Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0090(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0077/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0077/2009

Debates :

PV 10/03/2009 - 7
CRE 10/03/2009 - 7

Balsojumi :

PV 10/03/2009 - 8.12
CRE 10/03/2009 - 8.12
PV 11/03/2009 - 5.14
CRE 11/03/2009 - 5.14
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
PV 05/05/2009 - 5.7
CRE 05/05/2009 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0114

Pieņemtie teksti
PDF 238kWORD 224k
Trešdiena, 2009. gada 11. marta - Strasbūra Galīgā redakcija
Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta versija) ***I
P6_TA(2009)0114A6-0077/2009
Teksts
 Konsolidētais teksts
 Pielikums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta versija) (COM(2008)0229 – C6-0184/2008 – 2008/0090(COD))

(Koplēmuma procedūra - pārstrādāta versija)

Priekšlikums 2009. gada 11. martā ir grozīts šādi (1) :

(1) Saskaņā ar 53. panta 2. punktu (A6-0077/2009) lieta tika nosūtīta komitejai.


Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. .../2009 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 255. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(1) ,

tā kā:

(1)  2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem būtu jāveic vairāki būtiski grozījumi(2) . Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)  Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrajā daļā ir ietverts atklātības princips, saskaņā ar kuru šis Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidošanā, kur lēmumu pieņemšana notiek cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvinot to pilsoņiem.

(3)  Atklātība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība veicina demokrātijas un pamattiesību ievērošanas principu nostiprināšanos, kuri noteikti ES Līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(4)  Ar pārredzamību būtu jāstiprina arī labas pārvaldības principi ES iestādēs, kā tas paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (3) (turpmāk ‐ Hartas) 41. pantā. Attiecīgi būtu jānosaka iekšējā kārtība un atklātības principa īstenošanai jāatvēl adekvāti finanšu resursi un cilvēkresursi. .[Grozījums Nr. 1]

.[Grozījums Nr. 2]

.[Grozījums Nr. 3]

(5)  Komisijas veiktā apspriešanās ir apliecinājusi, ka pilsoniskā sabiedrība plaši atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktajām tiesībām uz labu pārvaldību ieviest patiesu tiesību aktu attiecībā uz informācijas brīvību, ko piemērotu saistībā ar Eiropas Savienības iestāžu tiesisko regulējumu. .[Grozījums Nr. 92]

(6)  Šīs regulas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un, pamatojoties uz sabiedrības vai privātām interesēm, noteikt vispārīgus principus un ierobežojumus, kas reglamentē šādas tiesības saskaņā ar EK līguma 255. panta 2. punktu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta Regulas (EK) Nr. 1049/2001 sākotnējās īstenošanas laikā, un Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par piekļuvi iestāžu dokumentiem saskaņā ar EK līguma 192. pantu (4) . Šī regula neierobežo dalībvalstu, tiesu iestāžu un izmeklēšanas iestāžu pašreizējās tiesības piekļūt dokumentiem. [Grozījums Nr. 4]

(7)   Saskaņā ar EK līguma 255. panta 2. punktu šajā regulā ir detalizēti izklāstīti vispārīgi principi un ierobežojumi, kuri, pamatojoties uz sabiedrības vai privātām interesēm, reglamentē tiesības piekļūt dokumentiem un kuriem būtu jāpielāgo visi citi ES noteikumi . [Grozījums Nr. 16]

(8)  Saskaņā ar ES līguma 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu tiesības piekļūt dokumentiem paredz arī piekļūšanu tiem dokumentiem, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. .[Grozījums Nr. 5]

(9)  Ņemot vērā to, ka dokumentu pieejamības jautājums nav atrunāts Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai saskaņā ar Amsterdamas Līguma Nobeiguma aktam pievienoto Deklarāciju Nr. 41 attiecībā uz dokumentiem, kas skar darbības veidus, uz kuriem attiecas  minētais līgums  , būtu jāpiemēro šī regula.

(10)  Eiropas Parlaments un Padome 2006. gada 6. septembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(5) . Attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kuros ir informācija par vidi, šai regulai ir jābūt saskaņotai ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006.

(11)  Padome un Komisija darbojas kā likumdevējas, kad tās, iesaistot Eiropas Parlamentu un pamatojoties uz attiecīgajiem līgumu noteikumiem, arī pēc attiecīgi deleģētām pilnvarām pieņem vispārējus noteikumus regulu, direktīvu, pamatlēmumu vai lēmumu veidā, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm. [Grozījums Nr. 6]

(12)   Atbilstoši EK līguma 6. panta 1. punktā minētajiem demokrātijas principiem un Tiesas judikatūrai attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanu jānodrošina plašāka piekļuve dokumentiem gadījumos, kad iestādes darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām. Juridiskie teksti būtu jāformulē skaidri un saprotami (6) un jāpublicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī"; sagatavošanas dokumenti un visa ar tiem saistītā informācija , tai skaitā juridiskie atzinumi un iestāžu kopējā procedūra, būtu laicīgi jādara pieejama internetā, lai iedzīvotāji tai varētu viegli piekļūt.

Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atbilstoši šai regulai, kas publicēta "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī", jāvienojas par tiesību aktu labāku izstrādi, izstrādes modeļiem un paņēmieniem, kā arī tehniskiem risinājumiem, kas ļautu izsekot sagatavošanas procesā esošu dokumentu aprites ciklam un izmantot šos dokumentus kopīgi ar iestādēm un struktūrām, uz kurām attiecas konkrētā dokumenta procedūra. [Grozījums Nr. 8]

(13)  Lobistu un citu ieinteresēto dalībnieku iestāžu kopīgs saraksts ir dabisks līdzeklis atklātības un pārredzamības veicināšanai likumdošanas procesā. [Grozījums Nr. 11]

(14)   Likumdošanas procesa pārredzamība pilsoņiem ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc iestādēm ir aktīvi jāizplata dokumenti, kas ir daļa no likumdošanas procesa. Aktīva dokumentu izplatīšana ir jāveicina arī citās jomās.

(15)  Papildinot šo regulu, Komisijai būtu jāierosina instruments, ko pieņem Eiropas Parlaments un Padome un ar kuru nosaka vispārējus noteikumus par atkalizmantošanu informācijai un dokumentiem, ko glabā iestādes, kuras īsteno ar attiecīgajām izmaiņām principus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (7) . [Grozījums Nr. 22]

(16)  Neierobežojot dalībvalstu tiesību aktus par piekļuvi dokumentiem un atbilstoši lojālas sadarbības un juridiskās noteiktības principiem, īstenojot ES iestāžu aktus, dalībvalstīm nevajadzētu kavēt šīs regulas mērķu sasniegšanu, ieskaitot pārredzamības līmeni, ko ar regulu mēģināts nodrošināt ES līmenī, un vajadzētu nodrošināt, ka dalībvalstu noteikumi, īstenojot ES tiesību aktus, dod ES iedzīvotājiem un citām iesaistītām personām skaidru un precīzu izpratni par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī veicinātu, ka dalībvalstu tiesas nodrošina šo tiesību un pienākumu respektēšanu. [Grozījums Nr. 100]

(17)   Lai arī atsevišķu valstu tiesību aktu grozīšana saistībā ar publisku piekļuvi dokumentiem nevar būt ne šīs regulas mērķis, ne tās sekas, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka, saskaņā ar uzticamas sadarbības principu, kas regulē iestāžu un dalībvalstu savstarpējās attiecības, dalībvalstīm valsts mērogā jānodrošina saviem iedzīvotājiem tāda paša līmeņa pārredzamība, kāda tiek nodrošināta ES mērogā, īstenojot ES noteikumus .

Tāpat, neskarot valstu parlamentu uzraudzību, dalībvalstīm jārūpējas par netraucētu ES klasificēto dokumentu apstrādi . [Grozījums Nr. 20]

(18)  Dokumentiem, kas saistīti ar nenormatīvām procedūrām, piemēram, saistošiem pasākumiem bez vispārējas darbības jomas vai pasākumiem, kuri attiecas uz starptautiskajām organizācijām, administratīviem vai budžeta aktiem vai politiska rakstura nesaistošiem aktiem (piemēram, secinājumiem, ieteikumiem vai rezolūcijām) vajadzētu būt viegli pieejamiem atbilstoši Hartas 41. pantā minētajam labas pārvaldības principam, vienlaicīgi saglabājot iestāžu lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti. Atbildīgajai iestādei un, ja nepieciešams, citām iesaistītajām iestādēm attiecībā uz visām dokumentu kategorijām būtu jādara iedzīvotājiem pieejama iekšējā darbplūsma, lai varētu izsekot, kura organizatoriskā struktūrvienība varētu būt atbildīga, kā arī kādi ir tās uzdevumi, noteiktie termiņi un kontaktpersonas. Īpašu kārtību var izstrādāt ar procedūrā ieinteresētajām pusēm arī tad, ja nav bijis iespējams nodrošināt publisku piekļuvi; iestādēm pienācīgi jāņem vērā Eiropas ombuda ieteikumi. [Grozījums Nr. 9]

(19)  Iestādēm būtu jāvienojas par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz iekšējo dokumentu reģistrēšanu, klasificēšanu un arhivēšanu vēstures veidošanai saskaņā ar šajā regulā iekļautajiem principiem. Pēc tam būtu jāatceļ Padomes 1983. gada 1. februāra Regula (EEK, Euratom) Nr. 354/83 par Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vēsturisko arhīva materiālu nodošanu atklātībai (8) . [Grozījums Nr. 10]

(20)  Lai attīstītu iestāžu darbību jomās, kurās nepieciešama konfidencialitāte, lietderīgi izveidot visaptverošu drošības sistēmu ES klasificētās informācijas apstrādei. Ar terminu "ES klasificēta informācija" jāsaprot jebkāda informācija un materiāli, kuru neatļauta atklāšana var dažādās pakāpēs apdraudēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu intereses, neatkarīgi no tā, vai šādu informāciju ir sniegusi ES vai tā ir saņemta no dalībvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Saskaņā ar ES līguma 6. panta 1. punktā minētajiem demokrātijas principiem Eiropas Parlamentam jābūt piekļuvei ES klasificētai informācijai, jo īpaši, kad šāda piekļuve ir nepieciešama līgumos paredzētu ar likumdošanu saistītu vai nesaistītu pienākumu izpildei. [Grozījums Nr. 13]

(21)  Kopienas iestādēm un struktūrām jāapstrādā personas dati skaidri un pārredzami un nav jāierobežo datu subjektu tiesības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(9) un Eiropas Kopienu Tiesas (turpmāk ‐ Tiesa) judikatūrā . Iestādēm jānosaka sava iekšējā kārtība, pienācīgi ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumu.

Kopš Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pieņemšanas Tiesas judikatūra un Eiropas Savienības ombuda un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pieņemtie lēmumi un nostājas ir prezicējušas attiecības starp šo regulu un Regulu (EK) Nr. 45/2001, t. i., ka tā ir Regula (EK) Nr. 1049/2001, ko piemēro tādu dokumentu pieprasījumiem, kuros ir personas dati, un ka izņēmumu piemērošanai noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un informācijai ar mērķi aizsargāt personas datus ir jāpamatojas uz nepieciešamību aizsargāt personu privātumu un neaizskaramību. [Grozījums Nr. 7]

(22)  Uz piekļuves tiesībām valsts dokumentiem neattiecas piekļuves tiesības personas datiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. Ja kāda persona prasa piekļuvi datiem, kas attiecas uz viņu, iestādei vajadzētu pēc savas iniciatīvas izskatīt, vai attiecīgā persona ir tiesīga saņemt piekļuvi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. [Grozījums Nr. 99]

(23)  Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 4. pants izslēdz Eiropas Parlamenta deputātu dokumentus no šīs regulas dokumenta definīcijas darbības jomas. Arī tad, kad šos dokumentus pārsūta iestādēm, kas neietilpst likumdošanas procesā, tos vēl aizvien aizsargā Deputātu nolikuma 6. pants. Tādēļ, interpretējot šo regulu, pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta deputātu politiskās darbības aizsardzība, kas nostiprināta Deputātu nolikumā, lai aizsargātu Eiropas Savienības demokrātiskos principus. [Grozījums Nr. 116]

(24)   Jāizstrādā skaidri noteikumi par dalībvalstīs izdoto dokumentu pieejamību un pieejamību trešo personu dokumentiem, kas ir daļa no tiesvedības lietām vai ko iestādes ir ieguvušas saistībā ar īpašām izmeklēšanas pilnvarām, kas tām piešķirtas saskaņā ar EK tiesību aktiem.

(25)  Eiropas Kopienu Tiesa ir paskaidrojusi, ka pienākums apspriesties ar dalībvalstīm attiecībā uz piekļuves pieprasījumiem dokumentiem no šīm valstīm neļauj dalībvalstīm piemērot veto tiesības vai izmantot savus tiesību aktus vai noteikumus un ka iestāde, kurai ir iesniegts pieprasījums, var atteikt piekļuvi, vienīgi pamatojoties uz šajā Regulā noteiktajiem izņēmumiem. Tomēr joprojām ir nepieciešams precizēt to dokumentu statusu, kas nāk no trešām pusēm, lai nodrošinātu, ka informācija attiecībā uz likumdošanas procedūrām nav plašāk pieejama pusēm, tostarp trešo valstu administratīvajām iestādēm, nekā Eiropas pilsoņiem, kuriem šos tiesību aktus piemēro. [Grozījums Nr. 93/110]

(26)  Saskaņā ar EK līguma 255. panta 1. punktu Komisijai ir jānodrošina sabiedrības piekļuve visiem dokumentiem, kas saistīti ar pašreizējām starpvalstu sarunām par Nolīgumu par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu ( ACTA ). [Grozījums Nr. 109]

(27)   Lai padarītu iestāžu darbu atklātāku, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jānodrošina ne tikai šajās iestādēs sagatavoto dokumentu, bet arī saņemto dokumentu pieejamība. Dalībvalsts var pieprasīt Eiropas Parlamentam, Komisijai vai Padomei bez tās iepriekšējas piekrišanas nenodot trešām personām ārpus šīm iestādēm dokumentus, kas izdoti šajā valstī. Ja šāda prasība netiek pieņemta, iestādei, kura šo prasību ir saņēmusi, būtu jāsniedz atteikuma iemesli. Saskaņā ar EK līguma 296. pantu, dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās uzskata par būtisku savu drošības interešu apdraudējumu. [Grozījums Nr. 14]

(28)   Principā visiem dokumentiem, ko iestādes izstrādājušas vai saņēmušas un kuri ir saistīti ar to darbību, vajadzētu būt reģistrētiem un publiski pieejamiem. Tomēr, neskarot Eiropas Parlamenta uzraudzības procedūru, piekļuvi dokumentam vai tā daļai var uz laiku atlikt . [Grozījums Nr. 15]

(29)  Iestādēm būtu jānodrošina, lai informācijas tehnoloģiju attīstība palīdzētu īstenot piekļuves tiesības un lai nesamazinātos sabiedrībai pieejamās informācijas apjoms. [Grozījums Nr. 17]

(30)   Lai panāktu to, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības piekļūt dokumentiem, būtu jāpiemēro divpakāpju administratīvā procedūra, kas papildus paredz iespēju griezties tiesā vai iesniegt sūdzību ombudam.

(31)   Iestādēm konsekventi un saskaņoti jāinformē sabiedrība par pasākumiem , kas pieņemti šīs regulas īstenošanai , un jāapmāca personāls palīdzēt pilsoņiem izmantot šajā regulā paredzētās tiesības. [Grozījums Nr. 19]

[Grozījums Nr. 21]

(32)   Saskaņā ar EK līguma 255. panta 3. punktu un šajā regulā izklāstītajiem principiem un noteikumiem katra iestāde savā reglamentā ietver īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem,(10) (11) (12) [Grozījums Nr. 23]

(33)   Lai pilnībā nodrošinātu šīs regulas piemērošanu visiem darbības veidiem Eiropas Savienībā, visām iestāžu dibinātām aģentūrām būtu jāpiemēro šajā regulā noteiktie principi. Visas pārējās ES iestādes tiek aicinātas pieņemt pielīdzināmus pasākumus saskaņā ar ES līguma 1. pantu. [Grozījums Nr. 12]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

Vispārīgi principi

1. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir:

   a) saskaņā ar EK līguma 255. pantu noteikt principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kuri reglamentē tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (turpmāk ‐ iestādes), kā arī visu šo iestāžu izveidoto aģentūru un struktūrvienību dokumentiem, tā lai sabiedrībai būtu iespējami plašāka piekļuve šādiem dokumentiem; [Grozījums Nr. 24]
   b) izstrādāt noteikumus, kas nodrošina šo tiesību iespējami vienkāršāku izmantošanu;
   c) sekmēt pārredzamu un labu administratīvo praksi iestādēs, lai uzlabotu piekļuvi to dokumentiem. [Grozījums Nr. 25]

2. pants

Tiesību izmantotāji ▌[Grozījums Nr. 27]

1.  Ikvienai fiziskai personai vai juridiskai personai vai juridisku vai fizisku personu apvienībai ir jābūt tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus. [Grozījums Nr. 28]

[Grozījumi Nr. 29, 30, 31, 32, 33 un 34]

2.  Šī regula neattiecas uz dokumentiem, kas minēti Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 4. pantā. [Grozījums Nr. 114]

3.  Lai garantētu pilnīgu iestāžu pārredzamības principa piemērošanu, iedzīvotājiem ir brīva piekļuve dokumentiem, kas attiecas uz pārkāpumu tiesvedības noteikumiem un procedūrām; [Grozījums Nr. 108]

3. pants

Darbības joma

1.  Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tātad uz dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā un attiecas uz jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.

2.  Publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina vai nu elektroniskā veidā "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", oficiālā iestādes reģistrā vai pēc rakstveida pieteikuma.

Saskaņā ar 11. pantu nodrošina tiešu piekļuvi dokumentiem, kas izdoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā.

3.  Šī regula neierobežo paplašinātas tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, kādas izriet no starptautisko tiesību aktiem vai to iestāžu aktiem, kuras tos piemēro, vai dalībvalstu tiesību aktiem. [Grozījums Nr. 35]

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

   a) "dokuments" ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas attiecas uz iestādes politiku, darbību un lēmumiem iestādes kompetenču robežās ; informāciju , ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas (ieskaitot ārējās sistēmas , ko izmanto iestāžu darbam), uzskata par dokumentu vai dokumentiem. Iestāde, kas plāno izveidot jaunu elektroniskās uzglabāšanas sistēmu vai būtiski mainīt pašreizējo sistēmu, izvērtē iespējamo ietekmi uz šajā regulā garantētajām piekļuves tiesībām un rīkojas tā, lai sekmētu pārredzamības mērķa sasniegšanu ;

Iestāžu elektroniskās uzglabāšanas sistēmās uzglabātas informācijas izguves funkcijas pielāgo tā, lai apmierinātu atkārtotus sabiedrības pieprasījumus, kurus nevar apmierināt, izmantojot sistēmas ekspluatācijai pašlaik pieejamos līdzekļus; [Grozījums Nr. 36]

   b) "klasificēti dokumenti" ir dokumenti, kuru publiskošana varētu negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtisku interešu aizsardzību, jo īpaši valsts drošības, aizsardzības un militārajā jomā, un kurus var daļēji vai pilnīgi klasificēt; [Grozījums Nr. 37]
   c) ar "normatīviem dokumentiem" principā saprot dokumentus, ko izstrādā vai saņem tiesību aktu pieņemšanas laikā, ieskaitot atbilstoši deleģētām pilnvarām, kuri dalībvalstīs vai dalībvalstīm ir juridiski saistoši un kuru pieņemšanā EK līgumā ir paredzēta Eiropas Parlamenta iejaukšanās vai iesaistīšanās; izņēmuma kārtā par "normatīviem" uzskata arī vispārēja mēroga pasākumus, ko saistībā ar līgumiem pieņēmusi Padome un Komisija bez Eiropas Parlamenta iesaistīšanas. [Grozījums Nr. 101]
   d) "nenormatīvi dokumenti" ir dokumenti, kurus izstrādā vai saņem nesaistošu aktu, piemēram, secinājumu, ieteikumu vai rezolūciju, pieņemšanas laikā vai arī tādu aktu pieņemšanas laikā, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm, bet kuriem salīdzinājumā ar c) apakšpunktā minētajiem dokumentiem nav vispārējas darbības jomas; [Grozījums Nr. 39]
   e) "administratīvi dokumenti" ir dokumenti, kas attiecas uz iestāžu lēmumu pieņemšanas procesu vai pasākumiem saistībā ar attiecīgās iestādes iekšējiem organizatoriskiem, administratīviem vai budžeta jautājumiem; [Grozījums Nr. 40]
   f) "arhīvs" ir iestādes instruments, ar kuru strukturēti pārvalda reģistrāciju visiem iestādes dokumentiem, kuri attiecas uz notiekošu vai nesen pabeigtu procedūru; [Grozījums Nr. 41]
   g) "vēsturiskie arhīvi" ir iestāžu arhīvu daļa, kuru saskaņā ar a) punkta nosacījumiem izvēlas pastāvīgai saglabāšanai; [Grozījums Nr. 42]
   h) "trešā persona" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus attiecīgās iestādes, tostarp dalībvalstis, citas iestādes un organizācijas Kopienā vai ārpus tās, kā arī trešās valstis.

Visu to dokumentu kategoriju detalizētu sarakstu, uz kuriem attiecas a) līdz e) apakšpunktā iekļautās definīcijas, publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un ievieto iestāžu tīmekļa vietnēs. Iestādes arī vienojas un publicē kopīgus arhivēšanas kritērijus. [Grozījums Nr. 43]

5. pants

Klasificētie dokumenti

1.  Ja atbilstoši 6. panta 1. punktam pastāv valstiski iemesli, kā arī neierobežojot Eiropas vai dalībvalsts līmenī parlamentāro uzraudzību, iestāde klasificē dokumentu, ja tā publiskošana apdraudētu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtisku interešu aizsardzību.

Informāciju klasificē šādi:

a)  "ES SEVIŠĶI SLEPENS" ‐ šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana var ārkārtēji smagi apdraudēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu intereses;

b)  "ES SLEPENS" ‐ šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana var nopietni kaitēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm;

c)  "ES KONFIDENCIĀLS" ‐ šo klasifikāciju piemēro informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana var kaitēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm;

d)  "ES IEROBEŽOTAI LIETOŠANAI" ‐ šo klasifikāciju piemēro informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana var būt nelabvēlīga ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm;

2.  Informāciju klasificē tikai tad, kad tas ir nepieciešams.

Ja iespējams, autori uz klasificētiem dokumentiem norāda datumu vai periodu, kad var deklasificēt to saturu vai pazemināt to slepenības kategoriju.

Visos citos gadījumos tie pārskata dokumentus vismaz ik pēc pieciem gadiem, lai pārliecinātos, ka sākotnējā klasifikācija joprojām ir nepieciešama.

Klasifikācija ir skaidri un pareizi norādīta, un to saglabā tikai, kamēr informācijai nepieciešama aizsardzība.

Atbildību par informācijas klasificēšanu un jebkādu zemākas kategorijas piemērošanu vai deklasificēšanu uzņemas vienīgi izcelsmes iestāde vai iestāde, kura klasificēto dokumentu saņēmusi no trešās personas vai citas iestādes.

3.  Neierobežojot citu ES iestāžu piekļuves tiesības, klasificētus dokumentus trešām personām izsniedz tikai ar dokumenta autora atļauju.

Tomēr iestāde, kas atsaka piekļuvi dokumentam, informē par sava lēmuma iemesliem, nekaitējot interesēm, kuras tiek aizsargātās atbilstoši 6. panta 1. punktam.

Ja klasificētā dokumenta apstrādē ir iesaistīta vairāk kā viena iestāde, ir jāpiešķir vienāds klasifikācijas pamatojums un jāuzsāk starpniecības procedūra, ja iestāžu uzskati par piešķiramo aizsardzību atšķiras.

Dokumentus, kas attiecas uz likumdošanas kārtību, neklasificē; īstenošanas pasākumus klasificē pirms to pieņemšanas, ja klasifikācija ir nepieciešama, lai novērstu kaitīgu ietekmi uz pašu pasākumu. Starptautiskie nolīgumi par konfidenciālās informācijas kopīgu izmantošanu, ko noslēdz Eiropas Savienības vai Kopienas vārdā, nevar dot trešai valstij vai starptautiskai organizācijai tiesības liegt Eiropas Parlamentam piekļuvi konfidenciālai informācijai.

4.  Atbilstoši 17. un 18. pantā noteiktajai kārtībai pieteikumus attiecībā uz piekļuvi slepeniem dokumentiem izskata tikai tās personas, kurām ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem. Šīs personas arī izvērtē, kādas norādes par klasificētiem dokumentiem var iekļaut publiskajā reģistrā.

5.  Klasificētus dokumentus iekļauj iestādes reģistrā vai izsniedz tikai ar attiecīgā dokumenta autora piekrišanu.

6.  Iestāde, kas pieņem lēmumu atteikt piekļuvi klasificētam dokumentam, paskaidro sava lēmuma iemeslus veidā, kas nekaitē interesēm, ko aizsargā ar 6. panta 1. punktā paredzētajiem izņēmumiem.

7.  Neierobežojot dalībvalstu parlamentāro uzraudzību, dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, izskatot pieteikumus saistībā ar piekļuvi ES klasificētiem dokumentiem, tiek ievēroti šajā regulā minētie principi.

8.  Iestāžu drošības noteikumus par klasificētiem dokumentiem publisko.

9.  Eiropas Parlamentam ir piekļuve klasificētiem dokumentiem ar īpašas uzraudzības komitejas starpniecību, kura sastāv no locekļiem, ko ieceļ tā Priekšsēdētāju konference. Šiem locekļiem piemēro īpašu pielaides procedūru, kā arī viņi svinīgi zvēr nekādā veidā neatklāt saņemtās informācijas saturu.

Eiropas Parlaments saskaņā ar līgumos paredzētajiem pienākumiem iekļauj savos iekšējos noteikumos drošības standartus un sankcijas, kas līdzvērtīgas Padomes un Komisijas iekšējās drošības noteikumos izklāstītajiem standartiem un sankcijām. [Grozījums Nr. 44]

6. pants [Grozījums Nr. 45]

Vispārēji piekļuves tiesību izņēmumi

1.  Neskarot 5. pantā izskatītos gadījumus, iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar: [Grozījums Nr. 46]

   a) Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu iekšējo valsts drošību; [Grozījums Nr. 47]
   b) aizsardzību un militāro jomu;
   c) privātpersonu privātajai dzīvei un integritātei, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši noteikumiem, kurus piemēro iestādēm atbilstoši EK līguma 286. pantam, kā arī 1. panta c) apakšpunktā izklāstīto pārredzamības un labas pārvaldības principu; [Grozījums Nr. 49]
   d) starptautiskajām attiecībām;
   e) Kopienas vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku;
   f) vidi, piemēram, retu sugu vairošanās vietas.

2.  Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības vai privātām interesēm saistībā ar : [Grozījums Nr. 48]

   a) fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzībai;
   b) ║intelektuālā īpašuma aizsardzībai;
   c) juridisku konsultāciju un tiesas procedūru aizsardzībai, izņemot gadījumus, kad juridiskā konsultācija attiecas uz procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu ; [Grozījums Nr. 50]
   d) pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem;
   e) publiskā iepirkuma procedūru objektivitātei, kamēr līgumslēdzēja iestāde nav pieņēmusi lēmumu, vai atlases komisijas objektivitātei personāla pieņemšanas procedūrās, kamēr iecēlējinstitūcija nav pieņēmusi lēmumu . [Grozījums Nr. 51]

[Grozījums Nr. 52]

3.  Izņēmumus, kas noteikti 2. un 3. punktā piemēro, ja vien iepazīšanās ar dokumentiem nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Pastāv spēcīgas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītie dokumenti ir izstrādāti vai saņemti tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūru laikā. Līdzsvarojot sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, īpaša nozīme jāpiešķir faktam, ka pieprasītie dokumenti attiecas uz pamattiesību vai tiesību dzīvot veselībai nekaitīgā vidē aizsardzību. [Grozījums Nr. 53]

4.  Definējot sevišķi svarīgas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta deputātu politiskās darbības un neatkarīguma aizsardzība, īpaši saistībā ar Deputātu nolikuma 6. panta 2. punktu. [Grozījums Nr. 115]

5.  Dokumentus, kuru izpaušana apdraud vides aizsardzības vērtības, piemēram, retu sugu vairošanās vietas, publisko vienīgi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006. [Grozījums Nr. 54]

6.  Personas datus neizpauž , ja šāda izpaušana varētu kaitēt attiecīgās personas privātumam vai integritātei . Uzskata, ka šāds kaitējums nav iespējams:

   ja dati attiecas tikai uz attiecīgās personas profesionālo darbību, izņemot gadījumu, kad, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir iemesls uzskatīt, ka izpaušana varētu nodarīt kaitējumu attiecīgajai personai;
   ja dati attiecas tikai uz publisku personu, izņemot gadījumu, kad, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir iemesls uzskatīt, ka izpaušana varētu nodarīt kaitējumu attiecīgajai personai vai citām ar viņu saistītām personām;
   ja dati jau ir publiskoti ar attiecīgās personas piekrišanu.

Personas datus tomēr izpauž, ja to nosaka sevišķi svarīgas sabiedrības intereses. Šādā gadījumā iestāde vai struktūra skaidri norāda attiecīgās sabiedrības intereses. Iestāde vai struktūra min iemeslus, kāpēc konkrētajā gadījumā sabiedrības intereses ir svarīgākas par attiecīgās personas interesēm.

Ja, pamatojoties uz 1. punktu, iestāde vai struktūra atsaka piekļuvi kādam dokumentam, tā apsver iespēju piešķirt daļēju piekļuvi attiecīgajam dokumentam. [Grozījumi Nr.90, 96, 102]

7.  Ja izņēmumi attiecas tikai uz kādu pieprasītā dokumenta daļu, pārējās dokumenta daļas publisko.

8.   Izņēmumi, kas noteikti šajā pantā, neattiecas uz tādu procedūru dokumentiem, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu. Izņēmumi ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar privātpersonas privātumu un integritāti , izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot arī pēc šā termiņa. [Grozījums Nr. 55]

9.  Šajā pantā noteiktos izņēmumus nevar interpretēt tā, ka tie būtu attiecināmi uz sabiedrību interesējošu informāciju par saņēmējiem, kuri saņem finanšu pārredzamības sistēmā pieejamos Eiropas Savienības līdzekļus. [Grozījums Nr. 56]

7. pants [Grozījums Nr. 57]

Apspriešanās ar trešām personām

1.  Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestādes tos nodod atklātībai, neapspriežoties ar dokumenta autoru, ja ir skaidrs, ka dokumentam nav piemērojams neviens no regulā minētajiem izņēmumiem. Ar trešo personu apspriežas , ja tā, dokumentu iesniedzot, ir pieprasījusi īpašu dokumenta apstrādi, lai izvērtētu, vai ir jāpiemēro šajā regulā paredzētais izņēmums. Dokumenti , kas iesniegti iestādēm, lai ietekmētu politikas veidošanu, ir jāpublisko . [Grozījums Nr. 58]

2.  Ja piemērošana attiecas uz dalībvalstī izdotu dokumentu:

   - ko attiecīgā dalībvalsts kā Padomes locekle nav nosūtījusi vai
   - kurš neattiecas uz Komisijai iesniegto informāciju par EK politikas un tiesību aktu īstenošanu,
ir jāapspriežas ar minētās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem šīs valsts tiesību aktos, vai arī mērķiem, pamatojoties uz EK līguma 296. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ka informācijas izpaušana varētu būt pretrunā ar būtiskām valsts drošības interesēm. Iestāde izvērtē dalībvalsts iesniegtā pamatojuma atbilstību. [Grozījums Nr. 91]

3.  Neierobežojot dalībvalstu parlamentāro uzraudzību, ja dalībvalsts saņem lūgumu iepazīties ar tās rīcībā esošu dokumentu, ko sagatavojusi kāda iestāde, bet nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt, dalībvalsts apspriežas ar attiecīgo iestādi, lai varētu pieņemt lēmumu, kas nekaitē šīs regulas mērķiem. Dalībvalsts var arī pāradresēt šo lūgumu attiecīgajai iestādei. [Grozījums Nr. 60]

8. pants

Dokumentu pavairošana

Šī regula neskar esošos autortiesību noteikumus, kas var ierobežot trešās personas tiesības ▌pavairot vai izmantot izsniegtos dokumentus. [Grozījums Nr. 82]

9. pants

Labas pārvaldības princips

Pamatojoties uz labas administratīvās prakses kodeksu, iestādes pieņem un publicē vispārējas pamatnostādnes par pienākumiem saistībā ar konfidencialitāti un dienesta noslēpumiem, kas noteikti EK līguma 287. pantā, par pienākumiem, kas izriet no pārdomātas un pārredzamas pārvaldības un personas datu aizsardzības atbilstoši Regulai (EK) Nr. 45/2001. Pēc šīm pamatnostādnēm nosaka arī sankcijas, ko piemēro gadījumā, ja konstatēta neatbilstība šai regulai, atbilstoši Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai un iestāžu iekšējiem noteikumiem. [Grozījums Nr. 107]

II SADAĻA

Likumdošanas procesa un cita pārredzamība

10. pants

Likumdošanas procesa pārredzamība

1.  Atbilstoši EK līguma 6. panta 1. punktā izklāstītajiem demokrātijas principiem un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanu, iestādes, kas darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām, piešķir plašāko iespējamo piekļuvi to darbībai.

2.  Dokumenti, kas attiecas uz to likumdošanas programmām, iepriekšēju apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, ietekmes novērtējumiem, kā arī jebkuri citi sagatavošanas dokumenti, kas saistīti ar likumdošanas procedūru, ir pieejami iestādēm kopīgā lietotājdraudzīgā tīmekļa vietnē un tiek publicēti īpašās "Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša" sērijās.

3.  Tiesību aktu priekšlikumus, kā arī citus ES juridiskos tekstus izstrādā skaidrā un saprotamā veidā, un iestādes vienojas par kopīgām dokumentu izstrādes pamatnostādnēm un modeļiem, ar kuriem tiek uzlabota juridiskā noteiktība saistībā ar attiecīgo Tiesas judikatūru.

4.  Likumdošanas procedūras laikā visas lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītās iestādes un struktūrvienības publicē īpašās "Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša" sērijās savus sagatavošanas dokumentus un visu ar to saistīto informāciju, tostarp juridiskos atzinumus, kā arī ievieto tos kopīgā tīmekļa vietnē, kurā tiek atspoguļota attiecīgās procedūras norise.

5.  Visas iniciatīvas vai dokumenti, ko iesniedz ieinteresētās personas, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu, tiek publiskotas.

6.  Pēc tiesību aktu pieņemšanas tos publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", ievērojot 12. panta nosacījumus.

7.  Atbilstoši lojālas sadarbības principam, kas reglamentē iestāžu un dalībvalstu savstarpējās attiecības, dalībvalstis, lai nekavētu šīs regulas mērķu sasniegšanu, cenšas nodrošināt līdzvērtīga līmeņa pārredzamību saistībā ar dalībvalstu pasākumiem, īstenojot ES iestāžu tiesību aktus, īpaši skaidri publicējot atsauces uz dalībvalstu pasākumiem. Mērķis ir dot iedzīvotājiem skaidru un precīzu izpratni par viņu tiesībām un pienākumiem, ko nosaka ar īpašiem ES noteikumiem, un veicināt, lai dalībvalstu tiesas nodrošina šo tiesību un pienākumu respektēšanu atbilstoši juridiskās noteiktības un personas aizsardzības principiem. [Grozījums Nr. 103]

11. pants

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

1.  Atbilstoši šajā regulā izklāstītajiem principiem iestādes vienojas par "Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša" struktūru un noformējumu, ņemot vērā jau spēkā esošo iestāžu nolīgumu.

Papildus tiesību aktiem, kas minēti EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā un Euratom līguma 163. panta pirmajā daļā, ievērojot šīs regulas 6 . pantu , Oficiālajā Vēstnesī publicē:

   a) a ) kopējās nostājas, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar EK līguma 251. un 252. pantā minēto procedūru, un to pamatojumu, kā arī Eiropas Parlamenta nostāju šajās norisēs;
   b) b ) direktīvas, izņemot tās, kas minētas EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā, lēmumus, izņemot tos, kuri minēti EK līguma 254. panta 1. punktā, ieteikumus un atzinumus ;
   c) c ) savstarpējas konvencijas, ko dalībvalstis parakstījušas saskaņā ar EK līguma 293. pantu;
   d) d ) starptautiskus nolīgumus, ko Kopiena noslēgusi saskaņā ar ES līguma 24. pantu.
   e) e ) kopējās nostājas, kas minētas ES līguma 34. panta 2. punktā;
   f) f ) pamatlēmumus un lēmumus , kas minēti ES līguma 34. panta 2. punktā;
   g) konvencijas, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar ES līguma 34. panta 2. punktu;

2.  Citus dokumentus publicēšanai "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgu lēmumu pēc ES Oficiālo publikāciju Biroja pārvaldības komitejas priekšlikuma (13) . [Grozījumi Nr. 74, 105]

12. pants

Iestāžu administratīvās pārredzamības prakse [Grozījums Nr.775]

1.  Iestādes izstrādā labu administratīvo praksi, lai vienkāršotu šajā regulā garantēto tiesību izmantošanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem. Iestādes organizē un uztur to rīcībā esošo informāciju tā, lai bez papildu pūlēm varētu garantēt sabiedrības piekļuvi informācijai. [Grozījums Nr. 78]

2.  Lai nodrošinātu pārredzamības un labas pārvaldības principu efektīvu piemērošanu, attiecīgās iestādes vienojas par kopīgiem īstenošanas noteikumiem un procedūrām dokumentu noformēšanai, klasificēšanai, deklasificēšanai, reģistrēšanai un izplatīšanai.

Lai veicinātu īstenas debates to dalībnieku vidū, kuri iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā, un neierobežotu pārredzamības principu, iestādes skaidri paziņo iedzīvotājiem, vai un kad īpašu lēmumu pieņemšanas procesa posmu laikā nevar tikt piešķirta tieša piekļuve dokumentiem. Pēc lēmuma pieņemšanas šos ierobežojumus nepiemēro. [Grozījums Nr. 79]

3.  Iestādes skaidri un pārredzami informē iedzīvotājus par savu organizatorisko struktūru, norādot iekšējo nodaļu uzdevumus, iekšējo darba plūsmu, orientējošus piekritīgu procedūru termiņus un to, pie kuriem dienestiem iedzīvotāji var vērsties, lai saņemtu atbalstu, informāciju vai iesniegtu pārsūdzību administratīvā kārtā. [Grozījums Nr. 80]

4.   Iestādes atbilstoši 255. pantam izveido iestāžu komiteju, kas izvērtē un apmainās ar labāko praksi, identificē šķēršļus piekļuvei un lietošanai, kā arī nepublicētus datu avotus, risina iespējamos strīdus, veicina reģistru savietojamību, atkārtotu izmantošanu un apvienošanu, standartizē dokumentu kodēšanu ar Eiropas standartizācijas organizāciju palīdzību, izveido vienotu ES portālu, lai nodrošinātu piekļuvi visiem ES dokumentiem, un apspriež turpmākās attīstības iespējas dokumentu publiskuma jomā. [Grozījums Nr. 81]

13. pants

Finanšu pārredzamība

Informācija saistībā ar ES budžetu, tā īstenošanu un saņēmējiem no ES fondiem un dotācijām ir publiskota un pieejama iedzīvotājiem.

Šāda informācija ir pieejama arī īpašā tīmekļa vietnē un datubāzē, kurā iespējams meklēt, pamatojoties uz iepriekš minēto informāciju par finanšu pārredzamību ES. [Grozījums Nr. 85]

III SADAĻA

Piekļuves metode

14. pants

Tieša piekļuve dokumentiem 

1.  Iestādes iespēju robežās nodrošina dokumentu pieejamību sabiedrībai elektroniskā veidā vai izmantojot reģistru atbilstoši attiecīgās iestādes noteikumiem. [Grozījums Nr. 71]

2.  Iestādes nodrošina visu dokumentu tiešu pieejamību sabiedrībai elektroniskā veidā vai reģistrā, un tas jo īpaši attiecas uz tiem dokumentiem, kas izdoti vai saņemti EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā. [Grozījums Nr. 72]

3.  Ja iespējams, elektroniskā formā tieši pieejami ir pārējie dokumenti, īpaši dokumenti, kas skar politikas vai stratēģijas izstrādāšanu.

4.  Ja dokuments nav tieši pieejams reģistrā, tajā, ciktāl iespējams, norāda dokumenta atrašanās vietu.

5.   Iestādes izveido savu dokumentu reģistru vienotu saskarni un jo īpaši nodrošina vienotu tiešās piekļuves punktu dokumentiem, kas izdoti vai saņemti Kopienas tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā . [Grozījums Nr. 73]

15. pants

Reģistri

1.  Īstenojot pilsoņu tiesības saskaņā ar šo regulu, ikviena iestāde nodrošina publisku piekļuvi dokumentu reģistram. Piekļuve reģistram ir jānodrošina elektroniski. Uzziņas par dokumentiem reģistrā iekļauj nekavējoties.

2.  Katram dokumentam reģistrā piešķir uzskaites numuru (arī vairāku iestāžu uzskaites numuru, ja tāds ir), norāda dokumenta priekšmetu un/vai pievieno tam īsu satura izklāstu, kā arī norāda dienu, kad tas ir saņemts un iekļauts reģistrā. Uzziņas sagatavo, nemazinot 6. pantā minēto interešu aizsardzību.

3.  Neierobežojot iestāžu iekšējos noteikumus, katras iestādes reģistrā vai reģistru sistēmā (ja vienā iestādē ir vairāki reģistri) jo īpaši jābūt atsaucei uz:

   ienākošajiem un izejošajiem dokumentiem, kā arī iestādes oficiālajai pasta adresei, ja uz šo adresi attiecas definīcija 4. panta a) apakšpunktā,
   sanāksmju darba kārtībām un kopsavilkumiem, dokumentiem, kas sagatavoti apritei pirms sanāksmēm, kā arī citiem dokumentiem, kas ir apritē sanāksmju laikā.

   pieņem un publicē līdz … (14) iekšējos noteikumus par dokumentu reģistrāciju,
   nodrošina līdz … (15) * reģistra pilnīgu darbību. [Grozījums Nr. 70]

16. pants

Pieteikumi

1.  Pieteikumus saistībā ar piekļuvi dokumentam iesniedz rakstiski, arī elektroniski, vienā no EK Līguma 314. pantā minētajām valodām; tiem ir jābūt skaidri formulētiem, lai iestāde varētu viegli atrast attiecīgo dokumentu. Pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda tā iesniegšanas iemesli.

2.  Ja pieteikums nav pietiekami skaidri formulēts, iestāde 15 darba dienu laikā lūdz iesniedzēju precizēt pieteikumu un turklāt sniedz viņam palīdzību, piemēram, paskaidrojot, kā ir izmantojami publiskie dokumentu reģistri. [Grozījums Nr. 62]

3.  Ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, attiecīgā iestāde var bez papildu formalitātēm apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju, lai rastu pieņemamu un praktisku risinājumu.

4.  Iestādes sniedz ziņas un palīdz pilsoņiem noskaidrot, kādā veidā un kur var iesniegt pieteikumus saistībā ar piekļuvi dokumentiem.

17. pants

Sākotnējo pieteikumu izskatīšana

1.  Pieteikumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem izskata ātri. Pieteikuma iesniedzējam nosūta saņemšanas apstiprinājumu. Iestāde vēlākais 15 darba dienu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus, kā arī informē pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar šā panta 4. punktu. [Grozījums Nr. 63]

2.  Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt ne vairāk par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus. [Grozījums Nr. 64]

3.  Saņemot pilnīgu vai daļēju atteikumu, pieteikuma iesniedzējs vai nu 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju, vai, ja pieteikuma iesniedzējs apšauba, ka attiecīgām interesēm tiks nodarīts reāls kaitējums, un/vai apstrīd, ka pastāv sevišķas intereses neizpaust dokumenta saturu, viņš var prasīt Eiropas Ombudam sniegt neatkarīgu un objektīvu atzinumu par iespējamo kaitējumu un/vai sevišķām interesēm .

Gaidot Eiropas Ombuda atzinumu, 1. punktā noteiktais termiņš tiek saīsināts līdz 30 darbadienām un ne ilgāk.

Pēc Eiropas Ombuda atzinuma saņemšanas vai, vēlākais, izbeidzoties 30 darbadienu periodam, pieteikuma iesniedzējs var ne vēlāk par 15 darbadienām iesniegt apstiprinošu pieteikumu, prasot iestādei pārskatīt tās nostāju. [Grozījums Nr. 104]

4.  Nesaņemot iestādes atbildi paredzētajā laikā, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt atkārtotu pieteikumu.

18. pants

Atkārtotu pieteikumu izskatīšana

1.  Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde 15  darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. [Grozījums Nr. 66]

2.   . Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par ne vairāk kā par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus. [Grozījums Nr. 67]

3.  Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā pieteikuma iesniedzējs var attiecīgi uzsākt tiesvedību Pirmās instances tiesā pret iestādi un/vai iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam saskaņā ar EK līguma 230. un 195. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4.  Ja iestāde nesniedz atbildi paredzētajā termiņā, uzskata, ka atbilde ir noraidoša, un pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saskaņā ar attiecīgajiem EK līguma noteikumiem iesūdzēt iestādi tiesā un/vai iesniegt sūdzību Ombudam.

[Grozījums Nr. 68]

19. pants

Piekļuve dokumentiem pēc pieteikuma izskatīšanas

1.  Pieteikuma iesniedzējs, iegūstot piekļuvi dokumentiem, pēc paša vēlēšanās iepazīstas ar tiem uz vietas vai saņem to kopiju, arī elektronisku kopiju, ja tāda ir pieejama.

2.  Ja dokuments ir publiski pieejams, un tas ir viegli pieejams pieteikuma iesniedzējam, iestāde var izpildīt savu pienākumu nodrošināt piekļuvi dokumentiem, paziņojot pieteikuma iesniedzējam, kā var iegūt pieprasīto dokumentu.

3.  Dokumentus nodrošina tādā redakcijā un veidā, kādā tas ir (arī elektroniski vai citā veidā, piemēram, Braila rakstā, palielinātā rakstā vai ierakstā), pilnībā ievērojot pieteikuma iesniedzēja vēlēšanos.

4.  Kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas izdevumus var likt apmaksāt pieteikuma iesniedzējam. Šī maksa nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas faktiskās izmaksas. Iepazīšanās uz vietas, kopiju izgatavošana līdz 20 A4 lappusēm un tieša piekļuve dokumentam elektroniskā formā vai izmantojot reģistru ir bez maksas. Attiecībā uz izdrukām vai elektroniskiem dokumentiem, kuru sagatavošanā izmanto elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmās ievietotu informāciju, pieteikuma iesniedzējam var likt apmaksāt arī dokumenta vai dokumentu meklēšanas un iegūšanas faktiskās izmaksas. Ja iestāde jau ir sagatavojusi attiecīgo dokumentu vai dokumentus, nekādas papildu maksas netiek pieprasītas. Pieteikuma iesniedzēju iepriekš informē par summu un izmaksu aprēķināšanas metodi. [Grozījums Nr. 69]

5.  Šī regula neparedz atkāpes no EK tiesību aktos vai valsts tiesību aktos noteiktās konkrētās kārtības, piemēram, nodevas maksājuma.

20. pants

Informēšana

1.  Ikviena iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu sabiedrību par tiesībām, ko tai paredz šī regula.

2.  Dalībvalstis sadarbojas ar iestādēm, sniedzot pilsoņiem informāciju.

21. pants

Informācijas darbinieks

1.  Katrā iestādē ikvienā ģenerāldirektorātā norīko darbā informācijas darbinieku, kurš ir atbildīgs par šīs regulas noteikumu un labas administratīvas prakses ievērošanu attiecīgajā ģenerāldirektorātā.

2.  Informācijas darbinieks nosaka, kādu informāciju ir lietderīgi publiskot attiecībā uz:

   a) šīs regulas īstenošanu;
   b) labo praksi;
un nodrošina šīs informācijas izplatīšanu piemērotā veidā.

3.  Informācijas darbinieks izvērtē, vai attiecīgā ģenerāldirektorāta dienesti ievēro labo praksi.

4.  Ja tiek pieprasīta informācija, kas nav attiecīgā ģenerāldirektorāta, bet gan tās pašas iestādes cita ģenerāldirektorāta kompetencē, informācijas darbinieks, ja vien viņa rīcībā ir šāda informācija, var norādīt informācijas pieprasītājam, pie kā vērsties. [Grozījums Nr. 106]

IV SADAĻA

Nobeiguma noteikumi

22. pants

Ziņojumi

1.  Ikviena iestāde reizi gadā publicē ziņojumu par iepriekšējo gadu, kurā norāda, cik gadījumos tā atteikusi nodrošināt piekļuvi dokumentiem, šādu atteikumu iemeslus un to slepeno dokumentu skaitu, kuri nav iekļauti reģistrā.

2.  Komisija vēlākais līdz …* publicē ziņojumu par šīs regulas principu ievērošanu un sniedz ieteikumus, vajadzības gadījumā iekļaujot arī priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai, kādi nepieciešami, ņemot vērā izmaiņas pašreizējā situācijā, kā arī iestādēm veicamo pasākumu rīcības programmu. [Grozījums Nr. 83]

23. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1049/2001 atceļ no [..].

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu Pielikumā.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības  Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

(1) ...
(2) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(3) OV C 303 14.12.2007., 1. lpp.
(4) OV C 293 E, 2.12.2006., 151. lpp.
(5) OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.
(6) 1998. gada 22. decembra Iestāžu nolīgums par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz Kopienu tiesību aktu izstrādes kvalitāti (OV C 73, 17.3.1999., 1. lpp.).
(7) OV L 345, 31.12.2003 ., 90. lpp.
(8) OV L 43, 15.2.1983., 1. lpp.
(9) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
(10) OV L 340, 31.12.1993., 43. lpp.║
(11) OV L 46, 18.2.1994., 58. lpp. ║
(12) OV L 263, 25.9.1997., 27. lpp.
(13) Skatīt SEC(2008)2109 7. pantu.
(14)* Sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(15)** Vienu gadu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.


PIELIKUMS

Atbilstības tabula (1)

Regula 1049/2001

Šī regula

1. pants

1. pants

2. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts

-

2. panta 3. punkts

2. panta 2. punkts

2. panta 4. punkts

2. panta 3. punkts

2. panta 5. punkts

2. panta 4. punkts

-

2. panta 5. punkts

-

2. panta 6. punkts

2. panta 6. punkts

2. panta 7. punkts

3. pants

3. pants

4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4. panta 1. punkts

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

4. panta 5. punkts

4. panta 2. punkts

4. panta 2. punkts

4. panta 3. punkts

4. panta 3. punkts

4. panta 4. punkts

5. panta 1. punkts

4. panta 5. punkts

5. panta 2. punkts

-

4. panta 4. punkts

4. panta 6. punkts

4. panta 6. punkts

4. panta 7. punkts

4. panta 7. punkts

5. pants

5. panta 3. punkts

6. pants

6. pants

7. pants

7. pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. pants

14. pants

15. pants

15. pants

16. pants

16. pants

17. panta 1. punkts

17. pants

17. panta 2. punkts

-

18. pants

-

-

18. pants

-

19. pants

-

Pielikums

(1) Jāatjaunina..

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 2. decembra Juridisks paziņojums