Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pienākumiem tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus (COM(2008)0644 – C6-0373/2008 – 2008/0198(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0644),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, atbilstīgi kuram Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0373/2008),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A6-0115/2009),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 22. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),
tā kā:
(1) Meži nodrošina visdažādākos vides, ekonomiskos un sociālos ieguvumus, tostarp koksnes un nekoksnes produktus, vides pakalpojumus un dzīves vietu vietējām kopienām.
(2)Mežu vide ir vērtīgs mantojums, kas jāaizsargā, jāsaglabā un, ja iespējams, jāatjauno, par svarīgāko mērķi nosakot bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas funkcionēšanas saglabāšanu, klimata aizsargāšanu un pamatiedzīvotāju un vietējo un no mežu resursiem atkarīgo kopienu tiesību aizsardzību.
(3)Meži ir saimnieciskie resursi, un to audzēšana rada labklājību un nodarbinātību. Mežu audzēšana arī pozitīvi ietekmē klimatu, jo meža produkti var aizstāt energoietilpīgākus produktus.
(4)Īpaši attiecībā uz klimatu ir ļoti svarīgi, lai apakšuzņēmēji, kas darbojas Kopienas tirgū, izmantotu tikai likumīgi iegūtu koksni, jo tādējādi tiek nodrošināts, ka meži nepārtraukti turpina pildīt oglekļa dioksīda uzkrājēju svarīgo funkciju. Turklāt likumīgi iegūtās koksnes izmantošana celtniecībā, piemēram, būvējot koka mājas, palīdz ilgtermiņā uzglabāt oglekļa dioksīdu.
(5)Mežsaimniecība lielā mērā nosaka sociālo un ekonomisko attīstību jaunattīstības valstīs, kurās tas ir svarīgākais ienākumu avots daudziem cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi nevis kavēt šo attīstību un mazināt ienākumu avotu, bet pievērst uzmanību tam, kā panākt šajās valstīs ilgtspējīgāku mežsaimniecības attīstību.
(6) Ņemot vērā pasaulē augošo pieprasījumu pēc koksnes un koksnes izstrādājumiem, kā arī institucionālās un pārvaldības nepilnības, kas pastāv meža nozarē vairākās koksnes ražotājās valstīs, nelikumīga mežizstrāde un ar to saistītā tirdzniecība kļūst par aizvien lielāku problēmu.
(7)Ir skaidrs, ka apdraudējums mežu dabas resursiem un pieprasījums pēc koksnes un koksnes izstrādājumiem bieži ir pārāk augsts un ka Kopienai jāsamazina to ietekme uz meža ekosistēmām neatkarīgi no vietas, kur šī ietekme ir vērojama.
(8) Nelikumīga mežizstrāde apvienojumā ar mežsaimniecības nozares institucionāliem un pārvaldības trūkumiem daudzās koksnes ražotājvalstīs ir izplatīta problēma, kas rada nopietnas bažas starptautiskā mērogā. Nelikumīga mežizstrāde rada nopietnu apdraudējumu mežiem, jo veicina atmežošanos un mežu degradāciju, kuras rezultātā rodas aptuveni 20 % siltumnīcefekta gāzu emisiju, veicina tuksnešu un stepju veidošanos, palielinot augsnes eroziju un izraisot ārkārtas laika apstākļus un plūdus, apdraud bioloģisko daudzveidību, izposta pamatiedzīvotāju apdzīvotās teritorijas un kaitē ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un attīstībai. Turklāt tā rada arī sociālas, politiskas un ekonomiskas sekas, bieži kavējot labas pārvaldības mērķu sasniegšanu, un apdraud vietējās, no mežu resursiem atkarīgās kopienas un pamatiedzīvotāju tiesību ievērošanu.
(9)Šīs regulas mērķis ir apturēt nelikumīgi iegūtas koksnes un šādas koksnes izstrādājumu tirdzniecību ES un palīdzēt pārtraukt visā pasaulē mežu izciršanu un mežu degradāciju, ar to saistīto oglekļa emisiju noplūdi un bioloģiskās daudzveidības zudumu, tostarp sekmējot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu cilvēces attīstību un pamatiedzīvotāju un vietējo iedzīvotāju tiesību ievērošanu. Ar šo regulu būtu jāpalīdz izpildīt pienākumus un saistības, kas tostarp paredzēti: 1992. gada Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (CBD); 1973. gada Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES); 1983., 1994. un 2006. gada Starptautiskajos tropu kokmateriālu nolīgumos (ITTA); 2002. gada ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC); 1994. gada ANO Konvencijā par cīņu pret pārtuksnešošanos; 1992. gada Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijā; 2002. gada 4. septembrī Pasaules samitā par noturīgu attīstību pieņemtajā Johannesburgas deklarācijā un īstenošanas plānā; ANO Starpvaldību mežu padomes / Starptautiskā mežu foruma izstrādātajos rīcības priekšlikumos, kurus ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja 1997. gada īpašajā sesijā (UNGASS); 1992. gada ANO Vides un attīstības konferences (UNCED) Paziņojumā par visu veidu mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kurš nav juridiski saistošs; dokumentā Agenda 21, ko UNCED pieņēma 1992. gada jūnijā; UNGASS pieņemtajā rezolūcijā "Agenda 21 turpmākas īstenošanas programma"; 2000. gada Tūkstošgades deklarācijā; 1982. gada Pasaules dabas hartā; ANO Konferences par cilvēka apkārtējo vidi 1972. gada deklarācijā; 1972. gada cilvēka dzīves vides rīcības plānā; ANO Mežu foruma rezolūcijā Nr. 4/2; 1979. gada Konvencijā par Eiropas savvaļas dzīvniekiem un dzīvotnēm; ANO 2003. gada Pretkorupcijas konvencijā (UNCAC).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar kuru ieviesa Sesto vides rīcības programmu(4), par prioritāti noteica izpētīt iespējas rīkot aktīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtas koksnes tirdzniecību un turpinātu Kopienas un dalībvalstu aktīvu dalību, īstenojot globālus un reģionālus lēmumus un nolīgumus jautājumos, kas saistīti ar mežiem.
(11) Komisijas 2003. gada 21.maija paziņojumā "Tiesību aktu izpilde, pārvaldība un tirdzniecība meža nozarē (FLEGT ) - ES Rīcības plāna priekšlikums" tika ierosināts pasākumu kopums, lai atbalstītu starptautiskos centienus cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību un sniegtu ieguldījumu plašāka ‐ ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas ‐ mērķa sasniegšanā(5).
(12) Atzīstot to, ka Kopienai jāsekmē globālie centieni risināt nelikumīgas mežizstrādes problēmu un atbalstīt ilgtspējīgu likumīgu mežizstrādi, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un nabadzības samazināšanu, kā arī sociālo vienlīdzību un valstu suverenitāti, Padome un Eiropas Parlaments pauda gandarījumu par šo paziņojumu.
(13) Atbilstīgi šajā paziņojumā noteiktajam mērķim, proti, nodrošināt, ka Kopienā tiek ievesti tikai tādi koksnes izstrādājumi, kas ražoti saskaņā ar attiecīgās ražotājas valsts tiesību aktiem, Kopiena risina sarunas ar koksnes ražotājām valstīm (partnervalstīm) par brīvprātīgiem partnerattiecību nolīgumiem (BPN), kuri līgumslēdzējām pusēm par juridiski saistošu pienākumu nosaka licencēšanas sistēmas ieviešanu un BPN minētās koksnes un koksnes izstrādājumu tirdzniecības reglamentēšanu.
(14)Divpusējās sarunās ar lielākajām koksnes patērētājvalstīm, piemēram, ASV, Ķīnu, Krieviju un Japānu, Kopienai būtu arī jācenšas panākt to, ka šo problēmu apspriež, savstarpēji tuvina saskaņotus atbilstošos tirgus dalībnieku pienākumus pašu valstu koksnes tirgū un izveido neatkarīgu pasaules mēroga nelikumīgas mežizstrādes trauksmes sistēmu un reģistru, kuru veido, piemēram, Interpols un attiecīga ANOrganizācijas struktūra, izmantojot jaunākās satelītu meklēšanas tehnoloģijas.
(15)Tirgus dalībniekiem no valstīm, kurās ir starptautiskas ekoloģiskas nozīmes meži, būtu jāuzņemas īpaša atbildība par ilgtspējīgu koksnes izmantošanu.
(16) Ņemot vērā problēmas nopietnību un neatliekamību, ir aktīvi jāatbalsta cīņa pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, jāsamazina Kopienas ietekme uz mežu ekosistēmām, jāpapildina un jāstiprina iniciatīva brīvprātīgo partnerattiecību un nolīgumu jomā, jāuzlabo to politikas sinerģija, kuru mērķis ir nabadzības mazināšana, mežu saglabāšana un augsta līmeņa vides aizsardzības sasniegšana, ietverot cīņu ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
(17)Pamatojoties uz profilaktiskas darbības principu, visiem tirgus dalībniekiem piegādes ķēdē būtu kopīgi jāuzņemas atbildība par to, lai tiktu novērsts risks, ka tirgū dara pieejamu nelikumīgi iegūtu koksni un šādas koksnes izstrādājumus.
(18)Būtu jāatzīst to valstu centieni, kas ar Kopienu noslēgušas FLEGT brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus, un nolīgumos iekļautie principi, it īpaši attiecībā uz likumīgi iegūtas koksnes definīciju. Būtu jāņem vērā arī tas, ka atbilstoši FLEGT licencēšanas sistēmai uz Kopienu tiek eksportēta tikai tāda koksne un koksnes izstrādājumi, kas iegūta saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Tāpēc koksnes izstrādājumi, kas minēti II un III pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā(6), un kas izgatavoti šīs regulas I pielikumā minētajās partnervalstīs, būtu jāuzskata par likumīgi iegūtiem, ja tie atbilst šai regulai un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Brīvprātīgajos partnerattiecību nolīgumos izklāstītajos principos, īpaši attiecībā uz definīciju par "likumīgi izstrādātu koksni", jāiekļauj ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, vietējo no mežu resursiem atkarīgo kopienu un pamatiedzīvotāju aizsardzība un šo kopienu un iedzīvotāju tiesību aizsardzība un jāgarantē šo mērķu sasniegšana.
(19) Jāņem vērā arī fakts, ka Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) paredz, ka Konvencijas pusēm CITES eksportēšanas atļauja tiek piešķirta tikai tad, ja Konvencijā minētās sugas ir iegūtas inter alia saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktiem. Tāpēc koksnes izstrādājumi, kas izgatavoti no sugām, kuras minētas A, B un C pielikumā Padomes 1996. gada 9. decembra Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību(7), jāuzskata par likumīgi iegūtiem, ja tie atbilst minētajai regulai un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.
(20) Ņemot vērā nelikumīgas mežizstrādes sarežģītību attiecībā uz to izraisošajiem faktoriem, un ietekmi, stimuls rīkoties nelikumīgi būtu jāmazina, kontrolējot tirgus dalībnieku darbības. Efektīvākie risinājumi, kā novērst to, ka tirgus dalībnieki pērk koksni no nelikumīgiem piegādātājiem, ir pastiprināt prasības un pienākumus un uzlabot juridiskos līdzekļus, lai par nelikumīgā mežizstrādē iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu valdījumu un tirdzniecību sauktu pie atbildības tirgus dalībniekus, kuri šo koksni un koksnes izstrādājumus laiž Kopienas tirgū.
(21) Tā kā nav starptautiski noteiktas definīcijas, par galveno pamatu nelikumīgas mežizstrādes definēšanai būtu jāizmanto tās valsts tiesību akti, kurā koksne tika iegūta. Piemērojot likumības standartus, būtu jāturpina izskatīt starptautiskos standartus, tostarp standartus, ko izmanto Āfrikas Koksnes organizācija, Starptautiskā tropu kokmateriālu organizācija, Monreālas process par kritērijiem un rādītājiem mērenās klimata joslas un ziemeļu mežu saglabāšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai un Eiropas mežu process par kritērijiem un rādītājiem ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai. Šādai likumības standartu piemērošanai būtu jāsekmē starptautisko saistību, principu un ieteikumu īstenošana, tostarp tādu, kuri attiecas uz klimata pārmaiņu radīto seku novēršanu, bioloģiskās daudzveidības zuduma mazināšanu, nabadzības izskaušanu, pārtuksnešošanās mazināšanu un pamatiedzīvotāju un vietējo un no mežu resursiem atkarīgo kopienu tiesību veicināšanu un aizsardzību. Koksnes ieguves valstīm būtu jāveic visas likumīgās mežistrādes uzskaite, tostarp, norādot precīzu informāciju par koku sugām un koksnes produkcijas maksimumu.
(22) Daudzi koksnes izstrādājumi tiek vairākkārtīgi apstrādāti pirms un pēc to pirmās laišanas tirgū. Lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu, prasība veikt likumības pārbaudi, izmantojot pasākumu un procedūru sistēmu (likumības pārbaužu sistēmu), lai mazinātu risku, ka tirgū tiek laista nelikumīgi iegūta koksne un koksnes izstrādājumi,būtu jāpiemēro tikai tiem tirgus dalībniekiem, kas laiž koksni un koksnes izstrādājumus tirgū pirmoreiz, nevis visiem tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti piegādes ķēdē. Absolūtam aizliegumam darīt pieejamu tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus tomēr būtu jāattiecas uz visiem tirgus dalībniekiem piegādes ķēdē, un visiem tirgus dalībniekiem būtu jāievēro pienācīga rūpība.
(23)Visiem tirgus dalībniekiem (tirgotājiem un ražotājiem), kas iesaistās Kopienas tirgus koksnes un koksnes izstrādājumu piegādes ķēdē, uz piedāvātajiem produktiem būtu skaidri jānorāda to ieguves vieta vai piegādātājs, kas piegādājis koksni.
▌
(24)Tirgus dalībniekiem, kas koksni un koksnes izstrādājumus Kopienas tirgū laiž pirmoreiz, jāveic likumības pārbaudes, izmantojot ║likumības pārbaužu sistēmu ║, lai mazinātu risku, ka tirgū tiek laista nelikumīgi iegūta koksne un koksnes izstrādājumi.
(25)Ar likumības pārbaužu sistēmu jānodrošina piekļuve Kopienas tirgū laistās koksnes un koksnes izstrādājumu izcelsmes avotiem un piegādātājiem, kā arī informācijai, kas saistīta ar piemērojamo tiesību aktu ievērošanu.
(26)Ieviešot šo regulu, Komisijai un dalībvalstīm būtu īpaši jāņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lielā neaizsargātība un ierobežotie resursi. Ir ļoti svarīgi neapgrūtināt MVU ar sarežģītiem noteikumiem, kas kavē attīstību. Tādēļ Komisijai, pamatojoties uz mehānismiem un principiem, kuri iekļauti sagatavotajā Mazās uzņēmējdarbības aktā, cik vien iespējams būtu jāpiedāvā vienkāršotas sistēmas MVU saistību izpildei saskaņā ar šo regulu, neapdraudot tās mērķi un nolūku, un jārada MVU izmantojamas alternatīvas darboties saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.
(27) ▌Lai sekmētu šīs regulas īstenošanu un veicinātu labas prakses izveidi, ir lietderīgi atzīt organizācijas, kuras izveidojušas atbilstošas un efektīvas prasības likumības pārbaužu sistēmu ieviešanai. Šādu atzīto organizāciju sarakstu būtu jāpublisko ▌.
(28)Lai sekmētu šīs regulas īstenošanu un veicinātu labas prakses izveidi, Eiropas Savienībai būtu jāmudina iepriekšminētās organizācijas sadarboties ar vides organizācijām un cilvēktiesību organizācijām, lai atbalstītu likumības pārbaužu sistēmas un to uzraudzību.
(29) Kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga, ka tirgus dalībnieki izpilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāveic oficiālas pārbaudes, tostarp muitas pārbaudes, un vajadzības gadījumā jāuzdod tirgus dalībniekiem veikt koriģējošus pasākumus.
(30) Kompetentajām iestādēm būtu jāsaglabā pārbaužu pieraksti un jāpublisko to kopsavilkums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai(8).
(31) Ņemot vērā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības izplatību starptautiskā līmenī, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas savā starpā un ar vides organizācijām, cilvēktiesību organizācijām un trešo valstu administratīvajām iestādēm, un/vai Komisiju.
(32) Dalībvalstīm jānodrošina, ka šīs regulas noteikumu pārkāpēji tiek sodīti ar iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem sodiem.
(33) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(9).
(34)Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt sīki izstrādātus noteikumus likumības pārbaužu sistēmas piemērošanai un jo īpaši kritērijus, lai novērtētu risku laist tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus, noteikt kritērijus uzraudzības organizāciju izveidoto likumības pārbaužu sistēmu atzīšanai, kā arī pielāgot tās koksnes un koksnes izstrādājumu sarakstu, kam piemēro šo regulu, ja šādi pielāgojumi vajadzīgi koksnes un koksnes izstrādājumu tehnisko īpašību, galalietojumu vai ražošanas procesu dēļ. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tos jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.
▌
(35)Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir nepārtraukts process, tāpēc šī regula būtu jāizvērtē, jāatjauno un tajā regulāri jāveic grozījumi saskaņā ar jaunas izpētes rezultātiem. Tādēļ Komisijai būtu regulāri jāanalizē jaunākie pieejamie izpētes materiāli un jāiesniedz Eiropas Parlamentam ziņojums ar atzinumiem par šīs analīzes rezultātiem un ierosinātajiem grozījumiem.
(36)Lai nodrošinātu meža produktu iekšējā tirgus nevainojamu darbību, Komisijai būtu nepārtraukti jāanalizē šīs regulas ietekme. Īpaša vērība būtu jāpiešķir regulas ietekmei uz MVU, kuri darbojas Kopienas tirgū. Tādēļ Komisijai būtu attiecīgi jāveic regulāra izpēte un analīze par regulas ietekmi uz iekšējo tirgu papildus tās ietekmei uz ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, īpaši aplūkojot MVU situāciju. Tā rezultātā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam ziņojums par analīzi, secinājumi un priekšlikumi par veicamajiem pasākumiem.
(37) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķis, proti, papildināt un nostiprināt pašreizējās politikas pamatnostādnes, kā arī atbalstīt cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tās nozīmības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmetsun mērķis
Ar šo regulu nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž vai dara pieejamu koksni un koksnes izstrādājumus Kopienas tirgū.
Tirgus dalībnieki nodrošina, ka tikai likumīgā mežizstrādē iegūta koksne un koksnes izstrādājumi tiek darīti pieejami tirgū.
Tirgus dalībnieki, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus, izmanto likumības pārbaužu sistēmu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a)
"koksne un koksnes izstrādājumi" ir pielikumā minētā koksne un koksnes izstrādājumi bez izņēmumiem;
b)
"darīt pieejamu tirgū" nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt koksni un koksnes izstrādājumus izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū;
c)
"laist tirgū" ir pirmo reizi darīt koksni un koksnes izstrādājumus pieejamus Kopienas tirgū; turpmāka apstrāde un izplatīšana nav uzskatāma par "laišanu tirgū";
d)
"tirgus dalībnieks" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž vai dara pieejamu tirgū koksni vai koksnes izstrādājumus;
e)
"likumīgi iegūts" ir iegūts saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami ieguves valstī;
f)
"risks" ir varbūtība, ka Kopienas teritorijā tiek ievesta, no tās tiek izvesta un tajā tiek tirgota nelikumīgi iegūta koksne vai koksnes izstrādājumi, un šā notikuma smagās sekas;
g)
"riska pārvaldība" ir sistemātiska riska noteikšana un pasākumu un procedūru kopuma īstenošana, lai mazinātu risku laist tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus;
h)
"piemērojamie tiesību akti" ir ▌valsts, reģionālie vai starptautiskie tiesību akti, jo īpaši tādi, kas attiecas uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, mežu apsaimniekošanu, resursu izmantošanas tiesībām un kaitīgas ietekmes uz vidi mazināšanu; tajos būtu jāņem vērā arī īpašumtiesības, pamatiedzīvotāju tiesības, darba un kopienas sociālās labklājības tiesību akti, nodevas, ievedmuitas un izvedmuitas nodokļi, honorāri vai maksas, kas tiek maksātas saistībā ar mežizstrādi, transportu un tirgvedību;
i)
"meža ilgtspējīga apsaimniekošana" ir mežu un meža zemju apsaimniekošana un izmantošana tādā veidā un apjomā, ka var saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un potenciālu un gan tagad, gan nākotnē īstenot attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām;
j)
"ieguves valsts" ir valsts, kurā tiek iegūta koksne vai koksnes izstrādājumos izmantotā koksne;
k)
"uzraudzības organizācija" ir juridiska persona vai uz dalības pamata veidota apvienība ▌, kurai ir tiesībspēja un atbilstoša pieredze uzraudzīt un nodrošināt likumības pārbaužu sistēmu piemērošanu no to dalībnieku puses, kuri sertificēti kā šo sistēmu lietotāji, un kura ir juridiski neatkarīga no tirgus dalībniekiem, kurus tā sertificē;
l)
"izsekojamība" ir spēja izsekot koksnes un koksnes izstrādājumu virzībai visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos.
3. pants
Tirgus dalībnieku pienākumi
1. Tirgus dalībnieki nodrošina, ka tikai likumīgā mežizstrādē iegūta koksne un koksnes izstrādājumi tiek darīti pieejami tirgū.
2. Tirgus dalībnieki, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus, izveido likumības pārbaužu sistēmu, kurā iekļauti 4. pantā ║minētie elementi vai izmanto likumības pārbaužu sistēmu, kuru izveidojušas atzītas uzraudzības organizācijas, kas minētas 6. panta 1. punktā.
Pašreizējā dalībvalstu tiesību aktu uzraudzība un jebkurš brīvprātīgs uzraudzības mehānisms, kas atbilst šīs regulas prasībām, var tikt izmantots par pamatu likumības pārbaužu sistēmai.
3.Tirgus dalībnieki, kuri dara koksni un koksnes izstrādājumus pieejamus tirgū, visos piegādes ķēdes posmos spēj:
i)
norādīt tirgus dalībnieku, kurš ir piegādājis koksni un koksnes izstrādājumus, un tirgus dalībnieku, kuram šī koksne un koksnes izstrādājumi ir nogādāti tālāk;
ii)
pēc pieprasījuma sniegt informāciju par koku sugu nosaukumiem, koksnes izcelsmes valsti/valstīm un, ja iespējams, izstrādes koncesiju;
iii)
nepieciešamības gadījumā pārbaudīt, ka tirgus dalībnieks, kas laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus, ir izpildījis šīs regulas prasības.
4. Regulas (EK) Nr. 2173/2005 II un III pielikumā minētos koksnes izstrādājumus, kuru izcelsme minētās Regulas ║I pielikumā uzskaitītajās partnervalstīs un kuri atbilst minētajai regulai un tās īstenošanas noteikumiem, piemērojot šo regulu, uzskata par likumīgi iegūtiem.
5. Koksnes izstrādājumus, kuri izgatavoti no koku sugām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 338/97 A, B un C pielikumā un kuri atbilst minētajai regulai un tās īstenošanas noteikumiem, piemērojot šo regulu, uzskata par likumīgi iegūtiem.
4. pants
Likumības pārbaužu sistēmas
1. Regulas 3. panta 2. punktā minētā likumības pārbaužu sistēma
a)
izmantojot izsekojamības sistēmu un uzraudzības organizācijas īstenotas trešās personas pārbaudes, nodrošina, ka tirgū tiek laista tikai likumīgi iegūta koksne un koksnes izstrādājumi;
b)
ietver pasākumus, lai pārbaudītu šādu informāciju:
i)
izcelsmes valsti, izcelsmes mežu un, ja iespējams, mežizstrādes koncesiju;
ii)
koku sugu nosaukumus, tai skaitā zinātniskos nosaukumus;
iii)
vērtību;
iv)
tilpumu un/vai svaru;
v)
to, vai koksne vai koksnes izstrādājumos izmantotā koksne ir iegūta likumīgā mežizstrādē;
vi)
tā tirgus dalībnieka nosaukumu un adresi, kas ir piegādājis koksni vai koksnes izstrādājumus;
vii)
fizisko vai juridisko personu, kura ir atbildīga par mežizstrādi;
viii)
tirgus dalībnieku, kuram koksne un koksnes izstrādājumi ir piegādāti.
c)
ietver riska pārvaldības procedūru, ko veido:
i)
riska sistemātiska noteikšana, tostarp, ievācot datus un informāciju un izmantojot starptautiskus, Kopienas vai valsts informācijas avotus;
ii)
visu riska mazināšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana;
iii)
tādu procedūru ieviešana, kuras regulāri veic, lai pārbaudītu, ka i) un ii) apakšpunktā minētie pasākumi ir efektīvi, un vajadzības gadījumā tos pārskatītu;
iv)
uzskaites ieviešana, lai parādītu, ka i) līdz iii) apakšpunktā minētos pasākumus piemēro efektīvi.
d)
paredz revīzijas, lai nodrošinātu efektīvu likumības pārbaužu sistēmas piemērošanu.
2. Komisija pieņem pasākumus šā panta īstenošanai, lai nodrošinātu to, ka tirgus dalībnieki interpretē noteikumus vienādi un efektīvi tos ievēro. It īpaši Komisija nosaka kritērijus, lai novērtētu, vai pastāv risks laist Kopienas tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus. To darot, Komisija ņem vērā MVU īpašo stāvokli un spējas un, cik vien iespējams, piedāvā šiem uzņēmumiem pielāgotas un vienkāršotas alternatīvas ziņošanas un kontroles sistēmām, lai šīs sistēmas neradītu pārliecīgi lielu slogu.
Pamatojoties uz faktoriem, kas saistīti ar produktu veidu, izcelsmes vietu vai piegādes ķēdes sarežģītību, dažas koksnes vai koksnes izstrādājumu kategorijas vai piegādātāji tiek iekļauti augsta riska grupā, kuras dēļ tirgus dalībniekiem tiek uzlikts pienākums veikt papildu likumības pārbaudes.
Papildu likumības pārbaudēs tostarp var iekļaut:
–
papildu dokumentu, datu vai informācijas pieprasīšanu;
–
revīzijas, ko veiktu trešā persona, pieprasīšanu;
Saskaņā ar šo regulu šādu koksni un koksnes izstrādājumus uzskata par augsta riska grupas produktiem:
–
no konflikta zonām vai valstīm/reģioniem, uz kuriem attiecas ANO Drošības padomes aizliegums eksportēt koksni,
–
no valstīm, ar kurām saistībā tiek konsekventi saņemta ticama informācija par nopietniem trūkumiem mežu pārvaldībā, zemu tiesībaizsardzības līmeni mežsaimniecības nozarē vai augstu korupcijas līmeni,
–
no valstīm, kurās saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) statistikas datiem ir vērojama apmežoto platību samazināšanās,
–
no piegādēm, ar kurām saistībā patērētāji vai neiesaistītas personas ir sniegušas informāciju par iespējamiem pārkāpumiem kopā ar ticamiem pierādījumiem, kas nav noraidīti, veicot izmeklēšanu.
Komisija dara pieejamu reģistru, kurā iekļauti koksnes un koksnes izstrādājumu augsta riska izcelsmes avoti vai piegādātāji.
Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pirms pieņem papildu īstenošanas pasākumus, organizē apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.
3.Atsevišķām dalībvalstīm attiecībā uz piekļuvi koksnes un koksnes izstrādājumu tirgum netiek radīti šķēršļi noteikt stingrākas mežizstrādes un koksnes izcelsmes prasības nekā paredzēts šajā regulā saistībā ar ilgtspējību, vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu, vietējo kopienu apdzīvoto vietu aizsardzību, no mežu resursiem atkarīgo kopienu aizsardzību, pamatiedzīvotāju un viņu tiesību aizsardzību, kā arī cilvēktiesību aizsardzību.
5. pants
Marķējums
Dalībvalstis nodrošina, ka līdz ... (10)visa koksne un koksnes izstrādājumi, ko laiž vai dara pieejamu tirgū, tiek atbilstoši marķēti, norādot marķējumā 3. panta 3. punktā paredzēto informāciju.
6. pants
Uzraudzības organizāciju atzīšana
1. Komisija saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru atzīst par uzraudzības organizāciju privātu vai valsts iestādi, kas ieviesusi likumības pārbaužu sistēmu, kurā iekļauti 4. panta 1. punktā norādītie elementi.
2.Valsts iestāde, kas pieprasa atzīšanu saskaņā ar 1. pantu, atbilst šādām prasībām:
a)
tai ir juridiskas personas statuss;
b)
uz to attiecas publiskās tiesības;
c)
tā ir nodibināta, lai pildītu īpašas funkcijas saistībā ar mežsaimniecības nozari;
d)
to galvenokārt finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, vai citas organizācijas, kuras ir publisko tiesību subjekti;
e)
tā uzliek par pienākumu tirgus dalībniekiem, kurus tā sertificējusi, izmantot tās likumības pārbaužu sistēmu;
f)
tā ir ieviesusi uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki, kurus tā ir sertificējusi kā likumības pārbaužu sistēmas lietotājus, izmanto likumības pārbaužu sistēmu;
g)
tā veic attiecīgus disciplināros pasākumus pret ikvienu sertificēto tirgus dalībnieku, kas neievēro tās likumības pārbaužu sistēmu; disciplinārajos pasākumos ietver ziņojuma sniegšanu atbilstošai kompetentai iestādei;
h)
tai nav interešu konflikta ar kompetentām iestādēm.
3.Privātai iestādei, kura pieprasa atzīšanu saskaņā ar 1. pantu, jāatbilst šādām prasībām:
a)
tai ir juridiskās personas statuss;
b)
uz to attiecas privāttiesības;
c)
tai ir pienācīga pieredze;
d)
tā ir juridiski neatkarīga no tirgus dalībniekiem, kurus tā sertificē;
e)
šīs iestādes statūtos tirgus dalībniekiem, kurus tā ir sertificējusi, ir noteikts saistošs pienākums izmantot tās likumības pārbaužu sistēmas;
f)
tā ir ieviesusi uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki, kurus tā ir sertificējusi kā likumības pārbaužu sistēmas lietotājus, izmanto likumības pārbaužu sistēmu;
g)
tā veic attiecīgus disciplināros pasākumus pret jebkuru sertificēto tirgus dalībnieku, kas neievēro tās likumības pārbaužu sistēmu; disciplinārajos pasākumos ietver ziņojuma sniegšanu atbilstošai kompetentai iestādei.
4. Papildus atzīšanas pieteikumam uzraudzības organizācija iesniedz Komisijai šādu informāciju:
a)
tās statūtus;
b)
to to personu vārdus, kuras ir pilnvarotas rīkoties organizācijas vārdā;
c)
dokumentāciju atbilstīgas pieredzes pierādīšanai;
d)
detalizētu likumības pārbaužu sistēmas aprakstu.
5.Saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru Komisija trīs mēnešu laikā pēc tam, kad uzraudzības organizācija iesniegusi pieteikumu vai dalībvalsts kompetentā iestāde iesniegusi ieteikumu atzīt organizāciju, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu uzraudzības organizācijai.
Komisija 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas paziņo par lēmumu atzīt uzraudzības organizāciju kompetentajai iestādei dalībvalstī, kuras jurisdikcijā atrodas uzraudzības organizācija, pievienojot paziņojumam pieteikuma kopiju.
Dalībvalstu kompetentās iestādes regulāri vai pamatojoties uz trešo personu motivētiem pieprasījumiem, veic pārbaudes, tostarp revīzijas klātienē, lai pārliecinātos par to, ka uzraudzības organizācijas ievēro 1. punktā noteiktās prasības. Ziņojumi par pārbaužu rezultātiem ir publiski pieejami.
Ja šo pārbaužu rezultātā kompetentās iestādes pārliecinās, ka uzraudzības iestādes neievēro 1. un 2. punktā vai 1. un 3. punktā minētās prasības, tās informē Komisiju un paziņo tai par jebkuriem atbilstošiem pierādījumiem saistībā ar šo gadījumu.
6.Komisija saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru atsauc uzraudzības organizācijas atzīšanu, ja ir konstatēts, ka 1.un 2. punktā vai 1. un 3. punktānoteiktās prasības vairs netiek ievērotas.
7. Kompetentās iestādes divu mēnešu laikā paziņo Komisijai par lēmumu ieteikt piešķirt, atteikt vai atsaukt uzraudzības organizācijas atzīšanu.
8. Komisija pieņem pasākumus šā panta īstenošanai.
Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
7. pants
Uzraudzības organizāciju saraksts
Komisija publicē atzīto uzraudzības organizāciju sarakstu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" (C sērijā) un dara to pieejamu tās tīmekļa vietnē. Šo sarakstu regulāri atjaunina.
8. pants
Uzraudzības un kontroles pasākumi
1. Kompetentās iestādes veic kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka tirgus dalībnieki ievēro 3. panta 1., 2. un 3. punktā un 4. panta 1. punktā noteiktās prasības.
2.Kontroles pasākumus veic saskaņā ar gada plānu un/vai pamatojoties uz trešo personu motivētiem pieprasījumiem, vai jebkurā gadījumā, ja dalībvalsts kompetentās iestādes rīcībā ir informācija, ar kuru tiek apšaubīta tirgus dalībnieka atbilstība šajā regulā noteikto likumības pārbaužu sistēmas prasībām.
3.Kontroles pasākumos tostarp var ietvert:
a)
tirgus dalībnieku izmantoto tehnisko un vadības sistēmu un likumības pārbaužu un riska novērtēšanas procedūru pārbaudi;
b)
tādu dokumentu un uzskaites pārbaudi, kuri apliecina sistēmu un procedūru pareizu darbību;
c)
izlases veida pārbaudes, tai skaitā revīzijas klātienē.
4.Kompetentām iestādēm piešķir uzticamas izsekošanas sistēmas, lai tās varētu sekot starptautiskajai koksnes produktu tirdzniecībai, un valsts monitoringa sistēmām, lai tās varētu novērtēt tirgus dalībnieku darbības rezultātus pienākumu pildīšanā un palīdzētu tirgus dalībniekiem noteikt koksnes un koksnes produktu piegādātājus, kuri atrodas augsta riska kategorijā.
5. Tirgus dalībnieki sniedz vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā minēto kontroles pasākumu veikšanu, īpaši attiecībā uz piekļuvi telpām un iepazīstināšanu ar dokumentiem vai uzskaiti.
6.Ja pēc tam, kad 1. punktā minētie kontroles pasākumi ir pabeigti, tiek uzskatīts, ka tirgus dalībnieks ir pārkāpis 3. pantā minētās prasības, kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var uzsākt pilnīgu pārkāpuma izmeklēšanu un atbilstoši valsts tiesību aktiem un atkarībā no pārkāpuma nopietnības nekavējoties veikt pasākumus, kuros tostarp var ietvert:
a)
komercdarbības tūlītēju pārtraukšanu un
b)
koksnes un koksnes izstrādājumu konfiskāciju.
7.Jebkādi kompetento iestāžu veiktie tūlītējie pasākumi ir tādi, ar kuriem novērš attiecīgā pārkāpuma turpināšanu un ļauj kompetentajām iestādēm pabeigt izmeklēšanu.
8.Ja kompetentās iestādes atklāj, ka tehniskās un vadības sistēmas un likumības pārbaužu un riska novērtēšanas procedūras ir nepietiekamas, tās pieprasa, lai tirgus dalībnieks veiktu korektīvus pasākumus.
9. pants
Pārbaužu pieraksti
1. Kompetentās iestādes veic 8. panta 1. punktā minēto pārbaužu pierakstus, it īpaši norādot to raksturu un rezultātus, kā arī visus pieprasītos koriģējošos pasākumus. Pārbaužu pierakstus glabā vismaz 10 gadus.
2. Šā panta 1. punktā minētos pierakstussabiedrībai dara pieejamus internetā saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.
10. pants
Sadarbība
1. Kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un ar trešo valstu administratīvajām iestādēm, un Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.
2. Kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par 8. panta 1. punktā minēto pārbaužu rezultātiem ar vienas vai vairāku citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju.
11. pants
Kompetentās iestādes
1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuras atbild par šīs regulas piemērošanu. Šīm iestādēm nodrošina pietiekamu pilnvarojumu regulas īstenošanai, uzraugot tās piemērošanu, sadarbībā ar muitas iestādēm izmeklējot iespējamos pārkāpumus un savlaicīgi par tiem ziņojot iestādei, kas veic kriminālvajāšanu.
Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses vēlākais līdz .... gada 31. decembrim. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām kompetento iestāžu nosaukumos un adresēs.
2. Komisija publisko kompetento iestāžu sarakstu internetā. Šo sarakstu atjaunina..
12. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Koksnes tirdzniecības komiteja ║.
2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
3.Ja tiek izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
13. pants
Ilgtspējības prasību attīstība
Līdz ... (11)Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Kopienas standartu visai koksnei un visiem koksnes izstrādājumiem, kas tiek iegūti no dabiskiem mežiem, lai izpildītu visaugstākās ilgtspējības prasības.
14. pants
Padomdevēja grupa
1.Izveido padomdevēju grupa, kurā iekļauj ieinteresēto personu pārstāvjus, tostarp koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības pārstāvjus, mežu īpašniekus, nevalstiskās organizācijas (NVO) un patērētāju grupas, un kuru vada Komisijas pārstāvis.
2.Dalībvalstu pārstāvji var piedalīties sanāksmēs vai nu pēc pašu iniciatīvas, vai pēc padomdevējas grupas uzaicinājuma.
3.Padomdevēja grupa izstrādā procedūras noteikumus, ko publicē Komisijas tīmekļa vietnē.
4.Komisija sniedz padomdevējai grupai nepieciešamo tehnisko un loģistikas atbalstu un nodrošina sekretariāta pakalpojumus tās sanāksmēm.
5.Padomdevēja grupa izskata jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu un ko pēc paša iniciatīvas vai pēc padomdevējas grupas vai Komitejas locekļu pieprasījuma ir ierosinājis priekšsēdētājs, un sniedz par tiem savus atzinumus.
6.Komisija nodod padomdevējas grupas atzinumus komitejai.
15. pants
Grozījumi
Komisija var papildināt pielikumā pievienoto koksnes un koksnes izstrādājumu sarakstu, ņemot vērā to tehniskās īpašības, izlietošanu un ražošanas procesus.
Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
16. pants
Sankcijas
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Piemērotās sankcijās var iekļaut kriminālsodus un administratīvos sodus, tām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām un tajās attiecīgā gadījumā var tostarp iekļaut:
a)
finansiālus sodus, kas atspoguļo:
–
videi nodarīto kaitējumu apmēru;
–
ar pārkāpumu saistīto koksnes izstrādājumu vērtību;
–
nodokļu zaudējumus un ekonomisko kaitējumu, kas radies pārkāpuma dēļ;
b)
koksnes un koksnes izstrādājumu konfiskāciju;
c)
pagaidu aizliegumu realizēt tirgū koksni un koksnes izstrādājumus.
Ja notiek tiesas process, tirgus dalībniekiem jāpārtrauc koksnes un koksnes izstrādājumu ieguve no tām vietām, kas ir saistītas ar šo tiesas procesu.
Finanšu sodi ir vismaz piecas reizes lielāki par to koksnes izstrādājumu vērtību, kuri iegūti, izdarot nopietnu pārkāpumu. Ja nopietnais pārkāpums piecu gadu laikā tiek izdarīts atkārtoti, finanšu sodi pakāpeniski pieaug un ir vismaz desmit reizes lielāki par to koksnes izstrādājumu vērtību, kuri iegūti, izdarot nopietnu pārkāpumu.
Neskarot pārējos noteikumus, kas ietverti Kopienas tiesību aktos saistībā ar publisko finansējumu, dalībvalstis nedrīkst piešķirt nekādu valsts atbalstu tirgus dalībniekiem, kuri apsūdzēti šīs regulas nopietnā pārkāpumā, pirms nav veikti korektīvi pasākumi un piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.
Dalībvalstis minētos noteikumus par sankcijām dara zināmus Komisijai līdz .... gada 31. decembrim un nekavējoties informē to par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
17. pants
Ziņojumu sniegšana
1. Dalībvalstis pirmo reizi līdz ... (12)un turpmāk katru otro gadu Komisijai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu iepriekšējo divu gadu laikā.
2. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija sagatavo ziņojumu, ko jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ik pēc diviem gadiem.
3.Gatavojot 2. punktā minēto ziņojumu, Komisija ņem vērā to, cik daudz sasniegts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2173/2005 pieņemto FLEGT BPN noslēgšanā un darbībā. Komisija, pamatojoties uz FLEGT BPN darbības pieredzi un to efektivitāti, risinot problēmas, kas saistītas ar nelikumīgu koksni, apsver, vai ir nepieciešams pārskatīt regulu.
18. pants
Direktīvas 2008/99/EK grozījumi
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību(13) no ...(14) groza šādi:
1.Regulas 3. pantu papildina ar šādu punktu:"
ia) nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu pieejamības radīšana tirgū.
"
2.A pielikumam pievieno šādu ievilkumu:
-Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (EK) Nr. .../2009, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž koksni un koksnes izstrādājumus Kopienas tirgū.
19. pants
Pārskatīšana
Līdz ... (15)* un turpmāk ik pēc pieciem gadiem Komisijai sniedz pārskatu par šīs regulas darbības efektivitāti mērķu sasniegšanā, un ziņo par secinājumiem, uz kuru pamata tā iesniedz Eiropas Parlamentam priekšlikumus par grozījumiem.
Pārskatā uzmanību pievērš:
–
pamatīgai un detalizētai analīzei par pētniecību un attīstību ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomā;
–
šīs regulas ietekmei uz iekšējo tirgu, iekļaujot īpašu atsauci uz konkurences situāciju un jauno dalībnieku spēju ienākt tirgū;
-
MVU situācijai tirgū un tam, kā regula ietekmējusi to darbību.
20. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
* Piezīme OV: viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
PIELIKUMS
Koksne un koksnes izstrādājumi, kuri klasificēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā sniegtajā Kombinētajā nomenklatūrā(1)un uz kuriem attiecas šī regula
1. Regulas (EK) Nr. 2173/2005 II un III pielikumā minētie koksnes izstrādājumi, uz kuriem attiecas FLEGT licencēšanas sistēma.
2. Kombinētās nomenklatūras (KN)47., 48. un 49. nodaļā minētā papīra masa un papīrs, izņemot no bambusa izgatavotos un pārstrādātos (atkritumu un makulatūras) produktus.
3. Koka mēbeles (KN kods 9403 30, 9403 40, 9403 50 00, 9403 60 un 9403 90 30).
5. Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koksnes šķeldas vai skaidas; zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā (KN kods 4401).
6. Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas, kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas), ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā (KN kods4418).
7. Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām (KN kods 4410).
8. Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai citas organiskas vielas (KN kods 4411).
9. Blīvināti kokmateriāli kluču, plātņu, līstu vai profilētu izstrādājumu veidā (KN kods4413 00 00).
10. Koka ietvari gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem (KN kods 4414 00).
11. Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka; zārki (KN kods 4415).
12. Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus (KN kods 4416 00 00).
13.Citi koksnes izstrādājumi, kas iekļauti KN 94. un 95. nodaļās, ieskaitot koka rotaļlietas un sporta piederumus.