(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0543),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0391/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6–0240/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Šis direktīvas darbības jomā ir jāiekļauj konkrētas bezmugurkaulnieku sugas, jo ir zinātnes liecības par šādu sugu dzīvnieku varbūtēju spēju piedzīvot sāpes, ciešanas, diskomfortu un ilgstošu kaitējumu. (6)  Šīs direktīvas darbības jomā ir vēlams iekļaut konkrētas bezmugurkaulnieku sugas, ja ir zinātnes liecības par šādu sugu dzīvnieku varbūtēju spēju piedzīvot sāpes, ciešanas, stresu un ilgstošu kaitējumu. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Šai direktīvai ir jāaptver arī mugurkaulnieku embriji un augļi, jo ir zinātniskas liecības par to, ka šīm formām to attīstības pēdējā trešdaļā ir paaugstināts risks izjust sāpes, ciešanas un diskomfortu, kas var arī negatīvi ietekmēt to turpmāko attīstību. Zinātnes pierādījumi arī liecina, ka procedūras ar dzīvnieku embrijiem un augļiem agrīnā attīstības stadijā var izraisīt sāpes, ciešanas, diskomfortu un ilgstošu kaitējumu, ja šīm attīstības formām ļauj nodzīvot ilgāk par to attīstības divām trešdaļām. (7)  Šai direktīvai ir jāaptver arī mugurkaulnieku embriji un augļi, ja ir zinātniskas liecības par to, ka šīm formām to attīstības pēdējā trešdaļā ir paaugstināts risks izjust sāpes, ciešanas un stresu, kas var arī negatīvi ietekmēt to turpmāko attīstību. Zinātnes pierādījumi arī liecina, ka procedūras ar zīdītāju embrijiem un augļiem agrīnā attīstības stadijā var izraisīt sāpes, ciešanas, stresu un ilgstošu kaitējumu, ja šīm attīstības formām ļauj nodzīvot ilgāk par to attīstības divām trešdaļām. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Lai gan ir vēlams dzīvus dzīvniekus procedūrās aizstāt ar citām metodēm, kas neprasa dzīvu dzīvnieku izmantošanu, dzīvu dzīvnieku izmantošana joprojām ir nepieciešama, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. (8)  Dzīvu dzīvnieku izmantošana joprojām ir nepieciešama, lai pašreizējo zinātnisko iespēju robežās aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. Šī direktīva tomēr ir būtisks solis ceļā uz to, lai zinātnisko iespēju robežās panāktu mērķi, ka pilnībā tiek aizstātas procedūras, kur zinātniskiem nolūkiem izmanto dzīvus dzīvniekus. Lai to panāktu, šīs direktīvas mērķis ir atvieglot un veicināt alternatīvu metožu izstrādi un nodrošināt augstu aizsardzības līmeni procedūrās izmantotajiem dzīvniekiem. Šī direktīva būtu regulāri jāpārskata, ņemot vērā zinātnes un dzīvnieku aizsardzības pasākumu attīstību. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8a)  Attiecībā uz zinātnes attīstību eksperimenti ar dzīvniekiem joprojām ir svarīgs veids, kā nodrošināt ļoti augstu kvalitātes līmeni pētījumiem sabiedrības veselības jomā. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Dzīvnieku kopšanu un izmantošanu zinātnes vajadzībām regulē starptautiski atzīti aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principi. Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku audzēšana, kopšana un izmantošana procedūrās Kopienā notiek saskaņā ar citiem starptautiskiem un valstu standartiem ārpus Kopienas, aizstāšana, samazināšana un pilnveide šīs direktīvas īstenošanā ir jāaplūko sistemātiski. (9)  Dzīvnieku kopšanu un izmantošanu zinātnes vajadzībām regulē starptautiski atzīti aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principi. Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku audzēšana, kopšana un izmantošana procedūrās Kopienā notiek saskaņā ar citiem starptautiskiem un valstu standartiem ārpus Kopienas, aizstāšana, samazināšana un pilnveide šīs direktīvas īstenošanā ir jāaplūko sistemātiski. Komisija nodrošina augstu pārredzamības līmeni attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu un ziņošanu sabiedrībai par dzīvnieku aizsardzības pasākumu īstenošanu un progresu, kas panākts, aizstājot metodes, kurās tiek izmantoti dzīvnieki. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Dzīvniekiem piemīt vērtība, kas ir jārespektē. Ir arī ētiski sabiedrības apsvērumi attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu procedūrās. Tādēļ dzīvnieki vienmēr ir uzlūkojami par jūtīgām būtnēm un to izmantošanai zinātniskās procedūrās jāaprobežojas ar jomām, kuras virza zinātni un galu galā dod labumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Dzīvnieku izmantošana zinātniskās procedūrās citās Kopienas kompetencē esošās jomās ir aizliedzama. (10)  Dzīvniekiem piemīt vērtība, kas ir jārespektē. Ir arī ētiski sabiedrības apsvērumi attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu procedūrās. Tādēļ dzīvnieki vienmēr ir uzlūkojami par jūtīgām būtnēm un to izmantošanai zinātniskās procedūrās jāaprobežojas ar jomām, kuras virza zinātni un fundamentālo zināšanu uzkrāšanu, ko vēlāk var izmantot par labu, piemēram, cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Tāpēc iespēja izmantot dzīvniekus zinātniskās procedūrās būtu jāizskata vien gadījumos, kad izmēģinājumi bez dzīvnieku izmantošanas nav iespējami. Dzīvnieku izmantošana zinātniskās procedūrās citās Kopienas kompetencē esošās jomās ir aizliedzama. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11.a)  Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Kopienas rīcības plānā dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā (COM(2006)0013), Komisijai ir jācenšas starpvalstu līmenī uzlabot zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku labturību un jo īpaši veicināt dzīvnieku eksperimentu aizstāšanu, ierobežošanu un pilnveidošanu, izmantojot Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (OIE), un jācenšas papildināt kritērijus, kurus vērtē, lai noteiktu atbilstību labai laboratorijas praksei (LLP), ar dzīvnieku labturības normām. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Paņēmienu un izmantojamo sugu izvēle tieši ietekmē gan izmantoto dzīvnieku skaitu, gan to labturību. Paņēmienu izvēlei līdz ar to ir jānodrošina, ka tiek izraudzīts tāds paņēmiens, kas spēj dot visadekvātākos rezultātus un izraisa vismazāk sāpju, ciešanu vai baiļu. Šādiem izraudzītajiem paņēmieniem ir jāizmanto minimālais dzīvnieku skaits, kas sniegtu statistiski drošus rezultātus, un jāizvēlas sugas ar viszemāko neirofizioloģisko jutību, kuras ir optimālas ekstrapolācijai uz mērķa sugu. (12)  Paņēmienu un izmantojamo sugu izvēle tieši ietekmē gan izmantoto dzīvnieku skaitu, gan to labturību. Paņēmienu izvēlei līdz ar to ir jānodrošina, ka tiek izraudzīts tāds paņēmiens, kas spēj dot visadekvātākos rezultātus un izraisa vismazāk sāpju, ciešanu vai baiļu. Šādiem izraudzītajiem paņēmieniem ir jāizmanto minimālais dzīvnieku skaits, kas sniegtu drošus rezultātus, un jāizvēlas sugas ar viszemāko neirofizioloģisko jutību, kuras ir optimālas ekstrapolācijai uz mērķa sugu. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Nepiemērotu paņēmienu izmantošana dzīvnieka nogalināšanai var dzīvniekam radīt sāpes, diskomfortu un ciešanas. Vienlīdz svarīgs ir operācijas veicēja kompetences līmenis. Tādēļ dzīvnieki ir jānogalina tikai pilnvarotai personai ar humānu paņēmienu, kas tiek uzskatīts par sugai piemērotu. (14)  Nepiemērotu paņēmienu izmantošana dzīvnieka nogalināšanai var dzīvniekam radīt sāpes, diskomfortu un ciešanas. Vienlīdz svarīgs ir operācijas veicēja kompetences līmenis. Tādēļ dzīvnieki ir jānogalina tikai apmācītai un pilnvarotai personai ar saudzīgu paņēmienu, kas tiek uzskatīts par sugai piemērotu. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Pašreizējā zinātnes attīstības līmenī biomedicīnas pētījumos joprojām ir nepieciešams izmantot primātus (izņemot cilvēku ģints primātus). Tā kā primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus) ir liela ģenētiskā līdzība cilvēkiem un augsti attīstītas sociālās prasmes, to izmantošana zinātniskās procedūrās rada specifiskas ētiskas un praktiskas problēmas, kā apmierināt to uzvedības, vides un sociālās vajadzības laboratorijas vidē. Turklāt šādu primātu izmantošana ļoti uztrauc sabiedrību. Tādēļ šādu primātu izmantošana ir pieļaujama tikai tādās būtiskās biomedicīnas jomās cilvēku labā, kur pagaidām nav pieejamas alternatīvas metodes, un tikai tādos gadījumos, kad procedūras veic saistībā ar tādām dzīvību apdraudošām vai novājinošām cilvēka saslimšanām, kas būtiski ietekmē pacienta funkcionēšanu ikdienā, , vai lai saglabāto attiecīgo primātu sugu. Fundamentālie pētījumi dažās biomedicīnas zinātņu jomās var sniegt būtisku jaunu informāciju par dzīvību apdraudošām vai novājinošām cilvēka saslimšanām. Atsauce uz dzīvību apdraudošām vai novājinošām saslimšanām ir jau nostabilizējusies terminoloģija EK tiesību aktos, piemēram, Regulā (EK) Nr. 141/2000, Direktīvā 2001/20/EK, Regulā (EK) Nr. 726/2004 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 507/2006. (16)  Pašreizējā zinātnes attīstības līmenī biomedicīnas pētījumos joprojām ir nepieciešams izmantot primātus (izņemot cilvēku ģints primātus). Tā kā primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus) ir liela ģenētiskā līdzība cilvēkiem un augsti attīstītas sociālās prasmes, to izmantošana zinātniskās procedūrās rada specifiskas ētiskas un praktiskas problēmas, kā apmierināt to uzvedības, vides un sociālās vajadzības laboratorijas vidē. Turklāt šādu primātu izmantošana ļoti uztrauc sabiedrību. Tādēļ šādu primātu izmantošana ir pieļaujama tikai tādās būtiskās biomedicīnas jomās cilvēku labā, kur pagaidām nav pieejamas alternatīvas metodes, vai lai saglabātu attiecīgo primātu sugu. Fundamentālie pētījumi dažās biomedicīnas zinātņu jomās var sniegt būtisku jaunu informāciju, kas var būt noderīga nākotnē, par dzīvību apdraudošām vai novārdzinošām cilvēka slimībām. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) gūstīšana savvaļā dzīvniekiem rada lielu stresu un palielina savainojuma un ciešanu risku sagūstīšanas un transportēšanas laikā. Lai pakāpeniski izbeigtu dzīvnieku gūstīšanu savvaļā audzēšanas vajadzībām, pēc iespējas drīzāk izmantošanai zinātniskās procedūrās jāatvēl tikai dzīvnieki, kas ir nebrīvē audzētu dzīvnieku pēcteči . Tādēļ iestādēm, kuras audzē un piegādā primātus (izņemot cilvēku ģints primātus), ir vajadzīga stratēģija, lai sekmētu un veicinātu pakāpenisku virzību uz šo mērķi. (18)  Lai pakāpeniski izbeigtu dzīvnieku gūstīšanu savvaļā audzēšanas vajadzībām, pēc iespējas drīz jāveic pilnīgs zinātnisks pētījums par iespējām ierobežot šim mērķim izmantotos dzīvniekus un to vietā ņemt dzīvniekus no pašuzturošām kolonijām. Tādēļ iestādēm, kuras audzē un piegādā primātus (izņemot cilvēku ģints primātus), ir vajadzīga stratēģija, lai sekmētu un veicinātu pakāpenisku virzību uz šo mērķi. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Lai palielinātu pārredzamību, atvieglinātu projektu atļaušanu un radītu līdzekļus atbilstības uzraudzībai, ir jāievieš procedūru smaguma klasifikācija, balstoties uz dzīvniekiem sagādāto sāpju, ciešanu, diskomforta un ilgstoša kaitējuma paredzamo līmeni. Lai sniegtu precīzas norādes par smaguma pakāpes noteikšanu, Komisijai sadarbībā ar ieinteresētajām aprindām jāizstrādā kritēriji, balstoties uz smaguma pakāpes klasifikācijas sistēmām, ko jau izmanto dalībvalstīs vai ko iesaka starptautiskās organizācijas. (21)  Lai palielinātu pārredzamību, atvieglinātu projektu atļaušanu un radītu līdzekļus atbilstības uzraudzībai, ir jāievieš procedūru smaguma klasifikācija, balstoties uz dzīvniekiem sagādāto sāpju, ciešanu, diskomforta un ilgstoša kaitējuma paredzamo līmeni. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums (22)  No ētikas viedokļa ir jābūt sāpju, ciešanu un diskomforta augstākajai robežai, ko zinātniskās procedūrās ar dzīvniekiem nekad nedrīkst pārsniegt. Tādēļ ir jāaizliedz tādu procedūru izpilde , kas izraisa stipras sāpes, ciešanas vai diskomfortu un kas var ieilgt. Izstrādājot vienotu formu ziņošanas vajadzībām, ir jāņem vērā nevis ētiskās novērtēšanas laikā prognozētais, bet gan faktiskais procedūru smagums, ko izjūt dzīvnieks. (22)  No ētikas viedokļa ir jābūt sāpju, ciešanu un stresa augstākajai robežai, ko zinātniskās procedūrās ar dzīvniekiem nedrīkstētu pārsniegt. Tādēļ parasti nevajadzētu atļaut tādu procedūru izpildi , kas izraisa stipras sāpes, ciešanas vai stresu un kas var ieilgt. Izstrādājot vienotu formu ziņošanas vajadzībām, ir jāņem vērā nevis ētiskās novērtēšanas laikā prognozētais, bet gan faktiskais procedūru smagums, ko izjūt dzīvnieks. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Procedūrās izmantojamo dzīvnieku skaitu varētu samazināt, procedūras ar dzīvnieku veicot vairākas reizes, ja vien tas netraucē zinātniskā mērķa sasniegšanai vai nepasliktina dzīvnieku labturību. Tomēr par dzīvnieku atkārtotu izmantošanu ir jālemj, ņemot vērā jebkādu nevēlamu ietekmi uz to labturību un ņemot vērā katra dzīvnieka mūžā pieredzēto. Šīs varbūtējās pretrunas dēļ par dzīvnieku atkārtotu izmantošanu jālemj katrā gadījumā atsevišķi un tā jāveic tikai tad, ja sāpes, diskomforts un ciešanas tiek ievērojami mazinātas . (23)  Procedūrās izmantojamo dzīvnieku skaitu varētu samazināt, procedūras ar dzīvnieku veicot vairākas reizes, ja vien tas netraucē zinātniskā mērķa sasniegšanai vai nepasliktina dzīvnieku labturību. Tomēr par dzīvnieku atkārtotu izmantošanu ir jālemj, ņemot vērā jebkādu nevēlamu ietekmi uz to labturību un ņemot vērā katra dzīvnieka mūžā pieredzēto. Šīs varbūtējās pretrunas dēļ par dzīvnieku atkārtotu izmantošanu jālemj katrā gadījumā atsevišķi un tā jāveic tikai tad, ja kumulatīvām sāpēm, stresam un ciešanām ir ētisks attaisnojums . Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Procedūras beigās ir jāpieņem vispiemērotākais lēmums par dzīvnieka nākotni, ņemot vērā dzīvnieku labturības apsvērumus un iespējamo vides apdraudējumu. Dzīvnieki, kuru labturība būtu apdraudēta, ir nogalināmi ar humānu paņēmienu. Dažos gadījumos dzīvnieki ir jāpalaiž brīvībā vai tādiem dzīvniekiem kā suņi un kaķi jāatrod jauna mājvieta, jo sabiedrība ir ļoti norūpējusies par šo dzīvnieku likteni. Ja iestādes atļauj dzīvnieku nodošanu jaunā mājvietā, ir būtiski, lai būtu izveidota programma, kas nodrošina šiem dzīvniekiem piemērotu socializāciju, lai nodošana jaunā mājvietā būtu sekmīga un lai izvairītos no nevajadzīga diskomforta dzīvniekiem un garantētu sabiedrības drošību. (24)  Atļautas procedūras beigās ir jāpieņem vispiemērotākais lēmums par dzīvnieka nākotni, ņemot vērā dzīvnieku labturības apsvērumus un iespējamo vides apdraudējumu. Dzīvnieki, kuru labturība būtu apdraudēta, ir nogalināmi ar humānu paņēmienu. Dažos gadījumos dzīvnieki ir jāpalaiž brīvībā vai tādiem dzīvniekiem kā suņi un kaķi jāatrod jauna mājvieta, jo sabiedrība ir ļoti norūpējusies par šo dzīvnieku likteni. Ja iestādes atļauj dzīvnieku nodošanu jaunā mājvietā, ir būtiski, lai būtu izveidota programma, kas nodrošina šo dzīvnieku piemērotu socializāciju, lai veicinātu sekmīgu nodošanu jaunā mājvietā un lai izvairītos no nevajadzīga stresa dzīvniekiem un garantētu sabiedrības drošību. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums (25)  Dzīvnieku audus un orgānus izmanto in vitro metožu pilnveidošanai. Lai īstenotu samazināšanas principu, dalībvalstīm ir jāizveido ar humāniem paņēmieniem nogalinātu dzīvnieku orgānu un audu apmaiņas programmas. (25)  Dzīvnieku audus un orgānus izmanto in vitro metožu pilnveidošanai. Lai īstenotu samazināšanas principu, dalībvalstīm ir vēlams izveidot ar humāniem paņēmieniem nogalinātu dzīvnieku orgānu un audu apmaiņas programmas. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Procedūrās izmantojamo dzīvnieku labturība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik kvalificēti un lietpratīgi ir darbinieki, kas uzrauga procedūru īstenošanu, izpilda procedūras vai pārrauga dzīvnieku kopējus. Lai nodrošinātu to personu pietiekamu kompetenci, kas strādā ar dzīvniekiem un veic procedūras, kurās iesaistīti dzīvnieki, šīs darbības ir jāveic tikai personām ar kompetento iestāžu izsniegtu atļauju. Galvenā uzmanība jāveltī tam, lai tiktu sasniegts un saglabāts adekvāts kompetences līmenis, kas jāpierāda, pirms šīm personām izsniedz vai pagarina atļaujas. (26)  Procedūrās izmantojamo dzīvnieku labturība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik kvalificēti un lietpratīgi ir darbinieki, kas uzrauga procedūru īstenošanu, izpilda procedūras vai pārrauga dzīvnieku kopējus. Lai nodrošinātu to personu pietiekamu kompetenci, kas strādā ar dzīvniekiem un veic procedūras, kurās iesaistīti dzīvnieki, šīs darbības ir jāveic tikai personām ar kompetento iestāžu izsniegtu atļauju un tikai iestādēs, kas šādu atļauju saņēmušas . Galvenā uzmanība jāveltī tam, lai tiktu sasniegts un saglabāts adekvāts kompetences līmenis, kas jāpierāda, pirms šīm personām izsniedz vai pagarina atļaujas. Visām dalībvalstīm būtu savstarpēji jāatzīst kompetentās iestādes atļauja un pierādījums par attiecīgu apmācības kursu veiksmīgu pabeigšanu. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums (27)  Iestādēs ir jābūt adekvātām iekārtām un aprīkojumam, lai varētu izpildīt attiecīgās dzīvnieku sugas izmitināšanas prasības un lai procedūras varētu veikt efektīvi, sagādājot pēc iespējas mazāk diskomforta dzīvniekiem. Iestādes drīkst darboties tikai tad, ja tās saņēmušas kompetento iestāžu atļauju. (27)  Iestādēs ir jābūt adekvātām iekārtām un aprīkojumam, lai varētu izpildīt attiecīgās dzīvnieku sugas izmitināšanas prasības un lai procedūras varētu veikt efektīvi, sagādājot pēc iespējas mazāk stresa gan procedūrās tieši iesaistītajiem, gan līdzās esošiem dzīvniekiem. Iestādes drīkst darboties tikai tad, ja tās saņēmušas kompetento iestāžu atļauju. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums (29)  Dzīvnieku turēšanas, audzēšanas un izmantošanas kontekstā dzīvnieku labturības apsvērumi uzskatāmi par prioritāriem. Tādēļ katrā iestādē ir jābūt neatkarīgai pastāvīgai ētikas struktūrai, kuras primārais uzdevums ir iestādē veidot dialogu par ētiku, sekmēt rūpju pilnu atmosfēru un sagādāt līdzekļus jaunāko tehniskas un zinātnes sasniegumu praktiskai piemērošanai un savlaicīgai īstenošanai atbilstīgi aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principiem, lai uzlabotu dzīvnieku stāvokli visā mūža garumā. Pastāvīgās ētikas struktūras lēmumiem ir jābūt pareizi dokumentētiem un pieejamiem izpētei inspekciju laikā. (29)  Dzīvnieku turēšanas, audzēšanas un izmantošanas kontekstā dzīvnieku labturības apsvērumi uzskatāmi par prioritāriem. Tādēļ katrā iestādē ir jābūt pastāvīgai ētikas struktūrai, kuras primārais uzdevums ir iestādē veidot dialogu par ētiku, sekmēt rūpju pilnu atmosfēru un sagādāt līdzekļus jaunāko tehniskas un zinātnes sasniegumu praktiskai piemērošanai un savlaicīgai īstenošanai atbilstīgi aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principiem, lai uzlabotu dzīvnieku stāvokli visā mūža garumā. Pastāvīgās ētikas struktūras lēmumiem ir jābūt pareizi dokumentētiem un pieejamiem izpētei inspekciju laikā. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 30. apsvērums (30)  Lai kompetentās iestādes varētu uzraudzīt direktīvas ievērošanu, katrā iestādē jāveic rūpīga uzskaite par dzīvnieku skaitu, izcelsmi un likteni. (30)  Lai kompetentās iestādes varētu uzraudzīt direktīvas ievērošanu, katrā iestādē iespēju robežās jāveic rūpīga uzskaite par dzīvnieku skaitu, izcelsmi un likteni. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 31. apsvērums (31)  Primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus) ar augsti attīstītām sociālajām iemaņām ir jābūt biogrāfiskās uzskaites kartītei no dzimšanas brīža līdz mūža galam, lai varētu nodrošināt tādu kopšanu, izmitināšanu un apiešanos, kas atbilst viņu individuālajām vajadzībām un īpašībām. (31)  Cilvēku ģintij nepiederošajiem primātiem ar augsti attīstītām sociālajām iemaņām, kā arī suņiem un kaķiem vajadzētu būt biogrāfiskās uzskaites kartītei no dzimšanas brīža līdz mūža galam, lai varētu nodrošināt tādu kopšanu, izmitināšanu un apiešanos, kas atbilst viņu individuālajām vajadzībām un īpašībām. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 34. apsvērums (34)  Dalībvalstu noteiktās izmitināšanas un kopšanas prasības atšķiras, un tas veicina iekšējā tirgus traucējumus. Turklāt dažas prasības vairs neatspoguļo jaunākās atziņas par izmitināšanas un kopšanas apstākļu ietekmi uz dzīvnieku labturību un procedūru zinātniskajiem rezultātiem. Tādēļ ar šo direktīvu ir jānosaka prasību minimums izmitināšanai un kopšanai. (34)  Dalībvalstu noteiktās izmitināšanas un kopšanas prasības atšķiras, un tas veicina iekšējā tirgus traucējumus. Turklāt dažas prasības vairs neatspoguļo jaunākās atziņas par izmitināšanas un kopšanas apstākļu ietekmi uz dzīvnieku labturību un procedūru zinātniskajiem rezultātiem. Tādēļ ar šo direktīvu ir jānosaka prasību minimums izmitināšanai un kopšanai, kura pamatā būtu jaunākie zinātniskie dati . Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 38. apsvērums (38)  Tāpat ētisku un zinātnisku iemeslu dēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tiek rūpīgi izvērtēts, kāda ir katras dzīvnieku izmantošanas sagaidāmo rezultātu zinātniskā vērtība, lietderība un relevance. Projekta paredzamajam ieguvumam ir jāatsver sagaidāmais kaitējums dzīvniekiem. Tādēļ tādu projektu, kas saistīti ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu, atļauju izsniegšanas procesā ir jāveic neatkarīga ētiskā izvērtēšana . Pareizai ētikas aspektu izvērtēšanai jābūt tādai, lai varētu pietiekami labi novērtēt jaunu zinātnisko izmēģinājumu metožu izmantošanu, tiklīdz tās parādās. (38)  Tāpat ētisku un zinātnisku iemeslu dēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tiek rūpīgi izvērtēts, kāda ir katras dzīvnieku izmantošanas zinātniskā vērtība, lietderība un relevance. Projekta paredzamajam ieguvumam ir jāatsver sagaidāmais kaitējums dzīvniekiem. Tādēļ tādu projektu, kas saistīti ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu, atļauju izsniegšanas procesā ētiskā izvērtēšana ir jāveic neatkarīgi no pētījuma veicējiem . Pareizai ētikas aspektu izvērtēšanai jābūt tādai, lai varētu pietiekami labi novērtēt jaunu zinātnisko izmēģinājumu metožu izmantošanu, tiklīdz tās parādās. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 39. apsvērums (39)  Atsevišķos gadījumos projekta īpatnību, izmantojamās sugas tipa un vēlamo projekta rezultātu sasniedzamības dēļ ir nepieciešama retrospektīva novērtēšana. Tā kā projekti var ievērojami atšķirties sarežģītības, ilguma un rezultātu iegūšanas termiņu ziņā, lēmumā par to, vai veicama retrospektīva novērtēšana, ir pilnīgi jāņem vērā minētie aspekti. (39)  Atsevišķos gadījumos projekta īpatnību, izmantojamās sugas tipa un vēlamo projekta rezultātu sasniedzamības dēļ varētu būt nepieciešama retrospektīva novērtēšana. Tā kā projekti var ievērojami atšķirties sarežģītības, ilguma un rezultātu iegūšanas termiņu ziņā, lēmumā par to, vai veicama retrospektīva novērtēšana, ir pilnīgi jāņem vērā minētie aspekti. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 40. apsvērums (40)  Lai nodrošinātu sabiedrības informētību, ir svarīgi nodot atklātībai objektīvu informāciju par projektiem, kuros izmanto dzīvus dzīvniekus. Informācija sniedzama tā, lai nepārkāptu īpašuma tiesības un neizpaustu konfidenciālas ziņas. Tādēļ izmantošanas iestādēm ir jāsniedz anonīmi netehniski kopsavilkumi par minētajiem projektiem , ieskaitot retrospektīvo novērtējumu rezultātus, un kopsavilkumi jānodod atklātībai. (40)  Lai nodrošinātu sabiedrības informētību, ir svarīgi nodot atklātībai objektīvu informāciju par projektiem, kuros izmanto dzīvus dzīvniekus. Informācija sniedzama tā, lai nepārkāptu īpašuma tiesības un neizpaustu konfidenciālas ziņas. Tādēļ izmantošanas iestādēm ir jāsniedz kompetentajām iestādēm tādi dati par dzīvu dzīvnieku izmantošanu , kuri var būt kvalitatīvi un/vai kvantitatīvi, un šie dati jānodod atklātībai. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 45. apsvērums (45)  Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā ir izveidots Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centrs, kas koordinē alternatīvu pieeju validāciju Kopienā. Taču arvien vairāk pieaug vajadzība izstrādāt un nodot validācijai jaunas metodes. Nepieciešamo mehānismu nodrošināšanai dalībvalstu līmenī katrai dalībvalstij ir jānorīko references laboratorija alternatīvo metožu validācijai. Lai nodrošinātu saskanīgu un salīdzināmu rezultātu kvalitāti, dalībvalstīm ir jānorīko references laboratorijas, kas ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu Nr. 2004/10/EK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu. (45)  Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā ir izveidots Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centrs, kas koordinē alternatīvu pieeju validāciju Kopienā. Taču arvien vairāk pieaug vajadzība izstrādāt un nodot validācijai jaunas metodes. Nepieciešamo mehānismu nodrošināšanai dalībvalstu līmenī katrai dalībvalstij ir jānorīko references laboratorija alternatīvo metožu validācijai. Lai nodrošinātu saskanīgu un salīdzināmu rezultātu kvalitāti, dalībvalstīm ir jānorīko references laboratorijas, kas ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu Nr. 2004/10/EK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu. Turklāt Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centra uzdevumi būtu jāpaplašina, nosakot, ka tam būtu jānodarbojas arī ar dzīvnieku izmēģinājumiem alternatīvu metožu izstrādes un izmantošanas saskaņošanu un veicināšanu. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 47. apsvērums (47)  Strauja var būt gan tehnikas un zinātnes attīstība biomedicīniskajos pētījumos, gan zināšanu paplašināšanās jautājumos par faktoriem, kas ietekmē dzīvnieku labturību. Tādēļ ir jāparedz šīs direktīvas pārskatīšana. Tādā pārskatīšanā kā prioritāte ir jāizskata iespējama dzīvnieku izmantošanas aizstāšana, jo īpaši attiecībā uz primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus) , ja tas ir iespējams, ņemot vērā zinātnes attīstību. (47)  Strauja var būt gan tehnikas un zinātnes attīstība biomedicīniskajos pētījumos, gan zināšanu paplašināšanās jautājumos par faktoriem, kas ietekmē dzīvnieku labturību. Tādēļ ir jāparedz šīs direktīvas pārskatīšana. Tādā pārskatīšanā, kas pamatojas uz ekspertu novērtētiem zinātnisko pētījumu rezultātiem, kā prioritāte ir jāizskata iespējama dzīvnieku izmantošanas aizstāšana, jo īpaši attiecībā uz cilvēku ģintij nepiederošajiem primātiem, ja tas ir iespējams, ņemot vērā zinātnes attīstību. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Šī direktīva attiecas uz gadījumiem, kad dzīvniekus izmanto vai grasās izmantot procedūrās, vai kad tos īpaši audzē, lai to orgānus vai audus varētu izmantot zinātnes vajadzībām. 1.  Šī direktīva attiecas uz tādu dzīvnieku izmitināšanu un kopšanu, ko izmanto vai grasās izmantot procedūrās, vai kad tos īpaši audzē, lai to orgānus vai audus varētu izmantot zinātnes vajadzībām, un attiecas uz visiem gadījumiem, kad dzīvniekus izmanto procedūrās, kas var tiem izraisīt sāpes, ciešanas, stresu vai ilgstošu kaitējumu . Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2. daļa Sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma likvidēšana, sekmīgi izmantojot anestēziju, atsāpināšanu vai citus paņēmienus, nenozīmē, ka uz dzīvnieku izmantošanu procedūrās neattiecas šīs direktīvas darbības joma. Ja ir sāpes, ciešanas, stress vai ilgstošs kaitējums, to likvidēšana, sekmīgi izmantojot anestēziju, atsāpināšanu vai citus paņēmienus, nenozīmē, ka uz dzīvnieku izmantošanu procedūrās neattiecas šīs direktīvas darbības joma. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a) dzīvi mugurkaulnieki, kas nav cilvēki, ieskaitot kāpuru formas, kas barojas patstāvīgi, un embrija vai augļa formas to normālas attīstības pēdējā trešdaļā; (a) dzīvi mugurkaulnieki, kas nav cilvēki, ieskaitot kāpuru formas, kas barojas patstāvīgi, un zīdītāju sugu embrija vai augļa formas to normālas attīstības pēdējā trešdaļā; Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  I pielikumā uzskaitītajām sugām piederīgi dzīvi bezmugurkaulnieki, ieskaitot kāpuru formas, kas barojas patstāvīgi . (b)  I pielikumā uzskaitīto kārtu sugām piederīgi dzīvi bezmugurkaulnieki. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts – ievaddaļa 4.  Šī direktīva neattiecas uz: 4.  Šī direktīva neattiecas uz vispārējām pārbaudēm dzīvnieku audzēšanas uzņēmumos, kā arī : Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 2 pants – 4. punkts – d apakšpunkts (d) neinvazīvu praksi. (d) praksi, kura neizraisa sāpes, ciešanas, stresu vai ilgstošu kaitējumu . Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts (1) "procedūra" ir dzīvnieka izmantošana jebkādam eksperimentam vai citam zinātniskam mērķim ar zināmu vai nezināmu iznākumu, kas var dzīvniekam izraisīt sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, ieskaitot jebkādas darbības, kuras izraisa vai var izraisīt dzīvnieka piedzimšanu šādā stāvoklī vai jaunas ģenētiski modificētas dzīvnieku līnijas rašanos; (1) "procedūra" ir dzīvnieka izmantošana jebkādam eksperimentam vai citam zinātniskam mērķim ar zināmu vai nezināmu iznākumu, kas var vai nevar dzīvniekam izraisīt sāpes, ciešanas, stresu vai ilgstošu kaitējumu un ietver jebkādas darbības, kuras izraisa vai var izraisīt dzīvnieka piedzimšanu šādā stāvoklī vai jaunas ģenētiski modificētas dzīvnieku līnijas rašanos; Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a "kompetentā iestāde" ir iestāde vai iestādes, kurām katrā dalībvalstī ir uzdots uzraudzīt šīs direktīvas piemērošanu. Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 3. pants - 6.b punkts (jauns) 6.b "ētiska pieeja" ir pieeja, kurā ētisko pusi izvērtē pirms izmēģinājumiem un kura ietver dzīvnieku izmantošanas zinātniskās un sociālās pamatotības novērtējumu, ņemot vērā cilvēces pienākumu cienīt dzīvniekus kā dzīvas, just spējīgas būtnes; Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 6.c punkts (jauns) 6.c "kompetenta persona" nozīmē jebkuru personu, kuru dalībvalsts atzīst kā kompetentu veikt attiecīgās funkcijas, kas aprakstītas šajā direktīvā; Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 6.d punkts (jauns) 6.d "turēšana" nozīmē visus pasākumus, kas nepieciešami fenotipiski normālu dzīvnieku audzēšanai un turēšanai zinātniskiem vai citiem mērķiem, bet ar šo terminu nesaprot eksperimentus; Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 6.e punkts (jauns) 6.e "prakse" nozīmē jebkuru neeksperimentālu vai zinātnisku darbību, bet ne eksperimentu; Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 3. pants – -6.f punkts (jauns) 6.f "pienācīgi anestezēts" nozīmē, ka sajūtas ir nomāktas ar vietējās vai vispārējās anestēzijas metodēm, kuru efektivitāte ir līdzvērtīga metodēm, ko izmanto labā veterinārajā praksē; Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 6.g punkts (jauns) 6.g "protokols" nozīmē procedūru sēriju, kas veido eksperimentu, kuram ir noteikts mērķis; Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 6.h punkts (jauns) 6.h "reglamentēta procedūra" nozīmē jebkuru eksperimentālu vai zinātnisku procedūru, ar kuru aizsargājamam dzīvniekam var tikt izraisītas sāpes, ciešanas, stress vai ilgstošs kaitējums; Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 3. pants – -6.i punkts (jauns) 6.i "atkārtota izmantošana" nozīmē procedūrā jau izmantota dzīvnieka izmantošanu, kad varētu izmantot arī citu dzīvnieku, ar kuru iepriekš procedūras nav veiktas; Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 6.j punkts (jauns) 6.j ,,konfidenciāla informācija" ir informācija, kuras neatļauta publiskošana var radīt kaitējumu tās īpašnieka vai trešās personas likumīgām komerciālām vai citām interesēm. Grozījums Nr. 170 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts 1.  Ja pastāv izmēģinājuma paņēmiens , kas nav saistīts ar dzīvnieku izmantošanu, un to var izmantot procedūras vietā, dalībvalstis nodrošina, ka tiek izmantots alternatīvais paņēmiens. 1.  Ja pastāv izmēģinājuma paņēmieni , eksperimenti vai citas zinātniskas darbības, kas nav saistītas ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu, bet kas no zinātnes viedokļa ir apmierinošas metodes vai testēšanas stratēģijas meklēto rezultātu iegūšanai un kuras var izmantot procedūras vietā, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgi tiek izmantots alternatīvais paņēmiens, ja attiecīgajā dalībvalstī šis alternatīvais paņēmiens nav aizliegts . Šajā direktīvā testēšanas paņēmieni, kuros iesaistīta cilvēka embrija un augļa šūnu izmantošana, nav alternatīva, t. i., par šiem testēšanas paņēmieniem dalībvalstis var pašas pieņemt lēmumus attiecībā uz ētiku. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a Dalībvalstis nodrošina līdzekļu piešķiršanu tādu zinātniski pieņemamu paņēmienu un izmēģinājumu stratēģiju apguvei, pētniecībai, izstrādei un īstenošanai, kuros neizmanto dzīvniekus. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde, apsverot atļauju piešķiršanu projektiem, īsteno 1. punktā noteikto mērķi. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3.c punkts (jauns) 3.c Dalībvalstis nodrošina attiecīgām personām un struktūrām mācības par tādu zinātniski pieņemamu paņēmienu un izmēģinājumu stratēģiju izmantošanu, kuros neizmanto dzīvniekus, kā arī veicina šādus paņēmienus un izmēģinājumu stratēģijas. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba) uzlabot lauksaimniecības vajadzībām turēto dzīvnieku audzēšanas un labturības apstākļus; Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a cilvēku veselības aizsardzība saistībā ar darbinieku vai patērētāju pakļaušanu ķīmisku produktu iedarbībai; Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 5. punkts (5) pētījumi ar mērķi saglabāt sugu; (5) pētījumi ar mērķi saglabāt sugu, ka arī šīs sugas veselību un labturību ; Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka dzīvniekus nogalina atļauju saņēmusi persona iestādē, kam izsniegta atļauja, sagādājot pēc iespējas mazākas sāpes, ciešanas un diskomfortu un  ‐ attiecībā uz V pielikumā iekļautajām sugām ‐ ar piemērotu un humānu nogalināšanas paņēmienu, kā izklāstīts minētajā pielikumā. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka dzīvniekus nogalina atļauju saņēmusi persona iestādē, kam izsniegta atļauja, sagādājot pēc iespējas mazākas sāpes, ciešanas un stresu un ‐ attiecībā uz V pielikumā iekļautajām sugām ‐ ar piemērotu un saudzīgu nogalināšanas paņēmienu, kā izklāstīts minētajā pielikumā, vai ar citām metodēm, par kurām zinātniski parādīts, ka tās ir vismaz tikpat saudzīgas . Ja ir iespējama un jau pieejama saudzīgāka nogalināšanas metode, to var pielietot, pat ja tā nav minēta V pielikumā. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts 2.  Kompetentās iestādes var piešķirt izņēmumus no 1.  punkta, ja ir zinātnisks pamatojums, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot humānu nogalināšanas paņēmienu. 2.  Kompetentās iestādes var noteikt izņēmumus no 1. punkta, ja ir zinātnisks pamatojums, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot saudzīgu nogalināšanas paņēmienu, vai ir izstrādāti citi paņēmieni, kas dzīvniekiem nodrošina labāku aizsardzību. Neatkarīgi no izņēmumiem, dzīvnieki jānogalina, nodarot tiem minimālas sāpes, ciešanas un stresu. Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 6.a pants (jauns) 6.a pants Valstu pasākumi Šī direktīva neliedz dalībvalstīm piemērot vai pieņemt stingrākus valsts pasākumus ar mērķi uzlabot zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku labturību un aizsardzību. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba) cik vien iespējams, jāizmanto tādi dzīvnieki, ko audzē īpaši izmēģinājumu nolūkam; Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Primātus (izņemot cilvēku ģints primātus) neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 1.  Cilvēku ģintij nepiederošos primātus to augstā neirofizioloģiskās jutības un kognitīvās attīstības līmeņa dēļ neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem: Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a) procedūrai ir viens no 5.  panta 1. punktā, 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā minētajiem mērķiem un to veic dzīvību apdraudošu vai novājinošu cilvēka saslimšanu novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai vai 5. panta 5. punktā minētā mērķa sasniegšanai; (a) procedūrai ir viens no 5.  panta 1. punktā, 2. punkta a) apakšpunktā, 3. punktā vai 5. punktā minētajiem mērķiem; Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b) ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus (izņemot cilvēku ģints primātus) . (b) pieteikuma iesniedzējs uzrāda zinātnisku un ētisku pamatojumu tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis cilvēku ģintij nepiederošus primātus . Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Ik pēc diviem gadiem un pirmoreiz divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, veic pārskatīšanu attiecībā uz cilvēku ģintij nepiederošo primātu izmantošanu procedūrās un publicē šīs pārskatīšanas rezultātus. Pārskatīšanā izvērtē tehnoloģiskās, zinātniskās un dzīvnieku labturības jomas zināšanu attīstības ietekmi un nosaka mērķus apstiprinātu aizstāšanas metožu ieviešanai. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – -1. daļa (jauna) Komisija veic dzīvnieku labturības novērtējumu, kā arī novērtējumu iespējām īstenot pirmajā un otrajā daļā noteiktās prasības piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 2. daļa Tomēr , sākot ar dienu, kas noteikta III pielikumā, dalībvalstis nodrošina, ka minētajā pielikumā minētos primātus (izņemot cilvēku ģints primātus) var izmantot procedūrās tikai tad, ja tie ir pēcteči nebrīvē audzētiem primātiem . Ja ir noteikts, ka tas ir iespējams, tad, sākot ar dienu, kas noteikta III pielikumā, ņemot vērā mīnus pirmajā daļā minēto novērtējumu, dalībvalstis nodrošina, ka minētajā pielikumā minētos cilvēku ģintij nepiederošos primātus var izmantot procedūrās tikai tad, ja tie nāk no pašuzturošām kolonijām . Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts 2.  Kompetentās iestādes var piešķirt izņēmumus no 1.  punkta, ja tam ir zinātnisks pamatojums. 2.  Kompetentās iestādes var noteikt izņēmumus no 1. punkta, ja tam ir veterinārs pamatojums saistībā ar dzīvnieku labturību vai zinātnisku pamatojumu. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 11.a pants (jauns) 11.a pants Dzīvnieku līķu, audu un orgānu izmantošana apmācības nolūkiem Augstākās izglītības apguvē un kvalifikācijas celšanas kursos dzīvnieku līķus, audus un orgānus var izmantot tikai tad, ja attiecīgie dzīvnieki ir nokauti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. ../2009 [par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā] 1 noteikumiem. 1 OV L .... [COM(2008)0553]. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras vienmēr tiek veiktas izmantošanas iestādēs. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras vienmēr tiek veiktas iestādēs, kā noteikts 3 . pantā. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visas procedūras tiek veiktas ar vispārējo vai vietējo anestēziju. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā visas procedūras tiek veiktas ar vispārējo vai vietējo anestēziju vai ar citām metodēm, ar kurām var atvieglot sāpes vai mazināt ciešanas . Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2. punkts – a a apakšpunkts (jauns) aa) ja potenciāli smagu sāpju novēršanai vai mazināšanai lieto pretsāpju līdzekļus; Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 3. punkts 3.  Ja procedūru veic bez anestēzijas, ir jāizmanto pretsāpju līdzekļi vai citi piemēroti paņēmieni, nodrošinot, ka nenovēršamās sāpes, ciešanas un diskomforts tiek samazināti līdz minimumam. 3.  Ja procedūru veic bez anestēzijas, ir jāizmanto pretsāpju līdzekļi vai citi piemēroti paņēmieni, ja dzīvniekam no tā ir labums, nodrošinot, ka nenovēršamās sāpes, ciešanas un stress tiek samazināti līdz minimumam. Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 5. punkts 5.  Dzīvniekam, kurš var ciest ievērojamas sāpes pēc anestēzijas izbeigšanās, lieto profilaktisku vai pēcoperācijas atsāpināšanu vai izmanto citu piemērotu sāpju mazināšanas paņēmienu, ja vien tas ir savienojams ar procedūras mērķi. Ja pretsāpju līdzekļu lietošana nav iespējama, dzīvnieks nekavējoties nogalināms ar humānu paņēmienu. 5.  Dzīvniekam, kurš var ciest sāpes pēc anestēzijas izbeigšanās, lieto profilaktisku vai pēcoperācijas atsāpināšanu vai izmanto citu piemērotu sāpju mazināšanas paņēmienu, ja vien tas ir savienojams ar procedūras mērķi. Ja pretsāpju līdzekļu lietošana nav iespējama, dzīvnieks nekavējoties nogalināms ar humānu paņēmienu. Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina visu procedūru klasificēšanu ‐ "līdz vieglai" , "mērena", "smaga" vai "neatgriezeniska' ‐, balstoties uz sāpju, ciešanu, diskomforta un ilgstoša kaitējuma potenciālo ilgumu un intensitāti, manipulāciju biežumu, nespēju apmierināt etoloģiskās vajadzības un anestēzijas un/vai atsāpinātāju lietojumu . 1.  Dalībvalstis nodrošina visu procedūru klasificēšanu kā "viegla" , "mērena" vai "smaga" atbilstoši VII.a pielikumam . Grozījums Nr. 70 un 175 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras, kas klasificētas kā "smagas", netiek veiktas , ja paredzamas ilgstošas sāpes, ciešanas vai diskomforts . 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras, kas klasificētas kā "smagas", tiek zinātniski pamatotas un uzraudzītas attiecībā uz ētikas prasību ievērošanu , ja paredzamas ilgstošas sāpes, ciešanas vai stress . Šādas procedūras veicamas tikai izņēmuma gadījumos un attiecībā uz tām kompetentās iestādes veic īpašu nodarītā kaitējuma/ieguvumu analīzi un rūpīgu pārbaudi. Grozījums Nr. 71 un 185 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts – 1. daļa 4.  Komisija nosaka procedūru klasifikācijas kritērijus. 4.  Komisija 12 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēka pilnīgo procedūru klasifikācijas kritērijus, kā minēts VII.a pielikumā, un to veic, pamatojoties uz starptautiskām klasifikācijām un saskaņā ar Eiropas Savienībā izstrādāto paraugpraksi . Šādos kritērijos iekļauj maksimālo smaguma robežu, kuru pārsniedzot procedūras ar dzīvniekiem ir aizliegtas. Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – ievaddaļa Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad procedūrā varētu izmantot citu dzīvnieku, kam iepriekš nav veiktas procedūras, procedūrā jau izmantotu dzīvnieku var atkārtoti izmantot jaunā procedūrā tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi: Dalībvalstis nodrošina, ka dzīvnieku, kuram jau izdarīta procedūra, gadījumos, kad procedūrā tā vietā varētu izmantot citu dzīvnieku, kam iepriekš nav veiktas sagatavošanas vai citas procedūras, var atkārtoti izmantot jaunās nesaistītās procedūrās tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi: Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a) iepriekšējā procedūra bijusi klasificēta kā "līdz vieglai" ; (a) iepriekšējā procedūra bijusi klasificēta kā "līdz mērenai" ; Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c) nākamā procedūra ir klasificēta kā "līdz vieglai" vai "neatgriezeniska". (c) nākamā procedūra ir klasificēta kā "līdz mērenai" vai "neatgriezeniska". Atkārtoti izmantojot dzīvniekus, tiem veic veterinārās pārbaudes. Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts 2.  Atkāpjoties no 1.  panta, ja tam ir zinātnisks pamatojums, kompetentā iestāde var atļaut atkārtoti izmantot dzīvnieku, ar nosacījumu, ka dzīvnieku pēc tam, kad tam ir veikta procedūra, kas rada ievērojamas sāpes, stresu vai līdzīgas ciešanas, neizmanto vairāk kā vienu reizi un nākamā procedūra ir klasificēta kā "līdz vieglai" vai "neatgriezeniska". 2.  Atkāpjoties no 1.  panta, ja tam ir zinātnisks pamatojums, kompetentā iestāde var atļaut atkārtoti izmantot dzīvnieku, ja ar to veiktā iepriekšējā procedūra klasificēta kā "līdz mērenai" un nākamā procedūra ir klasificēta kā "līdz mērenai" vai "neatgriezeniska". Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 3. punkts 3.  Dzīvnieku nogalina ar humānu paņēmienu, ja tam varētu saglabāties ilgstošas sāpes vai diskomforts . 3.  Procedūras beigās dzīvnieku nogalina ar saudzīgu paņēmienu, ja tam varētu saglabāties ilgstošas sāpes vai stress . Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 18. pants Dalībvalstis izveido ar humāniem paņēmieniem nogalinātu dzīvnieku orgānu un audu apmaiņas programmas . Dalībvalstis veicina ar saudzīgiem paņēmieniem nogalinātu dzīvnieku orgānu un audu apmaiņas programmu izveidi . Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums 19. pants – ievadvārdi Dalībvalstis var atļaut procedūrās izmantojamos vai izmantošanai paredzētos dzīvniekus palaist brīvībā vai atdot jaunā mājvietā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: Dalībvalstis var atļaut procedūrās izmantojamos vai izmantošanai paredzētos dzīvniekus palaist brīvībā to izcelsmes biotopā, atdot atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā vai atdot jaunā mājvietā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums 19. pants – c apakšpunkts (c) ir ievērota maksimālā iespējamā piesardzība, lai nosargātu dzīvnieka labsajūtu. (c) ir ievērota maksimālā iespējamā piesardzība, lai nosargātu dzīvnieka labsajūtu, ieskaitot dzīvnieka uzvedības novērtējumu un tā spēju pielāgoties ļoti dažādiem vides apstākļiem . Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums 19. pants – c a punkts (jauns) (ca) attiecīgie dzīvnieki nav ģenētiski modificēti izmēģinājuma dzīvnieki vai cilvēku ģintij nepiederoši primāti. Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde piešķir atļauju personām pirms šādu funkciju veikšanas: 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā vai pilnvarotā iestāde piešķir atļauju personām pirms šādu funkciju veikšanas: Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju 1.  punktā minētajām personām piešķir, ja tās ir attiecīgi izglītotas un apmācītas un pierādījušas vajadzīgo kompetenci. 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju 1.  punktā minētajām personām piešķir, ja tās ir attiecīgi izglītotas un apmācītas veterinārijas vai zinātnes jomā un tām ir pierādījumi par vajadzīgo kompetenci. Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 3. punkts 3.  Visas atļaujas personām piešķiramas uz ierobežotu laiku , nepārsniedzot piecus gadus. Dalībvalstis nodrošina, ka personām piešķirtās atļaujas pagarina tikai tad, ja personas pierāda vajadzīgo kompetenci. 3.  Visas atļaujas personām piešķiramas uz ierobežotu periodu , nepārsniedzot piecus gadus. Dalībvalstis nodrošina, ka personām piešķirtās atļaujas pagarina tikai tad, ja personas sniedz pierādījumu par vajadzīgo kompetenci. Dalībvalstis nodrošina savstarpēju atzīšanu izglītības un apmācības kvalifikācijai, kā arī atļaujām veikt paredzētās procedūras. Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 1. punkts 1.  Ja iestāde vairs neatbilst šīs direktīvas prasībām, kompetentā iestāde aptur vai atceļ tai piešķirto atļauju. 1.  Ja iestāde vairs neatbilst šīs direktīvas prasībām, kompetentā iestāde ir pilnvarota apturēt vai atcelt tai piešķirto atļauju vai veikt attiecīgus koriģējošus pasākumus, vai pieprasīt šādu pasākumu veikšanu . Licences saņēmējiem ir jābūt pieejamām attiecīgām procedūrām, lai apstrīdētu šādus lēmumus. Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 2. punkts 2.  Šā panta 1.  punktā minēto iekārtu un aprīkojuma konstrukcija, uzbūve un darbības metode nodrošina pēc iespējas efektīvāku procedūru veikšanu, lai konsekventus rezultātus varētu iegūt ar minimālu dzīvnieku skaitu un minimālām sāpēm, ciešanām, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. 2.  Šā panta 1.  punktā minēto iekārtu un aprīkojuma konstrukcija, uzbūve un darbības metode nodrošina pēc iespējas efektīvāku procedūru veikšanu ar minimālu dzīvnieku skaitu un minimālām sāpēm, ciešanām, stresu vai ilgstošu kaitējumu. Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 24. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Neskarot 1. punkta vispārīgo raksturu, katra dzīvnieku audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestāde nodrošina, ka vismaz viena apmācīta persona allaž ir uz vietas, lai rūpētos par dzīvnieku labturību. Grozījums Nr. 87 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 2. punkts 2.  Pastāvīgajā ētiskās pārraudzības struktūrā ietilpst norīkotais veterinārārsts, persona (-as), kas iestādē atbild par dzīvnieku labturību un kopšanu, un ‐ izmantošanas iestādē ‐ zinātniskā personāla pārstāvis. 2.  Pastāvīgajā ētiskās pārraudzības struktūrā ietilpst vismaz norīkotais veterinārārsts, persona (-as), kas iestādē atbild par dzīvnieku labturību un kopšanu, un ‐ izmantošanas iestādē ‐ zinātniskā personāla pārstāvis, kā arī eksperts aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu piemērošanā . Grozījums Nr. 88 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Pastāvīgā ētiskās pārraudzības struktūra pilda šādus uzdevumus: 1.  Ņemot vērā šīs direktīvas mērķus un jo īpaši 4. pantu, pastāvīgā ētiskās pārraudzības struktūra pilda šādus uzdevumus: Grozījums Nr. 89 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa (d) ik gadu pārskata visus projektus, kuru ilgums ir vairāk nekā 12 mēneši, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem: (d) ik gadu pārskata visus projektus, kuri klasificēti kā "smagi" vai kurus veic ar cilvēku ģintij nepiederošiem primātiem, bet ik pēc trim gadiem visus citus projektus, kuru ilgums ir vairāk nekā 12 mēneši, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem: Grozījums Nr. 90 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns) - projekta zinātnisko progresu Grozījums Nr. 91 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 2. punkts - otrā daļa Pieraksti pēc pieprasījuma iesniedzami kompetentajai iestādei. Pieraksti pēc pieprasījuma jādara pieejami kompetentajai iestādei. Dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību to pierakstu apkopošanai, apstrādei un publicēšanai, kas attiecas uz projektiem, kuri klasificēti kā "smagi" vai kurus veic ar primātiem, kuri nav cilvēku ģints primāti, lai sniegtu informāciju, ar kuru iespējams uzlabot dzīvnieku labturību un veicināt aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu īstenošanu. Grozījums Nr. 92 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) audzēšanas un piegādes iestādēs ir ieviesta stratēģija, lai palielinātu to dzīvnieku proporciju, kas ir nebrīvē audzētu primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) pēcteči. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ES cilvēku ģintij nepiederošo primātu audzēšanas un piegādes iestādēs ir ieviesta stratēģija, lai palielinātu to dzīvnieku proporciju, kas ir nebrīvē audzētu cilvēku ģintij nepiederošo primātu pēcteči. Ja ir atļauts izmantot cilvēku ģintij nepiederošos primātus, Komisija un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgus pārvadāšanas apstākļus . Grozījums Nr. 93 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 2. punkts 2.  Iestādes, kas iegādājas primātus (izņemot cilvēku ģints primātus), pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sagādā pierādījumus, ka iestādē, no kuras dzīvnieki iegūti, ir ieviesta audzēšanas stratēģija. 2.  ES iestādes, kas iegādājas cilvēku ģintij nepiederošos primātus, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sagādā pierādījumus, ka iestādē, no kuras dzīvnieki iegūti, ir ieviesta audzēšanas stratēģija. Grozījums Nr. 94 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visās audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādēs veic šādu datu uzskaiti: 1.  Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina, ka visās audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādēs veic šādu datu uzskaiti: Grozījums Nr. 95 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a) audzēto, iegūto, piegādāto, brīvībā palaisto vai jaunā mājvietā izmitināto dzīvnieku skaits un sugas; (a) audzēto, iegūto, piegādāto, brīvībā palaisto vai jaunā mājvietā izmitināto mugurkaulnieku dzīvnieku skaits un sugas; Grozījums Nr. 96 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e) dzīvnieku saņēmēja vārds/ nosaukums un adrese; (e) iestādes, ka saņem dzīvniekus, nosaukums un adrese; Grozījums Nr. 97 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – 1. daļa Katram primātam (izņemot cilvēku ģints primātus) izveido individuālu biogrāfiskās uzskaites kartīti, kuru kārto visu dzīvnieka mūžu. Katram sunim, kaķim un cilvēku ģintij nepiederošam primātam izveido individuālu biogrāfiskās uzskaites kartīti, kuru kārto visu dzīvnieka mūžu. Dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas atbilstošu un konsekventu piemērošanu . Grozījums Nr. 98 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – 2. daļa Kartīti izveido dzimšanas brīdī un tajā iekļauj sīkas ziņas par vairošanos, slimībām un socializāciju. Kartīti izveido dzimšanas brīdī, un tajā iekļauj būtiskas ziņas par vairošanos, slimībām un socializāciju. Grozījums Nr. 99 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a) visiem dzīvniekiem ir nodrošināts miteklis, vide, vismaz zināma kustības brīvība, barība, ūdens un kopšana, kas ir piemērota to veselībai un labsajūtai; (a) visiem dzīvniekiem ir nodrošināts miteklis, vide, kustības brīvība, barība, ūdens un kopšana, kas ir piemērota to veselībai un labsajūtai un kas tiem ļauj apmierināt etoloģiskās un fizioloģiskās vajadzības ; Grozījums Nr. 100 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d) dzīvnieku labsajūtu un veselības stāvokli novēro kompetenta persona, lai novērstu sāpes vai ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, no kā var izvairīties; (d) dzīvnieku labsajūtu un veselības stāvokli vismaz reizi dienā novēro kompetenta persona, lai novērstu sāpes vai ciešanas, stresu vai ilgstošu kaitējumu, no kā var izvairīties; Grozījums Nr. 101 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e) tiek veikti pasākumi, kas nodrošina konstatēto trūkumu vai ciešanu iespējami drīzu novēršanu. (e) tiek veikti pasākumi, kas nodrošina konstatēto trūkumu vai ciešanu, no kā var izvairīties, iespējami drīzu novēršanu. Grozījums Nr. 102 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus no 2. punkta dzīvnieku labturības iemeslu dēļ. 3.  Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus no 2. punkta zinātniski pamatotu iemeslu, veterināru vai dzīvnieku labturības iemeslu dēļ. Grozījums Nr. 168 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a Veicot procedūras, kuru mērķis ir izklāstīts 5. panta 2. punkta ba) apakšpunktā, IVa pielikumā uzskaitītos lauksaimniecības dzīvniekus var turēt normālos audzēšanas apstākļos, kas noteikti atbilstoši dalībvalstu pašreizējai lauksaimniecības praksei un piemērojamiem tiesību aktiem. Grozījums Nr. 103 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.  Valsts inspekcijas kompetentā iestāde veic vismaz divreiz gadā. 2.  Kompetentā iestāde veic valsts inspekcijas vidēji vienreiz gadā, kompetentajai iestādei pielāgojot pārbaužu biežumu, pamatojoties uz katras iestādes riska analīzi . Grozījums Nr. 104 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka inspekciju biežums un mērogs ir adekvāts izmitināto dzīvnieku skaitam un sugai, līdzšinējai iestādes atbilstībai šai direktīvai un ‐ attiecībā uz izmantošanas iestādēm ‐ iestādēs realizēto projektu skaitam un veidam. 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka inspekciju biežums un mērogs ir adekvāts izmitināto dzīvnieku skaitam un sugai, līdzšinējai iestādes atbilstībai šai direktīvai un ‐ attiecībā uz izmantošanas iestādēm ‐ iestādēs realizēto projektu skaitam un veidam. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs pārbaudes neapdraud zinātnisko projektu kvalitāti un dzīvnieku labturību, kā arī netiek veiktas apstākļos, kuri neatbilst citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem. Grozījums Nr. 105 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 4. punkts 4.  Visu inspekciju pierakstus glabā vismaz piecus gadus. 4.  Visu inspekciju pierakstus, ieskaitot pierakstus, kuros detalizēti reģistrēta jebkura neatbilstība šīs direktīvas prasībām, katras dalībvalsts kompetentā iestāde glabā vismaz piecus gadus. Grozījums Nr. 186 un 176 Direktīvas priekšlikums 34. pants – 1. punkts 1.  Komisija var veikt valsts inspekciju infrastruktūras un darbības kontroli dalībvalstīs. 1.  Komisija pārbauda valsts inspekciju infrastruktūru un darbību, kā arī smaguma kategoriju pareizu piemērošanu dalībvalstīs. Komisija tādēļ izstrādā sistēmu, lai vidēji ik pa trim gadiem katrā dalībvalstī uzraudzītu inspekcijas un šīs direktīvas īstenošanu, tādējādi nodrošinot saskaņotu rīcību attiecībā uz izmantošanu un aprūpi dzīvniekiem, ko izmanto vai kurus paredzēts izmantot zinātniskās procedūrās. Grozījums Nr. 167 Direktīvas priekšlikums 35. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka projekti netiek realizēti bez kompetentās iestādes iepriekšējas atļaujas. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka projekti, kas klasificēti kā "mēreni" vai "smagi" vai kuros iesaistīti cilvēku ģintij nepiederoši primāti, netiek realizēti bez kompetentās iestādes iepriekšējas atļaujas. Par visiem pārējiem projektiem iepriekš jāziņo kompetentajai iestādei pēc tam, kad iestādes pastāvīgā ētiskās pārraudzības struktūra veikusi ētikas pārbaudi. Grozījums Nr. 108 Direktīvas priekšlikums 35. pants – 2. punkts 2.  Atļaujas piešķiršanai vajadzīgs labvēlīgs kompetentās iestādes ētiskais izvērtējums. 2.  Atļaujas piešķiršanai vajadzīgs labvēlīgs kompetentās iestādes neatkarīgs ētiskais un zinātniskais izvērtējums. Grozījums Nr. 109 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Izmantošanas iestāde iesniedz projekta atļaujas pieteikumu, kurā ir: 1.  Izmantošanas iestāde vai persona, kura zinātniski atbildīga par projektu, pēc pieprasījuma iesniedz projekta atļaujas pieteikumu, kurā ir: Grozījums Nr. 110 Direktīvas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – c a apakšpunkts (jauns) (ca) zinātniski pamatots paziņojums, ka projekts ir nepieciešams un ētiski attaisnojams, kā arī, ka projekta mērķis nav sasniedzams, izmantojot citas metodes vai procedūras. Grozījums Nr. 111 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a) projekts ir zinātniski pamatots vai jāīsteno saskaņā ar tiesību aktiem ; (a) projekts ir zinātniski pamatots, obligāti nepieciešams un ētiski attaisnojams ; Grozījums Nr. 112 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b) projekta mērķi attaisno dzīvnieku izmantošanu; (b) projekta mērķi attaisno dzīvnieku izmantošanu un nav īstenojami, izmantojot citas metodes vai procedūras ; Grozījums Nr. 113 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (g ) projekts plānots tā, lai procedūras būtu iespējams veikt vishumānākajā veidā un pēc iespējas nekaitīgāk videi. (c ) projekts plānots tā, lai procedūras būtu iespējams veikt, maksimāli respektējot dzīvnieku labturību, un videi visnekaitīgākajā veidā . Grozījums Nr. 114 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d) projekta kaitējuma un ieguvumu analīze, lai novērtētu, vai kaitējumu dzīvniekiem ciešanu, sāpju un diskomforta ziņā un attiecīgā gadījumā kaitējumu videi atsver paredzamais devums zinātnei, kas galu galā dotu labumu cilvēkiem, dzīvniekiem vai videi; (d) projekta kaitējuma un ieguvumu analīze, lai novērtētu, vai kaitējumu dzīvniekiem ciešanu, sāpju un stresa ziņā un attiecīgā gadījumā kaitējumu videi no ētikas viedokļa attaisno paredzamais devums zinātnei, kas galu galā var dot labumu cilvēkiem, dzīvniekiem vai videi; Grozījums Nr. 115 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 3. punkts – ievadteikums 3.  Kompetentajā iestādē , kas veic ētisko izvērtēšanu, jāapsver speciālistu izmantošana konkrēti šādās jomās: 3.  Kompetentā iestāde , kas veic ētisko izvērtēšanu, pamatojas uz atbilstošu pieredzi konkrēti šādās jomās: Grozījums Nr. 116 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 4. punkts 4.  Ētisko izvērtēšanu veic pārredzami, ņemot vērā neatkarīgu personu atzinumus . 4.  Ētisko izvērtēšanu veic pārredzami, ņemot vērā neatkarīgu ekspertu viedokli, tomēr saglabājot intelektuālo īpašumu un konfidenciālu informāciju, kā arī produktu un personu drošību . Grozījums Nr. 117 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Ētiskajā novērtēšanā, balstoties uz 37. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto kaitējuma un ieguvumu analīzi, nosaka, vai projekts pēc tā pabeigšanas ir retrospektīvi jāizvērtē kompetentajai iestādei. 1.   Kompetentā iestāde, kas veic ētisko novērtēšanu, pamatojoties uz 37.  panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto kaitējuma un ieguvumu analīzi, nosaka, vai projekts pēc tā pabeigšanas ir jāizvērtē retrospektīvi. Grozījums Nr. 118 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 2. punkts – ievadteikums 2.  Retrospektīvajā novērtēšanā izvērtē : 2.  Retrospektīvajā novērtēšanā nosaka : Grozījums Nr. 119 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c) elementus , kas var veicināt aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības turpmāku īstenošanu. (c) vai ir elementi , kas var veicināt aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības turpmāku īstenošanu. Grozījums Nr. 120 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 4. punkts 4.  Neskarot 3. punktu, visi projekti, kuros izmanto tikai tādas procedūras, kas klasificētas kā "līdz vieglai" , ir atbrīvoti no prasības par retrospektīvo novērtēšanu. 4.  Visi projekti, kuros izmanto tikai tādas procedūras, kas klasificētas kā "mērenas" , ir atbrīvoti no prasības par retrospektīvo novērtēšanu. Grozījums Nr. 121 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 1. punkts – ievaddaļa Neskarot noteikumus par konfidenciālas informācijas aizsardzību, netehniskajā projekta kopsavilkumā sniedzamas šādas ziņas: Ievērojot noteikumus par konfidenciālas informācijas, iestādes un personāla datu aizsardzību, netehniskajā projekta kopsavilkumā sniedzamas šādas ziņas: Grozījums Nr. 122 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b) pierādījums par aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības ievērošanu . (b) pierādījums par aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu piemērošanu, kur tas ir praktiski iespējams . Grozījums Nr. 123 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis publisko atļauto projektu netehniskos kopsavilkumus un to atjauninājumus. 4.  Dalībvalstis publisko atļauto projektu netehnisko kopsavilkumu anonīmās versijas un to atjauninājumus. Grozījums Nr. 178 Direktīvas priekšlikums 40. pants – 4 .a punkts (jauns) 4.a Dalībvalstis, ievērojot konfidenciālas un personīgas informācijas aizsardzību, publisko datus, kas nav personas dati, attiecībā uz šīs direktīvas, valsts tiesību aktu un pilnvaru pārkāpumiem. Grozījums Nr. 124 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 3. punkts 3.  Projekta atļauju piešķir uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus. 3.  Projekta atļauju piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Grozījums Nr. 125 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis var pieļaut vairākkārtēju projektu atļaušanu, ja šo projektu īstenošanu paredz tiesību akti. 4.  Dalībvalstis var pieļaut vairākkārtēju projektu atļaušanu, ja šo projektu īstenošanu paredz tiesību akti vai ir pielietotas standartizētas procedūras, kuru ētiskā izvērtēšana jau ir bijusi pozitīva . Grozījums Nr. 126 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 1. punkts 1.  Kompetentā iestāde var grozīt vai atjaunot projekta atļauju pēc izmantošanas iestādes lūguma. 1.  Kompetentā iestāde var grozīt vai atjaunot projekta atļauju pēc izmantošanas iestādes vai par projektu atbildīgās personas lūguma. Grozījums Nr. 127 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2. punkts 2.  Projekta atļaujas grozīšanai vai atjaunošanai vajadzīgs jauns labvēlīgs ētiskais izvērtējums. 2.  Projekta atļaujas grozīšanai vai atjaunošanai vajadzīgs jauns ētiskais izvērtējums. Grozījums Nr. 128 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Pastāvīgā ētiskās pārraudzības struktūra var izdarīt tādus grozījumus maigās vai mērenās procedūrās, ar kuriem netiek palielināts procedūras smagums, bet par šādiem grozījumiem vienas nedēļas laikā jāziņo kompetentajai iestādei. Grozījums Nr. 129 Direktīvas priekšlikums 42. pants – 3. punkts 3.  Kompetentā iestāde var atsaukt projekta atļauju, ja projekta realizācija neatbilst projekta atļaujai. 3.  Kompetentā iestāde var atsaukt projekta atļauju, ja projekta realizācija neatbilst projekta atļaujai un var izraisīt dzīvnieku labturības stāvokļa pasliktināšanos . Grozījums Nr. 131 Direktīvas priekšlikums 43. pants – 2. punkts 2.  Neatkarīgi no 1. punkta ārkārtas apstākļos un tad, ja projekts oriģināls, daudzdisciplinārs un novatorisks, lēmumu par atļaujas piešķiršanu pieņem un par to paziņo izmantošanas iestādei 60 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. svītrots Grozījums Nr. 132 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 1. punkts 1.  Katra dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts sniegtos datus, kas vajadzīgi saskaņā ar tiesību aktiem un iegūti, veicot Kopienas tiesību aktos atzītas procedūras, izņemot gadījumus, ja jāveic papildu procedūras attiecībā uz datiem, kas skar sabiedrības veselības aizsardzību, drošību vai vidi . 1.  Katra dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts sniegtos datus, kas iegūti, veicot Kopienas tiesību aktos atzītas procedūras vai veicot procedūras saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem . Grozījums Nr. 180 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 2. punkts 2.  Ja vajadzība pēc testēšanas nav noteikta tiesību aktos, tad dalībvalstis nodrošina procedūrās iegūto datu kopīgu izmantošanu, ievērojot noteikumus par konfidenciālas informācijas aizsardzību . 2.  Dalībvalstis nodrošina kopīgu izmantošanu datiem, kas iegūti procedūrās, arī tajās, kas veiktas Eiropas Savienībā pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā . Persona, kura vēlas izmantot datus, kas ir citas personas rīcībā, attiecīgā gadījumā dod savu ieguldījumu šo datu izmaksās. Grozījums Nr. 134 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Ievērojot noteikumus par konfidenciālas informācijas aizsardzību, dalībvalstis nodrošina kopīgu izmantošanu datiem, kas iegūti procedūrās, arī tajās, kas veiktas Eiropas Savienībā pirms direktīvas stāšanās spēkā. Persona, kura vēlas izmantot datus, kas ir citas personas rīcībā, vajadzības gadījumā palīdz segt šo datu faktiskās izmaksas. Grozījums Nr. 135 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b Pirms projekta iesniegšanas atļaujas saņemšanai persona, kas ir paredzējusi veikt procedūru, veic atbilstošus pasākumus, lai pārliecinātos, vai dati saistībā ar piedāvāto projektu jau nav pieejami, un, ja šādi dati ir, lai iegūtu piekļuvi tiem (tostarp piedaloties izmaksu segšanā), un tāpat arī dalībvalstis pirms atļaujas izsniegšanas pārbauda, vai šādi dati jau nepastāv. Grozījums Nr. 136 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 2.c punkts (jauns) 2.c Dalībvalstis neatļauj procedūru, ja persona nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai izpildītu 2.b punkta prasības. Grozījums Nr. 137 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 2.d punkts (jauns) 2.d Ja attiecīgie dati ir pienācīgi pieejami, dalībvalstis apstiprina projektu tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams sabiedrības aizsardzībai. Grozījums Nr. 138 Direktīvas priekšlikums 45. pants Komisija un dalībvalstis veicina tādu alternatīvu pieeju izstrādi un validāciju, kuras varētu sniegt tādu pašu vai vēl plašāku informāciju kā tā, kas iegūta procedūrās ar dzīvniekiem, bet kuras nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu vai kurās izmanto mazāk dzīvnieku, vai kuras saistītas ar mazāk sāpīgām procedūrām, un veic citus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem pētniecības veicināšanai šajā jomā. Komisija un dalībvalstis finansiāli un citā veidā veicina tādu alternatīvu pieeju izstrādi un attiecīgā gadījumā zinātnisku validāciju, kuras paredzētas, lai sniegtu salīdzināma daudzuma informāciju kā tā, kas iegūta procedūrās ar dzīvniekiem, bet kuras nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu vai kurās izmanto mazāk dzīvnieku, vai kuras saistītas ar mazāk sāpīgām procedūrām, un veic citus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem pētniecības veicināšanai šajā jomā. Ir atbilstoši veidot liela mēroga veterinārās biobankas, lai atbalstītu aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principus attiecībā uz klīnisko procedūru laikā ņemto lieko audu izmantošanu. Grozījums Nr. 139 Direktīvas priekšlikums 45.a pants (jauns) 45.a pants Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centrs Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centra kompetences joma ir jāpaplašina, iekļaujot tajā dzīvnieku procedūru alternatīvu izstrādes un izmantošanas koordinēšanu un veicināšanu, ieskaitot lietišķos un pamatpētījumus biomedicīnā un veterinārijā, kā arī obligāto testēšanu, paredzot šādas funkcijas: a) koordinēt uzsāktos pētījumus, lai veicinātu 46. pantā aprakstīto valsts alternatīvo metožu validācijas centru veikto alternatīvu izstrādi dzīvnieku procedūrām; b) veic pētījumus, kas veicina tādu alternatīvu metožu izstrādi, kurās neizmanto dzīvniekus; c) uzdod veikt pētījumus jomās, kur iespējams gūt informāciju, kas veicinās dzīvnieku procedūru aizstāšanu, ierobežošanu un pilnveidošanu; d) apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, izstrādā un īsteno stratēģiju, kā aizstāt, ierobežot un pilnveidot dzīvnieku procedūras; e) dara pieejamu informāciju par alternatīvām metodēm, kas neparedz dzīvnieku izmantošanu, regulāri ziņojot sabiedrībai, ieinteresētajām personām un dalībvalstu iestādēm; f) nodrošināt datubāzes, lai veicinātu apmaiņu ar svarīgu informāciju, ieskaitot informāciju par pieejamām alternatīvām metodēm un informāciju, ko pētnieki snieguši brīvprātīgi un kura citādi netiktu publicēta, bet ar kuru varētu novērst neveiksmīgu dzīvnieku pētījumu dublēšanos; g) koordinēt atbilstoši šīs direktīvas 46. pantam valsts alternatīvo metožu validācijas centru veiktos validācijas priekšizpētes un validācijas pētījumus; h) vajadzības gadījumā veic pirmsvalidācijas un validācijas pētījumus; i) apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, izstrādā un īsteno stratēģiju, kā aizstāt, ierobežot un pilnveidot regulatīvos izmēģinājumus ar dzīvniekiem, kas nepieciešami regulatīviem mērķiem; j) veicina zinātnisku apstiprināšanu un tiesisku atzīšanu metodēm, kas būtu alternatīva dzīvnieku izmantošanai testos, kas nepieciešami regulatīviem mērķiem; k) informē attiecīgās regulatīvās iestādes par pirmsvalidācijas un validācijas pētījumu uzsākšanu un alternatīvo testu zinātnisku apstiprināšanu un tiesisku atzīšanu, kā arī dara šo informāciju pieejamu sabiedrībai un ieinteresētajām personām, izmantojot attiecīgās tīmekļa vietnes. Grozījums Nr. 140 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 1. punkts 1.  Katra dalībvalsts līdz [viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] norīko valsts references laboratoriju tādu alternatīvu metožu validācijai, ar kurām aizstāj, samazina un pilnveido dzīvnieku izmantošanu. 1.  Katra dalībvalsts līdz [viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] norīko centru, kas atbildīgs par regulatīviem mērķiem izmantotu dzīvnieku testu alternatīvu izstrādes, validācijas un veicināšanas atbalstu, kā arī iestādes, kas izstrādātu un veicinātu alternatīvu izmantošanu procedūrām ar dzīvniekiem citiem nolūkiem, piemēram, fundamentāliem un pielietojamiem pētījumiem biomedicīnas un veterinārijas jomā . Grozījums Nr. 141 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 4. punkts – a apakšpunkts (a) savas kompetences jomā sadarbojas ar Komisiju; (a) savas kompetences jomā sadarbojas ar Komisiju un pilda uzdevumus, lai attīstītu stratēģijas dzīvnieku procedūru aizstāšanai ; Grozījums Nr. 142 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 4. punkts – b apakšpunkts (b)  Komisijas pārraudzībā piedalās alternatīvu metožu validācijas priekšizpētē un validācijā; (b)  Komisijas pārraudzībā piedalās alternatīvu metožu validācijas priekšizpētē un validācijā, ja tas ir nepieciešams ; Grozījums Nr. 143 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 4. punkts – d apakšpunkts (d) sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību attiecīgajām dalībvalstu iestādēm alternatīvu metožu pieņemšanā un īstenošanā; (d) sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un izmantošanas iestādēm dalībvalstīs un starp dalībvalstīm alternatīvu metožu pieņemšanā un īstenošanā; Grozījums Nr. 144 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 4. punkts – e apakšpunkts (e) nodrošina apmācību alternatīvo metožu izmantošanā 20. panta 1. punktā minētajām personām. (e) nodrošina apmācību alternatīvo metožu izmantošanā 20. panta 1. punktā minētajām personām un vajadzības gadījumā izmantošanas iestādēm . Grozījums Nr. 145 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 4. punkts – ea apakšpunkts (jauns) ea) ziņo par alternatīvu metožu attīstību un informē sabiedrību par pozitīviem un negatīviem rezultātiem. Grozījums Nr. 193 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a Valsts centri strādā ar visam nozīmīgajām ieinteresētajām personām, lai panāktu mērķi par dzīvnieku eksperimentu aizstāšanu. Grozījums Nr. 147 Direktīvas priekšlikums 49. pants – 2. punkts – 2. daļa Dalībvalstis minēto statistisko informāciju iesniedz Komisijai līdz [trīs gadu laikā pēc transponēšanas datuma] un pēc tam katru gadu . Dalībvalstis minēto statistisko informāciju publisko un iesniedz Komisijai [triju gadu laikā pēc transponēšanas datuma] un pēc tam ne retāk kā ik pēc diviem gadiem . Grozījums Nr. 148 Direktīvas priekšlikums 53. pants Komisija pārskata šo direktīvu līdz [10 gadu laikā pēc stāšanās spēkā], ņemot vērā, kā pilnveidojušās alternatīvās metodes, kas nav saistītas ar dzīvnieku, īpaši primātu (izņemot cilvēku ģints primātus), izmantošanu, un attiecīgos gadījumos ierosina grozījumus. Komisija pārskata šo direktīvu līdz [5 gadu laikā pēc stāšanās spēkā], ņemot vērā, kā pilnveidojušās alternatīvās metodes, kas nav saistītas ar dzīvnieku, īpaši primātu (izņemot cilvēku ģints primātus), izmantošanu, un attiecīgos gadījumos ierosina grozījumus. Grozījums Nr. 194 Direktīvas priekšlikums 53.a pants (jauns) 53.a pants Tematiskā pārskatīšana Komisija, konsultējoties ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām personām, veic tematisku pārskatīšanu par dzīvnieku izmantošanu procedūrās ik pēc diviem gadiem, sākot no brīža, kad aprit divi gadi kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā. Pārskatīšanā izskata tehnoloģiju, zinātnes un dzīvnieku labturības jomā uzkrāto zināšanu ietekmi un nosaka mērķus validētu aizstāšanas metožu ieviešanai. Periodiski veicamajā pārskatīšanā Komisija prioritāti piešķir tādu procedūru samazināšanai un izbeigšanai, kuras izraisa lielākās pieļaujamās sāpes, ciešanas, stresu vai ilgstošu kaitējumu un kuras nav paredzētas dzīvību apdraudošu vai novājinošu cilvēka saslimšanu novēršanai, turklāt par mērķi nosakot visu procedūru izbeigšanu. Komisija periodiskajā pārskatīšanā ņem vērā sabiedriskās domas attīstību attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu procedūrās. Grozījums Nr. 150 Direktīvas priekšlikums I pielikums – virsraksts 2. panta 2. punktā minētās bezmugurkaulnieku sugas 2. panta 2. punktā minētās bezmugurkaulnieku kārtas Grozījums Nr. 151 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1 rindiņa Apaļmutnieki svītrots Grozījums Nr. 152 Direktīvas priekšlikums I pielikums - trešā rinda Desmitkājvēži Jūras vēžu un upesvēžu apakškārtas desmitkājvēži Grozījums Nr. 153 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 8. punkts Trusis (Oryctolagus cuniculus) svītrots Grozījums Nr. 154 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 11.a punkts (jauns) 11.a Zebras zivs (Danio danio) Grozījums Nr. 155 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 3. rindiņa – 2. sleja [7 gadus pēc direktīvas pārņemšanas ] [10 gadus pēc direktīvas transponēšanas ] Grozījums Nr. 156 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 4. rindiņa – 2. sleja [7 gadus pēc direktīvas pārņemšanas ] [10 gadus pēc direktīvas transponēšanas ] Grozījums Nr. 157 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – apakšvirsraksts (jauns) Kopšanas un izmitināšanas apstākļus pielāgo zinātniskajam mērķim. Grozījums Nr. 158 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 1. punkts – ievaddaļa 1.  TELPAS 1.  TELPAS Izmitināšanas apstākļus pielāgo zinātniskajam mērķim. Grozījums Nr. 159 Direktīvas priekšlikums IV pielikums – 3. punkts – ievaddaļa 3.  APRŪPE 3.  APRŪPE Aprūpi pielāgo zinātniskajam mērķim. Grozījums Nr. 169 Direktīvas priekšlikums IV a pielikums (jauns) IVa PIELIKUMS Direktīvas 32. panta 3.a punktā minēto dzīvnieku saraksts 1)  Liellopi (Bos taurus un Bos indicus); 2)  Aitas un kazas (Ovis aries un Capra hircus); 3)  Cūkas (Sus scrofa); 4)  Zirgi (Equus asinus); 5)  Mājas vistas (Gallus gallus domesticus); 6)  Mājas tītari (Meleagris gallopavo); 7)  Pīles un zosis (Anas platyrhynchos, Anser anser domesticus, Cairina moschata); 8)  Mājas paipalas (Coturnix spp); 9)  Baloži (Colombia livia); 10)  Truši (Oryctolagus cuniculus). Grozījums Nr. 160 Direktīvas priekšlikums V pielikums – 5 tabula – sleja "Kopējais novērtējums" – Oglekļa oksīds 1 ‐ ja vienīgā viela 5 5 ‐ ja dzīvnieks nesamaņā Grozījums Nr. 161 Direktīvas priekšlikums VII a pielikums (jauns) VIIa PIELIKUMS Vispārējās definīcijas attiecībā uz 15. panta 1. punktā minētajām smaguma pakāpēm Kopumā: Ja nav zināms vai pierādīts pretējais, būtu jāpieņem, ka procedūras, kas rada sāpes cilvēkam, rada sāpes arī dzīvniekiem. Sāpju nav vai vieglas sāpes ‐ 1. smaguma pakāpe Iejaukšanās un manipulācijas ar dzīvniekiem eksperimentālos nolūkos, kuru rezultātā dzīvnieki nejūt sāpes vai jūt īslaicīgas nelielas sāpes, ciešanas, ievainojumu vai nelielu stresu bez būtiska kaitējuma vispārējam stāvoklim. Piemēri: - pētījumi ar barības sastāva maiņu vai fizioloģiski nepiemērotu barību, kuru rezultātā novēro niecīgas klīniskās pazīmes vai simptomus; - asins paraugu ņemšana vai injekcija (zemādas, intramuskulāra, intraperitonāla, intravenoza); - virsādas audu biopsija pie anestēzijas; - neinvazīvas skenēšanas metodes ar vai bez dzīvnieku nomierināšanas vai anestēzijas; - panesamības pētījumi, kuru rezultātā sagaidāmas īslaicīgas, niecīgas, lokālas vai sistēmiskas reakcijas; - elektrokardiogrammas (EKG) reģistrēšana dzīvniekiem pie pilnas apziņas; - novērošanas pētījumi, piemēram, tests brīvā dabā, labirinta testi vai trepju testi; - eksperimenti pie vispārējas anestēzijas bez atveseļošanās; Mērena ‐ 2. smaguma pakāpe Iejaukšanās un manipulācijas ar dzīvniekiem eksperimentālos nolūkos, kuru rezultātā dzīvnieki jūt īslaicīgu mērenu stresu vai mēreni ilgu līdz ilgu nelielu stresu, sāpes, ciešanas vai ievainojumu, vai būtisku kaitējumu vispārējam stāvoklim. Piemēri: - ķirurģija ar anestēziju vai attiecīgiem pretsāpju līdzekļiem; - ierīču, piemēram, katetru, telemetrisku raidītāju, minisūkņu implantācija pie vispārējas anestēzijas; - pētījumi ar fizioloģiski nepiemērotu barību ar neārstēta cukura diabēta klīniskām pazīmēm vai simptomiem; - bieža atkārtota asins paraugu ņemšana vai vielu ievadīšana; - trauksmes izraisīšana dzīvnieku modeļos; - akūta toksicitātes pārbaudes, akūtas panesamības pētījumi; devas diapazona noteikšanas pētījumi, hroniskas toksicitātes/kancerogenitātes testi bez letāliem iznākumiem; - lēkmju modeļi, piemēram, epilepsijas pētījumi; - dzīvnieku modeļi vēža pētījumiem bez letāla iznākuma, piemēram, ksenograftu pētījumi; Smaga ‐ 3. smaguma pakāpe Iejaukšanās un manipulācijas ar dzīvniekiem eksperimentālos nolūkos, kuru rezultātā dzīvnieki jūt smagu līdz ļoti smagu stresu vai ir pakļauti mēreni ilgam vai ilgam mērenam stresam, smagām sāpēm, ilgstošām ciešanām vai būtiskam un ilgstošam kaitējumam vispārējam stāvoklim. Piemēri: - baktēriju vai vīrusu infekcijas ar letālu iznākumu; - hroniska reimatoīdā artrīta modeļi; - ģenētiski modificēti dzīvnieki ar letāliem fenotipiem (piemēram, onkogēniem) bez savlaicīgas eksperimenta izbeigšanas; - orgānu (piemēram, nieru, aizkuņģa dziedzera) transplantācija; - smagu neiroloģisku saslimšanu, piemēram, Parkinsona slimības hroniski modeļi;