Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu – I sējums (SEC(2009)1089 – C7-0173/2009)(2),

–   ņemot vērā 2008. finanšu gada pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments(3),

–   ņemot vērā iekšējā revidenta 2008. gada pārskatu,

–   ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2008. finanšu gada budžeta izpildi, kuram pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes(4),

–   ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību(5), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

–   ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 275. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(6), un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

–   ņemot vērā 13. pantu iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(7),

–   ņemot vērā Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Kopienas iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu,

–   ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par 2008. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm (II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa) un Eiropas Parlamenta tāmes provizorisko projektu (I iedaļa) 2008. gada budžeta procedūrai(8),

–   ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0095/2010),

A.   tā kā “pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti viņu maksātie nodokļi un kā politiskās iestādes īsteno tām uzticētās pilnvaras”(9);

B.   tā kā pilnvaru līdzsvara princips ir būtiski svarīgs iestādēs ar decentralizētu finanšu pārvaldību un tā kā šī principa ievērošana jānodrošina, pienācīgi attīstot centralizētu atbildību par iekšējās kontroles pamatsistēmas un vadības struktūras sistēmisko atbilstību;

C.   tā kā efektīvas un jēgpilnas pārskatatbildības (pienākuma paskaidrot, kā ir izlietoti publiskie līdzekļi) priekšnoteikums ir atbilstīgas un objektīvas informācijas pieejamība ES pilsoņiem,

1.   sniedz Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2008. finanšu gada budžeta izpildi;

2.   izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.   uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 71, 14.3.2008. (2) OV C 273, 13.11.2009., 1. lpp. (3) OV C 127, 5.6.2009., 1. lpp. (4) OV C 269, 10.11.2009., 1. lpp. (5) OV C 273, 13.11.2009., 122. lpp. (6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (7) PE 349.540/Bur/ann/def. (8) OV C 27 E, 31.1.2008., 225. lpp. (9) Eiropas pārredzamības iniciatīva: http://ec.europa.eu/commission_barroso/kallas/work/eu_transparency/index_en.htm

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu – I sējums (SEC(2009)1089 – C7-0173/2009)(2),

–   ņemot vērā 2008. finanšu gada pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments(3),

–   ņemot vērā iekšējā revidenta 2008. gada pārskatu,

–   ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2008. finanšu gada budžeta izpildi, kuram pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes(4),

–   ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību(5), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

–   ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 275. pantu, Līguma par ES darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(6), un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

–   ņemot vērā 13. pantu iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(7),

–   ņemot vērā Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Kopienas iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu,

–   ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par 2008. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm (II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa) un Eiropas Parlamenta tāmes provizorisko projektu (I iedaļa) 2008. gada budžeta procedūrai(8),

–   ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0095/2010),

A.   tā kā “pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti viņu maksātie nodokļi un kā politiskās iestādes īsteno tām uzticētās pilnvaras”(9);

B.   tā kā pilnvaru līdzsvara princips ir būtiski svarīgs iestādēs ar decentralizētu finanšu pārvaldību un tā kā šī principa ievērošana jānodrošina, pienācīgi attīstot centralizētu atbildību par iekšējās kontroles pamatsistēmas un vadības struktūras sistēmisko atbilstību;

C.   tā kā efektīvas un jēgpilnas pārskatatbildības (pienākuma paskaidrot, kā ir izlietoti publiskie līdzekļi) priekšnoteikums ir atbilstīgas un objektīvas informācijas pieejamība ES pilsoņiem;

D.   tā kā, ievērojot parasto procedūru, Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa un Budžeta kontroles komitejā par saņemtajām atbildēm notika diskusijas, kurās piedalījās par budžetu atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks un ģenerālsekretārs;

Riska pārvaldība un korporatīvā vadība Parlamentā

1.   ar gandarījumu konstatē, ka ziņojumiem par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi ārkārtīgi liela nozīme un ka to rezultātā ir notikusi ļoti pozitīva Parlamenta finanšu pārvaldības attīstība, piemēram, ir izveidots Deputātu nolikums un noteikumi attiecībā uz deputātu palīgiem, kā arī uzsākts vides vadības un audita sistēmas process; pauž apņēmību aizvien veicināt šo attīstību, lai sasniegtu izcilību publisko finanšu pārvaldībā;

2.   norāda, ka vispārējais jēdziens “korporatīvā vadība” nozīmē procesu, paradumu, pamatnostādņu un noteikumu kopumu, kas ietekmē uzņēmuma vai iestādes vadības, administrācijas un kontroles veidu ar mērķi samazināt izmaksas un uzlabot rezultātus;

3.   atgādina, ka 2009. gada 12. martā tika publicēts Budžeta jautājumu politikas departamenta ziņojuma projekts par budžeta izpildes parlamentāro kontroli un tajā Parlamentam tika ieteikts pieņemt paraugprakses kopumu;

4.   uzsver, ka labas korporatīvās vadības galvenie elementi ir pārredzamība un atklātība, atbildīgums un pārskatatbildība no to personu puses, kam attiecīgajā organizācijā uzticēta korporatīvā vadība;

5.   definē pārskatatbildību kā atbildības atzīšanu un uzņemšanos par pasākumiem, lēmumiem un pamatnostādnēm, kā arī pienākumu sniegt ziņojumus par tādējādi izraisītajām sekām, izskaidrot tās un uzņemties atbildību par tām;

6.   norāda, ka Parlaments ir sarežģīta organizācija, kurā robeža starp politiskiem un administratīviem lēmumiem ne vienmēr ir skaidri novelkama, jo iestādes vadības struktūra ir daudzslāņaina;

7.   uzskata, ka efektīva un lietderīga korporatīvās vadības sistēma prasa pievērst pienācīgu uzmanību vadības uzdevumiem; uzskata, ka ģenerāldirektori un nodaļu vadītāji būtu jāizraugās, ņemot vērā vienādu iespēju jautājumus un ģeogrāfisko līdzsvaru, viņu kvalifikāciju, pieredzi un vadītprasmi;

8.   uzskata ‐ lai uzlabotu pārskatatbildību, kā arī lai aizsargātu politisko vadību un administratīvos vadītājus pret finanšu un cita veida riskiem, ir vajadzīgas sarežģītākas iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas;

9.   tādēļ aicina kompetentos dienestus pārskatīt un nepieciešamības gadījumā padarīt stingrākus obligātos iekšējās kontroles standartus, lai ņemtu vērā gūto pieredzi un sekotu līdzi attīstībai risku pārvaldības un korporatīvās vadības jomā; atgādina, ka apstiprinājumus sniedzošajiem dienestiem ir pienākums ievērot standartus, izstrādājot iekšējās kontroles sistēmas un īstenošanas pasākumus; aicina kompetentos dienestus lūgt Budžeta kontroles komitejas atzinumu, pirms pārskatītie obligātie iekšējās kontroles standarti tiek nosūtīti Prezidijam izskatīšanai un apstiprināšanai;

10.   norāda uz šādiem ģenerālsekretāra 2008.–2009. gada mērķiem:

11.   atgādina, ka Parlamenta finanšu līdzekļi ir nodokļu maksātāju nauda un ka visām iestādēm, kuras izmanto publiskus līdzekļus, ir pienākums paskaidrot, kā šie līdzekļi tikuši izlietoti, kā arī sniegt izsmeļošu, objektīvu un atbilstīgu informāciju par to, cik lielā mērā šie līdzekļi izmantoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības (efektivitātes, rezultativitātes un saimnieciskuma) un pārredzamības principiem;

12.   atgādina, ka attiecībā uz visiem piešķīrumiem jāpiemēro pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes princips, jo īpaši Finanšu regulas 109. panta 1. punkts un 110. panta 2. punkts, kā arī Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002(10) (īstenošanas noteikumi) 169. pants; uzsver, ka šī prasība attiecas uz visiem Eiropas Savienības līdzekļu saņēmējiem, tostarp Parlamenta darbiniekiem un viņu radiniekiem, kas saņem subsīdijas privātām ekskursijām (slēpošanas vai citiem līdzīgiem pasākumiem); lūdz administrācijai uzraudzīt šādu maksājumu pārbaudi;

Reputācijas apdraudējumi

13.   uzsver, ka atsevišķi reputācijas apdraudējumi ir daudz bīstamāki par finanšu riskiem, un aicina ģenerālsekretāru kopā ar kredītrīkotājiem pilnībā novērtēt Parlamenta riska profilu;

14.   atzinīgi vērtē 2010. gada 24. februārī izveidoto riska pārvaldītāja amatu un lūdz amatā ieceltajam riska pārvaldītājam iespējami drīzāk iepazīstināt kompetentās komitejas ar riska pārvaldības koncepciju un turpmāko stratēģiju;

15.   norāda, ka īpaši iecelta konkrēta riska pārvaldītāja loma un uzdevums būtu palīdzēt kredītrīkotājiem risku pārvaldībā, sniedzot konsultācijas un veicot koordinēšanu;

16.   uzsver, ka riska pārvaldītāja neatkarība, loma un darbība ir svarīga; norāda, ka riska pārvaldītājs būs tieši piesaistīts ģenerālsekretāra birojam, un piekrīt šādai izvēlei;

17.   aicina ģenerālsekretāru, īstenojot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, nosūtīt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai gada pārskatu par riska pārvaldītāja darbību;

18.   uzsver, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir paplašinājusi Parlamenta pilnvaras, kā arī deputātu un viņu palīgdarbinieku darba apjomu; uzskata, ka darba apstākļiem visās darba vietās pienācīgi jāatspoguļo augošās vajadzības pēc darbiniekiem un materiāliem;

19.   šajā sakarībā atgādina konstatējumus attiecībā uz remontdarbiem azbesta likvidēšanai un lūdz ģenerālsekretāram ziņot par šo darbu gaitu un finansiālo situāciju, kā arī par iespējamo vajadzību veikt turpmākus koriģējošus pasākumus;

20.   vērš uzmanību uz to, ka Strasbūras remontdarbu izmaksas, ņemot vērā 2008. gada 7. augustā notikušo negadījumu, nebūtu jāsedz ES nodokļu maksātājiem;

21.   ierosina aptaujas anketu par ēkām un saņemtās atbildes izsniegt vienlaikus Budžeta kontroles komitejai un Budžeta komitejai;

22.   uzsver, ka Parlamenta TV tās nelielās skatītāju auditorijas dēļ ir niecīga pievienotā vērtība; uzskata, ka ir jāpārskata ne vien Parlamenta TV finansēšana, bet arī viss projekts kopumā;

Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra

23.   uzsver, ka parlamentārā un publiskā procesa, kura rezultātā Parlaments pats apstiprina sava budžeta izpildi, pievienotā vērtība ir papildu iespēja publiski veikt iestādes finanšu pārvaldības kritisku izvērtējumu un tādējādi palīdzēt ES pilsoņiem izprast Parlamenta īpašo uzbūvi, vadības struktūru un darba metodes;

24.   vērš uzmanību uz to, ka jāturpina samazināt risku, kas saistīts ar Parlamenta finanšu pārvaldību, kurā pat nebūtiski trūkumi var ievērojami kaitēt Parlamenta reputācijai un aizēnot tā vispārējos politiskos sasniegumus, un atgādina, ka Parlamenta deputāti un darbinieki ir personiski atbildīgi par Parlamenta pareizu finanšu pārvaldību;

25.   uzsver, ka kritisks izvērtējums ir vajadzīgs, lai no Parlamenta finanšu pārvaldniekiem varētu prasīt pilnu atbildību, jo tikai pilnīga un neierobežota pārredzamība nodrošina ES pilsoņiem ieskatu Parlamenta finanšu pārvaldībā un nodokļu maksātāju naudas izlietojumā;

Budžeta kontroles komitejas darbība

26.   uzsver, ka Parlaments kā iestāde ir dziļi ieinteresēts nodrošināt savas finanšu pārvaldības pilnīgu pārredzamību; tādēļ cer, ka Budžeta kontroles komiteja pilnībā īstenos savu īpašo un svarīgo parlamentāro lomu, skaidri norādot lietas, kuras būtu jāuzlabo, līdzīgi kā tā rīkojas attiecībā uz citām iestādēm;

27.   apliecina izpratni par to, ka sarežģītu lēmumu pieņemšanas un pārvaldības struktūru un procedūru objektīva, profesionāla un visaptveroša analīze prasa daudz pūļu un ir laikietilpīga, un ierosina ievērojami paplašināt Budžeta kontroles komitejas sekretariāta amatu sarakstu, lai šī komiteja spētu labāk veikt savus aizvien grūtākos uzdevumus;

28.   uzsver, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. panta jaunais formulējums (ieviests ar Lisabonas līgumu) paredz Parlamentam grūtus uzdevumus kontroles jomā;

29.   uzsver ‐ piešķirot papildu resursus komiteju sekretariātiem, nevar ņemt vērā tikai kvantitatīvus parametrus, un aicina ģenerālsekretāru iekļaut labi definētus kvalitatīvus parametrus;

30.   uzsver arī to, ka Parlamenta tradicionāli veiktās darbības, piemēram, publisko līdzekļu izlietojuma kritiski izvērtējumi, ir pilnībā jāintegrē Parlamenta pamatdarbībā visos līmeņos;

Administratīvo procesu uzlabošana

31.   norāda uz tradīciju, saskaņā ar kuru Budžeta kontroles komiteja ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu prasa administrācijai sniegt informāciju par dažādiem jautājumiem; ierosina šos ziņojumus sūtīt tieši Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam un publicēt komitejas mājaslapā (komitejas locekļu, kā arī ES pilsoņu zināšanai), tiklīdz priekšsēdētājs ir tos saņēmis;

32.   a atzinīgi vērtētu ģenerālsekretāra līdzdalību sanāksmē, ko kompetentā komiteja katru gadu rīko septembrī viedokļu apmaiņai par atbildēm, kuras administrācija sniegusi saistībā ar rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu ietvertajām prasībām;

Eiropas Parlamenta pārskatu izklāsts

33.   konstatē, ka Parlamenta 2008. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

34.   norāda, ka no 2008. gada apropriācijām veikto maksājumu kopsumma, tostarp šo apropriāciju automātiskie un neautomātiskie pārnesumi uz 2009. gadu, atbilst 94 % no 2008. gada kopējām apropriācijām;

35.   norāda, ka Eiropas Savienības 2008. gada budžeta kopējais apjoms saistību apropriācijās bija EUR 129 150 miljoni, no kuriem Parlamenta budžets ‐ EUR 1453 miljoni; norāda arī to, ka šī summa ir tikai nedaudz vairāk kā 1 % no Eiropas Savienības budžeta un 19,48 % no EUR 7284 miljoniem, kas paredzēti Eiropas Savienības iestāžu administratīvajiem izdevumiem;

Īstermiņa debitoru parādi

36.   norāda, ka 2010. gada sākumā Beļģijas valdība atmaksāja Parlamentam EUR 85 896 389; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi informēt Budžeta kontroles komiteju par šo līdzekļu plānoto izlietojumu;

Publiskais iepirkums

37.   norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests 2004. un 2005. gadā veica visaptverošu revīziju par publiskā iepirkuma procesa pārvaldību un kontroli Parlamentā un ka 2006. gada 31. martā pieņemtajā galīgajā ziņojumā bija ietverti 144 īpaši pasākumi, kas jāīsteno līdz 2008. gada 31. martam;

38.   atzinīgi vērtē to, ka Iekšējās revīzijas dienests 2008. gadā sāka virkni jaunu revīziju, lai izvērtētu, cik lielā mērā ir īstenoti minētie 144 īpašie pasākumi, un norāda, ka šīs jaunās revīzijas 2009. gada beigās vēl nebija pabeigtas;

39.   vērš uzmanību uz to, ka publiskais iepirkums, kurā saskaras valsts un privātais sektors, ir paaugstināta riska joma, kam pastāvīgi jāpievērš rūpīga uzmanība;

40.   atgādina, ka visos iepirkuma procesa posmos ‐ sākotnējā vajadzību novērtējumā, uzaicinājuma uz konkursu sagatavošanā, konkursa nolikuma un specifikāciju izstrādē, kontaktos ar pretendentiem, konkursa piedāvājumu atvēršanā, konkursa piedāvājumu izvērtēšanā, lēmumā par piešķiršanu, līgumu slēgšanā ‐ sarežģītas tiesiskās vides un faktisko vajadzību dēļ pastāv būtiski apdraudējumi iepriekš minēto mērķu sasniegšanai;

41.   aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka tiek turpināta īpašā apmācība iepirkuma jomā un ka to apmeklē visi ar iepirkuma jautājumiem strādājošie darbinieki, ka Parlamenta profesionālo prasmju sarakstā iepirkumu rīkošana tiek atzīta par specializētu uzdevumu, ko var veikt tikai štata darbinieki, un ka darbu ar iepirkumu uzskata par “jutīgu amata vietu”, uz kuru attiecas atbilstīgi rotācijas un/vai kontroles pasākumi;

Finanšu regulas reforma

42.   aicina ģenerālsekretāru aktīvi iesaistīties gaidāmajā reizi trijos gados notiekošajā Finanšu regulas pārskatīšanā, sniedzot administratīvus norādījumus par jomām, kurās nepieciešamas reformas;

Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem

43.   norāda, ka centrālie dienesti, pamatojoties uz apstiprinājumu sniedzošo nodaļu sniegto informāciju, sagatavo budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu(11) par 2008. gadā piešķirtajiem līgumiem, kā arī visu 2007. un 2008. gadā piešķirto līgumu sadalījumu, kas norādīts turpmāk:

44.   norāda, ka 2007. un 2008. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:

45.   norāda, ka no 2008. gadā piešķirtajiem kopumā 358 līgumiem 140 līgumi EUR 485,2 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot atklātu vai ierobežotu procedūru, un 218 līgumi EUR 197 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot pārrunu procedūru;

Ārkārtas pārrunu procedūra

46.   īpaši norāda uz 2008. gadā ievērojami pieaugušo ārkārtas pārrunu procedūru skaitu, kas redzams tabulā ietvertajā sadalījumā:

47.   norāda, ka sešu deleģēto kredītrīkotāju gadījumā ārkārtas pārrunu procedūru daļa pieauga gan skaita, gan īpatsvara ziņā;

Īstenošanas noteikumu(12) 54. pants

48.   atgādina, ka īstenošanas noteikumu 54. pantā noteikts: 'Ja sarunu procedūru īpatsvars attiecībā pret līgumu skaitu, kurus piešķīris viens un tas pats deleģētais kredītrīkotājs, ievērojami palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vai ja šis īpatsvars ir izteikti augstāks nekā fiksēts vidēji iestādē, atbildīgais kredītrīkotājs par to ziņo iestādei, norādot, kādi pasākumi veikti, lai mainītu šo tendenci“;

49.   uzskata, ka 2007./2008. gada laikā fiksētais pieaugums noteikti uzliek deleģētajiem kredītrīkotājiem pienākumu veikt pasākumus, lai mainītu šo tendenci; aicina ģenerālsekretāru ziņot Budžeta kontroles komitejai par pasākumiem, kas veikti līdz 2010. gada 1. septembrim;

50.   lai būtu iespējams rūpīgāk uzraudzīt to, kā iestāde izmanto ārkārtas pārrunu procedūru (īstenošanas noteikumu 126. un 127. pants), aicina kredītrīkotājus par 2009. gadu un turpmākajiem gadiem iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei vairāk informācijas, iekļaujot gada darbības pārskatā pielikumu, kurā skaidri norādīts turpmāk minētais:

51.   turklāt aicina centrālo finanšu nodaļu jaunajā pielikumā sniedzamo informāciju iekļaut “Gada pārskatā par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem”;

Vadības apliecinājumi Parlamentā

52.   atgādina, ka iekšējo noteikumu par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi 8. panta 9.–11. punktā noteikts, ka ģenerālsekretārs sniedz deklarāciju, kurā viņš kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs apliecina, vai Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un vai ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

53.   atgādina arī to, ka galvenais deleģētais kredītrīkotāja deklarācija pamatojas uz deklarācijām, kuras snieguši ģenerāldirektori kā deleģētie kredītrīkotāji;

54.   norāda, ka iepriekšējais ģenerālsekretārs savā 2009. gada 4. marta deklarācijā:(13)

55.   turklāt atzīmē, ka galvenais deleģētais kredītrīkotājs arī norādīja, ka “deklarācijas pamatā ir viņa viedoklis, saņemtie iekšējās revīzijas ziņojumi, viņa vārdā un pēc viņa rīkojuma veikti finanšu pārvaldības centrāli uzraudzības un atbalsta pasākumi, kā arī visa viņa rīcībā esošā informācija”;

Finanšu regulas(14) 60. panta 4. un 7. punkts

56.   norāda, ka Finanšu regulas 60. panta 4. punktā prasīts, lai katrs deleģētais kredītrīkotājs “izveido [..] iekšējo vadību un kontroles procedūras, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai [..]”, un ka Finanšu regulas 60. panta 7. punkta otrajā daļā prasīts, lai šī finanšu pārvaldībā iesaistītā amatpersona ziņo par sistēmu, ko tā ieviesusi, efektivitāti un rezultativitāti;

Ne visu gada darbības pārskatu atbilstība Finanšu regulai

57.   turklāt norāda, ka tikai daži ģenerāldirektori ir norādījuši riskus, kas saistīti ar viņu veiktajām darbībām, vai ziņojuši par savu iekšējās kontroles sistēmu darbību (atbilde uz 4.2.1. jautājumu), lai gan Finanšu regulas 60. panta 7. punkta otrajā daļā skaidri noteikts, ka kredītrīkotāji gada darbības pārskatā informē par “iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un rezultativitāti”;

Ziņojumu sniegšanas prasības pārāk vājas?

58.   norāda, ka neveiksmi, bez šaubām, noteica tas, ka 2008. gada darbības pārskatu sagatavošanas instrukcijas deva deleģētajiem kredītrīkotājiem lielāku rīcības brīvību, izvēloties pārskata sagatavošanas veidu, it īpaši attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām (atbilde uz 4.2. jautājumu); tomēr ar gandarījumu norāda, ka 2009. gada pārskatiem paredzētās instrukcijas šajā ziņā bija stingrākas, un sagaida, ka visi ģenerāldirektori tās ievēros;

59.   atgādina, ka iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt pareizus izdevumus atbilstīgi finanšu regulējumā noteiktajām prasībām;

60.   uzsver, ka jebkurā finanšu pārvaldības sistēmā saistībā ar izdevumu apstiprināšanu ir jānodrošina pienācīgas pārbaudes un pilnvaru līdzsvars;

61.   tādēļ aicina ģenerālsekretāru pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par konkrētiem pasākumiem (un to īstenošanas termiņiem), ko viņš ir veicis vai veiks, lai pastiprinātu iekšējās kontroles sistēmu un it īpaši lai:

Revīzijas palātas gada pārskats par 2008. finanšu gadu
Algām piemērojamais reizināšanas koeficients

62.   norāda, ka Parlaments un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja līdzīgi kā iepriekšējos gados turpina piemērot Civildienesta noteikumus par reizināšanas koeficientu, kamēr Tiesa nav pieņēmusi galīgo lēmumu lietās, ko šajā jautājumā iesnieguši to darbinieki;

Komandējumos radušos izmitināšanas izmaksu atlīdzināšana

63.   norāda, ka kopš 2004. finanšu gada Revīzijas palāta ir aicinājusi Parlamentu nodrošināt, lai komandējumos radušās izmitināšanas izmaksas atlīdzinātu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem; atzīst Personāla ģenerāldirektorāta centienus vienkāršot un racionalizēt komandējumu pārvaldību;

64.   pieņem zināšanai administrācijas atbildi un vērš uzmanību uz to, ka tiesisko regulējumu nevar mainīt budžeta iemeslu dēļ; uzskata, ka šim jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība Civildienesta noteikumu gaidāmajā pārskatīšanā;

65.   cer, ka galvenie lēmumu pieņēmēji šajā jomā, proti, Prezidijs, ģenerālsekretārs un Personāla ģenerāldirektorāta vadītājs, pēc lēmuma pieņemšanas iespējami drīzāk veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Parlamenta iekšējo noteikumu un procedūru attiecībā uz komandējumiem pilnīgu un konsekventu atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam un Civildienesta noteikumiem;

Piemaksas par palīdzību deputātiem

66.   pieņem zināšanai un pauž gandarījumu par ievērojamo darbu, ko dienesti veikuši, lai noteiktā kārtībā noformētu 2004.–2008. gadā izmaksātos parlamentārās palīdzības izdevumus;

67.   aicina ģenerālsekretāru, Personāla ģenerāldirektorāta vadītāju un Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāta vadītāju novērtēt jauno videokonferenču tehnoloģiju izmantošanas iespējas, lai tādējādi samazinātu komandējumu skaitu; jo īpaši norāda uz iespēju izmantot atklātā pirmkoda programmatūru, kas nodrošinātu drošu un lētu videokonferenču rīkošanu;

68.   norāda arī to, ka no jaunā sistēmas, kas sāka darboties 2009. gada 14. jūlijā, tiek sagaidīts, ka tā nodrošinās attiecīgo noteikumu un principu pienācīgu ievērošanu un vislabāk garantēs parlamentārās palīdzības piemaksas pārredzamību, likumību un pareizu finanšu pārvaldību;

Deputāti kā publiskas personas

69.   atbalsta nodokļu maksātāju tiesības pārbaudīt, kā deputāti kā publiskas personas izmanto viņu līdzekļus, un aicina deputātus Eiropas publisko līdzekļu lietojumā īpašu uzmanību pievērst sabiedrības interesēm;

70.   ņemot vērā ievērojamo reputācijas apdraudējumu šajā politikas jomā, aicina gan iekšējo revidentu, gan Revīzijas palātu cieši sekot līdzi jaunās pamatsistēmas darbībai un efektivitātei, kā arī norādīt visus trūkumus un/vai iespējamas uzlabot sabiedrības piekļuvi informācijai par deputātiem veiktajiem maksājumiem, tostarp palīdzībai paredzētajiem izdevumiem;

Deputātu papildu pensiju shēma

71.   atgādina Revīzijas palātas 2006. un 2007. gada pārskatos iekļautās piezīmes par to, ka jāpieņem skaidri noteikumi, kuros būtu definēti Parlamenta un fonda dalībnieku pienākumi un atbildība līdzekļu nepietiekamības gadījumā; aicina ģenerālsekretāru līdz 2010. gada 31. decembrim izvirzīt priekšlikumu šā jautājuma risināšanai, vienlaikus ņemot vērā arī plenārsēdes lēmumu par to, ka līdzekļu nepietiekamības gadījumā nedrīkst izmantot papildu līdzekļus no nodokļu ieņēmumiem;

72.   norāda, ka 2008. gada 31. decembrī fondā bija aktuārdeficīts EUR 121 844 000 apmērā un ka tajā pašā datumā fonds aplēsa, ka fonda dalībniekiem ir jāizmaksā EUR 276 984 000 (Revīzijas palātas 2008. gada pārskata 11.2. pielikums);

73.   norāda, ka Parlamenta saistības ir atspoguļotas finanšu pārskatos par periodu līdz 2008. gada 31. decembrim;

74.   norāda uz neatkarīgā revidenta ziņojumā minēto, proti, ka pensijām un līdzīgām saistībām paredzētie līdzekļi ir aprēķināti, pieņemot, ka ieguldījumu ienesīgums būs 6,5 % gadā, taču to nav iespējams sasniegt;

75.   uzsver, ka ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem vadības struktūras, proti, priekšsēdētājs, Prezidijs, kvestori un Priekšsēdētāju konference;

76.   aicina Prezidiju apsvērt iespēju Budžeta komitejas sniegto informāciju par lēmumiem, kas būtiski ietekmē budžetu, daudz operatīvāk nodot Budžeta kontroles komitejai, lai labāk apmierinātu budžeta izpildes apstiprinātājiestādes un Eiropas nodokļu maksātāju vajadzību pēc informācijas;

77.   uzskata, ka Prezidijs kā Parlamenta struktūrvienība, kas atbildīga par finanšu un administratīviem lēmumiem, kuri skar deputātus un iestādes darbību, ir īpaši atbildīgs par demokrātiskas pārskatatbildības veicināšanu;

78.   uzskata, ka budžeta grozījumu priekšlikumi, kas attiecas tikai uz faktisko finanšu gadu, nav pietiekams pārvaldības instruments, un aicina Prezidiju iesniegt svarīgāko finansiālo lēmumu ietekmes piecu gadu tāmi;

79.   vērš uzmanību uz to, ka pārskatatbildība politikā un publiskā sektora iestāžu reputācijas apdraudējumu pārvaldība ir jautājumi, kurus nevar un nedrīkst skatīt tikai juridisko seku kontekstā;

Parlamenta iekšējā revidenta ziņojumi

80.   norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests kopš izveides brīža ir daļa no Finanšu ģenerāldirektorāta, kas saņem aptuveni 30 % iestādes budžeta, un atzinīgi vērtē to, ka tagad, kopš 2009. gada 1. septembra, Iekšējās revīzijas dienests ar ģenerālsekretāra lēmumu ir tieši piesaistīts ģenerālsekretāram, jo šāds lēmums veicinās gan iekšējās revīzijas efektivitāti, gan tās neatkarīgo un objektīvo lomu revidējamo struktūrvienību skatījumā;

81.   uzsver, ka iepriekšējā vieta struktūrshēmā netraucēja Iekšējās revīzijas dienestam veikt savus pienākumus atbilstoši profesionālajām un tiesību aktos noteiktajām prasībām; atzinīgi vērtē tā jauno novietojumu un cer, ka tas uzlabos būtiskas informācijas par riskiem saņemšanu no ģenerālsekretāra un tādējādi atvieglos iekšējā revidenta uzdevumu sniegt Parlamentam konsultācijas par risku novēršanu;

Iekšējās kontroles pamatsistēmas revīzija

82.   ar gandarījumu norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests par prioritāti uzskata uzraudzību un konsultēšanu saistībā ar iekšējās kontroles tās jaunās decentralizētās sistēmas īstenošanu, ko ieviesa ar Finanšu regulu, kura stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī;

83.   norāda arī to, ka 2003. un 2004. gadā veiktās iekšējās kontroles sistēmas sākotnējās pārskatīšanas rezultātā tika sagatavoti 14 revīzijas ziņojumi, kas attiecās uz visām nodaļām un centrālajiem dienestiem un ietvēra 452 pasākumus, par kuriem bija panākta vienošanās;

84.   norāda, ka virkne paveiktā darba revīziju 2005. un 2006. gadā atklāja, ka vadība bija īstenojusi 225 no 452 sākotnējiem pasākumiem un ka no 227 vēl nepabeigtajiem pasākumiem 20 bija tādi, kas tika uzskatīti par īpaši nozīmīgiem, jo attiecās uz paaugstināta riska jomām un paredzēja attiecīgajiem dienestiem steidzami veikt korekcijas;

Nepabeigti pasākumi

85.   norāda arī to, ka pēc 2007. un 2008. gadā veiktās otrās paveiktā darba revīziju sērijas 2008. gada beigās rezultāti liecināja, ka no 452 sākotnējiem pasākumiem 88 nebija pabeigti un to sadalījums pa ģenerāldirektorātiem bija šāds:

DG PRES: 5
DG TRAD: 1
DG ITEC: 22 + četri nepabeigti īpaši nozīmīgi pasākumi
DG INTE: 5
DG INLO 10
DG COMM: 6
DG PERS 9
DG FINS 12
Ģenerālsekretārs 18 (centrāli pasākumi)

86.   atzinīgi vērtē ģenerāldirektorātu pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu uzlabojumus, bet pauž izbrīnu par nepabeigto pasākumu skaitu, kā rezultātā vispārējais īstenošanas līmenis ir tikai 80,53 % relatīvi ilgā laika periodā, kam būtu bijis jānodrošina atbildīgajiem dienestiem pietiekami daudz laika korekciju veikšanai;

87.   pilnībā apzinās, ka izskatāmajā laika periodā dažas nodaļas ir pārceltas uz citiem ģenerāldirektorātiem; atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 86. panta 3. punktu “[i]estāde nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas”, un uzskata par nepieņemamu, ka 2003. un 2004. gadā sniegtie revīzijas ieteikumi 2008. gadā vēl nav īstenoti;

88.   uzsver, ka 88 nepabeigtie pasākumi liecina par to, ka dažās konkrētās jomās joprojām pastāv atsevišķi riski, un stingri iesaka ātri veikt pienācīgus pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk īstenotu atlikušos ieteikumus; aicina ģenerālsekretāru par sasniegto informēt kompetento komiteju;

89.   uzskata, ka būtu jāveic Parlamenta Iekšējās revīzijas dienesta pārbaude ar mērķi nostiprināt šā dienesta darbību, tādējādi uzlabojot rūpīgas finanšu pārbaudes veikšanu, kā arī būtu jānodrošina visi Budžeta kontroles komitejas uzdevumu izpildei nepieciešamie instrumenti;

90.   prasa vēlākais līdz 2010. gada 30. septembrim sniegt Parlamentam pilnīgus paskaidrojumus un konkrētas atbildes par to, kāpēc Apmeklētāju centrs vēl aizvien nav atvērts;

Eiropas Parlamenta balvas

91.   uzskata Eiropas Parlamenta balvu žurnālistikā par neatbilstīgu, jo Parlamentam nevajadzētu piešķirt balvas žurnālistiem, kuru uzdevums ir kritiski izvērtēt ES iestādes un to darbu;

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0 0. postenis)

92.   norāda, ka 2008. gadā budžeta 4000. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Papildu apropriācijas

93.   atgādina, ka Prezidijs 2008. gada 19. novembra sanāksmē nolēma iekļaut papildu apropriācijas kopumā EUR 6 miljonu apmērā budžeta 4000. postenī, lai finansētu informācijas kampaņu saistībā ar Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanām (D(2009)28076, 2009. gada 15. jūnijs);

94.   norāda, ka Prezidijs 2008. gada 15. decembrī nolēma:

95.   atgādina, ka priekšsēdētājs Prezidija 2009. gada 16. jūnija sanāksmē ar bažām norādīja, ka vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās kopumā ir kritusies līdz 43,2 %, un tas ir jautājums, kas nākamajam Prezidijam būs rūpīgi jāizskata (PE 426.193/BUR);

Kontu slēgšana bez debatēm?

96.   norāda, ka saskaņā ar Noteikumu par budžeta 4000. postenī paredzēto apropriāciju izlietojumu 2.7.3. punktu(15) priekšsēdētājs 2009. gada 8. jūlijā (vēstule Nr. 311812) ir nosūtījis Budžeta kontroles komitejai politisko grupu iesniegtos revidētos pārskatus par apropriāciju izlietojumu;

97.   norāda, ka ģenerālsekretārs savā 2009. gada 15. jūnija piezīmē Prezidija locekļiem (D(2009)28076) konstatēja, ka “visos ziņojumos revidenti bez piezīmēm apliecināja, ka iesniegtie pārskati atbilst noteikumiem”;

98.   norāda, ka 2009. gada 16. jūnija sanāksmē (2009. gada 16. jūnija sanāksmes protokols, PE 426.193/BUR):

99.   atgādina, ka saskaņā ar Noteikumu par budžeta 4000. postenī paredzēto apropriāciju izlietojumu 2.2.3. punktu katrai grupai ir jāievieš iekšējās kontroles sistēma;

Eiropas politiskās partijas

100.   norāda, ka 2008. gadā budžeta 4 0 2 0. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

101.   norāda, ka Prezidijs 2009. gada 17. jūnija sanāksmē bez debatēm apstiprināja septiņu no 10 Eiropas politisko partiju galīgos ziņojumus par attiecīgo darbības programmu īstenošanu un finanšu pārskatus (2009. gada 17. jūnija sanāksmes protokols, PE 426.231/BUR);

102.   turklāt norāda, ka ģenerālsekretārs piezīmē Prezidija locekļiem (D(2009)30444, 2009. gada 15. jūnijs) sniedza šādu informāciju:"

8.  Kopumā partiju darbības pārskati atbilst darbības programmām, ko partijas iesniedza, kad tās pieteicās uz dotāciju. Partijas veica izmaiņas sākotnējās programmās, jo īpaši attiecībā uz sanāksmju vai konferenču tēmām, datumiem un vietām. Tomēr šīs izmaiņas neietekmē darbības programmu būtību un būtu jāpieņem, lai partijām būtu nepieciešamā elastība gada laikā reaģēt uz mainīgo politisko vidi. Partijas grozīja arī provizoriskos budžetus, veicot līdzekļu pārvietojumus

...

10.  Visos ziņojumos revidenti bez piezīmēm apliecināja, ka iesniegtie pārskati atbilst Regulas (EK) Nr. 2004/2003 noteikumiem un ka šie pārskati patiesi un ticami atspoguļo politisko partiju finanšu stāvokli, slēdzot 2008. finanšu gadu

103.   norāda, ka Prezidijs 2009. gada 14. septembra sanāksmē apstiprināja to triju Eiropas politisko partiju galīgos ziņojumus par attiecīgo darbības programmu īstenošanu un finanšu pārskatus, kuru ziņojumi nebija pieejami 2009. gada 17. jūnija sanāksmē, proti, ADIE (Eiropas Neatkarīgo demokrātu apvienība), AEN (Nāciju Eiropas apvienība) un EUD (ES demokrāti) (2009. gada 14. septembra sanāksmes protokols, PE 426 393/BUR);

104.   turklāt norāda, ka Prezidijs noteica, ka kredītrīkotājam no trim minētajām partijām (ADIE, AEN un EUD) jāatgūst kopumā EUR 90 604,58, ņemot vērā šīm partijām piešķiramo dotāciju galīgo apjomu;

105.   atzīmē ģenerālsekretāra atbildi uz 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijas(16) 96. punktu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar iekšējā revidenta ziņojumā par Eiropas mēroga politisko partiju finansēšanas noteikumu īstenošanu(17) iekļautajiem konstatējumiem un atsauci uz trim “novārtā pamestajiem” pasākumiem;

106.   atgādina, ka “[j]ānodrošina to Eiropas līmeņa politisko partiju maksimāla pārskatāmība un finanšu kontrole, kuras finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta”, kā norādīts 11. apsvērumā Regulā (EK) Nr. 2004/2003(18);

107.   uzsver, ka maksimālu pārredzamību var nodrošināt tikai tad, ja i) tiek rūpīgi izveidots struktūras paraugs programmā ietverto pasākumu aprakstam un galīgajiem darbības pārskatiem, ii) kredītrīkotājs veic pietiekami daudz šo dotāciju ex post pārbaužu uz vietas;

108.   pauž neizpratni par to, kā Prezidijs var izpildīt Reglamenta 209. panta 2. punktā noteikto pienākumu (lemt par “finansējuma iespējamu pārtraukšanu vai samazināšanu un par nepareizi samaksāto summu atgūšanu”) un 209. panta 3. punktā noteikto pienākumu (apstiprināt “politiskās partijas ‐ finansējuma saņēmējas galīgo darbības pārskatu un galīgo finanšu pārskatu”), neieviešot iepriekš minētās paraugstruktūras, kam ir ievērojama nozīme pārredzama izvērtējuma un maksājumu procesa nodrošināšanā;

Eiropas politiskie fondi

109.   norāda, ka 2008. gadā budžeta 4 0 3 0. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

110.   norāda, ka Prezidijs 2009. gada 17. jūnija sanāksmē apstiprināja galīgos ziņojumus par pasākumu programmu īstenošanu un finanšu pārskatus sešiem no desmit fondiem, kā arī noteica, ka kredītrīkotāja pienākums ir atgūt līdzekļu pārpalikumu EUR 85 437,44 apmērā no IED un pārējiem pieciem fondiem izmaksāt starpību EUR 482 544,35 apmērā (2009. gada 17. jūnija sanāksmes protokols, PE 426.231/BUR);

111.   turklāt norāda, ka ģenerālsekretārs piezīmē Prezidija locekļiem (D(2009)31289, 2009. gada 15. jūnijs) sniedza šādu informāciju:"

9.  Īsi pirms dotāciju saņemšanas pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām 2008. gada martā lielākā daļa fondu informatīvā sanāksmē ar Ģenerālsekretariāta atbildīgajiem dienestiem darīja zināmu, ka nevar iesniegt detalizētu darba programmu, proti, tādu, kurā norādīts precīza konferences norises vieta, laiks un temats vai precīzs pētījuma temats. Tādēļ nebija iespējams pārbaudīt, vai veiktie pasākumi atbilst līdz ar dotāciju saņemšanas pieteikumiem iesniegtajām darba programmām. Tajos gadījumos, kad bija iesniegti salīdzinoši detalizēti pieteikumi, vairākkārt tika konstatēts, ka ir izdarītas ievērojamas izmaiņas, piemēram, vairāki pasākumi ir atcelti vai ir mainīti pētījumu temati.

10.  Tā kā šis ir pirmais finansēšanas gads īsi pēc līdzekļus saņemošo fondu izveides, galīgos ziņojumus tiek ierosināts apstiprināt. Tomēr būtu lietderīgi, ja Prezidijs aicinātu priekšsēdētāju vēstulē par 2008. finanšu gada slēgšanu atgādināt fondiem, ka turpmāk jāuzlabo darba plānošana un ka visas gada laikā izdarītās izmaiņas galīgajos ziņojumos ir jāpamato.

...

12.  Visos ziņojumos revidenti bez piezīmēm apliecināja, ka iesniegtie pārskati atbilst Regulas (EK) Nr. 2004/2003 noteikumiem un ka šie pārskati patiesi un ticami atspoguļo politisko fondu finanšu stāvokli, slēdzot 2008. finanšu gadu

112.   norāda, ka Prezidijs 2009. gada 14. septembrī apstiprināja galīgos ziņojumus par pasākumu programmu īstenošanu un finanšu pārskatus trim no četriem Eiropas politiskajiem fondiem (ELF, TE un FPED), kuri nebija varējuši iesniegt tos izskatīšanai 2009. gada 17. jūnija sanāksmē (2009. gada 14. septembra sanāksmes protokols un 2009. gada 9. septembra piezīme Prezidija locekļiem D(2009)40444);

113.   turklāt norāda, ka Prezidijs noteica arī to, ka kredītrīkotāja pienākums ir atgūt pārpalikušos līdzekļus no ELF EUR 15 144,39 apmērā un no FPED EUR 32 178,58 apmērā, kā arī izmaksāt TE starpību EUR 21 965,56 apmērā, un ir atlicis lēmuma pieņemšanu par FEUD finanšu gada slēgšanu uz vēlāku sanāksmi;

114.   pilnībā atbalsta Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu izveidi un veikto darbu; uzskata, ka šo partiju un fondu finanšu pārvaldības pilnīga pārredzamība un plānoto rezultātu sasniegšana ES pilsoņiem ir ļoti svarīga;

115.   uzskata, ka budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sniegtā informācija pārliecinoši neparāda, ka pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmas darbojas efektīvi, un ka partiju un fondu iesniegtā informācija un dokumenti nav pietiekami, lai apmierinātu pilsoņu un nodokļu maksātāju pamatoto vēlmi pēc pārredzamības; cer, ka kredītrīkotāji izveidos ex post pārbaužu programmu, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai pārliecinātos par pareizību;

116.   atzinīgi vērtē to, ka Iekšējās revīzijas dienests ir sācis saistībā ar 2007. gada ieteikumiem veikto pasākumu pārbaudi un ka šis jaunais ziņojums ietvers arī Eiropas politisko fondu pārbaudi;

Deputātu un deputātu palīgu nolikumu īstenošana

117.   norāda ‐ lai meklētu risinājumus praktiskajām problēmām, kas radušās šajā jomā, Prezidijs ar 2009. gada 14. septembra lēmumu izveidoja pagaidu darba grupu deputātu un deputātu palīgu nolikumu īstenošanas novērtēšanai, kuru vada Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Dagmar Roth-Behrendt;

118.   atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt administratīvo procedūru un spēkā esošo noteikumu pielāgojumus, pienācīgi ņemot vērā iespējamo reputācijas apdraudējumu un finanšu risku un neradot nevajadzīgas papildu izmaksas;

119.   cer, ka ģenerālsekretārs ir noteicis ar jaunajām sistēmām saistītos riska veidus un administratīvās un kontroles izmaksas, kas nepieciešamas šāda riska ierobežošanai;

Brīvās amata vietas

120.   cer, ka ģenerālsekretārs veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai amata vietas būtu brīvas pēc iespējas īsāku laiku un ne ilgāk kā trīs mēnešus, tādējādi būtiski uzlabojot deputātiem sniegtos pakalpojumus, jo personāls varētu nodrošināt gaidīto darba kvalitāti;

121.   aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka paziņojumi par brīvajām amata vietām attiecībā uz nodaļas vadītāja un augstākiem amatiem paredz iespēju uz šīm amata vietām pretendēt arī citu ES iestāžu ierēdņiem;

Ēku politika

122.   atkārtoti prasa Parlamentam pieņemt ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz nekustamo īpašumu un ēkām; atgādina prasības, kas minētas 30. punktā 2009. gada 22. oktobra rezolūcijā par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, I iedaļa ‐ Eiropas Parlaments, II iedaļa ‐ Padome, IV iedaļa ‐ Tiesa, V iedaļa ‐ Revīzijas palāta, VI iedaļa‐ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa ‐ Reģionu komiteja, VIII iedaļa ‐ Eiropas Ombuds, IX iedaļa‐ Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs(19); jo īpaši uzsver, ka šajā nekustamā īpašuma un ēku stratēģijā jāparedz arī iegādāto ēku pieaugošie apsaimniekošanas izdevumi, kā arī nepieciešamība vidējā termiņā veikt remontdarbus; norāda, ka nekustamā īpašuma un ēku stratēģijai jānodrošina Parlamenta budžeta ilgtspējība; uzsver, ka jāņem vērā arī prasības, ko radījusi Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un cer saņemt informāciju par rezultātiem;

123.   attiecībā uz informācijas birojiem aicina Parlamentu un Komisiju vienoties par vidēja termiņa un ilgtermiņa uz nākotni orientētu nekustamā īpašuma politiku, kurā skaidri noteiktas nekustamā īpašuma iegādes procedūras, attiecīgās iestādes loma un atmaksas termiņi; uzsver, ka šāda vienošanās vēl jo vairāk ir nepieciešama tādēļ, ka Parlaments un Komisija attiecībā uz informācijas birojiem šobrīd izvēlējušies atšķirīgus finansēšanas veidus;

Vides vadības un audita sistēma

124.   ar gandarījumu norāda, ka Starptautiskā standartizācijas organizācija Parlamentam ir piešķīrusi ISO sertifikātu ‐ ISO 14001:2004 ‐ par tā vides vadības sistēmām trīs galvenajās darba vietās;

125.   atzinīgi vērtē to, ka Parlaments:

126.   aicina ģenerālsekretāru veikt pasākumus ar mērķi visos līmeņos veicināt izpratni par to, ka būtu jāizvairās no nevajadzīgas atkritumu radīšanas gan kopumā, gan konkrēti attiecībā uz dažādām sanāksmēm sagatavoto, bet neizmantoto dokumentu papīra versiju skaitu, it īpaši ņemot vērā lielo darbu, kas digitālās infrastruktūras attīstīšanai tiek ieguldīts ekonomikas un finanšu jomā; tādēļ ierosina paplašināt Parlamenta pašreizējā digitālā aprīkojuma lietošanu;

127.   sagaida, ka visas lēmumu pieņemšanas struktūras par īpašu prioritāti uzskatīs vides prasības visos lēmumos, kas cita starpā attiecas uz ēkām (tostarp izolāciju, ģeotermiju, biodegvielu un saules fotoelementu paneļiem), transportu un biroja piederumiem;

128.   iesaka, lai Parlaments ‐ līdzīgi kā tas notiek dažās dalībvalstīs ‐ sedz daļu personāla izdevumu, kas saistīti ar sabiedriskā transporta izmantošanu nokļūšanai no mājām darba vietā, ar noteikumu, ka šie darbinieki atsakās no Parlamenta autostāvvietu izmantošanas, jo šāda sistēma mazinātu katru rītu Briselē iebraucošo automašīnu skaitu un attiecīgi arī oglekļa dioksīda emisijas;

129.   pilnībā atbalsta daudzvalodības principu un norāda uz Parlamenta 2007. gada 24. oktobra lēmumu(20) atjaunot debašu stenogrammu tulkošanu pilnā apmērā visās oficiālajās valodās un ar to saistītos papildu izdevumus EUR 14 840 000 apmērā; aicina analizēt veidus, kā tiek noteikta debašu stenogrammu dažādo valodu versiju izmantošana;

130.   uzskata, ka EMAS grupas darbībai jābūt neatkarīgai un ka tās rīcībā jābūt darbības nodrošināšanai pietiekamiem finanšu līdzekļiem; aicina EMAS grupu savu gada pārskatu iesniegt Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam;

131.   pauž bažas par to, ka Parlamenta telpās joprojām notiek sīkie noziegumi; lai samazinātu sīko noziegumu skaitu, prasa ģenerālsekretāram pievērst īpašu uzmanību šim jautājumam;

Transports

132.   norāda, ka katra Parlamenta 2009. gadā iegādātā automašīna radīja tādu CO2 apjomu, kas pārsniedza Eiropas Savienības tirgū laisto jauno automašīnu vidējo emisiju apjomu; apzinās, ka aizvien pieaug to pieejamo progresīvo automašīnu skaits (tostarp arī hibrīdautomobiļu), kuru radītais emisiju apjoms ir zemāks par vidējo rādītāju;

133.   aicina kompetentās struktūras līdz 2010. gada 31. decembrim pilnībā atjaunot Parlamenta protokola un reprezentatīviem mērķiem paredzēto vieglo automašīnu autoparku ar tādām automašīnām, kuru CO2 emisijas nepārsniedz ES vidējo līmeni gadā, par kuru pieejami Komisijas jaunākie dati, paredzēt šo automašīnu izmantošanu tikai Parlamenta priekšsēdētāja, politisko grupu priekšsēdētāju un augsta ranga apmeklētāju vajadzībām un līdz minētajam datumam nodrošināt Briselē un Strasbūrā deputātu rīcībā esošo automašīnu atbilstību Eiropas Emisiju standartam 5;

134.   pauž pārsteigumu par to, ka vairākums 2008. gadā iegādāto automašīnu tika uzskatītas par videi visnekaitīgākajām un lietotāju vajadzībām visatbilstošākajām; aicina Parlamentu mudināt deputātus izmantot sabiedrisko transportu un pārskatīt velosipēdu nomas pakalpojumus Briselē ar mērķi tos paplašināt; prasa Parlamentam izveidot savu velosipēdu nomu plenārsēžu laikā Strasbūrā, nodrošinot to ar pietiekamu skaitu velosipēdu;

Pētījumu koordinēšana

135.   atzīmē, ka 2008. gadā ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts ārējiem pētījumiem atvēlēja EUR 7,1 miljonu un ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts ‐ EUR 499 423 (atbilde uz 24. jautājumu); aicina atbildīgos dienestus pirms katra jauna pētījuma pasūtīšanas pārbaudīt, vai nav jau pieejams līdzīgs pētījums un/vai tādu jau neveic kāda cita ES iestāde;

136.   aicina ģenerālsekretāru sazināties ar pārējām ES iestādēm, lai izveidotu veikto pētījumu centrālo datubāzi, kas informācijas gūšanai būtu pieejama arī plašākai sabiedrībai;

Piekļuve datubāzēm

137.   atzīmē, ka kopējie izdevumi elektroniskās informācijas komercpakalpojumu abonēšanai 2008. gadā bija EUR 804 987 un 2009. gadā ‐ EUR 970 484; aicina kompetentos dienestus, atjaunojot attiecīgos līgumus, atvieglot piekļuves nosacījumus un tādējādi ļaut lielākam skaitam lietotāju, tostarp deputātiem, izmantot šos informācijas pakalpojumus;

Sponsorēto grupu apmeklējumu izdevumu atmaksāšana

138.   prasa, lai sponsorētā grupas apmeklējuma izdevumus grupas vadītājam vienmēr atmaksātu ar bankas pārskaitījumu, nevis skaidrā naudā; turklāt aicina Parlamentu veikt izpēti par to, vai oficiālu apmeklētāju grupu ceļa izdevumu kompensēšanai ir piemērota vienotas likmes sistēma, ņemot vērā viņu dažādos ceļojuma sākumpunktus un apmeklējuma galamērķus, vai arī šādām grupām lietderīgāka būtu faktisko izmaksu kompensācijas sistēma, piemērojot noteiktu maksimālo summu.

(1) OV L 71, 14.3.2008. (2) OV C 273, 13.11.2009., 1. lpp. (3) OV C 127, 5.6.2009., 1. lpp. (4) OV C 269, 10.11.2009., 1. lpp. (5) OV C 273, 13.11.2009., 122. lpp. (6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (7) PE 349.540/Bur/ann/def. (8) OV C 27 E, 31.1.2008., 225. lpp. (9) Eiropas pārredzamības iniciatīva http://ec.europa.eu/commission_barroso/kallas/work/eu_transparency/index_en.htm (10) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.). (11) Pieejams: http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/200911/20091120ATT64961/20091120ATT64961EN.pdf (12) Sk. arī: http://ec.europa.eu/budget/library/documents/implement_control/fin_rules/syn_pub_rf_modex_en.pdf (13) Pieejams: http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/200911/20091118ATT64756/20091118ATT64756EN.pdf (14) Sk. arī: http://ec.europa.eu/budget/library/documents/implement_control/fin_rules/syn_pub_rf_modex_en.pdf (15) PE 335.475/BUR/Rev2. (16) OV L 255, 26.9.2009., 3. lpp. (17) http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/200911/20091120ATT64976/20091120ATT64976EN.pdf (18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.). (19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0052. (20) Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. oktobra lēmums par grozījumu Eiropas Parlamenta Reglamenta 173. pantā un 173.a panta iekļaušanu par stenogrammu un debašu audiovizuāliem ierakstiem (OV C 263 E, 16.10.2008., 409. lpp.)