Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ziņojums par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā" (KOM(2004)0083),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Profesionālie pakalpojumi ‐ iespējas turpmākām reformām; turpmākais darbs pēc ziņojuma par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā", (KOM(2005)0405),

–   ņemot vērā EK līguma 6., 43., 45., 49. un 81. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 1994. gada 18. janvāra rezolūciju par notariāta stāvokli un organizāciju Kopienas divpadsmit dalībvalstīs(1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 5. aprīļa rezolūciju par minimālajiem honorāriem attiecībā uz atsevišķām brīvām profesijām, galvenokārt advokātiem, un par brīvo profesiju īpašo nozīmi un stāvokli modernajā sabiedrībā(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 16. decembra rezolūciju par tirgus nosacījumiem un konkurences noteikumiem attiecībā uz brīvajām profesijām(3),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 23. marta rezolūciju par juridiskajām profesijām un vispārējām interesēm tiesību sistēmu darbībā(4),

–   ņemot vērā Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvu 77/249/EEK par to, lai atvieglotu advokātiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu(5),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/5/EK, ar ko paredzēts atvieglot advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija(6),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos(7),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(8),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksi konkurences tiesību un brīvas pakalpojumu aprites jomā Kopienā, jo īpaši ņemot vērā dalībvalstu noteikumus par minimālajiem honorāriem,

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem(9),

–   ņemot vērā Augsta līmeņa pētījumu institūta 2003. gada janvārī Eiropas Komisijas uzdevumā sagatavoto ziņojumu "Regulējuma ekonomiskā ietekme brīvo profesiju jomā dažādās dalībvalstīs,

–   ņemot vērā Reglamenta 45.  pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0272/2006),

A.   tā kā Eiropadome 2000. gada martā Lisabonā ir pieņēmusi reformu programmu, kuras mērķis ir līdz 2010. gadam padarīt Eiropas Savienību par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstītu ekonomikas telpu pasaulē, kurā būtu iespējama ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme ar vairāk un labākām darba vietām un plašāka sociālā kohēzija, kā arī uzmanība pret vides aizsardzību (Lisabonas programma);

B.  Wim Kok vadītās darba grupas 2004. gada novembra ziņojumā "Uzņemties izaicinājumu - Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai" ir uzsvērts, cik svarīgi ir liberalizēt visdažādākos tirgus un novērst nevajadzīgu regulējumu, lai nostiprinātu konkurenci;

C.   tā kā no Eiropadomes 2005. gada marta Lisabonas programmas īstenošanas vidusposma pārskata izrietēja, ka šī programma jāaktualizē, galvenokārt orientējoties uz pieauguma un nodarbinātības jautājumiem, kā arī dalībvalstis tika aicinātas iesniegt atsevišķas valsts līmeņa reformu programmas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai;

D.   tā kā pakalpojumu nozarei, kas ir nozīmīgs pieaugumu veicinošs faktors ES, uzlabojot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, ir piešķirta ļoti svarīga nozīme;

E.   tā kā arī uz profesionālajiem pakalpojumiem, kas ir Eiropas ekonomikas svarīga nozare, jāattiecina centieni reformu īstenošanā;

F.   tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu no dalībvalstīm ir atkarīga lēmumu pieņemšana par to, vai tās vēlas profesijas regulēt tieši, piemērojot nacionālos noteikumus, vai ļaut profesionālajām struktūrām pašām regulēt šo jautājumu;

G.   tā kā Komisija jau vairākus gadus ir iesaistījusies dialogā ar dalībvalstīm un arodorganizācijām par konkurences šķēršļu novēršanu, kura rezultātā ir veikti liberalizācijas pasākumi un jauni centieni reformu īstenošanā;

H.   tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu uz reformu īstenošanu vērsto centienu turpināšanā īpaša nozīme tiek piešķirta dalībvalstīm un profesionālo pakalpojumu sniedzēju arodorganizācijām;

I.   tā kā procesā līdzsvarotā veidā jāiesaista profesionālās organizācijas, citas profesionālās struktūras, patērētāju un lietotāju organizācijas un visas attiecīgās ieinteresētās puses;

J.   tā kā informācijas neatbilstība starp klientiem un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, fakts, ka atsevišķus profesionālus pakalpojumus var uzskatīt par sabiedrisku preci un ka profesionālo pakalpojumu sniegšana var būt saistīta ar ārējiem faktoriem, leģitimē attiecīgu reglamentēšanu;

K.   tā kā esošā regulējuma uzskaitījums profesionālo pakalpojumu jomā, kura īstenošanu 2002. un 2003. gadā bija uzdevusi Komisija, vairs neatspoguļo aktuālo regulējuma situāciju atsevišķās dalībvalstīs un tādējādi apgrūtina arī centienus, kas vērsti uz reformu veikšanu;

L.   tā kā Komisija nav izdarījusi nekādus secinājumu par paredzamajiem rezultātiem attiecībā uz jaunām darba vietām un papildu pieaugumu, īstenojot sistemātisku konkurenci veicinošu profesionālo pakalpojumu nozares reformēšanu;

M.   tā kā visu reformu procesā iesaistīto izpratni par to, ka nepieciešami centieni reformu īstenošanā, var nostiprināt, skaidri definējot un zinātniski pamatojot šo reformu mērķus;

N.   tā kā reformas galvenajai prioritātei jāparedz plašāka un vieglāka patērētāju piekļuve, tajā pašā laikā nodrošinot šo pakalpojumu kvalitāti un rentabilitāti;

O.   tā kā joprojām būtiski atšķiras tas, kā dažādām profesionālām kategorijām ir veicies tirgus liberalizēšanā,

P.   tā kā ar Direktīvu 2005/36/EK ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem uzņēmējas dalībvalstis izvirza nosacījumu, ka vajadzīgas specifiskas profesionālās kvalifikācijas, lai tās teritorijā sāktu vai veiktu darbības reglamentētā profesijā;

1.   atzinīgi vērtē Komisijas, dalībvalstu un profesionālo pakalpojumu sniedzēju arodorganizāciju dialogu, kura mērķis ir nepamatotu un vispārēju interešu ievērošanu traucējošu konkurences šķēršļu un patērētājiem un galu galā arī pašiem pakalpojumu sniedzējiem neizdevīgu noteikumu novēršana;

2.   aicina reformu procesā iesaistītos konstruktīvi tās turpināt;

3.   atzīst tiesības pieņemt noteikumus, kuru pamatā ir tradicionālas, ģeogrāfiskas un demogrāfiskas īpatnības; šajā sakarā uzsver, ka jāizvēlas tādi noteikumi, kas pēc iespējas mazāk ierobežo konkurenci, un ka esošajā sistēmā jāpaātrina būtiski reformu procesi, lai atbalstītu Lisabonas programmas mērķu īstenošanu;

4.   mudina dalībvalstis konstruktīvi apspriest citu dalībvalstu pieredzi reformu procesa īstenošanā profesionālo pakalpojumu jomā, lai iespējami labāk varētu izmantot to veicamo reformu procesā sava valstī;

5.   uzskata, ka nemainīgo vai minimālo likmju obligātums, kā arī aizliegums apspriest maksas par pakalpojumiem, balstoties uz panākto rezultātu, var kaitēt sabiedrībai sniegto pakalpojuma kvalitātei un konkurencei; aicina dalībvalstis pārvarēt šīs problēmas ar pasākumiem, kuri ir mazāk ierobežojoši un vairāk atbilst nediskriminācijas, vajadzības un proporcionalitātes principiem, izveidojot mehānismus, kā apspriesties ar visām ieinteresētajām pusēm;

6.   aicina Komisiju nodrošināt, lai Līguma noteikumus par konkurences un iekšējā tirgus aizsardzību pienācīgi ievērotu brīvo profesiju nozarē;

7.   uzskata, ka efektīva un pārredzama profesionālo pakalpojumu sniedzēju pašpārvalde vai regulēšana, kuras rezultātā savlaicīgi izvērtē iejaukšanās ietekmi, kā arī kontrolē un attiecīgos gadījumos koriģē rezultātus, ir piemērots veids, kā nodrošināt Lisabonas stratēģijā izvirzīto prasību apmierināšanu; uzskata, ka dalībvalstīm jābūt atbildīgām par valsts līmeņa pašregulācijas darbības jomas kontroli, lai novērstu kaitējumu patērētāju interesēm vai vispārēju interešu ievērošanai;

8.   aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi un mobilitāti attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, kā arī vienkāršot pāreju no universitāšu un pēcdiploma izglītības uz darbu profesijā;

9.   uzskata, ka mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanai, jauninājumu ieviešanas spējas un konkurētspējas palielināšanai profesionālo pakalpojumu jomā ir nepieciešams atcelt sadarbības iespēju ierobežojumus, un ir jāveicina starpnozaru pakalpojumu uzņēmumu izveide;

10.   uzskata, ka ir svarīgi uzlabot ētikas standartus un patērētāju aizsardzību profesionālo pakalpojumu jomā, kā arī atbalsta, ka profesionālo pakalpojumu uzņēmumi pieņem ētikas kodeksus, kas jāizstrādā iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās puses;

11.   norāda, ka visplašākajā mērā var atteikties no īpaša režīma reklāmas jomā un ka to turpmāku pastāvēšanu jāsamazina, saglabājot tikai pamatotus izņēmuma gadījuma ierobežojumus; turklāt norāda, ka turpmāk ir jāierobežo īpašs režīms reklāmas jomā, attiecinot to tikai uz pienācīgi pamatotiem izņēmuma gadījumiem, un regulējuma samazinājuma mērķim jāizpaužas tādējādi, ka profesionāļiem tiek dota iespēja informēt to pakalpojumu lietotājus, kurus viņi piedāvā ar reklāmas palīdzību, sniedzot patērētājiem informāciju par savu profesionālo kvalifikāciju un specializāciju, kā arī par piedāvāto pakalpojumu raksturu un cenām;

12.   aicina Komisiju izklāstīt, cik radīsies jaunas darba vietas, īstenojot sistemātisku un konkurenci veicinošu profesionālo pakalpojumu nozares reformēšanu, kā arī konkrēti norādīt gaidāmā papildu pieauguma apmērus;

13.   pieprasa Komisijai rūpīgāk izskatīt atšķirības attiecībā uz to, kādā mērā dažādās profesionālās kategorijas katrā dalībvalstī ir liberalizējušas tirgu, kā arī nevajadzīgu konkurences šķēršļu pilnīgas atcelšanas paredzamo ietekmi, tostarp paredzamās ietekmes novērtējumu attiecība uz profesionālo pakalpojumu nozarēm, kurām ir ierobežoti resursi vai kuras ir ierobežotas noteiktos reģionos;

14.   mudina Komisiju paplašināt tās veicamo analīzi attiecībā uz regulējošās aizsardzības sadalījumu atbilstoši dažādām patērētāju grupām tādējādi, lai īstenotu precīzākus pētījumus mazo un vidējo uzņēmumu darbības jomā un lai ņemtu vērā un sīkāk izpētītu, vai valsts pārvalde uzskatāma par homogēnu profesionālo pakalpojumu saņēmēju, vai arī tās nelielas apakšvienības neatkarīgi un ar dažādu intensitāti izmanto profesionālos pakalpojumus;

15.   vērš uzmanību uz to, ka, sadalot regulējošo aizsardzību atbilstoši dažādām patērētāju grupām, netiek ņemts vērā, ka noteikumi tiek leģitimēti, tādēļ ka, sniedzot profesionālus pakalpojumus, var izpausties ārēji faktori un tādēļ ka attiecīgus profesionālus pakalpojumus var uzskatīt par sabiedrisku preci;

16.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 44 , 14.2.1994., 36. lpp. (2) OV C 21 E, 24.1.2002., 364. lpp. (3) OV C 91 E, 15.4.2004., 126. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0108. (5) OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp. (6) OV L 77 , 14.3.1998., 36. lpp. (7) OV L 26 , 31.1.2003., 41. lpp. (8) OV L 255 , 30.9.2005., 22. lpp. (9) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.