Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2178(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0175/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0175/2010

Debates :

PV 20/09/2010 - 22
CRE 20/09/2010 - 23

Balsojumi :

PV 22/09/2010 - 5.13
CRE 22/09/2010 - 5.13
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0340

Pieņemtie teksti
PDF 133kWORD 87k
Trešdiena, 2010. gada 22. septembra - Strasbūra Galīgā redakcija
Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana iekšējā tirgū
P7_TA(2010)0340A7-0175/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 22. septembra rezolūcija par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū (2009/2178(INI))

Eiropas Parlaments ,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 11. septembra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu iekšējā tirgū (COM(2009)0467),

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2008. gada 25. septembra rezolūciju par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)(1) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(2) ,

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības(3) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu(4) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību(5) ,

–  ņemot vērā 2007. gada 25.  aprīļa nostāju par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par krimināltiesiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu(6) ,

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada stratēģiju intelektuālo īpašumtiesību ievērošanas nodrošināšanai trešās valstīs un Komisijas dienestu darba dokumentu “Ziņojums par IĪT piemērošanu 2009. gadā”,

–  ņemot vērā 2009. gada 26. marta ieteikumu Padomei par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā(7) ,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Pamattiesību hartas juridiski saistošo spēku,

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā(8) ,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu, ar ko ievieš principu “Vispirms domāt par mazākajiem”, lai veidotu tālejošu MVU politiku,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7–0175/2010),

A.  tā kā intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumi reāli apdraud patērētāju veselību un drošību, kā arī mūsu ekonomiku un mūsu sabiedrību;

B.  tā kā zinātnisko un tehnisko jauninājumu, patentu un kultūras industriju devums ir izšķirīgs, lai veicinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, gan palielinot darba vietu skaitu un nodrošinot to daudzveidību, gan radot labklājību; tā kā ir jāatbalsta kultūras ekonomika no radīšanas procesa līdz pat izplatīšanai;

C.  tā kā Eiropas Savienībai kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniecei saistošs ir Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS ); tā kā ES dalībvalstis tādējādi ir apņēmušās pieņemt un īstenot efektīvus pasākumus pret visiem IĪT pārkāpumiem;

D.  tā kā zināšanu apmaiņa un jauninājumu izplatīšana ir spēcīga Eiropas Savienības tradīcija; tā kā iespēja izmantot iespējami vairāk tehnoloģiskajā attīstībā radītu un kultūras preču joprojām ir izglītības un attīstības politikas pamats;

E.  tā kā, cenšoties iekšējā tirgū pienācīgi piemērot IĪT, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai ES teritoriju, bet arī situāciju pie ES ārējām robežām un trešās valstīs, lai nodrošinātu atbilstību starp Kopienas izcelsmes satura un tiesību īpašnieku aizsardzību un patērētāju piekļuvi ārpuskopienas saturam;

F.  tā kā dati par IĪT pārkāpumiem ir pretrunīgi, nepilnīgi, nepietiekami un izkliedēti un tā kā neatkarīgu ietekmes novērtējumu vajag veikt visiem papildinošiem tiesību akta priekšlikumiem;

G.  tā kā Eiropas ekonomikā inovācija un radošums ir nozīmīga pievienotā vērtība un, ņemot vērā ekonomikas stāvokli, šie aspekti būtu jāsaglabā un jāattīsta;

H.  tā kā IĪT pārkāpšana ir horizontāla problēma, kas skar visas rūpniecības nozares un jo īpaši tās, kuras ir radošas un inovatīvas, kā arī sportu;

I.  tā kā pašreizējie IĪT pārkāpumi pakāpeniski mazinās jauninājumu ieviešanu ES;

J.  tā kā IĪT pārkāpumi tiešsaistē ir sasnieguši satraucošus apjomus un tie īpaši skar radoša satura preču ražošanas nozares un tā kā vēl nav noteikts, vai ar esošo juridisko regulējumu ir iespējams tiesību īpašniekus efektīvi aizsargāt internetā, vienlaikus nodrošinot visu interešu, tostarp patērētāju interešu, līdzsvaru;

K.  tā kā sabiedrībai ir jāatbalsta centieni novērst autortiesību pārkāpšanu, lai nemazinātos iedzīvotāju atbalsts intelektuālā īpašuma tiesībām;

L.  tā kā ar autortiesībām aizsargāta materiāla neatļauta augšupielāde internetā ir nepārprotams intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums un to aizliedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO ) Līgums par autortiesībām (WCT ) un Līgums par izpildījumu un fonogrammām (WPPT ), kuros Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse;

M.  tā kā radošajai nozarei būtu jāturpina izstrādāt modeļus, kuri nodrošina piekļuvi tādam radošajam saturam internetā un kuri sniedz patērētājiem labākas un ekonomiski izdevīgas izvēles iespējas, tostarp piekļuvi neierobežotiem abonēšanas pakalpojumiem; tā kā šādu likumīgu pakalpojumu attīstību kavē tiešsaistē nelikumīgi augšupielādēta satura palielināšanās;

N.  tā kā audiovizuālo informācijas nesēju ražotājiem ir jābūt gataviem izmantot visus jaunos izplatīšanas līdzekļus, lai patērētājiem viņu piedāvājums liktos tikpat pievilcīgs kā iepriekš un vēl labāks; tā kā pašreizējā licenču piešķiršanas sistēma ir jāuzlabo tā, lai dalībvalstīm būtu pieejama elastīga sistēma, kuru var pielāgot jaunajām tehnoloģijām;

O.  tā kā, izņemot tiesību aktus par kriminālsankcijām, jau ir spēkā Kopienas tiesiskais regulējums materiālo preču viltošanas un pirātisma apkarošanai, taču šis regulējums ir nepilnīgs attiecībā uz IĪT pārkāpumiem tiešsaistē;

P.  tā kā pasākumi, kas paredzēti Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū, vēl nav novērtēti no tiesību aizsardzības viedokļa vai ņemot vērā to ietekmi uz patērētāju tiesībām;

Q.  tā kā telekomunikāciju tiesiskais regulējums nesen ir grozīts un tajā iekļauti tādi noteikumi par standartizētiem sabiedrības interesēs izstrādātiem paziņojumiem, kuri cita starpā var attiekties uz autortiesībām un to pārkāpumiem, neapdraudot datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, un kuros uzsvērta nepieciešamība ievērot pamattiesības jautājumos, kas saistīti ar piekļuvi internetam;

R.  tā kā Eiropas tiesiskajā regulējumā būtu jāiekļauj iespēja ierosināt lietu pret autortiesību pārkāpējiem, jo starptautiskie līgumi nespēj pienācīgi risināt IĪT pārkāpumu problēmu;

S.  tā kā ļoti svarīgi ir aizsargāt patentus, lai efektīvi apkarotu patentu tiesību pārkāpumus; tā kā joprojām nav atrisināts jautājums par vienotu patentu sistēmu ES līmenī;

T.  tā kā ir apstiprinājusies saistība starp organizētās noziedzības dažādiem veidiem un IĪT pārkāpumiem;

U.  tā kā Lisabonas līgumā ir garantēta Eiropas Parlamenta loma koplēmuma procedūrā attiecībā uz tirdzniecību un tā iespējas piekļūt sarunu dokumentiem;

V.  tā kā ir vēlams, lai līdztekus pārkāpumu novēršanas pasākumiem šajā jomā būtu nodrošināta to patērētāju aizsardzība, kuri likumīgi izmanto ar autortiesībām aizsargātos ražojumus;

W.  tā kā spēkā esošie Kopienas tiesību akti nav šķērslis daudzteritoriālas licencēšanas sistēmu izveidei;

X.  tā kā daudzās jomās, tostarp tajā, kur galvenais ir teksts un attēls, ir tādi uzņēmējdarbības modeļi un kanāli un licencēšanas sistēmas, kas nodrošina plašu piekļuvi dažādu veidu un formātu darbiem gan valsts iekšienē, gan ārpus valsts robežām,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2009. gada 11. septembra paziņojumu par papildu neleģislatīviem pasākumiem; tomēr pauž nožēlu, ka minētajā paziņojumā netiek risināts jautājums par tiesiskā regulējuma izstrādāšanas pabeigšanu, ieviešot pasākumu kopumu, kuru mērķis ir efektīvi novērst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus; atzinīgi vērtē ES panākumus, saskaņojot viltošanas apkarošanu; mudina Komisiju pastiprināt centienus jomās, kurās ir paaugstināts risks no veselības un drošības viedokļa, tostarp medikamentu jomā;

2.  atgādina, ka kultūras jomā attiecībā uz IĪT pastāv izņēmums ‐ “kopiju izgatavošana privātām vajadzībām”;

3.  aicina Komisiju steidzami, līdz 2010. gada beigām, iesniegt visaptverošu IĪT stratēģiju, kurā izvērtēti visi IĪT aspekti, tostarp šo tiesību piemērošana un veicināšana, jo īpaši ņemot vērā, ka autortiesības ir nevis ierobežojošs faktors, bet gan iespēja, kas palīdz radošo profesiju pārstāvjiem nopelnīt iztiku un izplatīt savus darbus;

4.  aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu par tādu visaptverošu stratēģiju attiecībā uz IĪT, kura novērsīs šķēršļus vienota tirgus izveidei tiešsaistes vidē un pielāgos Eiropas tiesisko regulējumu IĪT jomā pašreizējām sabiedrības tendencēm un tehniskajai attīstībai;

5.  uzsver, ka visos pasākumos, kas pieņemti IĪT īstenošanai, ir jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta, jo īpaši tās 7. un 8. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, jo īpaši tās 10., 8. un 6. pants, un minētajiem pasākumiem jābūt vajadzīgiem, samērīgiem un piemērotiem demokrātiskā sabiedrībā; šajā saistībā atgādina, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā ir paredzēta intelektuālā īpašuma aizsardzība;

6.  uzskata, ka Komisijai jāņem vērā IĪT aspekti visos atbilstīgajos politikas virzienos vai likumdošanas iniciatīvās un, ja priekšlikumam varētu būt kādas sekas intelektuālā īpašuma jomā, jāapsver šie aspekti visā ietekmes novērtējuma procesā;

7.  uzskata, ka Komisijai jāņem vērā īpašās problēmas, ar kurām saskaras MVU, nostiprinot intelektuālā īpašuma tiesības atbilstīgi principam “vispirms domāt par mazākajiem”, kas ieviests ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, cita starpā piemērojot diskriminācijas aizlieguma principu attiecībā uz MVU;

8.  ņemot vērā tiesību īpašnieku pieredzi dažās dalībvalstīs, nepiekrīt Komisijas pārliecībai, ka pašreizējais civiltiesiskais piemērošanas regulējums Eiropas Savienībā ir efektīvs un saskaņots tādā mērā, kāds nepieciešams pareizai iekšējā tirgus darbībai, un atgādina Komisijai, ka ziņojumam par Direktīvas 2004/48/EK piemērošanu ir būtiska nozīme, lai apstiprinātu šīs prasības;

9.  uzskata, ka Eiropas tiesiskajā regulējumā jārada iespēja ierosināt tiesvedību pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējiem, un atgādina Komisijai, ka ziņojumam par Direktīvas 2004/48/EK piemērošanu ir būtiska nozīme, lai apstiprinātu šīs prasības;

10.  aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par Direktīvas 2004/48/EK piemērošanu, dokumentā ietverot veikto pasākumu efektivitātes novērtējumu, kā arī novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz jauninājumu ieviešanu un informācijas sabiedrības attīstību, kā noteikts minētās direktīvas 18. panta 1. punktā, un, ja vajadzīgs, ierosināt grozījumus; aicina šajā ziņojumā iekļaut arī novērtējumu par iespējām nostiprināt un atjaunināt tiesisko regulējumu attiecībā uz internetu;

11.  ņemt vērā, ka ir īpaši formāti, kas darbus padara pieejamus personām ar invaliditāti, un pieņemt pasākumus, kuri nepieciešami to izplatīšanas veicināšanai;

12.  nepiekrīt Komisijas viedoklim, ka būtiskākie tiesību akti par IĪT ievērošanu jau ir spēkā; šajā sakarībā norāda, ka sarunas par direktīvu, kurā būtu paredzētas kriminālsankcijas, nav beigušās sekmīgi;

13.  aicina Komisiju nodrošināt, lai pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū, neapdraudētu likumīgās tiesības uz savstarpēju izmantojamību, kas ir būtisks faktors veselīgas konkurences uzturēšanai digitālo darbu izplatīšanas tirgū, arī autoru un bezmaksas programmatūru lietotāju interesēs;

14.  aicina Komisiju iesniegt atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus, kuru pamatā būtu LESD 118. pants un kuros risinātu jautājumu par efektīvu ES patentu sistēmu, un šajā saistībā kā būtisku pozitīvu panākumu atzinīgi vērtē Padomes 2009. gada 4. decembra secinājumus par patentu sistēmas stiprināšanu Eiropā;

Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centrs (Novērošanas centrs)

15.  atzīst ‐ lai pilnveidotu tādas politikas izstrādi, kuras pamatā ir pierādījumi un kura orientēta uz rezultātiem, svarīga ir visaptveroša un droša informācija un dati par IĪT visu veidu pārkāpumiem;

16.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Novērošanas centrs kā tādas statistikas un datu centralizācijas iestāde, kurus izmantos par pamatu īstenojamiem priekšlikumiem, lai efektīvi cīnītos ar viltošanu un IĪT pārkāpumiem tiešsaistē; mudina Komisiju sagatavot ziņojumu par to, kā vislabāk izmantot Eiropolu un pašreizējās struktūras muitas iestāžu savstarpējai sadarbībai šajā jomā, lai efektīvi apkarotu noziedzīgos IĪT pārkāpumus;

17.  vēlas, lai Novērošanas centrs kļūtu par iestādi, kurā apkopo datus un informāciju par jebkādiem IĪT pārkāpumiem un apmainās ar tiem, tostarp apkopo zinātniskos pētījumus par viltošanu un IĪT reglamentēšanu;

18.  aicina Komisiju precizēt Novērošanas centram uzticamos uzdevumus un uzsver, ka šā centra panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, kā iesaistās un sadarbojas visas ieinteresētās personas, tostarp valsts iestādes, tiesību īpašnieki, patērētāju organizācijas un attiecīgās industrijas, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no darba dublēšanas;

19.  aicina Komisiju pilnībā un visaptveroši informēt Parlamentu un Padomi par Novērošanas centra darbības rezultātiem, iesniedzot gada ziņojumus, kuros Komisija izdarītu secinājumus un ierosinātu nepieciešamos risinājumus tiesību aktu IĪT jomā uzlabošanai;

Patērētāju informētības veicināšana

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām organizēt Eiropas, valsts un vietēja mēroga informatīvas kampaņas par riskiem, kādus viltotas preces rada patērētāju veselībai un drošībai, kā arī par viltošanas un IĪT tiešsaistes pārkāpumu negatīvo ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību; uzsver, ka jāpalielina izpratne, īpaši Eiropas jauno patērētāju vidū, par nepieciešamību ievērot IĪT;

21.  ņemot vērā IĪT pārkāpumus un viltotu preču pārdošanu tiešsaistē, aicina visas ieinteresētās personas, tostarp interneta pakalpojumu sniedzējus, tiešsaistes tirdzniecības vietnes, tiesību īpašniekus un patērētāju organizācijas, pieņemt konkrētus pasākumus, lai brīdinātu un izglītotu sabiedrību par autortiesību vērtību, kā arī par IĪT pārkāpumu un viltošanas ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi, piemēram, paredzēt īsas, pamanāmas un atbilstīgas izglītojošas un brīdinošas ziņas;

22.  uzsver, ka jaunieši ir jāaudzina, lai viņi varētu saprast, kāda vērtība ir intelektuālais īpašums, un nepārprotami noteikt, kas ir un kas nav likumīgi, un uzsver, ka šim nolūkam jāizmanto mērķtiecīgas sabiedrību informējošas kampaņas, jo īpaši vēršoties pret IĪT pārkāpumiem tiešsaistē;

23.  tāpēc aicina Komisiju piespiest nozari izstrādāt vēl vairāk maksāšanas iespēju, lai Eiropas patērētājiem atvieglotu likumīgi piedāvāta satura iegādi, tādējādi veicinot likumīgu lejupielādi Eiropas Savienībā;

Tiešsaistē izdarītu pārkāpumu novēršana un IĪT aizsardzība internetā

24.  ir vienisprātis ar Komisiju, ka stingrākai IĪT piemērošanai var noderēt papildu neleģislatīvie pasākumi, piemēram, diskusijas par iespējamajiem digitālā tirgus uzlabojumiem Eiropā, kurus veiktu, ieinteresētajām personām brīvprātīgi saskaņojot procedūras un standartus, un ka jo īpaši var noderēt pasākumi, kas tapuši ieinteresēto personu padziļināta dialoga rezultātā;

25.  uzsver ‐ ar autortiesībām aizsargātu darbu un ierakstīta izpildījuma datņu neatļautas apmaiņas milzīgais pieaugums ir problēma, kas Eiropas ekonomikā kļūst arvien lielāka, ietekmējot nodarbinātības iespējas un gan nozares, gan valsts ieņēmumus;

26.  uzsver, ka šīs parādības attīstību ir sekmējuši vairāki faktori, jo īpaši tehnoloģiskie sasniegumi un likumīga piedāvājuma trūkums; tomēr atgādina, ka šīs parādības izpausme ir IĪT pārkāpšana un ka pret to jāatrod piemēroti un steidzami risinājumi, kas ir piemēroti attiecīgajai nozarei un atbilst pamattiesībām;

27.  uzsver, ka, atbalstot un pilnveidojot daudzveidīgu, pievilcīgu, augsta līmeņa un likumīgu patērētājiem paredzētu preču un pakalpojumu klāstu, var palīdzēt mazināt pārkāpumus tiešsaistē; šajā saistībā atzīst, ka legālu tiešsaistes piedāvājumu attīstību būtiski kavē darbotiesspējīga Eiropas iekšējā digitālā tirgus trūkums un ka ES, ja tā neatzīst šo faktu un steidzami neizstrādā priekšlikumus problēmas risināšanai, riskē saņemt nosodījumu par nespēju attīstīt likumīgu tiešsaistes tirgu;

28.  tāpēc aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz nozari, lai tā piedāvātu jaunas maksāšanas iespējas un līdz ar to Eiropas patērētājiem būtu vieglāk nopirkt likumīgi piedāvātu saturu; tādējādi tiktu nodrošināta likumīgas lejupielādes palielināšanās Eiropas Savienībā;

29.  aicina izstrādāt īpašus tiesību aktus, kas nodrošinātu, ka privātiem patērētājiem, kuri savai privātai lietošanai likumīgi saņēmuši ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātu oriģinālu preču kopijas, nav jāpierāda šo kopiju leģitimitāte; savukārt ieinteresētajām pusēm ir jāpierāda jebkāds intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpums;

30.  uzsver, ka visām attiecīgajām pusēm, tostarp interneta pakalpojumu sniedzējiem, ir jāiesaistās dialogā ar ieinteresētajām personām, lai atrastu piemērotus risinājumus; ja tas neizdodas, aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu vai grozīt pašreizējos tiesību aktus, tostarp Direktīvu 2004/48/EK, lai, ierosmes rodot dalībvalstu pieredzē, pastiprinātu Kopienas tiesisko regulējumu šajā jomā;

31.  aicina Komisiju, ņemot vērā katras jomas īpatnības, ar plašu skatījumu apsvērt paņēmienus, kā atvieglot nozares iespējas izmantot digitālo tirgu bez ģeogrāfiskām robežām, un, to darot, steidzami risināt jautājumu par daudzteritoriālo licencēšanu, saskaņotu tiesību aktu trūkumu autortiesību jomā, kā arī par tiesību pārvaldības efektīvu un pārredzamu sistēmu, jo tas ir priekšnosacījums to pakalpojumu pieaugumam, kuri ir likumīgi un apmierina patērētāju pieprasījumu pēc vispusīgas, tūlītējas un ērtas piekļuves saturam;

32.  uzsver, ka licenču piešķiršanas sistēma jāuzlabo, pamatojoties uz tehnisko neitralitāti tā, lai dalībvalstīm būtu pieejama elastīga, efektīva un pārredzama sistēma, kuru var pielāgot jaunajām tehnoloģijām;

33.  ņemot vērā, ka kultūras, tradīciju un lingvistisko apsvērumu dēļ autortiesības ir izteikti teritoriālas, un cenšoties nodrošināt Eiropas mēroga licencēšanas sistēmu, kas patērētājiem sniegtu iespējami visplašāko satura izvēli tā, lai neciestu Eiropas vietējais repertuārs, aicina Komisiju pārskatīt jautājumu par autortiesību pārrobežu pārvaldību un novērst pastāvošo juridisko nenoteiktību, ko radījis Komisijas 2005. gada 18. oktobra Ieteikums 2005/737/EK par autortiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldību;

34.  turklāt vērš uzmanību uz to, ka aizvien lielāka kļūst problēma par rūpniecisko spiegošanu internetā un tādu datu zādzību, kuri attiecas uz rūpniecisko īpašumu, jo īpaši tehnisko dokumentāciju un pirmkodu;

35.  ierosina, ka Novērošanas centram sīki jāanalizē datu zādzības problēma un jāiesniedz priekšlikumi minētās problēmas apkarošanai;

36.  aicina Komisiju noskaidrot MVU īpašās problēmas un vajadzības, lai izstrādātu īpašus pasākumus, kas palīdzētu šiem uzņēmumiem cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un ļautu tiem labāk aizsargāt sevi gan ES, gan trešās valstīs;

37.  atbalsta Komisijas veiktos pasākumus, lai noteiktu labākos risinājumus, kā turpmāk uzlabot ES Muitas regulu, kurā paredzēta tādu preču aizturēšana, par kurām ir aizdomas, ka tiek pārkāptas IĪT, un kura kopumā ir viens no pamatdokumentiem Savienības tiesiskajam regulējumam par IĪT piemērošanu;

38.  aicina Komisiju turpināt novatorisku un spēcīgāku sadarbību starp administratīvajām struktūrvienībām un dažādām attiecīgajām rūpniecības nozarēm;

39.  aicina dalībvalstis un Komisiju paplašināt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja un dalībvalstu intelektuālā īpašuma biroju sadarbību, tajā ietverot arī intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanu;

40.  atzīst, ka ir jāizmanto dalībvalstu pašreizējās struktūras, lai apkarotu preču viltošanu, un tāpēc aicina valstu patentu birojus un citus intelektuālā īpašuma birojus nodrošināt lielāku atbalstu un apmācīt MVU, kā arī sabiedrību;

Starptautiskā dimensija un ietekme uz iekšējo tirgu

41.  aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar prioritārajām trešām valstīm intelektuālā īpašuma jomā un veicināt līdzsvarotu pieeju sarunās, kas par intelektuālo īpašumu norisinās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, jo īpaši saistībā ar Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem;

42.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tās centieni virzīt uz priekšu sarunas par Viltotu preču tirdzniecības novēršanas nolīgumu (ACTA ) nolūkā uzlabot IĪT piemērošanas sistēmas efektivitāti cīņā pret viltošanu tiek turpināti, pilnībā ņemot vērā Parlamenta nostāju ‐ jo īpaši nostāju, kas pausta 2008. gada 18. decembra rezolūcijā par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību ‐, un aicina pilnībā informēt Parlamentu par sarunu gaitu un rezultātiem un nodrošināt, ka ACTA noteikumi pilnībā atbilst acquis communautaire par IĪT un pamattiesībām;

43.  atbalsta to, ka Komisija turpina un uzlabo divpusējās sadarbības iniciatīvas, tostarp intelektuālā īpašuma dialogus ar trešām valstīm un tehniskās palīdzības projektus;

44.  norāda, ka grūtākais uzdevums iekšējā tirgū ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošana uz ES ārējām robežām un trešās valstīs; šajā saistībā aicina Komisiju trešās valstīs (jo īpaši Indijā un Krievijā) izveidot vairāk intelektuālā īpašuma jautājumos specializētu palīdzības dienestu, lai palīdzētu Eiropas uzņēmējiem aktīvāk piemērot savas intelektuālā īpašuma tiesības, novērst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus trešās valstīs un viltotu, šādās trešās valstīs ražotu preču iekļūšanu iekšējā tirgū;

Organizētā noziedzība

45.  uzsver, ka ir svarīgi cīnīties ar organizēto noziedzību IĪT jomā, jo īpaši ar viltošanu un IĪT pārkāpšanu tiešsaistē; ņemot to vērā, norāda, ka ir nepieciešami atbilstīgi ES tiesību akti par proprorcionālām un taisnīgām sankcijām, un atbalsta ciešu stratēģisko un operatīvo sadarbību starp visām ieinteresētajām pusēm Eiropas Savienībā, jo īpaši ar Eiropolu, valstu iestādēm un privāto sektoru, kā arī ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
(2) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.
(3) OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.
(4) OV L 195, 2.6.2004., 16. lpp.
(5) OV L 111, 5.5.2009., 16. lpp.
(6) OV C 74 E, 20.3.2008., 526. lpp.
(7) OV C 117 E, 6.5.2010., 206. lpp.
(8) OV C 247 E, 15.10.2009., 25. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2012. gada 7. februāraJuridisks paziņojums