Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/2061(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0233/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0233/2006

Debates :

PV 25/09/2006 - 14
CRE 25/09/2006 - 14

Balsojumi :

PV 26/09/2006 - 7.5
CRE 26/09/2006 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0367

Pieņemtie teksti
PDF 395kWORD 91k
Otrdiena, 2006. gada 26. septembris - Strasbūra
Pilsētvides tematiskā stratēģija
P6_TA(2006)0367A6-0233/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pilsētvides tematisko stratēģiju (2006/2061(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par pilsētu attīstību ES paplašināšanās kontekstā(1) un 2006. gada 18. janvāra rezolūciju par ilgtspējīgas attīstības vides aspektiem(2),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par pilsētvides tematisko stratēģiju (KOM(2005)0718),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ceļā uz pilsētvides tematisko stratēģiju" (KOM(2004)0060),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (6. EAP)(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 45.  pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0233/2006),

A.   tā kā apmēram 80 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, bet Eiropas Savienības fondos, projektos, iniciatīvās un stratēģijās viņu vajadzības un intereses ne vienmēr tiek pienācīgi ņemtas vērā;

B.   tā kā pilsētvides tematiskās stratēģijas (TSUE) mērķis ir sekmēt Eiropas pilsētu vispārējo ekoloģisko efektivitāti, samazinot birokrātiju un veicinot vides politikas īstenošanu, kā arī atbalstot ilgtermiņa plānošanu vides pārvaldībai vietējā līmenī;

C.   tā kā sabiedriskā transporta daļa jaunajās dalībvalstīs joprojām ir lielāka nekā vecajās dalībvalstīs, lai gan tajā ir iestājies panīkums, jāapsver pasākumi, kas varētu apturēt sabiedriskā transporta izmantošanas tālāku samazināšanos;

D.   tā kā 6. EAP ir akcentēta vajadzība īpaši risināt problēmu saistībā ar pieaugošo satiksmes apjomu un ievērojami vājināt saikni starp transporta pieaugumu un IKP pieaugumu;

E.   tā kā Eiropas Savienības atkarība no enerģijas arī ir jārisina pilsētu līmenī, kur vislielākais pieaugums enerģijas patēriņa ziņā ir transporta nozarē, un tā kā par politiku citās nozarēs, tādās kā mājokļi un apkurē izmantojamo enerģijas resursu izvēle, lēmumi galvenokārt tiek pieņemti vietējā līmenī,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pilsētvides tematisko stratēģiju; taču uzskata, ka tas nav pietiekami, lai sasniegtu 6. EAP izvirzītos mērķus;

2.   īpaši atbalsta to, ka ziņojumā tiek atzīta arī pilsētu kā ekonomiskā virzītājspēka svarīgā funkcija;

3.   atbalsta Komisijas analīzi, saskaņā ar kuru vides problēmas pilsētās ir ļoti kompleksas, jo to cēloņi ir savstarpēji saistīti, un piekrīt Komisijas brīdinājumam par to, ka vietējas nozīmes iniciatīvas vienas problēmas risināšanai var izraisīt jaunas problēmas citās jomās;

4.   pauž nožēlu, ka pretēji 6. EAP nodomiem Komisija nav ierosinājusi juridiski saistošus pasākumus un termiņus, lai īstenotu 6. EAP noteiktos mērķus;

5.   pauž nožēlu arī par to, ka ar pilsētvides tematiskās stratēģijas palīdzību nav mēģināts Eiropas politikā atrast līdzsvaru ne attiecībā uz pilsētu un lauku, ne pilsētu centru un priekšpilsētu teritorijām;

6.   aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par to, kā piemērot paredzamo direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, un nodrošināt šā tiesību akta pienācīgu īstenošanu;

7.   uzsver, ka Komisijai sadarbībā ar atbilstīgajām valsts iestādēm būtu jāmudina visas aglomerācijas ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju izstrādāt pilsētas ilgtspējīgas pārvaldības plānu (SUMP) un ilgtspējīga pilsētas transporta plānu (SUTP);

8.   prasa, lai Komisijas norādījumos tiktu iekļauti vienoti pamatrādītāji saskaņā ar atbilstīgās ES vides politikas saistībām un mērķiem (piem., direktīvas par gaisu, trokšņu līmeni, ūdeņiem un atkritumiem, kā arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņu aizsardzības politika), lai varētu salīdzināt Eiropas pilsētas un veikt to salīdzinošo vērtēšanu;

9.   uzskata, ka pilsētu ilgtspējīgas pārvaldības plāna izstrādē ir jāņem vērā pirmkārt šādi dokumenti:

   - atkritumu apsaimniekošanas plāns (grozītā Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem (4)),
   - trokšņu kartes un rīcības plāni, ja tādi pieejami (Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (5)),
   - vietējā mēroga gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns vai programma, ja tādi ir pieejami (Direktīva 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību(6)),
   - vietējas nozīmes vides pārvaldības plāni un programmas saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (7);

10.   uzskata, ka pilsētu ilgtspējīgas pārvaldības plānos ir jāizvirza šādas jomas:

  a) datu un atbilstīgas informācijas vākšana, kas attiecas uz
   - jomām, kuras minētas šīs rezolūcijas 9. punktā,
   - proporciju starp apbūvētām teritorijām un lauku teritorijām un lauku vidi,
   - nākotnes perspektīvām, ņemot vērā demogrāfisko pieaugumu un nepieciešamību pēc jaunām pilsētas teritorijām,
   - sakaru līnijām, mobilitāti, integrāciju pilsētās un pakalpojumu pieejamību,
   - siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām vietējā līmenī,
   - pilsētu struktūru un zaļo zonu un pilsētu paplašināšanās zonu proporciju,
   - biocīdu izmantošanu vietējā līmenī,
   - veselības problēmām, kas saistītas ar vidi,
   - iespējām, kādas vide bez šķēršļiem dod cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vecāka gadagājuma personām un citiem,
   - kultūras mantojuma, apbūvētas ainavas un dabiskās vides, kā arī ekoloģiski svarīgo objektu un tiem draudošo briesmu novērtēšanu,
   - pilsētu iedzīvotājiem nepieciešamā ūdens patēriņa novērtējumu, kā arī ūdens attīrīšanas un reģenerācijas pasākumu plānošanu,
  b) mērķi, kuri attiecas uz
   - stāvokļa uzlabošanu tajās jomās, kas minētas a) apakšpunktā,
   - ilgspējas integrēšanu visās pilsētu politikas jomās,
   - saskaņošanu ar ilgtspējīga pilsētu transporta plāniem,
   c) praktiski pasākumi un darbības, ko veic, lai sasniegtu b) apakšpunktā minētos mērķus;

11.   uzsver, ka pilsoņi, NVO, ekonomiskās apvienības un citas ieinteresētās puses ir jāiesaista SUMP sagatavošanā, un tam ir jābūt pieejamam sabiedrībai; turklāt uzskata, ka būtiski ir arī veikt regulāru progresa novērtēšanu un šo novērtējumu rezultātu izplatīšanu;

12.   mudina Komisiju izstrādāt termiņa vidusposma pārskatu attiecībā uz tehnisko pamatnostādņu īstenošanu saistībā ar konsultācijām 2009. gadā, un atbalsta Komisijas darbību saistībā ar vietējām varas iestādēm paredzētā tematiskā interneta portāla izveidi;

13.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par mērķi nodrošināt noteiktu zaļās zonas platību uz vienu iedzīvotāju saistībā ar jaunu pilsētu attīstību un uzskata, ka šis mērķis ir jāiekļauj SUMP, lai novērstu jebkādu zaļo zonu samazināšanu tajās pilsētu teritorijās, kuras neatbilst attiecīgajam kritērijam;

Pilsētu ilgtspējīga pārvaldība

14.   aicina dalībvalstis noteikt prioritātes tādu projektu finansēšanai, kas īsteno pilsētu ilgtspējīgas pārvaldības un ilgtspējīga pilsētu transporta plānus, kā arī projektiem, kas ierobežo neskarto teritoriju apguvi un sekmē veco piesārņoto ražošanas platību attīstību saskaņā ar dalībvalstu atsauces dokumentiem ar pamatnostādnēm un rīcības programmām, kā arī veicināt koku stādīšanu ielu malās un zaļo zonu ierīkošanu;

15.   aicina dalībvalstis veicināt to vietējo varas iestāžu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā;

16.   aicina pilsētu iestādes to sabiedriskajos pasūtījumos regulāri atsaukties uz ilgspējības kritērijiem un iekļaut atbilstīgas saistības pilsētu ilgtspējīgas pārvaldības plānos (SUMP);

17.   atbalsta veģetācijas atkritumu pārstrādi kompostā, nevis to dedzināšanu, lai izvairītos no vietēja mēroga piesārņojuma;

18.   uzskata, ka vietējas nozīmes lēmumu pieņemšanā ir arī svarīgi vairāk iesaistīt iedzīvotājus, piemērojot gan politiskus, gan tehniskus līdzekļus;

19.   uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš, lai aizkavētu un likvidētu netīrumus, atkritumus, grafiti zīmējumus, dzīvnieku izkārnījumus, kā arī novērstu pārāk skaļas mūzikas atskaņošanu mājsaimniecībās un automašīnās;

Ilgspējīgs pilsētas transports

20.   atbalsta ideju par ilgtspējīga pilsētas transporta plāniem (IPTP) kā līdzekli pilsētvides uzlabošanai, tomēr uzsver, ka šā instrumenta pielietošanai jābūt elastīgai, lai pietiekami ņemtu vērā katras dalībvalsts, tās pilsētu teritoriju, kā arī to reģionu īpašās vajadzības, kur jūtama šo problēmu ietekme;

21.   uzsver, ka IPTP jāietver konkrēti un izmērāmi mērķi, kurus var atspoguļot un pārraudzīt ar salīdzinoša izpildes vērtējuma palīdzību, šādi veicinot paraugprakses izplatīšanu dalībvalstīs; norāda, ka IPTP jābūt pietiekami elastīgiem, lai tos varētu pielāgot jaunākajām izmaiņām;

22.   uzskata, ka vidi saudzējoši transporta veidi un tehnoloģijas ir galvenais faktors tīrākas pilsētvides veidošanas procesā; šai ziņā jo īpaši atzīmē biodegvielas, hibrīdautomobiļu tehnoloģiju, velosipēdu, kā arī uzlabota, videi mazāk kaitīga transportlīdzekļa (EEV) Eiropas Savienības standartam(8) atbilstošu kravas automobiļu un autobusu izmantošanu; tādēļ īpašu vērību veltīs Komisijas priekšlikumam par tīru sabiedrisko transportlīdzekļu ieviešanu, un ierosina vietējām energoefektivitātes aģentūrām atvēlēt konkrētu, ar pilsētas transportu saistītu darbības jomu;

23.   atbalsta tāda sabiedriskā transporta attīstību, kas izmanto ilgspējīgus enerģijas avotus, un mudina labāk līdzsvarot personīgo un sabiedrisko transportlīdzekļu apjomu pilsētu teritorijā;

24.   norāda, ka ir jāveicina sabiedriskā transporta biežāka izmantošana pilsētu teritorijā; turklāt uzskata, ka pilsētas transporta pakalpojumi ir jāpielāgo gan teritoriālplānojuma prasībām (vecpilsētas rajoni, piepilsētas zonas, satiksme ar lidostām, stacijām, rūpniecības kompleksi, iepirkumu centri u.c.), gan sabiedrības un demogrāfisko pārmaiņu vajadzībām (vecāki cilvēki, personas ar spēju traucējumiem u.c.).

25.   aicina dalībvalstis sadarbībā ar pašvaldības iestādēm īstenot centienus, lai laikposmā no 2002.–2012. gadam panāktu to, ka vismaz 5% no pasažierkilometru skaita iekšpilsētā būtu attiecināmi uz ilgspējīgiem transporta veidiem, tādiem kā sabiedriskais transports un velosipēdi;

26.   uzsver, ka mobilitātes nodrošināšana visiem (arī tiem, kam nav privātā automobiļa) ir sociāls faktors, kuru ir nepieciešams ņemt vērā;

27.   ņemot vērā, ka pieejamība ir viens no ilgtspējīgas attīstības galvenajiem elementiem un šis jautājums jārisina ar integrētas pilsētvides politikas metodēm, aicina Eiropas Savienības iestādes sekmēt paraugprakses apmaiņu starp vietējām un valsts iestādēm, kā arī aicina Komisiju uzraudzīt pašreiz spēkā esošo ES tiesību aktu izpildi, lai personām ar spēju traucējumiem veicinātu pieejamības iespējas, un jo īpaši uzraudzīt to noteikumu izpildi, kas reglamentē konkrētas Kopienas iepirkuma procedūras, kurās nepārprotami tiek pieprasīts, lai konstrukcija būtu piemērota ikvienam lietotājam;

28.   uzskata, ka SUTP ir jāietver līdzekļi, ar kuru palīdzību vietējās varas iestādes ir paredzējušas:

   - veicināt bezmotoru pārvietošanās veidus, tādus kā braukšana ar velosipēdu un iešana kājām, būvējot plašu riteņbraucēju celiņu tīklu un drošas zonas un krustojumus gājējiem;
   - veicināt sabiedriskā transporta un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstību, un izplatīt informāciju par labāko pieredzi, piemēram, par integrētu izcenojumu un biļešu pārdošanas sistēmu ieviešanu un P+R sistēmu attīstību;

29.   norāda dalībvalstīm, ka, veidojot pilsētas, to uzdevums ir rēķināties ar mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, samazinot maksimālo pieļaujamo ātrumu vai veidojot gājēju zonas pilsētu centros un dzīvojamos masīvos, ar mērķi līdz 2010. gadam samazināt satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu par 50 %, kā noteikts Baltajā grāmatā par Eiropas transporta politiku;

30.   iesaka izstrādāt pilsētu apgādes plānus, lai pilsētu teritorijās samazinātu preču pārvadāšanu un to uzlabotu, tostarp, īpaši koordinējot tālāku preču sadali iekšpilsētā;

31.   atgādina. ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem veselības problēmu cēloņiem ES; tāpēc uzsver, ka pilsētās ar augsta līmeņa gaisa piesārņojumu jāizveido zema emisiju līmeņa zonas;

32.   atbalsta, ka emisija tiek apkarota tās izcelsmē un uzsvars tiek likts uz novatoriskiem pasākumiem pilsētu vides problēmu risināšanai; uzsver, ka saskaņā ar pētījumu rezultātiem nepārtrauktas kravas transportlīdzekļu kustības izraisītā smalko putekļu daļiņu emisija ir līdz 38% mazāka nekā tā ir, kravas transportlīdzekļiem stāvot sastrēgumstundu laikā, un tādēļ jāapsver novatoriski pasākumi, kas veicinātu transporta plūsmu;

33.   uzstāj, ka starp vietējām varas iestādēm ir nepieciešama labāka saskaņošana, lai nodrošinātu zināmu vienotību; norāda, ka nesaskaņotība vietējo varas iestāžu starpā izraisa piegādes izmaksu, transporta kustības un līdz ar to piesārņojuma pieaugumu;

Pilsētu ilgtspējīga plānošana

34.   atzīmē, ka Komisija šajā jomā ir atbilstīgi novērtējusi problēmas un pašreizējo stāvokli; taču tā nav ieteikusi nekādus pasākumus, lai atrisinātu šīs problēmas;

35.   uzsver plānošanas un apdzīvoto vietu un augstceltņu projektu nozīmi noziedzības novēršanā, kā arī sabiedrisko sektoru kā, piemēram, autostāvvietu un dzelzceļu pievadceļu lomu;

36.   uzsver pilsētu ilgtspējīgas plānošanas sociālo dimensiju un iesaka vispārīgi uzlabot iekšpilsētu dzīves kvalitāti, izmantojot vienotu koncepciju (īpaši, ņemot vērā sociālo, kultūras un vides aspektu);

37.   prasa jaunajos pilsētu masīvos un, paplašinot pilsētu teritorijas, censties saglabāt teritorijas reljefu un dabisko struktūru, lai saglabātu attiecīgās vides identitāti un tēlu;

38.   iesaka, plānojot pilsētu, zaļās zonas, pilsētu paplašināšanu un jaunas apdzīvotas vietas, atstāt neapbūvētas lielas dabas teritorijas, lai pilsētniekiem veidotos saikne ar dabu;

39.   lai saglabātu vēsturiskos centrus, upju, ezeru un palieņu pļavu dabisko dzīves telpu, prasa apkārt šīm teritorijām izveidot aizsargjoslu, kurā apbūve būtu ļoti ierobežota, tādējādi pretojoties būvniecības izraisītajam spiedienam;

40.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt izpēti par sakarību starp dažādiem pilsētbūvniecības modeļiem un sociālo uzvedību, kā arī par nosacījumiem, kas sekmē sociālo saskaņu un veselību;

41.   uzsver, ka pilsētās daži vēsturiski nozīmīgi kvartāli, kas ir vērtīga mūsu kopējā mantojuma daļa, vairākus gadu desmitus ir pamesti novārtā; iesaka izveidot valsts, reģionālas vai vietējas atbalsta programmas, lai veicinātu šo teritoriju atbilstīgu atjaunošanu, tai skaitā saistībā ar arhitektūru, atklātām teritorijām un laukumiem, kā arī upes krastiem, tiltiem un citām sabiedriskām būvēm;

42.   uzskata ‐ lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas pilsētās, piemēram, dabiskās ventilācijas trūkumu, kas rodas ļoti augstu temperatūru un augstas koncentrācijas gaisa piesārņojuma dēļ, pilsētu plānošanā jāiekļauj pilsētas klimata pētniecība, lai izvairītos no aerodinamiskās caurules efekta, kas veidojas augstceltnēs; uzsver, ka dabiskā ventilācija samazinās zaļo zonu izzušanas dēļ;

43.   prasa dalībvalstīm veicināt tādus projektus ar ES līdzfinansējumu, kas attiecas uz pilsētu rajonu apkures sistēmu attīstību un modernizēšanu, un atbalstīt rajonu apkures sistēmu paplašinātu būvniecību un izmantošanu; šajā sakarā uzsver, ka enerģijas krīzes gadījumā pāreja uz citu enerģijas avotu centralizētai rajona apkures sistēmai ir vieglāka;

44.   uzsver to, ka pilsētās ūdens resursu apsaimniekošanas jaunās metodes ir jāattīsta ar mērķi karstās un sausās vasarās tajās saglabāt lietus ūdeni ilgāku laiku un novērst pēkšņus plūdus, kā arī plūdu teritorijās aizliegt dzīvokļu celtniecību un citus apbūves darbus;

45.   iesaka izstrādāt Kopienas pamatnostādnes, lai veicinātu un īstenotu pilsētu ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kurās, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, jāparedz prasības par efektīvu ūdens patēriņu jaunās ēkās, ūdens uzkrāšanu mitros laika apstākļos sausam un karstam laikam, karstā laika periodā ūdens izmantošanu kā dzesēšanas sistēmu un ilgtspējīgu pilsētas atūdeņošanas sistēmu, lai mazinātu ūdens zudumu un plūdu risku, augsnes eroziju un palielinātu ūdens uzkrāšanos;

46.   uzskata, ka, īstenojot tematisko stratēģiju, jāpievērš uzmanība ne vien ūdens daudzumam, bet arī tā kvalitātei; tādēļ aicina Komisiju šajā jomā veicināt labākās prakses izplatīšanu, kā mērķi izvirzot pieslēgšanos tīkliem, kas jau ir izveidoti kā daļa no uzdevumiem pamatdirektīvas par ūdeni īstenošanā;

47.   uzsver novecojušo pilsētas ūdensapgādes sistēmu un kanalizācijas atjaunošanas nozīmi;

Ilgtspējīga pilsētu celtniecība

48.   pauž nožēlu – lai gan ilgtspējīga pilsētu celtniecība bija norādīta kā viena no četrām prioritārām jomām "Ceļā uz pilsētvides tematisko stratēģiju", tomēr šajā jomā ierosinātajā stratēģijā nav norādīti nekādi specifiski pasākumi;

49.   uzsver nozīmi, kāda celtniecībā ir ekoloģiskās efektivitātes paaugstināšanai, ņemot vērā energoefektīvu ēku projektēšanu (siltumizolācija, atjaunīgās enerģijas izmantošana, zaļie jumti, arhitektoniskas konstrukcijas pasīvai/aktīvai saules enerģijas izmantošanai, tādu ēku būvniecība, kas izmanto maz enerģijas utt.); atbalsta atjaunīgās kā arī citu konkrētā vietā, iespējams, pieejamo enerģijas avotu izmantošanu pilsētvidē; kā arī ēku efektīvas ūdensapgādes projektēšanu (lietusūdeņu uzkrāšana un otrreizēja izmantošana, racionāla ūdensskalošana tualetēs, ekonomiskas veļas un trauku mazgājamās mašīnas); turklāt iesaka veikt salīdzinošo vērtēšanu un Eiropas Savienības līmenī kopīgi izmantot labāko praksi attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunīgo enerģijas resursu ieviešanu un ilgtspējīgas pilsētbūves panākumiem kopumā;

Finansējums, pētniecība un pieredzes apmaiņa par paraugpraksi

50.   uzsver, ka šādu iniciatīvu ieviešanai ir jānodrošina atbilstošs ES finansējums, īpaši no konkrētām programmām un fondiem, piemēram, CIVITAS(9); atbalsta Komisijas viedokli, saskaņā ar kuru pastāv iespējas saņemt finansiālu palīdzību no Kohēzijas fonda, struktūrfondiem un Izpētes pamatprogrammas prioritāru vides problēmu risināšanai pilsētu teritorijā atbilstoši piedāvātajai Life+ regulai, tādēļ iebilst pret šo fondu budžeta līdzekļu samazinājumu; tomēr norāda, ka ir jānosaka papildu īpaša finansējuma avoti, lai risinātu jaunās, pilsētvides stratēģijas radītās problēmas;

51.   piekrīt Komisijas ieteikumiem, ka pilsētvides pārvaldībā jāizmanto integrēta pieeja, un uzskata, ka šīs pieejas izmantošana vietējā līmenī ar dalībvalstu atbalstu ir jāizvirza par vienu no kritērijiem, piešķirot struktūrfondu resursus un Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumus;

52.   aicina EIB uzlabot tās aizdevumu instrumentus, lai efektīvi atbalstītu pilsētu ilgspējīgu attīstību, un, īstenojot esošās programmas, dot priekšroku tiem pilsētu attīstības projektiem, kuros tiek īstenoti pilsētu ilgtspējīgas pārvaldības plāni, it īpaši tādās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamās enerģijas veidi un ilgtspējīga pilsētas satiksmes infrastruktūra; turklāt aicina EIB nodrošināt, ka tās finansētās investīcijas nav pretrunā ar pilsētu ilgspējīgas pārvaldības mērķiem;

53.   uzsver pētniecības nozīmīgumu attiecībā uz urbāno politiku saistībā ar elektroenerģijas un gāzes piegādi, apkuri, gaisa kondicionēšanu un atkritumu apsaimniekošanu, kā arī aicina Komisiju Septītajā pētniecības pamatprogrammā no jauna iekļaut specifiskus noteikumus šajā jomā;

54.   uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt valstu koordinācijas centru tīklu darbību saistībā ar pilsētvides jautājumiem, piemēram, "Eiropas urbāno zināšanu tīklu" (EUKN), un atzinīgi vērtē atbalsta turpināšanu URBACT programmai pieņemamās kohēzijas politikas laika posmam no 2007.–2013. g. ietvaros;

55.   prasa veicināt labākās prakses apmaiņu starp pilsētu varas iestādēm ES līmenī attiecībā uz stratēģijas un pilsētu ilgtspējīgas pārvaldības plānu īstenošanu; turklāt iesaka – lai izvairītos no kļūdām pilsētu attīstībā nākotnē, ir jāveicina arī negatīvas pieredzes godīga un atklāta apmaiņa, izmantojot kampaņas, kuras varētu organizēt pilsētu asociācijas un kuras būtu domātas gan ierēdņiem, gan vēlētiem pārstāvjiem;

56.   prasa Komisijai iedziļināties jautājumā, cik svarīga nozīme ir pilsētu un to apkaimes saiknēm ilgspējīgā pilsētu attīstībā, ar ko sekmē ES vispārējo kohēziju, un šajā kontekstā aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt šādu ilgspējīgu pilsētu attīstību;

57.  Likumdošanas uzlabošana

57. iesaka piešķirt ES finansējumu dalībvalstīm, un tas ir jāizmanto, lai modernizētu ēkas un mikrorajonus;

58.   aicina Komisiju un Padomi noslēgt iestāžu nolīgumu ar Parlamentu, kurā šīs institūcijas izsaka apņemšanos īstenot visus spēkā esošos Kopienas tiesību aktus, kas minēti šajā rezolūcijā; ir pārliecināts, ka šāds nolīgums veicinātu pārskatatbildības un līdz ar to likumdošanas uzlabošanu;

o
o   o

59.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0387.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0020.
(3) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(4) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)
(5) OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.
(6) OV L 296, 21.11.1996., 55. lpp.
(7) OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.
(8) Direktīva 2005/55/EK par gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijas samazināšanu (OV L 275, 20.10.2005., 1. lpp.)
(9) CIVITASCIty–VITAlity–Sustainability [Pilsēta ‐ Dzīvotspēja ‐ Ilgtspēja]; CIVITAS I (2002.–2006. g.) un CIVITAS II (2005.–2009. g.) kopējais budžets pārsniedz EUR 300 miljonu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika