, regulāri kontrolētām kautuvēm, kurās nokauj līdz 50 mājlopu vienībām nedēļā vai līdz 150 000 mājputniem gadā un kuras galvenokārt nodarbojas ar pārtikas produktu pārdodošanu tieši gala patērētājiem, nav vajadzīgas sarežģītas atļauju saņemšanas procedūras, lai īstenotu šīs regulas pamatprincipus.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 34.a apsvērums (jauns)
		(34a) Ir jānovērš ciešanas, kuras dzīvniekiem varētu rasties pirms kaušanas baiļu un stresa dēļ. Tāpēc ir atbilstoši jāiekārto kautuves, jāorganizē kautuvē veicamie pasākumi un jāsagatavo darbinieki, lai dzīvniekiem laika posmā no izkraušanas līdz kaušanai novērstu stresu, bailes un sāpes.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
(35) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi kautuvju konstrukcijā, izvietojumā un izmantojamās iekārtās. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz kautuvju celtniecību, projektēšanu un tehnisko aprīkojumu, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.		(35) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi kautuvju konstrukcijā, izvietojumā un izmantojamās iekārtās. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz kautuvju celtniecību, projektēšanu un tehnisko aprīkojumu, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni. Nepārtraukti būtu jāveicina labāku apdullināšanas metožu izstrāde. Būtu jāattīsta arī alternatīvu metožu pētījumi virsnormas cāļu kaušanai.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
(37) Nonāvēšana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski sapīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādejādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Tāpēc dzīvniekus, kurus nonāvē bez apdullināšanas, jāsapin atsevišķi.		(37) Kaušana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski sapīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādējādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Tāpēc dzīvniekus, kurus nonāvē bez apdullināšanas, būtu jāsapin atsevišķi un efektīvi jāapdullina tūlīt pēc grieziena izdarīšanas.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
(38) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu kautuvēs. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms kaušanas, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.		(38) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu kautuvēs un rūpnieciskās kažokzvēru audzētavās. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms nonāvēšanas, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – a punkts – i apakšpunkts
(i)tehnisku vai zinātnisku eksperimentu laikā, ko veic kompetentās iestādes uzraudzībā,		i) veicot pasākumus, kurus regulē ar Padomes Direktīvu 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem1;
		__________ OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – a punkts – ii apakšpunkts
(ii) medību laikā,		(ii) medību vai sporta zvejas laikā,
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iva apakšpunkts (jauns)
		iva) galvenajos reliģiskajos svētkos, kuri saistīti ar tradicionālo upurēšanu personiskam patēriņam, piemēram, Lieldienās vai Ziemassvētkos un tikai desmit dienu laikā pirms attiecīgo svētku dienām.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
		ba) daļēji pieradinātiem briežiem, kas nošauti uz lauka un apstrādāti, izmantojot medību dzīvnieku audzētavas iekārtas,
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – b apakšpunkts
b) "radniecīgas darbības" nozīmē, piemēram, apiešanos ar dzīvniekiem, izvietošanu, sapīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu, ko veic apstākļos un vietā, kuros dzīvniekus nonāvē;		b) "radniecīgas darbības" nozīmē, piemēram, apiešanos ar dzīvniekiem, izkraušanu, izvietošanu, sapīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu, ko veic apstākļos un vietā, kuros dzīvniekus nokauj;
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 2. pants – ba apakšpunkts (jauns)
		ba) "kompetentā iestāde" ir dalībvalsts centrālā iestāde, kuras pienākums ir nodrošināt šīs regulas prasību ievērošanu, vai jebkura cita iestāde, kurai centrālā iestāde ir uzdevusi šā pienākuma pildīšanu.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – da apakšpunkts (jauns)
		da) "bezsamaņa" ir bezsamaņas stāvoklis, kura laikā ir daļējs vai pilnīgs smadzeņu darbības pārtraukums, un pēc kura dzīvnieks nav spējīgs reaģēt uz normāliem kairinājumiem, tostarp sāpēm.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 2. pants – f apakšpunkts
(f) "apdullināšana" nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu bez sāpēm, ieskaitot jebkuru procesu, kas var novest līdz tūlītējai nāvei;		(f) ) "apdullināšana" nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu, ieskaitot jebkuru procesu, kas var novest līdz tūlītējai nāvei;
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – g apakšpunkts
g)"reliģisks rituāls" nozīmē darbību virkni, kas saistīta ar dzīvnieku nokaušanu, ko paredz reliģija, piemēram, islāms vai jūdaisms;		g) "reliģisks rituāls" nozīmē darbību virkni, kas saistīta ar dzīvnieku nokaušanu, ko paredz reliģija vai kuru iemesls ir noteikti reliģiskie svētki;
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 2. pants – k apakšpunkts
k) "kautuve" nozīmē jebkuru uzņēmumu, ko izmanto sauszemes dzīvnieku kaušanai;		k) "kautuve" ir uzņēmums, kurā kauj un dīrā dzīvniekus, kuru gaļa paredzēta lietošanai pārtikā;
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 2. pants – m apakšpunkts
(m) "kažokzvēri" nozīmē zīdītāju sugas dzīvniekus, kurus galvenokārt audzē kažokādas ieguvei, piemēram, ūdeles, seski, lapsas, jenoti, nutrijas un šinšillas;		(m) "kažokzvēri" nozīmē zīdītāju sugas dzīvniekus, kurus galvenokārt audzē kažokādas ieguvei, piemēram, ūdeles, seski, lapsas, jenoti, jenotsuņi, nutrijas, truši un šinšillas;
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a) dzīvniekiem tiek nodrošināts fizisks komforts un drošība, turot tos tīrus un optimālā temperatūrā, un pasargājot no kritieniem vai paslīdēšanas;		(a) dzīvniekiem tiek nodrošināts fizisks komforts un drošība, turot tos optimālā temperatūrā, un pasargājot no kritieniem vai paslīdēšanas;
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d) dzīvniekiem nav vērojamas sāpju, baiļu, agresijas vai citas anormālas uzvedības pazīmes;		(d) dzīvniekiem nav vērojamas sāpju, agresijas vai citas anormālas uzvedības pazīmes;
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
(f) dzīvnieki tiek atturēti no savstarpēji naidīgas izturēšanās.		svītrots
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 3. pants – 3.a punkts (jauns)
		3.a Dienu vecu virsnormas cāļu nonāvēšana ar jebkādiem paņēmieniem nav ilgāk pieļaujama, ja ir pieejamas atbilstošas alternatīvas metodes to nogalināšanai.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 1. daļa
2. Pieļaujama atkāpe no 1. punkta, ja attiecīgo metodi nosaka reliģiski rituāli ‐ dzīvniekus var nonāvēt bez iepriekšējas apdullināšanas ar nosacījumu, ka nonāvēšana notiek kautuvē.		2. Saskaņā ar reliģiskiem rituāliem ‐ dzīvniekus var kaut bez iepriekšējas apdullināšanas ar nosacījumu, ka kaušana notiek kautuvē.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 2. daļa
Neskatoties uz to, dalībvalstis var nolemt šo atkāpi nepiemērot.		svītrots
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
1. Apdullināšanu veic saskaņā ar metodēm, kas noteiktas I pielikumā.		1. Apdullināšanu veic saskaņā ar metodēm, kas noteiktas I pielikumā. Lai ņemtu vērā zinātnes un tehnoloģiju attīstību, Komisija var apstiprināt jaunas apdullināšanas metodes, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas drošības iestādes novērtējumu, un saskaņā ar 22. panta 2. punktā paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1. daļa
2. Personāls, kas atbildīgs par apdullināšanu, veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem nav vērojamas nekādas samaņas vai jutīguma pazīmes laika posmā starp apdullināšanas procesu un nāves apstiprināšanu.		2. Personāls, kas atbildīgs par apdullināšanu, veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem nav vērojamas nekādas samaņas vai jutīguma pazīmes laika posmā starp apdullināšanas procesu un nāvi.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 5. pants – 2.a punkts (jauns)
		2.a Dzīvnieku atasiņošanu sāk iespējami drīz pēc apdullināšanas.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – 2. daļa
Tomēr visiem šādiem grozījumiem jānodrošina tāds dzīvnieku labturības līmenis, kas ir vismaz līdzvērtīgs līmenim, ko piedāvā līdzšinējās metodes, un to apliecina zinātniski pierādījumi, kas publicēti atbilstošos starptautiski atzītos un zinātnieku novērtētos žurnālos.		Tomēr visiem šādiem grozījumiem jānodrošina tāds dzīvnieku labturības līmenis, kas ir vismaz līdzvērtīgs līmenim, ko piedāvā līdzšinējās metodes, un kas ir pierādīts ar atbilstīgiem zinātniskiem pierādījumiem.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 5. pants – 4. punkts
4. Var pieņemt Kopienas labas prakses rokasgrāmatas attiecībā uz metodēm, kas minētas I pielikumā saskaņā ar procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.		4. Kopienas pamatnostādnes procedūru izstrādei un noteikumu īstenošanai attiecībā uz metodēm, kas minētas I pielikumā var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 1. daļa
2. Uzņēmējiem jāsastāda un jāizpilda tādas standarta darba procedūras, lai nodrošinātu, ka nonāvēšana un radniecīgās darbības tiek veiktas saskaņā ar 3. panta 1. punktu.		2. Uzņēmējiem jāsastāda un jāizpilda tādas standarta darba procedūras, lai nodrošinātu, ka kaušana un radniecīgās darbības tiek veiktas saskaņā ar 3. panta 1. punktu. Šajā nolūkā kautuves var izmantot Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. pantā noteiktās procedūras.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
3. Standarta darba procedūrām jābūt pieejamām kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma.		3. Standarta darba procedūras dara pieejamas kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma. Oficiālajam veterinārārstam sniedz rakstisku paziņojumu par jebkurām izmaiņām standarta darba procedūrās.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 6. pants – 3.a punkts (jauns)
		3.a Kompetentā iestāde var grozīt standarta darba procedūras, ja tās noteikti neatbilst šajā regulā izklāstītajiem vispārējiem noteikumiem un prasībām.
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 6. pants – 3.b punkts (jauns)
		3.b Šā panta 1.–3. punkts neattiecas uz dzīvnieku nonāvēšanu kautuvēs, kurās nokauj ne vairāk kā 50 mājdzīvnieku vienību nedēļā.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a) apiešanās ar dzīvniekiem un to aprūpe pirms viņu sapīšanas;		(a) apiešanās ar dzīvniekiem sapīšanas, apdullināšanas vai kaušanas nolūkā;
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
(f) dzīvu dzīvnieku atasiņošana.		(f) dzīvu dzīvnieku atasiņošana un/vai 4. panta 2. punktā norādītā kaušanas metode.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
		(fa) kažokzvēru kaušana.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
3. Kažokzvēru nonāvēšanu uzrauga persona, kurai izsniegts 18. pantā minētais kvalifikāciju apliecinošs sertifikāts, kas aptver visas viņa vadībā veiktās darbības.		svītrots
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 8. pants – a apakšpunkts
(a) dzīvnieku vai svara kategorijas, kurām paredzēta iekārtas lietošana;		(a) dzīvnieku sugu vai svara kategorijas, kurām paredzēta iekārtas lietošana;
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 8. pants – ca apakšpunkts (jauns)
		(ca) apkopes un kalibrēšanas metodes šādai iekārtai.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
2. Kaušanas procesa laikā ir pieejama atbilstoša rezerves apdullināšanas iekārta, kuru uz vietas un nekavējoties izmanto gadījumā, ja sākotnēji izmantotā apdullināšanas iekārta sabojājusies.		2. Kaušanas procesa laikā ir pieejama atbilstoša rezerves apdullināšanas metode, kuru uz vietas un nekavējoties izmanto gadījumā, ja sākotnēji izmantotā apdullināšanas iekārta sabojājusies. Ja rezerves apdullināšanas metode attiecas uz nepārvietojamām iekārtām, piemērota būs pārvietojamā iekārta.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 9. pants – 2.a punkts (jauns)
		2.a Dzīvniekus nedrīkst sapīt, ja darbinieks, kas atbildīgs par apdullināšanu vai kaušanu, nav gatavs to veikt.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 10. pants
Prasības, kas minētas šīs regulas II un III nodaļā, ir attiecināmas uz Regulas (EK) Nr. 854/2004 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta mērķu īstenošanu.		Tādu kautuvju vai uzņēmumu pārbaužu gaitā, kas ir tikušas vai tiks apstiprinātas trešās valstīs, lai varētu eksportēt uz Eiropas Savienību saskaņā ar tās tiesību aktiem, Komisijas eksperti nodrošina, lai 5. pantā minētie dzīvnieki būtu kauti ievērojot humānu apiešanos kaušanas laikā, kas ir vismaz ekvivalenta šajā direktīvā noteiktajām prasībām.
		No trešās valsts importētajai gaļai pievienoto veterināro sertifikātu papildina ar apliecinājumu par minētās prasības ievērošanu.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns)
		10.a pants Pasākumi importēšanai no trešām valstīm Komisija uzrauga, lai gaļas un gaļas produktu imports no trešām valstīm, kas paredzēts patēriņam starptautiskajā tirgū, atbilstu šīs regulas noteikumiem.
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2. Šīs regulas izpildes nolūkos kompetentā iestāde, kas minēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantā, katrai kautuvei apstiprina:		2. Šīs regulas izpildes nolūkos kompetentā iestāde, kas minēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantā, attiecībā uz katru kautuvi, kuras kaušanas jauda ir vairāk nekā 50 mājlopu vienību nedēļā vai vairāk nekā 150 000 mājputnu vienību gadā, apstiprina:
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a) maksimālo katras kaušanas līnijas caurlaidspēju;		svītrots
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c) katras izvietošanas platības maksimālo ietilpību, kas paredzēta zirgiem un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvniekiem, kā arī mājputniem un zaķveidīgajiem.		(c) katras izvietošanas platības maksimālo ietilpību, kas paredzēta zirgiem un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvniekiem, kā arī mājputniem, skrējējputniem un zaķveidīgajiem.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
2. Uzņēmēji nodrošina, ka dzīvnieki, kurus nonāvē bez apdullināšanas, ir mehāniski sapīti.		2. Uzņēmēji nodrošina, ka attiecīgos gadījumos un reliģisku rituālu laikā, kad dzīvniekus nokauj bez apdullināšanas, tie ir mehāniski sapīti.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
e) izmantojot elektrisko strāvu, kas neapdullina un nenonāvē dzīvniekus kontrolētos apstākļos, sevišķi izmantojot tādu elektriskās strāvas triecienu, kas neiedarbojas uz smadzenēm.		svītrots
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – 2. punkts
Neraugoties uz iepriekšminēto, apakšpunkti a) un b) neattiecas uz važām, kuras izmanto mājputniem.		Neraugoties uz iepriekšminēto, apakšpunkti a) un b) neattiecas uz važām, kuras izmanto mājputniem un zaķveidīgajiem.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
1. Uzņēmēji pieņem un īsteno atbilstošas uzraudzības procedūras, lai pārliecinātos un apstiprinātu, ka kaušanai paredzētie dzīvnieki patiešām tikuši sekmīgi apdullināti no apdullināšanas procesa pabeigšanas brīža līdz nāves iestāšanās apstiprināšanai.		1. Uzņēmēji pieņem un īsteno atbilstošas uzraudzības procedūras, lai pārliecinātos un apstiprinātu, ka kaušanai paredzētie dzīvnieki patiešām tikuši sekmīgi apdullināti no apdullināšanas procesa pabeigšanas brīža līdz nāves iestāšanās apstiprināšanai. Dzīvniekiem jābūt mirušiem pirms tiek veikta jebkura potenciāli sāpīga kautķermeņa sadalīšanas procedūra vai apstrāde.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 13. pants – 4.a punkts (jauns)
		4.a Kažokzvēru audzēšanas uzņēmumi kompetentajai iestādei iepriekš paziņo, kad dzīvnieki tiks kauti, lai oficiālais veterinārārsts varētu pārbaudīt, vai tiek ievērotas šajā regulā noteiktās prasības un standarta darba procedūras.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. punkts
5. Kopienas labas prakses rokasgrāmatas attiecībā uz uzraudzības procedūrām kautuvēs var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 22. panta 2. punktā.		5. Kopienas pamatnostādnes procedūru izstrādei un noteikumu īstenošanai attiecībā uz uzraudzības procedūrām kautuvēs var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 22. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 13. pants – 5.a punkts (jauns)
		5.a Oficiālais veterinārārsts regulāri pārbauda iepriekš minētās uzraudzības procedūras un standarta darba procedūru ievērošanu.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 14. pants – -1. punkts (jauns)
		– 1. Uzņēmēji atbild par šajā regulā paredzēto noteikumu ievērošanu.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts
1. Uzņēmēji katrai kautuvei nozīmē dzīvnieku labturības inspektoru, kas atbild par to, lai attiecīgajā kautuvē nodrošinātu atbilstību šajā regulā minētajiem noteikumiem. Viņam vai viņai tieši jāziņo uzņēmējam par jautājumiem, kas attiecas uz dzīvnieku labturību.		1. Uzņēmēji katrai kautuvei nozīmē dzīvnieku labturības inspektoru, kas atbild par to, lai attiecīgajā kautuvē pārraudzītu atbilstību šajā regulā minētajiem noteikumiem. Viņam vai viņai tieši jāziņo uzņēmējam par jautājumiem, kas attiecas uz dzīvnieku labturību.
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 14. pants – 5. punkts
5. Šā panta 1. un 4. punkts neattiecas uz kautuvēm, kurās nokauj mazāk par 1000 mājlopu vai 150 000 mājputnu vienībām gadā.		5. Dzīvnieku labturības inspektors var vadīt kautuves, kurās nokauj mazāk par 1000 mājlopu vai 150 000 mājputnu vienībām gadā, un procedūras, lai iegūtu kvalifikācijas sertifikātu, tiks vienkāršotas saskaņā ar kompetentās iestādes noteiktām specifikācijām.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
1. Kompetentā iestāde un uzņēmēji, kas iesaistīti piespiedu nokaušanas darbībās, pirms darbības uzsākšanas izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā minētajiem noteikumiem.		svītrots
Plānotās nonāvēšanas metodes un attiecīgās standarta darba procedūras, ar ko nodrošina atbilstību šajā regulā minētajiem noteikumiem, iekļauj ārkārtas situāciju vadības plānā, ko pieprasa Kopienas tiesību akti dzīvnieku veselības jomā, balstoties uz varbūtējiem notikumiem un plānā paredzētajām situācijām par slimības uzliesmojuma apmēriem un vietu.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
3. Šā panta īstenošanas nolūkā un ārkārtas apstākļos kompetentā iestāde var pieļaut atkāpi no viena vai vairākiem šīs regulas noteikumiem, ja tā uzskata, ka izpilde varētu iespaidot cilvēku veselību vai būtiski paildzināt slimības apkarošanas procesu.		3. Šā panta īstenošanas nolūkā un nepārvaramu iemeslu gadījumos kompetentā iestāde var pieļaut atkāpi no viena vai vairākiem šīs regulas noteikumiem, ja tā uzskata, ka izpilde varētu iespaidot cilvēku veselību, būtiski paildzināt slimības apkarošanas procesu vai vēlāk būt pretēja dzīvnieku labturībai.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 15. pants – 4. punkts
4. Viena gada laikā pēc piespiedu nokaušanas beigu datuma kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, iesniedz Komisijai novērtējuma ziņojums par rezultātiem un nodrošina tā publisku pieejamību, sevišķi ar globālā tīmekļa starpniecību.		svītrots
Šis ziņojums obligāti ietver:
(a) piespiedu nokaušanas iemeslus;
(b) nonāvēto dzīvnieku skaitu un sugu;
(c) izmantotās apdullināšanas un nonāvēšanas metodes;
(d) konstatēto problēmu apraksts un, ja iespējams, rastie risinājumi, lai novērstu vai samazinātu attiecīgo dzīvnieku ciešanas;
(e) visas atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 3. punktu.
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 16. pants
Ārkārtas nonāvēšanas gadījumā persona, kas atbildīga par attiecīgajiem dzīvniekiem, veic visu iespējamo, lai nonāvētu dzīvnieku tik ātri, cik vien iespējams.		Ārkārtas kaušanas gadījumā persona, kas atbildīga par attiecīgajiem dzīvniekiem, veic visu iespējamo, lai nokautu dzīvnieku tik ātri, cik vien iespējams, neskarot Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VI nodaļas I daļā izklāstītos noteikumus, attiecībā uz ārkārtas nonāvēšanu ārpus kautuvēm.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 17. pants
17. pants References centri 1. Katra dalībvalsts izveido nacionālo references centru (turpmāk tekstā "references centrs") šādu uzdevumu izpildei:		svītrots
(a) nodrošināt zinātniskās un tehniskās zināšanas saistībā ar kautuvju apstiprināšanu;
(b) izvērtēt jaunās apdullināšanas metodes;
(c) aktīvi aicināt uzņēmējus un citas ieinteresētās personas izstrādāt labas prakses rokasgrāmatas šīs regulas īstenošanai, kā arī publicēt un izplatīt šādas rokasgrāmatas un kontrolēt to izmantošanu;
(d) izstrādāt vadlīnijas kompetentai iestādei šīs regulas īstenošanas nolūkā;
(e) akreditēt struktūras un organizācijas kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu izdošanai, kā minēts 18. pantā;
(f) sazināties un sadarboties ar Komisiju un citiem references centriem, lai apmainītos ar tehniskajiem un zinātniskajiem datiem un izplatītu informāciju par labāko praksi, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu.
2. Viena gada laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma dalībvalstis Komisijai un citām dalībvalstīm iesniedz detalizētu informāciju par saviem references centriem, un šo informāciju publisko internetā.
3. References centrus var izveidot kā tīklu, ko veido atsevišķas organizācijas ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta visu 1. punktā uzskaitīto uzdevumu izpilde katrā attiecīgajā dalībvalstī.
Dalībvalstis var norīkot organizāciju, kas atrodas ārpus tās teritorijas, veikt vienu vai vairākus no šiem uzdevumiem.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b) kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu izdošanu, kas apstiprina neatkarīga gala eksāmena nokārtošanu; šā eksāmena priekšmetiem jābūt saistītiem ar attiecīgo dzīvnieku kategoriju un jāatbilst darbībām, kas uzskaitītas 7. panta 2. punktā, un priekšmetiem, kas minēti IV pielikumā;		b) nodrošināt to, lai ikviena persona, kas atbild par 6. pantā noteikto standarta darba procedūru izstrādi un ievērošanu, tiktu atbilstīgi sagatavota;
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c) šā panta a) apakšpunktā minētajiem mācību programmas kursiem un b) apakšpunktā minētā eksāmena satura un variantu apstiprināšanu.		svītrots
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
2. Kompetentā iestāde var deleģēt kursu un gala eksāmena organizēšanu, kā arī kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu izdošanu atsevišķai struktūrai vai organizācijai,		Ir jāizstrādā mācību programmas, un nepieciešamības gadījumā tās jāīsteno uzņēmumam pašam vai kompetentās iestādes apstiprinātai organizācijai.
a) kurai ir zināšanas, personāls un aprīkojums, lai to īstenotu;		Šis uzņēmums vai organizācija izdod kvalifikāciju apliecinošus sertifikātus šajā jomā.
b) kas ir neatkarīga un brīva no jebkādiem interešu konfliktiem, kas attiecas uz kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izdošanu;		Kompetentā iestāde nepieciešamības gadījumā var izstrādāt un īstenot mācību programmas un izdod kvalifikāciju apliecinošus sertifikātus.
c) kuru ir akreditējis references centrs.
Detalizēta informācija par šādām struktūrām un organizācijām ir publiski pieejama, it īpaši internetā.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts – 1. daļa
3. Kvalifikāciju apliecinošos sertifikātos norāda, kādām dzīvnieku kategorijām un kādām darbībām, kas uzskaitītas 7. panta 2. vai 3. punktā, tie derīgi.		3. Dalībvalstis ieceļ atbildīgo kompetento iestādi, lai apstiprinātu 2. punktā norādīto mācību programmu saturu.
Grozījums Nr. 69 un Nr. 70 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts – 2. daļa
Kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti nav derīgi ilgāk par pieciem gadiem.		Kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti ir derīgi neierobežotu laiku. Kvalifikācijas sertifikātu īpašniekiem ir regulāri jāpiedalās mācībās.
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts
2. Līdz 2014. gada 31. decembrim dalībvalstis var nodrošināt kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izsniegšanu atbilstīgi 18. pantam bez eksāmenu kārtošanas personām, kuras uzkrājušas atbilstošu, nepārtrauktu profesionālo pieredzi vismaz [desmit] gadu garumā.		2. Līdz 2014. gada 31. decembrim dalībvalstis var nodrošināt kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izsniegšanu atbilstīgi 18. pantam bez eksāmenu kārtošanas personām, kuras ir atbilstīgi sagatavotas un uzkrājušas atbilstošu profesionālo pieredzi vismaz divpadsmit mēnešus pirms šīs regulas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 24. pants – 2.a punkts (jauns)
		2.a Komisija ne vēlāk par 2013. gada 1. janvāri iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu par pārvietojamo kautuvju izmantošanas noteikumu un nosacījumu izveidi Eiropas Savienībā, nodrošinot visu piesardzības pasākumu ievērošanu šajās pārvietojamās vienībās, lai neapdraudētu dzīvnieku labturību.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums I pielikums – I nodaļa – I tabula – 2. sleja – dzīvnieku kategorija
Atgremotāji līdz 10 kg, mājputni un zaķveidīgie.		Atgremotāji, mājputni un zaķveidīgie.
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums I pielikums – I nodaļa – 1. tabula – 2. sleja – galvenie parametri - 2. daļa
Dzīvnieka lielumam un sugai atbilstošs lādiņa stiprums un diametrs.		Dzīvnieka lielumam un sugai atbilstošs lādiņa stiprums un diametrs (kontaktplāksnes metode).
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums I pielikums – I nodaļa – 2. tabula – 2. sleja – nosaukums
Galvas un muguras elektriskā nonāvēšana		Galvas un sirds vai galvas un muguras elektriskā apdullināšana vai kaušana
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums I pielikums – I nodaļa – 2. tabula – 2. sleja – dzīvnieku kategorija
Visas sugas, izņemot jērus vai sivēnus, kas mazāki par 5 kg dzīvsvarā, un liellopus.		Visas sugas.
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums I pielikums – I nodaļa – 3. tabula – 2. sleja – dzīvnieku kategorija
Cūkas un mājputni.		Cūkas, mājputni un kažokzvēri.
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums I pielikums – II. nodaļa – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)
		7.1a. Lai apdullinātu vai kautu mājlopus kautuvē nedrīkst izmantot oglekļa dioksīda koncentrāciju, kas pārsniedz 30 %. Šādu koncentrāciju var izmantot tikai, lai nonāvētu pārpalikušos cāļus slimību kontroles nolūkā.
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums II pielikums – 2.3. punkts
2.3. Starp ierobežojošo aploku un eju, kas ved uz apdullināšanas vietu, jābūt uzgaidāmajam aplokam ar līdzenu grīdu un stingrām malām, lai nepārtrauktu apdullināšanai un nonāvēšanai paredzēto dzīvnieku plūsmu un izvairītos no nepieciešamības kopējiem dzīt dzīvniekus no turienes. Uzgaidāmajam aplokam jābūt projektētam tā, lai dzīvnieki neiesprūstu un nemīdītos.		2.3. Starp ierobežojošo aploku un eju, kas ved uz apdullināšanas vietu, jābūt uzgaidāmajam aplokam, lai nepārtrauktu apdullināšanai un kaušanai paredzēto dzīvnieku plūsmu un izvairītos no nepieciešamības kopējiem dzīt dzīvniekus no turienes. Uzgaidāmajam aplokam jābūt projektētam tā, lai dzīvnieki neiesprūstu un nemīdītos.
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums II pielikums – 3.2. punkts
Sapīšanas kastēm un triecienpistolēm jābūt aprīkotām ar ierīci, kas dzīvnieka galvai neļautu kustēties ne horizontālā, ne vertikālā virzienā.		svītrots
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums II pielikums – 3.3. punkts
3.3. Liellopu sapīšanai nedrīkst izmantot iekārtas, kurās dzīvnieki tiek apgriezti kājām gaisā vai nostādīti citā nedabiskā pozīcijā.		svītrots
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums II pielikums – 4.1.a punkts (jauns)
		Elektriskās apdullināšanas iekārtas:
		a) ietver skaņas vai vizuāla signāla devēju, kas rāda, cik ilgu strāvas impulsu dzīvnieks ir saņēmis;
		b) ir pievienotas ierīcei, kas nolasa spriegumu un strāvas stiprumu un ir novietota tā, lai šīs vērtības būtu skaidri nolasāmas aparāta lietotājam.
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums II pielikums – 4.2. punkts
4.2. Elektriskajiem aparātiem jānodrošina pastāvīga strāvas plūsma.		svītrots
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums II pielikums – 7.2. punkts
7.2. Mājputniem paredzētajām iekārtām jābūt projektētām un uzbūvētām tā, lai dzīvnieki tiktu novirzīti līdz gāzes kamerām transportēšanas grozos, tos neizkraujot.		7.2. Dzīvi cāļi būtu jānogādā gāzes kamerā vai nu transportēšanas grozos vai uz konveijera lentām.
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums III pielikums – 1.2. punkts
1.2. Dzīvniekus pēc to atvešanas izkrauj, cik ātri vien iespējams, un pēc tam nokauj bez liekas kavēšanās.		svītrots
Mājputnu un zaķveidīgo gadījumā kopējais transportēšanas laiks un laiks starp izkraušanu un nokaušanu nedrīkst pārsniegt 12 stundas.
Zīdītāju gadījumā, izņemot zaķveidīgos, kopējais transporta laiks un laiks starp izkraušanu un nokaušanu nedrīkst pārsniegt:
(a) 19 stundas attiecībā uz dzīvnieku mazuļiem;
(b) 24 stundas attiecībā uz zirgiem un cūkām;
(c) 29 stundas attiecībā uz atgremotājiem.
Pēc šā termiņa beigām dzīvniekus jāizvieto, jāpabaro un pēc tam attiecīgi jādod pietiekošs daudzums barības ar noteiktiem intervāliem. Šādos gadījumos dzīvniekus nodrošina ar guļvietas segumu vai ekvivalentu materiālu, kas garantē komforta līmeni, kas piemērots katrai sugai un attiecīgajam dzīvnieku skaitam. Šim materiālam jāgarantē adekvātu urīna un izkārnījumu absorbēšanu.
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums III pielikums – 1.5. punkts
1.5 Kaušanai paredzētajiem dzīvnieku mazuļiem, laktācijas piena lopiem, mātītēm, kas dzemdējušas transportēšanas laikā vai dzīvniekiem, kuri transportēti konteineros, ir priekšroka salīdzinājumā ar pārējiem dzīvniekiem. Ja to nodrošināt nav iespējams, jārada apstākļi, kas atbrīvotu viņus no ciešanām, jo īpaši:		svītrots
(a) slaucot piena lopus intervālos, kas nav garāki par 12 stundām;
(b) nodrošinot atbilstošus apstākļus zīdīšanai un jaundzimušo dzīvnieku labturībai gadījumā, ja kāda mātīte ir dzemdējusi;
(c) nodrošinot ūdeni gadījumos, ja dzīvnieki piedzimuši konteineros.
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums III pielikums – 1.7. punkts – c apakšpunkts
c) pacelt vai vilkt dzīvniekus aiz galvas, ausīm, ragiem, kājām, astes vai vilnas, vai apieties ar viņiem veidos, kas radītu neizbēgamas sāpes vai ciešanas;		c) pacelt vai vilkt dzīvniekus aiz galvas, ausīm, ragiem, kājām (izņemot mājputnus un zaķveidīgos), astes vai vilnas, vai apieties ar viņiem veidos, kas radītu neizbēgamas sāpes vai ciešanas;
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums II pielikums – 1.8.a punkts (jauns)
		1.8.a Elektriskās apdullināšanas iekārtas nedrīkst izmantot dzīvnieku imobilizācijai vai, lai piespiestu dzīvniekus kustēties.
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums III pielikums – 1.8.b punkts (jauns)
		1.8b Dzīvniekus, kuri nav spējīgi pārvietoties, nedrīkst vilkt uz kaušanas vietu, bet tie ir jānokauj tur, kur tie atrodas.
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums III pielikums – 2.1. punkts
2.1. Katram dzīvniekam jābūt pietiekami daudz vietas, lai stāvētu, apgultos un apgrieztos.		2.1. Izņemot lielus mājdzīvniekus, kurus saprātīgu laika posmu tur atsevišķā iežogojumā, katram dzīvniekam ir jābūt pietiekami daudz vietas, lai stāvētu, apgultos un apgrieztos.
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums III pielikums – 2.a punkts (jauns)
		2.a Apdullināšana ar triecienpistoli
		Triecienpistole jānovieto tā, lai nodrošinātu, ka šāviņš iekļūst smadzeņu garozā. Īpaši, ir aizliegta liellopu šaušana pakausī. Aitas un kazas drīkst šaut pakausī, ja ragu dēļ to nevar izdarīt pieras daļā. Šādos gadījumos šāviens jāveic tūliņ aiz ragu pamatnes un jātēmē mutes virzienā, asiņošanai jāsākas 15 sekunžu laikā pēc šāviena izdarīšanas.
		2.a2 Ja izmanto triecienpistoli, tās lietotājam pistole jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka triecienu nesošais elements pēc katra šāviena pilnībā ievelkas un ieņem agrāko stāvokli. Ja tā nenotiek, instrumentu nedrīkst izmantot, iekams tas nav salabots.
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums III pielikums – 2.b punkts (jauns)
		2.b Dzīvnieku sapīšana
		Dzīvnieku nedrīkst ievietot apdullināšanas iekārtā un tā galvu nedrīkst ievietot iekārtā, kas ierobežo dzīvnieka kustības, ja vien darbinieks, kas apdullinās dzīvnieku, ir gatavs to veikt, tiklīdz dzīvnieks ir ievietots apdullināšanas iekārtā vai tiklīdz tā galva ir piesieta.
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums III pielikums – 3.1. punkts
3.1. Ja viena un tā pati persona ir atbildīga par dzīvnieku apdullināšanu, važošanu, pacelšanu un atasiņošanu, tad šī persona visas minētās darbības veic secīgi ar vienu dzīvnieku pirms procedūras atkārtošanas ar nākamo dzīvnieku.		3.1. Ja viena un tā pati persona ir atbildīga par dzīvnieku apdullināšanu, važošanu, pacelšanu un atasiņošanu, tad šī persona visas minētās darbības veic secīgi ar vienu dzīvnieku pirms procedūras atkārtošanas ar nākamo dzīvnieku. Šo prasību nepiemēro, ja tiek izmantota dzīvnieku apdullināšana grupā.
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums III pielikums – 3.1.a punkts (jauns)
		3.1a. Dzīvnieku atasiņošana ir jāsāk tūlīt pēc apdullināšanas un jāveic tādā veidā, lai veiktu ātru un pilnīgu atasiņošanu.
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums III pielikums – 3.2.a punkts (jauns)
		3.2a Laikā starp asinsvadu pārgriešanu un atasiņošanas beigām dzīvniekus nedrīkst tālāk apstrādāt vai veikt elektrisku stimulāciju, un nekādā gadījumā:
		a) ne ātrāk par 120 sekundēm attiecībā uz tītariem vai zosīm;
		b) ne ātrāk par 90 sekundēm attiecībā uz citiem mājputniem;
		c) ne ātrāk par 30 sekundēm attiecībā uz apdullinātiem liellopiem;
		d) ne ātrāk par 120 sekundēm attiecībā uz liellopiem, kas nav apdullināti;
		e) ne ātrāk par 20 sekundēm attiecībā uz aitām, kazām, cūkām un briežiem.
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums III pielikums – 3.2.b punkts (jauns)
		3.2.b Ja tiek kauts grūsns dzīvnieks:
		a) ja dzemde ir neskarta, embrijs paliek dzemdē, līdz tas nobeidzas;
		b) ja nav pārliecības par grūsnību vai ja dzīvnieka dzemdē pēc kaušanas tiek atrasts dzīvs embrijs, tas nekavējoties ir jāizņem, jāapdullina ar caururbjošu triecienpistoli un jānogalina atasiņojot.
		Kautuvēs ir jābūt piemērotām iekārtām, lai ātri veiktu procedūru, ja tāda ir nepieciešama.
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums III pielikums – 3.3. punkts
3.3. Putnus nedrīkst nokaut ar automātiskajiem kakla nocirtējiem, ja nav iespējams pārliecināties, vai kakla nocirtēji ir sekmīgi pārgriezuši asinsvadus. Ja tas nav izdevies, putns nekavējoties jānonāvē.		3.3. Putnus nedrīkst nokaut ar automātiskajiem kakla nocirtējiem, ja nav iespējams pārliecināties, vai kakla nocirtēji ir sekmīgi pārgriezuši asinsvadus. Ja tas nav izdevies, putns nekavējoties jānokauj.
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums IV pielikums – fa punkts (jauns)
		fa) kažokzvēru kaušana.
		Apiešanās ar dzīvniekiem un to sapīšanas praktiskie aspekti.
		Apdullināšanas metožu praktiskie aspekti.
		Apdullināšanas un/vai kaušanas metožu rezerves varianti.
		Apdullināšanas un/vai kaušanas iekārtu ekspluatācija.
		Apdullināšanas efektivitātes kontrole.

Atjaunināta sociālā programma

417k

144k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija normatīvā rezolūcija par atjaunināto sociālo programmu (2008/2330(INI))

P6_TA(2009)0370

A6-0241/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija paziņojumu par Atjaunināto sociālo programmu iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā (COM(2008)0412) (Paziņojums par atjaunināto sociālo programmu),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. novembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par to, kā piemērot principu par vienādu atalgojumu vīriešiem un sievietēm(1),

– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 22. oktobra rezolūciju par uzdevumiem, kas jārisina saistībā ar koplīgumiem ES(2),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija paziņojumu "Atjaunotas saistības veidot sociālu Eiropu ‐ stiprināt atklāto koordinācijas metodi sociālajai aizsardzībai un sociālajai integrācijai" (COM(2008)0418),

– ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 3. februāra rezolūciju par nediskrimināciju, kas pamatojas uz dzimumu un paaudžu solidaritāti(3),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija paziņojumu "Nediskriminācija un vienlīdzīgas iespējas. No jauna izteikta apņemšanās" (COM(2008)0420),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (COM(2008)0800),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra paziņojumu "Stabilāks darba un privātās dzīves līdzsvars ‐ spēcīgāks atbalsts profesionālās, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanai" (COM(2008)0635),

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu "Valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējība Eiropas Savienībā" (COM(2006)0574) un Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūciju par sociālās drošības sistēmu un pensiju nākotni ‐ to finansēšana un individualizācijas tendence(4),

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 17. oktobra paziņojumu "Sociālās aizsardzības modernizēšana, lai panāktu lielāku sociālo taisnīgumu un ekonomisko kohēziju ‐ no darba tirgus atstumtu cilvēku aktīvas sociālās integrācijas pastiprināšana" (COM(2007)0620) un Parlamenta 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par sociālās integrācijas veicināšanu un nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, apkarošanu ES(5),

– ņemot vērā Padomes 1992. gada 24. jūnija Ieteikumu 92/441/EEK par kopīgiem kritērijiem attiecībā uz resursu un sociālās palīdzības pietiekamību sociālās aizsardzības sistēmās(6),

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 27. jūnija paziņojumu "Ceļā uz kopīgiem elastīguma un sociālās drošības principiem: vairāk un labākas darba vietas, izmantojot elastīgumu un drošību" (COM(2007)0359) un Parlamenta 2007. gada 29. novembra rezolūciju par kopējiem elastīguma un sociālās drošības principiem(7),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu "Vispirms domāt par mazākajiem. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts "Small Business Act" (COM(2008)0394),

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 26. februāra paziņojumu "Sociālās realitātes analīze ‐ starpposma ziņojums 2007. gada pavasara Eiropadomes sanāksmei" (COM(2007)0063) un Parlamenta 2007. gada 15. novembra rezolūciju par sociālās realitātes analīzi(8),

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. maija paziņojumu "Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem ‐ Eiropas Savienības ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē" (COM(2006)0249) un Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības visiem veicināšanu(9),

– ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par sievietēm un nabadzību Eiropas Savienībā(10) un tajā ietverto nabadzības definīciju,

– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 17. jūnija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu (2010. gads)(11),

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās noteikumus par sociālajām tiesībām, un EK līguma 136. pantu,

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. novembra Zaļo grāmatu "Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas" (COM(2006)0708),

– ņemot vērā Komisijas 2001. gada 18. jūlija Zaļo grāmatu "Eiropas programma korporatīvās sociālās atbildības veicināšanai" (COM(2001)0366) un Komisijas 2006. gada 22. marta paziņojumu "Partnerības izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana ‐ veidot Eiropu par izcilības paraugu uzņēmumu sociālās atbildības jomā" (COM(2006)0136), kā arī Parlamenta 2007. gada 13. marta rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība(12),

– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa deklarāciju par bezpajumtniecības uz ielām izbeigšanu(13),

– ņemot vērā ANO 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0241/2009),

A. tā kā Eiropas Savienībā lielākās negatīvās sekas, ko radīs pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze, būs ievērojams bezdarba pieaugums, kas vissmagāk skars neaizsargātākas sociālās grupas; tā kā augstāks bezdarba līmenis ir saistīts ar lielāku nabadzību un veselības aprūpes nevienlīdzību, atstumtību, noziedzību, nedrošību un nepietiekamu pārliecību par rītdienu;

B. tā kā neatkarīgi no pašreizējās krīzes Eiropas Savienība jau ir sastapusies ar grūtībām, kas izriet no nepietiekamas ekonomikas izaugsmes, saspringtas demogrāfiskās situācijas un smagiem dzīves apstākļiem aizvien globalizētākā pasaules ekonomikā;

C. tā kā 2007. gadā 15,2 % Eiropas Savienības iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem priekšlaicīgi pameta mācības;

D. tā kā daudziem cilvēkiem Eiropas Savienībā nodarbinātība joprojām nenodrošina izkļūšanu no nabadzības, turklāt 2006. gadā nabadzības apdraudējumam bija pakļauti 8 % strādājošo;

E. tā kā 2006. gadā 16 % Eiropas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības apdraudējumam; tā kā īpaši neaizsargāti ir bērni, daudzbērnu ģimenes, vientuļie vecāki, bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti, jaunieši, vecāka gadagājuma cilvēki, mazākumtautību pārstāvji un migranti;

F. tā kā sievietes joprojām ir pakļautas lielākam nabadzības apdraudējumam dēļ tādiem faktoriem, kā ekonomiskā atkarība, darba samaksas atšķirības atkarībā no dzimuma un sievietes biežāk strādā zemu atalgotu darbu; tā kā šī situācija palielina iespēju, ka nabadzības apdraudējums pastāvēs arī nākamajās paaudzēs;

G. tā kā cenu kāpums iepriekšējos gados ir ievērojami ietekmējis mājsaimniecību budžetu un nesamērīgi skāris neaizsargātākas sociālās grupas;

H. tā kā vairāki pētījumi (piemēram, Russell Sage fonda pētījums par nodarbinātības nākotni) liecina, ka drīzumā katrs ceturtais, kurš nodarbināts kādā no attīstītākajām tautsaimniecībām, var būt zemu atalgots un viņiem var draudēt nonākšana nabadzībā; tā kā attiecībā uz zemu atalgotiem darbiem situācija ir samērā vienāda, jo bieži vien šādos darbos pastāv nestandarta nodarbinātības attiecības, turklāt mazkvalificēti darbinieki, nepilnas slodzes darbinieki, sievietes, imigranti un jaunieši ir pakļauti lielākam apdraudējumam; tā kā zemu atalgotu darbu bieži vien pārmanto no paaudzes uz paaudzi un tā kā šī tendence ierobežo piekļuvi labai izglītībai, kvalitatīvai veselības aprūpei un citiem svarīgākajiem dzīves kvalitātes nosacījumiem;

I. tā kā EK līguma 2. pantā noteikts, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem;

J. tā kā Eiropas Savienībā notiek demogrāfiskās pārmaiņas, no kurām būtiskākās ir dzīves ilguma pieaugums un dzimstības līmeņa samazināšanās, lai arī dažās valstīs var novērot dzimstības pieaugumu;

K. tā kā sagaidāms, ka demogrāfiskās izmaiņas veicinās apgādājamu vecāka gadagājuma cilvēku skaita divkāršošanos līdz 2050. gadam, kas jo īpaši ietekmēs iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību;

L. tā kā Komisijas dokuments "Ziņojums par demogrāfisko situāciju 2008. gadā ‐ sociālo vajadzību apmierināšana sabiedrības novecošanas apstākļos" (SEC(2008)2911), kurā atzīta brīvprātīgo aprūpētāju izšķirošā nozīme sabiedrībā, aicināts Komisiju ņemt vērā pārliecinošos sociālos argumentus, lai aprūpētājus iekļautu turpmākās politikas izstrādē;

M. tā kā finanšu krīzes ietekme uz faktisko ekonomikas situāciju nav pilnībā apzināta, taču nebūs iespējams sasniegt izvirzīto mērķi, proti, laika posmā no 2008. gada līdz 2009. gadam ES radīt 5 miljonus darba vietu; tā kā ekonomikas lejupslīde radīs lielāku bezdarba līmeni un, protams, lielāku nabadzību, izvirzot jaunus Eiropas sociālā modeļa uzdevumus;

N. tā kā finanšu un ekonomikas krīze izraisa aizvien lielāku bezdarbu un nedrošību, kas rada ievērojamu sociālo spriedzi attiecībā uz sociālo kohēziju visā Eiropas Savienībā;

O. tā kā ES ir apņēmusies panākt ilgtspējīgu attīstību sociālajā un vides jomā un tā kā ir pilnībā jāizmanto jaunu darba vietu radīšanas iespēja, kas var izrietēt no minētās apņemšanās;

P. tā kā sociālais dialogs var būt būtisks, lai risinātu uzticības krīzi, ko saasina ekonomikas krīze, jo daudziem cilvēkiem mūsu sabiedrībā ir iedvestas bailes no nākotnes; tā kā vienlīdz liela prioritāte jāpiešķir arī tiem iedzīvotājiem, kuri jau ir izstumti no sabiedrības un kuru pašreizējā situācija pasliktinās šīs krīzes laikā;

Q. tā kā visaptveroši Eiropas Savienības institucionālie pasākumi, kam raksturīga zināma ienākumu pārdale un vienota Eiropas sociālā modeļa jēdziena piemērošana, labvēlīgi ietekmē miljoniem vīriešu un sieviešu profesionālās dzīves kvalitāti ES darba tirgu nelabvēlīgākajos segmentos;

R. tā kā priekšnosacījums tam, lai dažādās sistēmās saskaņotu vērtības, ir tādu valsts tiesisko un tradicionālo regulējumu ievērošana, kam raksturīgas šos modeļus regulējošas līdzsvarotas darba tiesības un koplīgumi;

S. tā kā nestandarta darba attiecību gadījumā vairs nepiemēro noteikumus un procedūras, ko sociālie partneri noteikuši, noslēdzot koplīgumu;

T. tā kā atjauninātajai sociālajai programmai ir jābalstās uz principu, ka efektīva un rezultatīva sociālā politika nodrošina ekonomikas izaugsmi un labklājību, un tā kā tādējādi var palīdzēt atjaunot iedzīvotāju sarūkošo atbalstu ES;

U. tā kā jāizsaka nožēla par to, ka atjauninātajā sociālajā programmā nav iekļauts jautājums par vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu juridisko noteiktību;

V. tā kā ir izteiktas lielas bažas par atjauninātās sociālās programmas nozīmi un pamanāmību, tostarp par skaidrības trūkumu attiecībā uz tās nolūku vai turpmākajiem pasākumiem, kā arī par sociālās jomas atklātās koordinācijas metodei (AKM) piedēvētās izcilības mazināšanos;

W. tā kā Eiropas sociālie modeļi ir vērtību kopums sistēmu daudzveidībā un to īstenošana galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē; tā kā Eiropas sociālās jomas uzdevumi, kas ietverti Līgumā, Pamattiesību hartā un Lisabonas līgumā, ir jāuzsver kā ES vispārējais mērķis, lai piepildītu ES iedzīvotāju cerības un novērstu bailes; tā kā vairākās Eiropadomes pavasara sanāksmēs ir atkārtoti uzsvērts mērķis, kas paredz izskaust nabadzību un sociālo atstumtību, un vajadzība Lisabonas stratēģijā stiprināt sociālo jomu; tā kā atsevišķu dalībvalstu sociālās un nodarbinātības politikas veiksmīga vai neveiksmīga īstenošana ietekmē arī pārējās dalībvalstis, un līdz ar to debates par Eiropas sociālā modeļa reformu jāizvirza par kopēju ES un dalībvalstu prioritāti;

X. tā kā galvenā uzmanība ir jāpievērš Lisabonas stratēģijas neveiksmīgajiem centieniem samazināt nabadzību ES, kurā pašreiz dzīvo 78 000 000 cilvēku, kā arī aizvien lielākajai nevienlīdzībai; tā kā ES ir jāpanāk attīstība ES un dalībvalstu to mērķu izstrādes un īstenošanas jomā, kas attiecas uz nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanu, kā arī galvenajās jomās, kurās pašreiz ir noteikti rādītāji, lai iedzīvotājus pārliecinātu par to, ka ES vispirms kalpo iedzīvotājiem un tikai pēc tam ‐ uzņēmumiem un bankām;

Y. tā kā vairākos Eiropas Kopienu Tiesas procesos jēdziens "noteikumi, kam ir izšķiroša nozīme sabiedriskās, sociālās un ekonomiskās kārtības nodrošināšanai" ir lietots, neprecizējot, kurš šajā saistībā var izlemt, kādiem noteikumiem ir izšķiroša nozīme vispārējās sabiedriskās kārtības aizsardzībai kādā no dalībvalstīm;

Z. tā kā Tiesa ir atzinusi, ka dalībvalstis nav kompetentas vienpusēji noteikt sabiedriskās kārtības jēdzienu vai vienpusēji piemērot citā dalībvalstī reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem visus savas valsts darba tiesību obligātos noteikumus un tā kā nav precizēts, kura struktūra ir kompetenta lemt par šiem jautājumiem, ja tā nav dalībvalstu kompetence;

AA. tā kā līgumu slēgšana ar apakšuzņēmējiem darba nolūkos nav skaidri nodalīta no aizdomīgas pakalpojumu tirdzniecības un sniegšanas, kuras pamatā ir likumīgi līgumi ar īsteni pašnodarbinātām personām; tā kā krāpnieciska prakse ir jānošķir no godīgām civiltiesiskām un uzņēmējdarbības attiecībām,

Prioritārie pasākumi
Eiropas sociālie modeļi

1. aicina Padomi un Komisiju, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, vēlreiz uzsvērt to nozīmi, kāda ir spēcīgai, uz sociālām vērtībām orientētai Eiropai, īstenojot ilgtspējīgu, efektīvu un rezultatīvu sociālo un nodarbinātības politiku; aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu sociālās politikas programmu 2010.–2015. gadam;

2. mudina Komisiju izstrādāt saskaņotu politikas plānu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību atbilstīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartai;

3. uzsver, ka šajos grūtajos laikus ir būtiski par sociālās programmas prioritāti noteikt darba vietu radīšanu un profesionālo izaugsmi; uzskata, ka pašreiz lielāks elastīgums darbavietā ir svarīgāks nekā jebkad iepriekš;

4. aicina Komisiju atjaunināto sociālo programmu apvienot ar citām iniciatīvām, tādām kā Eiropas Dzimumu līdztiesības pakts, Eiropas Jaunatnes pakts un Eiropas Ģimeņu alianse, lai sociāli nelabvēlīgām grupām atvieglotu piekļuvi sociālajai palīdzībai;

5. pauž bažas par to, ka Komisijas paziņojumā par atjaunināto sociālo programmu ierosinātie pasākumi ir nepietiekami saskaņoti, lai mainītu pašreizējo nabadzības un atstumtības līmeni ES un pildītu pašreizējos uzdevumus sociālās kohēzijas jomā;

6. jo īpaši pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojumā par atjaunināto sociālo programmu nav ietverti priekšlikumi šādos jautājumos, kam ir izšķiroša nozīme, lai panāktu līdzsvaru starp uzņēmējdarbības brīvībām un sociālajām tiesībām:

	–	direktīva par darba pamattiesību nodrošināšanu visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no nodarbinātības statusa, lai aizsargātu darba ņēmējus, kuri nodarbināti nestandarta darba attiecībās un kuru skaitam ir tendence palielināties;
	-	Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(14) pārskatīšana, papildus paredzot dzimumneitrālu darba novērtēšanas sistēmu, lai samazinātu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem gan atsevišķās nozarēs, gan starp tām; un
	–	direktīva par pārrobežu darba koplīgumu slēgšanu saskaņā ar faktisko situāciju pārrobežu uzņēmējdarbības jomā;

7. uzsver, ka ir jāturpina darba tiesību minimuma standartu izstrāde; apzinās, ka ne uzņēmējdarbības brīvības, ne konkurences noteikumi nav svarīgāki par sociālajām pamattiesībām;

8. norāda, ka sociālajai politikai ir jāietver tādi svarīgi pasākumi kā labāka līdzsvara panākšana starp stabilām sociālajām tiesībām un brīvībām, diskriminācijas izskaušana, līdztiesības veicināšana un Eiropas sociālo modeļu modernizēšana un reformēšana, vienlaikus nostiprinot to vērtības;

9. norāda, ka tā jēdziena formulēšana, kas ietver dalībvalstu noteikumus, kam ir izšķiroša nozīme sabiedriskās, sociālās un ekonomiskās kārtības nodrošināšanai, ir politisks jautājums, kas jārisina demokrātiski leģitīmā procesā; tādēļ aicina Komisiju sākt atklātas debates, lai precizētu to jēdzienu, kas ietver vispārējus sabiedriskās kārtības noteikumus, un aicina vajadzības gadījumā iesniegt likumdošanas priekšlikumu;

10. uzskata, ka šis nav īstais brīdis, lai samazinātu izdevumus sociālajā jomā, bet gan šobrīd ir laiks paātrināt sociālās reformas; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta dalībvalstu sociālo modeļu infrastruktūra, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi, atkārtoti uzsverot, cik būtiska ir vispārējas piekļuves nodrošināšana šādiem pakalpojumiem un to kvalitāte un ilgtspējība;

11. pauž nožēlu, ka situācijā, kad finanšu krīze uzskatāmi parāda valsts iejaukšanās nozīmi, lai saglabātu saimniecisko darbību un nostiprinātu sociālo kohēziju, Komisija nav iesniegusi priekšlikumu pamatdirektīvai par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un līdz ar to ES nav nodrošinājusi sabiedrisko pakalpojumu turpmāku sniegšanu un nav nostiprinājusi to izšķirošo nozīmi;

12. aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu juridisko noteiktību;

13. uzsver, ka ir jārod veidi, kā modernizēt un reformēt valsts drošības sistēmas, lai izskaustu nabadzību, īstenojot ilgtermiņa plānu, jo īpaši attiecībā uz pienācīgu minimālo algu, pensiju un veselības aprūpes pakalpojumiem; uzsver, ka ir iespējas panākt lielāku minimālās algas un pensiju sistēmas finansiālo ilgtspējību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, uzlabojot to organizēšanu un pieejamību un nostiprinot valsts un privātā sektora partnerību saskaņā ar subsidiaritātes principu, un atbalstot pastiprinātus centienus, lai izveidotu progresīvās nodokļu iekasēšanas sistēmas, kas varētu mazināt nevienlīdzību;

14. atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir ieviesušas minimālās darba algas koncepciju; ierosina, ka citas dalībvalstis varētu gūt labumu, izpētot šo pieredzi; aicina dalībvalstis uzraudzīt sociālās un ekonomiskās līdzdalības priekšnosacījumu ievērošanu attiecībā uz visiem, jo īpaši paredzēt noteikumus tādās jomās kā minimālā alga, citus juridiski vai vispārēji saistošus noteikumus, vai slēdzot koplīgumus saskaņā ar valstu tradīcijām, kas ļautu pilnas slodzes darbiniekiem no saviem ieņēmumiem pārticīgi dzīvot;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visiem iedzīvotājiem ir pieejami banku pamatpakalpojumi;

16. uzskata, ka sports un kultūras pasākumi ir būtisks sociālās integrācijas instruments, kas sekmē personības izaugsmi, sniedz labumu sabiedrībai un attīsta talantus;

17. aicina Komisiju vides un veselības jautājumus pēc iespējas drīz iekļaut ES kopējā politikā, lai saskaņā ar EK līguma noteikumiem nodrošinātu augstu veselības un vides aizsardzības līmeni;

18. atbalsta Komisijas nodomu paplašināt sociālo programmu, aptverot jaunas jomas; pauž nožēlu, ka vides jautājumus bieži vien izskata tikai saistībā ar klimata pārmaiņām; atzinīgi vērtē Komisijas atjauninātos paziņojumus par atbalstu ilgtspējīgai tautsaimniecībai ar zemu CO2 emisiju, taču pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi konkrēti pasākumi, lai ņemtu vērā ekoloģiskās un klimata krīzes radīto ietekmi uz sociālo un veselības jomu;

19. uzsver, ka galēju nabadzību un tās izraisītu sociālo atstumtību nevar izprast tikai no ekonomikas viedokļa, pamatojoties tikai uz rādītājiem, bet tā ir jāizprot arī no cilvēktiesību un pilsoniskuma viedokļa; atzīst, ka kapitāla un preču brīvas aprites princips pats par sevi neļauj izskaust nabadzību vai hronisku nabadzību, un jo īpaši to, ka galējas nabadzības skartajiem ir laupītas iespējas un nav ļauts pilnībā piedalīties kopienas dzīvē, padarot viņus vienaldzīgus pret apkārtējo vidi;

Sociālā un nodarbinātības politika

20. atzinīgi vērtē Komisijas tiesību aktu paketē par ģimenes un darba dzīves saskaņošanu ietvertos priekšlikumus, kuru īstenošana tika uzsākta 2008. gada beigās; mudina Komisiju izstrādāt ieteikumus dalībvalstīm, kuras nepārprotami atpaliek no to mērķu īstenošanas, kurus izvirzīja Barselonas 2002. gada Eiropadomes sanāksmē attiecībā uz bērnu aprūpes nodrošināšanu līdz 2010. gadam; turklāt aicina Komisiju mudināt darba devējus piemērot elastīgu darba režīmu, optimizējot IKT izmantošanu un prasmes un jaunus darba organizēšanas veidus, tādējādi veicinot elastīgu darba laiku un to atbilstību uzņēmumu, pārvaldes iestāžu un skolu darba laikam;

21. aicina Komisiju ierosināt priekšlikumu par labāku privātās, ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, optimizējot IKT izmantošanu un prasmes un jaunus darba organizēšanas veidus, ņemot vērā bērnu vajadzības un labklājību un vienlaikus sekmējot efektīvāku darbavietu aizsardzību, kas tādējādi apstiprina vecāku un aprūpētāju tiesības uz elastīgu darba režīmu, panākot atbilstību viņu vajadzībām un īpašu uzmanību pievēršot tam, lai šī iespēja būtu pieejama cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un tiem, kuri strādā nestabilās vai zemas kvalitātes darbavietās;

22. pauž nožēlu par ES un dalībvalstu vājo politiku attiecībā uz aizvien lielāko nabadzību un jo īpaši ‐ bērnu nabadzību;

23. mudina dalībvalstis saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem ieviest garantētu minimālo ienākumu shēmas, lai īstenotu sociālo integrāciju;

24. uzskata, ka jaunos uzdevumus demogrāfijas jomā var risināt, pievēršoties situācijai, kādā atrodas nabadzībā dzīvojošas sievietes, kurām ir nevienlīdzīga un nepietiekama piekļuve uzturam, mājokļiem, izglītībai un atalgojumam un kurām ir grūti saskaņot darbu ar privāto un ģimenes dzīvi;

25. aicina efektīvāk novērst un cīnīties pret mācību priekšlaicīgu pamešanu, izvirzot devīzi "mācīties ir izdevīgi"; aicina efektīvāk organizēt izglītības sistēmas un skolu mācību programmas pielāgot nākotnes darba tirgum, ņemot vērā sabiedrības vajadzības un tehnoloģijas attīstību; aicina arī turpmāk popularizēt un atbalstīt "otrās iespējas skolu" koncepciju un informālo un neformālo izglītību, kas praksē ir apliecinājusi, ka tā palielina jauniešu un pieaugušo līdzdalību tradicionālajā skolu apmācībā, palīdzot ES samazināt mācības priekšlaicīgi pametušo skaitu; šajā nolūkā aicina beidzot likvidēt jebkāda veida un ikvienu iespēju nevienlīdzību ES izglītības sistēmās, jo īpaši ‐ likvidēt zema līmeņa izglītību un izglītības segregāciju, kas nelabvēlīgi ietekmē sociāli atstumtās grupas, sevišķi romus;

26. prasa efektīvāk īstenot mūžizglītības un apmācības pasākumus, kuru mērķis ir apmācīt iedzīvotājus, jo īpaši mazkvalificētus, lai viņiem dotu iespējas vienmērīgi un bez diskriminācijas iekļauties vai atgriezties darba tirgū, tādējādi sekmējot sociālo inovāciju; iesaka lielāku vērību pievērst uzņēmējdarbības prasmēm, jo īpaši sieviešu un jauniešu uzņēmējdarbībai, IKT un komunikācijas prasmēm, finanšu zināšanām un valodu prasmēm;

27. uzsver, ka ES ir jāuzlabo izglītība, padarot dinamiskāku dalībvalstu izglītības sistēmu pārraudzības un salīdzināšanas procesu, lai paātrinātu profesionālo kvalifikāciju un standartu savstarpējo atzīšanu;

28. uzskata, ka aktīvai sociālās integrācijas politikai mērķtiecīgi jāietekmē nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana gan attiecībā uz tiem, kuri strādā algotu darbu (mazturīgie darba ņēmēji), gan tiem, kuri nestrādā algotu darbu;

29. uzsver, ka ir jāveicina universitāšu un uzņēmumu sadarbība, jo ir svarīgi nodrošināt, ka šie partneri sadarbojas un atbalsta cits citu, sniedzot labumu pašu struktūrām, darbiniekiem un studentiem; uzskata, ka ir jāveido saikne starp universitāšu mācību programmām un uzņēmēju aprindām un ka uzņēmumiem ir jādod iespēja pilnveidot studiju programmas, piedāvājot prakses, rīkojot atvērto durvju dienas studentiem utt.;

30. vērš uzmanību uz to, ka ir jāpanāk labāks līdzsvars starp elastīgumu, drošību un vajadzību nodrošināt pienācīgas algas, lai darba tirgū integrētu jauniešus, vecāka gadagājuma cilvēkus, sievietes, ilgstošos bezdarbniekus un mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupas; iesaka dalībvalstīm, īstenojot valsts elastdrošības stratēģijas, ņemt vērā Parlamenta 2007. gada 29. novembra rezolūciju par kopējiem elastīguma un sociālās drošības principiem;

31. uzskata, ka īpaši finanšu un ekonomikas krīzes laikā, kad bieži vien notiek štatu samazināšana un pārstrukturēšana, sevišķi svarīga ir darba ņēmēju līdzdalība tādu uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesos, kas ietekmē darba ņēmēju darbu un iztiku; atzinīgi vērtē nesen pārskatīto(15) Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(16); atkārtoti aicina nostiprināt Eiropas Uzņēmumu padomes darbību, kā minēts Parlamenta 2001. gada 4. septembra rezolūcijā par Direktīvu 94/45/EK(17);

32. uzsver, ka sociālajai un nodarbinātības politikai ir jāveicina darba vietu radīšana un šāda politika ir jāīsteno pēc iespējas drīz, lai novērstu pašreizējo ekonomikas krīzi, un tai jāsniedz darba un izglītības iespējas, kā arī jāmīkstina ienākumu zudums; uzskata, ka šādai politikai aktīvi jāmotivē iedzīvotāji meklēt darbu vai sākt individuālo uzņēmējdarbību; šajā ziņā uzskata, ka dalībvalstīm jārod piemēroti finansēšanas instrumenti, tādi kā kredītgarantijas, samazinātas procentu likmes vai vienreizēji bezdarbnieku pabalsti, kā arī jākompensē ienākumu zudums un jāsniedz izglītības iespējas, kas bezdarbniekiem palīdzēs atrast jaunu darbu; atgādina par Komisijas visaptverošo aktīvās integrācijas pieeju, kas ietver atbalstu pienācīgu ienākumu gūšanai, piekļuvi integrējošiem darba tirgiem un kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem;

33. aicina Komisiju ierosināt iniciatīvas, kas ļautu skaidri nodalīt darba devējus, īsteni pašnodarbinātas personas un mazos uzņēmējus, no vienas puses, un darba ņēmējus, no otras puses;

34. uzsver, cik ļoti svarīgi ir sniegt atbalstu mātēm, piešķirot ģimenes pabalstus nepilngadīgajiem un izveidojot piemērotu sistēmu, kas ļautu pēc bērna kopšanas atgriezties darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot vientuļajām mātēm, jo jāņem vērā šīs grupas neaizsargātība;

35. norāda, ka sociālajai ekonomikai tāpat kā jebkuram uzņēmējdarbības veidam ir būtiska nozīme Eiropas ilgtspējīgas ekonomikas veicināšanā, panākot līdzsvaru starp rentabilitāti un solidaritāti; turklāt jāizveido drošs sociālās ekonomikas uzņēmumu tiesiskais regulējums; uzsver, cik būtisks ir brīvprātīgo darba ieguldījums sociālajā jomā, jo īpaši cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību un mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu atbalstīšanā;

36. uzsver, ka ne visi cilvēki spēj strādāt un ne visiem šobrīd ir darbs, un atgādina, cik svarīgi ir īstenot Ieteikumu 92/441/EEK, kas apstiprināts Eiropadomes 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmē, un kurā atzīts, ka jānodrošina "pietiekami līdzekļi un sociālā palīdzība, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi", paplašinot minimālo ienākumu shēmas, kurās ietvertas visas dalībvalstis, un palielinot minimālo ienākumu līmeņus, lai nodrošinātu, ka tie ir pieejami un pietiekami;

37. uzskata, ka mikrokredītu attīstībai var būt liela nozīme, (ilgstošiem) bezdarbniekiem nodrošinot atbalstu pārejai uz pašnodarbinātību; norāda, ka mikrokredītu izsniegšana jau ir palīdzējusi daudzās šādās situācijās, sekmējot atgriešanos darba tirgū, turklāt tas atbilst Lisabonas stratēģijai; aicina Komisiju izplatīt vairāk informācijas par mikrokredītu iespējām un pieejamību un uzlabot piekļuvi tai, kā arī īpaši pievērst uzmanību sabiedrības grupām, kurām visvairāk nepieciešami mikrokredītu piedāvājumi un kuras no tiem varētu gūt visvairāk labuma;

38. aicina veidot ciešāku saikni starp elastdrošības īstenošanu un sociālā dialoga veicināšanu, ievērojot valsts tradīcijas un praksi;

39. prasa atcelt birokrātiskos šķēršļus maziem un vidējiem uzņēmumiem; aicina padziļināti īstenot principus, kas ierosināti Komisijas paziņojumā par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu;

40. pilnībā atzīstot dalībvalstu kompetenci algu politikas jomā, ierosina, ka sociālajiem partneriem vajadzētu valsts līmenī izvērtēt jaunas algu politikas metodes, kas likvidētu pašreizējo negatīvo attiecību starp algu samazināšanos un peļņu un ietvertu darba ņēmēju lielāku finansiālo līdzdalību uzņēmumu ienākumu gūšanā, īstenojot shēmas, kas mazina inflācijas ietekmi; uzskata, ka šādas shēmas ļautu novirzīt darba ņēmēju papildu ienākumus uz īpašiem uzņēmumu izveidotiem kapitāla fondiem; aicina apspriest iniciatīvas par iespējām, kā mudināt uzņēmumus izmantot šādas metodes, kā arī apspriest tiesisko regulējumu, ar ko nosaka darba ņēmēju piekļuvi šādiem fondiem ilgākā laika posmā; iesaka sociālajiem partneriem ņemt vērā, cik svarīgi ir atjaunināt saistības attiecībā uz "algām, kas nodrošina pienācīgas kvalitātes dzīves līmeni" un kas garantē, ka minimālās algas krietni pārsniedz pienācīgu ienākumu līmeni, ļaujot cilvēkiem izkļūt no nabadzības un gūt labumu no darba;

41. prasa, lai nediskriminācijas un vienlīdzīgu iespēju veicināšana visās jomās pamatojas gan uz stabilu tiesisko pamatu, gan politikas līdzekļu klāstu un lai nediskriminācijas un vienlīdzīgu iespēju principi tiktu integrēti visos atjauninātās sociālās programmas aspektos;

42. prasa Komisijai veikt pētījumu par vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi uz zināšanu mobilitāti, lai rezultātus izmantotu kā pārliecinošu pamatojumu pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt nelabvēlīgās sekas;

Imigrācija

43. vērš uzmanību uz imigrācijas negatīvo ietekmi (iespējamo intelektuālā darbaspēka emigrāciju), ko tā var atstāt uz attīstības procesu dažās izcelsmes valstīs, tostarp uz ģimenes struktūru, veselību, izglītību un pētniecību; atgādina, no otras puses, par ekonomikas krīzes ietekmi uz uzņēmējvalstu darba tirgiem, izraisot tajos nelīdzsvarotību;

44. uzsver, cik svarīga ir ētikas principu ievērošana, pieņemot darbā speciālistus no trešām valstīm, jo īpaši veselības aprūpes jomā, un aicina izstrādāt rīcības kodeksu par starptautisku pieņemšanu darbā tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas;

45. uzsver, ka imigrācijas ilgtermiņa ietekme uz demogrāfiskajām izmaiņām ir neskaidra, jo tā ir atkarīga no migrācijas plūsmas mainības, ģimeņu atkalapvienošanās un dzimstības līmeņa;

46. uzskata, ka legālas nodarbinātības gadījumā imigranti sniedz ieguldījumu sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspējīgā attīstībā un arī nodrošina sev pensiju un sociālās tiesības;

47. uzsver, ka veiksmīgai imigrācijas politikai, kuras pamatā ir cilvēktiesības, ir jāveicina saskaņotas un efektīvas migrantu integrācijas stratēģijas īstenošana, pamatojoties uz līdztiesīgām iespējām, kas garantē imigrantu pamattiesības un nodrošina labāku līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem;

48. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piemērot sankcijas tiem darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu pilsoņus, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli; uzsver, cik svarīgi ir izskaust to trešo valstu pilsoņu izmantošanu, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli, vienlaikus ievērojot neaizsargāto personu tiesības; šajā saistībā aicina Komisiju sekmēt iespējas, kas ļautu likumīgi nodarbināt trešo valstu pilsoņus, kuri dalībvalstīs uzturas legāli;

49. atzinīgi vērtē direktīvas priekšlikumu par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (COM(2008)0414); tomēr vērš uzmanību uz to, ka ar minēto direktīvu nevajadzētu ES iedzīvotāju vidū padziļināt diskrimināciju viņu ekonomiskā stāvokļa dēļ;

50. uzskata, ka pašreiz spēkā esošo nodarbinātības tiesību aktu īstenošanas un piemērošanas nostiprināšana atbilstīgi dalībvalstu un Kopienas tiesībām un Starptautiskās Darba Organizācijas (SDO) konvencijām jānosaka par ES iestāžu un dalībvalstu prioritāti;

51. uzsver, ka visā Eiropas Savienībā ir jānostiprina pretdiskriminācijas tiesību akti; aicina Komisiju veicināt dalībvalstu apmaiņu ar paraugpraksi, lai nākotnē sekmētu migrantu veiksmīgu integrāciju; atzīmē, ka, jo īpaši ekonomisko grūtību laikā, nesamērīgi liela ir nelabvēlīgā ietekme uz sabiedrības visneaizsargātāko daļu, kurā bieži vien ietilpst arī migranti;

ES ārlietas

52. uzskata, ka ārlietās ES varētu būt aptverošāka nozīme sociālo un vides pamatstandartu popularizēšanā; pauž pārliecību, ka ir jāveic papildu centieni attiecībā uz novēršanas mehānismiem, uzraudzību un sankcijām, kas piemērojamas par pārkāpumiem;

53. uzskata, ka ES varētu darīt vairāk, lai ietekmētu starptautisko darba kārtību attiecībā uz pienācīgas kvalitātes darbu un aktīvi veicinātu atbilstību SDO konvencijām, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kas dotu ieguldījumu miera nodrošināšanā visā pasaulē un ES interešu un vērtību aizstāvēšanā;

54. uzsver, ka Kopienas tiesiskā regulējuma (gan primāro, gan sekundāro tiesību aktu) izstrāde nekādā veidā nedrīkst būt pretrunā ar starptautiskajām saistībām, kas ietvertas SDO konvencijās;

55. atzīmē, ka ES ir jātiecas uz globalizācijas procesu, kas būtu sociāli iekļaujošāks un ilgtspējīgs ekonomikas un vides ziņā; atzīmē, kas tas, kādā veidā uzņēmumi veic komercdarbību, ne vien lielā mērā ietekmē ekonomiku, bet arī ievērojami skar sociālo jomu gan ES, gan trešās valstīs un jo īpaši jaunattīstības valstīs; tādēļ mudina Komisiju aktīvi popularizēt uzņēmumu sociālās atbildības koncepciju, veicinot ieteikuma tiesību instrumentu ieviešanu vai vajadzības gadījumā izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus;

Struktūrfondi

56. iesaka nostiprināt struktūrfondu potenciālu, padarot procedūras vienkāršākas, elastīgākās un uzlabojot tās, kā arī izvēršot sociālās integrācijas mērogu, lai dalībvalstīm palīdzētu optimizēt sociālās un nodarbinātības politikas rezultātus; aicina dalībvalstis un reģionus pilnībā iesaistīt partnerus atbilstīgi Struktūrfondu pamatregulas 16. pantam(18); īpaši iesaka nodrošināt partneriem piekļuvi Eiropas Sociālā Fonda (ESF) līdzekļiem, lai tādējādi palielinātu veiktspēju;

57. uzsver, ka atjauninātajā sociālajā programmā jānosaka skaidras saistības, ar ko paredz, ka ES struktūrfondi un kohēzijas fondi palīdzēs sasniegt sociālās programmas mērķus; tādēļ aicina dalībvalstis izmantot Eiropas Sociālo fondu (ESF) un visus pārējos struktūrfondus, lai uzlabotu ne vien iedzīvotāju nodarbinātības izredzes, bet arī sociālo infrastruktūru;

58. atzīst, ka struktūrfondi lielā mērā arī turpmāk būs galvenais finansēšanas instruments sociālo mērķu īstenošanā, un aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt sinerģiju ar citām programmām un atbalstīt saskaņotību ar visām daudzgadu pamatprogrammām, tādām kā Daphne, Progress, Sabiedrības veselības aizsardzības programma, kā arī programma "Eiropa iedzīvotājiem";

59. aicina īpašu uzmanību pievērst reģioniem, kurus vislielākā mērā ietekmē globalizācija, kā arī tiem reģioniem jaunajās dalībvalstīs, kurās norit sociālās konverģences process;

60. uzskata, ka programma Progress varētu sekmēt Eiropas sociālo modeļu modernizācijas labāku novērtēšanu, apzinot izmēģinājuma projektu rezultātus;

61. uzskata, ka atsevišķos ES reģionos, īpaši lielākās pilsētās, personu brīva pārvietošanās iekšējā tirgū ir radījusi jaunas problēmas saistībā ar ārkārtas sociālās aizsardzības nodrošināšanu tiem cilvēkiem, kuri nespēj sevi uzturēt, tādējādi radot papildu spiedienu uz (labdarības) privātajiem un valsts dienestiem, kuri sniedz ārkārtas palīdzību, piemēram, bezpajumtniekiem vai mūsu sabiedrības sociāli atstumtām grupām;

Normatīvās darbības
Sociālais un pilsoniskais dialogs

62. uzsver, ka iedzīvotāju elastīgumu un spēju pieņemt pārmaiņas var palielināt, panākot savstarpēju uzticību, ko var veicināt, īstenojot efektīvāku un pārredzamāku sociālo dialogu, kā arī nodrošinot efektīvāku sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā un īstenošanā;

63. uzskata, ka sociālā dialoga jomā īpaši svarīgi ir mudināt izstrādāt politiku par veselības aizsardzību un drošību darbā un kopumā svarīgi ir popularizēt uzlabojumus, lai nostiprinātu dzīves kvalitāti darbavietā; aicina Komisiju sākt debates par to, kā darba ņēmējus, kuri strādā nepilnu slodzi (pagaidu darbinieki, nepilna darba laika darba ņēmēji, darbinieki, kuriem ir līgums uz noteiktu laiku), iesaistīt sociālajā dialogā;

64. ņemot vērā, ka sarunu rezultāti ar Eiropas sociālajiem partneriem plašākai sabiedrībai ir maz zināmi un netiek publiskoti, aicina veicināt informētību par sociālā dialoga rezultātiem nolūkā uzlabot tā ietekmi un turpmāko attīstību;

65. uzskata, ka arī turpmāk, veicinot sociālo dialogu, ir jāpopularizē sadarbības kultūra, kas darba tirgū ir aizstājusi uz konfliktiem balstītu kultūru;

66. uzskata, ka atbilstīgi vienlīdzības principam debatēs par ekonomisko un sociālo modeli tiešākā veidā ir jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēki, kurus skārusi nabadzība un sociālā atstumtība;

67. norāda, ka sociālajiem partneriem ir jācenšas strādāt pie daudzgadu plāniem, kuros ietverti konkrēti grafiki un darbu izpildes termiņi nolūkā ilgtermiņā īstenot ilgtspējīgu stratēģiju;

68. aicina rīkot plašas debates ar Eiropas ieinteresētajām personām, valsts varas iestādēm, darba devējiem, darba ņēmējiem un pilsonisko sabiedrību par sociālo programmu laika posmam pēc 2010. gada;

69. atzīmē, ka dalībvalstīm ir jāatbalsta jauni izmērojami, saistoši un kvantitatīvi sociālie mērķi un rādītāji Lisabonas stratēģijā laika posmam pēc 2010. gada, ietverot arī saistības veikt pasākumus ar mērķi izskaust nabadzību un sociālo atstumtību un izstrādāt jaunu sociālā progresa paktu, kurā būtu noteikti jauni, sociāli ilgtspējīgi un vispārēji pamatoti ES mērķi un struktūra, kam būtu jāveido un jāstiprina AKM sociālajā jomā kā galvenais pīlārs;

70. norāda, ka uzņēmumiem ir svarīga nozīme ne tikai ES ekonomikā, bet arī sociālajā jomā, un līdz ar to vērš uzmanību uz uzņēmumu sociālās atbildības veicināšanu un vajadzību steidzami panākt progresu attiecībā uz kvalitatīvām darbavietām, tostarp algām, kas nodrošina pienācīgas kvalitātes dzīves līmeni, lai liktu pamatus sociālajam modelim un novērstu sociālo dempingu;

71. atbalsta efektīvu dialogu starp Parlamentu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas būtu jārisina arī dalībvalstīs centralizētā, reģionālā un vietējā līmenī;

72. norāda, ka Eiropas brīvprātīgā darba gads būtu ideāla iespēja ES veidot attiecības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; aicina Komisiju sagatavot pamatu 2011. gadam, kas pasludināts par Eiropas brīvprātīgā darba gadu, pēc iespējas drīz iesniedzot atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus;

73. uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā jau no paša sākuma un ka informācijai ir jābūt publiski pieejamai, atgriezeniskajai saiknei ir jābūt abpusējai un iesaistītajām pusēm ir skaidri jānorāda pārmaiņu darbības joma;

74. uzsver apspriežu procesa nozīmi un lietderību, norādot, ka tas ir efektīvs instruments iedzīvotāju līdzdalībai, jo sniedz iespēju tiešā veidā iesaistīties politikas procesā ES līmenī; aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un citus piemērotus forumus valsts, reģionālā un vietējā līmenī, palielinātu informētību par turpmākajām ES apspriedēm;

75. ierosina, ka Eiropas iestādēm, valsts sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir steidzami jāpieņem sociālais pakts, kas ietvertu sociālās jomas pasākumus, izvirzot reālistiskus un saistošus mērķus un nosakot rādītājus;

76. atzīmē, ka pilsoniskā līdzdalība sākas jau bērnībā, un aicina veicināt un atbalstīt uz bērniem un jauniešiem orientētas līdzdalības struktūras un iniciatīvas vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

ES tiesību akti

77. uzsver, ka ir jāturpina un jāpabeidz izstrādāt regula par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu, direktīva par pensiju tiesību pārvešanu un direktīvas priekšlikums par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;

78. aicina pilnveidot likumdošanas procesu ES līmenī, izskaidrojot konkrēto darbību nepieciešamību ES līmenī, nodrošinot satura kvalitāti un sniedzot pārliecinošu un neatkarīgu ietekmes novērtējumu, ietverot ietekmi sociālajā, vides un ekonomikas jomā; jo īpaši aicina efektīvāk īstenot 2003. gada Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(19);

79. uzsver, ka par prioritāti ir jāizvirza efektīva sadarbība starp dalībvalstīm un efektīva ES tiesību aktu transponēšanas uzraudzība;

80. uzskata, ka labākā ES likumdošanas procesā ir jāpanāk pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana un ir jārisina iedzīvotājiem aktuāli jautājumi, tādējādi tuvinot viņus ES;

AKM

81. uzskata, ka ES līmenī ir jāstiprina saikne starp ekonomikas vidi un sociālo politiku, atkārtoti apstiprinot sākotnējos Lisabonas stratēģijas mērķus un vajadzību nodrošināt, ka ekonomikas un nodarbinātības politika aktīvi sekmē nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu;

82. uzsver, ka ir jāpieņem juridiski saistoša sociālo pamattiesību harta;

83. atzīmē, ka Lisabonas līgums nodrošina to, ka, nosakot un īstenojot ES politiku, tiek ņemti vērā paši būtiskākie sociālās politikas aspekti;

84. uzskata, ka Lisabonas stratēģijā pēc 2010. gada ir jāietver nostiprinātā AKM, un aicina Komisiju turpmāk mudināt dalībvalstis noteikt valsts kvantitatīvos mērķus, konkrēti nabadzības samazināšanas un sociālās integrācijas jomā, tos jo īpaši atbalstot ar jauno izmērāmo un kvantitatīvo rādītāju pielietošanu;

85. aicina Padomi un Komisiju rast Parlamentam iespēju tieši piedalīties Lisabonas stratēģijas izstrādē laika posmam pēc 2010. gada;

o
o o

86. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0544.
(2)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0513.
(3)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0039.
(4)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0556.
(5)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0467.
(6)	OV L 245, 26.8.1992., 46. lpp.
(7)	OV C 297 E, 20.11.2008., 174. lpp.
(8)	OV C 282 E, 6.11.2008., 463. lpp.
(9)	OV C 102 E, 24.4.2008., 321. lpp.
(10)	OV C 233, 28.9.2006., 130. lpp.
(11)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0286.
(12)	OV C 301 E, 13.12.2007., 45. lpp.
(13)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0163.
(14)	OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(15)	Direktīva 2009/38/EK (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(16)	OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp.
(17)	OV C 72 E, 21.3.2002., 68. lpp.
(18)	Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.)
(19)	OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

Tādu cilvēku aktīva integrācija, kuri ir atstumti no darba tirgus

240k

100k

Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūcija par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (2008/2335(INI))

P6_TA(2009)0371

A6-0263/2009

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra paziņojumu par Komisijas ieteikumu par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (COM(2008)0639),

– ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 99., 137. un 141. pantu,

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumu 2008/867/EK par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(1),

– ņemot vērā Komisijas 1992. gada 24. jūnija Ieteikumu 92/441/EEK par kopējiem kritērijiem saistībā ar pietiekamiem resursiem un sociālo palīdzību sociālās aizsardzības sistēmās(2),

– ņemot vērā Prezidentūras secinājumus pēc Eiropas Padomes 2008. gada 11.-12. decembra tikšanās Briselē,

– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 13. februāra paziņojumu par priekšlikumu kopīgajam ziņojumam par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju 2009. gadā (COM(2009)0058) un ņemot vērā Komisijas dienestu 2009. gada 24. februāra darba dokumentu attiecībā uz ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju 2008. gadā; valstu profildokumentu (SEC(2009)0255),

– ņemot vērā tā 2006. gada 30. novembra rezolūciju par invalīdu stāvokli paplašinātajā Eiropas Savienībā ‐ Eiropas rīcības plāns 2006.–2007. gadam(3),

– ņemot vērā 2006. gada 6. septembra rezolūciju par iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanu ‐ veidojot Eiropas Savienības stratēģiju par garīgo veselību(4),

– ņemot vērā panākumus, kas Eiropas Savienībā gūti vienādu iespēju un nediskriminācijas jomā attiecībā uz Direktīvas 2000/43/EK un Direktīvas 2000/78/EK transponēšanu,

– ņemot vērā ANO Konvenciju par bēgļa statusu,

– ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību,

– ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

– ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(5),

– ņemot vērā Prezidentūras secinājumus pēc Eiropas Padomes 2002. gada 15.-16. marta tikšanās Barselonā,

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 17. oktobra paziņojumu par sociālās aizsardzības modernizēšanu, lai panāktu lielāku sociālo taisnīgumu un ekonomisko kohēziju ‐ no darba tirgus atstumtu cilvēku aktīvas sociālās integrācijas pastiprināšanu (COM(2007)0620) un Parlamenta 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par sociālās integrācijas veicināšanu un nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, apkarošanu ES(6),

– ņemot vērā Eiropas sociālo partneru ieteikumus 2007. gada 18. oktobra ziņojumā "Eiropas darba tirgus galvenās problēmas ‐ Eiropas sociālo partneru kopīga analīze",

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija paziņojumu par atjauninātu sociālo programmu ‐ iespējām, pieejamību un solidaritāti 21. gadsimta Eiropā (COM(2008)0412) un Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūciju(8),

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu par valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību Eiropas Savienībā (COM(2006)0574) un Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūciju par sociālās drošības sistēmu un pensiju nākotni ‐ to finansēšanu un tendencēm uz individualizāciju(9),

– ņemot vērā 2008. gada 22. aprīļa deklarāciju par bezpajumtniecības uz ielām izbeigšanu(10),

– ņemot vērā 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem(11),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Lēmumu Nr. 1098/2008/EK par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads)(12),

– ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(13),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu Nr. 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(14),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā(15),

– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 16. janvāra rezolūciju par pieaugušo izglītību. Mūžu dzīvo ‐ mūžu mācies(16),

– ņemot vērā Lisabonas līgumam pievienoto protokolu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem(17),

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0263/2009),

A. tā kā aktīva integrācija nedrīkst aizstāt sociālo integrāciju, jo neaizsargātām grupām, kas nav spējīgas piedalīties darba tirgū, ir tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi un pilnīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē, un tā kā tādēļ jānodrošina minimālo ienākumu un augstvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no cilvēka spējas piedalīties darba tirgū;

B. tā kā aktīva integrācija ir saistīta ne tikai ar cilvēka spējām, bet arī veidu, kādā sabiedrība ir organizēta; tā kā tādēļ ir jānorāda arī uz strukturāliem atstumtības iemesliem, tostarp diskrimināciju un neatbilstošu pakalpojumu nodrošināšanu;

C. tā kā acīmredzama atstumtība no darba tirgus drīzāk ir nepietiekamu cienīgas nodarbinātības iespēju, nevis personas centienu trūkuma rezultāts;

D. tā kā integrācija darba tirgū nedrīkst būt priekšnosacījums tiesībām uz minimāliem ienākumiem un augstvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamībai; ievērojot to, ka minimāli ienākumi un augstvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamība ir nepieciešami priekšnosacījumi integrācijai darba tirgū,

E. tā kā cilvēki, kas ir atstumti no darba tirgus, bieži ir personas ar dažādām un sarežģītām vajadzībām, grūtībām vai trūkumiem ‐ piemēram, ilgtermiņa atkarība no zemiem vai neatbilstīgiem ienākumiem, ilgtermiņa bezdarbs, zems izglītības līmenis un anafalbētisms, augšana sociāli neaizsargātā ģimenē, invaliditāte, slikta veselība, dzīvošana vidē ar daudziem nelabvēlīgiem faktoriem, nedroši dzīves apstākļi un bezpajumtniecība, rasisms un diskriminācija ‐ un tā kā tādēļ integrācijas stratēģijām ir jāatspoguļo šo atstumto cilvēku dažādība;

F. tā kā sociālā atstumtība un atstumtība no darba tirgus nopietni ietekmē attiecīgo cilvēku garīgo veselību un ilgstoši nenodarbinātiem cilvēkiem draud lielāks risks iegrimt depresijā un iegūt citus garīgās veselības traucējumus;

G. tā kā cilvēkiem, kas ir atstumti no darba tirgus, ir ļoti nepieciešama profesionālā izglītība gan tāpēc, ka viņiem nav pietiekamas skolas izglītības, gan tāpēc, ka viņi ilgstošās atstumtības no darba tirgus dēļ nav efektīvi izmantojoši savu izglītību;

H. tā kā nosacītība politikas aktivizēšanā bieži ietekmē visneaizsargātākās personas un tā kā ir jāuzrauga tās sekas un jānovērš negatīvā ietekme uz neaizsargātām grupām;

I. tā kā aktīvas integrācijas pasākumiem ir jābūt saskaņotiem ar ES mērķiem, kas attiecas uz nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu;

J. tā kā lielāko daļu mājsaimniecību vada sievietes un lielākā daļa vientuļo vecāku un aprūpētāju ir sievietes; tā kā aktīvas integrācijas politika prasa īstenot visaptverošu pasākumu kompleksu, lai iedrošinātu sievietes, kas ir atstumtas no darba tirgus, gūt patiesu labumu no aktīvas integrācijas stratēģijām; tā kā sieviešu situācija darba tirgū ir tiešā veidā saistīta ar nabadzību, kuras iemesls ir vecums un kura galvenokārt skar sievietes;

K. tā kā ekonomikas lejupslīdes un bezdarba pieauguma laikā pastāv risks, ka var ievērojami pieaugt atlaisto cilvēku skaits, tādējādi vēl vairāk palielinot to cilvēku daudzumu, kuri jau cieš no nabadzības un tiek atstumti no darba tirgus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātākajām sabiedrības grupām, piemēram, sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem; tā kā tādēļ ir būtiski, ka sociālo integrāciju un ar to saistīto darba tirgus politiku īsteno saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanās plānu, izmantojot integrētu un saskaņotu pieeju; tā kā daļa valsts līdzekļu būtu jāizmanto, lai uzturētu un uzlabotu sociālās, veselības un izglītības investīcijas un citus būtiskus sociālos un vispārējas intereses pakalpojumus;

L. tā kā viedoklis, ka labākais veids, kā netikt atstumtam, ir sākt strādāt, var būt efektīvs tikai tad, ja darbs ir pastāvīgs, augstas kvalitātes un ar atbilstošu atlīdzību; tā kā princips par vienlīdzīgu samaksu vienlīdzīga darba gadījumā joprojām tiek īstenots nepietiekami;

M. tā kā ģimenes aprūpētāji sniedz aprūpes, izglītības un atbalsta pamatpakalpojumus ārpus nodarbinātības sistēmas, nesaņemot ienākumus vai sociālās tiesības, un viņiem nav tiesību atgriezties darba tirgū un saņemt atzinību par prasmēm, kuras viņi ieguvuši vai pilnveidojuši, aprūpējot ģimeni,

1. atzinīgi vērtē to, ka Komisijas Ieteikuma 2008/867/EK pamatā ir Ieteikums 92/441/EEK, kurā atzīst cilvēka pamattiesības uz pietiekamiem resursiem un palīdzību, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, un kurā nosaka kopējus principus šādu tiesību ieviešanai; atbalsta vispārējos principus un praktiskās pamatnostādnes, kas ietvertas Ieteikumā 2008/867/EK par aktīvas integrācijas stratēģiju, kuras pamatā ir trīs pīlāri, proti, atbilstošs ienākumu atbalsts, integrēts darba tirgus un pieeja kvalitatīviem pakalpojumiem; īpaši norāda, ka jebkura aktīvas integrācijas stratēģija ir jāveido, pamatojoties uz šādiem principiem ‐ personas tiesībām, cieņu pret cilvēka cienīgu dzīvi un nediskriminācijas, vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības principiem; darba tirgus integrācijas veicināšanu, apvienotu ar pilnīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē; kvalitātes, atbilstības un pieejamības principu īstenošanu visos trijos pīlāros;

2. piekrīt Padomei, ka Ieteikuma 92/441/EEK ieviešana jāuzlabo attiecībā uz minimāliem ienākumiem un sociālo pārvietošanu; piekrīt, ka ar sociālo palīdzību jānodrošina atbilstoši minimālie ienākumi cilvēka cienīgai dzīvei vismaz tādā līmenī, kas ir augstāks par "nabadzības apdraudētu" līmeni un pietiekams, lai novērstu cilvēku nonākšanu nabadzībā, un piekrīt, ka ir jāuzlabo pabalstu saņemšana;

3. atzinīgi vērtē Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 17. jūlija lēmumu Lietā Nr. C-303/06 par aprūpētājiem, kas cieš no diskriminācijas biedrošanās dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka aprūpētāji tiek pasargāti no šādas diskriminācijas attiecībā uz darba tirgus pieejamību, un mudina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots Tiesas spriedums;

4. aicina dalībvalstis ieviest atbilstošu ienākumu atbalstu, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību; norāda uz atbilstoša minimālā ienākumu līmeņa noteikšanu, kura pamatā ir Ieteikums 92/441/EEK un 2008/867/EK un kuram jābūt atbilstīgam, pārredzamam, visiem pieejamam un ilgtspējīgam;

5. uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisija un dalībvalstis efektīvi īstenotu Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nodarbinātībā un profesionālajā darbībā novērstu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

6. uzsver savu prasību Padomei panākt vienošanos par ES mērķi attiecībā uz to, ka gadījumā, ja tiek pārtraukts algots darbs, minimālo ienākumu shēmas un uz iemaksām pamatotas pabalstu shēmas nodrošina ienākumu atbalstu vismaz 60 % apmērā no valsts vidējiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, turklāt panākt vienošanos par šā mērķa sasniegšanas grafiku visās dalībvalstīs;

7. atzīst, ka sociālās palīdzības un darba tirgus savstarpējā iedarbība ir sarežģīta, jo īpaši, kad pieejamais darbs ir īstermiņa, sezonāls, nedrošs vai nepilnas slodzes un kad tiesību nosacījumi un sociālās aizsardzības sistēmas vai nodokļu robežlikmes var radīt šķēršļus apmaksāta darba pieņemšanai, un sociālās palīdzības sistēma nav pietiekami elastīga, lai reaģētu; tādēļ mudina izveidot sistēmas, kas efektīvi atbalsta cilvēkus pārejas periodā, nevis soda vai atņem viņiem palīdzību, tikko viņi sāk strādāt algotā darbā;

8. norāda uz to, ka ir svarīgi noteikt labklājības pabalstus neaizsargātām personām, kas ir spējīgas strādāt; tomēr norāda, ka šādi pabalsti saskaņā ar subsidiaritātes principu ir dalībvalstu pārziņā;

9. norāda, ka atbilstoša ienākumu atbalsta saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem būs iespēja izvairīties no nabadzības riska un kļūt par aktīviem pilsoņiem, kas sniedz savu ieguldījumu sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī paaudžu solidaritātē;

10. ierosina dalībvalstīm aktīvi izskatīt minimālās algas noteikšanas politiku, lai nepieļautu "strādājošu nabadzīgo" skaita palielināšanos un veicinātu uzskatu, ka darbs ir reāla iespēja no darba tirgus atstumtajiem;

11. uzskata ‐ lai panāktu aktīvu integrāciju, ir jāmazina Kopienas reģionu un teritoriju nevienlīdzība, veicot paātrinātu to teritoriju rehabilitāciju, kuras skārusi ekonomiskā krīze, un attīstot lauku reģionus;

12. aicina dalībvalstis rīkoties, lai cīnītos pret nelegālo jeb "slēpto" nodarbinātību, kas liedz attiecīgajām personām pieeju noteiktām sociālām iestādēm un pakalpojumiem;

13. pieprasa, lai šāda aktīvas integrācijas politika būtu:

	–	saskaņota ar dzīves cikla pieeju izglītības, mūžizglītības, sociālās un nodarbinātības politikai;
	–	īpaši sagatavota, mērķtiecīga un atbilstīga vajadzībām;
	–	balstīta uz integrētu pieeju un orientēta uz līdzdalību un
	–	tāda, kurā tiek ievēroti priekšnosacījumi, kas ir būtiski, lai pieļautu līdzdalību, neradot nosacījumus, kas apdraud minimālos iztikas ienākumus;

14. aicina Komisiju izskatīt visu izmaksu aprēķinus aktīvas un sociālas integrācijas jomā, jo pieredze rāda, ka savlaicīgi ieguldījumi un profilaktiska rīcība var mazināt sabiedrības vispārējās izmaksas ilgākā laika posmā; atzinīgi vērtē to, ka Ieteikumā 2008/867/EK ir ierosināts attiecīgi palielināt investīcijas sociālās integrācijas jomā;

15. uzskata, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt papildu mērķtiecīgus pabalstus nelabvēlīgām sabiedrības grupām (piemēram, cilvēkiem ar veselības traucējumiem vai hroniskām slimībām, vientuļiem vecākiem vai mājsaimniecībām, kurās ir daudz bērnu), lai segtu papildu izmaksas, cita starpā, saistībā ar individuālo atbalstu, īpaša aprīkojuma izmantošanu un medicīnisko un sociālo aprūpi, nosakot, cita starpā, daudz pieejamākas zāļu cenas mazāk aizsargātām sociālajām grupām; uzsver nepieciešamību nodrošināt pienācīgus invaliditātes un vecuma pensijas līmeņus;

16. īpaši ņemot vērā cilvēku bieži vien sarežģītās vajadzības, piekrīt, ka ir jāsagatavo un jāveic speciāli aktīvas integrācijas pasākumi, ar kuriem apvieno minimālos ienākumus, integrāciju darba tirgū un sociālos pakalpojumus, un jāpievērš uzmanība savlaicīgai atpazīšanai un profilaktiskai rīcībai, un ka prioritāte jāpiešķir visneaizsargātākajiem;

17. uzskata, ka, izstrādājot un īstenojot šādus pasākumus, jāņem vērā to personu viedoklis, kurām šie pasākumi ir paredzēti; aicina dalībvalstis atbalstīt sociālo nevalstisko organizāciju pilnvaru paplašināšanu, lai atvieglotu šo organizāciju dalību integrācijas politikas noteikšanā un īstenošanā;

18. aicina dalībvalstis izstrādāt konstruktīvāku pieeju narkotiku apkarošanas politikai, īpašu uzmanību pievēršot atkarības novēršanai, ārstēšanai un izglītošanai par to, nevis kriminālsankcijām;

19. aicina neizslēgt cilvēkus ar garīgās veselības vai mācīšanās traucējumiem no sabiedrības, veicināt garīgo veselību un labsajūtu, novērst garīgos traucējums, kā arī palielināt līdzekļus ārstēšanai un aprūpei;

20. uzskata ‐ tādēļ, ka ar atstumtību saistītās problēmas daudzos gadījumos pastāv jau agros dzīves gados, profilaktiska rīcība ir svarīga, lai agrā vecumā atpazītu tos bērnus un jauniešus, kuri visvairāk pakļauti riskam, krietnu laiku pirms viņi pamet skolu un apmācības; atzīmē, ka jauni cilvēki, kas ir izslēgti no skolas, ir visvairāk pakļauti antisociālai un kriminālai uzvedībai, apgrūtinot sev iespējas iekļūt darba tirgū vēlākā dzīves posmā; uzskata, ka plašs ieinteresēto personu dialogs un atbalsts profilaktiskai rīcībai un sociālie pakalpojumi, lai uzlabotu iespējas neaizsargātiem bērniem un jauniešiem, ir būtiski nosacījumi veiksmīgai integrācijas politikai; uzsver arī to atstumtības problēmu nozīmi, kuras ietekmē vecāka gadagājuma cilvēkus, kas zaudē darbu un nevar atgriezties darba tirgū;

21. uzskata, ka nopietni jāņem vērā to jauniešu vajadzības, kuri pirmoreiz meklē darbu, un valsts līmenī jāveic pasākumi, ar ko var veicināt pāreju no izglītības uz darba tirgu; turklāt uzskata, ka strukturēts dialogs ar jaunatnes organizācijām nepārtraukti ir jāpieskaņo ES un dalībvalstu iestāžu darbam;

22. aicina dalībvalstis aktīvāk risināt aprūpētāju problēmas, tostarp attiecībā uz tiesībām brīvi izvēlēties, vai viņi vēlas kļūt par aprūpētāju, un attiecībā uz nodrošinātās aprūpes apjomu, iespēju apvienot aprūpi ar algotu darbu, kā arī pieeju sociālā nodrošinājuma shēmām un pensijām, lai izvairītos no nabadzības, ko var radīt aprūpes uzņemšanās;

23. atzinīgi vērtē, ka ir atzīta vajadzība nodrošināt vispārēju piekļuvi pieejamiem un augstvērtīgiem sociālajiem pakalpojumiem, kas ir pamattiesības un Eiropas sociālā modeļa būtisks elements, kā arī veicināt strādājošo personu apgādību un Ieteikumā 2008/867/EK noteikto principu ievērošanu; uzskata, ka šādos sociālajos pakalpojumos ietilpst finansiāli pieejamas pastāvīgas dzīvesvietas, sabiedriskā transporta, pirmā līmeņa profesionālās izglītības un veselības aprūpes nodrošināšana, kā arī piekļuve finansiāli pieejamiem energoapgādes un citu tīklu pakalpojumiem; atzīmē, ka ir jāpanāk progress attiecībā uz vispārēju pienākumu nodrošināt vispārējas nozīmes pakalpojumus; uzskata, ka ir jāizstrādā rīcības plāns, lai sagatavotu ES pamatdirektīvu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem nolūkā garantētu šā pienākuma izpildi; atzīmē, ka progress Barselonas mērķu sasniegšanā attiecībā uz finansiāli pieejamu, augstas kvalitātes bērnu aprūpes nodrošināšanu joprojām ir nepietiekams un tas ir jāveicina, lai aprūpi attiecinātu uz visiem bērniem sākumizglītības posmā; atzīmē, ka aprūpes vajadzības arī citiem no aprūpes atkarīgajiem nav pietiekami apmierinātas un tās būtu jāpakļauj līdzīgam procesam;

24. uzskata, ka jautājuma risināšanai, kas saistīts ar cilvēku diskriminēšanu attiecībā uz preču, pakalpojumu un iestāžu pieejamību, ir galvenā nozīme integrācijas nodrošināšanā, tāpēc atzinīgi vērtē priekšlikumu par visaptverošu direktīvu diskriminācijas apkarošanai ārpus nodarbinātības jomas vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un reliģijas vai pārliecības dēļ;

25. mudina dalībvalstis apsvērt domu par iepriekš noteiktiem sociāliem tarifiem mazāk aizsargātām grupām, piemēram, elektroenerģijas un sabiedriskā transporta jomā, kā arī iestādēm, kurās var saņemt mikrokredītu, lai veicinātu aktīvu integrāciju, kā arī bezmaksas veselības aprūpi un izglītību cilvēkiem, kas nonākuši materiālās grūtībās;

26. aicina dalībvalstis palielināt krājaizdevu sabiedrību profilu, kas palīdzētu piedāvāt personām drošu un reglamentētu vidi, lai varētu iekrāt un aizņemties naudu un risināt aizvien problemātiskāku personīgo parādu jautājumus; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai cilvēkiem būtu tiesības atvērt bankas kontu par saprātīgu cenu, jo bankas konta atvēršana ir būtisks līdzeklis līdzdalībai gan ekonomiskajā, gan sociālajā dzīvē;

27. aicina dalībvalstis sniegt papildu atbalstu invalīdiem, lai nodrošinātu viņiem piekļuvi darba tirgum un palīdzību darbā; aicina visas dalībvalstis, kas vēl to nav izdarījušas, parakstīt un ratificēt ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un tās fakultatīvo protokolu; norāda, ka dalībvalstīm būtu jānosaka atbilstošas procedūras un struktūras ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām efektīvu īstenošanu to teritorijā;

28. uzskata, ka jaunieši saskaras ar īpašiem šķēršļiem aktīvai integrācijai, tostarp nepamatotu diskrimināciju vecuma dēļ un grūtībām attiecībā uz pieeju finansiāli pieejamām profesionālās apmācības shēmām;

29. atzinīgi vērtē invalīdu neievietošanu speciālās iestādēs, taču atzīmē, ka šajā sakarībā ir vajadzīgs kvalitatīvs vietējās kopienas atbalsts un atbilstīgs aprūpes pakalpojumu līmenis, atbalstot patstāvīgu dzīvošanu, tiesības uz individuālu palīdzību, tiesības kontrolēt personīgo budžetu un pilnvērtīgu līdzdalību dalībvalstu sabiedriskajā dzīvē;

30. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai garantētu pieeju mūžizglītības programmām, kas būtu veids, kā ierobežot, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku atstumšanu no nodarbinātības un veicināt viņu nepārtrauktu līdzdalību sabiedrības, kultūras un pilsoniskajā dzīvē;

31. uzskata, ka ir aktīvāk jārisina problēmas, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un pret bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem vērstu vardarbību;

32. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka pilnībā, attiecīgi un efektīvi īsteno pašreizējos Kopienas tiesību aktus par dzimumu līdztiesību, vienlīdzību kopumā un nediskrimināciju; prasa paplašināt un izpildīt šajos tiesību aktos noteiktās prasības, lai likvidētu šķēršļus nodarbinātībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai;

33. uzskata, ka augstas kvalitātes izglītība ir būtisks priekšnoteikums sekmīgai nodarbinātībai un integrācijai nākotnē; aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt tiesību aktus par valsts izglītību, lai novērstu jebkādus šķēršļus izglītībai, nodrošinot integrētu un visiem pieejamu izglītību; uzskata, ka personām, kas ilgstoši bijušas atstumtas no darba tirgus, ir jābūt iespējām pilnvērtīgāk izmantot tiesības uz mūžizglītības finansējumu, jo īpaši attiecībā uz pamatprasmēm;

34. aicina Komisiju un dalībvalstis piemērot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju visā aktīvas integrācijas stratēģijā;

35. uzskata, ka apmācības piedāvājumos vajadzētu ņemt vērā attiecīgo personu vajadzības un tiem vajadzētu būt piemērotiem šīm vajadzībām; aicina veikt apmācības un integrācijas pasākumus, kas ir vērsti uz mērķi, nevis standartiem, kuros bieži netiek ņemtas vērā invalīdu un to cilvēku vajadzības, kuri rūpējas par invalīdiem vai personām ar veselības traucējumiem; norāda uz Eiropas Sociālā Fonda (ESF) un EQUAL iniciatīvas paraugpraksi attiecībā uz vajadzībām atbilstīgas apmācības pieeju tiem, kas ir atstumti no darba tirgus, atzīstot nedokumentētas prasmes un prasmes, kas iegūtas neformālā izglītībā;

36. iesaka uzlabot izglītības kvalitāti un integrēt darba tirgus un sociālās līdzdalības kritērijus izglītības sistēmās, kā arī mazināt nevienlīdzību attiecībā uz pieeju visu veidu izglītībai un piedāvātās izglītības kvalitāti;

37. uzskata, ka apmācībai būtu jānodrošina tas, ka personas zina savas tiesības un pienākumus darbā, tostarp, attiecībā uz pareizu sagatavošanos darba drošības un aizsardzības jomā, un tiesības piedalīties arodbiedrībās, kā arī saņemt informāciju un konsultācijas un tiesības uz mūžizglītību un apmācību;

38. norāda, ka, izmantojot radošas pieejas no darba tirgus atstumto personu sagatavošanai pakāpeniskai piekļuvei darba tirgum, pastāv risks, ka finansējums var tikt atņemts par labu konkrētākai pieejai, kas balstīta uz viegli saskaitāmiem rezultātiem; tādēļ aicina Komisiju uzlabot struktūrfondu un jo īpaši ESF finansējumu augšupējām pieejām un to rādītāju izstrādi, kuri ļauj noteikt progresu sociālās un aktīvās integrācijas jomā, lai atbalstītu jaunus pamatierosinājumus aktīvas integrācijas veicināšanai, kas ir viens no sociālās integrācijas mērķiem, kuri uzsvērti kā daļa no Lisabonas struktūrfondu mērķfinansējuma, uzlabot ierosināto finansējumu sociāliem jauninājumiem, kā arī citas finansējuma iespējas;

39. atzīmē, ka demogrāfiskajā situācijā notiekošo izmaiņu dēļ ir aprēķināts, ka 2030. gadā aktīvo un neaktīvo cilvēku attiecība būs 2:1; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt aktīvas integrācijas politiku, lai nodrošinātu, ka aprūpētāji, no kuriem daudzi būs spiesti pamest darba tirgu aprūpes pienākumu dēļ, neciestu vēlākos gados;

40. norāda uz vajadzību veidot integrējošu darba tirgu kā jebkuras aktīvas integrācijas stratēģijas pamatu, darba tirgu ar pienācīgiem darba apstākļiem un darba dažādību visiem darbiniekiem, ņemot vērā dažādu darbavietu vajadzības, individuālā darba veicēju prasības, darba veida un laika modeļus, prasmju atšķirīgos līmeņus un dažādās vajadzības, kas saistītas ar ģimenes, privātās un profesionālās dzīves apvienošanu; atzīmē, ka augstas kvalitātes nodarbinātībai ir būtiska nozīme darba mūža paildzināšanas veicināšanā;

41. aicina dalībvalstis veicināt konkurētspējīgu darba tirgu, īpašu uzmanību pievēršot valsts un privāto sociālās aizsardzības sistēmu pilnveidošanai par saprātīgām izmaksām, dodot iespēju attiecīgajām personām, tostarp etnisko minoritāšu pārstāvjiem, mazināt risku tikt atstumtiem no darba tirgus;

42. aicina dalībvalstis izmantot paņēmienus un līdzekļus, lai motivētu visus dalībniekus radīt integrējošu darba tirgu un uzlabot to personu iesaistīšanos, kuras ir atstumtas no darba tirgus; norāda uz instrumentiem vietējā sociālā dialoga, finansiālo prēmiju, nodokļu labumu un sociālās ekonomikas attīstības kontekstā; atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu nodrošināt atbalstu sociālajai ekonomikai kā būtiskam sākotnējā darba avotam nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku grupām;

43. norāda, ka vietējām un reģionālajām iestādēm ir trīskārša loma aktīvas integrācijas veicināšanā ‐ tās funkcionē kā darba devējas, ekonomiskās attīstības un nodarbinātības veicinātājas un sabiedrisko pakalpojumu, tostarp pakalpojumu visneaizsargātākajām grupām, sniedzējas; aicina dalībvalstis izveidot tīklus reģionālā un vietējā līmenī, lai konsultētu cilvēkus un ieteiktu viņiem, kur vērsties pēc palīdzības par pieeju darba tirgum, kā arī specifiskiem sociālajiem pakalpojumiem (piemēram, sociālo pabalstu shēmām, veselības, garīgās veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem un profesionālo apmācību) atbilstoši viņu konkrētajai situācijai;

44. pauž stingru pārliecību, ka ir jādara daudz vairāk, lai likvidētu šķēršļus attiecībā uz patvēruma meklētāju integrāciju; aicina dalībvalstis rīkoties, lai izbeigtu patvēruma meklētāju atkarību no pabalstiem, ļaujot viņiem strādāt, un aicina apdomāt likumīgāku imigrācijas ceļu izstrādi;

45. mudina visas dalībvalstis nodrošināt tādas patvēruma politikas īstenošanu, kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana saskaņā ar Konvenciju par bēgļa statusu un citiem attiecīgajiem tiesību aktiem par cilvēktiesībām;

46. atzīst, ka cilvēku tirdzniecība rada milzīgas ciešanas un sociālo atstumtību, un aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai ieviestu pret cilvēku tirdzniecību un diskrimināciju vērstus tiesību aktus, reintegrētu tirdzniecības upurus sabiedrībā un jo īpaši parakstītu, ratificētu un īstenotu Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību;

47. mudina Komisiju un dalībvalstis noraidīt maldinošo ekonomiskās migrācijas sapludināšanu ar patvēruma meklēšanu un ekonomiskās migrācijas un patvēruma meklēšanas sapludināšanu ar nelegālo imigrāciju;

48. uzskata, ka cilvēku ieslodzīšana, nepiedāvājot viņiem atbilstīgas rehabilitācijas un izglītības iespējas, rada šķēršļus integrācijai un bieži vien pastiprina sociālo atstumtību, bezdarbu un noziedzību;

49. pauž stingru pārliecību, ka obligātā pensionēšanās vecuma saglabāšana ir šķērslis aktīvai integrācijai un piespiež daudzus cilvēkus, kas varbūt vēlas turpināt strādāt, bez iemesla atstāt darba tirgu;

50. aicina Komisiju rūpīgi koordinēt politikas procesu saistībā ar aktīvu integrāciju, jo īpaši attiecībā uz augstvērtīgiem sociāliem pakalpojumiem, uz brīvprātības pamata attīstot vispārējas intereses augstvērtīgus sociālos pakalpojumus, un nekavējoties izpētīt visus iespējamos veidus, kā noskaidrot juridisko kontekstu tam, kas ir vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu darbības pamatā, un nodrošināt tos ar tiesisko regulējumu, kas tiktu izmantots kā atsauces punkts, jo īpaši attiecībā uz likumdošanas instrumentu, tostarp pamatdirektīvas, pieņemšanu;

51. uzsver neseno prasību Komisijai un Padomei noteikt mērķus attiecībā uz nabadzības (nabadzības kopumā, bērnu nabadzības, strādājošo un pastāvīgas ilgtermiņa nabadzības) mazināšanu, minimālo ienākumu līmeni, kas tiek nodrošināts ar pensijām, un pieeju veselības aprūpei un tās kvalitāti (bērnu mirstības samazināšana, veselības uzlabošana un dzīves ilguma palielināšana u.c.); atkārtoti pauž prasību noteikt ES mērķi attiecībā uz bērnu nabadzības samazināšanu uz pusi līdz 2012. gadam un tikpat lielā mērā līdz 2015. gadam likvidēt bērnu, jauniešu un pieaugušo dzīvošanu uz ielas bez pajumtes;

52. prasa izstrādāt konkrētu rīcības plānu aktīvas integrācijas stratēģiju īstenošanai, kuru pamatā būtu sabiedrības un citu ieinteresēto personu, tostarp no nabadzības cietušo personu, līdzdalība; uzskata, ka rīcības plānam jānosaka termiņi un reālistiski kvalitatīvi un kvantitatīvi mērķi, kuru pamatā būtu īpaši rādītāji un īpašs dialogs starp ieinteresētajām personām; uzskata arī, ka rīcības plānā ir jānosaka, kā ieviest aktīvu integrāciju un uzraudzīt to ar atklāto koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā, jo īpaši vietējā, reģionālā un valsts līmenī; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu iesaistīt vietējās iestādes aktīvas integrācijas stratēģiju ieviešanas uzraudzībā, finansējot vietējo iestāžu aktīvas integrācijas novērošanas punktu tīklu, izmantojot Progress programmu; prasa Komisijai un dalībvalstīm piešķirt svarīgu nozīmi šiem novērošanas punktiem turpmākās politikas procesā un integrēt aktīvas integrācijas programmas, izmantojot pārskatītās Lisabonas stratēģijas valstu reformu programmas un jo īpaši Eiropas nodarbinātības stratēģiju;

53. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)	OV L 307, 18.11.2008., 11.lpp.
(2)	OV L 245, 26.8.1992., 46. lpp.
(3)	OJ C 316 E, 22.12.2006, 370. lpp.
(4)	OV C 305 E, 14.12.2006., 148. lpp.
(5)	OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(6)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0467.
(7)	OV C 282 E, 6.11.2008., 463.lpp.
(8)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0370.
(9)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0556.
(10)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0163.
(11)	OV C 102 E, 24.4.2008., 321. lpp.
(12)	OV L 298, 7.11.2008., 20. lpp.
(13)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0062.
(14)	OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
(15)	OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.
(16)	OV C 41 E, 19.2.2009., 46. lpp.
(17)	OV C 306, 17.12.2007., 158. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika