Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2211(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0089/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0089/2009

Debates :

PV 01/04/2009 - 23
CRE 01/04/2009 - 23

Balsojumi :

PV 02/04/2009 - 9.24
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0216

Pieņemtie teksti
PDF 110kWORD 67k
Ceturtdiena, 2009. gada 2. aprīļa - Brisele Galīgā redakcija
Elektromagnētisko lauku ietekme uz veselību
P6_TA(2009)0216A6-0089/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar elektromagnētiskajiem laukiem (2008/2211(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK Līguma 137., 152. un 174. pantu, kuru mērķis ir veicināt cilvēku veselības un apkārtējās vides augstu aizsardzības līmeni, kā arī darbinieku veselības un drošības aizsardzību,

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikumu Nr. 1999/519/EK par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (no 0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību(1) un attiecīgo minētā ieteikuma 2008. gada 1. septembra Komisijas izpildes ziņojumu (COM(2008)0532),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu Nr. 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki)(2) ,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu Nr. 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpēju atzīšanu(3) un attiecīgos saskaņotos drošības standartus mobilajiem tālruņiem un bāzes stacijām,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu Nr. 2006/95/EK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās(4) ,

–   ņemot vērā savu 2008. gada 4. septembra rezolūciju par vidusposma novērtējumu Eiropas rīcības plānam vides un veselības aizsardzības jomā periodam no 2004. līdz 2010. gadam(5) ,

–   ņemot vērā savu 1999. gada 10. marta nostāju par Padomes ieteikuma priekšlikumu par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (no 0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību(6) ,

–   ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0089/2009),

A.   tā kā elektromagnētiskie lauki (EML) pastāv dabiskā vidē un tāpēc vienmēr ir sastopami uz zemes, tā kā tomēr tieši pēdējo gadu desmitu laikā ir pastāvīgi palielinājusies cilvēka radīto EML avotu iedarbība uz vidi sakarā ar elektroenerģijas pieprasījumu, arvien specializētākām bezvadu tehnoloģijām un sabiedrības organizācijas izmaiņām; tā kā tā rezultātā ikviens indivīds ir pakļauts visdažādāko elektrisko un magnētisko lauku frekvenču iedarbībai gan mājās, gan darbavietā;

B.   tā kā bezvadu tehnoloģijas (mobilie tālruņi, Wifi , WiMax, Bluetooth , fiksētās līnijas tālruņi DECT ) rada EML, kuriem var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību;

C.   tā kā lielākā daļa Eiropas pilsoņu, jo īpaši jaunieši 10 līdz 20 gadu vecumā, lieto mobilos tālruņus, kuri ir gan praktiski, gan moderni, un tā kā joprojām ir neskaidrība par iespējamiem veselības apdraudējumiem, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, kuru smadzenes vēl attīstās;

D.   tā kā zinātnieku vidē pastiprinājušās domstarpības par EML radītajiem iespējamajiem veselības apdraudējumiem pēc tam, kad 1999. gada 12. jūlija Ieteikumā Nr. 1999/519/EK noteica ierobežojumus EML no 0 Hz līdz 300 GHz;

E.   tā kā apstāklis, ka zinātnieki nav izdarījuši konkrētus secinājumus, nav kavējis dažas valstu un reģionu valdības vismaz deviņās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Ķīnā, Šveicē un Krievijā noteikt minētajai iedarbībai profilaktiskus un tāpēc zemākus ierobežojumus, kurus atbalstīja Komisija un tās neatkarīgā zinātniskā komiteja, kā arī Iespējamo un jaunatklāto veselības apdraudējumu zinātniskā komiteja(7) ;

F.   tā kā darbības, lai ierobežotu EML iedarbību uz plašu sabiedrību, ir jālīdzsvaro ar dzīves kvalitātes uzlabojumiem, ņemot vērā drošumu un drošību, ko rada EML izstarojošās ierīces;

G.   tā kā starp zinātniskajiem projektiem, kas izraisa gan interesi, gan pretrunas, ir INTERPHONE epidemioloģiskais pētījums, kuru Eiropas Savienība finansēja EUR 3 800 000 apmērā, galvenokārt saskaņā ar Piekto pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pamatprogrammu(8) , un kura secinājumi tiek gaidīti kopš 2006. gada;

H.   tā kā attiecībā uz dažiem jautājumiem tomēr valda vienprātība, jo īpaši jautājumā par to, ka indivīdu reakcijas uz mikroviļņu iedarbību ir dažādas, nepieciešamību kā prioritāras veikt iedarbības pārbaudes atbilstoši reālajiem apstākļiem, lai novērtētu netermisko ietekmi saistībā ar radiofrekvenču (RF) laukiem, un to, ka bērni, kuri pakļauti EML iedarbībai, ir jo īpaši neaizsargāti(9) ;

I.   tā kā ar ES ir noteikusi EML iedarbības robežvērtības darba ņēmēju aizsardzībai pret EML iedarbību; tā kā, pamatojoties uz piesardzības principu, šādi pasākumi jāveic arī attiecībā uz attiecīgo sabiedrību grupām, piemēram, vietējiem iedzīvotājiem un patērētājiem;

J.   tā kā Eirobarometra īpašais ziņojumā par elektromagnētiskajiem laukiem (Nr. 272a, 2007. gada 27. jūnijs) norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju neuzskata, ka valsts iestādes tos atbilstoši informē par pasākumiem aizsardzībai pret EML;

K.   tā kā ir jāturpina pētījumi par vidējām un ļoti zemām frekvencēm, lai varētu izdarīt secinājumus par to ietekmi uz veselību;

L.   tā kā Direktīva 2004/40/EK nedrīkst apdraudēt magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI) izmantošanu, jo MRI tehnoloģija ir vismodernākais paņēmiens, ar ko var pētīt, diagnosticēt un ārstēt dzīvību apdraudošas slimības pacientiem Eiropā;

M.   tā kā MRI drošības standartā IEC/EN 60601-2-33 ir paredzētas EML robežvērtības, kas noteiktas tā, lai pacientiem un darba ņēmējiem nevarētu rasties nekāds apdraudējums,

1.   mudina Komisiju pārskatīt zinātnisko pamatojumu un atbilstību EML robežvērtībām, kā noteikts Ieteikumā Nr. 1999/519/EK, un sniegt ziņojumu Parlamentam; prasa, lai pārskatīšanu veic Iespējamo un jaunatklāto veselības apdraudējumu zinātniskā komiteja ;

2.   aicina, novērtējot elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību, īpaši ņemt vērā bioloģisko ietekmi, jo īpaši ņemot vērā, ka dažos pētījumos viskaitīgākā ietekme ir konstatēta zemākajos līmeņos; aicina veikt aktīvus pētījumus, lai pievērstos iespējamām veselības problēmām, izstrādājot risinājumus, kas neitralizē vai samazina pārraidei izmantoto frekvenču pulsācijas un amplitūdas modulāciju;

3.   uzsver, ka paralēli vai alternatīvi Eiropas noteikto EML robežvērtību grozīšanai Komisija sadarbībā ar dalībvalstu un attiecīgo tautsaimniecības nozaru (elektroenerģētikas uzņēmumu, telefonsakaru operatoru un elektroierīču, tostarp mobilo telefonu, ražotāju) ekspertiem izstrādātu norādījumu par to, kādas tehnoloģiskās izvēles ir pieejamas, lai mazinātu EML iedarbību;

4.   atzīmē, ka nozaru uzņēmumi, kā arī attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji un kompetentās iestādes jau var ietekmēt vairākus faktorus, piemēram, pieņemot noteikumus attiecībā uz attālumu starp attiecīgo apdzīvoto vietu un raidītājiem vai šīs vietas augstuma attiecību pret antenu mastu augstumu, vai arī pārraides antenas virzienu attiecībā pret apdzīvotajām vietām, un to patiešām vajadzētu darīt, lai radītu drošību un sniegtu labāku aizsardzību iedzīvotājiem, kuri dzīvo šādu iekārtu tuvumā; aicina optimāli novietot mastus un raidītājus, kā arī aicina pakalpojumu sniedzējus kopīgi izmantot šādi novietotus mastus un raidītājus, lai ierobežotu slikti novietotu mastu un raidītāju skaita palielināšanos; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt atbilstošas pamatnostādnes;

5.   aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes izveidot vienotu sistēmu atļauju izsniegšanai antenu un atkārtotāju uzstādīšanai, kā arī pilsētu attīstības plānos iekļaut antenu tīkla attīstības teritoriālo plānu;

6.   mudina iestādes, kas ir atbildīgas par atļauju izsniegšanu mobilo telefonu antenu uzstādīšanai, kopā ar šīs nozares operatoriem panākt vienošanos par infrastruktūras objektu kopīgu izmantošanu, lai samazinātu to skaitu un EML iedarbību uz iedzīvotājiem;

7.   atzinīgi vērtē mobilo sakaru un citu EML bezvadu pārraides tehnoloģiju uzņēmumu pūles novērst kaitējumu apkārtējai videi un jo īpaši ‐ risināt klimata pārmaiņu problēmu;

8.   uzskata, ka, ņemot vērā arvien lielāku skaitu tiesisko pasākumu un valsts iestāžu pasākumu, kuriem ir moratorija ietekme uz EML pārraides iekārtu uzstādīšanu, vispārējās interesēs ir veicināt tādus risinājumus, kuri balstās uz sarunām starp nozares uzņēmumiem, valstu iestādēm, militārajām iestādēm un iedzīvotāju apvienībām par jaunu GSM antenu uzstādīšanas vai augstsprieguma līniju ierīkošanas nosacījumiem, un nodrošināt, ka vismaz skolas, bērnudārzi, veco ļaužu pansionāti un medicīnas aprūpes iestādes atrastos konkrētā, pēc zinātniskiem kritērijiem noteiktā attālumā no šāda veida iekārtām;

9.   aicina dalībvalstis kopā ar nozares operatoriem darīt pieejamas sabiedrībai kartes, kurās attēlota augstsprieguma līniju, radiofrekvenču un mikroviļņu iedarbība un jo īpaši tā iedarbība, ko rada telekomunikāciju masti, radio atkārtotāji un telefonu antenas; aicina šo informāciju izvietot tīmekļa vietnē, lai sabiedrība ar to varētu viegli iepazīties, un to izplatīt ar plašsaziņas līdzekļiem;

10.   ierosina Komisijai apsvērt iespēju izmantot Eiropas enerģijas tīklu finansējumu, lai pētītu EML iedarbību ļoti zemās frekvencēs un jo īpaši elektrosadales līnijās;

11.   aicina Komisiju 2009.–2014. gada Parlamenta termiņa laikā izstrādāt visaptverošu programmu par elektromagnētisko savietojamību attiecībā uz mākslīgi radītajiem viļņiem un tiem viļņiem, kurus cilvēka ķermenis izstaro dabiski, kā arī noskaidrot, vai mikroviļņi rada nevēlamas sekas cilvēku veselībai;

12.   aicina Komisiju sniegt gada ziņojumu par elektromagnētiskā starojuma līmeni Eiropas Savienībā, tā avotiem un pasākumiem, kas Eiropas Savienībā veikti, lai labāk aizsargātu cilvēku veselību un vidi;

13.   aicina Komisiju rast risinājumu, kā paātrināt Direktīvas Nr. 2004/40/EK īstenošanu, un tādējādi nodrošināt, ka darba ņēmēji tiek efektīvi aizsargāti pret EML, tāpat kā divi citi Kopienas tiesību akti tos jau aizsargā no trokšņa(10) un vibrācijas(11) , un minētās direktīvas 1. pantā ieviest izņēmumu attiecībā uz MRI izmantošanu;

14.   pauž nožēlu, ka kopš 2006. gada regulāri tiek atlikta starptautiskā epidemioloģiskā pētījuma INTERPHONE secinājumu publicēšana - tā uzdevums bija pētīt, vai pastāv saistība starp mobilo tālruņu lietošanu un dažiem vēža paveidiem, piemēram, smadzeņu, dzirdes nerva un pieauss siekalu dziedzera audzējiem;

15.   saistībā ar to pievērš uzmanību aicinājumam ievērot piesardzību, ko izteikusi INTERPHONE pētījuma koordinatore Elisabeth Cardis , kura, pamatojoties uz esošajām zināšanām, iesaka bērniem lietot mobilos tālruņus saprātīgi un dot priekšroku fiksētajām tālruņa līnijām;

16.   uzskata, ka jebkurā gadījumā Komisijai, kura šajā vispasaules mēroga pētījumā ir veikusi ievērojamus ieguldījumus, projekta atbildīgajām personām ir jāprasa, kāpēc vēl arvien nav publicēti secinājumi, un ja tā saņem atbildi, tai nekavējoties jāinformē Parlaments un dalībvalstis;

17.   tāpat arī iesaka Komisijai, domājot par politikas un budžeta efektivitāti, daļēji pārdalīt EML pētniecībai paredzētos Kopienas finanšu līdzekļus plašas kampaņas finansēšanai, lai ieinteresētu Eiropas jauniešus pārņemt labāko praksi mobilo tālruņu lietošanā, piemēram, izmantot brīvroku tālruņus, neļaut zvaniem ieilgt, izslēgt telefonus, kad tie netiek lietoti (piemēram stundu laikā), un lietot tālruņus labas uztveramības zonās;

18.   uzskata, ka šādās kampaņās Eiropas jaunieši būtu arī jāinformē par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar sadzīves ierīcēm, un par to, ka ir svarīgi šīs ierīces izslēgt, nevis atstāt gaidīšanas režīmā;

19.   aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt pētniecības un izstrādes finansējumu, lai novērtētu mobilo telefonu radiofrekvenču iespējamo negatīvo ietekmi ilgākā termiņā; aicina arī palielināt publisko uzaicinājumu skaitu attiecībā uz priekšlikumiem par dažādu EML avotu daudzveidīgas iedarbības kaitīgās ietekmes izpēti, jo īpaši attiecībā uz bērniem;

20.   ierosina Eiropas Zinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupai dod papilduzdevumu novērtēt zinātnisko integritāti, lai palīdzētu Komisijai novērst iespējamos apdraudējuma gadījumus, interešu konfliktus un krāpšanu, kas var viegli rasties pētnieku savstarpējās konkurences apstākļos;

21.   aicina Komisiju, ņemot vērā sabiedrības bažas daudzās dalībvalstīs, sadarboties ar visām attiecīgajām pusēm, piemēram, ar valstu ekspertiem, nevalstiskajām organizācijām un nozares uzņēmumiem, lai uzlabotu jaunākās informācijas pieejamību un piekļuves iespējas tai, kā arī nodrošinātu, ka to var izprast cilvēki, kuri neorientējas bezvadu tehnoloģijās un aizsardzības standartos;

22.   aicina Starptautisko Nejonizējošā starojuma aizsardzības komisiju un Pasaules veselības organizāciju (PVO) palielināt pārredzamību un uzsākt dialogu ar visām ieinteresētajām personām par standarta noteikšanu;

23.   nosoda dažas īpaši agresīvas telefonsakaru operatoru mārketinga kampaņas, gatavojoties Ziemassvētkiem un citiem īpašiem gadījumiem, piemēram, tādu mobilo tālruņu tirdzniecību, kuri paredzēti tikai bērniem, vai "bezmaksas minūšu" tarifus, kuri domāti pusaudžiem;

24.   ierosina, lai Eiropas Savienība savas iekštelpu gaisa kvalitātes politikas ietvaros paredz "bezvadu" sadzīves iekārtu izpēti, kuras, kā piemēram, Wifi interneta piekļuves nodrošināšanai un uzlabotais bezvadu ciparu telekomunikācijas tālrunis (DECT ), pēdējo gadu laikā tiek bieži lietotas gan publiskās vietās, gan mājās un tā rezultātā iedzīvotāji ir pastāvīgi pakļauti mikroviļņu starojumam;

25.   aicina, ņemot vērā pastāvīgos centienus uzlabot patērētājiem sniegto informāciju, grozīt Eiropas Elektrotehnisko standartu komitejas tehniskos standartus, lai noteiktu prasības par marķējumu, ar kuru norādītu pārraides jaudu un katrai bezvadu ierīcei pievienotu norādi, ka tā izstaro mikroviļņus;

26.   aicina Padomi un Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un Reģionu komiteju veicināt vienotu standartu izveidi, kuri paredzēti, lai nodrošinātu, ka vietējie iedzīvotāji tiek pakļauti iespējami zemākam iedarbības līmenim, kad tiek paplašināti augstsprieguma elektrolīniju tīkli;

27.   pauž bažas par faktu, ka apdrošināšanas sabiedrības mēģina izslēgt EML radīto risku apdrošināšanu no civiltiesiskās atbildības polisēm, kas apliecina, ka Eiropas apdrošinātāji jau izmanto savu piesardzības principa versiju;

28.   aicina dalībvalstis sekot Zviedrijas piemēram un atzīt personas, kas cieš no pārmērīga elektrojūtīguma, par personām ar spēju traucējumiem, kā arī nodrošināt tām atbilstošu aizsardzību un vienādas iespējas;

29.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Reģionu komitejai un Pasaules veselības organizācijai.

(1) OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp.
(2) OV L 159, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.
(4) OV L 374, 27.12.2006., 10. lpp.
(5) Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0410.
(6) OV C 175, 21.6.1999., 129. lpp.
(7) 2007. gada 21. marta atzinums, kas pieņemts komitejas 16. plenārsēdē.
(8) Programma "Dzīves kvalitāte", kuras līguma numurs ir QLK4-1999-01563.
(9) STOA 2001. gada marta pētījums par nejonizēta elektromagnētiskā starojuma fizioloģisko un vides ietekmi, PE 297.574.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīvā 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (OV L 42, 15.2.2003., 38. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvā 2002/44/EK par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (OV L 177, 6.7.2002., 13. lpp.).

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 8. decembra Juridisks paziņojums