Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2683(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0046/2008

Debates :

PV 30/01/2008 - 16
CRE 30/01/2008 - 16

Balsojumi :

PV 31/01/2008 - 8.8
CRE 31/01/2008 - 8.8

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0031

Pieņemtie teksti
WORD 75k
Ceturtdiena, 2008. gada 31. janvāra - Brisele Galīgā redakcija
Irāna
P6_TA(2008)0031B6-0046, 0048 un 0057/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra rezolūcija par Irānu

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, īpaši attiecībā uz kodolprogrammas jautājumu un cilvēktiesībām, kuras pieņēma 2005. gada 13. oktobrī,(1) un 2005. gada 17. novembrī,(2) tā 2006. gada 15. februāra rezolūciju par Irānas konfrontāciju ar starptautisko sabiedrību(3) un tā 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par Irānu(4) ,

–   ņemot vērā Eiropadomes secinājumus par Irānu, jo īpaši, kas pieņemti 2007. gada 14. decembra sanāksmē,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas 1696(2006), 1737(2007) un 1747(2007) par Irānas kodolprogrammu,

–   ņemot vērā 2007. gada 21. augusta darba plānu, par ko vienojušās Irāna un Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra (SAEA), kura mērķis noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar Irānas kodolprogrammu (iekļauts SAEA valdes 2007. gada 30. augusta ziņojuma (GOV/2007/48) "Drošībās kontroles līguma, kas saistīts ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, ieviešana Irānas Islāma Republikā" pielikumā INFCIRC/711),

–   ņemot vērā SAEA valdes ziņojumus, jo īpaši 2007. gada 15. novembra ziņojumu (GOV/2007/58) "Drošībās kontroles līguma, kas saistīts ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, un Drošības Padomes rezolūciju 1737 (2006) un 1747 (2007) attiecīgo punktu ieviešana Irānas Islāma Republikā",

–   ņemot vērā ASV Izlūkdienesta novērtējuma ziņojumu par Irānas nodomiem un kapacitāti kodolenerģētikas jomā (ASV INZ), kas publicēts 2007. gada 3. decembrī un SAEA ģenerāldirektora Dr. Mohamed El Baradei paziņojumu par šo jautājumu (paziņojums presei 2007/22),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas (ANO ĢA) 2006. gada 19. decembra rezolūciju Nr. 61/176, un jo īpaši ANO ĢA 2007. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/168 par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā ANO ĢA 2007.gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/149 par moratoriju attiecībā uz nāvessoda izmantošanu,

–   ņemot vērā otrās 2007. gada 8.-9. decembrī Teherānā notikušās Eiropas Parlamenta un Irānas parlamenta sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā Padomes Prezidentūras 2008. gada 25. janvāra deklarāciju ES vārdā par nāvessodu Irānā,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Līguma par kodolieroču neizplatīšanu (NPT) IV pantā noteikts, ka nekas šajā Līgumā nav interpretējams tā, ka tas skar līgumslēdzēju pušu neatņemamās tiesības attīstīt atomenerģijas izpēti, ražošanu un izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem bez diskriminācijas un saskaņā ar Līguma I un II pantu;

B.   tā kā Irāna līdz šim nav pārtraukusi visus ar urāna bagātināšanu un pārstrādi saistītos pasākumus, kā arī nav ratificējusi NPT papildprotokolus, kā tas tika pieprasīts ANO DP rezolūcijās 1696 (2006), 1737 (2006) un 1747 (2007), lai atjaunotu ticību tam, ka šī programma paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem,

C.   tā kā Dr. El Baradei iepriekšminētajā 2007. gada 15. novembra ziņojumā atzīmēja, ka ir panākumi īstenojot SAEA drošības pasākumus Irānā un ka tā sniegusi vairāk informācijas par kodolprogrammas iepriekšējiem aspektiem; tā kā viņš tomēr uzsvēra, ka nepieciešana ciešāka sadarbība, lai izskaidrotu pašreizējo rīcību, tostarp par augsti bagātināta urāna pēdām, ko inspektori atrada kodolražotnēs, tā kā viņš neatlaidīgi aicina Irānu cik iespējams ātri īstenot papildprotokolu;

D.   tā kā sarunās ar Dr. El Baradei , kas risinājās 2008. gada 12. janvārī Teherānā, Irānas līderi piekrita sniegt atbildes uz visiem atlikušajiem jautājumiem attiecībā uz agrākajām viņu valsts darbībām kodolenerģijas jomā četru nedēļu laikā;

E.   tā kā ASV INZ tika noteikts, ka Irāna, kas savu kodolieroču programmu pārtrauca 2003. gadā, to līdz 2007. gada vidum nebija atsākusi, tomēr ir bažas par urāna bagātināšanu un tā iespējamo izmantošanu kodolieročiem nākotnē; tā kā sakarā ar šā ASV INZ publicēšanu tika atcelta apsteidzošu militāru darbību iespēja pret Irānu pirms prezidenta Dž. Buša pilnvaru laika beigām;

F.   tā kā G8 valstu vadītāji ikgadējā augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 6.–8. jūnijā Heiligendamnā uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt un ieviest daudzpusējas pieejas mehānismus attiecībā uz kodoldegvielas ciklu kā iespējamo alternatīvu bagātināšanas un pārstrādes pasākumiem valstī;

Par cilvēktiesībām

G.   tā kā situācija Irānas Islāma Republikā attiecībā uz civiltiesību un politisko brīvību ievērošanu pēdējo 2 gadu laikā ir pasliktinājusies, jo īpaši pēc prezidenta vēlēšanām 2005. gada jūnijā, neskatoties uz to, ka Irāna saskaņā ar dažādiem starptautiskiem instrumentiem šajā jomā ir apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības;

H.   tā kā pēdējos gados, jo īpaši pēdējos mēnešos ļoti pieauga cilvēku nogalināšanas gadījumi Irānā, tostarp nepilngadīgo un homoseksuāļu, bieži vien publiski pakarot;

I.   tā kā ir apstiprinājušies nāvessoda izpildes gadījumi, ko bieži veic publiski, pakarot vai nomētājot ar akmeņiem, ieslodzīto spīdzināšana un slikta izturēšanās pret viņiem, regulāra un patvaļīga ieslodzījuma laika pagarināšana vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās un šādu sodu piemērošana, ieskaitot miesassodus un amputācijas, un nesodāmība cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā;

J.   tā kā pieaug vardarbīgas represijas pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, informācijas sniedzējiem internetā, skolotājiem, inteliģences pārstāvjiem, sievietēm, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem un personām, kas pieder pie reliģiskām, etniskām, lingvistiskām vai cita veida minoritātēm;

K.  tā kā minoritātes, piemēram, azerbaidžāņi, sufisti, sunnīti, tiek aizvien vairāk diskriminēti un aizskarti reliģiskās vai etniskās izcelsmes dēļ, kā arī tiek pārkāptas viņu kultūras un pilsoņu tiesības; tā kā noteiktu minoritāšu pārstāvji, piemēram, ahwazi , kurdi, beludži un bahajieši, tiek pat spīdzināti un sodīti ar nāvi,

L.   tā kā bahajiešu reliģijas kopienas locekļi nevar praktizēt savu reliģiju, tos nežēlīgi vajā un tiem ir liegtas burtiski jebkādas civilās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, piekļuve augstākajai izglītībai) un tā kā viņu kulta vietas ir pakļautas vandālismam;

M.   tā kā tiek vajātas vai jau tikušas vajātas vairākas sieviešu tiesību kustības aktīvistes, par to, ka viņas iesaistījās "miljons parakstu" kampaņā, cenšoties panākt sievietes diskriminējošu likumu atcelšanu, viņu plāns bija iesniegt šos parakstus valsts parlamentā; tā kā Irāna joprojām nav parakstījusi Konvenciju par sieviešu visa veida diskriminācijas novēršanu,

N.   tā kā no darba ir atlaisti vairāki simti pasniedzēju, kurus apvaino pārliecīgā laicīgumā, un tā kā pēc protesta akcijām tika arestēti vairāki studenti, tostarp arī tie, kas piedalījās demonstrācijās saistībā ar Valsts universitāšu studentu dienu 2007. gada 7. decembrī;

O.   tā kā kandidātu reģistrācija valsts parlamenta vēlēšanām 2008. gada martā beidzās 2008. gada 10. janvārī, Iekšlietu ministrija paziņos lēmumus, sākot ar 2008. gada 22. janvāri, un Uzraudzības padomei, kas uzrauga vēlēšanu atbilstību Konstitūcijai, ir tiesības noraidīt kandidātus;

Par ES attiecībām ar Irānu

P.   tā kā 2003. gada decembrī Irāna pārtrauca ES un Irānas visaptverošo dialogu un kopš 2004. gada jūnija saistībā ar ES un Irānas cilvēktiesību dialogu nav notikusi neviena sanāksme;

Q.   tā kā ES attiecības ar Irānu pēdējos gados bijušas balstītas uz trīspusēju pieeju, proti, sarunām par tirdzniecības un sadarbības līgumu, politisko dialogu un cilvēktiesību dialogu, un tā kā šos trīs aspektus nevar nodalīt;

Par kodolprogrammu

1.   atkārtoti apstiprina, ka Irānas kodolprogrammas potenciāli izplatīšanas draudi joprojām rada nopietnas bažas ES un starptautiskajai sabiedrībai, kā to nepārprotami pauž ANO DP rezolūcija 1696 (2006), 1737 (2006) un 1747 (2007); tādēļ izsaka nožēlu, ka Irāna joprojām nav izpildījusi savas starptautiskās saistības apturēt visus ar bagātināšanu un pārstrādi saistītos pasākumus;

2.   pauž atbalstu ES centieniem rast sarunu rezultātā panāktu ilgtspējīgu atrisinājumu Irānas kodolprogrammas sakarā un uzsver svarīgo SAEA lomu;

3.   atzīmē panākumus SAEA un Irānas darba plāna ieviešanā, atkārtoti aicina Irānu atjaunot kodolprogrammas pārskatāmību, sniedzot SAEA izsmeļošas, skaidras un ticamas atbildes, lai atrisinātu visus neatrisinātos jautājumus un kliedētu bažas attiecībā uz šo programmu, ieskaitot tēmas, kam varētu būt militāra nozīme, pilnībā īstenot Drošības kontroles līguma prasības, ieskaitot tā papilu pasākumus, un ratificēt un īstenot papildprotokolu;

4.   atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ANO DP rezolūcijām, kas pieņemtas saskaņā ar ANO Hartas VII nodaļas 41. pantu; atbalsta iepriekšminētos Eiropadomes 2007. gada 14. decembra sanāksmes secinājumus; pauž gandarījumu par vienošanos attiecībā uz jauno rezolūcijas projektu par Irānu, kas paredz turpmākus pasākumus, kas panākta ANO DP pastāvīgo locekļu ārlietu ministru, Vācijas un ES Kopējās Ārpolitikas un Drošības Poliktikas (KĀDP) Augstā pārstāvja 2008. gada 22. janvāra sanāksmē Berlīnē, kā arī par to, ka starptautiskā sabiedrībai joprojām ir kopēja pieeja šim jautājumam,

5.   atkārtoti pauž savu nostāju, ka pašreizējās kodoleskalācijas atrisinājums ir iespējams un ka nav jāapsver nekādas militāras darbības; pauž atbalstu Dr. El Baradei centieniem līdz 2008. gada martam ar Irānu atrisināt visus neatrisinātos jautājumus; aicina ASV administrāciju un visus pārējos iesaistītos dalībniekus atteikties no jebkādām runām par militāriem pasākumiem vai par Irānas režīma maiņas politiku;

6.   atzīmē ASV INZ nesenos secinājumus par Irānas militāro un civilo kodolprogrammu; uzskata, ka šajos secinājumos apstiprināta ES politika, kas izpaužas kā divējāda pieeja, lai izmantojot diplomātiskos kanālus, pārliecinātu Irānu pilnībā ievērot SAEA prasības un tā ticamā un pārbaudāmā veidā atsakās no civilās programmas saistīšanas ar militāriem mērķiem;

7.   tādēļ mudina Irānu nekavējoties uzsākt jaunu sarunu posmu par turpmāko kodolprogrammas virzību un pārtraukt visa veida bagātināšanas pasākumus; aicina ASV pēc to diplomātiskajiem panākumiem sarunās ar Ziemeļkoreju, tieši kopā ar ES piedalīties sarunās ar Irānu, ņemot vērā, ka ASV var piedāvāt papildu drošības garantijas, jo īpaši, izmantojot daudzpusējo shēmu , sadarbojoties ar SAEA Vīnē;

8.   aicina veikt ticamus pasākumus daudzpusējas kodolatbruņošanās jomā, stiprinot Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, kā arī aicina ES uzņemties iniciatīvu, lai izvestu no strupceļa pašreizējās sarunas par kodolatbruņošanos;

9.   uzsver, ka sadarbība ar ASV, Krieviju, Ķīnu un valstīm, kas nav pievienojušās iepriekš minētajam līgumam, ir svarīga, lai izvērtētu papildu koncepcijas, kuru mērķis ir panākt vispārēju vienošanos ar Irānu par kodoliekārtām un to izmantošanu, kā arī ir svarīgi ņemt vērā Irānas bažas par drošību;

10.   uzskata, ka šāda vispārēja vienošanās palīdzēs izveidot ilgtspējīgu drošības sistēmu reģionā, kurā ietilpst Indija, Pakistāna un citas kodollielvalstis, kā arī uzskata, ka Irānai kā reģionāla līmeņa dalībniekam jāuzņemas atbildība;

11.   aicina starptautisko sabiedrību nopietni pārdomāt jauna daudzpusēja pamata izveidi attiecībā uz atomenerģijas izmantošanu, kas tādā viedā, kā to piedāvā SAEA, varētu nodrošināt kodoldegvielas piegādes, līdz minimumam samazinot kodolieroču izplatīšanās risku;

Par cilvēktiesībām

12.   pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos pēdējos gados Irānā; aicina Irānas varas iestādes pildīt savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un instrumentiem, kurus Irāna ratificējusi, veicinot vispārcilvēciskas vērtības un sniedzot visiem cilvēkiem iespējas izmantot savas pilsoņtiesības un politiskās brīvības, kā arī atgādina iepriekšminēto 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par šo jautājumu;

13.   pauž asu nosodījumu par nāvessoda piemērošanu un izpildi Irānā, īpaši nosoda nāvessoda piespriešanu mazgadīgajiem vai nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un viņu sodīšanu ar nāvi un mudina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības aktus attiecībā uz nepilngadīgajiem, piemēram, ANO Konvenciju par bērna tiesībām;

14.   pauž visdziļākās bažas par to, ka pēdējā gada laikā ir dramatiski pieaugušas represijas pret pilsoniskās sabiedrības kustībām Irānā; aicina Irānas varas iestādes izbeigt smagās represijas pret sieviešu tiesību aizstāvēm, "miljons parakstu" kampaņas aktīvistēm, studentu kustību, mazākumtautību tiesību aizstāvjiem, inteliģenci, skolotājiem, žurnālistiem, emuāru lietotājiem un arodbiedrību darbiniekiem – jo īpaši pret Mansour Osanloo un Mahmud Salehi – un aicina atbrīvot tos, kuri apcietināti tāpēc, ka miermīlīgā veidā pauduši savu pārliecību;

15.   stingri protestē pret 2008. gada 30. janvārī četros no rīta pēc vietējā laika izpildīto nāves sodu Ahwazi aktīvistam Zamel Bawi, kurš ir deviņpadsmitais Ahwazi aktīvists pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, kuram izpildīts nāves sods, un mudina Irānas valdību atturēties no nāves soda izpildīšanas Nīderlandes pilsonim un cilvēktiesību aktīvistam Faleh Abdulah al-Mansouri un ANO Komisiariātā bēgļu lietās (UNHCR ) reģistrētajiem bēgļiem Rasoul Ali Mazrea un Said Saki , kuru pārcelšanās uz Norvēģija ir nodrošināta, kā arī atļaut viņiem atgriezties savā pilsonības vai patvēruma mītnes zemē; aicina atbrīvot uz nāvi notiesātos Kurdu žurnālistus Abdolvahed "Hiwa" Butimar un Adnan Hassanpour ;

16.   mudina Irānas varas iestādes gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida spīdzināšanu, tostarp galēji necilvēcīgus nāves soda izpildes veidus, un citus nežēlīgus, necilvēcīgus un pazemojošus soda veidus un izturēšanos, pienācīgi piemērot likumdošanas procesu un vērsties pret nesodāmību cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumos; aicina Irānas varas iestādes steidzami grozīt kriminālkodeksu, lai moratoriju pārvērstu par pilnīgu aizliegumu;

17.   pauž gandarījumu par iepriekšminēto ANO ĢA rezolūciju 62/149, kurā pausts aicinājums ieviest vispārēju nāvessoda moratoriju kā pirmo soli ceļā uz nāvessoda aizliegšanu; aicina Irānu piemērot nesen pieņemto rezolūciju par nāvessoda moratoriju;

18.   aicina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz personām, kas pieder pie reliģiskajām, lingvistiskajām, etniskajām vai cita veida minoritātēm, neatkarīgi no tā, vai tās ir atzītas; nosoda minoritāšu tiesību neievērošanu un pieprasa, lai minoritātēm būtu iespējams izmantot visas Irānas Konstitūcijā un starptautiskajos tiesību aktos garantētās tiesības; aicina Irānas varas iestādes rīkoties konstitucionāli un gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida diskrimināciju un citus cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret personām, kuras pieder pie reliģiskām, etniskām, lingvistiskām vai cita veida minoritātēm, cita starpā ‐ arābiem, azerbaidžāņiem, beludžiem, kurdiem, bahajiešiem, kristiešiem, ebrejiem, sufisma piekritējiem un sunnītiem; it īpaši aicina atcelt aizliegumu, kas attiecas uz bahajiešu ticību;

19.   asi nosoda vardarbīgās represijas pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, informācijas sniedzējiem internetā, skolotājiem, inteliģences pārstāvjiem, sievietēm, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem un personām, kas pieder pie reliģiskām, etniskām, lingvistiskām vai cita veida minoritātēm; pieprasa Irānas varas iestādēm izbeigt šo pilsoņu vajāšanu, iebiedēšanu un izsekošanu un bez nosacījumiem atbrīvot visus ieslodzītos, kas tiek turēti apcietinājumā viņu pārliecības dēļ;

20.   aicina Padomi un Komisiju turpināt izmeklēt situāciju cilvēktiesību jomā Irānā un 2008. gada pirmajā pusgadā iesniegt Parlamentam izsmeļošu ziņojumu šajā jautājumā, ieskaitot projektu priekšlikumus, ko varētu finansēt Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta ietvaros;

21.   pauž atbalstu visiem demokrātiskajiem politiskajiem spēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši sieviešu un studentu apvienībām, kuri rīko nevardarbīgas kampaņas Irānā par demokrātiju un cilvēktiesībām, par spīti tam, ka pastiprinās represijas;

22.   sagaida, ka Irānas varas iestādes īstenos savu atbildību attiecībā uz nākamo vēlēšanu kandidātu pārbaudes procedūru tā, lai nodrošinātu, ka tās būs brīvas un godīgas;

Par ES attiecībām ar Irānu

23.   uzsver, ka sadarbības un tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp Irānu un ES ir atkarīga no tā, vai Irānā būtiski uzlabosies stāvoklis cilvēktiesību jomā, kā arī no tā, vai Irāna pilnībā sadarbosies ar SAEA un sniegs objektīvas garantijas, ka tās kodolprogramma ir paredzēta miermīlīgiem mērķiem;

24.   ņem vērā Lielbritānijas Aizliegto organizāciju Apelācijas komisijas 2007. gada 30. novembra lēmumu, kurā tā aicina Lielbritānijas iekšlietu ministri nekavējoties svītrot PMOI no aizliegto organizāciju saraksta;

25.   atzīmē Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. decembra spriedumu(5) ;

26.   aicina Komisiju iesniegt paziņojumu par pašreizējo stāvokli un perspektīvām ES un Irānas attiecībās un izskatīt iespēju atsākt dialogu par cilvēktiesībām vienlaicīgi ar sarunām par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, ko varētu noslēgt, ja Irāna gūtu būtiskus panākumus cilvēktiesību un kodolprogrammas jomā;

27.   aicina Komisiju izveidot delegāciju Irānā, lai veicinātu dialogu ar iestādēm un pilsonisko sabiedrību, kā arī pastiprināt kontaktus jo īpaši saistībā ar palīdzību bēgļiem un narkotiku tirdzniecības apkarošanu;

o
o   o

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, KĀDP Augstajam pārstāvim, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO DP, ANO ĢA un ANO Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājiem, SAEA ģenerāldirektoram, Irānas Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kā arī Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 233 E, 28.9.2006., 111. lpp.
(2) OV C 280 E, 18.11.2006., 468. lpp.
(3) OV C 290 E, 29.11.2006., 145. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0488.
(5) Lieta T-228/02, Rec. 2006, II-4665. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 2. martaJuridisks paziņojums