Pieņemtie teksti - Stabilitātes instruments ***I - Ceturtdiena, 2006. gada 6. jūlijs

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2004/0223(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0157/2006
Iesniegtie teksti : A6-0157/2006		Debates : PV 17/05/2006 - 11 CRE 17/05/2006 - 11		Balsojumi : PV 06/07/2006 - 6.5 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P6_TA(2006)0307

Pieņemtie teksti

453k

158k

Ceturtdiena, 2006. gada 6. jūlijs - Strasbūra

Stabilitātes instruments ***I

P6_TA(2006)0307

A6-0157/2006

		Rezolūcija
		Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (KOM(2004)0630 – C6-0251/2004 – 2004/0223(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0630)(1),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 179. pantu un 181.a pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0251/2004),

– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par piedāvāto juridisko pamatu,

– ņemot vērā Komisijas deklarāciju par ārējo darbību demokrātisku kontroli un saskaņotību, kas pievienota 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(2) un ar to saistīto vēstuļu apmaiņu,

– ņemot vērā Komisijas deklarāciju par informācijas nodrošināšanu Parlamentam attiecībā uz ārkārtas palīdzības pasākumiem un sadarbības pasākumiem terorisma apkarošanai, kas ir pievienota šai normatīvajai rezolūcijai un ko publicēs kopā ar normatīvo aktu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

– ņemot komisāra Ferrero Waldner 2006. gada 7. jūnija vēstuli par partnerības izveidi miera veidošanas jomā,

– ņemot vērā komisāra Ferrero Waldner 2006. gada 23. jūnija vēstuli, kurā detalizēti aprakstīti finanšu piešķīrumi dažādiem instrumentiem un ir minēta Komisijas vēlme izrādīt nepieciešamo iniciatīvu, lai, izmantojot dažādas pieejamās budžeta iespējas, tostarp ārkārtas palīdzības rezervi un elastības fondu, nodrošinātu papildu resursus stabilitātes instrumenta vajadzībām gadījumā, ja tā finansējums būtu nepietiekams.

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 35. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A6-0157/2006),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)	OV vēl nav publicēts.
(2)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 6. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu

P6_TC1-COD(2004)0223

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 179. panta 1. punktu un 181.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1) Kopiena ir lielākais ekonomiskās, finansiālās, tehniskās, humānās un makroekonomiskās palīdzības sniedzējs trešām valstīm. Stabilu apstākļu nodrošināšana cilvēces un ekonomiskajai attīstībai un cilvēktiesību, demokrātijas un pamatbrīvību veicināšana saglabājas kā viens no galvenajiem Eiropas Savienības (turpmāk "ES") ārējās palīdzības mērķiem, ko sekmē Kopienas ārējās palīdzības instrumenti. Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji 2004. gada novembra secinājumos par ES ārējās darbības efektivitāti norādīja, ka "miers, drošība un stabilitāte, kā arī cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvalde ir ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un nabadzības likvidēšanas būtiski elementi".

(2) Eiropas Savienības programmā vardarbīgu konfliktu novēršanai, ko atbalsta Eiropadome, ir uzsvērta ES "politiskā apņemšanās konfliktu novēršanu noteikt par vienu no galvenajiem ES ārējo attiecību mērķiem" un teikts, ka Kopienas attīstības sadarbības instrumenti var veicināt šī mērķa sasniegšanu un panākt, ka ES kļūst par globālu spēku.

(3) Pasākumi, ko veic saskaņā ar šo regulu, lai sasniegtu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk "EK līgums") 177. un 181.a panta mērķus, var papildināt pasākumus, ko ES pieņem, lai sasniegtu Kopējās ārējās un drošības politikas V sadaļas mērķus, un pasākumus, ko pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk "ES līgums") VI sadaļu, un tiem vajadzētu būt saskaņā ar minētajiem ES pasākumiem. Lai nodrošinātu pasākumu saskaņotību, Padomei un Komisijai būtu jāsadarbojas atbilstoši savām pilnvarām.

(4) "Eiropas konsensā attīstības jomā", dokumentā, ko Padome, Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, Eiropas Parlaments un Komisija pieņēma 2005. gada 22. novembrī un ko atbalstīja 2005. gada 15. un 16. decembra Eiropadome, ir teikts, ka Kopiena atbilstīgi tās iestāžu kompetencei izstrādās visaptverošu pieeju, lai novērstu valstu neaizsargātību, konfliktus, dabas katastrofas un cita veida krīzes, un šīs regulas uzdevums būtu sekmēt šo mērķu sasniegšanu.

(5) Eiropadome 2003. gada 12. decembrī apstiprināja Eiropas Drošības stratēģiju.

(6) Eiropas Padomes 2004. gada 25. marta Deklarācijā par terorisma apkarošanu bija aicinājums pretterorisma mērķus iekļaut ārējās palīdzības programmās. Turklāt Eiropas Savienības Tūkstošgades stratēģija organizētās noziedzības novēršanai un kontrolei, ko 2000. gada 27. martā pieņēma Padome, aicina ciešāk sadarboties ar trešām valstīm.

(7) Pēckrīzes stabilizācijā, sevišķi pirmajos gados pēc krīzes ir vajadzīga ilgstoša un elastīga starptautiskās kopienas iesaistīšanās, kas rīkojas saskaņā ar integrētām pārejas stratēģijām.

(8) Palīdzības programmu īstenošana krīzes un politiskās nestabilitātes laikā prasa īpašus pasākumus, kas nodrošinātu elastīgumu lēmumu pieņemšanā un budžeta piešķiršanā, kā arī sekmētu pasākumus, kas nodrošinātu saskaņotību starp divpusēju atbalstu un ieguldītāju fondu apvienošanas mehānismiem, tai skaitā valsts varas iestāžu pienākumu deleģēšanu ar netiešas centralizētās pārvaldes starpniecību.

(9) Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Padomes secinājumos, kas sekoja Komisijas paziņojumam "Palīdzības sniegšanas, atjaunošanas un attīstības sasaiste - novērtējums", ir uzsvērta vajadzība nodrošināt efektīvu sasaisti starp darbībām, kas tiek finansētas ar dažādiem Kopienas finansēšanas instrumentiem krīzes ietvaros.

(10) Lai efektīvi un savlaicīgi risinātu iepriekš minētos jautājumus, ir nepieciešami konkrēti finanšu resursi un finansēšanas instrumenti, kas var darboties saskaņoti ar humāno palīdzību un ilgtermiņa sadarbības instrumentiem. Humāno palīdzību būtu jāturpina sniegt saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (2).

(11) Papildus pasākumiem, kas saskaņoti ar partnervalstīm sadarbības politikas ietvaros, kas izveidota saskaņā ar atbilstošajiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, Kopienai jāspēj nodrošināt palīdzību, kas risinātu galvenās globālās un starptautiskās problēmas, kurām var būt destabilizējoša ietekme.

12) 2001. gada "Vadlīnijās operatīvas sadarbības stiprināšanai starp Komisijas pārstāvēto Kopienu un dalībvalstīm ārējās palīdzības jomā" ir uzsvērta vajadzība pēc pastiprinātas Eiropas Savienības ārējās palīdzības koordinēšanas.

(13) Ar šo regulu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3).

(14) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(15) Šīs regulas mērķis ir aptvert vairāku pašreizējo regulu attiecībā uz Kopienas ārējo palīdzību darbības jomu un aizstāt tās; tādēļ šīs regulas būtu jāatceļ.

(16) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs dēļ nepieciešamības pēc saskaņotas daudzpusējas atbildes šīs regulas darbības jomā, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I sadaļa

Mērķi un darbības joma

1. pants

Mērķi

1. Kopiena veic sadarbības attīstības pasākumus, kā arī finanšu, ekonomikas un tehniskās sadarbības pasākumus, lai saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem sniegtu atbalstu trešām valstīm.

2. Saskaņā ar šādas sadarbības mērķiem un EK līgumā noteiktajiem ierobežojumiem šīs regulas īpašie mērķi ir šādi:

	a)	veicināt stabilitāti krīzes vai iespējamas krīzes situācijā, veicot efektīvus pasākumus, lai palīdzētu saglabāt, izveidot vai atjaunot būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu Kopienas attīstības un sadarbības politikas īstenošanu;
	b)	lai nodrošinātu stabilus nosacījumus Kopienas sadarbības politikas īstenošanai trešās valstīs, palīdzēt palielināt šo valstu iespējas rīkoties tādu īpašu pasaules un reģionāla mēroga draudu gadījumā, kam var būt destabilizējoša ietekme, un nodrošināt šo valstu sagatavotību to problēmu risināšanai, ar ko saskaras pirms un pēc krīzes.

3. Pasākumi, ko veic saskaņā ar šo regulu, var papildināt saskaņā ar ES līguma V un VI sadaļu pieņemtos pasākumus, ir šiem pasākumiem atbilstīgi un tos neierobežo.

2. pants

Kopienas atbalsta papildināmība

1. Kopienas atbalstu saskaņā ar šo regulu sniedz kā papildinājumu atbalstam, ko piešķir saskaņā ar saistītiem Kopienas ārējā atbalsta instrumentiem. Kopienas atbalstu sniedz tikai tad, ja ar minētajiem instrumentiem nevar panākt atbilstīgu un efektīvu rezultātu.

2. Komisija nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi atbilst Kopienas vispārējai stratēģiskajai politikai attiecībā uz konkrēto partnervalsti un jo īpaši 1. punktā minēto instrumentu mērķiem, kā arī citiem atbilstošiem Kopienas pasākumiem.

3. Lai uzlabotu Kopienas un valstu atbalsta pasākumu efektivitāti un saskaņu, Komisija veicina savu un dalībvalstu veikto darbību ciešu saskaņošanu gan lēmumu pieņemšanas, gan izpildes līmenī. Šim nolūkam dalībvalstis un Komisija izmanto informācijas apmaiņas sistēmu.

3. pants

Atbalsts, ko sniedz krīzes vai iespējamas krīzes situācijā

1. Lai sasniegtu 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos īpašos mērķus, Kopiena var sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu ārkārtas, krīzes vai iespējamas krīzes situācijās, situācijās, kas var apdraudēt tiesiskumu, likumību un kārtību, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un indivīdu aizsardzību un drošību, kā arī situācijās, kas var izvērsties bruņotā konfliktā vai būtiski destabilizēt attiecīgo trešo valsti vai valstis. Šādus pasākumus var arī veikt situācijās, kad Kopiena ir atsaukusies uz starptautisku nolīgumu svarīgākajām klauzulām, lai daļēji vai pilnībā apturētu sadarbību ar trešām valstīm.

