Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2935(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0618/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0618/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 24/11/2010 - 8.6

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0432

Pieņemtie teksti
PDF 85kWORD 53k
Trešdiena, 2010. gada 24. novembra - Strasbūra Galīgā redakcija
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA)
P7_TA(2010)0432B7-0618/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 24. novembra rezolūcija par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par pārredzamību un stāvokli sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu [ACTA ],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmumu attiecībā uz pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu,

–  ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra plenārsēdē notikušās debates par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu,

–  ņemot vērā viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma 2010. gada 2. oktobra projektu,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda lēmumu attiecībā uz sūdzību Nr. 90/2009/(JD)OV par piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu,

–  ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas noslēgto Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi (2003/C 321/01),

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS ),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā cīņa pret viltošanu ir nozīmīgs elements ES politikas stratēģijā, lai nodrošinātu taisnīgumu, līdzvērtīgus konkurences apstākļus mūsu ražotājiem, nodarbinātības saglabāšanu iedzīvotājiem un tiesiskuma ievērošanu;

B.  tā kā labākas efektivitātes nolūkā cīņai pret viltošanu (šī parādība ir izplatīta visā pasaulē) ir nepieciešama ciešāka nozīmīgāko globālās ekonomikas dalībnieku starptautiskā sadarbība;

C.  tā kā, neraugoties uz atkārtotiem centieniem panākt daudzpusēju pieeju (tas joprojām ir galvenais mērķis ES stratēģijā), tas neizdevās sakarā ar citu globālās ekonomikas dalībnieku pretestību un iebildumiem un tā kā tādēļ daudzpusējais nolīgums šķiet labākais veids, kā īpašas problēmas risināt starptautiskā līmenī;

D.  tā kā ACTA (kā to atkārtoti ir paziņojusi Komisija) attiecas tikai uz piemērošanas pasākumiem un neiekļauj noteikumus, ar kuriem tiktu grozītas būtiskas ES vai pārējo ACTA līgumslēdzēju pušu intelektuālā īpašuma tiesības, bet gan sākumā izveido visaptverošu starptautisko sistēmu, lai palīdzētu pusēm to centienos efektīvi cīnīties pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, un tādēļ tas nerada izmaiņas Savienības tiesību kopumā;

E.  tā kā daudzās jomās, ieskaitot noteikumus digitālajai jomai un obligāto robežas pasākumu jomu, ACTA pārsniedz TRIPS jomu un tāpēc ļauj labāk aizsargāt tiesību īpašniekus;

F.  tā kā pēc Parlamenta ciešais iesaistīšanās ACTA sarunu pārskatāmības līmenis tika ievērojami uzlabots un kopš sarunu kārtas Jaunzēlandē Parlaments ir ticis pilnībā informēts par sarunu gaitu; un tā kā, lai iepazītos ar tekstu, par kuru notiek sarunas, bija nepieciešama viena nedēļa pēc pēdējās sarunu kārtas (Japānā) pabeigšanas;

G.  tā kā tekstā, par kuru notiek sarunas, ir atspoguļotas galvenās bažas, ko Parlaments pauda pēdējo mēnešu laikā, tostarp par tādiem jautājumiem kā pamattiesību, privātuma un datu aizsardzības ievērošana, brīva interneta svarīgās lomas ievērošana, pakalpojumu sniedzēju lomas nodrošināšanas nozīme un nepieciešamība nodrošināt zāļu pieejamību ‐ atsauce uz 2001. gada 14. novembrī pieņemto Dohas deklarāciju par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselības aizsardzību, ko iekļāva nolīguma preambulā;

H.  tā kā Komisija ir atkārtoti apstiprinājusi to, ka ir svarīgi īstenot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) aizsardzību; tā kā nolīguma puses ir vienojušās, ka ACTA tiks paredzēta ĢIN piemērošana;

I.  tā kā Komisijai kā Līgumu īstenošanas uzraudzītājai ir jāraugās, lai sarunās par starptautiskiem nolīgumiem, kas skar ES likumdošanu, tiktu ievērots Savienības tiesību kopums, un tā kā Komisija ir apņēmusies sniegt Parlamentam tūlītēju un pilnīgu informāciju katrā sarunu posmā par starptautiskajiem nolīgumiem;

J.  tā kā ir būtiski nodrošināt, lai intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas pasākumi tiktu izstrādāti tādā veidā, kas nekavē inovācijas vai konkurenci, nedegradē intelektuālā īpašuma tiesību noteiktos ierobežojumus, nepasliktina personas datu aizsardzību, neierobežo brīvu informācijas plūsmu, ka arī nerada lieku slogu legālai tirdzniecībai;

K.  tā kā visiem nolīgumiem, ko Eiropas Savienība noslēdz attiecībā uz ACTA , ir jāatbilst Savienības tiesību kopumam, un tas jo īpaši attiecas uz juridiskajām saistībām, kas ES uzliktas attiecībā uz privātās dzīves un datu aizsardzības tiesību aktiem, kā jo īpaši paredzēts Direktīvā 95/46/EK, Direktīvā 2002/58/EK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas praksē;

L.  tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu, kurš stājās spēkā 2009. gada decembrī, Parlamentam būs jāsniedz piekrišana attiecībā uz viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma tekstu, lai tas varētu stāties spēkā ES,

1.  atzinīgi vērtē viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma 2010. gada 2. oktobra projekta iesniegšanu pēc Tokijas sarunu kārtas un sagaida, ka Komisija nodos Parlamentam un sabiedrībai pabeigto ACTA tekstu pēc tehniska rakstura sarunu sanāksmes, kas risināsies Sidnejā no 2010. gada 30. novembra līdz 3. decembrim;

2.  atgādina, ka cīņa pret viltošanu ir prioritāra tā iekšējās un starptautiskās politikas stratēģijā un ka starptautiskajai sadarbībai ir izšķirošā nozīme šā mērķa sasniegšanā;

3.  pilnībā apzinās, ka nolīgums, par kuru notiek sarunas, pilnībā neatrisinās sarežģīto un daudzšķautņaino viltošanas problēmu; tomēr uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas atkārtotos paziņojumus par to, ka ACTA noteikumu ‐ īpaši noteikumu par autortiesību īstenošanas procedūrām digitālajā vidē ‐ piemērošana pilnībā atbildīs Savienības tiesību kopumam un ka ar šo nolīgumu netiks ieviesta ne personu pārmeklēšana, ne arī tā dēvētā “trīs pārkāpumu” procedūra; norāda, ka neviena no ACTA dalībvalstīm un jo īpaši ES, īstenojot šo nolīgumu, nav pilnvarota ieviest “trīs pārkāpumu” vai līdzīgu kārtību;

5.  norāda, ka apspriešanai paredzētajā nolīguma 2010. gada 2. oktobra teksta projektā (tā preambulā) paziņots, ka ar ACTA paredzēts nodrošināt efektīvus un piemērotus līdzekļus intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai, papildinot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS ) un ņemot vērā atšķirības ACTA dalībvalstu tiesību sistēmā un praksē; kā arī atzīst, ka Dohas deklarācijā attiecībā uz Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem un sabiedrības veselību, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Ceturtajā PTO ministru konferencē, kas notika Dohā, Katarā, noteiktie principi veido pamatu, balstoties uz kuru izstrādāts apspriežamais 2010. gada 2. oktobra projekta teksts, un tālab uzskata, ka jebkāda veida ACTA piemērošanai būtu jāatbilst šiem principiem;

6.  uzsver, ka ar ACTA netiks grozīts ES acquis attiecībā uz intelektuāla īpašuma tiesību piemērošanu, jo ES tiesību akti jau krietni pārsniedz pašreizējos starptautiskos standartus, un ka tāpēc tā ir iespēja dalīties ar labas prakses pieredzi un vadlīnijām šajā jomā;

7.  uzskata ACTA par instrumentu, ar kuru palielināt pašreizējo standartu efektivitāti, tādējādi dodot labumu ES eksportam un aizsargājot tiesību turētājus, viņiem darbojoties globālajā tirgū, kur pašlaik viņiem nākas ciest no tā, ka regulāri un plašā apmērā tiek pārkāptas viņu autortiesības un tiesības attiecībā uz preču zīmēm, patentiem, dizainparaugiem un ĢIN;

8.  uzsver, cik nozīmīga Eiropas uzņēmumiem un nodarbinātībai Eiropas Savienībā ir ĢIN aizsardzība; atzinīgi vērtē Komisijas centienus, lai ĢIN aizsardzība tiktu iekļauta ACTA ;

9.  izsaka nožēlu, ka nolīgumā ‐ tā 1.X pantā ‐ nav definētas “viltotas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”, jo šis trūkums varētu radīt neskaidrību vai vismaz sarežģīt pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu uzdevumus, interpretējot un piemērojot ACTA ;

10.  atzinīgi vērtē vārda “var” iekļaušanu 2. panta 14. punkta 3. apakšpunktā (“Katra puse var noteikt kriminālprocesus un sodus [...]”);

11.  atzinīgi vērtē to, ka puses pēc ES uzstājīga pieprasījuma vienojās, ka kopēšanas, izmantojot videokameru, atzīšanai par noziedzīgu nodarījumu nevajadzētu būt tikai fakultatīvai (2. panta 14. punkta 3. apakšpunkts un 15. punkts);

12.  atzinīgi vērtē to, ka dalība ACTA nav ekskluzīva un ka tam var pievienoties citas jaunattīstības un jaunās tirgus ekonomikas valstis, šādi veicinot plašu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pastiprinot cīņu pret viltošanu visā pasaulē; uzskata, ka nākotnē ACTA varētu sasniegt līmeni, kurā tas kļūst daudzpusējs;

13.  uzsver, ka ikvienam lēmumam, ko Komisija pieņem kā ACTA komitejas sastāvdaļa, jābūt acquis ietvaros un tas nevar vienpusēji grozīt ACTA saturu; tādēļ uzskata, ka jebkādām ierosinātām ACTA izmaiņām būtu nepieciešams, lai tās būtu pieņēmis Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 207. un 218. pantu;

14.  aicina Komisiju apstiprināt, ka ACTA īstenošana neietekmēs pamattiesības, datu aizsardzību, pašreizējos ES centienus saskaņot intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas pasākumus, ne arī elektroniskās tirdzniecības jomu;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un ACTA sarunās iesaistīto valstu valdībām un parlamentiem.

Pēdējā atjaunošana - 2012. gada 28. februāraJuridisks paziņojums