Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā 1998. gada 8. jūnijā pieņemto Eiropas Savienības Rīcības kodeksu par ieroču eksportu (turpmāk - Rīcības kodekss)(1),

‐   ņemot vērā Padomes Septīto un Astoto ikgadējo ziņojumu, saskaņā ar Rīcības kodeksa 8. operatīvo noteikumu(2),

‐   ņemot vērā 2006. gada 2. jūnijā Padomes darba grupā par konvencionālo ieroču eksportu panākto vienošanos par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu atjaunotajiem norādījumiem (turpmāk - norādījumi)(3),

‐   ņemot vērā Padomes atjaunoto Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu (ekipējums, uz ko attiecas Eiropas Savienības Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu)(4), kas aizstāj 2005. gada 25. aprīlī sākotnēji pieņemto sarakstu,

‐   ņemot vērā Padomes 2002. gada 12. jūlijā pieņemto Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanās un izplatīšanas apkarošanai, un ar ko atceļ Vienoto rīcību 1999/34/KĀDP(5),

‐   ņemot vērā ES Programmu konvencionālo ieroču nelegālās tirdzniecības novēršanai un apkarošanai, ko apstiprināja 1997. gadā 26. jūnijā Vispārējo lietu padomē,

‐   ņemot vērā Padomes 2003. gada 23. jūnijā pieņemto Kopējo nostāju par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli(6),

‐   ņemot vērā Padomes 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1504/2004, ar kuru groza un atjaunina Padomes Regulu (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei(7),

‐   ņemot vērā 1995. gada 19. decembra Vasenāras Vienošanos par konvencionālo ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli,

‐   ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju "Droša Eiropa labākā pasaulē",

‐   ņemot vērā ANO Minimālos standartnoteikumus par apiešanos ar ieslodzītajiem(8),

‐   ņemot vērā ES stratēģiju par nelegālu kājnieku un vieglo ieroču un to munīcijas uzkrāšanu un tirdzniecību, ko pieņēmusi 2005. gada 15.–16. decembra Eiropadome(9),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2005. gada 3. oktobrī pieņemtos secinājumus, kuros ir pausts ES atbalsts starptautiskam ieroču tirdzniecības līgumam saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, kas izveidotu saistošus kopējus standartus par starptautisko konvencionālo ieroču tirdzniecību,

–   ņemot vērā, to, ka 2005. gada 6. jūlijā ir stājies spēkā 2001. gadā pieņemtais Protokols par šaujamieroču, to daļu, detaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību ("ANO šaujamieroču protokols"), ko 2001. gada 31. maijā ar rezolūciju Nr. A/RES/55/255 pieņēma ANO Ģenerālā Asambleja,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 2005. gada 8. decembrī pieņemto Lēmumu Nr. 60/519, ar ko apstiprināja starptautisko instrumentu, kas ļauj valstīm savlaicīgi un precīzi apzināt nelegālus kājnieku ieročus un vieglos ieročus un izsekot to izcelsmei,

–   ņemot vērā Pārskata konferenci par panāktajiem rezultātiem Nelegālas kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecības novēršanas, apkarošanas un izskaušanas rīcības programmas īstenošanā visos tās aspektos (ANO Pārskata konference par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem), kas notika no 2006. gada 26. jūnija līdz 7. jūlijam,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 21. marta apspriežu dokumentu par dalībvalstu aizsardzības produktu apriti Kopienā,

–   ņemot vērā ĀKK un ES Kopīgās parlamentārās asamblejas 2006. gada 23. novembrī pieņemto rezolūciju par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un noturīgu attīstību(10),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 17. novembra rezolūciju par Padomes Sesto ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu(11),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par kājnieku ieročiem un viegliem ieročiem(12),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju neatcelt ES ieroču embargo Ķīnai un it īpaši EP 2003. gada 18. decembra rezolūciju(13),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta ikgadējās rezolūcijas par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības cilvēktiesību politiku, un it īpaši Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par cilvēktiesībām pasaulē(14),

‐   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296. pantu,

‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

‐   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0439/2006),

A.   tā kā gadu ilgusī ES Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu pārskatīšana dalībvalstu Konvenciālo ieroču eksporta darba grupas ekspertu līmenī ir beigusies 2005. gada 30. jūnijā, šai darba grupai sagatavojot kopējās nostājas tekstu; tā kā kodekss vēl nav pieņemts kopējās nostājas veidā, kas kavē turpmāko nepieciešamo virzību ieroču eksporta kontroles nostiprināšanā;

B.   tā kā Eiropas Savienībai, ņemot vērā Eiropas Drošības stratēģijā norādītos apdraudējumus, jāvelta visi centieni, lai tā rīkotos un tiktu uztverta kā aktīva un atbildīga globālo procesu dalībniece, vadot pasākumus, kas ir paredzēti, lai apkarotu ieroču izplatīšanu, veicinātu globālu atbruņošanos un izstrādātu ieroču pārvedumu kontroli;

C.   tā kā ES Rīcības kodeksa pārtapšana par Kopējo nostāju iezīmēs ES Rīcības kodeksa turpmāku attīstību, liekot dalībvalstīm sakārtot valsts tiesību aktus atbilstoši ES Rīcības kodeksa standartiem; tā kā tomēr to ir apdraudējušas dažas ES dalībvalstis, bezatbildīgi saistot kodeksa pārtapšanu par kopējo nostāju ar šo valstu divpusējām interesēm atcelt ieroču eksporta embargo uz Ķīnu;

D.   tā kā turpinās ieroču piegādes kontroles attīstība reģionālajā un starptautiskajā līmenī, par ko liecina pretkājnieku mīnu starptautiskais aizliegums (1997. gada Otavas Konvencija) un ar šo aizliegumu saistītā to personu skaita samazināšanās, kas ievainotas vai nonāvētas, izmantojot pretkājnieku mīnas, un tā kā šādai attīstībai ir arī turpmāk nepieciešams pilnīgs ES atbalsts, jo īpaši ņemot vērā ANO Pārskata konferences rezultātus par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, kura notika no 2006. gada 26. jūnija līdz 7. jūlijam Ņujorkā, un īpaši ievērojot panākto attiecībā uz starptautiska ANO ieroču tirdzniecības līguma izstrādāšanu;

E.   tā kā 2005. gada 3. oktobra sanāksmē Luksemburgā Vispārējo lietu un ārlietu Padome paziņoja par savu atbalstu starptautiska ieroču tirdzniecības nolīguma noslēgšanai;

F.   tā kā starptautiskam ieroču tirdzniecības nolīgumam ir būtiska nozīme, jo katru nedēļu tūkstošiem cilvēku tiek nogalināti ar konvencionālajiem ieročiem, jo bezatbildīgi tiek piegādāti ieroči, kas veicina nestabilitāti un nabadzību visā pasaulē, bet starptautiskais ieroču tirdzniecības nolīgums ietvertu starptautiskus ieroču piegādes standartus un palīdzētu novērst to, ka ieroči nonāk nepareizās rokās;

G.   paužot pārliecību, ka Eiropas ieroču eksporta saskaņotas politikas izstrādāšana un īstenošana varētu sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas padziļināšanā;

H.   tā kā Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām teroristiskām organizācijām vai noziedzīgām grupām ir iespējams iegādāties un izmantot daudz konvencionālo ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju;

I.   paužot pārliecību, ka Eiropas Savienības ieroču eksporta politikai jāstiprina un jāpapildina citas Eiropas Savienības ārējās darbības jomas, kas ietver ilgtspējīgas attīstības, krīžu novēršanas un cilvēktiesību sekmēšanas mērķus, cīņu pret starptautisko terorismu un pasākumus, kuru mērķis ir panākt lielāku reģionālo stabilitāti;

J.   tā kā pašreizējās kontroles nepietiekami regulē ieroču detaļu piegādi, licencētu ražošanu aizjūras teritorijās un ieroču ražošanu un eksportu, izmantojot meitas uzņēmumus; tā kā ne visas valstis uzskata par pienākumu nodrošināt, ka to eksports atbilst to saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet pašu šo valstu drošības, sociālekonomiskajās un politiskajās interesēs ir regulēt šo valstu ieroču eksportu, lai garantētu, ka tas neveicina cilvēktiesību pārkāpumus vai konfliktus, un nenovirzītu resursus no noturīgas attīstības;

K.   tā kā ES 2005. gada decembra Stratēģija par nelegālu kājnieku un vieglo ieroču un to munīcijas uzkrāšanu un tirdzniecību atbalsta ANO Drošības Padomes 2004. gada 19. janvāra Prezidenta paziņojumā Nr. S/PRST/2004/1 iekļautos mērķus mudināt ieročus eksportējošas valstis izrādīt visaugstākā līmeņa atbildību darījumos ar kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem;

L.   atgādinot dalībvalstīm par to pienākumu pieņemt visus pasākumus Eiropas aizsardzības bruņojuma tirgus atvēršanai un Komisijas pienākumu turpināt veikt pasākumus saistībā ar tās 2006. gada 21. marta Apspriežu dokumentu, kurā skaidri ir norādīta Rīcības kodeksa nozīme;

M.   tā kā Eiropas Savienības dalībvalstis vienmēr ir bijušas vienas no galvenajām ieroču eksportētājām pasaulē, tā kā jaunattīstības valstīs palielinās to uzņēmumu skaits, kas ar valdības atbalstu iegūst arvien lielāku daļu no ieroču tirgus pasaulē; tā kā valsts līmeņa ieroču eksporta kontroles noteikumi dažādās jaunattīstības valstīs ievērojami atšķiras un tajos ne vienmēr ir iekļauti tādi precīzi kritēriji vai pamatnostādnes attiecībā uz ieroču piegādes atļaujām, kas atspoguļotu attiecīgās valsts saistības, ko tām uzliek starptautiskie tiesību akti;

N.   tā kā Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā ir norādīts, ka 2005. gadā ES dalībvalstis ir izsniegušas licences par ieroču piegādi citu starpā Ķīnai, Kolumbijai, Etiopijai, Eritrejai, Indonēzijai, Izraēlai un Nepālai; pārliecībā, ka nesaņemot precīzāku un pārredzamu informāciju par ieroču piegādēm, par to, cik daudz un kam ir pārdoti ieroči, un kādiem mērķiem, nav iespējams izdarīt secinājumu, ka ar ES Rīcības kodeksa starpniecību būtu izdevies pilnībā pārtraukt to ieroču eksportu, kas acīmredzami tiek izmantoti, lai veicinātu bruņotus konfliktus, cilvēktiesību pārkāpumus un nabadzību;

O.   tā kā bezatbildīgas ieroču piegādes turpina kavēt demokrātiju, ekonomikas un sociālo attīstību daudzās vietās pasaulē, veicina vardarbīgus konfliktus un korupciju, un padara neefektīvu atbalsta sniegšanu attīstības jomā; atzīstot, ka skaidra, efektīva un saskaņota kopējā politika ieroču eksporta kontroles jomā, kas ir noteikta juridiski saistošā Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu, būtu nozīmīgs ieguldījums ES Tūkstošgades augstākā līmeņa sanāksmes un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, citiem vārdiem, ĀKK valstu un citu jaunattīstības valstu noturīgai attīstībai;

1.   atzinīgi vērtē Padomes Septīto un Astoto ikgadējo ziņojumu un atkārtoti uzsver ES Rīcības kodeksa 8. operatīvajā noteikumā paredzēto ikgadējo ziņojumu nozīmi, jo tas ir galvenais mehānisms Rīcības kodeksa pārskatam un stiprināšanai;

2.   atzinīgi vērtē to, ka nesenās prezidentūras (Lielbritānija, Austrija un Somija) uzstāja, ka jāievēro pārredzamības princips, kā rezultātā pastiprinājās dalībvalstu sadarbība to konsultācijās par noraidītajām atļaujām un ziņošanu attiecībā uz datu vākšanu, atspoguļojot datus to ikgadējos ziņojumos, informācijas sniegšanas darbībās ar trešām pusēm un padziļinot dialogu ar Eiropas Parlamentu;

3.   uzskata par nepieņemamu, ka nav veikti nekādi pasākumi, lai pieņemtu kodeksu kopējas nostājas veidā, neskatoties uz to, ka tā tekstu 2005. gada jūnijā ir atbalstījusi COARAM Darba grupa;

4.   atzinīgi vērtē to, ka 2005. gada 26. septembrī tika panākta vienošanās par labākajām metodēm 8. kritērija interpretēšanai (noturīga attīstība), COARM Darba grupai neiebilstot, un cer, ka tās tiks iekļautas nākamajā Norādījumu versijā; tomēr turpina paust bažas par to, ka nav darīts nekas vairāk ka vienīgi esošo normu salīdzināšana; tomēr aicina iespējami drīz pārskatīt 8. kritēriju, lai uzlabotu praksi, piemēram, izmantojot saiknes starp bruņotu vardarbību un nepietiekamu attīstību; atbalsta šā procesa turpināšanu, lai arī attiecībā uz pārējiem kritērijiem uzkrātu paraugpraksi, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un citām ieinteresētajām pusēm;

5.   atzinīgi vērtē nesen izdarīto precizējumu norādījumos par to, ka vienošanās attiecībā uz licencētu ražošanu ārzemēs jāuzskata par eksporta licenci; tomēr atkārtoti pauž patiesas bažas par nesenajiem gadījumiem ES saistībā ar militāro preču ražošanas pārcelšanu uz ārzemēm, tostarp licencētu ražošanu ārzemēs, un aicina pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz licencētas ražošanas pārcelšanu uz ārzemēm jo īpaši un ražošanas jaudas pārcelšanu vispārīgākā nozīmē;

6.   mudina dalībvalstis veikt šādus pasākumus, lai uzlabotu ieroču ražošanas licencēšanas kontroli aizjūras teritorijās;

