Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2011(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0263/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0263/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 25/09/2008 - 7.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0456

Pieņemtie teksti
WORD 65k
Ceturtdiena, 2008. gada 25. septembra - Brisele Galīgā redakcija
Kopienu mediji Eiropā
P6_TA(2008)0456A6-0263/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 25. septembra rezolūcija par kopienu medijiem Eiropā (2008/2011(INI))

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā EK līguma 150. un 151. pantu,

–   ņemot vērā Protokolu Nr. 9 par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs, kas pievienots 1997. gada 2. oktobrī parakstītajam Amsterdamas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un dažus saistītus aktus(1) ;

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu,

–   ņemot vērā UNESCO konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kurā atzīta par likumīgu valsts politika plurālisma atzīšanai un veicināšanai;

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)(2) ,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva)(3) ,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu  2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva)(4) ,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva)(5) ,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos(6) ,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)(7) ,

–   ņemot vērā Komisijas iesniegto Balto Grāmatu par Eiropas Savienības komunikācijas politiku (COM(2006)0035),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 20. decembra paziņojumu par Eiropas pieeju, kā sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē (COM(2007)0833),

–   ņemot vērā Parlamenta1995. gada 14. jūlija rezolūciju par Zaļo grāmatu par stratēģiskajām iespējām stiprināt Eiropas programmu nozari Eiropas Savienības audiovizuālās politikas kontekstā(8) ,

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropas Savienības dalībvalstīs (SEC(2007)0032),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par vārda un informācijas brīvības pārkāpuma riskiem ES un it īpaši Itālijā (Pamattiesību hartas 11. panta 2. punkts)(9) ,

   ņemot vērā Eiropas Parlamenta uzdoto pētījumu "Kopienas plašsaziņas līdzekļu statuss Eiropas Savienībā",

   ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumu dalībvalstīm par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un plašsaziņas līdzekļu satura dažādību (kopienas plašsaziņas līdzekļi/Rec(2007)2),

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas deklarāciju (Decl-31.01.2007E) par plašsaziņas līdzekļu nozīmes aizsardzību demokrātijā plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas kontekstā,

–   ņemot vērā kopējo deklarāciju par dažādību apraidē, kuru sagatavoja ANO īpašais referents par uzskatu un vārda brīvību, EDSO plašsaziņas līdzekļu brīvības pārstāvis, Amerikas valstu organizācijas īpašais referents par vārda brīvību un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas īpašais referents par vārda brīvību un piekļuvi informācijai (pieņemta 2007. gada 12. decembrī),

   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0263/2008),

A.   tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļi ir bezpeļņas organizācijas un atbildīgi tās kopienas priekšā, kurai tie cenšas kalpot,

B.   tā kā "bezpeļņas" nozīmē, ka šādu plašsaziņas līdzekļu galvenais mērķis ir iesaistīties sabiedriskās un/vai privātās darbībās bez komerciālas vai finansiālas peļņas,

C.   tā kā "atbildīgi kopienai" nozīmē, ka kopienas plašsaziņas līdzekļiem jāinformē kopiena par savām darbībām un lēmumiem, tie jāpamato, bet iespējamu pārkāpumu gadījumā jāsaņem sods,

D.   tā kā starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības saistībā ar kopienas plašsaziņas līdzekļu izplatību un ietekmi un tā kā šī ietekme ir visjūtamākā tajās dalībvalstīs, kuras skaidri atzīst šo plašsaziņas līdzekļu statusu un apzinās to pievienoto vērtību;

E.   tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļiem vajadzētu būt atvērtiem kopienas locekļu līdzdalībai satura veidošanā un tāpēc tiem vajadzētu veicināt aktīvu un brīvprātīgu līdzdalību plašsaziņas līdzekļu darbā un nevis pasīvu patēriņu;

F.   tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļi ļoti bieži nepārstāv sabiedrības vairākumu, bet tā vietā kalpo dažādām mazākām specifiskām mērķa grupām, kuras tiek ignorētas citos plašsaziņas līdzekļos un kuras daudzos gadījumos ir lokālas vai reģionālas;

G.   tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļiem piemīt būtiska, bet pagaidām vēl vispārēji neatzīta loma starp plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši tāpēc, ka tie ir vietēja rakstura satura avots un tie veicina novatorismu, radošumu un dažādību saturā;

H.   tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļiem ir jābūt skaidri definētiem pienākumiem, piemēram, dot sociālu labumu, kas arī jāatspoguļo saturā, ko tie veido,

I.   tā kā viena no galvenajām Kopienas plašsaziņas līdzekļu vājībām Eiropas Savienībā ir tā, ka tie nav juridiski atzīti daudzās dalībvalstu tiesiskajās sistēmās, un, turklāt, pagaidām nevienā nozīmīgā Kopienas normatīvajā aktā vēl nav aplūkots jautājums par kopienas plašsaziņas līdzekļiem;

J.   tā kā prakses kodekss, kuru ieviestu papildus juridiskai atzīšanai, precizētu šīs jomas statusu, procedūras un nozīmi, tādējādi veicinot noteiktību šajā nozarē un vienlaikus nodrošinot tās neatkarību un novēršot pārkāpumus;

K.   tā kā Internet tīkls ir ievirzījis šo nozari jaunā laikmetā ar jaunām iespējām un problēmām un tā kā izmaksas saistībā ar pāreju no analogās un digitālo pārraidīšanu izraisa ievērojamu slogu kopienas plašsaziņas līdzekļiem;

L.   tā kā 2008. gads ir nosaukts par Eiropas Starpkultūru dialoga gadu, kas nozīme, ka ES plašsaziņas līdzekļiem ir īpaši svarīga loma, nodrošinot mazākām kultūras kopienām visā sabiedrībā vispiemērotākos izpausmes veidus un informāciju un veicinot starpkultūru dialogu 2008. gadā un pēc tā;

M.   tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļi ir nozīmīgs veids, kā dot pilsoņiem lielākas iespējas un viņus mudināt aktīvi iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā, jo viņi kā iekšējā ideju plurālisma instruments bagātina sociālās apspriedes, un tā kā īpašumtiesību koncentrācijas dēļ pastāv risks, ka plašsaziņas līdzekļos netiks pienācīgi aplūkotas vietēja rakstura problēmas, kas ir svarīgas visām kopienas grupām,

1.   uzsver, ka Kopienas plašsaziņas līdzekļi ir efektīvs līdzeklis kultūras un valodas daudzveidības, sociālās integrācijas un vietējās identitātes stiprināšanai, kas izskaidro nozares daudzveidību;

2.   norāda, ka Kopienas plašsaziņas līdzekļi palīdz stiprināt specifisku interešu grupu identitāti, tajā pašā laikā ļaujot šo grupu locekļiem sadarboties ar citām sabiedrības grupām, un tāpēc tiem ir svarīga nozīme tolerances un plurālisma veicināšanā sabiedrībā, un tie dod savu ieguldījumu starpkultūru dialogā;

3.   uzsver arī, ka Kopienas plašsaziņas līdzekļi veicina starpkultūru dialogu, izglītojot plašu sabiedrību, novēršot negatīvus stereotipus un mainot informācijas nesēju izplatītas idejas par kopienām sabiedrībā, kurām draud atstumšana, piemēram, bēgļiem, migrantiem, romu kopienas pārstāvjiem un citām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm; uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi ir viens no instrumentiem, lai veicinātu imigrantu integrāciju, kā arī lai nodrošinātu, ka nelabvēlīgā stāvoklī esoši sabiedrības locekļi kļūst par aktīviem dalībniekiem, iesaistoties debatēs, kas viņiem ir svarīgas;

4.   uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļiem var būt nozīmīga loma apmācības programmās, kurās ir iesaistītas ārējas organizācijas, piemēram, universitātes, un neapmācīti kopienas locekļi, turklāt tie var būt nozīmīgs darba pieredzes sniegšanas centrs; norāda, ka cilvēku apmācība digitālajās, tīmekļa lietošanas un rediģēšanas iemaņās, viņiem piedaloties kopienas plašsaziņas līdzekļu aktivitātēs, nodrošina lietderīgas un citam nododamas iemaņas;

5.   norāda, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi darbojas kā vietējās jaunrades katalizatori, nodrošinot māksliniekiem un radošajiem uzņēmējiem publisku platformu jaunu ideju un koncepciju izmēģināšanai;

6.   uzskata, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi palīdz sasniegt mērķi ‐ uzlabot pilsoņu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, tieši iesaistot viņus satura veidošanā un izplatīšanā, un mudina plašsaziņas līdzekļus skolas vidē attīstīt jauniešu pilsonisku attieksmi, palielināt informētību par plašsaziņas līdzekļiem, kā arī iegūt prasmes, kuras nākotnē var izmantot, lai iesaistītos kopienas plašsaziņas līdzekļos;

7.   uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi palīdz stiprināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, jo tie nodrošina papildu perspektīvas jautājumos, kas tuvi attiecīgajai kopienai;

8.   uzsver ‐ ņemot vērā, ka dažos rajonos, tostarp attālos rajonos, sabiedriskie un komerciālie plašsaziņas līdzekļi ir pārtraukuši darbību vai nepastāv, kā arī to, ka komerciālie plašsaziņas līdzekļi pamazām samazina vietējo saturu, kopienas plašsaziņas līdzekļi var vienīgais būt vietējo ziņu un informācijas avots, kā arī vienīgais veids, kā vietējām kopienām paust savu viedokli;

9.   atzinīgi vērtē faktu, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi vairo pilsoņu informētību par esošajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un palīdz sekmēt pilsonisko līdzdalību publiskajās diskusijās;

10.   uzskata, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi, kuri ir paredzēti noteiktām, īpaši izraudzītām auditorijām, var būt efektīvs veids, kā tuvināt Eiropas Savienību tās pilsoņiem; iesaka arī dalībvalstīm aktīvāk sadarboties ar kopienas plašsaziņas līdzekļiem, lai tādējādi veidotu ciešāku dialogu ar pilsoņiem;

11.   uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļu kvalitāte ir ļoti svarīga to potenciāla realizēšanai, un norāda uz to, ka bez pietiekamiem finanšu resursiem šādu kvalitāti nav iespējams nodrošināt; atzīmē, ka kopienas plašsaziņas līdzekļu finanšu resursi ir stipri atšķirīgi, bet visumā diezgan trūcīgi, un atzīst, ka papildu finansējums un digitālā adaptācija ļautu kopienas plašsaziņas līdzekļu nozarei ieviest vairāk jauninājumu un sniegt jaunus un nozīmīgus pakalpojumus, tādējādi vairojot pastāvošo analogo piedāvājumu pievienoto vērtību;

12.   atzīmē, ka nozarei trūkst atbalsta, kas palīdzētu pielikt nozīmīgus pūliņus, lai uzlabotu tās pārstāvniecību ES un dalībvalstu lēmumu pieņēmēju vidū un kontaktus ar tiem;

13.   uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļiem jābūt politiski neatkarīgiem;

14.   aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā rezolūcijas saturu, kopienas plašsaziņas līdzekļus nosakot kā:

   a) bezpeļņas organizācijas, kuras ir neatkarīgas ne tikai no dalībvalstu, bet arī vietējām varas iestādēm, iesaistās galvenokārt sabiedriskās un pilsoniskās darbībās, kalpo skaidri noteiktam mērķim, kurš vienmēr sniedz sociālu labumu un veicina starpkultūru dialogu;
   b) organizācijas, kas ir atbildīgas kopienai, kurai tie cenšas kalpot, kas nozīmē, ka tām jāinformē kopiena par savām darbībām un lēmumiem, tie jāpamato, bet iespējamu pārkāpumu gadījumā jātiek sodītiem, lai tādā veidā tos vadītu kopienas intereses un neveidotos hierarhiski organizēti tīkli;
   c) organizācijas, kuras ir atvērtas kopienas locekļi līdzdalībai, tiem ļaujot iesaistīties visos darbības un pārvaldes aspektos, redakcijas saturu tomēr atstājot profesionāļu rokās;

15.   iesaka dalībvalstīm juridiski atzīt, ja tas vēl nav noticis, kopienas plašsaziņas līdzekļus kā atsevišķu grupu līdzās komerciālajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, vienlaikus nekaitējot tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem;

16.   aicina Komisiju ņemt vērā kopienas plašsaziņas līdzekļus kā alternatīvu, augšupēju risinājumu plašsaziņas līdzekļu plurālisma palielināšanai, izstrādājot plašsaziņas līdzekļu plurālisma rādītājus;

17.   aicina dalībvalstis aktīvāk atbalstīt kopienas plašsaziņas līdzekļus, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu, ja vien šāds atbalsts nenodara kaitējumu sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

18.   uzsver lomu, kura var būt vietējām, reģionālajām un dalībvalstu iestādēm kopienas plašsaziņas līdzekļu atbalstā un veicināšanā, nodrošinot tām piemērotu infrastruktūru, kā arī sniedzot atbalstu tādu programmu kontekstā, kuras veicina paraugprakses apmaiņu, piemēram, Kopienas programma "Reģioni ekonomiskajām pārmaiņām" (bijusī Interreg programma);

19.   lūdz dalībvalstis nodrošināt piekļuvi televīzijas un radio frekvenču spektram, gan analogajam, gan digitālajam, vienlaikus paturot prātā, ka kopienas plašsaziņas līdzekļu sniegtos pakalpojumus nevajadzētu vērtēt no neizmantoto iespēju izmaksu vai spektra piešķiršanas izmaksu viedokļa, bet gan no to sociālās vērtības viedokļa;

20.   atzīst, ka, no vienas puses, tikai mazai nozares daļai ir zināšanas un pieredze, lai pieteiktos ES atbalstam un gūtu labumu no tā, tajā pašā laikā par finansējumu atbildīgie ierēdņi nav informēti par kopienas plašsaziņas līdzekļu potenciālu;

21.   atzīst, ka šī nozare varētu vairāk izmantot Kopienas finansēšanas shēmas, kuras veicina kopienas plašsaziņas līdzekļu mērķu sasniegšanu, īstenojot tādas specifiskas programmas kā Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds, kā arī žurnālistu izglītības un apmācības iespējas, piemēram, mūžizglītības programmas un citas programmas; tomēr uzsver, ka finansējumu vajadzētu nodrošināt galvenokārt no dalībvalstu, vietējiem un/vai citiem avotiem;

22.   mudina kopienas plašsaziņas līdzekļus izveidot Eiropas Internet tīkla platformu, lai ar tās palīdzību izplatītu nozarei noderīgu un svarīgu informāciju, un sekmēt sadarbības tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu;

23.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 340, 10.11.1997., 109. lpp.
(2) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.
(3) OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.
(4) OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.
(5) OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.
(6) OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.
(7) OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.
(8) OV C 249, 25.9.1995., 219. lpp.
(9) OV C 104 E, 30.4.2004., 1026. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 3. jūnijaJuridisks paziņojums