Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses(1), kas stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī un zaudē spēku 2007. gadā;

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Čečeniju un jo īpaši 2004. gada 26. februāra ieteikumu Padomei par ES un Krievijas attiecībām(2), ka arī 2004. gada 15. decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika Hāgā 2004. gada 25. novembrī(3);

–   ņemot vērā 2006. gada 25. maijā Sočos notikušās 17. ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus;

–   ņemot vērā ES un Krievijas cilvēktiesību dialogu;

–   ņemot vērā pašreizējos Krievijas pienākumus starptautiskajā un Eiropas līmenī kā Lielā astotnieka (G8) un Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājai;

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir ļoti svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un uzplaukumam;

B.   tā kā abas puses uzsver ES un Krievijas stratēģisko partnerattiecību nozīmi un nolūku veidot vēl ciešāku sadarbību Eiropā un ārpus tās, pamatojoties uz kopīgām interesēm un vērtībām, it īpaši demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

C.   tā kā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2003. gada maijā Sanktpēterburgā, nolēma pieņemt četras kopējās telpas, pievienojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ārējās drošības telpu, pētniecības, izglītības un kultūras telpu kopējai ekonomikas telpai, par kuru vienošanās tika panākta pirms diviem gadiem; tā kā abas puses pārskatīja līdz šim panākto virzību četru "kopējo telpu" īstenošanā;

D.   tā kā it īpaši enerģētikas jomā, pamatojoties uz šīs nozares pārredzamību un labāku pārvaldību, piegādes uzticamību, nediskriminējošu tranzīta iekārtu izmantošanu un labāku klimatu nākotnes investīcijām ir vairāk jāstiprina attiecības;

E.   tā kā pēc pēdējās paplašināšanās ES ir cieši apņēmusies kā vienu no svarīgākajām ārējo darbību prioritātēm īstenot Eiropas kaimiņattiecību politiku, turpmāk iesaistoties konfliktu risināšanā Piedņestrā un Dienvidkaukāzā; tā kā ES un Krievijai ir pienākums kopīgiem spēkiem rast miermīlīgus risinājumus konfliktiem, kuri rodas šo valstu vistuvākajā apkaimē;

F.   tā kā pastāv un rodas aizvien lielākas bažas sakarā ar Krievijas demokrātijas pavājināšanos, lielāku valsts plašsaziņas līdzekļu kontroli, vides pasliktināšanos saistībā ar nevalstiskām organizācijām, lielāku politisko kontroli attiecībā uz tiesu iestādēm, lielākiem šķēršļiem politiskās opozīcijas darbībai un citiem pasākumiem, kas ievērojami pastiprināja Kremļa varu;

G.   tā kā jāpanāk ciešāka sadarbība demokrātijas, drošības un stabilitātes stiprināšanai kopīgajos kaimiņos, it īpaši ar kopēju darbību starpniecību demokrātijas panākšanā un cilvēka pamattiesību ievērošanā Baltkrievijā;

H.   tā kā kopš 2006. gada maija Krievijas Federācija ir rotācijas kārtībā pārņēmusi priekšsēdētājas amatu Eiropas Padomes Ministru komitejā; tā kā Krievijas pirmā prioritāte priekšsēdētājas pilnvaru laikā, saskaņā ar tās ārlietu ministra Sergeja Lavrova teikto, ir pastiprināt valsts cilvēktiesību aizsardzības mehānismus, izveidot cilvēktiesību izglītību un nacionālo minoritāšu tiesības,

1.   uzsver stiprākas un ciešākas partnerības nozīmi starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, kuras pamatā būtu savstarpēja atkarība un kopīgas intereses attīstīt četras kopējās telpas, taču uzskata, ka pašreizējās partnerattiecības ar Krieviju ir vairāk pragmatiskas, nekā stratēģiskas, jo tās galvenokārt ir saistītas ar ekonomiskām interesēm, nepanākot ievērojamus rezultātus cilvēktiesību un tiesiskuma jomā;

2.   atzinīgi vērtē nepārtraukto darbu pie kopējās ekonomikas telpas (KET), kuras vispārīgs mērķis ir tirdzniecības un investīciju šķēršļu likvidēšana un reformu un konkurētspējas veicināšana, pamatojoties uz nediskriminācijas, pārredzamības un labas pārvaldības principiem, taču izsaka nožēlu par to, ka nav panākti vērā ņemami rezultāti citu triju kopējo telpu darba plānu praktiskā īstenošanā;

3.   pieprasa, lai Komisija laikus un pārredzamā veidā sniedz izsmeļošu paskaidrojumu par savu politiku saistībā ar Krievijas pievienošanos PTO, ņemot vērā visas sarunās apskatītās jomas un nozares;

4.   pieprasa, lai Komisija izmeklē gadījumos lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, kuros Krievijas varas iestādes diskriminēja ES dalībvalstis, piemēram, Poliju, kā arī kopējās kaimiņvalstis, piemēram, Moldovu un Gruziju;

5.   uzsver stratēģisko nozīmi sadarbībai enerģētikas jomā un nepieciešamību pastiprināt ES un Krievijas attiecības enerģētikas jomā; tādēļ pauž nožēlu par to, ka augstākā līmeņa sanāksmē nepanāca vienošanos šajā jomā un kā turpmāko sarunu pamatu uzsver savstarpējās atkarības un pārredzamības principu, kā arī savstarpīguma nozīmi saistībā ar piekļuvi tirgiem, infrastruktūru un investīcijām, ar mērķi izvairīties no oligopolām tirgus struktūrām un lai dažādotu Eiropas Savienības energoapgādi; šajā sakarā prasa, lai Krievija ratificē Enerģētikas hartas nolīgumu un palielina sadarbību saistībā ar enerģijas ietaupījumiem un atjaunojamo enerģiju;

6.   atzinīgi vērtē nolīgumu parakstīšanu par vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu, kuru mērķis ir samazināt vīzu ierobežojumus, ceļojot konkrētiem pilsoņiem, kā arī sekmēt nelegāli ES no Krievijas teritorijas iebraukušo imigrantu izraidīšanu;

7.   uzsver, ka ir vajadzīgs kopīgi ar Krieviju kā nepieciešamu stratēģisko partneri strādāt, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību, cīnītos pret starptautisko terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī risinātu "vājās drošības" jautājumus, piemēram, vides un kodolkatastrofas draudus, cīņu pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu organizēto noziedzību Eiropas kaimiņvalstīs sadarbībā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un citām starptautiskām organizācijām;

8.   atzinīgi vērtē vienošanos par nosacījumiem saistībā ar Komisijas EUR 20 miljonu palīdzības programmu Ziemeļkaukāza sociālai un ekonomiskai atveseļošanai, kā vēl vienu pierādījumu tam, ka ES un Krievijas vēlas sadarboties šajā reģionā;

9.   atbalsta darbu, ko kopīgi ir uzņēmušies abi partneri, lai pastiprinātu praktisko sadarbību krīžu pārvarēšanā un uzsver nepieciešamību sadarboties arī daudzpusējo kodolieroču neizplatīšanas mehānismu stiprināšanā;

10.   atzinīgi vērtē nākamās Somijas prezidentūras ierosinājumu tās Padomes prezidentūras programmā piešķirt prioritāti Ziemeļu dimensijai; uzsver, ka tas varētu būt nozīmīgs līdzeklis ES un Krievijas partnerattiecību pastiprināšanā, kam jāizstrādā konkrēti priekšlikumi un projekti kopā ar nepieciešamo finansējumu;

11.   pauž nožēlu par to, ka saistībā ar kopējo ārējās drošības telpu, netika panākts progress konflikta risināšanā Piedņestrā un Dienvidkaukāzā, nebija ne konkrētu uzlabojumu Čečenijā, ne arī Krievijas vēlēšanās saistīties ar Baltkrieviju, lai uzsāktu patiesu demokratizācijas procesu šajā valstī;

Dialogs cilvēktiesību jomā

12.   atzīst vairāku iedibinātu dialogu nozīmi, kuru mērķis ir labāka ES un Krievijas sadarbība un partnerattiecības un uzsver, ka jo īpaši ir nepieciešams efektīvs dialogs cilvēktiesību jomā;

13.   šajā sakarā aicina arī Krievijas valdību kā būtisku ES un Krievijas partnerattiecību sastāvdaļu pastiprināt ES un Krievijas konsultācijas cilvēktiesību jomā, kā arī ļaut brīvi darboties vietējām un starptautiskām cilvēktiesību organizācijām un citām nevalstiskajām organizācijām (NVO);

14.   atzīmē Austrijas prezidentūras deklarāciju par 2006. gada martā notikušo ES un Krievijas konsultāciju rezultātiem cilvēktiesību jomā; šajā sakarā atzinīgi novērtē Austrijas prezidentūras lēmumu uzsākt cilvēku pazušanas un spīdzināšanas gadījumu Čečenijā izmeklēšanu;

15.   mudina, lai Krievijas Federācija kā Eiropas Padomes dalībvalsts uzlabotu ieslodzīto apstākļus un novērstu advokātu piekļuves grūtības dažiem no viņiem; norāda, ka saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksu apcietinātie ir jātur ieslodzījumā vai nu viņu dzīvesvietas tuvumā, vai tās vietas tuvumā, kurā ir notikusi tiesas prāva, kā tas notika ieslodzīto M. Hodorkovska un P. Ļebedeva gadījumā;

16.   aicina partnerus pēc pašreizējā partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) termiņa beigām jaunajā nolīgumā pastiprināt dialogu cilvēktiesību jomā, izveidojot to par strukturētu un pārredzamāku līdzekli ceļā uz kopīgu cilvēktiesību politiku;

17.   sagaida, ka pašreizējais PSN, kas zaudē spēku 2007. gadā un kurā pievērsta uzmanība arī cilvēktiesībām un pilsoniskajām brīvībām, būs pamats jaunajam PSN un atzinīgi vērtē vienošanos, ko panāca augstākā līmeņa sanāksmē, proti, pašreizējais PSN paliks spēkā līdz stāsies spēkā jaunais nolīgums;

18.   aicina Krievijas valdību ievērot tās pienākumus Lielā astotnieka (G8) un Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājas amatā, panākot taustāmus rezultātus pārredzamas tirdzniecības un uzticamu ekonomisko attiecību tālākā attīstīšanā, kā arī stabilitātes, drošības, demokrātijas panākšanā un cilvēktiesību ievērošanā;

o
o   o

19.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas prezidentam un parlamentam, EDSO un Eiropas Padomei.

(1) OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp. (2) OV C 98 E, 23.4.2004., 182. lpp. (3) OV C 226 E, 15.9.2005., 224. lpp.