Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0235/2008

Debates :

PV 18/06/2008 - 13
CRE 18/06/2008 - 13

Balsojumi :

PV 19/06/2008 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Pieņemtie teksti
PDF 233kWORD 81k
Ceturtdiena, 2008. gada 19. jūnijs - Strasbūra
Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana (2008. gada 26. un 27. jūnijs)
P6_TA(2008)0309RC-B6-0235/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā 2008. gada 26.–27. jūnijā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses(1), kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudēja spēku 2007. gadā,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2008. gada 26. maija lēmumus, ar kuriem apstiprina sarunu direktīvas par nolīgumu, kas nodrošinās jaunu visaptverošu satvaru ES attiecībām ar Krieviju;

–   ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā Sanktpēterburgas 2003. gada 31. maija augstākā līmeņa sanāksmē, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2007. gada 14. novembra rezolūciju(2) par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2007. gada 26. oktobrī Mafrā, Portugālē,

–   ņemot vērā ES un Krievijas cilvēktiesību konsultācijas un īpaši to septīto kārtu, kas notika 2008. gada 17. aprīlī un kurā apskatīja plašsaziņas līdzekļu, vārda un biedrošanās brīvību, jo īpaši neseno parlamenta un prezidenta vēlēšanu kontekstā, pilsoniskās sabiedrības darbību, to personu brīvību, kas pieder minoritātēm, rasisma un ksenofobijas apkarošanu un bērnu tiesības,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas sagatavoto 2007. gada progresa ziņojumu par ES un Krievijas kopējo telpu īstenošanu, kas publicēts 2008. gada martā,

–   ņemot vērā Sanktpēterburgā 2008. gada 24. un 25. aprīlī notikušās ES un Krievijas Pastāvīgās brīvības, drošības un tiesiskuma partnerības padomes 8. sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā EP delegācijas priekšsēdētāja paziņojumu ES un Krievijas Partnerattiecību un sadarbības padomē pēc ES un Krievijas darba grupas vizītes Maskavā 2008. gada 17. un 18. martā;

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu;

A.   tā kā ES un Krievijas attiecības iepriekšējā desmitgadē ir nepārtraukti attīstījušās, veidojot dziļu un visaptverošu ekonomikas integrāciju un savstarpīgumu, kas tuvākajā nākotnē vēl vairāk pastiprināsies;

B.   tā kā Eiropas Savienība un Krievija, kura ir ANO Drošības padomes locekle, kopīgi ir atbildīgas par pasaules stabilitāti un drošību, un tā kā ES un Krievijas ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības ir īpaši svarīgas Eiropas stabilitātei, drošībai un labklājībai;

C.   tā kā Stratēģisko partnerattiecību nolīguma (SPN) noslēgšana starp ES un Krievijas Federāciju ir ārkārtīgi nozīmīga, lai nākotnē attīstītu šo divu partneru sadarbību un lai tā kļūtu intensīvāka;

D.   tā kā sarunas par šāda jauna SPN noslēgšanu jāsāk cik iespējams drīz, un tām par pamatu jābūt jau sasniegtajam četru kopīgo telpu ‐ kopīgās ekonomiskās telpas, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, ārējās drošības telpas un pētniecības, izglītības un kultūras telpas ‐ īstenošanā; tā kā galvenajam tematam sarunās par jaunā SPN noslēgšanu ir jābūt drīzai četru kopīgo telpu īstenošanai;

E.   tā kā ir panākti rezultāti attiecībā uz Krievijas noteikto embargo gaļas un citu lauksaimniecības produktu importam no Polijas un iegūtas garantijas attiecībā uz Druzba cauruļvada slēgšanu, ko Lietuva uzskatīja par represīvu politisku pasākumu, un dalībvalstis ir vienojušās par pilnvaru galīgu noteikšanu sarunām par jauno nolīgumu, ar kuru tiks aizstāts pašreizējais Partnerattiecību un sadarbības nolīgums, kurš zaudēja spēku pagājušā gada beigās;

F.   tā kā 2008. gada 7. maijā Dmitry Medevedev oficiāli nodeva zvērestu kā Krievijas Federācijas prezidents; tā kā jaunais valsts prezidents premjerministra amatā izvirzīja bijušo valsts prezidentu Vladimir Putin, kuru Krievijas Dome ar milzīgu balsu vairākumu apstiprināja šajā amatā;

G.   tā kā pārmaiņas Krievijas vadībā pēc pagājušā gada Krievijas Domes vēlēšanām un šā gada sākumā notikušajām prezidenta vēlēšanām var dot jaunu stimulu ES un Krievijas attiecībām, Krievijas attiecību uzlabošanai ar dažiem tās tuvākajiem kaimiņiem un demokrātijas un tiesiskuma attīstībai Krievijā;

H.   tā kā jaunais Krievijas prezidents Dmitry Medvedev inaugurācijas runā apstiprināja apņemšanos izveidot pārdomātu un efektīvu tiesību sistēmu, kura ir priekšnoteikums ekonomiskai un sociālai attīstībai Krievijā, Krievijas ietekmes pieaugumam starptautiskajā sabiedrībā, lielākai Krievijas atvērtībai pasaulē un līdzvērtīga dialoga veicināšanai ar citām tautām; tā kā prezidents D. Medvedev, sākot savu pilnvaru termiņu, ir izdevis dekrētu par Korupcijas novēršanas padomes izveidi un apņēmies būt tās priekšsēdētājs;

I.   tā kā Krievijas Federācijas pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) ievērojami palīdzētu uzlabot ekonomiskās attiecības starp Krieviju un ES, ar noteikumu, ka pilnībā tiek izpildītas un īstenotas PTO saistošās prasības un pienākumi;

J.   tā kā energoapgādes drošība ir viens no Eiropas sarežģītākajiem uzdevumiem un viena no galvenajām sadarbības jomām ar Krieviju; tā kā kopīgiem spēkiem jācenšas pilnībā un efektīvi izmantot gan pašreizējās enerģijas transporta sistēmas, gan tās, kas vēl tiks izveidotas; tā kā ES lielā atkarība no fosilā kurināmā kavē līdzsvarotas, saskaņotas un uz patiesām vērtībām balstītas pieejas veidošanu Eiropas attiecībās ar Krieviju;

K.   tā kā nesen Krievija vairākos svarīgos energoprojektos kā stratēģiskos partnerus iekļāva dažus ES lielākos energouzņēmumus, kā arī atļāva ES uzņēmumiem noteiktā ierobežotā apjomā iegādāties daļas Krievijas uzņēmumos; un tā kā juridiskās noteiktības un īpašuma tiesību ievērošana ir priekšnoteikums, lai ārvalstu investīcijas Krievijā saglabātos pašreizējā līmenī;

L.   tā kā strīdi par enerģijas piegāžu un transporta nosacījumiem ir jārisina sarunu ceļā, nediskriminējošā un pārredzamā veidā un tos nekad nedrīkst izmantot kā instrumentu politiskam spiedienam uz ES dalībvalstīm un kopīgām kaimiņvalstīm;

M.   tā kā jaunajā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju jāiekļauj Enerģētikas hartas nolīguma principi;

N.   tā kā Eiropas Savienība un Krievijas Federācija varētu uzņemties un tām ir jāuzņemas aktīva loma miera un stabilitātes veidošanā Eiropas kontinentā, jo īpaši attiecībā uz kopīgiem kaimiņiem, kā arī citviet pasaulē;

O.   tā kā Eiropas Savienībai un Krievijas Federācijai jo īpaši jāsadarbojas, lai galīgi atrisinātu Kosovas starptautiskā statusa jautājumu un panāktu miermīlīgu atrisinājumu aizvien bīstamajiem konfliktiem Abhāzijā, Dienvidosetijā, Kalnu Karabahā un Piedņestrā;

P.   tā kā pēc Krievijas iestāžu lēmuma izveidot juridiskas saites ar separātiskajām Abhāzijas un Dienvidosetijas republikām stāvoklis šajos Gruzijas reģionos vēl vairāk pasliktinās, liekot apšaubīt to, ka Krievijas militārie spēki tur uzturas kā neitrāli miera uzturētāji, un tas apdraud Gruzijas teritoriālo integritāti;

Q.   tā kā Krievija ir uz laiku pārtraukusi dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, paziņojot, ka Krievija apturēs NATO valstu veiktās pārbaudes tās militārajos objektos un vairs neierobežos savu konvencionālo ieroču skaitu;

R.   tā kā Krievijas Ārlietu ministrs Sergei Lavrov pēc tikšanās ar ES ministru trijotni, kas notika Luksemburgā 2008. gada 29. aprīlī, apstiprināja Krievijas dalību ES militārajā operācijā Čadā un Centrālāfrikas Republikā (Operācija EUFOR Tchad/RCA, uzsākta 2008. gada 28. janvārī(3));

S.   tā kā joprojām nopietnas bažas rada tendences Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, kā arī vispārpieņemtu demokrātijas principu, normu un prakses ievērošanu; tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pilntiesīga locekle un līdz ar to tā ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus un cilvēka pamattiesības;

T.   tā kā ir svarīgi, lai ES attiecībās ar Krieviju paustu vienotu viedokli, izrādītu solidaritāti un vienotību un šīs attiecības balstītu uz savstarpējām interesēm un kopējām vērtībām,

1.   uzsver, ka gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme būs pirmā ES un Krievijas augstākā līmeņa tikšanās, kurā piedalīsies Krievijas jaunievēlētais prezidents Dmitry Medvedev, un pauž cerību, ka šī sanāksme iezīmēs ES un Krievijas attiecību uzlabošanos;

2.   atkārtoti apstiprina pārliecību, ka Krievija joprojām ir nozīmīgs stratēģiskās sadarbības partneris un ka Eiropas Savienībai ar Krieviju ir ne tikai kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopējās kaimiņvalstīs;

3.   uzsver, ka ES dalībvalstīm ir jābūt vienotām attiecībās ar Krieviju, un aicina dalībvalstis sarunās ar Krievijas Federāciju piešķirt prioritāti kopējas nostājas ilgtermiņa ieguvumiem, nevis iespējamām īstermiņa priekšrocībām, kas varētu izrietēt no divpusējiem darījumiem atsevišķās jomās;

4.   pauž atbalstu pragmatiskākai attiecību veidošanai ar Krieviju nākotnē, pievēršot uzmanību jomām, kuras attiecas uz četrām kopējām telpām, kā arī nepieciešamībai pēc jauna PSN, un pievēršoties praktiskai sadarbībai, kopīgiem projektiem un līdz šim panākto saistību un vienošanos izpildei;

5.   pauž gandarījumu, ka beidzot rasta iespēja pārvarēt šķēršļus, kas kavēja vienoties par pilnvarām sarunu sākšanai ar Krievijas Federāciju par jaunā PSN noslēgšanu;

6.   mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis kopā ar Krievijas Federācijas valdību ES un Krievijas 21. augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā izmantot par īstenu atspēriena punktu, lai ES un Krievijas attiecības kļūtu intensīvākas, uzsākot sarunas par jauno PSN un tādējādi liekot pamatu turpmākiem konkrētiem rezultātiem tuvākajā nākotnē;

7.   atzinīgi vērtē jaunā valsts prezidenta D. Medevedev inaugurācijas runā sacīto par pilsoņu tiesību nozīmīgumu un publiski atkārtoti pausto atbalstu tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai; cer, ka šiem vārdiem sekos darbi un Krievija uzsāks nepieciešamās reformas, kas sagatavos augsni pilnvērtīgai demokrātiskai sistēmai;

8.   pauž nopietnas bažas par to, ka turpinās ziņojumi no Krievijas un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par spīdzināšanu, kā arī necilvēciskām un pazemojošām darbībām cietumos, milicijas iecirkņos un slepenos aizturēšanas centros Čečenijā; turklāt pauž nopietnas bažas par to, ka Krievijā strauji palielinās uzbrukumu skaits etniskajām, rasu un reliģiskajām minoritātēm;

9.   atkārtoti aicina biežāk organizēt ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jomā, lai tās kļūtu efektīvākas un rezultatīvākas, kurās piedalītos pārstāvji ne tikai no Ārlietu ministrijas, bet arī no citām Krievijas ministrijām, un visos apspriežu līmeņos pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu; šajā sakarībā uzskata, ka informācijas sniegšana pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, ko Komisija veic pirms oficiālām apspriedēm, ir nozīmīgs instruments, kas pienācīgi jāpilnveido un jāņem vērā Krievijas varas iestādēm, ar mērķi pārveidot šo informācijas sniegšanu par pilnvērtīgu juridisku semināru, iesaistot augstskolu mācībspēkus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un abu pušu amatpersonas;

10.   uzsver, ka spēcīga un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir īstenas un attīstītas demokrātijas pamats un neatņemama daļa; šajā sakarībā pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību aizstāvju situācijas pasliktināšanos un grūtībām, ar kādām, reģistrējoties un veicot savu darbību, saskaras tās NVO, kas veicina cilvēktiesību ievērošanu, vides aizsardzības un ekoloģijas jautājumu risināšanu; ir ļoti nobažījies par nesen izdarītajiem grozījumiem tiesību aktos par ekstrēmismu, jo tie varētu ietekmēt informācijas brīvu apriti un ļaut Krievijas varasiestādēm vēl vairāk ierobežot neatkarīgo žurnālistu un politiskās opozīcijas pārstāvju vārda brīvību;

11.   aicina Krievijas Federāciju apliecināt atbalstu kopējām vērtībām, ratificējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. papildprotokolu, tādējādi ļaujot veikt svarīgas reformas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā krājas desmitiem tūkstošu neizskatītu lietu; aicina Krievijas varas iestādes ievērot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus;

12.   atzinīgi vērtē to, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme notiks Hantimansijskas autonomā apgabala administratīvajā centrā; aicina pašreizējo prezidentūru izmantot iespēju augstākā līmeņa sanāksmē, pēc kuras notiks Pasaules Somugru tautu 5. kongress, apspriest problēmas, ar kurām Krievijā saskaras somugru mazākumtautības attiecībā uz politisko pārstāvību, kā arī kultūras un valodas identitātes aizsardzību un attīstību;

13.   turklāt atkārtoti pauž viedokli, ka ir svarīgi izveidot Kopējo ekonomisko telpu (KET) un turpināt īstenot KET plānā izvirzītos mērķus, it īpaši attiecībā uz atvērta un integrēta ES un Krievijas tirgus izveidi;

14.   atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti pēc iepriekšējās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes Mafrā attiecībā uz Krievijas pievienošanos PTO, kas radīs līdzvērtīgus konkurences apstākļus abu pušu uzņēmējdarbības pārstāvjiem un lielā mērā palīdzēs Krievijas centienos izveidot mūsdienīgu, daudzpusīgu, augstu tehnoloģiju ekonomiku; aicina Krieviju veikt nepieciešamos pasākumus, lai likvidētu atlikušos pievienošanās procesa šķēršļus, jo īpaši eksporta nodokļu un nodevu jomā, un lai spētu pilnībā ievērot un īstenot saistības un pienākumus līdzdalībai PTO, kā rezultātā ES varētu sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu ar Krievijas Federāciju;

15.   prasa, lai tuvākajā laikā panāktu vienošanos par izvedmuitas nodokļiem koksnei, ko no Krievijas Federācijas eksportē uz Eiropas Savienību; pauž nožēlu, ka Krievija neievēro saistības likvidēt maksājumus par pārlidojumiem pār Sibīriju, un aicina Krieviju parakstīt nolīgumu, kas panākts šajā jautājumā augstākā līmeņa sanāksmē Samārā;

16.   uzsver, ka ir svarīgi uzlabot vidi Eiropas ieguldījumiem Krievijā, ko var panākt tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus uzņēmējdarbības noteikumus, samazinot birokrātiju un sekmējot abpusējus ieguldījumus; pauž bažas par to, ka veids, kādā iestādes piemēro likumus, nav iepriekš paredzams;

17.   atzinīgi vērtē pastiprināto ES un Krievijas dialogu par enerģētikas un vides aizsardzības jautājumiem; uzsver enerģijas importa nozīmi Eiropas ekonomikai, jo tas rada iespēju paplašināt ES un Krievijas sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jomā; uzsver, ka šādas sadarbības pamatā jābūt savstarpīguma un pārredzamības principam, kā arī vienlīdzīgai pieejai tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem; atzinīgi vērtē Krievijas pievienošanos Kioto protokolam un uzsver, ka nepieciešams, lai Krievija pilnībā atbalstītu saistošos klimata pārmaiņu novēršanas mērķus, kas izriet no Kioto protokola piemērošanas; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai principi, kas minēti Enerģētikas hartas nolīgumā, tam pievienotajā Tranzīta protokolā un G8 secinājumos, tiktu iekļauti jaunajā ES un Krievijas PSN, tostarp saistībā ar turpmāko sadarbību energoefektivitātes, oglekļa emisiju samazināšanas un atjaunojamo energoresursu jomā, iekļaujot arī jautājumu par bioenerģijas izmantošanu; norāda, ka šie principi ir jāpiemēro svarīgākajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem; aicina Eiropas Savienību sarunās ar Krieviju paust vienotu nostāju šajos sarežģītajos, ar enerģētiku saistītajos jautājumos; aicina ES un Krievijas enerģētikas dialoga partnerus izpētīt iespējas rēķinus par Krievijas enerģijas piegādēm ES apmaksāt eiro, lai panāktu neatkarību no trešo valstu valūtām;

18.   pauž bažas par kodolenerģijas nozares drošību Krievijas Federācijā un tās plāniem eksportēt kodoltehnoloģijas un kodolmateriālus uz citām valstīm, kā arī par to, ka šāda rīcība apdraud kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu;

19.   aicina Krievijas Federāciju atbalstīt atjaunojamās enerģijas nozares attīstību valstī videi draudzīgā un ilgtspējīgā veidā; aicina Krievijas Federāciju nodrošināt mūsdienīgu vides standartu ievērošanu visos tās teritorijā sāktajos vai plānotajos naftas un gāzes projektos;

20.   atzinīgi vērtē ES un Krievijas panākumus kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē, kur galvenā uzmanība līdz šim tika veltīta vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu jomā, kas ir ievērojams solis tuvāk bezvīzu režīmam ilgtermiņa perspektīvā; aicina turpināt sadarbību attiecībā uz nelegālo imigrāciju, personu apliecinošu dokumentu kontroles uzlabošanu un labāku informācijas apmaiņu jautājumos par terorismu un organizēto noziedzību; uzsver, ka Padomei un Komisijai ir jānodrošina, lai Krievija ievērotu visus nosacījumus, kas ir paredzēti apspriestajos nolīgumos par abpusēju vīzu režīma atcelšanu, lai novērstu jebkādus drošības un demokrātijas pārkāpumus Eiropā;

21.   norāda, ka Krievija, kura pagājušajā gadā mainīja vīzu piešķiršanas noteikumus un pārtrauca izdod viena gada termiņa vairākkārtējas ieceļošanas vīzas darba nolūkos, kuras pirms tam izmantoja daudzi darba ņēmēji no Eiropas, var saskarties ar masveidīgu ES vadošo darbinieku un strādājošo došanos prom, ja tā nemainīs jaunos noteikumus un nemazinās apgrūtinošo birokrātiju, kāda pastāv vīzu un darba atļauju iegūšanā;

22.   atzinīgi vērtē ES un Krievijas sadarbības veicināšanu kosmosa jomā saskaņā ar 2006. gada martā izveidoto Trīspusējo kosmosa dialogu starp Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru un aģentūru Roscosmos (Krievijas Federālā kosmosa aģentūra), ietverot kosmosa lietojumus (satelītu navigācija, zemes novērošana un satelītu komunikācijas), piekļuvi kosmosam (palaišanas iekārtas un turpmākās kosmosa transporta sistēmas), kosmosa zinātni un kosmosa tehnoloģiju izstrādi; piezīmē, ka saistībā ar kopīgo ekonomisko telpu, par prioritāti ir noteikta sadarbība kosmosa jomā;

23.   aicina Krievijas Federāciju piedalīties Eiropas pētniecības infrastruktūru izveides procesā, kuru atbalsta Eiropas Kopienas pamatprogrammās; uzskata, ka šādas iniciatīvas varētu nodrošināt būtisku Krievijas cilvēkresursu un finanšu resursu efektīvu izmantošanu un turpmāku attīstību pētniecības, izstrādes un jauninājumu jomās un tādējādi dot labumu Eiropai un Krievijai;

24.   aicina Krievijas un ASV valdības izvērst sarunas par aizsardzības un drošības jautājumiem, kuri tieši vai netieši skar Eiropas Savienības dalībvalstis; mudina abu valstu valdības šajās diskusijās pilnībā iesaistīt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis un atturēties no jelkādiem pasākumiem vai lēmumiem, ko var uzskatīt par draudu mieram un stabilitātei Eiropas kontinentā;

25.   aicina Krievijas valdību kopā ar Eiropas Savienību un citām Kosovas kontaktgrupas dalībvalstīm konstruktīvi strādāt, lai rastu ilgtspējīgu, politisku risinājumu saistībā ar Kosovas nākotni un turpmāko stabilitātes nodrošināšanu Rietumbalkānu reģionā;

26.   aicina Krieviju neiestāties pret ES Likuma varas misiju Kosovā (EULEX Kosovo(4)) misijas izvietošanu, kā arī pilnībā atbalstīt EDSO un apstiprināt tās pilnvaras, lai dotu iespēju pilnībā īstenot visas garantijas, kas paredzētas Kosovas konstitūcijā, un Kosovas varas iestāžu saistības attiecībā uz institucionālo decentralizāciju, kā arī mazākuma kopienu un kultūras un arhitektūras mantojuma aizsardzību;

27.   aicina Padomi un Komisiju kopīgi ar Krievijas valdību īstenot iniciatīvas drošības un stabilitātes stiprināšanai kopējās kaimiņvalstīs, it īpaši iesaistoties ciešākā dialogā par demokrātijas nodibināšanu Baltkrievijā, kā arī īstenojot kopīgus centienus, lai beidzot atrisinātu konfliktus Abhāzijā, Dienvidosetijā, Kalnu Karabahā un Piedņeprā;

28.   pauž nopietnas bažas par Krievijas lēmumu stiprināt saites ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā un atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei; aicina Krieviju atturēties no jebkādas turpmākas rīcības, kas var saasināt saspīlējumu, kā arī veikt pasākumus, lai uzlabotu attiecības ar Gruziju; pauž cerību, ka Krievijas un Gruzijas attiecības uzlabosies pēc prezidenta D. Medvedev un prezidenta M. Saakashvili nesenās tikšanās Sanktpēterburgā;

29.   aicina pašreizējo prezidentvalsti ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē aktualizēt jautājumu par Gruzijas bezpilota lidaparātu, ko notrieca Krievijas lidmašīna, kā arī par nesen notikušo Krievijas karaspēka ievērojamo palielināšanu Abhāzijā, un piedāvāt plašāku ES līdzdalību konflikta atrisināšanas procesā;

30.   aicina ES un Krieviju kā ANO Drošības padomes un Kvarteta dalībvalsti turpināt centienus, lai panāktu progresu Tuvo Austrumu miera procesā un rastu risinājumu Irānas kodolprogrammas jautājumam; turklāt uzsver, ka ir nepieciešama turpmāka sadarbība ar Krieviju, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, un aicina abas puses uzņemties atbildību, jo īpaši Ziemeļkorejas un Irānas kodolieroču jautājumos;

31.   aicina Krieviju atkārtoti izskatīt vienpusēji atlikto līdzdalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā un izmantot sarunas kā līdzekli savu leģitīmo interešu aizsardzībai un novērstu Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā nozīmes mazināšanos; aicina NATO dalībvalstis ratificēt Līguma 1999. gadā grozīto redakciju;

32.   atzinīgi vērtē Krievijas lēmumu atbalstīt ES miera uzturēšanas operāciju Čadā un Centrālāfrikas Republikā un atbalsta Krievijas ārlietu ministra Sergei Lavrov un ES Augstā pārstāvja Javier Solana paziņojumu, norādot, ka sadarbībai starp Krieviju un ES krīzes pārvaldībā nebūtu jāaprobežojas tikai ar Krievijas līdzdalību iepriekš minētajā EUFOR Tchad/RCA operācijā un ka abas puses ir gatavas parakstīt pamatnolīgumu par šo jautājumu, balstoties uz vienlīdzīgu partnerību un sadarbību;

33.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1) OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0528.
(3) Padomes 2007. gada 15. oktobra Vienotā rīcība 2007/677/KĀDP (OV L 279, 23.10.2007., 21. lpp.) un Padomes 2008. gada 28. janvāra Lēmums 2008/101/KĀDP (OV L 34, 8.2.2008., 39. lpp.).
(4) Padomes 2008. gada 4. februāra Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP (OV L 42, 16.2.2008., 92. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika