Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Pieņemtie teksti
WORD 47k
Trešdiena, 2010. gada 5. maija - Brisele Galīgā redakcija
Aizliegums izmantot uz cianīdu balstītas izrakteņu ieguves tehnoloģijas
P7_TA(2010)0145B7-0238, 0239, 0240 un 0241/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcija par vispārēju aizliegumu Eiropas Savienības kalnrūpniecībā izmantot cianīdu

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu,

–   ņemot vērā piesardzības principu, kas noteikts Rio deklarācijā par vidi un attīstību, kā arī 1992. gada jūnijā Riodežaneiro pieņemto Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

–   ņemot vērā mērķus vides jomā, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (“Ūdens pamatdirektīva”),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu, kurā atļauts izmantot cianīdu kalnrūpniecībā ar maksimāli pieļaujamiem līmeņiem,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. decembra Direktīvu 2003/105/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/82/EK (Seveso  II) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām, kurā teikts, ka dažas uzglabāšanas un pārstrādes operācijas ieguves rūpniecībā [...] var radīt ļoti nopietnas sekas,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā, saskaņā ar kuru dalībvalstis var atļaut uzņēmējam neatlīdzināt par videi nodarīto kaitējumu, ja tiek pierādīti konkrēti nosacījumi,

–   ņemot vērā Spānijas, Beļģijas un Ungārijas prezidentūru 18 mēnešu programmu un to prioritātes ūdens politikas un bioloģiskās daudzveidības jomā,

–   ņemot vērā Čehijas pasākumus attiecībā uz cianīda tehnoloģiju aizliegšanu, 2000. gadā izdarot grozījumu Kalnrūpniecības aktā Nr. 44/1988, kā arī 2009. gada grozījumus Ungārijas Kalnrūpniecības aktā Nr. 48/1993, aizliedzot izmantot cianīda tehnoloģijas kalnrūpniecībā Ungārijas teritorijā, kā arī Vācijas 2002. gadā izdoto dekrētu, kas aizliedz izskalošanu, izmantojot cianīdu,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2010. gadu par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu, aicinot visā pasaulē rīkoties, lai nosargātu dzīvības daudzveidību uz zemes;

B.   tā kā cianīds ir ļoti toksiska ķīmiska viela, kuru izmanto zelta ieguves rūpniecībā, un Ūdens pamatdirektīvas VIII pielikumā tas ir arī klasificēts kā būtisks piesārņotājs, kas var atstāt katastrofālu un neatgriezenisku ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, līdz ar to arī uz bioloģisko daudzveidību;

C.   tā kā Čehijas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas vides ministru kopējā nostājā par ilgtspējīgu kalnrūpniecību, ko pieņēma 2007. gada 25. maijā Prāgā (Čehijā) Visegrad valstu grupas vides ministru sanāksmē, paustas bažas par bīstamajām tehnoloģijām, kuras izmanto un plānots izmantot kalnrūpniecības darbībās dažādās reģiona vietās, izraisot būtisku kaitējumu videi, kuram būtu iespējama arī pārrobežu ietekme;

D.   tā kā Sofijas konvencijas par sadarbību Donavas aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas jomā puses vienojās par to, ka tā ir prioritāri bīstama viela saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu un ka cianīds klasificējams kā atbilstīgi bīstama viela;

E.   tā kā pēdējos 25 gados pasaulē ir notikuši vairāk nekā 30 smagi nelaimes gadījumi saistībā ar cianīda noplūdēm, jo īpaši pirms 10 gadiem, kad vairāk nekā 100 000 kubikmetru ar cianīdu saindēta ūdens no zelta raktuvju rezervuāra nonāca Tisas – Donavas upju sistēmā un izraisīja tālaika lielāko ekoloģisko katastrofu Centrāleiropā, un tā kā nav nekādas patiesas garantijas, ka līdzīgi nelaimes gadījumi neatkārtosies, jo īpaši ņemot vērā aizvien biežākus ekstremālus laika apstākļus, cita starpā biežus un stiprus nokrišņus, un kā tas uzsvērts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 4. novērtējuma ziņojumā;

F.   tā kā vairākās ES dalībvalstīs joprojām apspriež tādus jaunus liela apjoma zelta ieguves projektus atklātos karjeros, kuros izmanto ar cianīdu saistītas tehnoloģijas blīvi apdzīvotās teritorijās un kuri vēl vairāk apdraud cilvēku veselību un vidi;

G.   tā kā saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu dalībvalstu pienākums ir sasniegt labu ūdens resursu stāvokli un to saglabāt, kā arī novērst ūdens piesārņošanu ar bīstamām vielām; tā kā, iespējams, ūdens kvalitāte varētu būt atkarīga no attiecīgās upes baseina ūdens kvalitātes, šim baseinam atrodoties kaimiņvalstīs, kuras izmanto cianīdu kalnrūpniecībā;

H.   tā kā ar cianīdu saistīto nelaimes gadījumu pārrobežu ietekmes dēļ ir nepieciešama ES pieeja šiem nopietnajiem draudiem videi, ko izraisa cianīda izmantošana kalnrūpniecībā, jo īpaši ņemot vērā upju baseinu un gruntsūdens krājumu piesārņošanu;

I.   tā kā joprojām trūkst uzraudzības noteikumu un atbilstīgu finanšu garantiju un tā kā spēkā esošo tiesību aktu īstenošana attiecībā uz cianīda izmantošanu kalnrūpniecībā ir atkarīga no katras dalībvalsts izpildvaras prasmes, un tādēļ nākamais nelaimes gadījums ir tikai laika vai cilvēku neuzmanības jautājums;

J.   tā kā Kalnrūpniecības atkritumu direktīva dažās dalībvalstīs netiek pilnībā īstenota;

K.   tā kā kalnrūpniecība, kurā izmanto cianīdu, nodrošina tikai nedaudzas darba vietas un tikai laikposmam no 8 līdz 16 gadiem un tā kā tajā pašā laikā tā draud ar katastrofālu pārrobežu kaitējumu ekoloģijai, kuru parasti nekompensē vainīgie kalnrūpniecības uzņēmumi, jo tie parasti pazūd vai bankrotē, un tāpēc kompensācijas jāsedz valstij, proti, nodokļu maksātājiem;

L.   tā kā ieguves uzņēmumiem nav ilgtermiņa apdrošināšanas, kas segtu izmaksas nelaimes gadījuma vai darbības traucējuma gadījumā nākotnē;

M.   tā kā ir jāiegūst tonna mazvērtīgas rūdas, lai iegūtu divus gramus zelta, atstājot ieguves vietās milzīgu daudzumu kalnrūpniecības atkritumu, turpretī 25-50 % zelta tā arī paliek atkritumu grēdā; tā kā turklāt liela apjoma kalnrūpniecības projektos tiek izmantoti vairāki miljoni kilogramu nātrija cianīda gadā, kura transportēšana un uzglabāšana vien var izraisīt katastrofālas sekas kļūmes gadījumā;

N.   tā kā cianīda izmantošanai kalnrūpniecībā ir alternatīvas, ar kurām varētu aizstāt cianīda tehnoloģijas;

O.   tā kā visā Eiropā sabiedrība pauž stingru protestu pret kalnrūpniecības projektiem, kuros izmanto cianīdu, un šajos protestos ir iesaistīti ne vien iedzīvotāji, vietējās kopienas un NVO, bet arī valsts organizācijas, valdības un politiķi,

1.   uzskata, ka atbilstību ES mērķiem, kuri izvirzīti Ūdens pamatdirektīvā, proti, mērķiem attiecībā uz labu ūdens kvalitāti un ūdens resursu aizsardzību, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu, var sasniegt tikai gadījumā, ja tiek aizliegta cianīda izmantošana kalnrūpniecībā;

2.   aicina Komisiju ierosināt cianīda izmantošanas kalnrūpniecībā pilnīgu aizliegumu Eiropas Savienībā pirms 2011. gada beigām, jo tas ir vienīgais drošais veids, kā aizsargāt mūsu ūdens resursus un ekosistēmas no cianīda piesārņojuma, ko rada kalnrūpniecība, kā arī vienlaikus veikt parasto ietekmes novērtējumu;

3.   atzīmē atbilstīgas iniciatīvas ES un ANO sistēmā un neatlaidīgi mudina izstrādāt un piemērot drošākas un jo īpaši ‐ cianīdu neizmantojošas alternatīvas kalnrūpniecības tehnoloģijas;

4.   aicina Komisiju un dalībvalstis līdz brīdim, kad tiks pieņemts vispārējs aizliegums, ne tieši, ne netieši neatbalstīt nekādus kalnrūpniecības projektus ES, kuros tiek izmantots cianīds, kā arī neatbalstīt šādus projektus trešās valstīs;

5.   aicina Komisiju sekmēt to teritoriju rūpniecības pārstrukturēšanu, kurās cianīda izmantošana kalnrūpniecībā aizliegta, sniedzot piemērotu finansiālu atbalstu alternatīviem, videi draudzīgiem ražošanas veidiem, atjaunojamās enerģijas un tūrisma nozarei;

6.   aicina Komisiju ierosināt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos par kalnrūpniecības atkritumu apsaimniekošanu, pieprasot, ka visiem ieguves uzņēmumiem jābūt apdrošināšanai, lai kompensētu par kaitējumu un segtu visas izmaksas, kas saistītas ar sākotnējā ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa atjaunošanu nelaimes gadījuma vai nepareizas darbības dēļ;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 11. februāraJuridisks paziņojums