Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/2676(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0024/2007

Debates :

PV 17/01/2007 - 7
CRE 17/01/2007 - 7

Balsojumi :

PV 18/01/2007 - 9.7
CRE 18/01/2007 - 9.7

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0007

Pieņemtie teksti
PDF 206kWORD 44k
Ceturtdiena, 2007. gada 18. janvāris - Strasbūra
Nāvessoda piespriešana medicīnas darbiniekiem Lībijā
P6_TA(2007)0007RC-B6-0024/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par piecu bulgāru medicīnas māsu un palestīniešu ārsta ieslodzījumu un tiesāšanu Lībijā saistībā ar apsūdzībām, kas attiecas uz HIV/AIDS inficēšanās gadījumu 1999. gadā Bengāzī bērnu slimnīcā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ES gada ziņojumus par cilvēktiesībām, īpaši 2005. un 2006. gada ziņojumus,

–   ņemot vēra tā rezolūcijas par Bulgārijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un īpaši tā 2006. gada 30. novembra rezolūcijas(1) 25. punktu, 2005. gada 15. decembra rezolūcijas(2) 32. punktu un 2005. gada 13. aprīļa rezolūcijas(3) 39. punktu,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo sakaru padomes 2004. gada 11. oktobra secinājumus, kuros paustas nopietnas bažas par ieslodzījumā esošo mediķu nožēlojamo stāvokli, tā lēmumu nodrošināt palīdzību Lībijas veselības aprūpes iestādēm, ES prezidentūras 2006. gada 19. decembra deklarāciju attiecībā uz Lībijas Krimināltiesas lēmumu, ar kuru piecām bulgāru medicīnas māsām un vienam palestīniešu ārstam tika piespriests nāvessods, komisāres Ferrero-Waldner deklarāciju par Lībijas Tiesas 2006. gada 19. decembrī pieņemto spriedumu Bengāzī lietā, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2006. gada 30. novembra un 20. decembra deklarācijas,

–   ņemot vēra prezidentūras 2005. gada decembra un 2006. gada decembra ziņojumus Eiropadomei par ES stratēģiskās partnerības īstenošanu ar Vidusjūras valstīm,

–   ņemot vērā pamatnostādnes par ES politiku attiecībā uz trešajām valstīm par nāves sodu,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 1999. gada 9. februārī Lībijas pārvaldes iestādes aizturēja vairākus Bulgārijas medicīnas darbiniekus, kas strādāja Al-Fatih slimnīcā Bengāzī, un tā kā 2000. gada 7. februārī Lībijas Tautas tiesā tika uzsākts process pret sešiem Bulgārijas, vienu Palestīnas un deviņiem Lībijas pilsoņiem par patvaļīgu 393 bērnu inficēšanu ar HIV vīrusu, vēlāk izbeidzot sazvērestības apsūdzību;

B.   tā kā 2004. gada 6. maijā tiesa piecām bulgāru izcelsmes medicīnas māsām un vienam palestīniešu ārstam piesprieda nāvessodu nošaujot; tā kā 2005. gada 25. decembrī Lībijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu par nāvessoda pārsūdzēšanu un pieprasīja jaunu tiesas prāvu; tā kā 2006. gada 11. maijā tika uzsākta jauna tiesas prāva, kas 2006. gada 19. decembrī apstiprināja nāvessodu;

C.   tā kā ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka cietumā atbildētājus spīdzināja, lai piespiestu nepatiesi atzīties; un tā kā ir notikuši arī vairāki citi atbildētāju tiesību rupji pārkāpumi,

D.   tā kā 2003. gadā, atsaucoties uz Lībijas pārvaldes iestāžu lūgumu, HIV/AIDS jomā atzīti starptautiski eksperti sagatavoja ziņojumu, kurā izteikts kategorisks apgalvojums, ka HIV izplatīšanās notikusi dēļ infekcijas slimnīcas iekšienē, kura sākusies pirms atbildētāju ierašanās Lībijā; tā kā nesenā publikācijā sniegta pārliecinoši zinātniskie pierādījumi par Bengāzī infekcijas izcelsmi un laiku; tā kā visi šie pārliecinošie pierādījumi, kas pierāda atbildētāju nevainību, ir ignorēti un nav ņemti vērā;

E.   tā kā 2004. gada novembrī ES uzsāka "Bengāzī veltītu HIV rīcības plānu ", kurā ietverta tehniskā un medicīniska palīdzība inficētajiem bērniem un viņu ģimenēm, kā arī atbalsts Lībijas pārvaldes iestādēm AIDS slimības apkarošanai; tā kā plāna finansēšanai no Kopienas budžeta piešķirti EUR 2 500 000; tā kā šī rīcības plāna īstenošana pašreiz notiek ar Komisijas un ES dalībvalstu atbalstu; un tā kā daudzi inficētie bērni ir saņēmuši medicīnisko palīdzību dalībvalstu slimnīcās;

F.   tā kā 2006. gada janvārī kā nevalstiska bezpeļņas struktūra tika dibināts Bengāzī starptautiskais fonds, lai palīdzētu Bengāzī izveidot vietējo medicīnisko infrastruktūru, uzlabot pacientu ārstēšanu un sniegtu atbalstu attiecīgajām ģimenēm;

1.   nosoda nāvessoda piespriešanu 2006. gadā 19. decembrī piecām bulgāru medicīnas māsām Kristiana Vulcheva, Nasya Nenova, Valentina Siropulo, Valya Chervenyashka, Snezhana Dimitrova un vienam palestīniešu ārstam Ashraf al-Haiui, kuri jau astoņus gadus ir pavadījuši Lībijas cietumā saistībā ar HIV/AIDS lietu 1999. gadā Bengāzī slimnīcā;

2.   atkārtoti uzsver savu radikālo nostāju pret nāvessodu un atgādina ES uzskatu, ka nāvessoda atcelšana veicina cilvēka cieņas principu ievērošanu un progresīvas pārmaiņas cilvēktiesību jomā; tajā pašā laikā uzsver, ka ES šobrīd dara vairāk nekā bija apņēmusies un atbalsta nāvessoda atcelšanu trešās valstīs;

3.   atkārtoti pauž nopietnas bažas par to, kāds bija pamatojums lietas ierosināšanai pret atbildētājiem, un par izturēšanos pret viņām apcietinājuma laikā, un procesa ilgstošo novilcināšanu;

4.   uzsver, ka no 2007. janvāra Bengāzī prāva tiešā veidā attiecas arī uz piecām Eiropas Savienības pilsonēm;

5.   aicina Lībijas attiecīgās pārvaldes iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārskatītu un anulētu nāvessodu, un pavērtu iespēju savlaicīgi rast risinājumu šajā lietā, balstoties uz humāniem apsvērumiem, tādējādi radot nepieciešamos priekšnoteikumus, lai turpinātu kopēju politiku sadarbībai ar Lībiju;

6.   aicina pulkvedi Al Qadhafi izmantot savas pilnvaras un steidzamā kārtā panākt ieslodzīto medicīnas darbinieku atbrīvošanu;

7.   aicina Komisiju un Padomi rīkoties attiecībā uz Lībijas valdību, lai nodrošinātu ieslodzīto medicīnas darbinieku drīzu atbrīvošanu;

8.   apliecina solidaritāti ar HIV/AIDS infekcijas upuriem Bengāzī un norāda uz pasākumiem, ko starptautiskā sabiedrība veikusi, lai sniegtu palīdzību cietušajiem bērniem;

9.   aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis turpināt palīdzības piešķiršanu HIV rīcības plāna īstenošanai un atbalstīt Bengāzī starptautisko fondu, lai mazinātu inficēto bērnu un viņu ģimeņu ciešanas un palīdzētu Lībijas pārvaldes iestādēm novērst un apturēt HIV infekcijas izplatīšanos valstī;

10.   uzsver savu apņemšanos cieši sekot šai lietai līdzi un aicina Komisiju un Padomi informēt Eiropas Parlamentu par jebkurām izmaiņām šajā lietā;

11.  11 aicina Komisiju un Padomi gadījumā, ja šajā lietā netiek panākts pozitīvs risinājums, apsvērt kopējās politikas sadarbībai ar Lībiju pārskatīšanu visās jomās, kuras Eiropas Savienība uzskatītu par piemērotām;

12.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Lībijas Vispārējai tautas komitejai un Tautas kongresam, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0511.
(2) OV C 286 E, 23.11.2006., 511. lpp.
(3) OV C 33 E, 9.2.2006., 404. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika