Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma Desmitajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2007. gada 28. novembrī Pekinā,

-   ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas 2007. gada 26. novembrī rīkoto atklāto uzklausīšanu par cilvēktiesībām Ķīnā saistībā ar gatavošanos Olimpiskajām spēlēm,

-   ņemot vērā ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga sarunu kārtas, kas notika 2007. gada 17. oktobrī Pekinā un 2007. gada 15. un 16. maijā Berlīnē,

-   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 6. septembra rezolūciju par divpusēju sarunu un apspriešanās par cilvēktiesību jautājumiem ar trešām valstīm norisi(1),

-   ņemot vērā 2007. gada 15. februāra rezolūciju par Ķīnas valdības un Dalailamas sūtņu dialogu(2),

-   ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(3), kā arī iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu,

-   ņemot vērā 2001. gada 13. decembrī pieņemtās Eiropas Savienības Pamatnostādnes par dialogu cilvēktiesību jomā un 2004. gada 9. decembrī pieņemto novērtējumu par šo pamatnostādņu īstenošanu,

-   ņemot vērā iepriekšējās ikgadējās rezolūcijas par cilvēktiesībām pasaulē,

-   ņemot vērā ANO olimpisko pamieru, ko 2007. gada 31. oktobrī pasludināja Ģenerālā asambleja (A/RES/62/4), aicinot ANO dalībvalstis ievērot un veicināt mieru Olimpisko spēļu laikā,

-   ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienu,

-   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā kopš ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmju mehānisma izveides 1998. gadā Ķīnas un ES attiecības ir ievērojami attīstījušās gan no politiskā, gan ekonomiskā viedokļa;

B.   tā kā ikvienu lēmumu par cilvēktiesību dialoga uzsākšanu pieņem, pamatojoties uz zināmiem Padomes pieņemtiem kritērijiem, īpaši ņemot vērā ES būtiskākās bažas par stāvokli cilvēktiesību jomā attiecīgajā valstī, patiesu attiecīgās valsts varas iestāžu apņemšanos saistībā ar šādu dialogu uzlabot stāvokli cilvēktiesību jomā, kā arī cilvēktiesību dialoga iespējamo pozitīvo ietekmi uz minēto stāvokli;

C.   tā kā 2008. gada Pekinas Olimpiskajām spēlēm jākļūst par lielisku iespēju pievērst pasaules uzmanību stāvoklim cilvēktiesību jomā Ķīnā;

D.   tā kā ES pamatojas uz brīvības un demokrātijas principiem, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un tiesiskumu; tā kā ES uzskata, ka šo principu ievērošana ir ikvienas sabiedrības miera un stabilitātes priekšnoteikums;

E.   tā kā ES un Ķīnas stratēģiskā partnerība ir ļoti nozīmīga ES un Ķīnas attiecībām un tā kā patiesai stratēģiskai partnerībai jābalstās uz kopīgām vērtībām;

F.   tā kā ES un Ķīnas attiecību stiprināšana un padziļināšana palīdzētu veidot konverģentus uzskatus par darbībām, kas jāveic, lai risinātu tādus globālus jautājumus kā klimata pārmaiņas, drošība, terorisms un ieroču neizplatīšana;

G.   tā kā nepārtraukti tiek saņemti satraucoši ziņojumi par cilvēku, it īpaši žurnālistu, cilvēktiesību aktīvistu un reliģisko minoritāšu un mazākumtautību pārstāvju apcietināšanu politisko uzskatu dēļ, aizdomām par spīdzināšanu, plašu piespiedu darba izmantošanu, biežu nāvessoda piemērošanu, kā arī reliģiskās pārliecības un vārda un plašsaziņas līdzekļu, tostarp interneta, brīvības sistemātisku ierobežošanu un stingro kontroli, ko Ķīnas valdības īsteno attiecībā uz informāciju par Ķīnas Tibetas reģionam un piekļuvi tam; tā kā šā iemesla dēļ ir grūti precīzi noteikt cilvēktiesību pārkāpumu apmēru;

