Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā to, ka Savienība un tās iestādes savos dokumentos un darbībās vairākkārt ir paudušas bažas un pat trauksmi par romu stāvokli kopumā un īpaši attiecībā uz romu sievietēm, tostarp:

–   ņemot vērā to, ka daudzas Eiropas Padomes iestādes arī ir paudušas neapmierinātību ar romu sieviešu stāvokli Eiropā un ir mudinājušas politikas veidotājus un likumdevējus labot nepieņemamo romu, tostarp romu sieviešu, stāvokli, izmantojot šādus dokumentus:

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (KOM(2005)0081),

–   ņemot vērā EDSO Rīcības plānu romu un sinti stāvokļa uzlabošanai EDSO darbības teritorijā(3), kurā uzsvērts, ka visos jautājumos attiecībā uz romu sievietēm jāņem vērā viņu intereses un jānodrošina romu sieviešu piedalīšanās visās dzīves jomās, kā arī jāīsteno romu tautības sadarbības princips,

–   ņemot vērā Pekinas deklarācijas par sieviešu tiesībām 32. pantu, kurš paredz, ka valstīm nepieciešams "intensificēt pūles, lai sievietes un meitenes, kam jāpārvar daudzi šķēršļi, lai gūtu iespējas un pilnveidotos, varētu īstenot savas cilvēktiesības un pamatbrīvības"(4),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas vispārējo XXVII ieteikumu par pret romiem vērsto diskrimināciju 2000. gada 57. sesijā,

–   ņemot vērā Eiropas romu tiesību centra kopā ar partnerorganizācijām apkopotos dokumentus, kuri ir iesniegti ANO Komitejai sieviešu diskriminācijas jautājumos (UN CEDAW) attiecībā uz ES dalībvalstīm, pievienošanās sarunvalstīm un kandidātvalstīm, un ņemot vērā UN CEDAW ieteikumus saistībā ar romu sieviešu stāvokli un nepieciešamību veikt neatliekamus pasākumus, lai atrisinātu dažādās problēmas, ar kurām saskaras romu sievietes Eiropā,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(5),

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(6),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6- 0148/2006),

A.   tā kā Eiropas Savienībā cilvēktiesību aizsardzībai ir īpaša nozīme un tā kā mūsdienās romu sievietes gan individuāli, gan kopumā pieder pie apdraudētākajām personām dalībvalstīs, īpaši jaunajās dalībvalstīs un pievienošanās sarunvalstīs un kandidātvalstīs;

B.   tā kā ir pazīmes, ka patriarhālo tradīciju dēļ daudzām sievietēm, tostarp romu sievietēm un meitenēm, nav izvēles brīvības jautājumos, kas attiecas uz vissvarīgākajiem lēmumiem viņu dzīvē, un tādējādi viņām tiek kavēta iespēja izmantot savas cilvēku pamattiesības;

C.   tā kā ES likumdevēji un politikas veidotāji ir pieņēmuši apjomīgu tiesību aktu kopumu un izstrādājuši daudzas politiskās nostādnes, lai mēģinātu novērst gan rasu un dzimumu diskrimināciju, gan abu šo diskrimināciju apvienošanas sekas;

D.   tā kā Eiropas politikas veidotājiem un likumdevējiem vēl nav izdevies nodrošināt pilnīgu un efektīvu romu sieviešu līdztiesību un to līdztiesīgu, cieņas pilnu iekļaušanu Eiropas sabiedrības dzīvē;

E.   tā kā romu sievietes saskaras ar diskrimināciju galējā pakāpē, kas ietver vairākkārtēju un kompleksu diskrimināciju, kuru pastiprina ļoti plaši izplatīti stereotipi, ko pazīst kā rasismu pret čigānu tautības pārstāvjiem (anti-gypsysism);

F.   tā kā apsekojumu rezultāti liecina, ka romu sieviešu dzīves ilgums dažos ģeogrāfiskos reģionos ir īsāks nekā citām sievietēm;

G.   tā kā ir savākta pietiekama dokumentācija par to, ka romu sievietes ir īpaši atstumtas veselības aprūpes jomā un ka viņām ir pieejama veselības aprūpe vienīgi galējas neatliekamās palīdzības nepieciešamības gadījumā un/vai dzemdībās;

H.   tā kā romu sievietes Eiropā pēdējo gadu laikā ir bijušas galēju cilvēktiesību pārkāpumu un jo īpaši uzbrukumu viņu fiziskajai integritātei, tostarp piespiedu sterilizācijas, upuri; tā kā dažas dalībvalstis ir paredzējušas pasākumus šādu pārestību izlīdzināšanai, taču citām tas vēl ir jādara;

I.   tā kā izglītības līmeņa atšķirības starp romu sievietēm un pārējo tautību pārstāvēm ir nepieņemami lielas(7)un tā kā ļoti daudzām romu meitenēm neizdodas iegūt pamatizglītību(8);

J.   tā kā rasu segregācija skolās un skolotāju un administrācijas aizspriedumainā attieksme ir iemesls tam, ka romu vecāki nesaista lielas cerības ar saviem bērniem, jo īpaši meitām;

K.   tā kā bezdarba līmenis attiecībā uz pieaugušajām romu sievietēm daudzviet ir vairākas reizes augstāks nekā pārējām pieaugušajām sievietēm;

L.   tā kā ievērojams romu sieviešu īpatsvars visā Eiropā pašlaik dzīvo veselību apdraudošos mājokļos un tā kā daudzviet romu sievietēm tiek pastāvīgi draudēts ar izlikšanu no mājokļa;

M.   tā kā romu sievietes Eiropā bieži vien ir cilvēku tirdzniecības upuru skaitā;

N.   tā kā nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegta prasība pret ANO Pagaidu administrācijas misiju Kosovā (UNMIK), atsaucoties uz milzīgo ļaunumu, kas nodarīts ļoti daudziem cilvēkiem, tostarp romu sievietēm un meitenēm(9),

1.   atzinīgi vērtē priekšlikumu nodibināt ES Dzimumu līdztiesības institūtu un aicina institūtu intensīvi pievērsties sieviešu, kuras cieš no vairākiem diskriminācijas veidiem, stāvoklim, tai skaitā romu sieviešu

2.   prasa valsts iestādēm visā Eiropas Savienībā nekavējoties izmeklēt apsūdzības par galējiem cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz romu sievietēm, bez kavēšanās sodīt vainīgos, kā arī nodrošināt atbilstīgu kompensāciju upuriem, un šajā sakarā prasa dalībvalstīm par prioritātēm uzskatīt pasākumus, lai labāk aizsargātu sieviešu reproduktīvo un seksuālo veselību, novērstu un pasludinātu piespiedu sterilizāciju par nelikumīgu, veicinātu ģimenes plānošanu, alternatīvus pasākumus agrām laulībām un dzimumaudzināšanu, kā arī veikt aktīvus pasākumus, lai izbeigtu rasu segregāciju dzemdību nodaļās, nodrošināt, ka tiek izstrādātas programmas pakalpojumu sniegšanai romu upuriem, kas cietuši no vardarbības ģimenē, īpašu modrību veltīt romu sieviešu tirdzniecības novēršanai, un prasa Komisijai atbalstīt valdību un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kas vērstas uz šo problēmu risināšanu, vienlaikus nodrošinot upuriem cilvēku pamattiesības;

3.   prasa dalībvalstīm pārskatīt visu politisko pamatnostādņu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka šo procesu sagatavošanā, plānošanā un īstenošanā tiktu iesaistītas romu sievietes;

4.   mudina dalībvalstis pieņemt obligātos standartus atvērtās koordinācijas metodes struktūrā ar mērķi veikt pasākumus, lai nodrošinātu sievietēm un meitenēm vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, tostarp, pieņemot tiesību aktus, kuros izvirzīta skolu desegregācijas prasība, un izstrādājot plānu precizējumus, lai izbeigtu situāciju, ka romu bērni saņem nošķirtu un zemāku standartu izglītību;

5.   pieprasa, lai romu bērniem mācītu lasīt un rakstīt, un ka tai ir jābūt prioritātei skolās, kuras šie bērni apmeklē;

6.   mudina dalībvalstis uzlabot stāvokli romu mājokļu jomā, savos tiesību aktos atzīstot viņu tiesības uz pienācīgu mājokli un paredzot personām aizsardzību, kuras pašlaik nav, pret izlikšanu no mājokļa, kā arī, konsultējoties ar attiecīgo kopienu pārstāvjiem, pieņemot visaptverošus plānus dzīves apstākļu un mājokļu stāvokļa uzlabošanas finansēšanai tajos rajonos, kur ir liels romu iedzīvotāju īpatsvars, pieprasot vietējām pašvaldības iestādēm nekavējoties tos nodrošināt ar pienācīgu dzeramo ūdeni, elektrību, atkritumu izvešanu, sabiedrisko transportu un ceļiem;

7.   mudina dalībvalstis veicināt sociāli jauktu dzīvojamo mikrorajonu izveidi;

8.   aicina dalībvalstis izveidot romu iedzīvotājiem ‐ pārceļotājiem, apmierinošiem komforta un higiēnas standartiem atbilstīgas apmešanās vietas;

9.   prasa pienācīgu pārvietošanu uz drošākiem mājokļiem, īpaši to romu sieviešu bēgļu pārvietošanu, kuras dzīvo augsta līmeņa svina koncentrācijas saindētā teritorijā Mitrovicas rajonā, Kosovā; vērš uzmanību uz pagaidu risinājumu ‐ KFOR (Kosovas spēku) Francijas kontingenta nometni Osterode, kura ir nesen atjaunota; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgus finanšu resursus, lai pārvietotu cilvēkus uz viņu izcelsmes vietu; uzsver nepieciešamību nodrošināt cilvēktiesības stabilizācijas un asociācijas procesa turpmākajā gaitā;

10.   prasa dalībvalstīm nodrošināt visām romu sievietēm iespēju saņemt primāro, neatliekamo un profilaktisko veselības aprūpi, kā arī izstrādāt un īstenot politiskās nostādnes, ar ko garantē, ka pat vismazāk nodrošinātajām kopienām ir plašas iespējas saņemt veselības aprūpi, un mudina ieviest veselības darbinieku apmācību attiecībā uz rasu aizspriedumu pārvarēšanu;

11.   prasa valdībām nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas kā nodarbinātības un sociālās iekļaušanas politikas sastāvdaļu, kā arī risināt jautājumu par ļoti augsto romu sieviešu bezdarba līmeni un īpašu vērību pievērst nopietniem šķēršļiem, kurus izraisa tieša diskriminācija darbā pieņemšanas procedūrās;

12.   prasa pieņemt "pozitīvu saistību" jēdzienu, kas nozīmē, ka tiesību aktos jāparedz prasība valsts un nevalstiskām struktūrām nodrošināt, ka romu sievietes tajās tiek pārstāvētas proporcionāli to skaitam vietējo iedzīvotāju kopskaitā;

13.   prasa dalībvalstīm pētīt šķēršļus, kuri kavē romu sieviešu pašnodarbinātību, un radīt programmas, kas dotu romu sievietēm uzņēmējām un pašnodarbinātām personām pieeju ātrai un lētai reģistrācijai, kā arī izstrādāt noteikumus pieejamam kredītam, tostarp mikrokredītam, lai finansētu romu sieviešu uzņēmumus, un prasa Komisijai atbalstīt šīs darbības ar atbilstīgu finansēšanas mehānismu palīdzību;

14.   iesaka dalībvalstīm un Komisijai veicināt sociālo modeļu modernizāciju (social entrepreneurship models), īpaši saistībā ar romu sieviešu interesēm;

15.   aicina Komisiju un Parlamentu dažādu fondu kontekstā par horizontālu mērķi izvirzīt romu sieviešu un viņu organizāciju iespēju attīstību un palielināšanu izglītībā, nodarbinātībā, vadībā un līdzdalībā politikā;

16.   prasa Komisijai ar daudzu atbilstīgu finansēšanas mehānismu palīdzību atbalstīt pasākumus, kuros sevišķa uzmanība pievērsta romu sievietēm, un pārskatīt noteikumus par visa finansējuma piesaisti, lai nodrošinātu, ka īpaši noteikumi ir paredzēti romu sieviešu sociālajai iekļaušanai, un prasa dalībvalstīm veikt līdzīgus pasākumus valsts, reģionālā un vietējo iestāžu līmenī;

17.   iesaka Komisijai uzsākt tiesas procesus un galu galā piedzīt preventīvus naudas sodus no dalībvalstīm, kuras vēl nav transponējušas diskriminācijas novēršanas direktīvas(10) savos tiesību aktos un/vai attiecībā uz romu sievietēm tos pilnībā nav īstenojušas dzīvē, kā arī uzraudzīt jebkura Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma izpildi nepietiekamas īstenošanas gadījumos;

18.   mudina ES iestādes kā vienu no galvenajiem kritērijiem gatavības dalībai Eiropas Savienībā novērtēšanā kandidātvalstīm izvirzīt romu sieviešu stāvokli, tostarp arī tajās kandidātvalstīs, kurās tradicionāli nav bijusi aktuāla romu problēma;

19.   iesaka dalībvalstīm efektīvi izmantot politikas procesus, piemēram, atvērto koordinācijas metodi, lai izstrādātu un īstenotu politiskās nostādnes romu sieviešu pilnīgas līdztiesības reālai nodrošināšanai;

20.   prasa Eiropas Savienības iestādēm uzņemties vadību, lai mudinātu dalībvalstu valdības vākt un publicēt datus atsevišķi pa dzimumiem un etnisko piederību attiecībā uz romu vīriešu un sieviešu stāvokli, lai novērtētu sasniegto izglītībā, mājokļu jautājumā, nodarbinātībā, veselības aprūpē un citās jomās; uzskata, ka ES jāprasa valdībām veidot valsts iestāžu un sabiedrības izpratni par to, ka etniskos datus iespējams vākt, neapdraudot personas identifikāciju, un jāmudina valdības izmantot jebkuras pašreizējās drošās un inovatīvās metodoloģijas;

21.   atgādina, ka ar horizontālās pieejas palīdzību katru gadu ir iespējams sekmīgi nodrošināt atbalstu Eiropas Savienībā dzīvojošo romu sieviešu ikgadējā foruma organizēšanai;

22.   mudina Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru uzsākt pētījumu sēriju par plašsaziņas līdzekļu lomu nepatikas pret čigānu tautības pārstāvjiem (anti-gypsysm) veicināšanā, jo īpaši nomelnojošo stereotipu izplatīšanā attiecībā uz romu sievietēm;

23.   stingri prasa jebkādu tādu ES iestāžu un/vai dalībvalstu programmu un projektu izstrādē, kas var ietekmēt romu sievietes, ņemt vērā viņu viedokli, kā arī veikt pozitīvu darbu romu sieviešu labā;

24.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 45 E, 23.2.2006., 129. lpp. (2) Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāts, D3 nodaļa, 2004. g. (3) PC. DEC/566, 2003. g. (4) Ceturtā pasaules sieviešu konference, Pekinas deklarācija un rīcības platforma, 1995. g. (5) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (6) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (7) Saskaņā ar EP rīcībā esošo informāciju Rumānijā pabeigta vidusskolas izglītība ir 3% romu sieviešu, salīdzinot ar 63% sieviešu kopumā (Atvērtās sabiedrības institūta pētījums par nošķirtām izglītības programmām romiem Centrālajā un Austrumeiropā, 2002. g.) (8) Ziņojums "Izvairīšanās no atkarības slazda – romi Centrālajā un Austrumeiropā", UNDP, Bratislava, 2002. g. (9) Sk. Eiropas Čigānu tiesību centra (ERRC) 2006. g. 20. februāra paziņojumu presei "Kosovas saindēšanās upuri iesniedz prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā", 2006. g. 20. februārī, tīmekļa vietnē www.errc.org. (10) Tai skaitā direktīvas, kas pieņemtas saskaņā ar pēc Amsterdamas Līguma grozīto EK Līguma 13. pantu, kā arī attiecīgās direktīvas, kurās precizēta ES tiesību aktos noteiktā diskriminācijas pret sievietēm aizlieguma darbības joma un dimensija.