Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 266. un 267. pantu, ar ko izveido Eiropas Investīciju banku (EIB) un Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots EK līgumam,

–   ņemot vērā EIB grupas 2005. gada darbības pārskatu, tās Kopējo darbības plānu 2006.– 2008. gadam, Eiropas Investīciju fonda (EIB) ikgadējo pārskatu par 2005.gadu, Revīzijas komitejas ikgadējos pārskatus par 2005.gadu, Pārvaldības komitejas atbildes, 2005. gada pārskata ziņojumu par operāciju novērtējumu, kā arī EIB prezidenta uzklausīšanu pirms attiecīgās Parlamenta komitejas sēdes 2005. gada 20. jūnijā,

–   ņemot vērā Eiropas rīcību izaugsmei, kas tika atbalstīta Prezidentūras secinājumos, kas tika pieņemti pēc 2003. gada 12. un 13. decembrī Briselē notikušās Eiropadomes sēdes,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 8. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2003. gada darbības pārskatu(1) un 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par situāciju Eiropas ekonomikā: priekšziņojums par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2006. gadam(2),

–   ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2004. gada Vides ziņojumu,

–   ņemot vērā EIB 2006. gada 2. oktobra publikāciju Sociālais novērtējums projektiem ārpus Eiropas Savienības ‐ Eiropas Investīcijas bankas pieeja,

–   ņemot vērā Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvenciju), saskaņā ar kuru Kopiena ir apņēmusies nodrošināt "pieejas tiesības informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem",

–   ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. punktu un 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0011/2007),

A.   tā kā EIB ir publiska banka ar politisku ievirzi, kuru izveidoja ar EK līgumu kā galveno finanšu institūciju, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu;

B.   tā kā Eiropas ekonomikas izaugsmes potenciāls joprojām ir pārāk mazs, proti, aptuveni 2 %, kas ir daudz zemāks rādītājs nekā citās pasaules zonās, un tas nav pietiekošs, lai nodrošinātu darbavietas vairāk nekā 12 miljoniem eiropiešu, kuri ir bez darba, kā arī nepietiekošs paplašinātas Eiropas attīstībai;

C.   tā kā 2005. gadā EIB piešķīra aizdevumus EUR 47 400 miljonu apmērā, no kuriem EUR 42 300 miljonus piešķīra dalībvalstīm, EUR 2 000 miljonus kandidātvalstīm, un EUR 3 100 miljonus asociētajām valstīm un tā kā aptuveni EUR 9 000 miljonus sadalīja ar starpniekbanku palīdzību;

D.   tā kā no EIB grupas piešķirtajiem aizdevumiem EUR 34 000 miljonus atvēlēja ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, EUR 10 700 miljonus iniciatīvai "Jauninājumi 2010", EUR 12 300 ‐ vides aizsardzībai, EUR 8 200 miljonus Eiropas komunikāciju tīklu attīstībai, EUR 4 200 miljonus mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, EUR 3 600 miljonus kā ieguldījumu Eiropas ārējās sadarbības un attīstības atbalsta politikā, EUR 400 miljonus atvēlēja riska kapitāla fondiem un EUR 1 700 miljonus ‐ MVU garantijām;

E.   tā kā Komisijas Integrētajās vadlīnijās izaugsmei un nodarbinātībai 2005.–2008. gadam (COM(2005)0141) ir norādīta nepieciešamība sekmēt uzņēmējdarbības kultūru un jaunu uzņēmumu radīšanu, un šos mērķus var sasniegt, uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pieeju finansējumam;

F.   tā kā MVU Eiropas Savienībā, kopumā 23 miljoni, kas veido pusi no ES ekonomikas un nodarbina divas trešdaļas no Eiropas darba ņēmējiem, ir nozīmīga loma ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā;

G.   tā kā ir vajadzīga jauna Eiropas enerģētikas politika, lai stātos pretim augstajām enerģijas cenām, nodrošinātu piegāžu drošību, un apturētu klimata pārmaiņas;

1.   apsveic EIB ar 2005. gada darbības pārskatu, kā arī ar tās caurspīdīguma palielināšanos attiecībā uz sabiedrību un ar kontroles sistēmu uzlabošanu; mudina EIB turpināt darbu Eiropas ekonomikas attīstīšanai;

Stratēģija un darbības

2.   atzinīgi vērtē to, ka EIB ir akceptējusi Lisabonas stratēģijas mērķus izaugsmes un nodarbinātības jomā un atzinīgi vērtē EIB izdarītās izmaiņas savā darbībā šo mērķu sasniegšanai; šajā sakarā uzskata, ka vajadzētu uzdot jautājumu par to, vai EIB pieejamie līdzekļi ir pietiekami minēto mērķu sasniegšanai;

3.   norāda, ka 2005. gada EIB stratēģijas pārskatā, Eiropas Savienībā ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšana joprojām paliek EIB pamatuzdevums; tādēļ pieprasa, lai EIB darbība šajā jomā koncentrētos uz mazāk attīstītajiem reģioniem;

4.   mudina, lai EIB, attiecībā uz iniciatīvu "Jauninājumi 2010", finansētu projektus, kuri ir tieši saistīti ar jauninājumiem; saistībā ar izglītību un apmācību, aicina, lai pilnībā atbalstītu Eiropas Savienības mērķi kļūt par zināšanu sabiedrību īpaši atbalstot izglītības projektus, kas saistīti ar jauninājumiem, gan augstākajā, gan pamatizglītībā nolūkā palielināt Eiropas cilvēku potenciālu; atbalsta EIB centienus panākt vismazāk attīstīto reģionu iekļaušanos uz zināšanām balstītā ekonomikā;

5.   atzinīgi vērtē, ka EIB ir sasniegusi savu mērķi veltīt no 30 līdz 35 % no individuāliem aizdevumiem Eiropas Savienības iekšienē projektiem, kuri ir paredzēti dabiskās vai pilsētas vides aizsardzībai jeb uzlabošanai; norāda, ka no kopējā aizdevuma ES iekšienē, 60 % tika piešķirti saistībā ar pilsētas vidi (sabiedriskajam transportam, pilsētas atjaunošanai), turpretim tikai 20 % bija paredzēti energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas idejas attīstībai, un tādēļ uzstāj, lai tādēļ EIB saskaņotāk sadala līdzekļus, kuri paredzēti apkārtējās vides aizsardzībai;

6.   atzinīgi vērtē EIB nolūku izstrādāt jaunu rīcības plānu, iekļaujot tajā jaunos Eiropas Savienības mērķus enerģētikā; aicina, lai EIB pieņem tālejošākus finansēšanas mērķus gan atjaunojamās enerģijas jomā, gan programmām, kuras uzlabo energoefektivitāti, it īpaši jaunajās dalībvalstīs un MVU sektorā, kurā ir lielāka iespēja veikt uzlabojumus;

7.   apsveic EIB saistībā ar tās finanšu katalizatora lomu, it īpaši attiecībā uz aizdevumiem, kuri paredzēti tādas valsts un privātās sadarbības atbalstīšanai, kura veicina privātā sektora dalību Eiropas komunikāciju tīklu finansēšanā; aicina, lai tiktu izveidots ES garantijas instruments īpaši Eiropas transporta tīklu projektiem, lai novērstu risku, ka sākotnējā darbības posmā ieņēmumi var nesasniegt gaidīto līmeni; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot enerģētikas tīklu dimensiju uz dalībvalstīm un starp tām, lai veicinātu iekšējā tirgus radīšanu energoapgādei un tās sadalei;

8.   uzskata, ka EIB darbībām ir jāatspoguļo paplašinātās Eiropas Savienības vajadzības; norāda, ka EIB nav pastāvīgas delegācijas Baltijas jūras reģionā, kas aptvertu Baltijas valstis, Dāniju, Somiju, Zviedriju un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis;

9.   pieprasa lielāku saskaņotību EIB ārējās pilnvarās, gan saistībā ar līdzekļu pietiekamību visam jauno pilnvaru periodam, gan ar to sadali pa ģeogrāfiskām teritorijām; uzsver, ka Latīņamerikai piešķirtie aizdevumi nav pietiekami, proti, tie veido tikai 2,5 % no kopsummas, kas paredzēta projektiem ārpus Eiropas Savienības; atzinīgi vērtē jauno iniciatīvu saistībā ar EIB aizdevumu apvienošanu ar ES atbalstu subsīdiju veidā reģionālās infrastruktūras projektiem Āfrikā, kā arī citas iniciatīvas, kas atbalsta Āfrikas attīstības programmu, kuru jāattīsta, pamatojoties uz ilgtspējības kritērijiem vides, sociālajā un ekonomiskajā jomā; mudina EIB kopā ar vispārējiem aizdevumiem Vidusjūras reģiona partnervalstīm, īstenot tehnisko palīdzību, lai veicinātu vietējā finanšu sektora attīstību un reformēšanu;

10.   atzinīgi vērtē, ka 2005. gadā EIB Valde piecu galveno mērķu vidū iekļāva atbalstu MVU; atbalsta EIB pūliņus attīstīt finanšu instrumentus, kuri būtu pielāgoti MVU vajadzībām, kā arī lai aizdevumi finanšu iestādēm MVU atbalstam veidotu vairāk nekā 50% no katru gadu finanšu iestādēm izsniegto aizdevumu kopapjoma;

Darbību veidi

11.   atzinīgi vērtē sadarbības pastiprināšanos ar Komisiju jaunajās programmās, kuru mērķis ir izdevumu efektivitātes palielināšana, pateicoties EIB iegūtajai pieredzei, it īpaši programmai par Apvienoto atbalstu projektiem Eiropas reģionos (JASPERS );

12.   uzsver, ka vairāki jauni finanšu instrumenti, kurus pārvalda EIB un EIF (Eiropas Investīciju fonds), dos ieguldījumu neatlīdzināmās palīdzības ietekmes paplašināšanā; atzinīgi vērtē to, ka iniciatīva Eiropas Apvienotie resursi mikro, mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem (JEREMIE) jau darbojas, jo tā ar EIF darbību (pārveidojot subsīdijas vairākos finanšu produktos, kuri ir paredzēti MVU) var radīt pastiprinošu efektu, sasniedzot pat desmitkārtīgu struktūrfondu budžeta apjomu;

13.   uzskata, ka jaunos sadarbības un finansēšanas veidus ir rūpīgi jānovērtē, lai novērstu ar tiem saistītos iespējamos administratīvos šķēršļus;

14.   atgādina EIB, ka tās aizdevumiem nav jāaizvieto, piedāvājot izdevīgākus noteikumus finanšu starpniekiestādēm, aizdevumus, kurus jebkurā gadījumā būtu piešķīris privātais sektors;

15.   aicina Revīzijas palātu nodrošināt, ka nosacījumi, kas reglamentē EIB piešķirtos aizdevumus un garantijas, kas saistītas ar ES budžeta līdzekļiem, nedod iespēju noteiktām priviliģētām pusēm netieši gūt labumu no neatļautas palīdzības, kad tās varētu iegūt finansējumu tirgū;

16.   aicina EIB veikt rūpīgu pētījumu par reālo EIB investīciju ieguldījumu reģionālajā attīstībā, tiklīdz ir izanalizēta arī ES politikas ietekme ieviest attiecīgus rādītājus, saskaņā ar EIB Operāciju novērtējuma daļas ieteikumiem;

17.   iesaka EIB, palielinot to finanšu starpniekiestāžu skaitu katrā valstī, kurām ir atbilstīgas speciālās zināšanas un kreditēšanas spējas, lai atbalstītu ES prioritātes, vēl vairāk pastiprināt iespējas piekļūt tās finansējumam, it īpaši attiecībā uz MVU, kas vienlaikus arī uzlabotu apstākļus galīgajiem saņēmējiem;

18.   iesaka, lai EIB savā nākošā gada pārskatā īpaši uzsvērtu attiecības ar bankām, kuras attiecīgo valstu līmenī specializējas aizdevumu izsniegšanā MVU, un atgādina, ka veiksmīga EIB un šo banku sadarbība var nākt tikai par labu MVU;

19.   uzskata, ka ir jāveicina EIB līdzekļu apvienojums ar atļauto valsts atbalstu, lai sniegtu labumu MVU;

Pārredzamība un rezultāti

20.   pieprasa, lai EIB labāk paskaidro novērtēšanas kritērijus, atlasot projektus finansējuma piešķiršanai, un iesniedz savu operāciju novērtējumu ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības ziņā; ierosina, lai EIB publicē informāciju par investīciju projektiem, kuros tā ir iesaistīta, lai rosinātu privātos ieguldītājus dalību šo projektu iespējamajā finansēšanā;

21.   ierosina EIB noteikt skaidrākus kritērijus, lai reglamentētu vispārējo aizdevumu galīgo piešķiršanu; un veicinātu EIB izveidot pārredzamu procedūru, lai noteiktu un novērtētu kā aizdevumus ir izlietojušas starpniekbankas, it īpaši, lai noteiktu vai EIB aizdevumu kvalitāte reāli dod labumu gala saņēmējiem;

22.   aicina EIB nodrošināt darbības standartu saskaņotību ar starptautiskajiem standartiem un paraugpraksi; kā arī izveidot pārredzamu dalības mehānismu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanai EIB pastiprināto sociālo standartu formulēšanā;

23.   aicina, lai EIB izveido jaunu vides sistēmu, pamatojoties uz skaidriem, saistošiem un izpildāmiem obligātajiem standartiem, kuri sniegtu iespēju EIB izskaidrot savas vērtības un standartus visām ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējām kopienām;

24.   atzinīgi vērtē EIB kontroles sistēmas attīstību, piešķirot lielāku svaru darbību ex-post novērtēšanai; atzinīgi vērtē Operāciju novērtējuma daļas veikto novērtējumu kopsavilkumu; atkārto to prasību, kas ietverta 14. punktā 2004. gada 22. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Investīciju bankas darbības pārskatu 2002. gadam(3), ka EIB ir jāsniedz informācija par neveiksmīgiem projektiem, lai varētu mācīties no šīm kļūdām;

25.   atzīmē EIB vēlmi brīvprātīgi iesaistīties starptautiska maksātspējas koeficienta (Bāzele II) noteikšanā; aicina EIB informēt par šī koeficienta noteikšanā izmantotajām metodēm un tā sastāvdaļām; aicina veikt pētījumu par Bāzeles II piemērošanas uzraudzību;

26.   piekrīt EIB pieejai pārredzamības jomā, kas ietverta informācijas publiskošanas politikā, ar kuru iepazīstināja 2006. gada 28. martā ;

27.   pieprasa, lai EIB turpina uzlabot saziņas politiku; prasa, lai EIB tīmekļa vietnes galveno informāciju pārtulkotu visās ES valodās;

28.   pieprasa, lai EIB turpina katru gadu iesniegt gan Eiropas Parlamentam, gan sabiedrībai gada kopsavilkumu par veiktajām darbībām, lai uzlabotu savu sniegumu saskaņā ar iepriekšējām Eiropas Parlamenta rezolūcijām;

o
o   o

29.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Investīciju bankai.

(1) OV C 320 E, 15.12.2005., 66. lpp. (2) OV C 293 E, 2.12.2006., 163. lpp. (3) OV C 104 E, 30.4.2004., 1019. lpp.