Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam (COM(2006)0629), kuru pieņēma 2006. gada 24. oktobrī un kuru apsprieda 2006. gada 14. novembra plenārsēdē,

–   ņemot vērā Komisijas stratēģiskās politiskās ievirzes 2004.–2009. gadam, Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju 2007. gadam, kā arī Parlamenta komiteju ieteikumus, kuri ar Priekšsēdētāju konferences starpniecību tika iesniegti Komisijai, kā paredzēts Parlamenta un Komisijas pamatnolīgumā,

–   ņemot vērā Reglamenta 33. pantu un 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 2007. gads būs izšķirošs gads Eiropas Savienības tālākās veidošanās procesā, jo Eiropas Savienība uzņems divas jaunas dalībvalstis – Rumāniju un Bulgāriju, tā atzīmēs Romas Līguma 50. gadadienu un centīsies rast institucionālu risinājumu, kā arī uzsāks virkni vērienīgu jaunu finansēšanas programmu;

B.   tā kā ir svarīgi, lai Eiropas Savienība būtu spējīga īstenot vērienīgos politiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus tās iedzīvotāju labā un kalpot Eiropas kopīgajām interesēm, izvirzot ES par vadošo globālo dalībnieci, kas veicina kopēju risinājumu meklēšanu miera, drošības, globālas labklājības, kā arī ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanā;

C.   ņemot vērā to, ka ir nepieciešams uzmanīgi saskaņot izdevumus un politiskās prioritātes, ievērojot, ka jaunajā finanšu plānā paredzētie līdzekļi nav pietiekami, lai risinātu visus uzdevumus;

D.   atkārtoti paužot to, ka ir nepieciešams ES veikt pasākumus, lai apmierinātu iedzīvotāju aizvien pieaugošās vēlmes un uzlabotu tās līdera statusu pasaules līmenī,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas likumdošanas un darba programmā 2007. gadam likto uzsvaru, lai modernizētu Eiropas ekonomiku un uzlabotu iedzīvotāju labklājību; piekrīt, ka ir svarīgi veikt pasākumus saistībā ar drošību, veselības aizsardzību, jauninājumiem, tīrāku apkārtējo vidi, enerģiju un klimata pārmaiņām, iekšējo tirgu, migrāciju un integrāciju, Eiropas globālo pārskatāmību un efektivitāti, kā arī uzlabot saziņu ar Eiropas pilsoņiem; taču pauž nožēlu, ka vairākās jomās nav izvirzīti pietiekami augsti mērķi; uzskata – lai atjaunotu Eiropas projekta virzību, Komisijai pilnā mēra jāveic tās pienākumi, lai stiprinātu un modernizētu uz ilgtspējīgas attīstības balstītu Eiropas sociālo tirgus ekonomiku;

2.   uzskata, ka, nošķirot "stratēģiskās iniciatīvas" no "prioritārām iniciatīvām", likumdošanas un darba programmā tiek panākta lielāka skaidrība un ticamība; taču prasa, lai Komisija loģiskāk un precīzāk izskaidro atšķirību starp šīm abām kategorijām un lai īpaši precizē laika posmu "prioritāro iniciatīvu" izklāstam; aicina Komisiju pēc sešiem mēnešiem iesniegt atjauninātu ziņojumu par sasniegto progresu, īstenojot likumdošanas un darba programmu;

3.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atbalstījusi virkni ieteikumu, kurus izstrādājušas Parlamenta komitejas, izmantojot jauno "strukturēto dialogu", un kuri minēti Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojumā;

4.   tomēr lūdz Komisiju informēt Parlamentu, kāpēc tā 2007. gada darba programmā nav iekļāvusi likumdošanas iniciatīvas, kā komitejas to bija prasījušas, proti, savstarpēju atzīšanu attiecībā uz preču tirdzniecību, priekšlikumus CE marķējuma uzlabošanai, Eiropas uzņēmumu statūtu pārskatīšanu, mikrokredītu attīstību, darba un ģimenes dzīves apvienošanu, netipisku nodarbinātības veidu darba ņēmēju aizsardzību, jauno priekšlikumu par Eiropas savstarpējo uzņēmējsabiedrību, robežu noteikšanu ĢMO saturošām sēklām un priekšlikumu par pārredzamības iniciatīvu;

5.   uzskata, ka Parlamenta un Komisijas pamatnolīguma par attiecībām īstenošanu var uzlabot un tas ir jādara, konsekventāk un jau agrīnā posmā procedūrā iesaistot politiskās grupas;

6.   pauž nožēlu, ka nav likumdošanas un darba programmas un budžeta procedūras mijiedarbības; saskaņā ar Parlamenta un Komisijas pamatnolīgumu vēlas uzlabot saikni starp abām procedūrām un cer, ka notiks diskusija par kārtību, kā tas darāms;

7.   aicina Komisiju agrīnā posmā risināt dialogu ar Parlamentu par ES budžeta shēmas un finanšu plāna būtisku pārskatīšanu, kā arī par KLP vidusposma pārskatu un jaunu mehānismu apspriešanu saistībā ar saviem resursiem;

8.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veidot labāku Eiropas saikni ar tās iedzīvotājiem, izmantojot uzlabotu saziņas stratēģiju, kas veidota, lai veicinātu informētību un izpratni par ES valstu, reģionālā un vietējā līmenī; atbalsta visas iniciatīvas, lai veidotu partnerību, kā arī lai sistemātiskāk ieklausītos iedzīvotāju vēlmēs un reaģētu uz tām;

9.   tālab īpaši uzsver, ka ir nepieciešama ciešāka tāda saziņas politikas koordinācija ar dalībvalstu valdībām un politiskajām partijām, kuras mērķis ir uzsākt efektīvu atklātu dialogu ar pilsoņiem par aktuāliem Eiropas jautājumiem; uzskata, ka Parlamenta locekļi var sniegt ieguldījumu šajā procesā, un cer, ka Komisija ar to cieši sadarbosies, izstrādājot un īstenojot saziņas politiku;

10.   atzīmē Komisijas apņemšanos iesaistīties Berlīnes Deklarācijas izstrādē saistībā ar Romas Līguma 50. gadadienu; uzskata, ka ir svarīgi, lai šai deklarācijai būtu īsts starpiestāžu raksturs un tajā vienoti tiktu iesaistīti Parlaments, Padome un Komisija; pauž viedokli, ka šādai deklarācijai ir cita starpā atkārtoti jāapstiprina Eiropas Savienības vērtības un identitāte un jāveicina institucionālā reforma Eiropā;

11.   atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi aktīvi iekļauties procesā, lai palīdzētu nodrošināt ES Konstitūcijas līguma pieņemšanu; uzskata, ka Līgumā ietvertie mērķi un reformas ir būtiskas Eiropas Savienības sekmīgai darbībai un attīstībai nākotnē; aicina Komisiju sadarbībā ar EP uzņemties vadošo lomu praktiski īstenojama risinājuma meklēšanā izejai no pašreizējā institucionālā strupceļa;

2007. gada prioritātes
Eiropas ekonomikas modernizācija

12.   atzinīgi vērtē stingro uzsvaru, kāds Komisijas programmā likts uz nepieciešamību turpināt Eiropas ekonomikas modernizāciju, lai padarītu to dinamiskāku un konkurētspējīgāku, risinot globālus uzdevumus; uzsver nozīmīgumu, kāds ir stingrai Lisabonas stratēģijas īstenošanai, akcentējot ekonomikā, sociālajā un vides jomā gūto panākumu savstarpējo atkarību, lai veidotu dinamisku un novatorisku Eiropas ekonomiku; no jauna pauž savu atbalstu Eiropas programmai, kurā savstarpēji atbalstoši mērķi ir labklājība un solidaritāte, un aicina Komisiju veikt pasākumus, lai to atspoguļotu;

13.   aicina Komisiju uzlabot ekonomikas politisko nostādņu koordināciju, īpaši, lai veicinātu iniciatīvas, kuras dalībvalstu un Eiropas līmenī sekmē pētniecību, prasmes un jaunās tehnoloģijas, kā arī labākās pieredzes apmaiņu par to, kā uzlabot valsts izdevumu efektivitāti un kvalitāti, un sekmētu statistisko datu kvalitāti;

Pētniecība un attīstība

14.   atkārtoti pauž viedokli, ka steidzami jāveicina sadarbība pētniecībā, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, īpaši progresīvo tehnoloģiju jomā; mudina veltīt koordinētus centienus, lai sekmētu telekomunikācijas nozari un informācijas sabiedrības tehnoloģiju nozari;

15.   uzskata, ka tāda Eiropas Tehnoloģiju institūta (EIT) izveidošana, kura darbības pamatā būtu atbilstīgi principi, varētu veicināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju, palīdzot pārvarēt pētniecības, izglītības un novatorisku centienu sadrumstalotību, kas līdz šim ir kavējusi progresu; uzstāj – lai finansētu EIT pasākumus, nedrīkst izmantot finansējumu, kurš iepriekš tika paredzēts Septītajai pamatprogrammai;

16.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus Erasmus Mundus II programmai, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību ar trešām valstīm augstākās izglītības jomā; taču uzsver, ka nepieciešams īstenot turpmākas iniciatīvas, lai veicinātu izcilību Eiropas universitātēs, augstākās izglītības un mūžizglītības jomā, kā arī sekmētu labākas valodu zināšanas;

17.   uzsver strauji attīstošās kosmosa nozares stratēģisko nozīmīgumu, un tāpēc pilnībā atbalsta Komisiju tās centienos izstrādāt saskaņotu un visaptverošu Eiropas kosmosa politiku;

Iekšējais tirgus

18.   aicina Komisiju pastiprināt centienus pabeigt iekšējā tirgus izveidi, lai iedzīvotāji varētu gūt no tā visus iespējamos labumus; uzskata, ka vienotā tirgus stratēģijas pārskatīšana nedrīkst kalpot par ieganstu nepieciešamo iekšējā tirgus iniciatīvu neīstenošanai; uzstāj, ka vienoto tirgu ir iespējams sekmīgi izveidot tikai tad, ja tiek veicināta godīga konkurence, kohēzija, augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis un ievēroti Gēteborgas principi;

19.   atgādina par aicinājumu Komisijai izskatīt visas iespējas, kā uzlabot patentus un patentu strīdu izšķiršanas sistēmas;

20.   uzsver to, ka ir svarīgi pabeigt iekšējā tirgus izveidi finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas jomā, pie tam jo īpaši svarīga ir Komisijas apņemšanās nākt klajā ar priekšlikumu modernizēt maksātspēju, investīciju fondus (UCITS) un finanšu pakalpojumiem piemērojamā PVN reglamentējošos tiesību aktus; tomēr uzskata, ka 2007. gada galvenā prioritāte finanšu pakalpojumus reglamentējošo tiesību aktu jomā ir pienācīga un savlaicīga jau pieņemto tiesību aktu piemērošana; tādēļ aicina Komisiju ziņot par iespējamo privāto uzņēmumu pašu kapitāla fondu un drošības fondu ietekmi uz finansiālo stabilitāti, ekonomiskajiem rādītājiem un nodarbinātību;

Eiropas sociālo problēmu risināšana

21.   atzīmē, ka Komisija plāno veikt "visaptverošu pētījumu par Eiropas sabiedrību", taču aicina palielināt ambīcijas un, ņemot vērā to, ka 2007. gads būs Eiropas vienlīdzīgu iespēju gads, nākt klajā ar virkni iniciatīvu tādās jomās kā sociālā atstumtība, nabadzība, netipisku darbinieku aizsardzība un jaunu nodarbinātības veidu aizsardzības uzlabošana, kā arī izvērtēt, kā tiek piemēroti ES tiesību akti par cīņu pret visu veidu diskrimināciju, un ierosināt nepieciešamās iniciatīvas arī šajā jomā;

22.   aicina izvērtēt, kā veidojas situācija pēc Komisijas paziņojuma par darbībām ES līmenī, lai veicinātu cilvēku, kas atrodas no darba tirgus vistālāk(COM(2006)0044), aktīvu integrāciju;

23.   aicina Komisiju izveidot skaidru juridisko pamatu cīņai pret visa veida vardarbību, īpaši vardarbību pret sievietēm un bērniem;

24.   atzinīgi vērtē Komisijas mērķi izpētīt iespējamos veidus, kā uzlabot elastīgu nodarbinātības nodrošinājumu un palīdzēt dalībvalstīm sasniegt gan augstu produktivitāti, gan nodrošināt augsta līmeņa sociālo aizsardzību;

Patērētāju aizsardzība

25.   aicina Komisiju nodrošināt jaunu stimulu patērētāju aizsardzības jomā, kura mērķis būtu jo īpaši konsolidēt un pārskatīt patērētāju aizsardzības acquis un palielināt patērētāju aizsardzības politikas un patērētāju tiesību aizsardzības efektivitāti, nodrošinot mazāk aizsargāto patērētāju aizsardzību, palielinot patērētāju informētību par savām tiesībām un iespējām saņemt kompensāciju, piemēram, organizējot ES mēroga informācijas kampaņu, kā arī nodrošinot patērētāju interešu ievērošanu attiecīgajos politikas virzienos; norāda, ka patērētāju aizsardzības tiesību aktiem nekādā ziņā nevajadzētu kļūt pat līdzekli, ar kuru tiek likti šķēršļi iekšējā tirgū, un ka to mērķis ir nodrošināt, ka visās dalībvalstīs patērētājiem ir iespēja gūt labumu no jau sasniegtā augstā aizsardzības līmeņa;

26.   līdz ar to atzinīgi vērtē Rīcības plānu par ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, jo tajā ir iestrādāta gan sociālā, gan ekonomiskā dimensija;

Pilsoņu drošība, tiesiskums un migrācija

27.   pieprasa, lai ES dalībvalstis un Eiropas Komisija apņemtos risināt problēmas, kuru dēļ notiek masveida migrācija, pielāgojot un atjaunojot savu politiku tā, lai jaunattīstības valstīm būtu iespējams aizsargāt un veidot savu tautsaimniecību un nodrošināt pienācīgus ienākumus saviem iedzīvotājiem, jo tas ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā samazināt nelegālās migrācijas apmērus;

28.   aicina dalībvalstis nostiprināt robežkontroles dienestu sadarbību un savstarpējo tehnisko palīdzību un palielināt finansējumu Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības ārējām robežām (FRONTEX), lai būtu iespējams cīnīties ar cilvēku tirdzniecību; pieprasa, lai atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšana būtu godīga un lai tajos būtu ievērotas migrantu pamattiesības un ņemtas vērā ES dalībvalstu un migrantu izcelsmes valstu un tranzītvalstu kopējās intereses;

29.   uzskata, ka 2007. gadā Eiropas rīcības pamatā ir jābūt kopējai imigrācijas, vīzu un patvēruma politikai, kā arī efektīvai imigrantu ekonomiskajai un sociālajai integrācijai, kas tiek īstenota, balstoties uz kopējiem principiem; atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātās iniciatīvas, kas attiecas uz darba meklētāju migrāciju un sankcijām pret tiem uzņēmumiem, kas nodarbina trešo valstu pilsoņus, kuri valstī uzturas nelegāli; atkārtoti aicina visus lēmumus, kas saistīti ar imigrācijas jautājumiem, pieņemt koplēmuma procedūrā un ar kvalificētu balsu vairākumu;

30.   uzsver nepieciešamību izveidot vienotu ES vīzu politiku un to, ka galvenais šī mērķa aspekts ir Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izveide; tajā pašā laikā uzsver bažas par datu aizsardzību, piekļuvi datiem un datubāzu savietojamību un pauž nožēlu, ka Padome ir bloķējusi Pamatlēmumu par datu aizsardzību jomās, uz kurām attiecas trešais pīlārs;

31.   noteikti atbalsta Komisijas nodomu papildināt pamatlēmumu par cīņu pret terorismu, īpašu uzmanību veltot tādiem jautājumiem kā sprāgstvielu izplatība, zināšanu nodošana un terorisma propagandas apkarošana, taču uzsver, ka iedzīvotāju drošības palielināšana nedrīkst notikt uz pamattiesību aizsardzības rēķina;

32.   uzstāj uz nepieciešamību cīnīties pret kibernoziegumiem, kā arī uzlabot robežkontroli un vīzu pieteikumu izskatīšanu, taču uzsver, ka pēc iespējas ātrāk jāievieš SIS II un VIS;

33.   mudina Komisiju 2007. gada ziņojumā pievērsties sezonas strādnieku tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, lai izvairītos no darba pamattiesību pārkāpumiem, kas notiek pašlaik;

34.   atgādina, ka vēl ir daudz darāmā, lai ikvienam būtu iespēja vērsties godīgā un efektīvā tiesā; aicina izstrādāt vairāk iniciatīvu civiltiesību jomā, lai nodrošinātu saskaņotu juridisko sistēmu, kas garantē drošību un iespēju vērsties tiesā;

Droša, konkurētspējīga un ilgtspējīga enerģija

35.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izvirzīt Eiropas enerģētikas politikas izstrādi par 2007. gada stratēģisko mērķi un balstīt šo politiku uz tādiem principiem kā piegādes drošība un daudzveidība, ilgtspējīgums, efektivitāte un lielāka neatkarība piegādes ziņā;

36.   uzsver, ka, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar infrastruktūras fizisko drošību, kā arī ar apgādes drošību, pastiprinātai dalībvalstu solidaritātei jābūt vienai no kopējas enerģētikas politikas būtiskām sastāvdaļām; turklāt uzskata, ka šāda pastiprināta solidaritāte ievērojami palielinātu ES spēju aizstāvēt tās kopējās enerģētiskās intereses starptautiskā līmenī;

37.   stingri pieturas pie uzskata, ka apgādes drošības uzturēšanā būtiska nozīme ir pašreizējo ES tiesību transponēšanai visās dalībvalstīs, lai panāktu pilnībā funkcionējošu elektrības un gāzes iekšējo tirgu nolūkā veicināt konkurētspēju, pārredzamību un enerģijas efektīvu izmantošanu;

38.   mudina dalībvalstis izveidot ES iekšējo enerģijas tirgu, izveidojot līdzsvaru starp iekšējiem un ārējiem apgādes avotiem un nodrošinot valstu energosistēmu savietojamību;

39.   aicina Komisiju izveidot labāku sinerģiju starp ekonomisko attīstību, no vienas puses, un videi draudzīgu un energotaupīgu tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu, no otras puses, jo šīs parādības ir sasvstarpēji ļoti cieši saistītas un tām ir nozīmīga loma konkurētspējas uzlabošanā;

Dzīves apstākļu uzlabošana Eiropā
Vide un ilgtspējīga attīstība

40.   uzsver Eiropas Savienības vadošo lomu pasaulē vides jautājumu aktualizēšanā un piekrīt, ka tuvākajos gados uzmanības centrā ir jābūt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimata pārmaiņām, jāizveido "zaļās diplomātijas" koncepcija un jācenšas izveidot tādu enerģētikas politiku, kas paredz Eiropā palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu, energotaupību un energoefektivitāti; tādēļ atzinīgi vērtē priekšlikumu par Zaļo grāmatu par klimata pārmaiņu politiku pēc 2012. gada, kas palīdzēs apzināt jomās, kurās ir nepieciešama rīcība;

41.   aicina Komisiju atbalstīt to, ka Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās tās politikas izstrādē, kas stāsies spēkā pēc Kioto protokola darbības beigām, un jaunu mērķu izvirzīšanā;

42.   gaida priekšlikumu pārskatīt ES emisiju tirdzniecības sistēmu, lai uzlabotu šīs sistēmas ietekmi uz vidi, iekļaujot šajā shēmā arī aviācijas radītās emisijas;

43.   mudina Komisiju saskaņot transporta un vides politiku, lai tās atbilstu ilgtspējīgas attīstības principam, ierosināt konkrētos CO2 samazināšanas mērķus visiem transportlīdzekļiem un attiecināt saistošos Kioto Protokola nosacījumus arī uz aviotransportu;

44.   pauž nožēlu, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana Eiropas Savienībā nav iekļauta 2007. gada prioritāšu sarakstā un aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmas risināšanā starptautiskā līmenī, nodrošinot pienācīgu NATURA 2000 tīkla funkcionēšanu, īpašu uzmanību pievēršot tā darbībai attiecībā uz jūras teritorijām;

45.   aicina Komisiju izveidot nepieciešamās iniciatīvas, lai būtu iespējams radīt labākus priekšnosacījumus CO2 neveidojošu enerģijas avotu izveidei; uzsver, ka klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai vidi, bet arī cilvēku veselību un tādēļ aicina Komisiju pievērsties to problēmu risināšanai, kas saistītas ar jaunajiem draudiem un to ilgtermiņa sekām;

Veselība

46.   atzinīgi vērtē Komisijas ieguldījumu Eiropas veselības politikas izstrādē un pauž pārliecību, ka veselības aizsardzības un veicināšanai ir jābūt visu ES politiku sastāvdaļai;

47.   uzsver, ka, lai Eiropas veselības aizsardzības stratēģija būtu efektīva, jāuzlabo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sadarbība, īpašu uzmanību pievēršot pacientu mobilitātei un pacientu drošībai (piemēram, cīņai pret zāļu viltošanu), pacientu informēšanai par medikamentiem, dzīvesveida maiņai un veselīgas novecošanas jautājumam;

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

48.  Atzīmē Komisijas nodomu nākt klajā ar vienkāršošanas un pārredzamības principiem atbilstošu Komisijas priekšlikumu par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu un vienota kopējā tirgus organizāciju; ņemot vērā Kopienas budžeta termiņa pārskatīšanu, uzsver, ka ir jāpalielina kopējās lauksaimniecības politikas reģionālā, sociālā un vides nozīme un jāstabilizē Kopienas lauksaimniecības budžets;

49.   atzinīgi vērtē kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas iniciatīvu pastiprināšanu un uzskata, ka īpaša nozīme ir tam, ka Komisija ir apņēmusies ziņot par savstarpējās atbilstības sistēmas darbību; pauž atbalstu Komisijas nolūkam pārstrādāt un modernizēt pastāvošās dzīvnieku barības marķēšanas prasības;

50.   atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu, kuras mērķis ir pastiprināt cīņu pret nelegālu, nedeklarētu un patvaļīgu zveju, jo šāda zveja rada ievērojamus zaudējumus piekrastes iedzīvotājiem un zvejniekiem, kas darbojas saskaņā ar noteikumiem; tomēr pauž nožēlu, ka kopējās zivsaimniecības politikas jomā trūkst iniciatīvas un politiska stimula, kas ir nepieciešams, lai risinātu jaunās problēmas gan ES, gan starptautiskajā līmenī;

Eiropa kā pasaules līmeņa partneris
Kaimiņattiecību politika

51.   atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos piešķirt prioritāti Eiropas Kaimiņattiecību politikas veicināšanai, taču uzskata, ka ir nepieciešami konkrēti priekšlikumi un pasākumi, kas veidotu šīs apņemšanās saturu; brīdina par risku, kas varētu rasties, Eiropas Kaimiņattiecību politiku attiecinot tikai uz divpusējām un administratīvām vai "birokrātiskām" attiecībām ar attiecīgajām valstīm; uzskata, ka vajadzētu pārskatīt dažas politikas funkcijas, lai ņemtu vērā atšķirīgu attiecīgo valstu vēlmes un radītu vajadzībām atbilstošākus pasākumus; šajā sakarā aicina Eiropas Parlamentu iesaistīties procesā;

52.   aicina Komisiju sagatavot gada ziņojumu par kaimiņattiecību politikas ietvaros nolīgumus noslēgušajām valstīm par to klauzulu ievērošanu, kas attiecas uz cilvēktiesībām un demokrātiju, tam pievienojot precīzu novērtējumu un ieteikumus par īstenoto pasākumu efektivitāti un saskaņotību;

Stabilitāte un demokrātija Dienvidaustrumeiropā

53.   norāda, ka Dienvidaustrumeiropas valstis tuvojas pievienošanās brīdim, kas minēts Saloniku deklarācijā un sagaida, ka Savienība uzņemsies vadošo lomu stabilitātes veicināšanā un labklājības vairošanā Rietumbalkānos, tādējādi palīdzot šā reģiona valstīm ES pievienošanās procesā;

Krievija

54.   atgādina Komisijai, ka pašreizējais Partnerības un sadarbības nolīgums ar Krieviju zaudēs spēku 2007. gadā; aicina Komisiju piedāvāt stratēģiskā satura pamatprincipus ES attiecībām ar Krieviju un īpaši akcentēt to, cik svarīgi ir turpmāko attiecību pamatā likt demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un vārda brīvību, izveidojot skaidru mehānismu šāda nolīguma visu noteikumu īstenošanas uzraudzībai;

Attīstības politika

55.   mudina dalībvalstis un Komisiju noteikt augstākus mērķus tūkstošgades mērķu īstenošanai un aicina Komisiju izteikt konkrētus priekšlikumus attīstības programmu alternatīvai finansēšanai;

56.   uzskata, ka sarunās par ekonomiskās partnerības nolīgumiem pienācīgi jāņem vērā reģionālās attīstības aspekti, lai ĀKK valstis varētu ievērot attīstības mērķus;

Tirdzniecības politika un PTO sarunas

57.   daudzpusējā līmenī aicina nodrošināt sekmīgu un ambiciozu Dohas sarunu kārtas iznākumu; pauž nožēlu par to, ka bija nepieciešams pārtraukt Dohas attīstības programmas sarunas sine die un norāda, ka daudzpusējo sarunu neizdošanās un pāreja uz divpusējām/ reģionāla līmeņa nolīgumiem varētu radīt nevienlīdzīgu liberalizācijas procesu un nevienādu attīstību, kas īpaši negatīvi ietekmētu vismazāk attīstītās valstis;

EDAP

58.   uzsver nepieciešamību stiprināt mehānismus, lai nodrošinātu Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) attīstības, īpaši EDAP misiju, vispārēju parlamentāro pārraudzību un akcentē nepieciešamību nodrošināt iepriekšēju informāciju un rīkot debates pirms lēmuma pieņemšanas par kopēju rīcību EDAP jomā, lai parlamenti varētu paust viedokli un bažas;

2.Tiesību aktu labāka izstrāde

59.   uzsver nepieciešamību paātrināt ES tiesību aktu vienkāršošanu un konsolidāciju, kā arī pielikt lielākas pūles ES tiesību aktu uzlabošanai, ātrai transponēšanai un pareizai ieviešanai; aicina izveidot stingrāku uzraudzības un izpildes mehānismu ES tiesību aktu īstenošanai dalībvalstīs;

60.   uzsver, ka visas vienkāršošanas iniciatīvas pilnībā atbilst visiem šajā rezolūcijā minētajiem principiem un noteikumiem par stratēģiju normatīvās vides vienkāršošanai(1), kas pieņemta 2006. gada 16. maijā;

Ietekmes izvērtējums

61.   atzinīgi vērtē ietekmes izvērtējuma iekļaušanu likumdošanas procesā, kā arī to, ka likumdošanas un darba programmā uzsvērta nepieciešamība pēc augstas kvalitātes likumdošanas, Komisijai uzņemoties veikt visu stratēģisko un prioritātes iniciatīvu ietekmes izvērtējumu; uzsver nepieciešamību pēc neatkarīga ietekmes izvērtējuma, taču uzsver arī, ka tas nedrīkstētu izraisīt neattaisnotu Komisijas priekšlikumu kavēšanos; atgādina, ka "tiesību aktu labāka izstrāde" automātiski nenozīmē ierobežojumu atcelšanu vai minimālu regulējumu;

Ieteikuma tiesības

62.   pauž nožēlu par to, ka Komisija pastiprināti izmanto ieteikuma tiesības, piemēram, ieteikumus un skaidrojošus paziņojumus, tādējādi apejot lēmējiestādes prerogatīvas;

Tiesību aktu ieviešanas un īstenošanas uzraudzība

63.   pauž nožēlu par to, ka Komisijas atbilde uz Parlamenta piedāvājumu par ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs bija vāja;

64.   lūdz Komisijai padarīt visu transponēšanas un īstenošanas procesu daudz pārredzamāku un pārliecināt dalībvalstis izveidot tā saucamās atbilstības tabulas, lai konstatētu tieši kuras tiesību aktu jomas ir atvasinātas attiecīgi no ES vai dalībvalstu aktiem;

Atbildība par budžetu

65.   sagaida, ka visas reformas, kas minētas jaunajā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu vadību, tiks pilnībā īstenotas 2007. gada gaitā, tādējādi nodrošinot tūlītēju ietekmi ‐ budžeta īstenošanas uzlabotu kvalitāti;

66.   aicina Komisiju nodrošināt, veicināt un mudināt Kopienas budžeta vispārēju īstenošanu, īpaši jaunajās dalībvalstīs, ņemot vērā to, ka 2007. gads būs nozīmīgs gads jaunās struktūrpolitikas īstenošanai; aicina Komisiju piemērot visus nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka visas jaunā finanšu perioda darbības programmas saskaņā ar kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm būtu pabeigtas un tiktu uzsākta to savlaicīga īstenošana visās dalībvalstīs;

67.   uzsver nozīmi, kādu tas piešķir reformu programmai, īpaši krāpšanas un nesaimnieciskas rīcības apkarošanas jomā, jo šādi gadījumi veicina eiroskepses pieaugumu; pauž nožēlu, ka Komisija iespējams ir samazinājusi sākotnējo reformu programmas apjomu; šajā sakarā aicina Komisiju turpināt darbu pie rīcības plāna vienotas iekšējās kontroles pamatsistēmas un pārredzamības iniciatīvas izveidei;

o
o   o

68.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0205.