Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2750(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0133/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0133/2010

Debates :

PV 08/03/2010 - 17
CRE 08/03/2010 - 17

Balsojumi :

PV 10/03/2010 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0056

Pieņemtie teksti
WORD 49k
Trešdiena, 2010. gada 10. marta - Strasbūra Galīgā redakcija
Nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem ‐ efektivitātes nodrošināšana
P7_TA(2010)0056B7-0133/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. marta rezolūcija par nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem ‐ efektivitātes nodrošināšana

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā tā 2009. gada 24. aprīļa rezolūciju par G20 augstākā līmeņa sanāksmi Londonā 2009. gada 2. aprīlī(1) ,

–   ņemot vērā valstu vadītāju paziņojumu, ko sniedza pēc Divdesmit valstu grupas (G20) augstākā līmeņa sanāksmes Pitsburgā 2009. gada 24. un 25. septembrī,

–   ņemot vērā tā 2009. gada 8. oktobra rezolūciju par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24. un 25. septembrī(2) ,

–   ņemot vērā G20 finanšu ministru un centrālo banku pārvaldnieku sanāksmi Sentendrjūsā 2009. gada 7. novembrī,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2009. gada 10. un 11. decembra sanāksmes secinājumus un jo īpaši 15. punktu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso 2009. gada 15. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam,

–   ņemot vērā Zviedrijas finanšu ministra 2010. gada 18. janvāra vēstuli Padomes prezidentūrai par stabilitātes nodevas ieviešanu dalībvalstīs,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīvu 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai(3) ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu traktējumu groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (COM(2007)0747),

–   ņemot vērā 2010. gada 24. februāra mutisko jautājumu Komisijai par nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem ‐ efektivitātes nodrošināšanu (O-0025/2010 – B7-0019/2010),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.   tā kā Parlaments ir atzinīgi vērtējis pēc 2009. gada augstākā līmeņa sanāksmes Pitsburgā G20 līmenī sākto izpētes darbu, lai ieviestu starptautisku sistēmu nodokļu piemērošanai finanšu darījumiem;

B.   tā kā Parlaments ir aicinājis nodrošināt straujāku attīstību, lai panāktu, ka finanšu sektors sniedz taisnīgu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā un izaugsmē, jo ievērojamas izmaksas un finanšu krīzes sekas gulstas uz reālo ekonomiku, nodokļu maksātājiem, patērētājiem, valsts dienestiem un sabiedrību kopumā;

C.   tā kā Eiropadome ir uzsvērusi, cik būtiski ir atjaunot ekonomisko un sociālo saikni starp finanšu iestādēm un sabiedrību, kuru šīs iestādes apkalpo, kā arī nodrošināt, ka sabiedrība laikus gūst labumu un ir aizsargāta no riskiem; tā kā šajā ziņā Eiropadome mudināja SVF savā pārskatā apsvērt visas iespējas, tostarp finanšu darījumu vispārējo nodevu; tā kā šajā ziņā Eiropadome arī aicināja Padomi un Komisiju apzināt pamatprincipus, kas būtu jāievēro, ieviešot jauno vispārējo kārtību;

D.   tā kā atsevišķas dalībvalstis ir aicinājušas piemērot nodokli finanšu darījumiem;

E.   tā kā jaunās regulatīvās iniciatīvas, tādas kā pasākumi pret nodokļu oāzēm, ārpusbilances darījumu izskaušana, prasības vērtspapīru darījumiem un darījumu repozitoriju izmantošana atvasināto instrumentu reģistrēšanai, ir nepārprotami mainījušas politiskās rīcības nostādnes šajā jomā;

F.   tā kā saistībā ar Ekonomikas un monetārās komitejas un nodokļu lietu komisāra 2009. gada 6. oktobra sanāksmē izskatītajiem jautājumiem, un kā to apstiprināja Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso 2009. gada 15. decembra paziņojumā Parlamentam, Komisija pašreiz strādā pie jautājuma par inovatīviem finansēšanas instrumentiem saistībā ar globāliem uzdevumiem, tostarp ar nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem, lai atbilstīgā laikā iesniegtu priekšlikumus;

G.   tā kā SVF pašreiz apkopo sabiedrības viedokļus jautājumā par nodokļu piemērošanu finanšu sektorā, kas ir daļa no prasībām, ko G20 izvirzīja 2009. gada 24. un 25. septembra augstākā līmeņa sanāksmē Pitsburgā;

H.   tā kā nodokļu un nodevu piemērošana finanšu darījumiem dalībvalstīs pastāv dažādos veidos; tā kā šie valstu nodokļi un nodevas parasti attiecas tikai uz darījumiem ar atsevišķiem aktīviem; tā kā Beļģija un Francija ir pieņēmušas tiesību aktus par valūtas darījumu nodokļa piemērošanu valsts mērogā, taču tie stāsies spēkā tikai tad, ja šādus tiesību aktus īstenos ES mērogā;

I.   tā kā atšķirībā no citiem nodokļu veidiem netiešie kapitāla piesaistīšanas nodokļi, tādi kā kapitāla nodoklis, vērtspapīru zīmognodeva un pārstrukturēšanas nodoklis, rada diskrimināciju, nodokļu dubulto uzlikšanu un nevienlīdzību, kas apgrūtina kapitāla brīvu apriti;

J.   tā kā iepriekšējā desmitgadē ievērojami un strauji pieaudzis finanšu darījumu apjoms salīdzinājumā ar preču un pakalpojumu tirdzniecības apjomu, ko cita starpā var izskaidrot ar strauji augošo atvasināto instrumentu tirgu;

K.   tā kā G20 vadītāji ir kolektīvi atbildīgi par krīzes sociālo seku mazināšanu gan savās dalībvalstīs, gan jaunattīstības valstīs, kuras ir smagi cietušas no netiešajām krīzes sekām; tā kā finanšu darījumu nodoklis sekmētu krīzes radīto izmaksu segšanu,

1.   uzskata, ka Eiropas Savienībai jāvienojas par kopēju nostāju starptautisko G20 sanāksmju ietvaros attiecībā uz viedokļiem par to, kādā veidā finanšu sektoram būtu jāsniedz taisnīgs un būtisks ieguldījums, lai atlīdzinātu par reālajai ekonomikai uzlikto slogu, par ko uzskata arī valdības iejaukšanos nolūkā stabilizēt banku sistēmu; uzskata, ka ES paralēli un atbilstīgi G20 darbam ir jāizstrādā patstāvīga stratēģija attiecībā uz iespējamo pasākumu kopumu;

2.   uzskata ‐ nolūkā panākt saskaņotu ES nostāju, pamatojoties uz objektīvu analīzi, ka Komisijai pietiekamu laiku pirms nākamās G20 sanāksmes ir jāizstrādā vispārējā finanšu darījumu nodokļa ietekmes novērtējums, izanalizējot šāda nodokļa uzlikšanas priekšrocības un trūkumus;

3.   mudina Komisiju novērtējumā rūpīgi apsvērt šādus aspektus:

   a) iepriekšējo finanšu darījumu nodokļa piemērošanas pieredzi, jo īpaši saistībā ar nodokļu apiešanas praksi un kapitāla pārvietošanu vai pakalpojumu sniegšanu alternatīvās vietās, sevišķu uzmanību pievēršot šādu nodokļu ietekmei uz privātiem ieguldītājiem un MVU;
   b) priekšrocības un trūkumus, kādi būtu, ja finanšu darījumu nodokli ieviestu tikai Eiropas Savienībā, salīdzinot ar šāda nodokļa ieviešanu globālā mērogā un ņemot vērā pašreizējo situāciju;
   c) būtisku ieņēmumu uzkrāšanas potenciālu, salīdzinot ar citiem nodokļu ieņēmumu avotiem, iekasēšanas izmaksām un ieņēmumu sadali starp valstīm;
   d) to, ka, novērtējot potenciālos finanšu darījumu nodokļu ieņēmumus globālā vai Eiropas mērogā, jāņem vērā dažādie modelēšanas varianti, nosakot darījumu izmaksu pieaugumu visos tirgos, uz kuriem šādas izmaksas varētu attiekties (reglamentēti vērtspapīru darījumi, klātienes darījumi tirdzniecības vietā), un uz uzņēmumu darījumiem (Business to Business (B2B)) un uzņēmumu darījumiem ar patērētāju (Business to Consumers (B2C));
   e) to, ka novērtējumā jāņem vērā arī dažādo iespējamo variantu ietekme uz cenu līmeņiem un stabilitāti īstermiņā un llgtermiņā, kā arī uz finanšu darījumiem un likviditāti;
   f) kā modelēt finanšu darījumu nodokli, lai mazinātu nevēlamo blakus ietekmi, kas parasti saistīta ar netiešajiem nodokļiem kapitāla piesaistīšanas jomā;
   g) cik lielu ieguldījumu finanšu darījumu nodoklis sniegs finanšu tirgu stabilizācijā, novērtējot tā ietekmi uz pārmērīgu tirdzniecību un spekulāciju ar īstermiņa vērtspapīriem un uz pārredzamību;
   h) vai finanšu darījumu nodoklis varētu novērst turpmākās finanšu krīzes, ar nodokli apliekot atsevišķus “nevēlamo” darījumu veidus; šie veidi jānosaka Komisijai;

4.   uzsver, ka ikvienam risinājumam obligāti jānovērš ES konkurētspējas mazināšanās vai traucējumi tādai ilgtspējīgai ieguldīšanai, inovācijai un izaugsmei, kas sniedz labumu reālajai ekonomikai un sabiedrībai;

5.   uzsver, cik būtiski ir ņemt vērā vajadzību banku sektoram piesaistīt noturīgu kapitālu, nodrošinot banku sistēmas spēju finansēt reālās ekonomikas ieguldījumus; un uzsver, ka jānovērš pārmērīga riska uzņemšanās;

6.   aicina Komisiju un Padomi izvērtēt finanšu darījumu nodokļa piemērošanas dažādās iespējas, lai papildinātu ES budžetu;

7.   aicina Komisiju un Padomi izvērtēt, kādā mērā izskatāmos variantus varētu izmantot arī kā inovatīvus finanšu mehānismus, lai sniegtu atbalstu jaunattīstības valstīm saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī, lai finansētu attīstības sadarbību;

8.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0330.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0028.
(3) OV L 46, 21.2.2008., 11. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 30. novembraJuridisks paziņojums