Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2110(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0103/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0103/2008

Debates :

PV 07/05/2008 - 19
CRE 07/05/2008 - 19

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0196

Pieņemtie teksti
PDF 209kWORD 51k
Ceturtdiena, 2008. gada 8. maijs - Brisele
Dziļjūras zivju krājumu pārvaldība
P6_TA(2008)0196A6-0103/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 8. maija rezolūcija par dziļjūras zivju krājumu pārvaldību (2007/2110(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par dziļjūras zivju krājumu pārvaldības pārskatu (COM(2007)0030),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldīšanai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātnisko ieteikumu gatavošanai saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (COM(2007)0196);

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0103/2008),

A.   tā kā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2002. un 2004. gada ieteikumos par dziļjūras sugām norāda, ka vairums šo sugu atrodas ārpus bioloģiskā drošības limita; tā kā ES ir ievērojami samazinājusi zvejas intensitāti, kas mazāka PAR ICES ieteikumos pieprasīto; tā kā ir svarīgi precīzāki bioloģiskie pamatdati tādu kvotu noteikšanai, kas nodrošinātu ilgspējīgu zveju;

B.   tā kā dziļjūras zvejas flotēm trešo valstu teritorijā zonās, uz kurām attiecas reģionālo zivsaimniecības organizāciju (RZO) regulējums, kā arī nereglamentētās dziļjūras zonās ir jādarbojas racionāli un atbildīgi, ievērojot ANO Jūras tiesību konvenciju, ANO nolīgumu par šajā konvencijā paredzēto noteikumu īstenošanu saistībā ar transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumiem, kā arī Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas izstrādāto Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu; un tā kā saskaņā ar ANO Nolīgumu par zivju krājumiem un ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas rīcības kodeksu ir jāpiemēro tālredzības princips;

C.   tā kā 2002. gada Johannesburgas augstākā līmeņa sanāksmē ES apņēmās nodrošināt pasaules zvejas ilgtspējību un uzturēt vai atjaunot krājumus, pirmām kārtām pārzvejotos krājumus maksimālā ilgtspējīgā daudzumā, ja iespējams, līdz 2015. gadam;

D.   tā kā jūras vides aizsardzību un ilgtspējīgu zveju būs iespējams efektīvi nodrošināt tikai ar visu iesaistīto valstu piekrišanu un sadarbību;

E.   tā kā sistemātiska ticamu datu vākšana ir zivju krājumu novērtēšanas un zinātnisku atzinumu izstrādes pamats un tādēļ tai ir ļoti būtiska nozīme kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanā, un tā kā Komisija savā iepriekšminētajā paziņojumā konstatē datu nepietiekamību zinātniskai dziļjūras zivju krājumu novērtēšanai, kā arī nevienprātību attiecībā uz dziļjūras ūdeņu definējumu;

F.   tā kā Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēja komiteja 2007. gada aprīlī publicēja ziņojumu par zinātnisko ziņojumu iesniegšanas grafika maiņu un par to kvalitātes uzlabošanu;

G.   tā kā ir nepieciešami atbilstīgi sociāli ekonomiski pasākumi, lai zvejniekiem varētu kompensēt izmaksas, kas rodas, samazinoties zvejas darbībai, ievērojot krājumu atjaunošanas plānu;

H.   tā kā 2006. gada 14. novembra rezolūcijā par jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematisko stratēģiju(1) tika aizstāvēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu jūras izmantošanu un jūras ekosistēmu saglabāšanu;

1.   atzinīgi vērtē Kopienas flotes cenšanos īstenot ilgtspējīgu zvejniecības politiku, tomēr konstatē, ka Komisijas paziņojumā aprakstītais stāvoklis zināmā mērā neatbilst realitātei;

2.   uzskata, ka pirms jaunu pārvaldības pasākumu pieņemšanas būtu jāanalizē, kāpēc nav piemēroti pašreizējie pasākumi, kā arī cēloņi, kādēļ dalībvalstis neievēro saistības vai ievēro ar kavēšanos, izmantojot citus paņēmienus, tādējādi padarot sarežģītāku zveju ietekmējošo faktoru analīzi;

3.   brīdina, ka nepārtraukta tiesību aktu grozīšana un jaunu priekšlikumu ierosināšana pirms pastāvošo noteikumu īstenošanas un iegūtās informācijas atbilstīgas apstrādes grauj KZP ticamību un pastāvošie intensitātes ierobežojumi dažām sugām ir vairāk piemēroti nekā citām;

4.   piekrīt Komisijai, ka sistemātiska ticamu datu vākšana ir zivju krājumu novērtēšanas un zinātnisku atzinumu izstrādes pamats; aicina Komisiju, dalībvalstis un zvejniecības nozari novērst pastāvošos trūkumus, lai būtu iespējams piemērot zvejas intensitātes kontroles pasākumus katrai zvejas nozarei un atzīt, ka lielākā daļa dziļjūras zvejas ir jauktu sugu zveja;

5.   norāda Komisijai, ka ir jāpiemēro tālredzības princips un katras dziļjūras zivju sugas izmantošana ir jāuzrauga un kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) ir jānosaka, balstoties uz precīziem zinātniskiem pētījumiem, kaut arī kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) un zvejas intensitātes ierobežojumi šajās zvejas jomās ir pieņemti brīvi, jo nav pieejama pietiekama bioloģiskā informācija;

6.   norāda, ka saskaņā ar Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(2) ir jāpiemēro 3. pantā definētā tālredzīgā pieeja, kura nozīmē, ka "atbilstošas zinātniskās informācijas neesamību nevar izmantot par iemeslu, lai atliktu tādu apsaimniekošanas pasākumu veikšanu, kuru mērķis ir saglabāt zvejojamās sugas, saistītās vai atkarīgās sugas un blakussugas, un to vidi, vai lai neveiktu tos";

7.   uzsver nepieciešamību ieviest izmetumu aizliegumu dziļjūras zvejā, jo tas ļautu zinātniekiem precīzāk izpētīt sugu komplekso daudzveidību, no kurām liela daļa pēc izkraušanas nav izmantojamas pārtikā;

8.   uzskata, ka Komisijai līdz ar piezvejas samazināšanas un izmetumu novēršanas pasākumiem būtu jāregulē zvejas intensitātes līmenis attiecībā uz zvejotajām un nejauši noķertajām sugām, vienlaikus nostiprinot arī uzraudzības un kontroles procedūras;

9.   norāda, ka daudzas dziļjūras sugas tiek nozvejotas kā piezveja un tāpēc mudina Komisiju vairāk vērības pievērst zvejas intensitātes kontrolei, lai samazinātu piezveju; tomēr piezīmē, ka, ņemot vērā dziļjūras sugu zivju formu un izmēru, nav lietderīgi ierobežot linuma acu izmēru;

10.   aicina Komisiju īstenot dziļjūras zvejas sociāli ekonomisku novērtējumu, kā arī analizēt, kā to ietekmēs jaunais zvejas intensitātes samazinājums un pakāpeniskā to krājumu izsīkšana, no kuriem ir atkarīga zvejniecības nozare; uzskata, ka būtiski ir atrast līdzsvaru starp sociāli ekonomiskajām vajadzībām un vides ilgtspējību;

11.   uzsver, ka liela daļa šo krājumu tiek pārvaldīti starptautiskos ūdeņos un tāpēc pasākumi ir jāsaskaņo daudzās reģionālajās zivsaimniecības organizācijās, lai ņemtu vērā šajās zvejas jomās strādājošās flotes; uzskata, ka ES būtu jārūpējas par ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijas Nr. 61/105 pilnīgu un efektīvu īstenošanu saistībā ar dziļjūras un grunts zveju starptautiskajos ūdeņos; ir pārliecināts, ka visi ierobežojumi ir jāpiemēro visu līgumslēdzēju pušu zvejniekiem, lai novērstu zaudējumus kādai no pusēm;

12.   ierosina aizliegt zveju tajos dziļjūras apgabalos, kuros patlaban vēl netiek zvejots, līdz tiks veikti pētījumi un sniegti zinātniski pierādījumi par to, ka ilgspējīga zveja var notikt, neapdraudot bioloģisko daudzveidību un neradot kaitējumu dzīvotnēm un ka ir izstrādāti atbilstīgi pārvaldības pasākumi;

13.   aicina Komisiju iesniegt jaunas zinātniskas informācijas vākšanas programmas, nepieciešamības gadījumā izmantojot pētniecības kuģus; ir pārliecināts, ka šajā nolūkā Komisija varētu iedvesmoties no Spānijas zvejas administrācijas sniegtā piemēra Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas reglamentētajā zonā, ko tā guvusi, kartografējot "Hatton Bank" zonu, kurā zvejo dziļjūras zivju sugas un kurā pētījums bija vērsts uz zemūdens kalnu, auksto ūdeņu koraļļu un hidrotermālo plūsmu izvietojuma izzināšanu, lai noteiktu jutīgās zonas vietas, kurās darbojas zvejas flotes

14.   piekrīt Komisijai, ka attiecībā uz šo zvejas veidu ir nepieciešams izmantot ekosistēmas pieeju, taču brīdina, ka šiem pasākumiem ir jāpiemīt minimumam ticamības un tos nedrīkst piemērot bez izņēmuma un tāpēc tie ir jāveic, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, lai izvairītos no to zonu aizliegšanas, kurās nepastāv risks, bet grunts zvejai slēdzot zonas tur, kur ekosistēma ir trausla vai pastāv aizdomas par tās trauslumu, kā arī tur, kur krājumi atrodas ārpus bioloģiskā drošības limita; jūras dzīļu kartogrāfiskiem pētījumiem, ekosistēmu definējošo elementu mijiedarbības un okeānu dabas resursu pētījumiem ir jābūt prioritātei, ja ir mērķis, lai Eiropas jaunā jūras politika kļūtu par realitāti;

15.   atkārtoti apliecina, ka zvejnieki un viņu apvienības ir jāuzklausa un tām ir jāpiedalās jūras vides aizsardzības pasākumu izstrādē, resursu pārvaldībā un krājumu atjaunošanā;

16.   piekrīt Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējai komitejai, ka ir jāatvēl vairāk cilvēkresursu un finansiālo resursu, lai analizētu biomasu un zvejas izraisīto mirstību visās zvejas jomās; uzskata, ka ir jāizstrādā skaidras stratēģiskās nostādnes, novēršot darba dublēšanos un sinerģijas trūkumu, lai nodrošinātu zinātnisko atzinumu pieņemamību visām pusēm;

17.   ir noraizējies par pašreizējo KZP regulu neefektivitāti un nepilnīgo īstenošanu; aicina Komisiju uzlabot uzraudzības un kontroles procedūras dalībvalstīs;

18.   uzsver, ka būtiski ir attīstīt jaunus paņēmienus, lai nodrošinātu kontroles un uzraudzības sistēmas darbību; aicina Komisiju turpināt kontroles paņēmienu izstrādi un šajā sakarā norāda iespēju izmantot elektroniskus kuģu žurnālus;

19.   uzsver, ka ir ļoti izdevīgi iekļaut aizsargājamo jūras teritoriju tīklu NATURA 2000 tīklā, un uzskata, ka šis risinājums pozitīvi ietekmēs pārmērīgi izmantotos zivju krājumus; mudina dalībvalstis izmantot visas iespējas, ko sniegtu NATURA 2000 tīkla jūras daļas;

20.   mudina Komisiju censties nodrošināt pašreizējo starptautisko dziļjūras zvejniecības nolīgumu īstenošanu un iespējamu uzlabošanu;

21.   aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt kopīgas pamatnostādnes, veikt labākās prakses apmaiņu, uzlabot Kopienā pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, iesaistīt ideju laboratorijas un NVO, lai labāk īstenotu nelegālās zvejas samazināšanas un nelegālā loma tirdzniecības izskaušanas pasākumus Eiropas tirgos;

22.   aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt videi draudzīgākas zvejas metodes un nenodarīt kaitējamu videi un ekoloģiskai bioloģiskai daudzveidībai ar nevēlamu piezveju, vai traumējot citus dzīvos organismus;

23.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 314 E, 21.12.2006., 131. lpp.
(2) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika