Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Keniju,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā piektdien, 2009. gada 2. janvārī prezidents M. Kibaki izsludinājis 2008. gada Kenijas Informācijas likumu (ar grozījumiem), ar kuru groza 1998. gada Kenijas Informācijas aktu;

B.   tā kā ar 2008. gada likumu tiek pārkāptas vārda brīvības un preses brīvības tiesības, kādas paredzētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citās starptautiskajās konvencijās, ko Kenijas valdība ir parakstījusi un ratificējusi, tostarp Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartā;

C.   tā kā divas galvenās problēmas rada 88. un 46. pants; tā kā 88. pants dod informācijas ministram ievērojamas pilnvaras likt iebrukt raidorganizāciju telpās, ja tiek uzskatīts, ka šīs raidorganizācijas rada valsts drošības apdraudējumu, un demontēt raidīšanas iekārtas; tā kā 46. pants dod valstij tiesības noteikt gan pārraižu, gan elektroniski un drukātā veidā izplatāmās informācijas saturu;

D.   tā kā Austrumāfrikas žurnālistu savienības (EAJA) preses paziņojumā norādīts, ka 2008. gada likums nozīmē tiešu valdības īstenotu plašsaziņas līdzekļu cenzūru;

E.   tā kā ministru prezidents R. Odinga arī pievienojies plašajai opozīcijai pret šo tiesību aktu; tā kā Oranžās demokrātiskās kustības vadība nesen rīkoja krīzes sanāksmi, vainojot prezidentu par atteikšanos apspriesties ar ministru prezidentu par plašsaziņas līdzekļus reglamentējošo likumu;

F.   tā kā Kenijas Nacionālā komisija cilvēktiesību lietās paudusi viedokli, ka prezidenta atbalsts minētajam tiesību aktam liecina par domstarpībām valdošajā koalīcijā;

G.   tā kā vārda brīvība ir cilvēka pamattiesības, kā noteikts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā;

H.   tā kā apmēram pirms gada pēc apšaubāmām prezidenta vēlēšanām Kenijā sākās demonstrācijas, kas izvērtās nemieros un etniskos konfliktos, tiem vēlāk izplatoties pa visu valsti un prasot vairāk nekā 1 000 cilvēku dzīvības, bet vairāk nekā 350 000 cilvēku zaudēja pajumti,

1.   pauž nožēlu par to, ka prezidents M. Kibaki parakstījis Kenijas Informācijas likumu (ar grozījumiem) un nav ņēmis vērā plašos iebildumus pret šo tiesību aktu;

2.   tomēr atzinīgi vērtē prezidenta M. Kibaki nesen apliecināto gatavību pārskatīt šo likumu un ņemt vērā plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ierosinājumus;

3.   atkārtoti apliecina atbalstu preses brīvībai, kā arī pamattiesībām attiecībā uz vārda, informācijas un pulcēšanās brīvību; uzsver, ka piekļuve tādai informācijai, kas pārstāv viedokļu daudzveidību, ir svarīgs priekšnoteikums, lai iedzīvotāji varētu izmantot savas tiesības;

4.   aicina Kenijas valdību rosināt visu ieinteresēto pušu konsultācijas, lai vienotos par plašsaziņas nozarei vispiemērotāko regulējumu, kas neapdraudētu preses brīvību; lūdz prezidentu M. Kibaki un ministru prezidentu R. Odinga darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka jaunā tiesību akta papildinātais variants atbilst vārda un informācijas brīvības principiem;

5.   uzsver nepieciešamību darīt galu nesodāmības gaisotnei Kenijā, lai varētu saukt pie atbildības tos, kuri vainojami pirms gada notikušajā pēcvēlēšanu laika vardarbībā; aicina izveidot vietējo un starptautisko juridisko ekspertu neatkarīgu komisiju, lai izmeklētu notikušo un sauktu pie atbildības vainīgos; konstatē, ka prezidents M. Kibaki un ministru prezidents R. Odinga teorētiski vienojušies par šādu komisiju, taču tā vēl nav izveidota;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Kenijas valdībai, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Austrumāfrikas Kopienai, kā arī Āfrikas Savienības Komisijas un Izpildu padomes priekšsēdētājiem.