2. Panta 1. punktā minētais tehniskais un finansiālais atbalsts attiecas uz turpmāk minētajām jomām:

	a)	nodrošinot tehnisku atbalstu un atbalstu loģistikas jomā, atbalsts centieniem, ko uzsākušas starptautiskās un reģionālās organizācijas, valsts un nevalstiskās organizācijas, lai sekmētu savstarpēju uzticību, starpniecību, dialogu un samierināšanu;
	b)	atbalsts tādas pagaidu pārvaldes izveidei un darbībai, kas deleģēta saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;
	c)	atbalsts, lai izveidotu demokrātiskas un plurālistiskas valsts iestādes, tostarp sieviešu lomas sekmēšanai šādās iestādēs, nodrošinātu efektīvu civilo pārvaldi un ar to saistītu tiesisko sistēmu valsts un vietējā līmenī, neatkarīgas tiesu iestādes, labu pārvaldību, likumību un kārtību, tostarp nemilitāru tehnisku sadarbību kopējās civilās pārvaldes stiprināšanai, kā arī sekmētu kopējo drošības sistēmu un pasākumus tiesībaizsardzības efektivitātes palielināšanai un to tiesu iestāžu stiprināšanai, kas iesaistītas cīņā pret cilvēku tirdzniecību un narkotisko vielu, šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību;
	d)	atbalsts starptautiskām krimināltiesām un īpašām valstu tiesām, patiesības noskaidrošanas un samierināšanas komisijām un mehānismiem prasību attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu tiesiskai izskatīšanai un īpašumtiesību apstiprināšanai un piešķiršanai saskaņā ar starptautiskiem cilvēktiesību aizsardzības un tiesiskuma standartiem;
	e)	atbalsts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sāktu pamatinfrastruktūras, izmitināšanas, sabiedrisko celtņu un ekonomisko līdzekļu, kā arī būtisku produktīvu iespēju atjaunošanu un pārveidošanu, un pasākumiem ekonomiskās aktivitātes atsākšanai un nodarbinātības palielināšanai, kā arī ilgtspējīgai sociālajai attīstībai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanai;
	f)	atbalsts civiliem pasākumiem, kas saistīti ar bijušo kareivju demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, un, ja nepieciešams, viņu repatriāciju, kā arī pasākumiem, kas paredzēti bērnu kareivju un sieviešu kareivju problēmu risināšanai;
	g)	atbalsts pasākumiem, lai mazinātu bruņoto spēku pārstrukturēšanas sociālās sekas;
	h)	atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Kopienas sadarbības politiku un tās mērķiem paredzēti, lai risinātu civiliedzīvotāju sociālekonomiskās problēmas saistībā ar pretkājnieku mīnu, nesprāgušas munīcijas vai citu pēc kara palikušu sprāgstošu vielu atrašanos attiecīgajā teritorijā; pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ietver riska izglītību, palīdzību upuriem, mīnu atklāšanu un atmīnēšanu, kā arī krājumu iznīcināšanu;
	i)	atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Kopienas sadarbības politiku un tās mērķiem paredzēti, lai risinātu civiliedzīvotāju problēmas saistībā ar šaujamieroču nelikumīgu izmantošanu un piekļuvi tiem; šāds atbalsts paredz tikai pārbaudes darbības, palīdzību upuriem, sabiedrības informēšanu un īpašas juridiskās un administratīvās pieredzes un labas prakses izveidi.

Atbalstu sniedz, ciktāl tas vajadzīgs, lai krīzes vai iespējamas krīzes situācijā, kā minēts 1. punktā, atjaunotu attiecīgo tautu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai nepieciešamos apstākļus. Tas neietver atbalstu pasākumiem, lai apkarotu ieroču izplatīšanu;
	j)	atbalsts pasākumiem, lai krīzes vai konfliktu situācijā nodrošinātu sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu, ņemot vērā to, ka sievietes un bērni var ciest no vardarbības dzimuma dēļ;
	k)	atbalsts bruņotu konfliktu upuru rehabilitācijai un reintegrācijai, tostarp pasākumiem, lai nodrošinātu sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu;
	l)	atbalsts pasākumiem, lai veicinātu un aizstāvētu cilvēktiesību, pamatbrīvību un demokrātijas principu ievērošanu un tiesiskumu, kā arī attiecīgo starptautisko tiesību aktu ievērošanu;
	m)	atbalsts sociālekonomiskiem pasākumiem, lai sekmētu taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un pārredzamu to izmantošanas pārvaldību krīzes un iespējamas krīzes situācijā;
	n)	atbalsts sociālekonomiskiem pasākumiem, lai krīzes vai iespējamas krīzes situācijā rīkotos pēkšņas iedzīvotāju pārvietošanās gadījumā, tostarp pasākumiem, lai nodrošinātu to apdzīvoto vietu vajadzības, uz kurām civiliedzīvotāji pārceļas;
	o)	atbalsts pasākumiem, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību un organizētību un sekmētu tās dalību politikas veidošanas procesā, tostarp pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai šādos procesos un pasākumiem neatkarīgu, plurālistisku un profesionālu plašsaziņas līdzekļu darbības veicināšanai;
	p)	atbalsts pasākumiem, ko veic dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu un sabiedrības veselības apdraudējumu gadījumā, papildinot Kopienas humāno palīdzību vai aizstājot to.

3. Ārkārtas un neparedzētās situācijās, kas minētas 1. punktā, Kopiena var sniegt arī tehnisku un finansiālu atbalstu, kas nav skaidri minēts 2. punktā noteiktajās īpašajās atbalsta jomās. Šādu atbalstu sniedz, veicot tikai 6. panta 2. punktā minētos ārkārtas palīdzības pasākumus,

	–	uz ko attiecas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā darbības joma un īpašie mērķi, un
	–	kuru ilgums ir ierobežots līdz 6. panta 2. punktā paredzētajam laika posmam, un
	–	ko parasti veiktu saskaņā ar citiem Kopienas ārējā atbalsta instrumentiem, bet ko saskaņā ar 2. pantu būtu jāizmanto atbilstīgi šai regulai, jo krīzes vai iespējamas krīzes situācijā ir vajadzīgs rīkoties steidzami.

4. pants

Palīdzība stabilas sadarbības apstākļos

Kopiena piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību saskaņā ar 1. panta 2. punkta (b) apakšpunktā minētajiem īpašajiem mērķiem šādās jomās:
	1)	draudi likumībai un kārtībai, personu drošībai un drošumam, būtiskām infrastruktūrām un sabiedrības veselībai;

atbalsts attiecas uz:
	a)	tiesībaizsardzības un tiesu, kā arī to civilo iestāžu kapacitātes stiprināšanu, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, kā arī organizēto noziedzību, tostarp cilvēku, narkotiku, šaujamieroču un sprāgstvielu tirdzniecību, un efektīvu nelegālās tirdzniecības un tranzīta kontroli.

Prioritāti piešķir reģionu sadarbībai, kas ietver trešās valstis, kas skaidri izteikušas politisko gribu risināt šīs problēmas. Pasākumi šajā jomā īpaši vērsti uz labu pārvaldi, un tiem jābūt saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, īpaši tiesību aktiem cilvēktiesību jomā un starptautiskajiem tiesību aktiem humanitāro tiesību jomā.

Attiecībā uz atbalstu pārvaldes iestādēm, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, prioritāti piešķir atbalsta pasākumiem attīstības jomā un pret terorismu vērstas likumdošanas stiprināšanai, finanšu, muitas un imigrācijas tiesību aktu ieviešanai un izmantošanai, kā arī starptautisko procedūru izstrādei tiesībaizsardzības jomā.

Attiecībā uz palīdzību narkotiku apkarošanas jomā pienācīga uzmanība jāvelta starptautiskajai sadarbībai, kas vērsta uz paraugprakses veicināšanu pieprasījuma, ražošanas un nodarītā ļaunuma samazināšanai;
	b)	atbalstu pasākumiem, lai novērstu draudus starptautiskajiem pārvadājumiem, enerģijas nozarei un būtiskām infrastruktūrām, tostarp pasažieru un kravas transportam un enerģijas sadalei.

Šajā jomā pieņemtie pasākumi īpaši attiecas uz reģionu sadarbību un starptautisko standartu īstenošanu riska kontroles, jūtīguma izpētes, ārkārtas situāciju paredzēšanas, trauksmes gatavības un seku likvidēšanas jomās;
	c)	atbalstu, lai nodrošinātu atbilstošu rīcību, ja rodas pēkšņi draudi sabiedrības veselībai, piemēram epidēmijas ar iespējamu pārrobežu ietekmi.

Īpaši uzsver operatīvās rīcības plānošanu, vakcīnu un farmaceitisko produktu krājumu pārvaldi, starptautisko sadarbību, agrās brīdināšanas un trauksmes sistēmas;

riska mazināšana un gatavība saistībā ar ķīmiskām, bioloģiskām, radioloģiskām un kodolvielām vai aktīvajām vielām;

atbalsts attiecas uz:
	a)	civilo pētījumu veicināšanu, uzskatot tos par alternatīvu pētniecībai aizsardzības jomā, un atbalstu to zinātnieku un inženieru, kas iepriekš nodarbināti ieroču ražošanā, pārkvalificēšanai un nodarbināšanai alternatīvās jomās;
	b)	atbalstu pasākumiem, lai veicinātu drošības prakses izmantošanu civilos objektos, kur tiek uzglabātas jūtīgas ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodolvielas vai aktīvās vielas, vai tie tiek izmantoti civilo pētījumu programmu vajadzībām;
	c)	atbalstu civilo infrastruktūru izveidei un atbilstošiem civilajiem pētījumiem, kas nepieciešami to ar ieročiem saistītu objektu un teritoriju likvidēšanai, atveseļošanai un pārbūvei, kas vairs nav iekļautas aizsardzības programmā un kas ir saskaņā ar Kopienas sadarbības politiku un tās mērķiem;
	d)	to atbildīgo civilās pārvaldes iestāžu kapacitātes palielināšanai, kas iesaistītas efektīvas kontroles izveidē un piemērošanā attiecībā uz ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu vai aktīvo vielu (tostarp to ražošanas un piegādes iekārtu) nelegālu tirdzniecību, tostarp, uzstādot modernas iekārtas transportēšanas novērtēšanai un pārbaudei; attiecībā uz b) un d) punktā minētajiem pasākumiem, īpaša vērība jāpievērš palīdzībai tiem reģioniem vai valstīm, kurās arvien sastopami šādu vielu krājumi un pastāv to izplatīšanas risks;
	e)	tiesiskā regulējuma un iestāžu kapacitātes pilnveidošanu, lai ieviestu un pastiprinātu divējāda lietojuma preču eksporta efektīvu kontroli, tostarp reģionālās sadarbības pasākumus;
	f)	efektīvas civilās sagatavotības katastrofām, neatliekamu situāciju plānošanas, rīcības krīzes situācijās, kā arī uzkopšanas pasākumu kapacitātes saistībā ar iespējamām lielām vides katastrofām šajā jomā pilnveidošanu;

Attiecībā uz b) un d) punktā minētajiem pasākumiem, īpašu vērību pievērš palīdzībai tiem reģioniem vai valstīm, kurās arvien sastopami b) un d) punktā minēto vielu vai aktīvo vielu krājumi un pastāv šādu vielu vai aktīvo vielu izplatīšanas risks;

pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošana

Atbalsts ilgtermiņa pasākumiem, kas vērsti uz starptautisko, reģionālo un apakšreģionu organizāciju, valsts un nevalstisko iesaistīto pušu kapacitātes veidošanai un stiprināšanai, lai:
	a)	veicinātu agro brīdināšanu, uzticības veidošanu, starpniecību un samierināšanos un novērstu esošo spriedzi starp kopienām;
	b)	uzlabotu pēckofliktu un pēckatostrofu atjaunošanu.

Šajā punktā minētie pasākumi ietver zinātību nodošanu, informācijas apmaiņu, riska un draudu izvērtējumu, pētījumus un analīzi, agrās brīdināšanas sistēmas un apmācību. Vajadzības gadījumā pasākumi var ietvert arī finansiālu un tehnisku palīdzību to ANO Miera uzturēšanas komisijas ieteikumu īstenošanai, kas atbilst Kopienas sadarbības politikas mērķiem.

II sadaļa

Īstenošana

5. pants

Vispārēji īstenošanas noteikumi

Šajā regulā noteikto Kopienas atbalstu sniedz, izmantojot šādus pasākumus:
	a)	ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas;
	b)	daudzvalstu stratēģijas dokumenti, tematiskie stratēģijas dokumenti un daudzgadu orientējošās programmas;
	c)	ikgadējās rīcības programmas;
	d)	īpaši pasākumi.

6. pants

Ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas

1. Šīs regulas 3. pantā paredzēto Kopienas atbalstu sniedz, izmantojot ārkārtas palīdzības pasākumus un pagaidu reaģēšanas programmas.

2. Komisija 3. panta 1. punktā minētajās krīzes situācijās, kā arī 3. panta 3. punktā minētajās ārkārtas un neparedzētās situācijās var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus, ja pasākumu efektivitāte ir atkarīga no to īstenošanas ātruma un elastības. Šādu pasākumu maksimālais ilgums ir 18 mēneši. Atsevišķu pasākumu termiņu var pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem, ja to īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar nosacījumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

3. Ja ārkārtas palīdzības pasākuma izmaksas pārsniedz EUR 20 000 000, šo pasākumu pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Komisija var pieņemt pagaidu reaģēšanas programmas, lai palīdzētu iedibināt vai atjaunot būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešami Kopienas ārējās sadarbības politikas efektīvai īstenošanai. Pagaidu reaģēšanas programmas izstrādā, pamatojoties uz ārkārtas palīdzības pasākumiem. Tās pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Komisija regulāri informē Padomi par 3. pantā paredzētā Kopienas atbalsta plānošanu. Pirms Komisija pieņem vai atjauno ārkārtas palīdzības pasākumus, kuru izmaksas ir nepārsniedz EUR 20 000 000, tā informē Padomi par minēto pasākumu veidu, mērķiem un plānoto finansējumu. Plānojot un vēlāk īstenojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā Padomes attiecīgo pieeju, lai nodrošinātu ES ārējās rīcības saskaņotību. Tāpat Komisija informē Padomi, pirms tā veic būtiskas izmaiņas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos.

6. Pēc iespējas agrāk pēc ārkārtas palīdzības pasākumu pieņemšanas un katrā ziņā ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc tam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, sniedzot pārskatu par pašreizējiem un plānotajiem Kopienas reaģēšanas pasākumiem, tai skaitā par ieguldījumu no citiem Kopienas finanšu instrumentiem, izstrādāto valsts līmeņa un daudzvalstu stratēģijas dokumentu statusu un Kopienas lomu plašākā starptautiskā un daudzpusējā mērogā. Šajā ziņojumā arī norāda, vai Komisija plāno turpināt ārkārtas palīdzības pasākumus, un, ja jā, tad to plānoto ilgumu.

7. pants

Daudzvalstu stratēģijas dokumenti, tematiskie stratēģijas dokumenti un daudzgadu indikatīvās programmas

1. Daudzvalstu un tematiskie stratēģijas dokumenti veido vispārēju pamatu atbalsta sniegšanai saskaņā ar 4. pantu.

2. Daudzvalstu un tematiskajos stratēģijas dokumentos nosaka Kopienas stratēģiju attiecīgajās valstīs un jomās, ņemot vērā šo valstu vajadzības, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības.

3. Daudzvalstu un tematiskos stratēģijas dokumentus un jebkādas to pārskatītās versijas vai paplašinājumus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Tie attiecas uz sākotnējo laiku, kas nav ilgāks par šīs regulas piemērošanas laiku, un tos pārskata vidusposmā.

4. Stratēģijas dokumenti ir saskaņā ar valstu, daudzvalstu vai tematiskajiem stratēģijas dokumentiem, kas pieņemti atbilstoši citiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, kā arī nedublē tos. Stratēģijas dokumenti attiecīgā gadījumā balstās uz dialogu ar iesaistīto partnervalsti, valstīm vai reģionu, tostarp ar pilsonisko sabiedrību, lai atbalstītu nacionālās attīstības stratēģijas un nodrošinātu partnervalsts, valstu vai reģiona piedalīšanos un iesaistīšanos. Turklāt jāveic kopīgas konsultācijas starp Komisiju, dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Kopienas sadarbības aktivitātes papildina dalībvalstu un citu līdzekļu devējiem sadarbības aktivitātes. Citas ieinteresētās puses jāiesaista, kad tas nepieciešams.

5. Katram daudzvalstu stratēģijas dokumentam, ja vajadzīgs, pievieno daudzgadu indikatīvo programmu, kurā apkopotas Kopienas finansējuma izvēlētās prioritārās jomas, konkrēti mērķi, gaidāmie rezultāti un Kopienas atbalsta sniegšanas laika grafiks, kā arī indikatīvais finanšu piešķīrums kopumā un katrai prioritārajai jomai. Finanšu piešķīrumu, ja vajadzīgs, var piešķirt pa daļām.

6. Daudzgadu indikatīvajās programmās finanšu piešķīrumu katrai programmai nosaka, izmantojot pārredzamus kritērijus, kas balstīti uz attiecīgo partnervalstu vai reģionu vajadzībām un veikumu, un ņemot vērā krīzē vai konflikta situācijā esošo valstu vai reģionu konkrētās grūtības.

7. Daudzvalstu indikatīvās programmas un jebkādas to pārskatītās versijas vai paplašinājumus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izstrādā, vajadzības gadījumā konsultējoties ar attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.

8. Daudzgadu indikatīvo programmu finansējumu pēc pārskatu veikšanas var palielināt vai samazināt saskaņā ar 7. punktā minēto procedūru, ņemot vērā valstī notikušās pārmaiņas, tās paveikto un vajadzības.

8. pants

Ikgadējās rīcības programmas

1. Ikgadējās rīcības programmās nosaka pasākumus, kas jāveic, pamatojoties uz daudzvalstu un tematiskajiem stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām, kas minētas 7. pantā.

2. Rīcības programmās precizē sasniedzamos mērķus, iesaistīšanās jomas, gaidāmos rezultātus, pārvaldes kārtību, kā arī paredzamā finansējuma kopējo apjomu. Tajās iekļauj finansējamo darbību kopsavilkumu, norāda katrai darbībai piešķirto finansējumu un aptuvenu īstenošanas grafiku. Attiecīgā gadījumā tajās būtu jāiekļauj agrāka atbalsta sniegšanas laikā gūtās pieredzes rezultātus. Noteiktajiem mērķiem jābūt izmērāmiem.

3. Ikgadējās rīcības programmas un jebkādas to pārskatītās versijas vai paplašinājumus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Īpaši pasākumi

1. Neskarot 7. un 8. pantu, neparedzētas vajadzības vai neparedzētu apstākļu gadījumā Komisija var noteikt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti 7. pantā minētajos daudzvalstu un tematiskajos stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās vai 8. pantā minētajās ikgadējās rīcības programmās.

2. Īpašo pasākumu aprakstā nosaka plānotos mērķus, darbības jomas, gaidāmos rezultātus, izmantojamo pārvaldes kārtību un kopējo plānoto finansējuma apjomu. Tajos iekļauj finansējamo darbību aprakstu, norāda atbilstošo finansējumu katrai darbībai un plānoto īstenošanas grafiku.

3. Īpašos pasākumus, kuru izmaksas pārsniedz EUR 5 000 000, pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Ja īpašo pasākumu izmaksas nepārsniedz EUR 5 000 000, Komisija mēneša laikā pēc pasākumu apstiprināšanas informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar 22. panta 1. punktu.

III sadaļa

Saņēmēji un finansējuma veidi

10. pants

Atbilstība kritērijiem

1. Šajā regulā paredzēto finansējumu 6. pantā minēto ārkārtas atbalsta pasākumu un pagaidu reaģēšanas programmu, 8. pantā minēto ikgadējo rīcības programmu un 9. pantā minēto īpašo pasākumu īstenošanai var saņemt:

partnervalstis, reģioni un to iestādes;

decentralizētas partnervalstu struktūras, piemēram, reģioni, departamenti, provinces un pašvaldības;

jauktas struktūras, kuru dalībnieki ir partnervalstis, reģioni un Kopiena;

starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, ANO struktūras, departamenti un misijas, starptautiskas finanšu iestādes un attīstības bankas, kā arī starptautiskas jurisdikcijas institūcijas, ciktāl tās veicina šīs regulas mērķu izpildi;

Eiropas aģentūras;

šādi dalībvalstu, partnervalstu un reģionu, kā arī jebkuras citas trešās valsts uzņēmumi vai iestādes, ciktāl tie sekmē šīs regulas mērķu izpildi:

	i)	sabiedriskās vai bezpeļņas iestādes, pašvaldības vai administrācijas un to apvienības;
	ii)	sabiedrības, firmas un citas privātas organizācijas un uzņēmumi;
	iii)	finanšu iestādes, kas piešķir, veicina un finansē privātas investīcijas partnervalstīs un reģionos;
	iv)	panta 2. punktā minētās nevalstiskās struktūras;
	v)	fiziskas personas.

2. Nevalstiskas struktūras, kuras ir tiesīgas saņemt šajā regulā paredzēto finansiālo atbalstu, ir nevalstiskas organizācijas, pamatiedzīvotāju organizācijas, vietējo pilsoņu grupas un tirgotāju asociācijas, kooperatīvi, arodbiedrības, organizācijas, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, vietējās organizācijas (tai skaitā tīkli), kas darbojas decentralizētas reģionālās sadarbības un integrācijas jomā, patērētāju organizācijas, sieviešu vai jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, pētniecības un zinātniskās organizācijas, universitātes, baznīcas vai reliģiskas apvienības un kopienas, mediji un visas nevalstiskās apvienības, kā arī privātie un publiskie fondi, kas iespējami sekmē attīstību vai iekšējo politiku ārējo dimensiju.

3. Citas struktūras vai dalībniekus, kas nav minēti 1. un 2. punktā, var finansēt, ja tas nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai.

11. pants

Pasākumu veidi

1. Kopienas finansējums var tikt piešķirts šādā veidā:

projekti un programmas;

atbalsts vispārējam vai nozares budžetam, ja partnervalsts līdzekļu pārvalde ir pietiekami pārredzama, uzticama un efektīva un ja partnervalsts ir pieņēmusi un galvenie līdzekļu devēji, attiecīgā gadījumā ieskaitot starptautiskas finanšu iestādes, ir apstiprinājuši atbilstošu nozares vai makroekonomisko politiku. Atbalsts no budžeta kopumā var būt viens no vairākiem instrumentiem. Šādu atbalstu piešķir precīziem mērķiem un izmantojot saistītus kritērijus. Atbalsts no budžeta ir atkarīgs no tā, vai tiek panākts apmierinošs progress mērķu sasniegšanā, vērtējot ietekmi un rezultātus;

izņēmuma gadījumos nozares un vispārējās importa atbalsta programmas, kas var būt:

	i)	preču importēšanas nozares programma,
	ii)	nozares importēšanas programmas, kas paredz attiecīgās nozares importa finansēšanu ārvalstu valūtā, vai
	iii)	vispārējās importēšanas programmas, kas paredz vispārējā importa finansēšanu, kas attiecas uz plašu produktu klāstu, finansēšanu ārvalstu valūtā;

līdzekļi, kas nodoti finanšu starpniekam saskaņā ar 20. pantu, lai sniegtu aizdevumus (īpaši privātā sektora attīstības un investīciju atbalstam), nodrošinātu riska kapitālu (īpaši pakļautu vai nosacījuma aizdevumu formā) vai citus mazākus un pagaidu līdzdalības veidus uzņēmumu kapitālā, līdz līmenim, lai Kopienas finanšu risks nepārsniegtu šo fondu apjomu;

subsīdijas, kas paredz darbības finansēšanu;

subsīdijas, kas paredz pastāvēšanas izmaksu finansēšanu;

valsts institūciju, sabiedrisko iestāžu un privātu uzņēmumu, kam uzdota dalībvalstu, partnervalstu un reģionu sabiedrisko pakalpojumu misija, programmu saskaņošanas finansēšana;

ieguldījumi starptautiskos fondos, īpaši tajos, ko pārvalda starptautiskas vai reģionālas organizācijas;

ieguldījumi nacionālos fondos, ko dibinājusi partnervalsts vai reģions ar mērķi veicināt vairāku ieguldītāju kopīgu līdzfinansējumu fondā, vai fondos, kurus dibinājis viens vai vairāki ieguldītāji ar kopīgas rīcības mērķi;

cilvēku un materiālie resursi, kas nepieciešami partnervalstu un reģionu projektu un programmu efektīvai administrācijai un pārraudzībai.

2. Kopienas finansējums principā netiek izmantots nodokļu, muitas nodokļu vai maksājumu segšanai saņēmējās valstīs

3. Darbības, kas paredzētas un kuras ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96, nevar finansēt šīs regulas ietvaros.

12. pants

Palīdzības pasākumi

1. Kopienas finansējums var segt gan izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, apsekošanas, kontroles, pārbaudes un novērtēšanas procesiem, kas tieši paredzēti šīs Regulas ieviešanai un tās mērķu realizēšanai. Kopienas finansējumā ietverti arī izdevumi administratīvajai palīdzībai Delegācijām un Komisijai, kas nepieciešamas šīs regulas ietvaros veikto finanšu darbību pārvaldei.

2. Atbalstu var sniegt jomām, kas nav iekļautas daudzgadu indikatīvajās programmās. Komisija šādus atbalsta pasākumus apstiprina saskaņā ar 9. pantu.

13. pants

Līdzfinansējums

1. Pasākumi, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, var saņemt līdzfinansējumu no, inter alia:

	a)	dalībvalstīm un sevišķi to sabiedriskajām un bezpeļņas iestādēm;
	b)	citām ieguldītājām valstīm un īpaši to valsts vai valsts mēroga iestādēm;
	c)	starptautiskām un reģionālām organizācijām, un īpaši starptautiskām un reģionālām finanšu institūcijām;
	d)	kompānijām, sabiedrībām, citām privātām organizācijām un uzņēmējiem, un citām nevalstiskām personām, kā norādīts 10. panta 2. punktā;
	e)	partnervalstīm vai reģioniem, kas saņem finansējumu, un citām struktūrām, kuras atbilst finansējuma saņemšanas kritērijiem, kā minēts 10. pantā.

2. Paralēla līdzfinansējuma gadījumā projekts vai programma tiek sadalīti vairākos apakšprojektos, kas ir skaidri nodalāmi un ko katru finansē cits partneris, kas nodrošina kopfinansējumu tā, ka finansējuma mērķis paliek identificējams. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā kopējās projekta vai programmas izmaksas tiek sadalītas starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un resursi tiek apvienoti tā, ka nav iespējams noteikt katras atsevišķās darbības finansējuma avotu kopējā projektā vai programmā.

3. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā Komisija var saņemt un pārvaldīt līdzekļus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto uzņēmumu vārdā kopīgas darbības nodrošināšanai. Šādā gadījumā Komisija piemēro finansētās darbības tiešā centralizētā veidā vai netiešā centralizētā veidā, deleģējot tās Kopienas iestādēm vai Kopienas izveidotajām struktūrām. Šādi fondi, kā arī visi tā ieņēmumi, tiks pārvaldīti saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5) 18. pantu.

14. pants

Pārvaldes procedūras

1. Finanšu pasākumus saskaņā ar šo regulu pārvalda, uzrauga, novērtē un sniedz pārskatu par tiem saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

2. Komisija var nolemt uzticēt valsts varas iestāžu uzdevumus un jo īpaši budžeta īstenošanas uzdevumus Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām struktūrām, ja tās ir starptautiskā mērogā atzītas, saderīgas ar starptautiski atzītām pārvaldes un kontroles sistēmām un tās pārrauga valsts varas iestādes.

3. Decentralizētas pārvaldes gadījumā Komisija par izlemt veikt tirgus pārejas procedūras vai subsīdiju piešķiršanas procedūras partnervalstij vai reģionam, kas ir fondu saņēmējs.

15. pants

Budžetā paredzētās saistības

1. Budžetā paredzētās saistības nosaka, pamatojoties uz lēmumiem, kurus Komisija pieņem saskaņā ar 6., 8., 9 un 12. pantu.

2. Kopienas finansējuma juridiskām formām, inter alia, pieskaitāmi:

	–	finansēšanas līgumi;
	–	subsīdiju līgumi;
	–	iepirkuma līgumi;
	–	darba līgumi.

16. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1. Jebkurā nolīgumā, kas izriet no šīs regulas, jāiekļauj noteikumi, kas nodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju vai citiem pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

2. Panta 1. punktā minētie nolīgumi skaidri pilnvaro Komisiju un Revīzijas palātu, piešķirot tām tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas revidēt jebkura tā līgumslēdzēja vai apakšlīgumslēdzēja dokumentu revīziju, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus. Tai arī īpaši jāpilnvaro Komisija veikt pārbaudes un inspekcijas darbības vietā, kā noteikts Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3. Visi līgumi, kas izriet no palīdzības īstenošanas, nodrošina Komisijas un Revīzijas palātas tiesības līgumu izpildes laikā un pēc tam, kā tas ir paredzēts 2. punktā.

17. pants

Līdzdalība un izcelsmes noteikumi

1. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir visām dalībvalstu fiziskām vai juridiskām personām.

2. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir arī visām fiziskām un juridiskām personām:

	–	no jebkuras valsts, kura ir Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (9) saņēmēja,
	–	no jebkuras Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, kas nav ES dalībvalsts, un
	–	no jebkuras citas trešās valsts vai teritorijas gadījumos, kad ir nodibināta savstarpēja pieeja ārējai palīdzībai.

3. Ja pasākumi tiek veikti jebkurā trešā valstī, kas uzskatāma par mazāk attīstītu valsti saskaņā ar ESAO noteiktajiem kritērijiem, tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek piedāvātas globālā mērogā.

4. Regulas 6. pantā minēto ārkārtas palīdzības pasākumu un pagaidu reaģēšanas programmu gadījumā tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek piedāvātas globālā mērogā.

5. Tādu pasākumu gadījumā, kas pieņemti 4. pantā minēto mērķu īstenošanai, tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā ir jebkurai fiziskai vai juridiskai personai no jaunattīstības vai pārejas posmā esošas valsts, kā noteikusi ESAO, un fiziskām vai juridiskam personām no jebkuras citas valsts, kas pretendē uz tiesību piešķiršanu saskaņā ar atbilstīgu stratēģiju, un uz tām attiecina izcelsmes noteikumus.

6. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir starptautiskām organizācijām.

7. Ekspertiem, kas ieteikti saistībā ar līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, nav jāatbilst šajā pantā izklāstītajiem valstspiederības noteikumiem.

8. Visu krājumu un materiālu izcelsmei, kas iepirkti atbilstoši līgumiem, kas finansēti saskaņā ar šo regulu, jābūt Kopienā vai valstī, kurai ir tādas tiesības saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

9. Fizisku un juridisku personu līdzdalība no trešām valstīm vai teritorijām ar tradicionāliem ekonomiskajiem, tirdzniecības vai ģeogrāfiskajiem sakariem ar partnervalsti, var tikt atļauta, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Komisija pietiekami pamatotos gadījumos var atļaut fizisku un juridisku personu līdzdalību no citām valstīm, vai arī citas izcelsmes resursu un materiālu izmantošanu.

18. pants

Iepriekšējs finansējums

No galīgā maksājuma jāatņem procenti, kas iepriekšēja finansējuma maksājumu rezultātā radušies saņēmējiem.

19. pants

Subsīdijas

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 114. pantu fiziskas personas var saņemt subsīdijas.

20. pants

Līdzekļi, kas pieejami Eiropas Investīciju bankai vai citiem finanšu starpniekiem

Regulas 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos līdzekļus pārvalda finanšu starpnieki, Eiropas Investīciju banka (turpmāk "EIB") vai kāda cita banka vai organizācija, kuras rīcībā ir resursu pārvaldei nepieciešamās iespējas. Komisija pieņem, izskatot katru gadījumu atsevišķi, šī panta ieviešanai nepieciešamos noteikumus, īpaši attiecībā uz riska dalīšanu, ieviešanas starpnieka atalgošanu, resursu izmantošanu un nosegšanu, kā arī operācijas slēgšanas noteikumiem.

21. pants

Novērtēšana

Komisija regulāri novērtē programmu un politikas rezultātus un efektivitāti, nozaru politiku, kā arī plānošanas iedarbīgumu, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, un lai izstrādātu ieteikumus, kas uzlabotu turpmāko darbību. Komisija informēšanas nolūkos nozīmīgus novērtējuma ziņojumus nodod apspriešanai komitejā, kas izveidota atbilstīgi 22. panta 1. punktam. Šos rezultātus ņem vērā, izstrādājot programmas un piešķirot līdzekļus.

IV sadaļa

Nobeiguma noteikumi

22. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 30 dienas.

3. Komitejai pieņem savu reglamentu.

4. EIB novērotājs piedalās komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar EIB.

23. pants

Ziņojums

Komisija pārbauda progresu, kas sasniegts, ieviešot šajā regulā paredzētos pasākumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ziņojumu par palīdzības ieviešanu. Ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumā norāda informāciju par gada laikā finansētajiem pasākumiem un informāciju par monitoringa un novērtēšanas rezultātiem, kā arī informāciju par iepriekšējā gada budžeta īstenošanu, ņemot vērā saistības un maksājumus pa reģioniem un sadarbības partneriem.

24. pants

Finansējums

Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 2 062 000 000. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējiinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

Laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam:
	a)	ne vairāk kā 7 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 1. punktam;
	b)	ne vairāk kā 15 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 2. punktam;
	c)	ne vairāk kā 5 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 3. punktam.

25. pants

Pārskats

Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, novērtējot šīs regulas īstenošanas pirmos trīs gadus, un tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu, ar ko ievieš regulā grozījumus.

26. pants

Atcelšana

1. No 2007. gada 1. janvāra tiek atceltas šādas regulas:

	–	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2130/2001 (2001. gada 29. oktobris) par operācijām, lai palīdzētu izsūtītiem cilvēkiem Āzijā un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs (10);
	–	Padomes Regula (EK) Nr. 1725/2001 (2001. gada 23. jūlijs) attiecībā uz rīcību pret pretkājnieku mīnām trešās valstīs, kas nav jaunattīstības valstis (11);
	–	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1724/2001 (2001. gada 23. jūlijs) par pasākumiem pretkājnieku sauszemes mīnu problēmas atrisināšanai jaunattīstības valstīs (12);
	–	Padomes Regula (EK) Nr. 381/2001 (2001. gada 26. februāris), ar ko izveido ātrās reaģēšanas mehānismu (13);
	–	Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2000 (2000. gada 22. maijs) par atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu pārvaldei Kosovā (UNMIK) un Pārstāvniecībai Bosnijā un Hercegovinā (OHR) (14), izņemot minētās regulas 1.a pantu;
	–	Padomes Regula (EK) Nr. 2046/97 (1997. gada 13. oktobris) par ziemeļu-dienvidu sadarbību kampaņā pret narkotikām un atkarību no narkotikām (15);
	–	Padomes Regula (EK) Nr. 2258/96 (1996. gada 22. novembris) par rehabilitācijas un rekonstrukcijas operācijām jaunattīstības valstīs (16).

2. Atceltās regulas joprojām piemēro tiesību aktiem un saistībām, kas attiecas uz budžeta gadiem pirms 2007. gada.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Priedas

Stabilitātes instruments

Komisijas deklarācija

Komisija savlaicīgi informēs Parlamentu par pieņemtajiem ārkārtas palīdzības pasākumiem.

Komisija nodrošinās to, ka saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu pieņemtie pasākumi saistībā ar terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem. Šādi pasākumi būs paredzēti valstīm, kas apliecina nepārprotamu politisko gribu risināt šīs problēmas veidā, kas nodrošina šo valstu starptautisko cilvēktiesību saistību un cilvēktiesību jomā piemērojamo tiesību aktu pilnīgu ievērošanu. Komisija rūpīgi uzraudzīs šādu pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem principiem.

(1)	Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. jūlija Nostāja.
(2)	OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(3)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4)	OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(5)	OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(6)	OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(7)	OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
(8)	OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(9)	Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 ( 2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).
(10)	OV L 287, 31.10.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 1. lpp.).
(11)	OV L 234, 1.9. 2001., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12. 2005., 23. lpp.).
(12)	OV L 234, 1.9.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.
(13)	OV L 57, 27.2.2001., 5. lpp.
(14)	OV L 122, 24.5.2000., 27. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2098/2003 (OV L 316, 29.11.2003., 1. lpp.).
(15)	OV L 287, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.
(16)	OV L 306, 28.11.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika