Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2190(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0028/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0028/2008

Debates :

PV 21/02/2008 - 3
CRE 21/02/2008 - 3

Balsojumi :

PV 21/02/2008 - 4.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0069

Pieņemtie teksti
WORD 82k
Ceturtdiena, 2008. gada 21. februāra - Strasbūra Galīgā redakcija
Teritoriālā programma un Leipcigas hartas īstenošana ‐ Eiropas telpiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas rīcības programmas izstrāde
P6_TA(2008)0069A6-0028/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. februāra rezolūcija par Teritoriālās programmas un Leipcigas hartas īstenošanu ‐ Eiropas telpiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas rīcības programmas izstrādi (2007/2190(INI))

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā ES Teritoriālo pasākumu plānu ("Teritoriālais pasākumu plāns") un Leipcigas hartu par ilgtspējīgas Eiropas pilsētas koncepciju ("Leipcigas harta"), kuri abi tika pieņemti neformālajā par telpisko plānošanu un pilsētu attīstību atbildīgo ministru padomē, kas notika 2007. gada 24. un 25. maijā Leipcigā, kā arī Pirmo Eiropas Savienības Teritoriālā pasākumu plāna īstenošanas rīcības programmu, kas pieņemta neformālajā par telpisko plānošanu un pilsētu attīstību atbildīgo ministru padomē, kas notika 2007. gada 23. un 24. novembrī Ponta Delgadā, Azoru salās ("Pirmā rīcības programma"),

–   ņemot vērā ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju (COM(2007)0273) ("Ceturtais kohēzijas ziņojums"),

–   ņemot vērā Eiropas Telpiskās attīstības koncepciju (EATP ), kura pieņemta par telpisko plānošanu atbildīgo ministru neformālajā padomē, kas notika 1999. gada 11. maijā Potsdamā,

–   ņemot vērā Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkla 2006. gada programmas rezultātus,

–   ņemot vērā ierosināto Eiropas telpiskās plānošanas novērošanas tīkla programmu līdz 2013. gadam,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 158. un 159. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0028/2008),

A.   tā kā teritoriālā daudzveidība, centru lielais skaits un kompaktas pilsētas ir Eiropas Savienības teritorijas raksturīgas iezīmes;

B.   tā kā lielākā Eiropas Savienības iedzīvotāju daļa mūsdienās dzīvo pilsētās;

C.   tā kā aktuālās telpiskās attīstības problēmas Eiropas Savienībā aptver klimata pārmaiņas, pilsētu izplešanos un platības aizņemšanu, enerģijas izmantošanu, transporta infrastruktūras, demogrāfiskās pārmaiņas, tostarp lauku apvidu un citu ES reģionu apdzīvotības sarukšanu, ietekmes paplašināšanos uz sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un nevienlīdzīgo globalizācijas teritoriālo ietekmi, tostarp atšķirību palielināšanos starp bagātiem un ne tik labklājīgiem reģioniem, kā arī pilsētu un lauku apvidu nevienlīdzīgo attīstību, kas saistīta ar strukturālām pārmaiņām;

D.   tā kā mērķi, kas noteikti teritoriālās attīstības plānā, ir policentriskas, līdzsvarotas pilsētu sistēmas izveidošana un pilsētu un lauku apvidu jaunu attiecību radīšana, novatorisku reģionālo klasteru veidošana, piekļuves paritātes nodrošināšana infrastruktūrām un zināšanām, riska pārvaldības veicināšana visas Eiropas mērogā, ilgtspējīga attīstība, turpmāko attīstību vērā ņemoša pārvaldība un dabas un kultūras mantojuma saglabāšana;

E.   tā kā Leipcigas hartā noteiktajos mērķos lielākā mērā ir izmantota integrētas pilsētu attīstības politikas pieeja, izveidojot un nodrošinot augstas kvalitātes sabiedriskās telpas, modernizējot infrastruktūras tīklus un palielinot enerģijas efektivitāti, veicinot novatorisma un izglītības politikas jomas ‐ īpaši attiecībā uz degradētu vidi ‐, veicinot ilgtspējīgu un efektīvu pilsētas transportu par izdevīgu cenu, fiziskās vides modernizēšanas stratēģiju nepārtrauktības turpināšanu, vietējās rūpniecības un vietējā darba tirgus politikas stiprināšanu, aktīvu bērnu un jauniešu izglītības un apmācības politiku;

F.   tā kā telpiskā plānošana ir piemērots instruments, lai pārvaldītu platību izmantošanu, kā arī apmešanās kultūru dalībvalstīs, reģionos un pilsētās un uz vietas noteiktu dzīves apstākļus un attīstības iespējas;

G.   tā kā papildus kohēzijas politikai, kas ir stratēģiskās pārvaldes instruments, ir nepieciešami citi pasākumi, lai īstenotu Teritoriālo pasākumu plānu un Leipcigas hartu, jo īpaši telpiskās ietekmes instrumenti, integrētā pieeja un telpiskās plānošanas novērošana;

H.   tā kā papildus kohēzijas politikai arī lauku apvidu politikai ir nozīmīga telpiska ietekme; tā kā šo divu politikas jomu integrācija ir nepietiekama, un tādēļ ir vajadzīga uzlabota sinerģija, kas izvērsīs faktiskas attīstības iespējas un palielinās lauku apvidu pievilcību un konkurētspēju, kas ir viena no iespējām, kā palīdzēt novērst apdzīvotības sarukšanu lauku apvidos;

I.   tā kā publiskās telpiskās vides, dabas un kultūrvides, kā arī arhitektūras kvalitāte būtiski ietekmē pilsētu un lauku apvidu iedzīvotāju dzīves apstākļus, un tie ir noteicoši pilsētas atrašanās vietas faktori;

J.   tā kā jaunrade un novatorisms ir noteicošie resursi, lai pārietu uz globalizētu zināšanu sabiedrību; tā kā tādēļ telpiskās vides un pilsētu attīstības ilgtspējīgi panākumi ir būtiski atkarīgi no vietējā jaunrades potenciāla attīstības;

K.   tā kā celtniecības kultūra, tas nozīmē, kultūras, ekonomikas, tehnoloģiju, sociālo un ekoloģisko aspektu apvienojums, kas ietekmē pilsētu plānošanas un celšanas kvalitāti, ir integrētās pilsētu attīstības neatņemama daļa,

L.   tā kā integrētā pieeja paredz to, ka izstrādātos projektus jāveido no saskaņotiem, ilglaicīgiem plāniem, iekļaujot ekonomikas, sociālos un vides aspektus un pilnībā iesaistot galvenos partnerus pilsētu attīstības programmu plānošanā, izpildīšanā un novērošanā;

M.   tā kā integrēto pieeju kohēzijas teritoriālajam aspektam neveido tikai zemes plānošanas un pilsētu attīstības pasākumi un politika, jo obligāts mērķis ir nodrošināt līdzsvaru attiecībā uz visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu apmešanās vietas, un tas ir mērķis, kuru nevar īstenot, veicot vienīgi zemes plānošanu,

1.   uzskata, ka Teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas mērķus var sasniegt, ja tiek ievērota daudzpusīgi izstrādāta, visas nozares aptveroša un viengabalaina attīstības stratēģija, ar kuru īsteno praksē integrēto pieeju;

2.   saistībā ar kohēzijas politikas termiņa vidusposma pārskatu un apsvērumiem par kohēzijas politiku laika posmam pēc 2013. gada ierosina integrētās pieejas īstenošanu padarīt par obligātu priekšnoteikumu programmu plānošanā un struktūrfondu projektu izvēlē; tālab aicina lēmējus brīvprātīgi ieviest jaunas sadarbības metodes;

3.   atzinīgi vērtē par pilsētu attīstību atbildīgo ES ministru neformālajā sanāksmē 2007. gada 24. un 25. maijā Leipcigā pieņemto lēmumu par starpvaldību grupas izveidošanu ar Vāciju priekšgalā, lai identificētu un izskaidrotu dažādus jautājumus, kas saistīti ar Eiropas apvienotā atbalsta noturīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā (JESSICA ) iniciatīvas īstenošanu;

4.   atzinīgi vērtē Komisijas iekšējo dienestu grupas izveidošanu, kura nodarbojas ar priekšlikumu izskatīšanu par integrētas pieejas īstenošanu un aicina Komisiju strādāt, cieši sadarbojoties ar visiem ekonomiskajiem, vides aizsardzības sfēras un sociālajiem partneriem; lūdz Komisiju informēt Parlamentu par šīs grupas darba rezultātiem;

5.   prasa, lai, izstrādājot kohēzijas politiku laika posmam pēc 2013. gada, īpaši tiktu ņemtas vērā telpiskās vides īpatnības un vajadzības, kā arī ar to pamatota reģioniem atbilstoša diferencēšana; iesaka izmantot uz īstenošanu orientētus plānošanas instrumentus, kā tas norādīts Leipcigas hartā, pamatojoties un pētniecību un pastāvīgu novērošanu;

6.   aicina Komisiju un Padomi saistībā ar kohēzijas politikas termiņa vidusposma pārskatu labāk izmantot sinerģiju ar Eiropas lauksaimniecības fondu lauku apvidu attīstībai, lai attīstītu teritoriju kā vienotu kopumu; ierosina, ņemot vērā apsvērumus par kohēzijas politiku laika posmam pēc 2013. gada, cieši koordinēt kohēzijas politiku ar lauku apvidu attīstības politiku, lai palielinātu iespējas uzlabot dzīves līmeni lauku apvidos,

7.   norāda, ka ne tikai lielajās galvaspilsētās ir novatorisma potenciāls, bet arī dažas perifēras teritorijas un lauku apvidi atzīstami par līderiem Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanā; prasa, lai Komisija intensīvāk nekā līdz šim pievērstos šo teritoriju panākumu faktoram, tādējādi izstrādājot attīstības modeļus vidējām un mazpilsētām lauku apvidos;

8.   uzsver, cik svarīga ir partnerība un uzdevumu sadalīšana starp pilsētām un lauku apvidiem, lai panāktu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību visā teritorijā kopumā; aicina vietējās iestādes pilsētās un lauku apvidos, sadarbojoties ar visām ieinteresētajām aprindām gan publiskajā, gan privātajā sektorā, identificēt kopējās vērtības un izstrādāt vienotas reģionālas un apakšreģionālās attīstības stratēģijas, lai nodrošinātu labākus dzīves apstākļus un dzīves līmeni visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem; aicina turpmākās prezidentūras organizēt par teritoriālo plānošanu un pilsētu attīstību atbildīgo ministru neformālas sanāksmes, lai izskatītu šos jautājumus;

9.   aicina Komisiju un Padomi saistībā ar ES budžeta pārskatīšanu ņemt vērā Teritoriālo pasākumu plānu un Leipcigas hartu, kā arī īstenot kvalitatīvus pielāgojumus, kas ļautu teritoriālās kohēzijas mērķus efektīvāk iekļaut ES politikas jomās; uzskata, ka turpmākajos dažos gados jāizstrādā tiesību akti, lai to panāktu;

10.   aicina Padomi, pārskatot Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas (ilgtspējīgas attīstības stratēģija) augstākā līmeņa sanāksmē 2008. gada pavasarī, ar teritoriālajām un pilsētu interesēm saistīto politiku noteikt kā attīstības mērķi;

11.   mudina dalībvalstis veikt steidzamas darbības, lai īstenotu Teritoriālo pasākumu plāna mērķus un Leipcigas hartu;

12.   aicina Padomi un dalībvalstis patiesā daudzpakāpju pārvaldības garā, kas paredz ņemt vērā Eiropas Savienības teritoriālo daudzveidību, kā arī respektēt subsidiaritātes principu, pilnībā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, tostarp pārrobežu valsts iestādes, un, ievērojot partnerības principu, rīcības programmās, kas paredzētas Teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas īstenošanai, iesaistīt ekonomiskos un sociālos partnerus, attiecīgās nevalstiskās organizācijas un ieinteresētās aprindas no privātā sektora, un nopietni atbalsta šos centienus; uzver, ka nepieciešamība strādāt kopā visām iesaistītajām pusēm jāuztver pozitīvi, jo pieredze apliecina, ka saskaņota sadarbība ir efektīva;

13.   atgādina par to, cik izšķiroša nozīme attiecībā uz reģionu nākotnes attīstības izredzēm ir piekļuvei informācijas un sakaru tehnoloģijām, un tādēļ ierosina, kā tas norādīts Teritoriālajā pasākumu plānā, iekļaut jaunajās transporta un saziņas programmās tādu infrastruktūru kā, piemēram, platjoslas kabeļus;

14.   aicina Komisiju veikt nozarēm atbilstošu ES politikas jomu sistemātisku analīzi, izpētot šo politikas jomu teritoriālo ietekmi, kā par to vienojušās dalībvalstis saskaņā ar Pirmās rīcības programmas 2. pasākumu, kā arī īstenot seku novērtēšanu telpiskajā aspektā, uzsākot attiecīgas jaunas likumdošanas procedūras; šajā sakarā norāda uz to novērtēšanas metožu potenciālu, kuras izstrādātas ar Eiropas telpiskās plānošanas novērošanas tīkla (ESPON ) starpniecību;

15.   apstiprina, ka augstas kvalitātes pirmsskolas un skolas izglītībai, mūžizglītībai, universitātēm un citām pētniecības iestādēm ir būtiska nozīme pilsētu un reģionu attīstībā nākotnē;

16.   atgādina, ka Natura 2000 ir nozīmīgs instruments Eiropas teritoriālajai attīstībai; uzstāj, ka Natura 2000 prasības ir pilnībā jāievēro un ka starp aizsargājamajām teritorijām ir jāveido ainaviski koridori un neierobežotu platību tīkli, lai augi varētu brīvi izplatīties un dzīvnieki ‐ brīvi pārvietoties, tādējādi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos;

17.   prasa izstrādāt jaunradi ietverošu ekonomikas nozaru atbalstīšanas politiku telpiskās un pilsētu attīstības plānos ar mērķi, izmantojot pieejamos instrumentus (kohēzijas politika, telpiskā un pilsētu plānošana), izstrādāt pamatnosacījumus radošas un novatoriskas darbības iespēju uzlabošanai;

18.   ņemot vērā demogrāfisko attīstību, uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot pilsētu un reģionu pielāgošanās spēju, īpašu prioritāti piešķirot patstāvīgai attīstībai un brīvprātīgo darba stiprināšanai;

19.   uzsver, ka demogrāfiskās tendences rada jaunas problēmas darba tirgū, kā arī saistībā ar piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, mājokļiem un attiecībā uz plānošanu kopumā; norāda, ka iedzīvotāju populācijas novecošanu var uzskatīt par iespēju radīt jaunas darba vietas augošā tirgū, kā arī jaunus ražojumus un pakalpojumus, kas uzlabo gados vecāku cilvēku dzīves līmeni; uzsver, ka vietējā un reģionālā līmenī ir svarīga tā dēvētās "sudraba ekonomikas iniciatīvas" attīstība;

20.   aicina dalībvalstis visos apgabalos to teritorijā bez jebkādiem nosacījumiem nodrošināt eksistenciāli nepieciešamu pakalpojumu pieejamību, piekļuvi un sasniedzamību, lai cilvēkiem visdažādākajos reģionos dotu iespēju izmantot šo reģionu, kuros viņi dzīvo, īpašās priekšrocības un potenciālu; aicina īpaši ņemt vērā nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu, piemēram, invalīdu, imigrantu, mazākumtautību, ilgstošo bezdarbnieku un cilvēku ar nelielu kvalifikāciju vajadzības, kā arī sieviešu īpašās vajadzības; aicina Komisiju tās pamatnostādnēs reglamentējošo noteikumu piemērošanai par eksistences nodrošināšanu un par publisko līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu apgabalu vietējām pašvaldībām ļaut lielākā mērā ņemt vērā vietējas vajadzības un vietējos tirgus dalībniekus un palielināt viņu piemērošanās spēju;

21.   ņemot vērā jauno Kopienas kompetenci, kas paredzēta Lisabonas līgumā telpiskās plānošanas jomā, aicina Komisiju izstrādāt paziņojumu par Eiropas mēroga pamatsistēmas izstrādāšanu telpisko seku novērtēšanai projektu līmenī, izmantojot Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkla darba rezultātus;

22.   norāda, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā saistībā ar Teritoriālā pasākumu plāna Pirmās rīcības programmas īstenošanu jāpastiprina sadarbība un koordinācija starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju;

23.   īpaši atzinīgi vērtē, ka Lisabonas līgumā par tā mērķi līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai izvirzīta arī teritoriālā kohēzija un ka tajā paredzētas dalītas likumdošanas pilnvaras Eiropas Savienībai un dalībvalstīm šajā jomā; norāda, ka Lisabonas līgumā ir atzīts tas, ka ir jārisina teritoriālās problēmas, kas ietekmē salu, kalnu, pierobežu reģionus un attālas un mazapdzīvotas teritorijas, jo šīs problēmas negatīvi ietekmē ES ekonomikas vispārējo konkurētspēju; aicina Komisiju papildināt Pirmo rīcības programmu ar konkrētiem priekšlikumiem par ES pasākumiem un iniciatīvām;

24.   uzsver to, ka pašreiz vēl nav panākta vienošanās par kopēju teritoriālās kohēzijas definīciju; tāpēc aicina Komisiju precīzi definēt teritoriālās kohēzijas jēdzienu un uzskaitīt teritoriālās attīstības mērķus Eiropas Savienībā turpmākajā Zaļajā grāmatā par teritoriālo kohēziju; cer, ka īpašu prioritāti piešķirs mērķim, kas paredz nodrošināt, ka visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kurā vietā ES tie dzīvo, tiks piedāvātas līdztiesīgas attīstības un piekļuves iespējas;

25.   ierosina turpināt attīstīt Eiropas telpiskās attīstības koncepciju un aicina pilnībā iesaistīt jaunās dalībvalstis šajās politikas vadlīnijās;

26.   uzskata, ka ir svarīgi regulāri novērtēt, kādi panākumi sasniegti Teritoriālā pasākumu plāna īstenošanā; aicina Padomi, Komisiju un visas ieinteresētās aprindas šajā sakarā novērtēt ne tikai panākumus Pirmās rīcības programmas atsevišķu pasākumu īstenošanā, bet arī šo pasākumu ietekmi uz ilgtspējīgu telpisko attīstību Eiropā un to, kā tie veicina šo attīstību;

27.   aicina Padomi, cik vien iespējams īsā laikā, vienoties par vienkāršiem un izskaitļojamiem rādītajiem, ar kuru starpniecību paredzēts novērot telpisko attīstību ES; ierosina izmantot gadam paredzēto platības aizņemšanu par telpiskās attīstības rādītāju;

28.   norāda, ka šos rādītājus varētu izmantot kā mērķus telpiskās attīstības pamatnostādnēm; ierosina, lai Padome un Komisija šos rādītājus izmanto dalībvalstu salīdzinošai novērtēšanai un paraugprakses datu bāzes izveidošanai;

29.   atbalsta Padomes nodomu katrā neoficiālajā Ministru padomē sagatavot ziņojumu par Pirmās rīcības programmas īstenošanu; ierosina Padomei apsvērt iespēju par programmu, kas paredz savstarpēju izglītošanos (Mutual Learning Programme, MLP ) Eiropas telpiskās attīstības jomā, kuras mērķis būtu pieredzes un paraugprakses apmaiņa dalībvalstu starpā;

30.   uzsver, cik svarīgi uzlabot koordināciju starp Teritoriālo pasākumu plānu un Leipcigas hartu; izsaka nožēlu saistībā ar to, ka Padome vēl nav pieņēmusi rīcības programmu Leipcigas hartas mērķu īstenošanai un aicina turpmākās prezidentūras atgūt nokavēto šajā jomā, nodrošinot, ka sistemātiski tiek īstenoti turpmāki pasākumi, kas izriet no Leipcigas hartas;

31.  atzinīgi vērtē Slovēnijas prezidentūras iniciatīvu sagatavot un veicināt pasākumus, kas stiprina koordināciju starp telpiskās vides un pilsētu attīstību, ņemot vērā Teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas mērķu ciešāku sasaistīšanu;

32.   atsaucas uz Ceturtajā ziņojumā par kohēziju izdarītajiem secinājumiem, kuros pilsētas un pilsētu teritorijas tiek uzskatītas par iedzīvotāju koncentrēšanās, ekonomikas potenciāla un jauninājumu centriem; atzinīgi vērtē priekšlikumus par novatorisku reģionālo un pilsētu klasteru radīšanu un aicina, lai šie klasteri tiktu veidoti arī uz ES iekšējām un ārējam robežām;

33.   aicina Komisiju un Padomi, īpaši ņemot vērā Urban Audits darba rezultātus, noteikt rādītājus pilsētu ilgtspējīgas attīstības salīdzinošai novērtēšanai atbilstoši Leipcigas hartai, piemēram, enerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju, vietējā publiskā transporta izmantošanas daļa no visas transporta plūsmas un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija uz vienu iedzīvotāju;

34.   uzsver pilsētu izšķirošo nozīmi Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanā un tādēļ aicina izstrādāt visaptverošu un labi koordinētu pilsētu attīstības stratēģiju, kura tiek atbalstīta visos pārvaldes līmeņos, kā arī privātajā sektorā;

35.  lūdz Komisiju pastiprināti nodarboties ar pilsētu izplešanās jautājumiem; ņemot vērā dalībvalstu problēmas, kas saistītas ar ainavu sagraušanu un nepārtrauktu zemes platības arvien lielāku aizņemšanu pilsētu palielināšanās rezultātā, aicina tās, izmantojot efektīvus pasākumus un stratēģijas, panākt, ka tiek ierobežota platību aizņemšana;

36.   ierosina dalībvalstīm piešķirt lielāku prioritāti pilsētu iekšējai, nevis ārējai attīstībai, citiem vārdiem sakot, priekšroku dot esošās apbūves pielietojuma mainīšanai vai jauna pielietojuma noteikšanai, galvenokārt, ar ilgtspējīgas platību pārvaldības palīdzību tā vietā, lai apbūvētu jaunas zemes platības;

37.   atzinīgi vērtē to, ka Leipcigas hartā liela nozīme piešķirta transporta veidu savstarpējiem savienojumiem; uzsver integrētas un ilgtspējīgas transporta sistēmas nozīmi un svarīgo lomu, kāda var būt uzlabotai infrastruktūrai, kas paredzēta riteņbraucējiem un gājējiem, jo īpaši lielās pilsētās; aicina Komisiju izpētīt, vai ir efektīvi mehānismi vietējo iestāžu atbalstam stratēģiju izstrādāšanai attiecībā uz integrētiem transporta tīkliem, īpaši mazāk attīstītos reģionos;

38.   uzskata, ka vietējām pašvaldībām ir nekavējoties jānodrošina tehnisko iekārtu atbilstība Eiropas standartiem, lai efektīvi izpildītu pieaugošās ar augstāku dzīves kvalitāti pilsētās saistītās prasības; uzskata, ka dzeramā ūdens piegāde (piemēram, uzlabojot izplatīšanu vai palielinot izplatītā ūdens kvalitāti), notekūdeņu attīrīšana (piemēram, nojaucot tīklus vai būvējot jaunus tīklus) un jebkuras analogas iekārtas ir jāpielāgo visīsākajā laikā jaunajiem regulatīviem nosacījumiem;

39.   izsaka nožēlu, ka pieaug sociālās un ekonomiskās atšķirības, īpaši Eiropas galvaspilsētu reģionos un pilsētās, bet arī lauku apvidos; aicina dalībvalstis risināt šo problēmu un to vairāk ņemt vērā programmu plānošanā attiecībā uz struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu;

40.   uzskata, ka pilsētām ir īpaša atbildība ES klimata aizsardzības mērķu īstenošanā, jo tām ir īpašas iespējas ierosināt potenciālos risinājumus, lai dotu ieguldījumu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu globālas emisijas samazināšanā; mudina dalībvalstis iekļaut klimata aizsardzību pilsētu attīstības plānos kā horizontālu mērķi;

41.   uzsver to, ka ieguldījumi videi nekaitīgās tehnoloģijās, piemēram, novatoriskos profilakses, risku mazinošos un pielāgošanas pasākumos, rada ievērojamas uzņēmējdarbības iespējas ilgtermiņā;

42.   norāda, ka pilsētu teritorijas vairāk cieš klimata pārmaiņu iedarbības rezultātā, ja svaiga gaisa koridoru trūkums izraisa papildu sasilšanu un piesārņojuma koncentrāciju;

43.   uzsver, ka jāpastiprina centieni, lai uzlabotu integrāciju un sociālo kohēziju, īpaši pārvarot trūkumus apbūvētajā vidē un uzlabojot vides apstākļus, kā arī īstenojot līdzsvarotu pilsētu teritoriju attīstības politiku, proti, stabilizējot kvartālus ar īpašām problēmām un nodrošinot pievilcīgus dzīvokļu, darba un brīvā laika pavadīšanas piedāvājumus;

44.   prasa uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu pilsētas kvartālu integrāciju; lūdz dalībvalstu kompetentās iestādes identificēt pazīmes, kas liecina, ka konkrēti pilsētas kvartāli panīkst, un palielināt centienus sociālās integrācijas politikas īstenošanai, lai samazinātu nevienlīdzību un novērstu sociālo atstumtību; uzsver, cik svarīga loma ir maziem un vidējiem uzņēmumiem ekonomikas attīstībā un teritoriālās konkurētspējas nodrošināšanā ne tikai nelabvēlīgā situācija esošos pilsētas kvartālos, bet visās pilsētu teritorijās;

45.   aicina Komisiju saistībā ar turpmākajām finansēšanas programmām, tostarp Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, pastiprināti atbalstīt projektus, kas veicina attīstību un pieredzes apmaiņu attiecībā uz ilgtspējīgu pilsētu pārvaldību, pilsētu vides problēmu risināšanu, kā arī veicina pilsētu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām;

46.   uzskata, ka pilsētu identitātes stiprināšana un aktīva pilsoniskā sabiedrība pilsētās var dot ieguldījumu Leipcigas hartas veiksmīgā īstenošanā; aicina Komisiju un dalībvalstis uzsākt teritoriālu dialogu, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību pilsētu teritoriju atjaunošanas un attīstības plānošanā;

47.   aicina dalībvalstis, kā arī to reģionus un pilsētas turpmāk lielāku uzmanību pievērst augstas kvalitātes celtniecības vides kultūras radīšanai ("Celtniecības kultūra"), kā arī pienācīgu mājokļu pieejamībai par pieņemamām cenām, kas ir izšķiroši faktori sociālās iekļaušanas un pilsētu dzīves kvalitātes nodrošināšanai saistībā ar pilsētu ilgtspējīgu attīstību, vienlaicīgi pievēršot īpašu uzmanību publiskā sektora kvalitātei, sevišķi attiecībā uz arhitektoniskā veidojuma kvalitāti, tādējādi nodrošinot Eiropas iedzīvotāju lielāku labklājību;

48.   aicina Padomi, jo īpaši Slovēnijas un Francijas prezidentūras, attīstīt Vācijas un Portugāles prezidentūras laikā panākto attiecībā uz teritoriālo kohēziju un turpināt pieņemt priekšlikumus šajā sakarā; atsaucoties uz lielo uzmanību, kas līdz šim pievērsta pilsētām, attiecībām starp pilsētām un lauku apvidiem, zemes plānošanas jautājumiem, uzskata, ka turpmākajās iniciatīvās lielāka uzmanība jāpievērš mazāk attīstīto reģionu vajadzībām, piemēram salu, kalnu, pierobežas teritorijām, kā arī attālām un mazapdzīvotām teritorijām;

49.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 18. martaJuridisks paziņojums