Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. un 349. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (COM(2005)0108), un Parlamenta 2006. gada 18. maija nostāju(1),

–   ņemot vērā 2002. gada 5. septembra rezolūciju par plūdiem Eiropā(2), 2005. gada 8. septembra rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā(3), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par mežu ugunsgrēkiem un plūdiem(4) un 2006. gada 18. maija rezolūcijas par dabas katastrofām (mežu ugunsgrēkiem, sausuma periodiem, plūdiem) ‐ lauksaimniecības aspektiem(5), reģionālās attīstības aspektiem(6) un vides aspektiem(7),

–   ņemot vērā Balto grāmatu “Adaptācija klimata pārmaiņām ‐ iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM(2009)0147) un Komisijas paziņojumu “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” (COM(2009)0082),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. februāra paziņojumu par lielo dabas katastrofu Madeiras autonomajā apgabalā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.   tā kā 2010. gada 20. februārī Madeirā notika liela dabas katastrofa, kura izpaudās kā pārmērīgas un nepieredzēti spēcīgas lietusgāzes, stipras vēja brāzmas un augsti jūras viļņi un kuras dēļ Madeirā gājuši bojā vismaz 42 cilvēki, vairāki cilvēki pazuduši, simtiem cilvēku palikuši bez pajumtes un desmitiem cilvēku ievainoti;

B.   tā kā 2010. gada 27. un 28. februārī Rietumfrancijā, jo īpaši Puatū-Šarantā, Luāras reģionā un Bretaņā, plosījās spēcīga un ārkārtīgi postoša vētra “Ksintija”, kuras dēļ bojā gājuši aptuveni 60 cilvēki, vairāki cilvēki pazuduši un tūkstošiem cilvēku palikuši bez pajumtes;

C.   tā kā vairākas meteoroloģiskas parādības, jo īpaši vētra “Ksintija”, ir skārušas arī dažādus Spānijas reģionus, jo īpaši Kanāriju salas un Andalūzija, kā arī Beļģiju, Vāciju, Nīderlandi un Portugāli un ir izraisījušas vairāku cilvēku bojāeju un lielus materiālos zaudējumus;

D.   tā kā šī dabas katastrofa ir nodarījusi lielas ciešanas upuru ģimenes locekļiem un tajā cietušajiem iedzīvotājiem;

E.   tā kā katastrofa nodarīja vērienīgus postījumus, ievērojami bojājot ne tikai valsts infrastruktūru, tostarp ceļus, ostas, ūdensapgādi, elektroapgādi, kanalizācijas un telesakaru sistēmas, bet arī dzīvojamās ēkas, komerciestādes, rūpnieciskās apbūves un lauksaimniecības zemi, un ir arī nodarīts kaitējums dabas un kultūrvēsturiskajam mantojumam; tā kā jo īpaši ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bojājumi var apdraudēt sabiedrības veselību;

F.   tā kā pašreiz katastrofas seku dēļ cilvēki nevar atsākt normālu ikdienas dzīvi un šķiet, ka katastrofai būs ilgstoša ietekme uz ekonomiku un sociālo jomu;

G.   tā kā ir nepieciešams sakopt un atjaunot katastrofas izpostītos rajonus, atveseļot to ražošanas potenciālu un kompensēt katastrofas radītās sociālās izmaksas;

H.   tā kā pēdējos gados ir kļuvis skaidrs, ka, visticamāk, arvien biežāk būs jāsaskaras ar problēmām, ko rada plūdi, vētras un citas ekstremālas dabas parādības; tā kā ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām ir svarīgs arī tādēļ, lai novērstu katastrofas;

I.   tā kā dabas katastrofas izraisa ekonomiskas un sociālas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē reģiona tautsaimniecību, ražošanu, akvakultūru audzēšanu, tūrismu, vidi un bioloģisko daudzveidību,

1.   pauž visdziļāko līdzjūtību un solidarizējas ar izpostītajiem reģioniem, pauž nožēlu par šo dabas katastrofu izraisītajām smagajām sekām tautsaimniecībā un jo īpaši izsaka līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm;

2.   apliecina cieņu meklēšanas un glābšanas komandām, kas strādājušas bez pārtraukuma, lai glābtu cilvēkus un mazinātu tiem nodarīto kaitējumu un materiālos zaudējumus;

3.   aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt tos, kurus skar šīs katastrofas ekonomiskās un sociālās sekas;

4.   uzskata, ka valsts, reģionālām un vietējām iestādēm būtu jāpievēršas jautājumam par efektīviem preventīviem darbības plāniem un jāvelta vairāk uzmanības piemērotiem tiesību aktiem un praksei, kas saistīta ar apmežošanas programmām, zemes izmantojumu, ūdens apsaimniekošanu un efektīvu riska pārvaldību, tostarp attiecībā uz piejūras pilsētu apbūvi un aizsprostu celtniecību, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības jomās;

5.   aicina Komisiju nekavējoties, tiklīdz attiecīgo valstu valdības būs iesniegušas pienācīgus pieprasījumus, īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk un elastīgāk nodrošinātu Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļus iespējami lielākā apjomā;

6.   aicina Komisiju ņemt vērā atsevišķu katastrofās cietušo reģionu īpatnības, jo īpaši salu un attālo reģionu vārīgumu, lai pēc iespējas labāk sniegtu palīdzību katastrofā cietušajiem;

7.   prasa, lai Komisija ne tikai nodrošinātu Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļus, bet arī būtu atvērta un elastīga sarunās ar attiecīgajām iestādēm par reģionālo operatīvo programmu “Intervir+” (ERAF) un “Rumos” (ESF) un tām līdzvērtīgo Francijas programmu, kā arī Kohēzijas fonda finansētajā tematiskajā teritoriālās veicināšanas operatīvajā programmā ietvertās sadaļas par Madeiru pārskatīšanu; aicina Komisiju iespējami drīz turpināt pārskatīt un analizēt iespēju 2010. gadā palielināt Kopienas līdzfinansējuma likmi īpašiem projektiem saskaņā ar attiecīgām darbības programmām un atbilstoši noteikumiem un maksimālajām summām, kas noteiktas vispārējā regulā par struktūrfondiem laika posmā no 2007. līdz 2011. gadam (Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006), nepārskatot ikgadējo finansējumu, kas piešķirts attiecīgajām dalībvalstīm;

8.   atgādina, ka jaunā regula par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kuras pamatā ir Komisijas priekšlikums (COM(2005)0108), ir obligāta, lai elastīgāk un iedarbīgāk risinātu dabas katastrofu izraisītās problēmas; kritizē to, ka Padome bloķēja šo dokumentu, lai gan Parlaments bija pieņēmis savu nostāju ar pārliecinošu balsu vairākumu pirmajā lasījumā 2006. gada maijā; prasa Spānijas prezidentūrai un Komisijai nekavējoties rast risinājumu, lai atsāktu regulas pārskatīšanu ar mērķi izveidot stingrāku un elastīgāku instrumentu, ar kuru efektīvi varētu risināt jaunās klimata pārmaiņu radītās problēmas;

9.   aicina dalībvalstis un katastrofas skartos reģionus sagatavot ilgtspējīgus izpostīto teritoriju atjaunošanas un atveseļošanas plānus; aicina dalībvalstis apsvērt nepieciešamību pēc ilgtermiņa ieguldījuma darbības plānos, lai novērstu šādas katastrofas un mazinātu kaitējumu;

10.   aicina dalībvalstis, īstenojot integrētu pieeju visās katastrofas skartajās teritorijās, pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, ievērojot spēkā esošos tiesību aktus;

11.   uzstāj, ka Baltajā grāmatā par klimata pārmaiņām ietvertie ieteikumi ir jāpārvērš konkrētos pasākumos un ir jārīkojas, lai nodrošinātu, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā kļūst par realitāti;

12.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un Madeiras autonomā apgabala valdībai.

(1) OV C 297 E, 7.12.2006., 331. lpp. (2) OV C 272 E, 13.11.2003., 471. lpp. (3) OV C 193 E, 17.8.2006., 322. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0349. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0222. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0223. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0224.