(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0714)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar apspriedusies ar Parlamentu (C6-0034/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0265/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 6. apsvērums (6)  Pārvaldības plāna mērķis būtu nodrošināt Ziemeļjūras jūras zeltplekstes un jūrasmēles izmantošanu, kas paredz ilgtspējīgus ekonomikas, vides un sociālos apstākļus. (6)  Pārvaldības plāna mērķis būtu atjaunot Ziemeļjūras jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus līdz atbilstīgi drošam līmenim. Grozījums Nr. 21 6.a apsvērums (jauns) (6.a)  Tādējādi, izstrādājot pārvaldības plānu, ir jāņem vērā arī tas, ka jūras zeltplekstes zvejas izraisītās mirstības augsto koeficientu lielā mērā rada rāmju traļu brāķētā jūrasmēļu loma iespaidīgais daudzums, zvejojot ar 80 mm tīkliem Ziemeļjūras dienvidu daļās. Grozījums Nr. 3 7. apsvērums (7)  Regulā (EK) Nr. 2371/2002 inter alia noteikts, ka, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, Kopiena, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un saglabātu minētos krājumus, piemēro piesardzības pieeju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tā izmantošanu un samazinātu zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmām. Kopienas mērķis ir pakāpeniski īstenot uz ekosistēmu balstītu pieeju zivsaimniecību pārvaldībai, kas veicina efektīvas zvejas darbības ekonomiski stabilā un konkurētspējīgā zivsaimniecības nozarē. Šī regula cenšas nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejas Ziemeļjūrā, un ņemot vērā patērētāju intereses. (7)  Regulā (EK) Nr. 2371/2002 inter alia noteikts, ka, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, Kopiena, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un saglabātu minētos krājumus, piemēro piesardzības pieeju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tā izmantošanu un samazinātu zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmām. Kopienas mērķis ir pakāpeniski īstenot uz ekosistēmu balstītu pieeju zivsaimniecību pārvaldībai, kas veicina efektīvas zvejas darbības ekonomiski stabilā un konkurētspējīgā zivsaimniecības nozarē. Šī regula cenšas nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejas Ziemeļjūrā, un ņemot vērā patērētāju intereses. Kopienas politika būtu daļēji jābalsta attiecīgās Reģionālās konsultatīvās padomes (RKP) ieteiktajā politikā. Grozījums Nr. 4 10.a apsvērums (jauns) (10.a)  Komisija 2006. gadā uzsāks dialogu par Kopienas stratēģiju zvejas izraisītās mirstības pakāpeniskai samazināšanai visās galvenajās zvejniecības nozarēs, izmantojot paziņojumu par maksimālās noturīgās nozvejas mērķa (NNM) sasniegšanu līdz 2015. gadam. Komisija šo paziņojumu iesniegs izskatīšanai RKP. Grozījums Nr. 5 10.b apsvērums (jauns) (10b) Pirms Komisija iesniedz jebkādu likumdošanas priekšlikumu, tai būtu jāveic ietekmes novērtējums, pamatojoties uz precīzu, objektīvu un vispusīgu bioloģisko un finanšu informāciju; šis ietekmes novērtējums līdz 2007. gada 1. janvārim būtu jāpievieno Komisijas priekšlikumam. Grozījums Nr. 22 10.c apsvērums (jauns) (10.c)  Šī regula neparedz noteikumus, kas ierobežo rāmju traļu izmantošanu jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejai Ziemeļjūrā. Tomēr ir jāsamazina rāmju traļu izmantošanas iespējamā negatīvā ietekme uz ekosistēmām un jūras vidi. Tādēļ, tiklīdz regula būs stājusies spēkā, Komisijai ir jāveic pētījums par to, kā zveja ar rāmju traļiem ietekmē ekosistēmas un jūras vidi apgabalos, kuros tiek izmantots šis zvejas paņēmiens, kā arī par tautsaimnieciskā, vides un sociālā ziņā noturīgām zvejas metodēm, kuras būtu alternatīva zvejai ar rāmju traļiem. Pamatojoties uz minēto pētījumu, būtu jāizstrādā rīcības plāns, saskaņā ar kuru zvejas paņēmienus un iekārtas, kuri negatīvi ietekmē ekosistēmas un jūras vidi, pakāpeniski nomainītu ar saudzīgākiem zvejas paņēmieniem un iekārtām. Grozījums Nr. 7 2. pants 1.  Pārvaldības plāns nodrošina ilgtspējīgu jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu izmantošanu Ziemeļjūrā. 1.  Pārvaldības plāns nodrošina, ka laikā, kamēr jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumi Ziemeļjūrā vēl nav atbilstīgi drošā līmenī, tie var atkal atjaunoties. 2. 1. punktā paredzēto mērķi sasniedz, saglabājot Ziemeļjūrā jūras zeltplekstes zvejas izraisītās mirstības līmeni, kas vienāds ar vai nav mazāks par 0,3. 2.  Šis mērķis jāsasniedz, pakāpeniski samazinot krājumu zvejas izraisītās mirstības līmeni. 3. 1. punktā paredzēto mērķi īsteno, saglabājot jūrasmēles zvejas izraisītās mirstības līmeni Ziemeļjūrā, kas vienāds ar vai nav mazāks par 0,2. Grozījums Nr. 8 3. panta 1. punkts 1.  Katru gadu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) Ziemeļjūrā nākamajam gadam. 1.  Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) Ziemeļjūrā triju gadu posmam. Grozījums Nr. 9 3.a pants (jauns) 3.a pants Tiesību akti un trīsgadu lēmumi par KPN 1.  Ja ICES novērtējumā redzams, ka nārstojošo krājumu biomasa atkal ir atbilstīgā vai augstākā līmenī, Padome, rīkojoties saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, ar kvalificētu vairākumu pieņem lēmumu par: a) zvejas izraisītās mirstības pieļaujamo līmeni ilgtermiņā, un b) zvejas izraisītās mirstības samazināšanu procentos, kura jāpiemēro tik ilgi, kamēr sasniedz a) apakšpunktā minēto zvejas izraisītās mirstības pieļaujamo līmeni. 2.  Pamatojoties uz sasniedzamajiem rezultātiem un zinātnisku izpildītās programmas novērtējumu, Padome pieņem lēmumu par jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu KPN uzreiz trijiem gadiem. Grozījums Nr. 24 4. pants 1.  Padome nosaka KPN jūras zeltplekstei līmenī, kas saskaņā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (STECF) veikto zinātniskās novērtēšanas procedūru ir augstāks par turpmāk norādīto: 1.  Ja Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (STECF) aprēķinos, balstoties uz jaunāko ICES ziņojumu, jūras zeltplekstes nārstojošo krājumu biomasas drošības līmenis ir noteikts 230 000 tonnu, Padome KPN nosaka trim gadiem. To nosaka tādā veidā, ka atbilstīgi STECF aprēķiniem, pastāv pamatota iespējamība, ka krājumi līdz atbilstīgam drošības līmenim atjaunosies trīs gadu laikā. a)  KPN, kuras piemērošanas dēļ piemērošanas gadā par 10% samazinātos zvejas izraisītās mirstības līmenis salīdzinājumā ar novērtēto iepriekšējā gada zvejas izraisītās mirstības līmeni; b)  KPN, kuras piemērošanas dēļ piemērošanas gadā 2 līdz 4 gadu vecu zvejas izraisītās mirstības līmenis būs 0,3; 2.   Ja 1. punkta piemērošanas dēļ KPN pārsniedz iepriekšējā gada KPN par vairāk nekā 15%, Padome nosaka KPN, kas ir par 15% lielāka nekā minētā gada KPN; 2.  Ja rezultātā daudzgadu KPN apmērs samazinās par vairāk nekā 15%, Padome lemj par samazinājuma pakāpenisku īstenošanu, lai atšķirības starp iepriekšējo un nākamo gadu nepārsniedz 15%. 3.  Ja 1. punkta piemērošanas dēļ KPN ir par vairāk nekā 15% mazāks nekā iepriekšējā gada KPN, Padome nosaka KPN, kas ir par 15% mazāka nekā minētā gada KPN. 3.  Ja rezultātā rodas palielinājums par vairāk nekā 15%, pieņem lēmumu, ka maksimālais pieauguma apjoms var būt 15%. Grozījums Nr. 11 5. pants 1.  Padome nosaka KPN jūrasmēlei nozvejas līmenī, kas saskaņa ar STECF veikto zinātniskās novērtēšanas procedūru ir augstāks nekā turpmāk norādīto: 1.  Ja STECF aprēķinos, balstoties uz jaunāko ICES ziņojumu, jūras zeltplekstes nārstojošo krājumu biomasas drošības līmenis ir noteikts 35 000 tonnu, Padome KPN nosaka trim gadiem. To nosaka tādā veidā, ka atbilstīgi STECF aprēķiniem, pastāv pamatota iespējamība, ka krājumi līdz atbilstīgam drošības līmenim atjaunosies trīs gadu laikā. a)  KPN, kuras piemērošanas dēļ zvejas izraisītās mirstības līmenis proporcionāli mainītos tāpat, kā piemērojot 4. panta 1. punktu attiecībā uz jūras zeltpleksti; b)  KPN, kuras piemērošanas dēļ piemērošanas gadā zvejas izraisītās mirstības līmenis būtu 0,2; c)  KPN, kuras piemērošanas dēļ piemērošanas gadā par 10% samazinātos zvejas izraisītās mirstības līmenis salīdzinājumā ar novērtēto iepriekšējā gada zvejas izraisītās mirstības līmeni. 2.  Ja 1. punkta piemērošanas dēļ KPN pārsniedz iepriekšējā gada KPN par vairāk nekā 15%, Padome nosaka KPN, kas ir par 15% lielāks nekā minētā gada KPN. 2.  Ja rezultātā daudzgadu KPN apmērs samazinās par vairāk nekā 15%, Padome lemj par sazinājuma pakāpenisku īstenošanu, lai atšķirības starp iepriekšējo un nākamo gadu nepārsniedz 15%. 3.  Ja 1. punkta piemērošanas dēļ KPN ir par vairāk nekā 15% mazāks nekā iepriekšējā gada KPN, Padome nosaka KPN, kas ir par 15% mazāks nekā minētā gada KPN. 3.  Ja rezultātā rodas palielinājums par vairāk nekā 15%, pieņem lēmumu, ka maksimālais pieauguma apjoms var būt 15%. Grozījums Nr. 12 6. panta 2. punkts 2.  Katru gadu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, kas pieejamas Kopienas zvejas kuģiem, kuri izmanto rāmju traļa zvejas rīkus ar linuma acs izmēru, kas ir vienāds ar vai lielāks par 80 mm, un uz kuriem attiecas 1. punktā minētā zvejas intensitātes ierobežojumu sistēma. 2.  Katru gadu triju gadu posmā Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu (ko rēķina kilovatdienās), kas pieejamas Kopienas zvejas kuģiem, kuri zvejo jūras zeltpleksti vai jūrasmēli vai uz kuriem tās nonāk piezvejas rezultātā, un uz kuriem attiecas 1. punktā minētā zvejas intensitātes ierobežojumu sistēma. Grozījums Nr. 13 6. panta 3. punkts 3.  Šā panta 2. punktā minētā dienu skaita ikgadējā pielāgošana ir tikpat proporcionāla kā paredzētā zvejas izraisītā mirstības līmeņa ikgadējā pielāgošana atbilstīgi 5. panta 1. punktam. 3. 2. punktā minētā maksimālā dienu skaita noteikšanā jāņem vērā zvejas izraisītā mirstības līmeņa samazināšanās, ko nodrošina Padomes pieņemtā daudzgadu KPN. Grozījums Nr. 14 6. panta 4.a punkts (jauns) 4.a Pieņemot pārvaldības plānu Ziemeļjūras jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus izmantojošām zvejas nozarēm, Padome pieņem lēmumu, ka Kopienas zvejas kuģiem, kurus izmanto plekstveidīgo zivju grunts zvejai, vairs nepiemēro noteikumus par jūrā pavadītajām dienām, kuri ir paredzēti mencu krājumu atjaunošanas plānā. Grozījums Nr. 15 8. panta 1. punkts 1.  Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, pieļaujamā pielaides robeža, novērtējot daudzumus dzīvsvara kilogramos, kas ir uz Kopienas zvejas kuģa, kuri ir bijuši Ziemeļjūrā, ir 8% no skaitļa, kas ievadīts kuģa žurnālā. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts pārrēķina koeficients, piemēro pārrēķina koeficientu, ko pieņēmusi dalībvalsts, ar kuras karogu kuģis peld. 1.  Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, pieļaujamā pielaides robeža, novērtējot daudzumus dzīvsvara kilogramos, kas ir uz Kopienas zvejas kuģa, kuri ir bijuši Ziemeļjūrā, ir 10% no skaitļa, kas ievadīts kuģa žurnālā. Ja Kopienas tiesību aktos pārrēķina koeficients nav noteikts, piemēro tās dalībvalsts pieņemto pārrēķina koeficientu, ar kuras karogu kuģis kuģo. Grozījumi Nr. 16 un 17 9. pants Attiecībā uz lomu, kas izkrauts krastā no Kopienas zvejas kuģa, kurš bijis Ziemeļjūrā, dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka: Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms pirmās pārdošanas nosver visus Ziemeļjūrā nozvejotos jūras zeltplekstes daudzumus, kuri pārsniedz 200 kg, un visus jūrasmēles daudzumus, kas pārsniedz 100 kg, saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem a) tiek nosvērti visi jūrasmēles un jūras zeltplekstes daudzumi, ko izkrauj krastā no Kopienas zvejas kuģa, uz kura ir jūrasmēle daudzumā, kas pārsniedz 300 kg vai jūras zeltplekste daudzumā, kas pārsniedz 500 kg; Svēršanu veic ar svariem, ko dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir sertificējušas kā precīzus samērīgas pielaides robežās b) jūrasmēles un jūras zeltplekstes svēršanu veic pārraugu klātbūtnē pirms transportēšanas no izkraušanas vietas un pirms pirmās pārdošanas; c) svēršanu veic ar svariem, ko dalībvalsts kompetentās iestādes ir sertificējušas kā precīzus samērīgas pielaides robežās. Grozījums Nr. 18 11. panta 2. punkts 2.  Konteinerus ar jūras zeltpleksti vai jūrasmēli iekrauj atsevišķi no citiem konteineriem. 2.  Jūras zeltpleksti un jūrasmēli iekrauj atsevišķās zivju kastēs. Grozījums Nr. 23 13.a pants (jauns) 13.a pants Rīcības plāns saudzīgāku zvejas paņēmienu un iekārtu izveidei un izmantošanai Tādēļ, tiklīdz regula būs stājusies spēkā, Komisijai ir jāveic izsmeļošs pētījums par to, kā zveja ar rāmju traļiem ietekmē ekosistēmas un jūras vidi apgabalos, kuros tiek izmantots šis zvejas paņēmiens, kā arī par tautsaimnieciskā, vides un sociālā ziņā noturīgām zvejas metodēm, kuras būtu alternatīva zvejai ar rāmju traļiem. Pamatojoties uz minētā pētījuma rezultātiem, Komisija izstrādā rīcības plānu, lai veicinātu saudzīgāku zvejas paņēmienu un iekārtu pētījumus, tostarp pētījumus par tīklu lielumu un formu, kas spēj nodrošināt zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī šādu pētījumu attīstību. Vienlaikus šai rīcības plānā iekļauj pamatnostādnes kārtībai, kādā zvejas paņēmienus un iekārtas, kuras negatīvi ietekmē ekosistēmas un jūras vidi, pakāpeniski nomaina ar saudzīgākiem zvejas paņēmieniem un iekārtām. Saskaņā ar šo rīcības plānu izstrādātas iniciatīvas atbilstoši Eiropas Zivsaimniecības fonda mērķiem finansē pats fonds. Grozījums Nr. 20 15. pants Ja STECF atzīst, ka vai nu jūras zeltplekstes vai jūrasmēles nārstojošo zivju krājuma, vai abu krājumu lielums liecina par samazinātu atražošanas spēju, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par KPN jūras zeltplekstei, kas ir zemāka par 4. pantā noteikto, par KPN jūrasmēlei, kas ir zemāka par 5. pantā noteikto, un par jūrā pavadāmo dienu skaitu, kas ir mazāks par 6. pantā noteikto. Ja STECF atzīst, ka vai nu jūras zeltplekstes vai jūrasmēles nārstojošo zivju krājuma, vai abu krājumu lielums liecina par samazinātu atražošanas spēju, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var lemt par KPN jūras zeltplekstei, kas ir zemāka par 4. pantā noteikto, par KPN jūrasmēlei, kas ir zemāka par 5. pantā noteikto, un par jūrā pavadāmo dienu skaitu, kas ir mazāks par 6. pantā noteikto.

(1) OV C ... / OV vēl nav publicēts.