7.   vēlreiz apstiprina nepieciešamību turpināt attīstīt paziņošanas sistēmu par noraidītām atļaujām; atkārtoti aicina paplašināt informācijas apmaiņu par divpusējām konsultācijām saistībā ar noraidītām atļaujām un apmainīties ar informāciju par šādām konsultācijām un ziņot par tām ES līmenī;

8.   aicina dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst vispārīgai informācijai par valsti, kas saņem ieročus, lai novērstu to, ka tos izmantos teroristu grupas vai ka tie tiks nodoti nepareizai izmantošanai;

9.   atkārtoti aicina dalībvalstis vienoties par to valstu sarakstu, kuras iesaistītas bruņotos konfliktos un uz kurām ieroču eksports vispār jāaizliedz, pamatojoties uz mehānismu, saskaņā ar kuru prezumpciju par atļauju noraidīšanu šādām valstīm uzrauga ar ANO Drošības padomes ieroču embargo uzraudzības mehānismu starpniecību vai attiecīgas ES darba grupas; ņemot to vērā, aicina dalībvalstis saskaņot savu politiku attiecībā uz ieroču eksportu uz Tuvo Austrumu reģionu atbilstoši Rīcības kodeksam;

10.   iesaka dalībvalstu eksporta kredītaģentūrām, pildot savus uzdevumus veicināt valdības atbalstītus privātus ieguldījumus uzņēmējdarbībā ekonomiski nestabilos reģionos un jo īpaši jaunattīstības valstīs, ievērot politiku, kas paredz neīstenot pārapdrošināšanu līgumiem, kas paredz militāru ražojumu eksportu uz trešām valstīm, piešķirot aizdevumus vai citu veidu garantijas gadījumos, ja saņēmēji nesamaksā par precēm; uzstāj, ka jebkuri līdz šim piešķirti aizdevumi nevar palielināt saņēmējvalsts valsts parādu, ne arī tos var uzskatīt par oficiālu palīdzību attīstības jomā;

11.   atzinīgi vērtē papildu pārredzamību astotajā ziņojumā, izveidojot atsevišķu iedaļu A. tabulā par eksportu uz valstīm, kurām ir noteikts embargo; aicina Politikas un drošības komiteju īstenot regulāru dialogu par Kodeksa un Norādījumu piemērošanu (jo īpaši par paraugprakses piemērošanu) attiecībā uz ieroču eksportu uz valstīm, kas ir iekļautas Novērojamo valstu sarakstā (vai tiek pakļautas ES Apvienotā Situācijas centra veicamai sīkai analīzei); aicina iesaistīt Eiropas Parlamentu šo jautājumu apspriešanā;

Kopējā nostāja

12.   uzskata, ka skaidrai, efektīvai un saskaņotai kopējai ieroču eksporta uzraudzības politikai, kuras pamats ir juridiski saistošs ES Rīcības kodekss, var būt izšķiroša loma cīņā pret terorismu un konfliktu novēršanā, kā arī reģionālās stabilitātes veicināšanā un cilvēktiesību sekmēšanā;

13.   aicina pašreizējo prezidentūru un dalībvalstu valdības izskaidrot, kāpēc kodekss nav pieņemts kopējas nostājas veidā, neskatoties uz to, ka tā tekstu 2005. gada jūnijā ir atbalstījusi COARAM Darba grupa;

14.   atzinīgi vērtē paraugprakses izstrādāšanu saskaņā ar Norādījumiem, tomēr pauž nožēlu, ka neizdošanās pārveidot kodeksu par kopējo nostāju pašreiz mazina turpmāku ES eksporta kontroļu attīstību, jo īpaši tādās svarīgās jomās kā nemateriālie pārvietojumi, starpniecības kontroles un darbības, lai veiktu ES eksporta kontroļu vispārēju saskaņošanu;

Dialogs ar Eiropas Parlamentu

15.   atzinīgi vērtē to, ka ikgadējā ziņojuma ir iekļauta īpaša nodaļa par dialogu ar Eiropas Parlamentu;

16.   atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes, Austrijas un Somijas prezidentūru iniciatīvas, kas Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejai ar savu darbu palīdzēja izstrādāt kodeksu, kā arī faktu, ka tās īpašu uzmanību pievērsa pārredzamībai un dialogam;

17.   atzinīgi vērtē Austrijas un Somijas prezidentūras doto iespēju Eiropas Parlamenta referentam iesaistīties diskusijā un apmainīties ar informāciju Konvenciālo ieroču eksporta darba grupas sanāksmē attiecībā uz Eiropas Parlamenta ziņojuma un Padomes ikgadējā ziņojuma sagatavošanu;

18.   atzinīgi vērtē Astotajā gada ziņojumā minēto lēmumu kā pasākumu palielinātas pārredzamības un uzticēšanās veidošanai par to, ka katrai prezidentūrai jācenšas rīkot tikšanos ar Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomiteju, kā arī regulāri aicināt Parlamenta referentu uz Konvenciālo ieroču eksporta darba grupas sanāksmēm vienu reizi prezidentūras laikā;

19.   aicina plašāk Eiropas Parlamentu informācijas sniegšanas darbībās, jo īpaši attīstot prioritāras pamatnostādnes, lai veicinātu starptautiska ieroču tirdzniecības līguma izstrādāšanu un izvērstu sadarbību un konsultācijas ar ieinteresētajām trešām pusēm, tostarp starptautiskām nevalstiskām organizācijām un aizsardzības rūpniecību;

20.   mudina Padomi pieprasīt ikvienai dalībvalstij publicēt valsts ziņojumus atbilstoši pieņemtajiem obligātajiem standartiem un pieprasīt, lai šādus ziņojumus nosūtītu Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem;

21.   aicina organizēt ikgadējas debates starp Eiropas Parlamentu un valsts parlamentiem par to novērtējumu attiecībā uz to sasniegtajiem rezultātiem, lai panāktu pārredzamību attiecībā uz to rīcību saistībā ar ieroču eksportu un 1998. gada Rīcības kodeksa īstenošanu;

Pagaidu pasākumi pēc ieroču embargo atcelšanas

22.   atzinīgi vērtē Sestajā gada ziņojumā iekļauto mērķi par pasākumu kompleksa un īpašu mehānismu izstrādāšanu, lai regulētu ieroču eksportu uz valstīm, kurām ieroču embargo atcelts;

23.   atgādina Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2004. gada 11. oktobra Lībijas sanāksmē izdarītos secinājumus, kuros tika deklarēts: "Padome atgādināja, ka ES Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu tiks piemērots ieroču pārvedumiem uz Lībiju un nolēma, ka Padome pašreiz izstrādā īpašu ieroču pārvedumu režīmu valstīm, attiecībā uz kurām ir atcelts embargo ("pasākumu kopums"), ko piemēros"; aicina prezidentūru norādīt šā pasākumu kopuma statusu;

24.   apzinās, ka viss "pasākumu kopums" vēl nav izstrādāts tā, lai pilnībā nodrošinātu to ar īpašu uzraudzības mehānismu; tādēļ atgādina tā iepriekšējo nostāju, ka pilnīga uzraudzība ir nepieciešama arī pēc embargo atcelšanas, un ka vajag ieviest pārskata mehānismu pasākumu kompleksa novērtēšanai un pārskatīšanai, ja tas ir nepieciešams, un regulārai situācijas uzraudzīšanai dalībvalstīs, kas atcēlušas embargo, ņemot vērā iemeslus embargo atcelšanai; mudina COARM regulāri pārskatīt šo mehānismu un ziņot Eiropas Parlamentam par šādām konsultācijām;

25.   atgādina, ka dalībvalstīm jābūt iespējai savstarpēji konsultēties par ieroču eksporta licenču piešķiršanu attiecībā uz valstīm, kurām ieroču embargo atcelts; aicina saistībā ar nākamo ikgadējo ziņojumu vākt datus un publicēt tos ziņojumā par šādu konsultāciju satura būtību un rezultātiem;

26.   uzsver, cik svarīgi uzlabot informācijas savlaicīgu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši attiecībā uz atteikumiem izsniegt licences un pasākuma kompleksa darbību;

Vienlīdzīgi kritēriji

27.   mudina dalībvalstis piemērot vienlīdzīgus kritērijus trešo valstu novērtēšanai, apsverot ieroču eksporta ierobežojumus vai ieroču embargo, pamatojoties uz cilvēktiesību pārkāpumiem vai pieaugošu nestabilitāti reģionā;

28.   uzskata, ka Ķīnai uzlikto embargo nedrīkst atcelt, kamēr nav panākts pilnīgs un noturīgs uzlabojums situācijā attiecībā uz cilvēktiesībām un sociālajām un politiskajām brīvībām; uzsver, ka ieroču eksports mazinās mieru un stabilitāti Austrumāzijā un palielinās reģionālās nestabilitātes briesmas, jo īpaši pēc krīzes, ko izraisīja kodolizmēģinājumi Ziemeļkorejā;

29.   izsaka dziļu nožēlu par acīmredzamo ieroču embargo pārkāpšanu, ko izdarījušas visas Darfūras konfliktā iesaistītās puses, kā par to informēja ANO Drošības padomes nosūtītie eksperti un par izrietošo naidīguma eskalāciju Darfūrā iepriekšējos mēnešos;

Norādījumi un paraugprakse kritēriju interpretēšanā

30.   atzinīgi vērtē pašreiz notiekošo Norādījumu attīstīšanu, kas ir lietderīgs un praktisks instruments attiecībā uz Kodeksa kritēriju interpretēšanas saskaņošanu;

31.   atzīmē izmaiņas Norādījumos, jo īpaši pamatnostādnes attiecībā uz 2., 7. un 8. kritēriju; mudina turpināt to precizēšanu atbilstoši kodeksa attīstībai, piemēram, ņemot vērā papildu pamatnostādnes attiecībā uz 3. un 4. kritēriju aicina kā vispārēju kritēriju pielietot cilvēktiesību ievērošanu;

Valstu ziņošanas procedūras

32.   atzīst, ka ir veiktas pakāpeniskas darbības, lai uzlabotu datu vākšanu un apmaiņu dalībvalstu starpā, norāde uz kurām jāiekļauj ikgadējos ziņojumos, tostarp būtiski uzlabojumi datu atspoguļošanā Astotajā ikgadējā ziņojumā; tomēr aicina būtiski uzlabot valstu ziņošanas procedūras, lai palielinātu pārredzamību un sekmētu dalībvalstu pareizu novērtēšanu par ES Rīcības kodeksa piemērošanu;

33.   aicina dalībvalstis racionalizēt savas ieroču eksporta licencēšanas procedūras, precizēt attiecīgās iekšzemes institucionālās procedūras un pienākumus un novērst jebkuras tādas neskaidrības šo valstu sistēmās attiecībā uz eksporta licenču procedūrām "militāriem" un "nemilitāriem" ieročiem, kuras ieroču eksportētāji var izmantot, lai būtu iespējams ievest kājnieku ieročus un vieglos ieročus konfliktu reģionos kā "nemilitārus" ieročus;

34.   mudina Padomi pieprasīt ikvienai dalībvalstij publicēt valsts ziņojumus, kas atbilst pieņemtajiem obligātajiem standartiem;

35.   mudina pieņemt kopīgus ziņojumu standartus, kuri visām dalībvalstīm stingri jāievēro, tostarp standartus par saņēmējvalstī izsniegto eksporta un starpniecības licenču skaitu, kā arī informāciju par atteikumiem izsniegt licences, katras eksportam licencētās militārās preces pilnīgu aprakstu un skaitu, kā arī norādi par militāro preču galīgo saņēmēju; mudina turpmāk iekļaut valstu ziņojumos informāciju par ieroču eksporta finansējumu, piemēram par valsts aizdevumiem un aizdevumu garantijām;

Pārvedumi Kopienas iekšienē

36.   uzstāj, ka jāsaglabā stingras un pārredzamas valsts līmeņa eksporta kontroles, kamēr dalībvalstis būs saskaņojušas to eksporta kontroles politiku tādā apjomā, kas ļautu tām pārveidot Rīcības kodeksu par juridisku instrumentu, ar kura starpniecību varētu regulēt ieroču eksporta licenču piešķiršanu, tā pārvaldību (tostarp arī gala patēriņu) un pārbaudīšanu gan Kopienas iekšienē, starptautiskā līmenī;

ES konsolidētā ziņojuma uzdevumi un saturs

37.   atzīstot Padomes vēlmi izlases veidā ņemt vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējos ieteikumus par ES konsolidētā ziņojuma uzlabošanu, mudina Padomi īstenot veikt šādus svarīgus pasākumus:

Atpakaļizvedamo preču iekļaušana

38.   aicina atcelt jaunos norādījumus par "preču iekļaušanu" un aicina visas dalībvalstis atkārtoti apstiprināt savu apņemšanos piemērot Rīcības kodeksu atpakaļizvedamajām sastāvdaļām;

Gala patēriņš

39.   atzinīgi vērtē prioritāros norādījumus par ieroču kontroli pēc eksporta un mudina dalībvalstis vienoties par ieroču piegāžu un gala patēriņa/lietotāju saņēmējvalstīs uzraudzības un pārbaudes procedūrām; iesaka dalībvalstīm izstrādāt informācijas apmaiņas mehānismus un izveidot datu bāzi, iekļaujot tajā informāciju par ieroču gala patēriņu saņēmējvalstīs, iekļaujot faktus par ieroču neatbilstošu pielietošanu un/vai novirzīšanu citur, kā arī dalībvalstu apmaiņas informāciju par ieroču piegāžu un eksportēto ieroču gala patēriņa un lietotāju pārbaudēm;

40.   aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis īstenot efektīvākas metodes divējāda lietojuma preču eksporta un atpakaļizvešanas kontrolei, lai novērstu risku, ka nevēlami gala lietotāji trešās valstīs varētu piekļūt paaugstinātas bīstamības precēm, tostarp nevalstiskas ieinteresētās puses;

41.   mudina dalībvalstis regulāri sekot līdzi situācijai cilvēktiesību jomā valstīs, kas importē ieročus;

Valstu informācijas sniegšanas pasākumi

42.   atzinīgi vērtē atbildi uz Eiropas Parlamenta aicinājumu plašāk publicēt informāciju datu bāzē, iekļaujot tajā ziņas par informācijas sniegšanas darbībām, kā noteikts Sestajā un Septītajā ikgadējā ziņojumā;

43.   iesaka dalībvalstīm rūpīgi noteikt galveno informācijas sniegšanas pasākumu prioritātes un turpināt izmantot šo mehānismu informācijas koordinēšanai un vākšanai par šādām darbībām;

44.   atzinīgi vērtē pozitīvo atbildi uz Eiropas Parlamenta pieprasījumu Padomei sniegt Eiropas Parlamentam precīzu informāciju par Trijotnes sanāksmēm attiecībā uz ieroču eksporta kontroli un īpašiem darbsemināriem un semināriem par konvencionālo ieroču eksporta uzraudzību ar tādām valstīm kā Ķīna un Rietumbalkānu valstis; ierosina, ka deputāti jāaicina piedalīties šādos semināros kā novērotāji;

45.   aicina Padomi gan visās Trijotnes sanāksmēs, gan attiecībās ar trešām valstīm un reģionālām un starptautiskām organizācijām veicināt izpratni par Rīcības kodeksa principiem, un uzsvērt tāda starptautiska nolīguma nepieciešamību, kas noteiktu vispārējus ieroču vispasaules tirdzniecības principus;

Ieroču tirdzniecības starpniecība

46.   aicina dalībvalstis, kuras vēl neatbilst kopējās nostājas izvirzītajām prasībām par ieroču tirdzniecības starpniecības uzraudzību, sagatavot grafiku par šīs nostājas ievērošanu;

47.   turpina mudināt dalībvalstis uzlabot kopējās nostājas par ieroču tirdzniecības starpniecību īstenošanas rezultātus, jo īpaši, izstrādājot valsts tiesību aktus un ieviešot paredzēto informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz ieroču tirdzniecības starpniecību;

48.   rosina ieviest eksteritoriālās kontroles kopējo obligāto praksi, tostarp par ieroču tirdzniecības starpniecības aizliegšanu ieroču embargo pārkāpumu gadījumos gan valsts iekšienē, gan ārpus tās; dalībvalstīm jāseko to valstu piemēriem, tostarp Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Polijas, Slovākijas, Somijas un Ungārijas, kuras pieprasa licences militāro preču tirdzniecības starpniecībai ārzemēs; dalībvalstīm vismaz jāseko Vācijas piemēram, kur kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecības starpniecība ārzemēs arī tiks licencēta;

49.   iesaka dalībvalstīm turpināt attīstīt kopējo nostāju par ieroču tirdzniecības starpniecību, izveidojot valstu reģistrus, kuros iekļauj visus zināmos ieroču tirdzniecības starpniekus, informāciju par pārvadājumiem un finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar militārā aprīkojuma nodošanu trešām valstīm; pamatojoties uz šo reģistru, šāda veida informācijai jābūt vienlīdzīgā mērā pieejamai visām dalībvalstīm; mudina paplašināt ieroču tirdzniecības starpniecības datu bāzi, iekļaujot tajā informāciju par konsultēšanos attiecībā uz atļaujām, kuras iepriekš noraidītas;

50.   ierosina, ka jāveic visi pasākumi, lai novērstu starpnieku iniciatīvas bezatbildīgi iegūt un eksportēt tos ieročus uz trešām valstīm, kas iepriekš uzkrāti saistībā ar Eiropas Drošības un aizsardzības politiku un citām ārējām operācijām, kurās ir iesaistīta ES un tās dalībvalstis (kā tas bija Bosnijā Hercegovinā);

Privāti aizsardzības uzņēmumi

51.   atzīmē, ka Amerikas Savienotās Valstis ir paplašinājušas to tiesību aktu noteikumu darbības jomu, kas reglamentē militāro preču eksportu, attiecinot tos arī uz privātiem aizsardzības uzņēmumiem un tāpēc aicina arī ES apsvērt līdzīgus pasākumus un paplašināt Rīcības kodeksa darbības jomu, attiecinot to arī uz privātiem drošības dienestiem; veicot pirmo pasākumu, ES varētu Kopējam militāro preču sarakstam pievienot šādas darbības un pakalpojumus, kuriem ir nepieciešama eksporta atļauja : personālsastāva un teritorijas bruņota apsargāšana, transporta bruņota aizsardzība, apmācības par militārajiem ieročiem un ekipējumu; stratēģiskā un taktiskā apmācība, drošības jomas reforma, konsultācijas militārajā un drošības jomā, militārā loģistika, pretizlūkošanas dienesti un operatīvais atbalsts;

Regula par spīdzināšanas iekārtām

52.   atzinīgi vērtē Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 1236/2005 pieņemšanu par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(16)

53.   paplašināt šīs regulas darbības jomu, attiecinot to uz pārvadājumiem Kopienas iekšienē, lai novērstu jebkurus iespējamus pārkāpumus;

ES paplašināšana

54.   atzinīgi vērtē to, ka Septītajā un Astotajā ikgadējā ziņojumā ir ņemts vērā Parlamenta ieteikums, ka jāpārbauda, kā vislabāk varētu iesaistīt un atbalstīt pievienošanās valstis un jaunās kaimiņvalstis, lai nodrošinātu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ieroču eksporta kontroli un Rīcības kodeksā iekļauto principu un kritēriju neierobežotu īstenošanu;

55.   aicina Padomi publicēt ziņojumu par ieroču pārvadāšanas kontroles sistēmu un praksi katrā valstī, par kuru tiek pārbaudīta gatavībai dalībai ES pirms tiek atļauta šīs valsts pievienošanās, kā arī par progresu attiecībā uz ikvienas tādas valsts gatavību pievienoties, kas neatbilst ES pārvadāšanas kontroles standartiem, nosakot, ka gatavība pievienoties ir atkarīga no minēto standartu ievērošanas; prasa rūpīgi novērot ieroču piegādes kontroles sistēmu un praksi visās valstīs, kas ir iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma procesā, kaut arī tām vēl nav piešķirts ES kandidātvalsts statuss;

Starptautiskie procesi ‐ Starptautisks ieroču tirdzniecības līgums

56.   uzsver ES un tās dalībvalstu aktīvas darbības nepieciešamību citu valstu, reģionālo un starptautisko procesu atbalstam;

57.   aicina Padomi un Komisiju noteikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu ANO Rīcības programmas piecas prioritārās jomas, proti, starpniecību, marķēšanu un izsekošanu, munīciju, attīstību un tehnisko palīdzību, kā arī izstrādāt ANO Rīcības programmu papildinošus pasākumus;

58.   aicina ES prezidentūru un dalībvalstis vērst savu diplomātisko darbību par labu starptautiskam ieroču tirdzniecības nolīgumam, ar enerģiskiem un noteiktiem pasākumiem īstenojot 2006. gada 26. oktobrī ANO Ģenerālas Asamblejas Pirmās komitejas sesijā pieņemto rezolūciju, kuras mērķis ir panākt, lai tiktu noslēgts iedarbīgs un juridiski saistošs starptautisks ieroču tirdzniecības nolīgums, kurā būtu noteikti obligāti starptautiskie standarti attiecībā uz ieroču piegādēm;

59.   aicina Padomi un Eiropas Komisiju nākamajās pārrunās par Eiropas Kaimiņattiecību politiku un Partnerības un sadarbības līgumiem iekļaut stingru atbalstu ES ieroču tirdzniecības embargo;

60.   aicina dalībvalstis pašām atkārtoti apņemties ievērot principu, ka Rīcības kodeksa kritēriji netiks apdraudēti, īstenojot plašākus ārpolitikas mērķus;

o
o   o

61.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO Ģenerālās asamblejas ģenerālsekretāram.

(1) Dokuments Nr. 8675/2/98, Brisele, 1998. gada 5. jūnijs. (2) OV C 328, 23.12.2005., 1. lpp.; OV C 250, 16.10.2006., 1. lpp. (3) Dokuments Nr. 10713/06, Brisele, 2006. gada 20. jūnijs. (4) OV C 66, 17.3.2006, 1. lpp. (5) OV L 191, 19.7.2002., 1. lpp. (6) OV L 156, 25.6.2003, 79. lpp. (7) OV L 281, 31.8.2004, 1. lpp. (8) ANO Obligātie standartnoteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem, kurus pieņēma 1955. g. Ženēvā ANO Pirmajā kongresā par organizētās noziedzības novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, ko ANO Ekonomikas un Sociālo lietu padome apstiprinājusi ar 1957. g. 31. jūlija rezolūciju 663 C (XXIV) un 1977. g. 13. maija rezolūciju 2076 (LXII). (9) Dokuments 5319/06, 2006. gada 13. janvāris. (10) ĀKK-ES dokuments 3892/06/gal. versija. (11) OV C 280 E, 18.11.2006, 443.lpp. (12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0274. (13) OV C 91E, 15.4.2004., 679. lpp. (14) OV C 104 E, 30.4.2004., 1048. lpp. (15) Attiecībā uz šiem papildus jautājumiem skat.: Eiropas Savienības rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu ‐ Ikgadējā ziņojuma uzlabošana. SIPRI politikas dokuments Nr. 8, SIPRI 2004. gada novembrī. (16) OJ L 200, 30.7.2005, p. 1.