Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par termiņa vidusposma pārskatu par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.–2010. gadam (COM(2007)0314),

–   ņemot vērā 2005. gada 23. februāra rezolūciju par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.–2010.gadam (1),

–   ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2007. gada 27. jūlija paziņojumu "Veselības risku novērtēšanas principi attiecībā uz bērniem, kas pakļauti ķīmisku vielu iedarbībai",

–   ņemot vērā EK līguma 152. un 174. pantu, kurā ir paredzēts augsts cilvēka veselības un vides aizsardzības līmenis;

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)(2);

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0260/2008),

A.   tā kā kopš 2003. gada Eiropas Savienība savu veselības aizsardzības politiku balsta uz ciešāku sadarbību starp veselības, vides un pētniecības nozarēm, kas beidzot ļauj cerēt uz konsekventas un integrētas Eiropas stratēģijas ieviešanu vides veselības jomā,

B.   tā kā Savienības pirmā vides un veselības rīcības plāna 2004.–2010. gadam ietvaros (COM(2004)0416) pašlaik īstenotās vadlīnijas, proti, izstrādāt rādītājus, izstrādāt integrētu uzraudzību, vākt un novērtēt svarīgos datus, kā arī paplašināt pētījumus, ļaus labāk saprast mijiedarbību starp piesārņojuma avotiem un to ietekmi uz veselību, lai gan tās ir acīmredzami nepietiekamas, lai samazinātu ar vides faktoriem saistīto slimību pieaugošo skaitu,

C.   tā kā ir gandrīz neiespējami sastādīt termiņa vidusposma bilanci iepriekšminētajam rīcības plānam, jo tajā nav noteikts skaidrs un skaitļos izteikts mērķis, turklāt rīcības plānam paredzētais kopējais budžets nav precīzi nosakāms un ir katrā ziņā nepietiekams tā efektīvai īstenošanai,

D.   tā kā veselības programmā (2008–2013) ir noteikts mērķis ietekmēt tradicionālos veselību noteicošos faktorus ‐ pārtiku, atkarību no smēķēšanas, alkohola un narkotiku lietošanu, tad šajā rīcības plānā (2004–2010) būtu jāpievēršas vairākiem jauniem uzdevumiem veselības uzlabošanas jomā un jāņem vērā svarīgi vides faktori, kas ietekmē cilvēka veselību, kā piemēram, āra un iekštelpu gaisa kvalitāte, elektromagnētiskie viļņi, nanodaļiņas un bīstamas ķīmiskās vielas (vielas, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai funkcijai (CMR), endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītāji), kā arī riskam, ko rada klimata pārmaiņas,

E.   tā kā elpošanas ceļu slimības ir otrajā vietā Eiropas Savienībā starp nāves cēloņiem un saistībā ar incidenci, prevalenci un izmaksām un tās ir galvenais par 5 gadiem jaunāku bērnu nāves cēlonis, un tās turpina attīstīties īpaši āra un iekštelpu gaisa piesārņojuma dēļ,

F.   tā kā atmosfēras piesārņojums, īpaši tas, kurš saistīts ar sīkām daļiņām un ar ozonu augsnes līmenī, ir nopietns apdraudējums cilvēka veselībai, kas ietekmē bērnu pareizu attīstību un samazina dzīves ilgumu Eiropas Savienībā(3);

G.   tā kā attiecībā uz pilsētas vides veselību, jo īpaši attiecībā uz gaisu iekštelpās, Kopienai, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, ir aktīvāk jācīnās pret iekštelpu piesārņojumu, jo vidusmēra Eiropas iedzīvotājs 90 % laika pavada telpās,

H.   tā kā PVO 2004. un 2007. gada ministriju konferencēs par vidi un veselību ir uzsvērta kombinētā kompleksā saikne starp ķīmisko piesārņotāju ietekmi un noteiktu skaitu hronisku kaišu un slimību, īpaši attiecībā uz bērniem; tā kā šīs problēmas ir ņemtas vērā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (ANVP) un Starpvaldību foruma par ķīmisko vielu drošību (SFĶD) oficiālajos dokumentos,

I.   tā kā ir arvien vairāk zinātnisku pierādījumu, ka dažus vēža veidus, piemēram, urīnpūšļa, kaulu, plaušu, ādas, krūts vēzi un arī citus izraisa ne vien ķīmisko vielu iedarbība, radiācija, gaisa pārnēsātas daļiņas, bet arī citi vides faktori;

J.   tā kā paralēli šīm problemātiskajām izmaiņām vides veselības jomā pēdējo gadu laikā ir parādījušās jaunas slimības vai slimību sindromi, tādi kā multipla hipersensibilitāte pret ķīmiskām vielām, zobu amalgamas sindroms, elektromagnētiskā hipersensibilitāte, veselībai nelabvēlīgu ēku sindroms vai bērnu uzmanības deficīts un hiperaktivitāte (Attention deficit and hyperactivity syndrome),

K.   tā kā piesardzības princips kopš 1992. gada ir skaidri ierakstīs līgumā un Eiropas Kopienu Tiesa ir vairākkārt precizējusi šī Kopienas tiesību principa saturu un darbības jomu, jo tas ir viens no Kopienas vides un veselības aizsardzības politikas pamatiem(4);

L.   tā kā Komisijas 2000. gada 2. februāra paziņojumā par piesardzības principa izmantošanu (COM(2000)0001) izvirzītie kritēriji ir ārkārtīgi stingri un pat neīstenojami,

M.   tā kā cilvēka biomonitorings ir nozīmīgs līdzeklis, lai noteiktu, cik lielā mērā Eiropas iedzīvotāji ir pakļauti piesārņojuma ietekmei un tā kā vairākkārt ir izteikta vēlme paātrināt biomonitoringa programmas ieviešanu Savienības mērogā gan Eiropas Parlamenta jau iepriekšminētās 2005. gada 23. februāra rezolūcijas 3. punktā, gan arī Padomes 2007. gada 20. decembra secinājumos par vidi,

N.   tā kā ir pilnībā atzīts, ka klimata izmaiņas var būtiski ietekmēt vairāku slimību smagumu un incidenci un ka īpaši biežie karstuma uzplūdi, plūdi un ugunsgrēki, kas ir visbiežāk sastopamās dabas katastrofas ES, var izraisīt slimību skaita palielināšanos, radīt sliktus higiēniskos apstākļus un jaunus nāves gadījumus, bet paralēli jāatzīst, ka pasākumi, kuri paredzēti klimata pārmaiņu seku mazināšanai pozitīvi ietekmē veselību;

O.   tā kā klimata pārmaiņām būs ievērojama ietekme uz cilvēka veselību, cita starpā veicinot noteiktu infekcijas un parazitāru slimību uzliesmojumu galvenokārt temperatūras un mitruma izmaiņu dēļ un tās ietekmes dēļ, kas šīm izmaiņām būs uz ekosistēmām, dzīvniekiem, augiem, kukaiņiem, parazītiem, protozojiem, mikrobiem un vīrusiem,

P.   tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(5) un tai pakārtotajās direktīvās ir iekļautas skaidras ūdens masu veselības saglabāšanas un atjaunošanas normas;

Q.   tā kā vides veselības medicīna ir jauna medicīnas nozare, kuras pamatā vairākās dalībvalstīs joprojām ir pārāk fragmentāra un nevienmērīga universitārā izglītība un kura tādēļ Eiropas Savienībā būtu jāatbalsta un jāveicina;

R.   tā kā to personu skaits, kuras cieš vides faktoru dēļ, pieaug un ir jāveic epidemioloģijas apkopošana, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par slimībām, kuras pilnībā vai daļēji izraisa vides faktori,

1.   atzīst Komisijas ieguldītos pūliņus šajā jomā kopš rīcības plāna uzsākšanas 2004. gadā, galvenokārt informācijas ķēdes uzlabošanā attiecībā uz vidi un veselību, Eiropas pētījumu integrāciju un paplašināšanu šajā nozarē un sadarbību ar tādām specializētām starptautiskām organizācijām kā PVO;

2.   uzskata tomēr, ka šāds rīcības plānas jau iedīglī ir lemts daļējai neveiksmei, jo tas paredzēts tikai kā jau pastāvošo Kopienas politiku papildinājums un nebalstās uz preventīvu politiku, kuras mērķis būtu samazinātu to slimību skaitu, kuras saistītas ar vides faktoriem un tam trūkst skaidra un skaitļos izteikta mērķa;

3.   vērš Komisijas uzmanību uz to, ka viena programma jau ir īstenota PVO vadībā un ka PVO dalībvalstis saistībā ar to izstrādāja savus valsts un vietējos vides veselības rīcības plānus, kuros ir ietverti specifiski mērķi un īstenošanas plāni; tāpēc iesaka Komisijai izskatīt šo PVO programmu kā iespējamu modeli, kas varētu kalpot par paraugu Eiropas Savienībai nākotnē;

4.   izsaka dziļu nožēlu par to, ka Komisija, precīzāk, tās Pētniecības ģenerāldirektorāts, nav nodrošinājis pienācīgu finansējumu cilvēka biomonitoringam 2008. gadā, lai Savienībā izveidotu saskanīgu pieeju cilvēka biomonitoringam, kā tā bija apņēmusies dalībvalstu un Parlamenta priekšā;

5.   tāpat arī aicina Komisiju līdz 2010. gadam sniegt atbildi par diviem pamata mērķiem, ko tā izvirzīja 2004. gadā, un izstrādāt un ieviest praktiski īstenojamu saziņas stratēģiju saistībā ar šiem mērķiem, proti, pirmkārt, pievērst iedzīvotāju uzmanību vides piesārņojumam un tā ietekmei uz veselību, un, otrkārt, pārskatīt un pielāgot Eiropas risku samazināšanas politiku;

6.   stingri iesaka Komisijai un dalībvalstīm ievērot saistības attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu;

7.   atgādina, ka, vērtējot vides faktoru ietekmi uz veselību, par pamatu ir jāņem mazāk aizsargātas grupas, piemēram, grūtnieces, zīdaiņi, bērni un gados vecāki cilvēki;

8.   aicina īpašu uzmanību pievērst mazāk aizsargātām grupām, ko piesārņojošās vielas skar visvairāk, ieviešot pasākumus, lai samazinātu saskarsmi ar piesārņojošām vielām veselības aizsardzības iestāžu un skolu iekštelpās, pieņemot iekštelpu gaisa kvalitātes pārvaldības labas prakses kodeksu;

9.   mudina Komisiju, izstrādājot priekšlikumus par tiesību aktu pārskatīšanu, nevājināt pastāvošos tiesību aktus lobiju un reģionālo vai starptautisko organizāciju ietekmē;

10.  atgādina, ka ES ir jāizmanto pastāvīga, dinamiska un elastīga pieeja rīcības plānam; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi izveidot īpašu ekspertīzi vides veselības jomā, kas būtu pārredzama, multidisciplināra un neviennozīmīga, tādējādi ļaujot reaģēt uz sabiedrības vispārējo neuzticību oficiālām aģentūrām un ekspertu komitejām; norāda, ka ir svarīgi atbalstīt veselības speciālistu apmācību īpaši ar labas prakses apmaiņas palīdzību Kopienas līmenī;

11.   uzsver, ka pēdējie gadi bijuši nozīmīgi ar reāliem panākumiem vides politikā īpaši saistībā ar gaisa piesārņojuma samazināšanu, ūdens kvalitātes uzlabošanu, atkritumu savākšanas un pārstrādes politiku, ķīmisko vielu kontroli un degvielas ar svina piejaukumu aizliegumu, taču tai pat laikā konstatē, ka Eiropas politikai joprojām ir raksturīgs globālas un preventīvas stratēģijas trūkums un netiek piemērots piesardzības princips;

12.   prasa tāpēc, lai Komisija saistībā ar Eiropas Kopienu Tiesas jurisprudenci pārskata kritērijus, ko tā izvirzījusi iepriekšminētajā paziņojumā un kuri attiecas uz piesardzības principa piemērošanu, lai šis rīcības un drošības princips, kura pamatā ir pagaidu un samērīgu pasākumu īstenošana, kļūtu par Kopienas politikas kodolu veselības un vides jomā;

13.   uzskata, ka pierādīšanas pienākuma par preces nekaitīgumu pāreja uz ražotāju vai importētāju ļautu veicināt uz profilaksi balstītu politiku, kā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru(6), un šajā sakarā mudina Komisiju attiecināt šīs saistības uz Kopienas tiesību aktiem par uz visiem produktiem; uzskata, ka ir jāvairās biežāk izmantot izmēģinājumus ar dzīvniekiem, piemērojot rīcības plānu un ka ir rūpīgi jāizskata iespēja izstrādāt un izmantot alternatīvas metodes;

14.   atkārto lūgumu Komisijai nekavējoties ierosināt konkrētus pasākumus par iekštelpu gaisa kvalitāti, kas nodrošinātu augstu iekštelpu vides drošības un veselības līmeni, jo īpaši pārskatot Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem(7), un iesniegt priekšlikumu par pasākumiem, lai palielinātu ēku energoefektivitāti, kā arī to ķīmisko sastāvdaļu drošību un nekaitīgumu, kuras ietilpst aprīkojuma un mēbeļu sastāvā;

15.   iesaka Komisijai ar mērķi samazināt kaitīgo ietekmi uz vides veselību, lai tā mudina dalībvalstis ar nodokļu atlaidēm un/vai citiem ekonomiskiem stimuliem pārliecināt tirgus dalībniekus uzlabot iekštelpu gaisa kvalitāti un samazināt saskarsmi ar elektromagnētisko starojumu ēkās, filiālēs un birojos;

16.   iesaka Komisijai izstrādāt atbilstošas minimālās prasības, lai nodrošinātu iekštelpu gaisa kvalitāti jaunceļamās ēkās;

17.   iesaka, ka, piešķirot individuālu Eiropas Savienības atbalstu, Komisijai vajadzētu pievērst uzmanību iekštelpu gaisa kvalitātei, saskarsmei ar elektromagnētisko starojumu un sevišķi apdraudētu sabiedrības grupu veselībai attiecīgajos projektos līdzīgi tam, kā tā pievērš uzmanību vides aizsardzības kritērijiem;

18.   aicina saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām noteikt vides kvalitātes standartus prioritārām vielām ūdens jomā un tos regulāri atjaunināt līdz ar zinātnisko atzinumu maiņu;

19.   uzsver, ka dažas dalībvalstis ir veiksmīgi ieviesušas mobilās analīžu laboratorijas vai "zaļās ambulances", lai nodrošinātu ātru un uzticamu diagnostiku attiecībā uz vides piesārņojumu sabiedriskajās un privātajās telpās; uzskata, ka Komisija varētu izplatīt šo praksi dalībvalstīs, kurās vēl nav izveidots šāds tiešas iejaukšanās modelis piesārņotajā zonā;

20.   pauž satraukumu par konkrētu tiesību normu neesamību, kas nodrošinātu to patēriņa produktu nekaitīgumu, kuri satur nanodaļiņas, un par Komisijas bezrūpīgo attieksmi pret nepieciešamību pārskatīt tiesisko regulējumu par nanodaļiņu izmantošanu patēriņa produktos, ņemot vērā to, ka tirgū parādās arvien lielāks skaits patēriņa produktu, kas satur nanodaļiņas;

21.   kā ārkārtīgi nozīmīgu vērtē starptautisko Bioiniciatīvas ziņojumu(8) par elektromagnētiskajiem laukiem, kurā apkopoti vairāk nekā 1500 pētījumi par šo tēmu un secinājumos apskatīts kaitējums veselībai, ko var izraisīt mobilās telefonijas, piemēram, mobilā telefona radītais starojums, UMTS-Wifi-Wimax-Bluetooth starojums un fiksētās līnijas telefons DECT;

22.   konstatē, ka ierobežojumi, līdz kuriem ir atļauts pakļaut sabiedrību elektromagnētiskam laukam ir novecojuši, jo tie nav pielāgoti pēc Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikuma 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētiskajiem laukiem (0 Hz līdz 300 GHz)(9), turklāt attiecībā uz šiem ierobežojumiem acīmredzami nav ņemta vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība, kā arī Eiropas Vides Aģentūras rekomendācijas vai vēl stingrākās emisiju normas, ko pieņēmušas, piemēram, Beļģija, Itālija vai Austrija, un ka saistībā ar šiem ierobežojumiem nav ņemtas vērā mazāk aizsargātas grupas, piemēram, grūtnieces, zīdaiņi un bērni;

23.   tādēļ prasa Padomei grozīt ieteikumu 1999/519/EK, lai ņemtu vērā valstu paraugprakses un noteiktu arī stingrākas iedarbības robežvērtības visām iekārtām, kas izstaro elektromagnētiskos viļņus frekvencē starp 0,1 MHz un 300 GHz;

24.   ļoti nopietni uztver dažādos draudus veselībai, ko ir izraisījusi klimata sasilšana Savienības teritorijā, un aicina uz ciešāku sadarbību starp PVO, valstu kontroles iestādēm, Komisiju un Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centru, lai nostiprinātu agrās brīdināšanas sistēmu un tādejādi ierobežotu klimata izmaiņu negatīvo seku ietekmi uz veselību;

25.   uzsver, ka šo rīcības plānu varētu pilnveidot, ja tajā iekļautu arī klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību, izstrādājot efektīvus pielāgošanās pasākumus Kopienas līmenī, piemēram:

26.  aicina dalībvalstis un Komisiju pienācīgi reaģēt uz tādiem jauniem klimata pārmaiņu izraisītiem apdraudējumiem kā lielāka jaunu vīrusu un neatklātu patogēnu klātbūtne un šajā nolūkā ieviest jaunas patogēnu ierobežošanas tehnoloģijas, kas samazinātu zināmus un neatklātus vīrusus un citus patogēnus, ko pārnēsā ar asinīm;

27.   pauž nožēlu, ka paziņojuma "20 un 20 līdz 2020. gadam ‐ Eiropas iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām" (COM(2008)0030) pašreizējā izmaksu, ieguvumu un ietekmes novērtējumā tiek ņemta vērā tikai pozitīvā ietekme uz veselību, ko rada gaisa piesārņojuma samazināšana, līdz 2020. gadam par 20 % samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas; aicina Komisiju nodrošināt, lai steidzami ietekmes novērtējuma ietvaros tiktu izskatīti un modelēti saistītie (sekundārie) ieguvumi attiecībā uz veselību atkarībā no pasākumu vēriena saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ieteikumiem līdz 2020. gadam par 25 %, 40 % vai pat par 50 % un vairāk samazināt mājsaimniecību siltumnīcefekta emisijas;

28.   aicina Komisiju pievērst uzmanību nopietnajām garīgās veselības problēmām, ņemot vērā pašnāvību skaitu Eiropas Savienībā, un paredzēt vairāk resursu atbilstošu profilakses pasākumu un terapiju izstrādei;

29.   atgādina, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsniedz atbalsts PVO Bērnu vides un veselības rīcības plānam Eiropā, lai to veicinātu gan ar ES, gan ar divpusējas attīstības politikas palīdzību un lai veicinātu līdzīgus procesus ārpus PVO Eiropas reģiona;

30.   aicina Komisiju savā otrajā rīcības plānā iekļaut iniciatīvu SCALE (Science, Children, Awareness, Legal instrument, Evaluation), kuras mērķis ir samazināt saskarsmi ar piesārņotājiem kā noteikts Eiropas Vides un veselības stratēģijā (COM(2003)0338);

31.   aicina Komisiju izstrādāt un piedāvāt instrumentus, kas sekmētu novatorisku risinājumu izstrādi un izplatīšanu, kā uzsvērts Lisabonas darba kārtībā, lai mazinātu lielākos veselības apdraudējumus, ko rada vides faktori;

32.   mudina Padomi nekavējoties pieņemt lēmumu par priekšlikumu regulai par ES Solidaritātes fonda izveidi, jo Parlaments savu nostāju pieņēma jau 2006. gada 18. maijā(10); uzskata, ka jaunā regula, kas kopā ar citiem pasākumiem pazeminās ES Solidaritātes fonda spēkā stāšanās sliekšņus, nodrošinās iespēju daudz efektīvāk, elastīgāk un ātrāk novērst kaitējumu, ko radījušas dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas; uzsver, ka šāds finanšu instruments ir ļoti svarīgs jo īpaši pastāvot uzskatam, ka nākotnē dabas katastrofas notiks biežāk, daļēji klimata pārmaiņu dēļ;

33.   iesaka, Komisijai, ņemot vērā to, ka MVU ir ļoti svarīga saimnieciska loma Eiropā, sniegt tehnisko atbalstu MVU, kas tiem ļautu un palīdzētu ievērot stingros tiesību aktus vides veselības jomā un tos mudinātu veikt citas izmaiņas, kas ir pozitīvas no vides veselības viedokļa un izraisa uzņēmumu darbības maiņu;

34.   iesaka Komisijai līdz 2010. gadam un gaidot vides un veselības rīcības plāna "otro kārtu" pārorientēt iniciatīvu uz mazākaizsargātajām iedzīvotāju grupām un izstrādāt jaunas riska novērtēšanas metodes, ņemot vērā svarīgāko faktoru ‐ bērnu, grūtnieču un gados vecāku cilvēku īpašo neaizsargātību;

35.   tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis atzīt profilakses un piesardzības principa priekšrocības un izstrādāt un piemērot rīkus, kas ļauj paredzēt un novērst potenciālu vides un veselības apdraudējumu; iesaka Komisijai noteikt šā rīcības plāna "otrās kārtas" izmaksas un paredzēt atbilstošu finansējumu, ņemot vērā lielāku skaitu konkrētu pasākumu, kuru mērķis ir samazināt vides ietekmi uz veselību un īstenot profilakses un piesardzības pasākumus;

36.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī PVO.

(1) OV C 304 E, 1.12.2005., 264.lpp. (2) OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp. (3) Ziņojums "Vide Eiropā ‐ ceturtais novērtējums. Kopsavilkums" Eiropas Vides aģentūra (10.10.2007). (4) 2003. gada 23. septembra spriedums lietā C-192/01, Komisija/Dānija, Recueil, I- 9693 lpp.; 2004. gada 7. septembra spriedums lietā C-127/02, Landelijke Vereniging tot Behoud van de Waddenzee un Nederlandse Vereniging tot Bescherming van Vogels, Krājums, I-7405 lpp. (5) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (6) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Labota versija OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp. (7) OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp. (8) Šo ziņojumu publicējusi neatkarīgu zinātnieku grupa 2007. gada 31. augustā. Sīkāku informāciju skatīt: www.bioinitiative.org (9) OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp. (10) OV C 297 E, 7.12.2006., 331. lpp.