Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2215(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0064/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0064/2009

Debates :

PV 09/03/2009 - 22

Balsojumi :

PV 10/03/2009 - 8.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0097

Pieņemtie teksti
PDF 123kWORD 70k
Otrdiena, 2009. gada 10. marta - Strasbūra Galīgā redakcija
Tiešsaistes azartspēļu integritāte
P6_TA(2009)0097A6-0064/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcija par tiešsaistes azartspēļu integritāti (2008/2215(INI))

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā EK līguma 49. pantu,

–   ņemot vērā Protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu, kas pievienots EK līgumam,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas izstrādāto judikatūru(1) ,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(2) (Pakalpojumu direktīva),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos(3) (direktīva par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (direktīva par elektronisko tirdzniecību)(4) ,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(5) ,

–   ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par Balto grāmatu par sportu(6) ,

–   ņemot vērā 2006. gada 16. oktobra mutisko jautājumu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā Komisijai par azartspēlēm un derībām saistībā ar sporta spēlēm iekšējā tirgū (O-0118/2006) un tam sekojošās debates Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā 2006. gada 14. novembrī, kā arī Komisijas pārstāvja sniegto atbildi,

–   ņemot vērā informatīvo dokumentu par tiešsaistes azartspēlēm un īpaši rīcības kodeksu azartspēļu jomā, ko Eiropas Parlamentam sagatavoja Europe Economics Research Ltd ,

–   ņemot vērā 2006. gada 14. jūnija pētījumu par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko Komisijai sagatavoja Šveices Salīdzinošo tiesību institūts (SICL ),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A6-0064/2009),

A.   tā kā saskaņā ar iepriekš minēto SICL veikto pētījumu pašlaik tiešsaistes azartspēles, kuru bruto ienākumi 2004. gadā bija EUR 2 līdz 3 miljardi, ir aptuveni 5 % no visa ES azartspēļu tirgus, un strauja izaugsme šķiet neizbēgama,

B.   tā kā ieņēmumi, ko sniedz valsts un valsts atļautas azartspēļu darbības, ne tuvu nav būtiskākais sporta organizāciju ienākumu avots daudzās dalībvalstīs,

C.   tā kā azartspēļu darbību, tostarp tiešsaistes azartspēles, tradicionāli stingri reglamentē visās dalībvalstīs, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, lai aizsargātu patērētājus pret atkarību un krāpšanu un nepieļautu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, citus finanšu noziegumus un spēļu rezultātu pasūtīšanu, kā arī lai saglabātu sabiedrisko kārtību; tā kā Eiropas Kopienu Tiesa ir apstiprinājusi brīvības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus ierobežojumus saistībā ar vispārējo interešu mērķiem, ja tie ir proporcionāli un nediskriminējoši,

D.   tā kā visas dalībvalstis ir diferencējušas šos ierobežojumus atkarībā no attiecīgā azartspēļu pakalpojumu veida, kas ir, piemēram, kazino spēles, sporta derības, loterijas vai derības zirgu skriešanas sacīkstēs; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu ir aizliegta tiešsaistes kazino spēļu, tostarp vietējo operatoru organizētu spēļu, darbība un tā kā būtisks skaits dalībvalstu tādā pašā veidā aizliedz tiešsaistes sporta derības un tiešsaistes loterijas,

E.   tā kā azartspēles tika izslēgtas no Direktīvas 2006/123/EK, Direktīvas 2007/65/EK un Direktīvas 2000/31/EK jomas un tā kā Eiropas Parlaments minētajā rezolūcijā par Balto grāmatu par sportu pauda bažas par iespējamu ierobežojumu atcelšanu azartspēļu jomā,

F.   tā kā dalībvalstis ir reglamentējušas savus tradicionālos azartspēļu tirgus, lai aizsargātu patērētājus pret krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un spēļu rezultātu pasūtīšanu; tā kā šos politikas mērķus ir grūtāk sasniegt tiešsaistes azartspēļu nozarē,

G.   tā kā Komisija ir uzsākusi pārkāpumu tiesvedību pret desmit dalībvalstīm, lai pārbaudītu, vai valstu pasākumi, kas ierobežo tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu, galvenokārt sporta derību, pārrobežu piedāvājumu, atbilst Kopienas tiesību aktiem; tā kā Komisija ir uzsvērusi, ka šī tiesvedība neskar monopolu vai valsts loteriju pastāvēšanu kā tādu un nekādi neietekmē azartspēļu tirgu liberalizāciju kopumā,

H.   tā kā aizvien lielāks skaits prejudiciālu jautājumu par lietām, kas saistītas ar azartspēlēm, tiek nodotas Eiropas Kopienu Tiesai, un tas norāda uz skaidrības trūkumu par to, kā interpretēt un piemērot Kopienas tiesību aktus attiecībā uz azartspēlēm,

I.   tā kā integritāte saistībā ar šo rezolūciju par tiešsaistes azartspēlēm nozīmē apņemšanos nepieļaut ne vien krāpšanu un noziegumus, bet arī atkarību no azartspēlēm un nepilngadīgo iesaistīšanos azartspēlēs, nodrošinot, ka tiek ievēroti tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un krimināltiesības, un aizsargājot sporta sacensības no jebkādas nevajadzīgas ietekmes, kas ir saistīta ar sporta derībām,

J.   tā kā tiešsaistes azartspēles ir saistītas ar vairākiem riska faktoriem, kas izraisa atkarību no azartspēlēm, piemēram, vieglu piekļuvi azartspēlēm, plašu pieejamo spēļu klāstu un sociālo ierobežojumu nepietiekamību(7) ,

K.   tā kā sporta derības un citas tiešsaistes spēles ir attīstījušās strauji un nekontrolēti (it īpaši pārrobežu derības un spēles internetā) un vienmēr pastāvošais spēļu rezultātu pasūtīšanas risks un "negatīvo likmju" parādība īpašos sporta pasākumos ir padarījusi sportu īpaši neaizsargātu pret nelikumīgu derību praksi,

Pārredzama nozare, kas aizsargā sabiedrības un patērētāju intereses

1.   uzsver, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu un Eiropas Kopienu Tiesas praksi dalībvalstīm ir intereses un tiesības reglamentēt un kontrolēt to azartspēļu tirgu saskaņā ar šo valstu tradīcijām un kultūru, lai aizsargātu patērētājus pret atkarību, krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un spēļu rezultāta pasūtīšanu sportā, kā arī aizsargāt tradicionāli izveidojušās struktūras, kas finansē sporta un citus sabiedriskus pasākumus dalībvalstīs; uzsver, ka visas iesaistītās puses arī ir ieinteresētas veiksmīgi uzraudzītā un reglamentētā azarstpēļu tirgū; uzsver, ka tiešsaistes azartspēļu operatoriem ir jāievēro tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tie sniedz pakalpojumus un patērētāji uzturas;

2.   uzsver, ka tiešsaistes pakalpojumi ir uzskatāmi par sevišķi īpašu ekonomisku darbību, jo ar to ir saistīti sociālie, sabiedriskās kārtības un veselības aprūpes aspekti, un ka konkurence nenozīmē labāku resursu sadali, kas ir iemesls tam, ka azartspēlēm ir nepieciešama vairāku pīlāru pieeja; uzsver, ka pilnīga iekšējā tirgus pieeja nav piemērota šajā īpaši jutīgajā nozarē, un prasa Komisijai pievērst pienācīgu uzmanību Eiropas Kopienu Tiesas viedokļiem šajā jautājumā;

3.   atbalsta Padomes Francijas prezidentūras laikā uzsākto darbu risināt problēmas tiešsaistes un tradicionālo azartspēļu un derību jomā; aicina Padomi turpināt oficiālas diskusijas par iespējamo politisko risinājumu tam, kā noteikt un risināt problēmas, ko izraisa tiešsaistes azartspēles, un aicina Komisiju atbalstīt šo procesu un veikt pētījumus, un iesniegt atbilstīgus priekšlikumus, ko Padome uzskata par vēlamiem, lai sasniegtu kopīgos mērķus tiešsaistes azarrtspēļu jomā;

4.   aicina dalībvalstis cieši sadarboties, lai risinātu sociālās un sabiedriskās kārtības problēmas saistībā ar pārrobežu tiešsaistes azartspēlēm, piemēram, atkarību no azartspēlēm un personas datu vai kredītkaršu ļaunprātīgu izmantošanu; aicina ES iestādes cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai apkarotu neatļautu vai nelikumīgu tiešsaistes azartspēļu piedāvājumus, kā arī aizsargātu patērētājus un nepieļautu krāpšanu; uzsver, ka ir nepieciešama kopēja nostāja par to, kā to īstenot;

5.   uzsver, ka regulatoriem un operatoriem būtu cieši jāsadarbojas ar citām iesaistītajām pusēm, kas darbojas tiešsaistes azartspēļu jomā, t.i., azartspēļu operatoriem, regulatoriem, patērētāju organizācijām, sporta organizācijām, nozares asociācijām un plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir kopīga atbildība par tiešsaistes azartspēļu integritāti un patērētāju informēšanu par iespējamām tiešsaistes azartspēļu negatīvām sekām;

Cīņa pret krāpšanu un citām kriminālas darbības formām

6.   norāda, ka kriminālas darbības kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un ēnu ekonomika var būt saistītas ar azartspēļu darbību un ietekmēt sporta notikumu integritāti; uzskata, ka sporta integritātes un sacensību apdraudējums būtiski skar masu līdzdalību, kam ir īpaši būtiska ietekme uz sabiedrības veselību un sociālo integrāciju; ja sportu uztver kā manipulācijām pakļautu jomu ar mērķi gūt finansiālu labumu spēlētājiem, amatpersonām un trešām pusēm, nevis kā spēli ar tās vērtībām, noteikumiem un baudījumu līdzjutējiem, tas var izraisīt sabiedrības uzticības zudumu;

7.   uzskata, ka tiešsaistes azartspēles var izraisīt nelegālu darbību, piemēram, krāpšanas, nelegālu totalizatoru un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pieaugumu, jo ārzonas operatoru izplatīšanās ļauj tiešsaistes azartspēles ātri izveidot un ātri pārtraukt to darbību; aicina Komisiju, Eiropolu un citas valstu un starptautiskās iestādes cieši uzraudzīt konstatējumus šajā jomā un par tiem ziņot;

8.   uzskata, ka sporta pasākumu un sacensību integritāte prasa, lai sporta tiesību īpašnieki, tiešsaistes derību operatori un publiskās iestādes sadarbotos gan valsts, gan ES un starptautiskā līmenī;

9.   aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sporta pasākumu organizētāji, derību operatori un regulatori sadarbojas, veicot pasākumus, lai novērstu risku saistībā ar nelegālām derībām un spēļu rezultātu pasūtīšanu sportā un pētītu iespējas izveidot darboties spējīgus, godīgus un ilgtspējīgus reglamentējošus noteikumus ar mērķi aizsargāt sporta integritāti;

10.   uzskata, ka sporta derības ir sporta sacensību komerciālas izmantošanas veids, un iesaka dalībvalstīm aizsargāt sporta sacensības pret neatļautu komerciālu izmantošanu, it īpaši atzīstot sporta sacensību rīkotāju tiesības, un ieviest mehānismus, lai nodrošinātu godīgu finanšu atlīdzību visu veidu profesionālā un amatieru sportā; aicina Komisiju izpētīt, vai ir iespējams piešķirt sacensību rīkotājiem intelektuālā īpašuma tiesības (portreta tiesību(8) veids) uz viņu rīkotājiem pasākumiem;

Kaitējuma patērētājiem nepieļaušana

11.   uzskata, ka interneta sniegtā iespējamā plaši pieejamā iespēja privāti spēlēt azartspēles tiešsaistē ar tūlītējiem rezultātiem, kā arī tas, ka šajās azartspēlēs var būt iesaistītas lielas naudas summas, var radīt jaunus azartspēļu atkarības draudus; tomēr norāda, ka tiešsaistē piedāvāto konkrēto azartspēļu veidu ietekme uz patērētājiem vēl nav pilnībā zināma un ir jāpēta sīkāk;

12.   vērš uzmanību uz pieaugošajām bažām par jauniešu gan legālu, gan nelegālu piekļuvi tiešsaistes azartspēlēm un uzsver, ka ir vairāk un efektīvāk jāpārbauda vecums, lai nepieļautu, ka nepilngadīgi spēlētāji izmēģina bezmaksas demonstrācijas versijas tīmekļa vietnēs;

13.   norāda, ka jo īpaši jauniešiem var būt grūtības nošķirt veiksmes, likteņa, iespējas un iespējamības jēdzienus; prasa dalībvalstīm izskaust galvenos riska faktorus, kas var palielināt varbūtību (jaunām) personām nonākt azartspēļu atkarībā, un atrast līdzekļus, lai novērstu šos faktorus;

14.   pauž bažas par pieaugošo mijiedarbi starp interaktīvo televīziju, mobilajiem tālruņiem un interneta vietnēm, kas piedāvā attālinātas vai tiešsaistes azartspēles, jo īpaši tās, kuras paredzētas nepilngadīgajiem; uzskata, ka šāda attīstība radīs jaunus uzdevumus reglamentācijas un sociālās aizsardzības jomā;

15.   uzskata, ka tiešsaistes azartspēles var apdraudēt patērētājus un ka dalībvalstis tādēļ var likumīgi ierobežot brīvību sniegt tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus, lai aizsargātu patērētājus;

16.   uzsver, ka vecāki ir atbildīgi par to, lai nepieļautu nepilngadīgo iesaistīšanos azartspēlēs un nonākšanu atkarībā no tām;

17.   tajā pašā laikā aicina dalībvalstis piešķirt pietiekamu finansējumu ar tiešsaistes azartspēlēm saistītu problēmu izpētei, profilaksei un risināšanai;

18.   uzskata, ka ienākumi no azartspēlēm būtu jāizmanto sabiedrības labā, tostarp, lai turpmāk finansētu izglītību, veselību, profesionālo un amatieru sportu un kultūru;

19.   atbalsta tiešsaistes azartspēļu standartu izstrādi attiecībā uz vecuma ierobežojumiem, kredītu un bonusu sistēmu aizliegšanu, lai aizsargātu mazāk aizsargātus spēlētājus, informācijas sniegšanu par iespējamām azartspēļu sekām un palīdzības iespējām atkarības gadījumā, noteiktu spēļu spēju izraisīt atkarību utt.

20.   aicina visas iesaistītās puses novērst sociālās izolācijas risku, ko izraisa atkarība no tiešsaistes azartspēlēm;

21.   uzskata, ka paškontrole attiecībā uz tiešsaistes azartspēļu reklamēšanu, popularizēšanu un nodrošināšanu ir nepietiekami efektīva, un tādēļ uzsver nepieciešamību gan pēc kontroles, gan sadarbības starp nozari un iestādēm;

22.   prasa dalībvalstīm sadarboties ES līmenī, lai veiktu pasākumus pret jebkādu valsts vai privāta tiešsaistes azartspēļu, tostarp bezmaksas demonstrācijas spēļu, operatora agresīvu reklāmu vai tirgvedību ar mērķi jo īpaši aizsargāt atkarīgus spēlētājus un mazāk aizsargātus patērētājus, piemēram, bērnus un jauniešus;

23.   ierosina izpētīt iespēju paredzēt maksimālo summu, ko viena persona var izmantot azartspēļu mērķiem mēneša laikā, vai likt tiešsaistes azartspēļu operatoriem ieviest tirdzniecībā veikalos tiešsaistes azartspēļu priekšapmaksas kartes;

Rīcības kodekss

24.   atzīmē, ka rīcības kodekss joprojām var būt noderīgs papildu līdzeklis, lai sasniegtu dažus sabiedrības (un privātus) mērķus un lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību, pārmaiņas patērētāju izvēlē un tirgus struktūru attīstību;

25.   uzsver, ka rīcības kodeksu nosaka nozare un ka tā ir uz paškontroli vērsta pieeja, un līdz ar to rīcības kodekss var vienīgi būt papildinājums tiesību aktiem, nevis to aizstājējs;

26.   arī uzsver, ka rīcības kodeksa efektivitāte ir īpaši atkarīga no tā, vai to atzīs valstu regulatori un patērētāji, kā arī no tā izpildes;

Pārraudzība un pētniecība

27.   aicina dalībvalstis dokumentēt to tiešsaistes azartspēļu tirgu mērogu un izaugsmi, kā arī problēmas, ko rada tiešsaistes azartspēles;

28.   aicina Komisiju sākt pētījumu par tiešsaistes azartspēlēm un risku nonākt atkarībā no azartspēlēm, piemēram, par to, kā reklāma ietekmē atkarību no azartspēlēm, par to, vai ir iespējams izstrādāt kopēju Eiropas spēļu klasifikāciju atbilstīgi to atkarības veicināšanas riskam, un par iespējamiem profilaktiskiem un ārstnieciskiem pasākumiem;

29.   aicina Komisiju jo īpaši izpētīt reklāmas un tirgvedības (tostarp bezmaksas tiešaistes demonstrāciju spēļu) lomu, tieši vai netieši veicinot jauniešu iesaistīšanos azartspēlēs;

30.   aicina Komisiju, Eiropolu un valstu iestādes vākt informāciju un apmainīties ar to par krāpšanas un citu kriminālu darbību apjomu tiešsaistes azartspēļu nozarē, t.i., starp nozarē iesaistītajiem dalībniekiem;

31.   aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar valstu valdībām izpētīt pārrobežu azartspēļu pakalpojumu sniegšanas ekonomisko un neekonomisko ietekmi saistībā ar integritāti, sociālo atbildību, patērētāju aizsardzību un jautājumiem, kas attiecas uz nodokļu piemērošanu;

32.   uzsver, ka patērētāja dzīvesvietas valstij ir jāspēj efektīvi kontrolēt, ierobežot un uzraudzīt azartspēļu pakalpojumus tās teritorijā;

33.   aicina Komisiju un dalībvalstis precizēt, kur tiks iekasēti nodokļi par tiešsaistes azartspēļu darbību;

o
o   o

34.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Schindler 1994 (C-275/92), Läärä 1999 (C-124/97), Zenatti 1999 (C-67/98), Anomar 2003 (C-6/01), Gambelli 2003 (C-243/01), Lindman 2003 (C-42/02), Placanica 2007 (C-338/04), Unibet 2007 (C- 432/05), UNIRE 2007 (C– 260/04).
(2) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
(3) OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.
(4) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
(5) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0198.
(7) Ģenerāladvokāta Y. Bot 2008. gada 14. oktobra atzinums lietā C-42/07; skatīt arī iepriekš minētā SICL pētījuma 1450. lpp. Profesors Gill Valentine , Literārs apskats par bērnu un jauniešu darbību azartspēlēs (uzdevusi veikt Apvienotās Karalistes Azartspēļu lietu komisija), 2008. gada septembris
(8) Portretrecht.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 20. novembraJuridisks paziņojums