H.   tā kā pēdējā desmitgadē ievērojami paplašinājušās Ķīnas saistības un tās ietekme pasaulē; tā kā ES un Ķīnas attiecību pamatā jābūt uzticamībai, demokrātiskām vērtībām un atbildībai,

ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme

1.   atzinīgi vērtē ES un Ķīnas Desmitajā augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu, kurā abas puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos attīstīt visaptverošu stratēģisku partnerību, lai risinātu pasaules mēroga jautājumus, kā arī ES un Ķīnas attiecību turpmāku attīstību un ciešāku sadarbību, lai risinātu daudz un dažādus jautājumus;

2.   pauž nožēlu, ka ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē Padome un Komisija nespēja apņēmīgi izvirzīt apspriešanai cilvēktiesību jautājumus, lai piešķirtu lielāku politisko nozīmi bažām par cilvēktiesību ievērošanu, un ka ES neizmantoja iespēju saistībā ar gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm risināt nopietnas cilvēktiesību ievērošanas problēmas Ķīnā;

3.   aicina Ķīnu un ES nodrošināt līdzsvarotākas tirdzniecības un ekonomiskās partnerattiecības, kas veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo attīstību, it īpaši klimata pārmaiņu, vides un enerģijas jomā;

4.   uzskata, ka Ķīnas uzņēmumu īstenotais ES ražojumu un zīmolu pirātisms un viltošana ir nopietns starptautisko tirdzniecības noteikumu pārkāpums; mudina Ķīnas varas iestādes ievērojami uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzību;

5.   vienlaikus aicina panākt lielāku konsekvenci un saskaņotību starp cilvēktiesībām, no vienas puses, un tirdzniecību un drošību, no otras puses; tādēļ mudina ES nodrošināt, ka uzlabotas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu ir atkarīgas no Ķīnas reformām cilvēktiesību jomā, un šajā saistībā aicina Padomi vispusīgi izvērtēt stāvokli šajā jomā, pirms tā pabeidz darbu pie jebkāda jauna partnerības un sadarbības pamatnolīguma (PSP);

6.   tādēļ atzinīgi vērtē uzsāktās sarunas par PSP, kas aptvers visus ES un Ķīnas divpusējo attiecību aspektus, tostarp efektīvu un darbotiesspējīgu cilvēktiesību klauzulu, kā arī pastiprinātu un ciešāku sadarbību politiskos jautājumos; atkārto prasību par Parlamentu iesaistīšanu visās turpmākajās pušu divpusējās attiecībās, ņemot vērā to, ka PSP nevar parakstīt bez oficiālas Parlamenta piekrišanas;

7.   uzstāj, ka ES jāsaglabā pēc Tjananmeņas notikumiem noteiktais ieroču embargo Ķīnai, kamēr nav panākts būtisks progress cilvēktiesību jautājumos; atgādina ES dalībvalstīm, ka ES Rīcības kodeksā par ieroču eksportu kā viens no kritērijiem ir noteikta cilvēktiesību ievērošana valstī, kura ir šāda eksporta galamērķis;

8.   pauž bažas, ka Ķīnas valdība, neraugoties uz atkārtoti paustu apņemšanos ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (SPPPT), vēl joprojām to nav izdarījusi; tādēļ mudina Ķīnu Konvenciju nekavējoties ratificēt un īstenot;

ES un Ķīnas dialogs cilvēktiesību jomā

9.   izsaka nožēlu, ka fakti par cilvēktiesībām Ķīnā joprojām rada nopietnas bažas; tāpēc uzsver, ka būtiski jāpastiprina un jāuzlabo ES un Ķīnas dialogs cilvēktiesību jomā; aicina Padomi Parlamentam sniegt detalizētāku informāciju; uzskata par būtisku turpināt rīkot ES un Ķīnas juridiskos seminārus par cilvēktiesībām, kuri notiek pirms minētajiem dialogiem un kuros piedalās akadēmiskās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES un Ķīnas akadēmiskās sadarbības tīkla izveidi cilvēktiesību jomā saistībā ar Eiropas Iniciatīvas demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR) 3. mērķi ; aicina Komisiju nodrošināt, ka šis tīkls efektīvi funkcionē sadarbībā ar Eiropas Parlamentu;

10.   uzskata, ka saistībā ar šo dialogu un it īpaši attiecībā uz to ieteikumu piemērošanu, par kuriem puses savstarpēji vienojušās iepriekšējos dialogos, un uz juridiskajiem semināriem ir jāturpina izvirzīt apspriešanai dialoga ar Ķīnu secīgajos posmos izskatītie jautājumi, tādi kā SPPPT ratifikācija, kriminālās tiesvedības sistēmas reforma, tostarp nāvessods un pāraudzināšanas sistēma ar nodarbinātības palīdzību, vārda brīvība, īpaši internets, preses brīvība, brīva piekļuve informācijai, apziņas, domas un reliģiskās pārliecības brīvība, minoritāšu stāvoklis Tibetā, pēc notikumiem Tjananmeņas laukumā aizturēto personu atbrīvošana, kā arī strādājošo un citas tiesības; šajā sakarībā aicina Padomi apsvērt iespēju pagarināt dialogam paredzēto laikposmu un atvēlēt vairāk laika izvirzīto jautājumu apspriešanai; turklāt aicina Padomi un Komisiju īpašu uzmanību pievērst atbilstībai Starptautiskās darba organizācijas konvencijām, it īpaši attiecībā uz neatkarīgām arodbiedrībām un bērnu darbu;

11.   atzīmē Ķīnas apņemšanos atbalstīt ANO Cilvēktiesību padomi tās darbā, kas saistīts ar cilvēktiesību jautājumu ticamu, objektīvu un neselektīvu risināšanu, un aicina pastiprināt sadarbību ANO sistēmā, kā arī sadarbību ar ANO cilvēktiesību struktūrām un ievērot attiecīgajos starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos noteiktos starptautiskos cilvēktiesību standartus, tostarp minoritāšu tiesības;

12.   vērš uzmanību uz to, ka Ķīnai ir jāatļauj vārda, reliģiskās pārliecības un domas brīvība; apstiprina vajadzību, jo īpaši saistībā ar Ķīnas amatpersonām diskusijām par "reliģijas" un it īpaši "likumīgas reliģijas" definīciju, pēc visaptveroša tiesību akta par reliģiju, kurš atbilstu starptautiskiem standartiem un nodrošinātu patiesu reliģiskās pārliecības brīvību; pauž nožēlu par pretrunām starp konstitucionālo ticības brīvību (noteikta Ķīnas Konstitūcijas 36. pantā) un pastāvīgo valsts iejaukšanos reliģisko kopienu lietās, it īpaši attiecībā uz reliģisko lietu ministru apmācību, izvēli, iecelšanu amatā un politiski ideoloģisko ietekmēšanu;

13.   pauž nožēlu, ka Sestā Ķīnas un Tibetas sarunu kārta nebija rezultatīva; aicina puses darīt visu iespējamo, lai turpinātu dialogu, un aicina Ķīnas valdību sākt visaptverošas sarunas, pienācīgi ņemot vērā Dalailamas izteiktās prasības attiecībā uz Tibetas autonomiju; aicina Ķīnu atturēties no spiediena izdarīšanas uz valstīm, kurām ir draudzīgas attiecības ar Dalalaimu;

14.   atkārtoti pauž bažas saistībā ar ziņojumiem par pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā un citās tibetiešu apdzīvotās provincēs, tostarp spīdzināšanu, patvaļīgiem arestiem un aizturēšanu, reliģiskās pārliecības brīvības apspiešanu, patvaļīgiem brīvas pārvietošanās ierobežojumiem un rehabilitāciju darba nometnēs; pauž nožēlu par t. s. "patriotiskās audzināšanas" kampaņu pastiprināšanos Tibetas sieviešu un vīriešu klosteros kopš 2005. gada oktobra, piespiežot tibetiešus parakstīt apliecinājumu, apsūdzot Dalailamu kā bīstamu separātistu; aicina Ķīnu ļaut neatkarīgai struktūrai piekļūt Gedhun Choekyi Nyima, kas ir Dalailamas ieceltais Tibetas Panchen Lama, un viņa vecākiem, kā to lūgusi ANO Bērnu tiesību komiteja;

15.   aicina Ķīnu kā ANO Cilvēktiesību padomes locekli īstenot ieteikumus, ko sagatavojis ANO īpašais referents jautājumos par spīdzināšanu un izdot ANO ekspertiem pastāvīgu ielūgumu uz Ķīnu;

16.   uzskata, ka, gatavojoties Pekinas Olimpiskajām spēlēm, jāpievērš lielāka uzmanība cilvēktiesību jautājumiem; atkārtoti uzsver nepieciešamību ievērot "vispārējos ētikas pamatprincipus" un veicināt miermīlīgas sabiedrības attīstību, kurai rūp "cilvēka cieņas aizsardzība", kā tas noteikts Olimpiskās hartas 1. un 2. pantā;

17.   prasa Starptautiskajai olimpiskajai komitejai publicēt savu vērtējumu par to, kā Ķīna ir pildījusi saistības, ko tā uzņēmās 2001. gadā, pirms Pekinai tikai piešķirtas tiesības rīkot Olimpiskās spēles; uzsver ES pienākumu ņemt vērā šādu novērtējumu, un, izmantojot savu olimpisko tīklu, izveidot pamatu atbildīgai rīcībai Olimpisko spēļu sagatavošanas un norises laikā, kā arī pēc tām;

18.   pauž nopietnas bažas par pēdējā laikā aizvien pieaugošo ar Olimpiskajām spēlēm saistīto politiskās vajāšanas gadījumu skaitu, kas skar cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus, juristus, lūgumrakstu iesniedzējus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, etniskās grupas, piemēram, uigurus, un visu reliģisko ticību pārstāvjus, it īpaši Falun Gong praktizētājus; aicina Ķīnas varas iestādes nekavējoties atbrīvot šos cilvēkus un izbeigt šos cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī ievērojama skaita ēku nojaukšanu Olimpisko spēļu infrastruktūras izveidei, nepiešķirot atbilstīgu kompensāciju;

19.   tāpat pauž bažas par interneta informācijas uzraudzību un cenzūru, un aicina Ķīnas varas iestādes beigt bloķēt tūkstošiem tīmekļa vietnes, tostarp Eiropas plašsaziņas līdzekļu tīmekļa vietnes; aicina Ķīnas varas iestādes atbrīvot rakstnieku Yang Maodong un pārējos 50 kiberdisidentus un interneta lietotājus, kas atrodas Ķīnas cietumos;

20.   aicina Ķīnu veikt konkrētus pasākumus, lai gan Ķīnas, gan ārvalstu žurnālistiem nodrošinātu vārda brīvību, un ievērot preses brīvību; ir īpaši nobažījies par to, ka netiek īstenoti jaunie noteikumi par Ķīnā strādājošiem ārvalstu žurnālistiem, un mudina Ķīnas varas iestādes nekavējoties pārtraukt cenzēt un bloķēt, it īpaši ar starptautisku uzņēmumu palīdzību, tūkstošiem ārvalstīs izveidotu ziņu un informatīvo vietņu internetā; aicina atbrīvot visus žurnālistus, interneta lietotājus un kiberdisidentus, kuri Ķīnā aizturēti par to, ka īstenojuši savas tiesības uz informāciju; atkārtoti aicina Ķīnas varas iestādes noteikt moratoriju nāvessoda izpildei 2008. gada Olimpisko spēļu laikā un atcelt 42 aizliegto personu kategoriju sarakstu;

21.   vērš uzmanību uz secinājumiem, kas izdarīti 2007.gada oktobra vidū notikušajā Ķīnas Komunistiskās partijas Septiņpadsmitajā Tautas kongresā, kurā tika apsvērtas dažādas perspektīvas un atvērtības pakāpes attiecībā uz augstāku, cilvēktiesību jomā noteikto starptautisko kritēriju ieviešanu Ķīnā;

22.   mudina Ķīnu pārtraukt atbalstu režīmam Mjanmā un situācijai Darfūrā;

o
o   o

23.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai, Ķīnas Tautas Kongresam, ANO ģenerālsekretāram un Starptautiskās Olimpiskās komitejas padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0381. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0055. (3) OV C 305 E, 14.12.2006., 219. lpp.