Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2152(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0488/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0488/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 15/01/2009 - 6.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0023

Pieņemtie teksti
PDF 409kWORD 95k
Ceturtdiena, 2009. gada 15. janvāris - Strasbūra
ES līdzekļu izlietojuma kontrole Afganistānā
P6_TA(2009)0023A6-0488/2008

Eiropas Parlamenta 2009. gada 15. janvāra rezolūcija par ES līdzekļu izlietojuma kontroli Afganistānā (2008/2152(INI))

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu, īpaši 2008. gada 8. jūlija rezolūciju(1),

-   ņemot vērā konferences, kuras notika Bonnā 2001. gadā, Tokijā 2002. gadā un Berlīnē 2004. gadā un kuru laikā ANO, Eiropas Savienība un starptautiskā sabiedrība apņēmās Afganistānai piešķirt starptautisku palīdzību kopumā vairāk nekā EUR 8 000 000 000 apmērā, un ņemot vērā Londonā 2006. gadā notikušo konferenci, kurā tika parakstīts Afganistānas nolīgums,

-   ņemot vērā valsts attīstības stratēģiju, kuru 2008. gada sākumā apstiprināja Afganistānas valdība un kura ir arī stratēģija nabadzības mazināšanai valstī,

-   ņemot vērā 2008. gada 12. jūnijā Parīzē notikušo konferenci, kuras laikā līdzekļu devējas valstis apsolīja Afganistānai palīdzību vairāk nekā USD 21 000 000 000 apmērā,

-   ņemot vērā minētajā Parīzes konferencē paustās Eiropas Savienības saistības par palīdzības efektivitāti Afganistānā, kā arī Eiropas Savienības 2007. gadā pieņemto rīcības kodeksu attiecībā uz komplementaritāti un darbu dalīšanu attīstības politikas jomā,

-   ņemot vērā 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija(2), un īpaši tā 181.–200. punktu (ārējās darbības, humānā palīdzība un attīstība),

-   ņemot vērā Valsts stratēģijas dokumentu (2003.–2006. gads), kuru Komisija pieņēmusi, vienojoties ar Parlamentu, un kurā uzmanība bija pievērsta stabilitātei un nabadzības mazināšanai,

-   ņemot vērā Valsts stratēģijas dokumentu 2003.–2006. gadam un Daudzgadu indikatīvo programmu 2007.–2010. gadam, kurus abus Komisija pieņēmusi, vienojoties ar Eiropas Parlamentu, un no kuriem pēdējā Afganistānas Islāma Republikai no 2007. līdz 2010. finanšu gadam ir paredzēti EUR 610 000 000,

-   ņemot vērā EP delegācijas vizīti Afganistānā no 2008. gada 26. aprīļa līdz 1. maijam, lai izvērtētu Kopienas un starptautiskās palīdzības sniegšanas īstenošanas apstākļus, kā arī ņemot vērā attiecīgo misijas ziņojumu,

-   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(3), un jo īpaši tās 53. pantu,

-   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 285.–287. pantu par Revīzijas palātu, kā arī šā līguma 310.–325. pantu par finanšu noteikumiem, kas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks pabeigts ratifikācijas process Lisabonas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(4),

   ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus un uzdevumus, kas noteikti Tūkstošgades deklarācijā, kuru ANO pieņēma 2000. gada 8. septembrī un kuru ir parakstījušas 189 valstis,

−   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (DCI)(5),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0488/2008),

A.   tā kā Afganistānā jau vairākus gadu desmitus gandrīz nepārtraukti notiek bruņoti konflikti vai karš un centrālai valdībai ne tikai jācīnās pret narkotiku tirdzniecību un slēpto korupciju visos pārvaldes līmeņos, bet tai visu laiku problēmas rada arī administratīvo struktūru vājums, kā arī veiktspējas, kompetences un hronisks līdzekļu trūkums, ar valsts budžeta ieņēmumiem tik tikko spējot nosegt 30 % kopējo izdevumu;

B.   tā kā nopietnā situācija, ar ko saskaras Afganistāna, liek ātri uzlabot pārvaldību, attīstot spēcīgāku valdību, kura var nodrošināt drošību iedzīvotājiem un likumības ievērošanu, kā arī radīt valsts ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamos nosacījumus;

C.   tā kā šajos pasaules ekonomikas lēnākas attīstības apstākļos īpaši svarīgi ir nodrošināt sadarbībai attīstības jomā piešķirtā ES finansējuma efektīvu kontroli;

D.   tā kā DCI regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir definēti nosacījumi budžeta atbalsta sniegšanai partnervalstīm;

E.   tā kā saskaņā ar vairākām starptautiskām konvencijām, tostarp Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti, atbildība, pārredzamība un rezultātu sasniegšanai īstenota vadība ir vieni no galvenajiem principiem, kuri veicina sadarbību attīstības jomā (Parīzes deklarācija);

F.   tā kā Afganistānai 90 % valsts finanšu nodrošina starptautiskā palīdzība, un tas liecina, ka palīdzība šai valstij ir ļoti vajadzīga un ka tā no šīs palīdzības ir ļoti atkarīga,

ES palīdzības sadalīšana

1.   uzsver, ka ES ir viena no galvenajiem attīstības palīdzībai un humānai palīdzībai paredzētu līdzekļu devējiem Afganistānā; atgādina, ka Komisija, kuras delegācija atrodas Kabulā kopš 2002. gada, laikposmā no 2002. līdz 2007. gadam kopumā piešķīrusi palīdzību EUR 1 400 000 000 apmērā (no tiem EUR 174 000 000 humānai palīdzībai) un ka šim reģionam jau ir pārskaitīti EUR 1 150 000 000, kas veido ļoti augstu izmaksas līmeni – 81,5 %;

2.   atzīmē, ka ES palīdzība sastāv no tiešas un netiešas palīdzības un ka laikā no 2002. līdz 2007. gadam Kopienas tiešo palīdzību, kas veido 70 % no kopējā apjoma (EUR 970 000 000), ir snieguši Komisijas dienesti saskaņā ar finansēšanas līgumiem, kuri noslēgti ar Afganistānas valsti, kā arī saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas, piegādes vai darba līgumiem un subsīdiju nolīgumiem, kuri noslēgti ar starptautiskām organizācijām un Eiropas vai vietējām nevalstiskām organizācijām, savukārt netiešās palīdzības sniegšanu pārvalda galvenokārt ANO un Pasaules Banka (attiecīgi 13 % un 17 % no kopējā finansējuma);

Prioritārie palīdzības virzieni

3.   atgādina, ka valsts stratēģijas dokumentā (VSD), ko Komisija izstrādāja Afganistānai laikposmam no 2003. līdz 2006. gadam, bija paredzēts radīt nepieciešamos ilgtspējīgas attīstības un nabadzības mazināšanas nosacījumus un galvenā vērība bija pievērsta šādām prioritātēm: valsts pārvaldes reforma (EUR 212 000 000); cīņa pret narkotiku tirdzniecību (EUR 95 000 000); nodrošinātība ar pārtiku(EUR 203 000 000); infrastruktūra (EUR 90 000 000); veselības aprūpe (EUR 50 000 000); bēgļi (EUR 38 000 000); atmīnēšana (EUR 47 200 000); Afganistānas VSD laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ir ierosināti divi ilgtermiņa prioritārie mērķi, proti, ilgtspējīga attīstība un nabadzības novēršana;

4.   atzīmē, ka, īstenojot šos divus laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam paredzētos ilgtermiņa prioritāros mērķus, palīdzības piešķiršanas galvenās jomas ir pārvaldība, lauku attīstība un veselības aprūpe, savukārt pārējās finansējamās jomas ir sociālā aizsardzība, reģionālā sadarbība un atmīnēšana;

5.   atgādina, ka gan Afganistānas valdības Nacionālajā attīstības stratēģijā, gan 2007.–2013. gada VSD ir atzīts, ka dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības ir būtiski jautājumi, un ir noteikts, ka dzimumu aspekts būs nozīmīgs princips, plānojot darbību iepriekš minētajās trijās galvenajās jomās;

6.   lai palielinātu piešķīrumus diviem ES ilgtermiņa prioritārajiem mērķiem Afganistānā, t. i., ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības mazināšanai, aicina Komisiju, gatavojot daudzgadu indikatīvo programmu 2010.–2013. gadam, mainīt Kopienas līdzekļu sadalījumu starp trim galvenajām un trim pārējām jomām, kā arī piešķirt līdzekļus infrastruktūras attīstībai un alternatīviem iztikas nodrošināšanas veidiem, veicinot nabadzības mazināšanu un sekmējot pāreju no ekonomikas, kuras pamatā ir opija audzēšana, uz citu ekonomisko un sociālo sistēmu; tādēļ mudina Komisiju piešķirt vairāk līdzekļu veselības aprūpei, izglītībai un infrastruktūrai; atgādina arī ES apņemšanos attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

Pārskats par Eiropas Savienības līdzekļu izlietošanu

7.   atzīmē, ka to tikšanos laikā, kuras rīkoja iepriekš minētā EP delegācija Afganistānā, tika uzsvērti divi galvenie iemesli, kas apgrūtina starptautiskās palīdzības sadalīšanu, ‐ vāja Afganistānas absorbcijas spēja no ekonomikas un administratīvā viedokļa un nepietiekama koordinācija starp līdzekļu devējiem un Afganistānas iestādēm;

8.   uzskata, ka koordināciju kavē administratīvo iestāžu vājums un tas, ka valdībai nav īstas stratēģijas; uzskata, ka, nenoliedzami, Afganistānas iestādes un politiskās amatpersonas ir atbildīgas par valsts vispārējo jautājumu risināšanu jebkurā gadījumā ‐ gan tad, ja trūkst stratēģisko nostādņu, gan tad, ja piešķirto liela apjoma finanšu pārvaldība ir nepietiekama; turklāt atzīmē, ka līdzekļu devēju lielais skaits un viņu vēlme izcelt savu pamanāmību bieži vien ir radījuši valstu stratēģiju izolētību, kuras dēļ atsevišķos gadījumos dažādu valsts ministriju centieni pat ir nevajadzīgi dublējušies; uzskata, ka šis koordinācijas trūkums ir korupciju veicinošs faktors un tas ir kaitējis valsts rekonstrukcijai;

9.   atgādina, ka Afganistānas nolīgums, ko noslēdza starp Afganistānas Islāma Republiku un starptautisko sabiedrību 2006. gada Londonas konferencē, ir savstarpēji juridiski saistošs pamats rekonstrukcijai un valsts celtniecībai Afganistānā;

10.   pauž bažas par to, ka Afganistānas centrālā administrācija slikti pārvalda piešķirtos līdzekļus, kā arī par pārredzamības trūkumu šā atbalsta pārvaldībā; uzskata, ka ļoti svarīgi ir daudzgadu indikatīvajā programmā 2010.–2013. gadam pienācīgi ņemt vērā konkrētus rezultātus cīņā pret korupciju un attiecīgi pielāgot ES atbalstu;

11.   uzskata, ka Afganistānas valdībai par vienu no prioritātēm jāpadara tiesiskuma ieviešana, kā arī cīņa pret korupciju un narkotiku tirdzniecību; uzskata, ka bez pienācīgas pārvaldības nav iespējams panākt nekādu ilgstošu progresu Afganistānā;

12.   tomēr atzīmē, ka, neraugoties uz strukturālām nepilnībām, starptautiskās sabiedrības un Afganistānas valdības apņēmība ir ļāvusi uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni;

13.   atgādina, ka EP delegācija atzinīgi kā atbilstīgus ir novērtējusi ES sniegtās palīdzības pasākumus, ko īstenojusi Komisija;

14.   jo īpaši uzskata, ka kopš talibu režīma krišanas daudzsološi rezultāti ir sasniegti veselības aprūpes, izglītības un infrastruktūras (sevišķi ceļu infrastruktūras) jomā, būtiski ir samazinājusies bērnu mirstība (no 22 % 2001. gadā līdz 12,9 % 2006. gadā), augstāks ir to afgāņu īpatsvars, kuri var tieši izmantot primāro veselības aprūpi (65 % 2006. gadā salīdzinājumā ar 9 % 2001. gadā), ir vērojami pirmie pozitīvie sasniegumi izglītības jomā un dzimumu vienlīdzības iniciatīvu panākumi;

15.   atgādina, ka Afganistānā talibu režīma apstākļos sievietes tika ļoti ievērojami diskriminētas un tāpēc nosoda jebkuru juridisku praksi un kultūras vai reliģisku paražu, kas diskriminē sievietes, liedzot viņām iespēju piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē un izolējot viņas ikdienā; mudina Komisiju cīnīties pret šādu praksi, īstenojot visus savus attīstības pasākumus minētajā valstī;

16.   norāda, cik svarīgi ir novērst visus bērnu darba veidus, tirdzniecību ar bērniem un vardarbību pret viņiem un uzlabot nepilngadīgo sociālo aizsardzību Afganistānā; prasa īstenot programmas, kas mudina bērnus apmeklēt skolu, tostarp nodrošina, ka tiek segta mācību maksa un nodrošinātas skolēnu ēdināšanas programmas;

17.   atzīmē Komisijas centienus panākt, ka afgāņu partneri lietderīgāk izmanto tās pasākumus; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija, pūloties noteikt projektus, nav saņēmusi gandrīz nekādu atbalstu no dalībvalstīm;

18.   ņemot vērā juridiskos noteikumus par uzraudzības sistēmu, kura attiecas uz Kopienas tiešo un netiešo palīdzību, kas iekļauta Savienības nolīgumos par Kopienas tās ārējās palīdzības pārvaldību, kuru sniedz, izmantojot ieguldījumu fondus, ko veido vairāki līdzekļu devēji (Multi-Donors Trust Fund – MDTF), uzskata, ka Komisijas rīcībā ir pietiekams juridiskais pamatojums, lai aizstāvētu Savienības finansiālās intereses Afganistānā; cer, ka Komisija izveidos šajā valstī novēroto nelikumību tipoloģijas sarakstu;

19.   atzīmē, ka Eiropas Revīzijas palāta, piemērojot tos pašus noteikumus, arī var pārbaudīt attiecīgās starptautiskās organizācijas;

20.   atgādina, ka gan ANO aģentūrām, gan Pasaules Bankai ir labi izstrādāta pārvaldības sistēma, kuru var salīdzināt ar Komisijas sistēmu un kurā ir ietvertas finanšu pārvaldībā, iekšējā revīzijā, pārbaudē, ārējā revīzijā, tirgus uzraudzībā, kā arī krāpšanas un nelikumību apkarošanā specializējušās struktūrvienības;

21.   atzinīgi vērtē to, kā pēdējā laikā ir uzlabojusies sadarbība ANO sistēmā, starp citām starptautiskajām organizācijām un Eiropas Savienības iestādēm attiecībā uz sadarbībai attīstības jomā piešķirtā finansējuma uzraudzību; prasa tuvākajā nākotnē sadarbību pilnveidot vēl pamatīgāk;

22.   uzsver ‐ ir stingrāk jāuzrauga tas, kā tiek īstenota ES sadarbība attīstības jomā; prasa, lai ANO un citas starptautiskās organizācijas, kuras nodrošina ES līdzekļu pārvaldību, pilnībā sadarbotos ar Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī ar ANO Kopīgas kontroles vienību;

23.   atbalsta Komisijas centienus palīdzēt Afganistānai un atzinīgi vērtē tās ilgtermiņa apņēmību attiecībā uz šo valsti; uzskata, ka Komisijai ciešāk jāsadarbojas ar ANO un Pasaules Banku, kā arī jābūt sadarbībai starp Komisiju, Revīzijas palātu, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un attiecīgajām ANO aģentūrām, lai nodrošinātu pārredzamu pārvaldību Komisijas iemaksām MDT fondos; mudina Komisiju attiecīgi informēt Parlamentu;

24.   uzsver, ka, vadību uzņemoties ANO Palīdzības misijai Afganistānā, ir jāuzlabo līdzekļu devēju darbības koordinēšana Afganistānā, un uzskata, ka Komisijai ir jāpastiprina palīdzības koordinēšana starp ES dalībvalstīm, lai uzlabotu Eiropas Savienības atbalsta efektivitāti un pamanāmību;

Ieteikumi
Starptautiskās palīdzības koordinācija un pamanāmības nodrošināšana

25.   uzskata, ka starptautiskās palīdzības jomā ir nepieciešami papildu centieni, lai atbalstītu Afganistānas valsts attīstības stratēģijas īstenošanu un pakāpeniski ieviestu labāku koordināciju un efektīvākas metodes to attīstības prioritāšu īstenošanai, kuras noteikusi pati Afganistāna; uzsver, ka Kabulas varas iestādēm jāuzņemas lielāka atbildība par attīstības projektu īstenošanu un korupcijas apkarošanu, tostarp uzlabojot publisko finanšu pārvaldību un revidentu mācības, it īpaši ministriju un vietējā līmenī;

26.   uzstāj, lai Komisija attiecībā uz ES finansiālo atbalstu Afganistānai novērš satraucošo koordinācijas trūkumu ne tikai starp dalībvalstīm un Komisiju, bet arī dalībvalstu starpā; aicina Komisiju, iesaistot līdzekļu devējus un Afganistānas iestādes, izstrādāt stratēģiju, lai uzlabotu koordināciju un saziņu to starpā;

27.   uzsver, ka ļoti nozīmīga ir līdzekļu devēju koordinēšana Afganistānā, sevišķi procedūru saskaņošana, pamatojoties uz attiecīgās valsts sistēmām; pieprasa, lai Afganistānā pilnībā īstenotu šos un citus palīdzības efektivitātes pasākumus, kas noteikti Parīzes deklarācijā;

28.   atgādina, ka palīdzības efektivitāte ir ES attīstības politikas pamatprincips; šajā sakarībā uzsver, ka liela nozīme ir Komisijas programmai palīdzības efektivitātes jomā, un pieņem zināšanai Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada 26. maija secinājumus par ES palīdzības efektivitāti Afganistānā;

29.   ņemot vērā nodomu Komisijas finansējumu primārai veselības aprūpei pārskaitīt Afganistānas Veselības aizsardzības ministrijai, uzsver, ka jebkurš lielāks finansējums, kas sniegts ar Afganistānas valdības starpniecību, jāpapildina ar veiktspējas palielināšanas un skaidriem sagaidāmo rezultātu kritērijiem, tostarp ar īpašu atbalstu demokrātiskai pārvaldībai vietējā līmenī;

30.   apšauba līdzekļu virzīšanu caur Afganistānas valdības pamatbudžetu ("budžeta atbalsts") ar to MDTF palīdzību, kuros iemaksāti Kopienas budžeta līdzekļi, kaut gan vēl nevar uzskatīt, ka Afganistāna ir izpildījusi ES prasības, no kurām atkarīga tieša piedalīšanās kādā budžeta atbalsta programmā; uzskata ‐ kad attiecīgās prasības tiks izpildītas, budžeta atbalsts būs jāpiešķir konkrētām nozarēm;

31.   vērš uzmanību uz DCI regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurā noteikts, ka budžeta atbalsta programmas jāpapildina ar atbalstu partnervalstu centieniem izstrādāt parlamentāru kontroli un revīzijas iespējas, kā arī palielināt pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai; norāda ‐ šajā jomā ir jāstrādā arī tad, ja budžeta atbalstu sniedz citi līdzekļu devēji vai MDTF, un uzsver, ka nozīmīgu ieguldījumu šāda budžeta atbalsta uzraudzībā var sniegt pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

32.   uzsver, ka svarīgi ir novērtēt kopienas sadarbību Afganistānā, kā noteikts DCI regulas 33. pantā, un ka novērtējumu pamatā jābūt stingrām pamatnostādnēm, tajos jāvērtē līdzekļu devēju koordinācija un jāņem vērā ieguldījumu pasākumi un rezultātu virkne (ieguvumi, rezultāti, ietekme); prasa novērtējumu rezultātus izmantot turpmāku sadarbības pasākumu definēšanai;

33.   ņemot vērā Kopienas palīdzības nozīmi kopējā starptautiskajā palīdzībā, uzskata, ka noteikti ir jāpalielina ES pasākumu pamanāmība gan vietējā mērogā, gan Eiropas pilsoņu vidū un ka ES ir īpaša loma attiecībās ar Afganistānas valdību, valsts un reģionālajām pārvaldes iestādēm, kā arī līdzekļu devēju starptautisko kopienu, risinot sarunas par lēmumiem, ietekmējot to nostādnes un atbalstot to pieņemšanu; cer, ka Komisija sāks vispārēju novērtēšanu par to, kā Afganistānas iestādes turpmāk pārvaldīs tiešo palīdzību;

34.   aicina Afganistānas valdību nodrošināt, ka nesen pieņemtajam Nacionālajam rīcības plānam Afganistānas sieviešu atbalstam (NAPWA) jomā tiek piešķirts pienācīgs finansējums un ka to īsteno, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un sieviešu organizācijām; aicina arī Komisiju nodrošināt, ka pasākumi, ko tā pieņēmusi dzimumu līdztiesības jomā, ir pārredzami un saskaņoti ar citiem līdzīgiem pasākumiem, kurus Afganistānā īsteno citi līdzekļu devēji; aicina Komisiju iesniegt ziņojumu, kurā izvērtētu, kādā mērā dzimumu līdztiesība līdz šim ir ņemta vērā, plānojot kopējo finansiālo palīdzību, ko sniegusi ES;

Prioritārie palīdzības virzieni

35.   mudina Komisiju, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastiprināt tos savas palīdzības virzienus, kas risina nozīmīgākās ikdienas dzīves, veselības aprūpes un drošības problēmas, kā arī rada iespējas izmantot sabiedriskos pakalpojumus un iegūt pamatizglītību;

36.   uzskata, ka Valsts stratēģijas dokumenta (2007.–2013. gadam) prioritātes atbilst Afganistānas sabiedrības vajadzībām; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš kriminālās tiesvedības sistēmas reformai, ietverot policiju, apcietināšanas praksi un tiesu varu, nodrošinot cilvēktiesību, it īpaši sieviešu un bērnu cilvēktiesību, ievērošanu, kā arī cīņai pret nabadzību, ietverot lauku attīstību, un tādas smagas problēmas pārvarēšanai, kāda ir opija ražošana; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu īpaši pievērsties pārvaldībai un prasa dot jaunu stimulu pārejas perioda tiesiskumam saskaņā ar Afganistānas valdības rīcības plānu mieram, tiesiskumam un saskaņai;

37.   uzsver, ka attīstības palīdzība Afganistānai ir ne tikai jāpalielina, bet tai ir jābūt arī efektīvākai; atkārtoti apstiprina, ka palīdzībai ir jāpalielina vietējā veiktspēja un tā ir taisnīgi jāsadala visā valstī atbilstoši novērtētajām sociāli ekonomiskajām vajadzībām; ņem vērā ieteikumus šā mērķa sasniegšanai, kurus paudusi Parīzes konference un Palīdzības koordinēšanas aģentūra Afganistānā; aicina Budžeta kontroles komiteju novērtēt, cik korekti un efektīvi ir izmantots finansējums ES Policijas misijai Afganistānā;

38.   vērš uzmanību, ka steidzami jārisina divi īpaši uzdevumi ‐ jāattīsta lauksaimniecība, lai novērstu potenciālu humanitāru krīzi, kas varētu pasliktināt jau tā slikto situāciju attiecībā uz drošību, un jāizstrādā politikas pamatnostādnes un programmas galveno sociālo un veselības aprūpes problēmu risināšanai, kuras rada narkomānija, it īpaši domājot par sievietēm un viņu ģimenēm;

ES finansējuma kontrole

39.   cer, ka Komisija vairāk kontrolēs ES finansiālās palīdzības pārvaldības efektivitāti, sevišķi savu ieguldījumu MDT fondos;

40.   aicina Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu, kurā būtu iekļauts palīdzības efektivitātes un ietekmes novērtējums, pamatota ticamības deklarācija, kurā izvērtēta finansēto vai līdzfinansēto darbību likumība un pareizība katram palīdzības veidam, kā arī informācija par izdevumu pārbaužu īpatsvaru katram palīdzības veidam, par atklāto nelikumību tipoloģiju un veiktajiem pasākumiem;

41.   atgādina par Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un uzsver, ka visa informācija par krāpšanu vai nopietnām nelikumībām, kas ietekmē ES finansējumu, ir steidzami jānosūta Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF);

42.   uzstāj, ka Komisijai un OLAF ir jāizstrādā ierosinājumi par sadarbības kontaktu nostiprināšanu ar Pasaules Bankas Integritātes nodaļu, sevišķi saistībā ar finansējumu, kam izmanto MDTF, un aicina īpašu uzmanību pievērst biežākām kopīgām izmeklēšanām, ja iespējams, veicot tās sadarbībā ar ANO aģentūrām;

43.   ir ļoti norūpējies par risku, kuram pakļauts personāls, kas Afganistānā nodrošina sadarbību attīstības jomā, par ko liecina četru šādu darbinieku bojāeja 2008. gada augustā; uzskata, ka civilo palīdzības sniedzēju drošību apdraud neskaidrība par to, kā atšķiras militāro un civilo dienestu personāls, jo provincēs attīstības pasākumu īstenošanai izmanto militāras provinču atjaunotnes vienības; tāpēc prasa nodrošināt, lai atkal būtu iespējams skaidri nošķirt militāro personālu no civilā;

44.   uzskata, ka drošības mazināšanās rada nopietnas grūtības Komisijas delegācijas darbiniekiem Kabulā un palielina Komisijas atbalstīto projektu īstenošanas pārvaldības izmaksas; aicina Komisiju palielināt šīs delegācijas skaitlisko sastāvu, pieņemot darbā vairāk un kvalificētākus darbiniekus, kas, ņemot vērā situāciju Afganistānā, spētu veikt visus nepieciešamos uzraudzības, revīzijas un kontroles pasākumus;

45.   aicina attiecīgi finansēt drošības izmaksas Komisijas projektos, lai nodrošinātu, ka palīdzības sniedzēji ir aizsargāti un likumīgā drošības pārvaldība neatņem līdzekļus projektu mērķiem un palīdzības sniegšanai;

46.   īpaši atzinīgi vērtē nozīmīgo darbu, ko veikuši Komisijas Kabulas delegācijas darbinieki, un aicina būtiski pastiprināt pašreizējos drošības pasākumus, kā arī uzlabot darba apstākļus;

Palīdzība Afganistānas administrācijas veiktspējas pilnveidošanā

47.   atzinīgi vērtē Afganistānas iestāžu centienus uzlabot pārvaldības un finanšu mehānismus, kas varētu sekmēt Afganistānas ieinteresētību, taču uzskata, ka ir nepieciešami saskaņotāki centieni, lai šis process kļūtu ilgtspējīgs; uzsver, ka Afganistānas iestādēm jāturpina cīnīties pret korupciju un jāīsteno efektīva politika, lai uzlabotu iedzīvotāju sociālos apstākļus, izglītību un veselības aprūpi, kā arī jāpievērš īpaša uzmanība tam, kā lēmumu pieņemšanā iesaistīt atstumto iedzīvotāju grupas un sievietes;

48.   uzskata, ka būtiski ir pastiprināt darbības un programmas, kuru mērķis ir uzlabot Afganistānā labu pārvaldību un administrācijas efektivitāti, kā arī cīnīties pret jebkāda veida korupciju; atzīmē, ka ES Afganistānas administrācijas korupciju ir centusies novērst, daļu šīs budžeta pozīcijas finansējuma novirzot ierēdņu mācībām un atalgošanai, un aicina Komisiju veicināt ierēdņu un policijas mācību programmas;

49.   aicina Afganistānā organizēt mācības, kas līdzīgas tām, kuras Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai un EuropeAid sadarbības birojs rīkoja Āfrikas valstu ierēdņiem un kuru temats bija "Sabiedriskā finansējuma aizsardzība un optimizēšana ‐ valstu un starptautisko iestāžu sadarbība";

50.   aicina starptautisko sabiedrību pieprasīt, lai Afganistānas valdība nosaka pārredzamākus standartus par nodokļu resursu piešķiršanu provincēm, apgabaliem un pašvaldību iestādēm, šīs iestādes vairāk iesaistot valsts attīstības politikas īstenošanā, aicina, ka Afganistānas valdību sniegt pienācīgu informāciju Afganistānas parlamentam, par starptautiskās palīdzības izlietošanu;

51.   mudina Komisiju, dalībvalstis un Afganistānas valdību nodrošināt, lai to programmas un pasākumi, it īpaši provinču līmenī, būtu pilnībā saskaņoti ar Afganistānas valsts attīstības stratēģiju, kā arī atbilstu saistībām, ko visas puses apņēmušās Parīzes konferencē;

52.   atzīstot provinču atjaunotnes vienību nozīmi un Afganistānas drošības spēku darbu, tomēr norāda, ka palīdzībai jābūt efektīvai, kad tā veicina attīstību Afganistānā civilmilitāru iestāžu vadībā, un prasa maksimāli iesaistīt Afganistānas nevalstiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, Afganistānas valdību un starptautiskās aģentūras;

53.   pauž nožēlu, ka nevalstisku procesa dalībnieku un Afganistānas valdības attiecības ne vienmēr ir veiksmīgas, un prasa darīt visu iespējamo, lai šīs attiecības uzlabotu; turklāt norāda, ka pēc apspriešanās ar pašiem nevalstiskajiem procesa dalībniekiem valsts līmenī ir jānosaka stingra bezpeļņas nevalstisku procesa dalībnieku definīcija;

54.   atbalsta visas iniciatīvas par EP un Afganistānas parlamenta abu palātu ‐ Pārstāvju padomes (Wolesi Jirga) un Vecajo padomes (Meshrano Jirga) ‐ parlamentāro delegāciju tuvināšanos, lai veicinātu labu parlamentāro pārvaldību;

55.   atgādina Parlamenta iniciatīvu saskaņā ar tā 2008. gada budžetu atbalstīt demokrātijas veidošanu ar trešo valstu parlamentiem un apņemas šos līdzekļus izmantot, lai uzlabotu Afganistānas parlamenta spēju darboties kā likumdevējam, uzraudzīt izpildvaru, kā arī pilnībā pārstāvēt Afganistānas tautu;

56.   uzsver, ka prioritāte jāpiešķir politisko partiju attīstības atbalstam, tematisko grupējumu izveidei valsts asamblejā, pilsoniskajā sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos; uzskata, ka starptautiskās sabiedrības pienākums ir pilnībā vai daļēji finansēt vēlēšanu budžetu un nodrošināt palīdzību, lai tiktu izpildīti visi Afganistānas Vēlēšanu likuma noteikumi, arī noteikumi par kandidātu pārbaudi;

57.   aicina Komisiju un Afganistānas valdību, ņemot vērā, ka šajā valstī attiecīgi 2009. un 2010. gadā jānotiek prezidenta un parlamenta vēlēšanām, arī turpmāk veicināt un nodrošināt pienācīgu finansējumu pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt sieviešu politisko emancipāciju, īpaši reģionos, jo pēdējās provinču padomju vēlēšanās nebija pietiekami daudz kandidāšu sieviešu, lai aizņemtu viņām provinču padomēs paredzētās 124 vietas;

58.   uzskata, ka Komisijai ir jāpalielina līdzekļi cīņai pret narkotiku tirdzniecību, un iesaka līdzekļu devēju kopienai darīt visu iespējamo, lai citu kultūraugu audzēšana narkotisko augu vietā nodrošinātu ražotājiem pietiekamus ienākumus, tādējādi panākot magoņu audzēšanas galīgu pārtraukšanu;

59.   atgādina Parlamenta 2007. gada 25. oktobra ieteikumu Padomei par opija ražošanu medicīnas vajadzībām Afganistānā(6), atbilstoši integrētajām attīstības programmām iebilstot pret fumigāciju kā līdzekli, lai iznīcinātu opija magones Afganistānā, un piedāvājot savu atbalstu, lai apspriestu zinātniskā izmēģinājumprojekta "Magone medicīnai" īstenošanas iespējas.

o
o   o

60.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Afganistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0337.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0133.
(3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(4) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(5) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
(6) OV C 263 E, 16.10.2008., 651. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika