Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2004/2221(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0067/2004

Iesniegtie teksti :

A6-0067/2004

Debates :

PV 14/12/2004 - 17

Balsojumi :

PV 15/12/2004 - 4.6

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2004)0101

Pieņemtie teksti
PDF 161kWORD 69k
Trešdiena, 2004. gada 15. decembra  - Strasbūra Galīgā redakcija
ES stratēģija cīņai pret narkotikām (2005.–2012. g.) *
P6_TA(2004)0101A6-0067/2004

Eiropas Parlamenta ieteikums Padomei un Eiropadomei par ES stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.) (2004/2221(INI))

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, kuru PSE grupas vārdā iesniedza Rosa Díez González , attiecībā uz Eiropas Savienības stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.) (B6–0070/2004),

–   ņemot vērā ES līguma V sadaļu,

–   ņemot vērā ES līguma VI sadaļu un jo īpaši tā 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 252. pantu,

–   ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai un jo īpaši tā I-16., I-40., II-94., II-95., III-271., III-278., III-305. pantu, kā arī citus pantus,

–   ņemot vērā starptautiskus, Eiropas un valsts līmeņa instrumentus cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai un it īpaši tiesību uz dzīvību un veselību aizsardzībai,

–   ņemot vērā Šengenas acquis integrēšanu attiecīgi ES līgumā un EK līgumā,

–   ņemot vērā šādas ANO konvencijas: 1961. gada 30. marta Konvenciju par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada 25. marta Ženēvas Protokolu; 1971. gada 21. februāra Konvenciju par psihotropām vielām; 1988. gada 20. decembra Konvenciju pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu tirdzniecību,

–   ņemot vērā 1993. gada 8. februāra Padomes Regulu (EEK) Nr. 302/93, ar ko izveido Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA(1) ,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ES rīcības plānu narkotiku apkarošanai (1995.–1999. g.) (KOM(1994)0234),

–   ņemot vērā politisko deklarāciju par narkotikām un ANO Ģenerālās asamblejas 1998. gada 8. un 10. jūnija īpašajā sesijā (UNGASS ) pieņemtās rezolūcijas,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 102/97/EK, ar kuru pieņem Kopienas rīcības programmu narkomānijas profilaksei saskaņā ar rīcības plānu sabiedrības veselības jomā (2) ,

–   ņemot vērā Padomes 1996. gada 17. decembra Vienoto rīcību 96/750/TI par dalībvalstu tiesību aktu un prakses tuvināšanu, lai apkarotu narkomāniju, kā arī novērstu un apkarotu narkotiku nelegālu tirdzniecību (3) ,

–   ņemot vērā Padomes 1997. gada 16. jūnija Vienoto rīcību 97/396/TI par informācijas apmaiņu, risku izvērtēšanu un jaunu sintētisko narkotiku kontroli (4) ,

–   ņemot vērā Padomes 1997. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2046/97 par ziemeļu un dienvidu sadarbību cīņā pret narkotikām un narkomāniju (5) ,

–   ņemot vērā EMCDDA gadskārtējos ziņojumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes 1998. gada decembrī Vīnes sanāksmē pieņemto Padomes un Komisijas rīcības plānu par to, kā vislabāk piemērot Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi(6)  , un jo īpaši tā 13., 14., 44., 47. un 51. punktu,

–   ņemot vērā 1999. gada 15. un 16. oktobra Eiropadomes Tamperes sanāksmes secinājumus, jo īpaši to 43., 48., 50., 59., 60., 61. un 62. punktu,

–   ņemot vērā 1999. gada 10. un 11. decembra Eiropadomes Helsinku sanāksmes secinājumus, jo īpaši 51. secinājumu, kurā noteica Eiropas stratēģiju cīņai pret narkotikām (2000.–2004. g.),

–   ņemot vērā 2000. gada 19. un 20. jūnija Eiropadomes Santamarijas de Feiras sanāksmes secinājumus, jo īpaši to 53. punktu, ar kuru pieņēma ES rīcības plānu narkotiku apkarošanai (2000.–2004. g.),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvu Nr. 2001/97/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai)(7) ,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus Padomei un Eiropas Parlamentam par ES rīcības plāna narkotiku apkarošanai 2000.–2004. g. piemērošanu (KOM(2001)0301 un KOM(2002)0599),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes Regulai, ar kuru groza 1993. gada 8. februāra Padomes Regulu (EEK) Nr. 302/93, ar ko izveido Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (KOM(2003)0808),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem(8) ,

–   ņemot vērā Padomes 2004. gada 25. oktobra Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā(9) ,

–   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 94. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0067/2004),

A.   tā kā narkotiku lietošana un tirdzniecība ir sasniegusi ārkārtīgi augstu līmeni visās dalībvalstīs un šo problēmu nevar atrisināt katra valsts atsevišķi, kas nozīmē, ka ES ir svarīgi pieņemt īstu Eiropas mēroga politiku narkotiku apkarošanai un īstenot to saskaņoti un vispārēji, izmantojot visus nepieciešamos līdzekļus, lai novērstu un atrisinātu narkotiku radītās cilvēku veselības un sociālās atstumtības problēmas, kā arī labotu kaitējumu, ko sabiedrībai nodara ar narkotikām saistītā organizētā noziedzība;

B.   tā kā narkotiku ražošana un tirdzniecība ir galvenais Eiropas mafiju peļņas avots un palielina to iespējas saistībā ar korupciju un iespējas izvairīties no soda;

C.   tā kā, neraugoties uz starptautisko, Eiropas un dalībvalstu pašreizējo politiku, neatļautu, Apvienoto Nāciju organizācijas trīs iepriekšminētajās konvencijās uzskaitītu vielu izgatavošana un patēriņš ir sasniedzis sevišķi augstu līmeni visās dalībvalstīs, un, saskaroties ar šo neveiksmi, ir svarīgi, lai ES pārskatītu savu stratēģiju cīņai ar narkotiskām vielām;

D.   tā kā Tieslietu un iekšlietu padome 2004. gada 8. jūnija sanāksmē nolēma, ka laikā no 2005. līdz 2012. gadam ir jāīsteno jauna ES stratēģija narkotiku apkarošanai, pamatojoties uz diviem ES rīcības plāniem narkotiku apkarošanai, kuri katrs ilgst trīs gadus (2005.–2007. g. un 2009.–2011. g.) un kuriem katram seko vienu gadu ilgs izvērtēšanas laiks (2008. un 2012. g.), un ka šī stratēģija būtu jāpieņem Eiropadomes sanāksmē 2004. gada decembrī;

E.   tā kā 2004. gada 6. jūlijā Padomes prezidējošā valsts Nīderlande, ņemot vērā 2004. gada 10. un 11. maija Dublinas konferences secinājumus par ES stratēģiju narkotiku apkarošanai (CORDROGUE 36 ), iesniedza Horizontālajai pretnarkotiku grupai ES stratēģijas projektu narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.) (CORDROGUE 53 ); tā kā šo projektu pēc tam apsprieda 2004. gada 7. un 8. septembra, 30. septembra un 1. oktobra sanāksmēs;

F.   tā kā Padome ved sarunas ar Horizontālo pretnarkotiku grupu un CATS (komiteju, kas minēta ES līguma 36. pantā) par ES stratēģijas narkotiku apkarošanai (2005.–2012.g.) projekta saturu, nezinot ne ES stratēģijas narkotiku apkarošanai (2000.–2004. g.) politiskā un tehniskā vērtējuma ziņojumus, ne ES rīcības plāna narkotiku apkarošanai (2000.–2004. g.) īstenošanas novērtējumu, ko izstrādāja Komisija un EMCDDA , un kuru rezultātus Komisija iesniedza JHA Padomei 2004. gada 25.–26. novembrī, un EMCDDA - Parlamentam 2004. gada 24. novembrī, lai izvērtētu, kādā mērā ir sasniegti vienpadsmit vispārējie mērķi un seši galvenie mērķi, kas noteikti ES stratēģijā narkotiku apkarošanai (2000.–2004. g.);

G.   tā kā Apvienoto Nāciju organizācijas Pretnarkotiku komisija 2008. gadā uzsāks gatavošanos ANO īpašajai sesijai par narkotikām, 10 gadus pēc 1998. gada augstākā līmeņa sanāksmes par narkotikām;

H.   tā kā ir nepieciešams izstrādāt precīzus, izmērāmus darbības mērķus, lai spētu noteikt, vai un kādā mērā iepriekšējās stratēģijas mērķi un līdzekļi ir devuši rezultātus;

I.   uzskatot, ka nolūkā izvairīties no pārāk vienkāršotas plaša spektra narkotiku problēmas analīzes, risks, ko rada narkotikas, ir jāanalizē cita starpā no zinātniska, socioloģiska un kultūras viedokļa, ne tikai detalizēti analizējot objektīvus un salīdzināmus datus, bet arī rūpīgi izsverot visus citus faktus un kaitējumu sabiedrības attīstībai, un aicinot publicēt šīs analīzes un novērtējumus;

J.   tā kā valsts narkotiku apkarošanas politikai jābalstās uz zinātniskiem datiem par katru narkotiku veidu un nevis uz emocionālu attieksmi, jo ikviena ar narkotikām saistīta problēma prasa individuālu pieeju; tā kā vispārēja pieeja grauj uzticību narkotiku apkarošanas politikas visiem aspektiem;

K.   tā kā ir arī ļoti svarīgi uz šo novērtējumu un analīžu pamata sākt pārskatīt narkotiku politikas, lai tās padarītu efektīvākas un produktīvākas sasniedzamo mērķu izteiksmē, īpašu uzmanību pievēršot alternatīvajām politikām, kuras jau uzrāda labākus rezultātus daudzās dalībvalstīs, piemēram, ar narkotiskām vielām saistītu nāves gadījumu skaita samazināšanā, pasargājot veselību un nodrošinot narkomānu sociālo un ekonomisko reintegrāciju,

1.   iesaka Padomei un Eiropadomei, formulējot nākamo ES stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.), kā arī vispārēji atsaucoties uz ES politiku attiecībā uz narkotikām:

   a) pārskatīt Eiropas sadarbību narkotiku politikas jomā, kas vērsta uz pārrobežu un liela mēroga narkotiku tirdzniecības novēršanu, ņemot vērā visas problēmas izraisītās sekas un balstoties uz zinātnisku pieeju, pilsoņu un politisko tiesību ievērošanu, kā arī cilvēku dzīvības un veselības aizsardzību;
   b) nospraust skaidrus, precīzus, izmērāmus mērķus un prioritātes, ko turpmākajos rīcības plānos iespējams izteikt darbības rādītājos un pasākumos, ļoti skaidri nosakot atbildību un izpildes termiņus, kā arī ievērojot subsidiaritātes principu; Lai sekmētu īstenošanu, jāizmanto multidisciplināra pieeja Eiropas līmenī attiecībā uz šiem skaidri noteiktajiem mērķiem (koordinācija, informācija, novērtēšana un starptautiska sadarbība);
   c) ņemt vērā faktu, ka ES stratēģijā narkotiku apkarošanai (2000.–2004.g.) noteikto sešu galveno mērķu novērtējums parādīja, ka neviens no tiem nesasniedza labvēlīgus rezultātus, un no tā izdarīt politiskus un juridiskus secinājumus, izstrādājot ES stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.) un ar to saistītos rīcības plānus;
   d) ņemt vērā ES stratēģijā narkotiku apkarošanai noteikto sešu galveno mērķu izpildes novērtējumu;
   e) jauno stratēģiju vairāk balstīt uz zinātnisko pētniecību un pamatīgu, strukturētu apspriešanos ar dalībvalstīs šajā jomā iesaistītajiem cilvēkiem;
   f) balstīt jauno ES stratēģiju narkotiku apkarošanai uz juridiskiem, institucionāliem un finansiāliem pamatiem, kurus veido efektīva darbība pagātnē un labas prakses sasniegumi;
   g) palielināt sociālo un zinātnisko pētniecību par nelegālām vielām attiecīgu medicīnisku un sociālu mērķu dēļ;
   h) izstrādāt alternatīvu pašreizējai finansiālajai sadrumstalotībai, radot jaunu budžeta pozīciju, kas ir cieši saistīta ar visiem pasākumiem, kurus vajadzēs paredzēt turpmākajos rīcības plānos, kas Komisijai jāpieņem, jo citādi nebūs iespējams sasniegt narkotiku apkarošanas stratēģijā noteiktos mērķus;
   i) radīt īpašu budžeta pozīciju, lai sekmētu pastāvīgu apspriešanās procesu ar atbilstošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem profesionāliem ekspertiem par narkotiku politikas ietekmi pilsoņu līmenī;
  j) veikt detalizētu iepriekšējās stratēģijas īstenošanas efektivitātes novērtējumu, īpaši pievēršot uzmanību:
   - lietošanas un atkarības novēršanai,
   - nelegālo narkotiku piegādes un pieprasījuma samazināšanai,
   - kaitējuma sabiedrībai (marginalizācija) ierobežošanai,
   - kaitējuma veselībai ierobežošanai,
   - ar narkotikām saistītu sīko noziegumu un organizētās noziedzības mazināšanai,
un tādēļ nepieņemt ES stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.), nezinot faktiskos iepriekšējās stratēģijas sasniegtos rezultātus, ko noteiktu attiecīgi tehniski, zinātniski, likumdošanas un politiski novērtējumi;
   k) saskaņā ar demokrātiskas likumības, pārredzamības un sadarbības starp iestādēm principiem regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu virzību Padomē saistībā ar ES stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.);
   l) savlaicīgi apspriesties ar EP pirms ES stratēģijas narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.) pieņemšanas, lai varētu ņemt vērā Parlamenta viedokli;
   m) ierosināt pasākumus, kas pilnībā atšķiras no tiem, kas pašreiz izvēlēti vispārējā ES stratēģijas narkotiku apkarošanai mērķa sasniegšanai, kā prioritāti nosakot nelegālo vielu lietotāju dzīvības un veselības aizsardzību, viņu labklājības uzlabošanu un aizsardzību, šo problēmu risinot līdzsvaroti un integrēti, jo attiecīgie priekšlikumi ir neatbilstoši;
   n) pastiprināt Eiropas sadarbības mehānismus, jo 25 dalībvalstu ES robežas atrodas tuvāk narkotiku izcelsmes valstīm, lai novērstu narkotiku ieplūšanu Savienībā, kā arī skaidri definētu un paplašinātu jauno Eiropas sadarbības mehānismu narkotiku politikas jomā, cita starpā iesaistot EMCDDA ar mērķi integrēti, multidisciplināri un sabalansēti risināt narkotiku problēmu, kas šobrīd pēc desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās ir nepieciešams vairāk nekā jebkad;
   o) Savienībā pēc desmit jauno dalībvalstu pievienošanās uzlabot koordināciju un informācijas apmaiņu par cīņu pret narkotikām ar mērķi izstrādāt kompleksu, daudzas nozares aptverošu un līdzsvarotu pieeju narkotiku problēmas risināšanai, ņemot vērā arī daudzsološos un pilnībā dokumentētos rezultātus, ko sasniegušas dažas ES dalībvalstis un citas Eiropas valstis, īstenojot alternatīvus darbības cīņā pret narkotikām;
   p) noteikt obligātus standartus, lai uzlabotu intervences un rehabilitācijas pasākumu pieejamību un efektivitāti, kas balstīti uz dalībvalstu paraugpraksi, ar mērķi samazināt narkotiku lietošanas ietekmi uz sabiedrību;
   q) pienācīgi ņemt vērā jauno situāciju, kas izveidojusies pēc desmit jauno dalībvalstu pievienošanās Savienībai, kurai ir nepieciešama intensīvāka sadarbība ar jaunajām robežvalstīm;
   r) paaugstināt kaitējuma samazināšanas programmu pieejamību (īpaši, lai nepieļautu HIV un citu ar asinīm pārnēsājamu slimību izplatīšanos) starp narkotiku lietotajiem;
   s) izveidot obligātus rehabilitācijas pasākumu standartus, kas balstīti uz dalībvalstu paraugpraksi, tā vietā, lai pārāk koncentrētos uz ārstēšanu ar narkotiku aizstājējiem; šajā sakarā īpaši jācenšas veicināt sabiedrības rehabilitāciju;
   t) daudz vairāk uzsvērt kaitējuma samazināšanu, informēšanu, profilaksi, aprūpi un uzmanības vēršanu uz to cilvēku dzīvības un veselības aizsardzību, kuru problēmas ir izraisījusi nelikumīgu vielu lietošana un kuri bieži vien ir pazemoti, norobežoti un atstumti no sabiedrības, tā vietā, lai izmantotu represīvu stratēģiju, kas bieži noved pie cilvēka pamattiesību pārkāpumiem;
   u) izveidot rehabilitācijas programmas likuma pārkāpējiem/narkotiku lietotājiem kā alternatīvu cietumam, jo šādas programmas valstīs, kas tās ieviesušas, bijušas ļoti efektīvas;
   v) uzsvērt informācijas pasākumu, kas nepieciešami cīņā pret narkotiku lietošanu, it īpaši skolas, pastiprināšanu un pienācīgu finansēšanu, kā nosaka 2000.–2004. gada rīcības plāns, un pastiprināt informēšanu par narkotiku lietošanas negatīvajām sekām un ar to saistītajiem riskiem;
   w) likt uzsvaru uz informācijas līdzekļu pastiprināšanas, kuriem vajadzētu būt balstītiem uz zinātnisku kompetenci attiecībā uz dažādu veidu narkotiku konsekvencēm (vairāk par visām sintētiskajām narkotikām), tā, lai būtu iespējams brīdināt visus cilvēkus skaidrā un stingrā veidā;
   x) definēt un pastiprināt narkomānu un nelikumīgo vielu lietotāju, pilsoniskas sabiedrības, NVO, brīvprātīgo un pārejas sabiedrības iesaistīšanos un dalību ar narkotikām saistītu problēmu risināšanā, it īpaši iesaistot organizācijas, kas darbojas šajā sfērā, Horizontal Drugs grupas darba un organizējot ikgadējo Eiropas profilakses iniciatīvu, ka arī eksperimentālā kārtā izveidojot viegli pieejamus informācijas centrus, kuri izmantotu neaizliedzošu kaitējuma novēršanas stratēģiju;
   y) izveidot novērtēšanas pasākumus, kas ļautu pareizi noteikt un izlabot ES stratēģijā narkotiku apkarošanai noteiktajos mērķos atklātos trūkumus, ka arī noteiktu lietderīgākus pasākumus un resursus šo mērķu sasniegšanai;
   z) spert pienācīgus soļus, lai nepieļautu peļņas gūšanu no nelegālas narkotiku tirdzniecības, kas tiek izmantota starptautiska terorisma finansēšanai, un piemērot pašreizējo likumdošanu, lai konfiscētu preces un apkarotu naudas atmazgāšanu, atbalstot pret mafiju vērstās Itālijas tiesību normas, kas ļauj konfiscētos noziedzīgo organizāciju līdzekļus (peļņu) izmantot sabiedriskiem projektiem;
   aa) visos starptautiskajos nolīgumos, jo īpaši jaunajos sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm, iekļaut īpašu klauzulu par sadarbību cīņā pret narkotikām un piešķirot tai "būtiskas klauzulas" statusu;
   ab) narkotiku ražošanas valstīm būtiski palielināt palīdzību attīstības jomā, šim nolūkam izmantojot alternatīvo kultūru programmas un iespējas krasi samazināt nabadzību, izpētot arī iespējas veicināt un nodrošināt ražošanu medicīniskiem un zinātniskiem nolūkiem, piemēram, opiātu ražošanu, un ņemt vērā iespēju izvērst pilotprojektus likumīgo produktu ražošanai, kas iegūti atbilstoši 1961. gada Konvencijai no tādiem augiem kā, piemēram, kokas koka lapas un kaņepes;
   ac) paredzēt un nodrošināt pieeju narkotiku aizstāšanas programmām, sevišķi atsaucoties uz cietuma vidi, mudinot ieslodzījuma vietā piemērot nelikumīgu vielu lietotājiem vai par viegliem un neagresīviem ar narkotikām saistītiem likumpārkāpumiem alternatīvu soda veidu;
   ad) attīstīt pētījumus to augu, piemēram, kaņepju, opija vai kokas koka lapu, kas pašlaik ir nelegāli vai daļēji atļauti, izmantošanā medicīnā, pārtikas drošībā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā, alternatīvo enerģijas avotu radīšanā, koku vai eļļas bāzes produktu aizstāšanā un citiem derīgiem mērķiem;
   ae) pārskatīt pamatlēmumu par nelegālu tirgošanos ar narkotiskajām vielām, ņemot vērā Parlamenta izteikto viedokli, pienācīgi ievērojot Dibināšanas Līgumos ietvertos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;
   af) veikt zinātnisku pētījumu par pašreizējās narkotisko vielu kontroles politikas izmaksām un priekšrocībām, tai skaitā it īpaši: analīzi par kaņepēm un tās dažādajiem likumīgajiem un nelikumīgajiem derivatīviem, lai novērtētu cita starpā to iedarbību, terapeitisko potenciālu un kriminilizācijas politikas rezultātus un iespējamās alternatīvas; efektivitātes analīzi programmai, kuras ietvaros medicīniskā personāla uzraudzībā terapeitiskiem nolūkiem tiek izsniegts heroīns, lai mazinātu narkotiku izraisītu nāves gadījumu skaitu; aizlieguma politikas ekonomisko, juridisko, sociālo un vides izmaksu analīze, novērtējot, kādi cilvēkresursi un naudas resursi ir nepieciešami likuma piemērošanai; un analīze par pašreizējās politikas ietekmi un trešām valstīm gan ES stratēģijas, gan arī globālās narkotiku kontroles sistēmas līmenī;
   ag) aicināt valdības un dalībvalstu spert nopietnus soļus, lai novērstu narkotiku nonākšanu cietumos;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un Eiropadomei, kā arī informēšanas nolūkā Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram, Eiropas Padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV L 36, 12.2.1993., 1. lpp.
(2) OV L 19, 22.1.1997., 25. lpp.
(3) OV L 342, 31.12.1996., 6. lpp.
(4) OV L 167, 25.6.1997., 1. lpp.
(5) OV L 287, 21.10.1997., 1. lpp.
(6)4 OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp.
(7)5 OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.
(8)6 OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp.
(9) OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2005. gada 3. maijaJuridisks paziņojums