Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–   ņemot vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 58. sesijā pieņemto kopīgo paziņojumu par golodomora 70. gadadienu Ukrainā un to, ka šo paziņojumu atbalstīja 63 valstis, tostarp visas toreizējās 25 ES dalībvalstis,

–   ņemot vērā 2006. gada 28. novembrī pieņemto Ukrainas likumu "Par "Golodomoru" Ukrainā 1932.–1933. gadā",

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2007. gada 21. novembra paziņojumu, kurā viņš atzīmē golodomora 75. gadadienas pieminēšanas sākšanu Ukrainā,

–   ņemot vērā ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejas galīgo paziņojumu un ieteikumus, ko tā pieņēma 2008. gada 27. februārī notikušajā desmitajā sanāksmē,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir pamatprincipi, uz kuriem ES ir dibināta;

B.   tā kā ANO Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to ir noteikts, ka par genocīdu ir uzskatāmi noziegumi, kas pastrādāti ar nodomu pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu rasi, etnisko, nacionālo vai reliģisko grupu, un tas var izpausties kā: grupas locekļu nogalināšana; smagu miesas bojājumu nodarīšana vai garīgu traumu radīšana grupas locekļiem; apzināti centieni radīt tādus apstākļus, kas vērsti uz pilnīgu vai daļēju grupas iznīcināšanu; centieni īstenot pasākumus, ar kuriem ierobežo dzimstību grupā; un grupas locekļu bērnu pārvietošana uz citu grupu piespiedu kārtā;

C.   tā kā 1932.–1933. gada bads "Golodomors" izraisīja miljoniem ukraiņu bojāeju un to ciniski un nežēlīgi plānoja Staļina režīms, lai piespiestu Ukrainas lauku iedzīvotājus pret savu gribu atbalstīt Padomju Savienības īstenoto lauksaimniecības kolektivizācijas politiku;

D.   tā kā noziegumu, kas Eiropas vēsturē izdarīti pret cilvēci, pieminēšana varētu palīdzēt novērst līdzīgus noziegumus nākotnē;

E.   tā kā Eiropas integrācijas pamatā ir bijusi gatavība atzīt 20. gadsimtā notikušos traģiskos vēsturiskos notikumus un ka samierināšanās ar sarežģītiem vēstures faktiem nenozīmē, ka kolektīvi ir jāuzņemas vaina, bet ka samierināšanās veido stabilu pamatu, lai Eiropas kopīgo nākotni varētu veidot, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un ņemot vērā kopības un savstarpējas atkarības principus,

1.   paziņo Ukrainas tautai un it īpaši tiem cilvēkiem, kuri ir pārcietuši "Golodomoru" un kuri ir upuru ģimenes locekļi un radinieki, ka Eiropas Parlaments:

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Ukrainas valdībai un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ģenerālsekretāram, kā arī Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.