Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2003. gada 9. oktobra rezolūciju par grūtībām Eiropas biškopības nozarē(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu(2),

–  ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par pasākumiem biškopības jomā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”)(4), kurā paredzēti īpaši noteikumi Eiropas Savienības biškopības nozarē,

–  ņemot vērā 2008. gada 20. novembra rezolūciju par stāvokli biškopības nozarē(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 12. marta Direktīvu 2010/21/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu attiecībā uz īpašajiem noteikumiem par klotianidīnu, tiametoksamu, fipronilu un imidakloprīdu(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. maija Lēmumu 2010/270/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. un 2. daļu attiecībā uz veselības sertifikātu paraugiem dzīvniekiem no saimniecībām un bitēm un kamenēm(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. maija ziņojumu par to, kā tiek piemērots Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 105. pants un turpmākie panti attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus (COM(2010)0267),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) 2008. gada 11. augusta zinātnisko ziņojumu(8), kā arī EPNI pasūtīto un 2009. gada 3. decembrī pieņemto zinātnisko ziņojumu(9) par bišu mirstību un bišu pārraudzību Eiropā,

–  ņemot vērā 2010. gada 1. septembra jautājumu, uz ko sniedz mutisku atbildi, par situāciju biškopības nozarē (O-0119/2010 – B7-0564/2010),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā visas 27 ES dalībvalstis ir izmantojušas dalībvalstu izstrādātās valstu programmas Eiropas biškopības nozarē triju gadu periodam un vidējais izmantojuma rādītājs ir 90 %; tā kā iepriekš minētajā 2010. gada 28. maija ziņojumā Komisija ir norādījusi, ka valstu biškopības programmas iepriekšējos gados ir bijušas rezultatīvas;

B.  tā kā 2010. gadā, kas ir Eiropas bioloģiskās daudzveidības gads, ir jāatgādina, ka bioloģiskā daudzveidība ir ievērojami apdraudēta visā pasaulē, jo tā izzūd 100 līdz 1000 reižu ātrāk nekā parasti; tā kā biškopības nozarei, ņemot vērā tās devumu sabiedrības un vides labā, ir stratēģisks uzdevums, jo šīs nozares darbība ir spilgts piemērs tam, kā īstenot videi labvēlīgus pasākumus (bioloģiskās daudzveidības uzlabošana un saglabāšana, ekoloģiskais līdzsvars un floras saglabāšana), un tā ir paraugs, pēc kura attīsta ilgtspējīgu ražošanu lauku vidē;

C.  tā kā pašreizējo programmu darbība izbeidzas 2013. gadā; tā kā pašreizējais ES atbalsts biškopības nozarei ir atkarīgs no pašreizējām dalībvalstu programmām saistībā ar KLP; tā kā uzņēmējiem ir vajadzīgs plāns laikposmam pēc 2013. gada; tā kā Komisija plāno līdz 2010. gada novembrim publicēt paziņojumu par turpmāko KLP;

D.  tā kā lauksaimniecība ir ļoti ieinteresēta saglabāt bites kā apputeksnētājsugu; tā kā PLO ir norādījusi starptautiskajai sabiedrībai uz apputeksnētājkukaiņu, tostarp medus bišu, skaita satraucoši straujo samazināšanos; tā kā 84 % kultivēto augu sugu un 76 % no cilvēka uzturam domātās pārtikas Eiropā ir atkarīgi no apputeksnēšanas, kuras ekonomiskā vērtība ir daudz lielāka par saražotā medus vērtību;

E.  tā kā daudzos reģionos aizvien lielāka problēma ir bišu mirstība, ko veicina vairāku faktoru kombinācija, tostarp bišu slimības, novājināta bišu imunitāte pret patogēniem un kaitēkļiem, klimata pārmaiņas un daļēji zemes izmantojuma maiņa kopā ar periodiem, kad bitēm pietrūkst pārtikas un barības, kā arī nektāraugu sugu pastiprināta iznīcināšana, augu aizsardzības līdzekļu un neilgtspējīgu lauksaimniecības metožu izmantošana;

F.  tā kā nevar droši apgalvot, ka dažās dalībvalstīs bišu saimju skaits sarūk tādēļ, ka tiek izmantoti ģenētiski modificētie organismi (ĢMO), jo to kultivēšanas apjoms pašlaik ir neliels, un tā kā monokultūru skaita palielināšanās veicina nektāraugu izzušanu;

G.  tā kā pastāvīgi pieaug vispārējais bišu slimību skaits, kura dēļ Eiropas medus bite (Apis mellifera) var kļūt par apdraudētu sugu, jo īpaši tādēļ, ka arvien vairāk izplatās parazīts Varroa destructor ‐ ērce, kas vājina bišu imunitāti, šādi pakļaujot bites visām iespējamām ar to saistītajām slimībām un radot vislielāko problēmu attiecībā uz bišu saimju veselību Eiropā;

H.  tā kā ir jāveic papildu izpēte, lai apturētu apputeksnētājsugu samazināšanos un nepieļautu tādas situācijas, kādas ir citās pasaules daļās, kurās dabisko apputeksnētāju trūkuma dēļ apputeksnēšana ir jāveic cilvēkam, lai iegūtu augļu, dārzeņu un dažu laukaugu ražu, kas būtiski palielina lauksaimnieku izmaksas;

I.  tā kā 40 % no Eiropas medus tirgus veido imports; tā kā Eiropas Savienībā nav neatkarīga medus apgāde, kā dēļ ir vērojama liela cenu nepastāvība, ko rada arī viltojumi starptautiskajā tirgū, jo sakarā ar ES tirgus atvēršanu medum no trešām valstīm ES biškopji ir zaudējuši konkurētspēju;

J.  tā kā gan dalībvalstis, gan nozares uzņēmēji ir pauduši konkrētas vajadzības attiecībā uz īstenošanas noteikumu uzlabojumiem un ilgtermiņa atbalsta turpināšanu;

K.  tā kā, izstrādājot programmas, būtu jānodrošina labāka sadarbība starp visām dalībvalstīm un biškopju organizācijām, lai katra valsts varētu pieprasīt informāciju un vajadzības gadījumā izplatīt to saistībā ar Eiropas organizācijām, kurās tā darbojas;

L.  tā kā iepriekš minētajā EPNI 2008. gada 11. augusta zinātniskajā ziņojumā uzsvērts, ka dalībvalstīs ir nepietiekamas un pārāk daudzveidīgas uzraudzības sistēmas, kā arī nenotiek saskaņošana jeb netiek piemēroti vienoti darbības rādītāji;

M.  tā kā saskaņā ar Direktīvu 2010/21/ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka no 2010. gada 1. novembra tiek īstenotas atsevišķas marķēšanas prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, līdzekļa tirdzniecības atļaujā tiek iekļauti riska mazināšanas pasākumi un tiek ieviestas uzraudzības programmas, lai pārbaudītu atsevišķu aktīvo vielu tiešo un netiešo ietekmi uz medus bitēm,

1.  atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas 2010. gada 28. maija ziņojumu; tomēr norāda, ka pašreizējo programmu darbība izbeidzas 2013. gadā, un pauž bažas par daudzajiem uzdevumiem un problēmām, kas joprojām pastāv Eiropas biškopības nozarē, tostarp tādas kā tirdzniecības jautājumi, cenu svārstības, jaunu cilvēku iesaistīšana biškopībā, biškopju novecošana Eiropas Savienībā, bišu saimju skaita mazināšanās un vispārējas grūtības, ko rada ar daudziem faktoriem saistītā bišu mirstība;

2.  aicina Komisiju konstruktīvi reaģēt uz dalībvalstu un uzņēmēju prasībām, tādām kā statistikas datu uzlabošana attiecībā uz ražošanas prognozēm, no trešām valstīm importētā medus produktu kontroļu saskaņošana, tostarp vienādu medus kvalitātes prasību ieviešana, un uzraudzības un pētniecības programmu uzlabošana un saskaņošana biškopības nozarē;

3.  aicina Komisiju saistībā ar likumdošanas priekšlikumu par politiku attiecībā uz lauksaimniecības produktu kvalitāti apvērt iespēju grozīt noteikumus par medus izcelsmes marķēšanu, lai novērstu, ka patērētāji saņem maldinošu informāciju, jo īpaši ES ražotā medus un trešās valstīs ražotā medus maisījuma gadījumā;

4.  uzsver, ka ir jāuzlabo produkta higiēnas prasības, saskaņojot kontroles pasākumus robežkontroles vietās, it īpaši attiecībā uz importu no trešām valstīm, jo nekvalitatīva medus, viltojumu un aizstājēju ievešana kropļo tirgu un rada pastāvīgu spiedienu uz cenām un galaproduktu kvalitāti ES iekšējā tirgū; uzskata, ka uz jebkura pārstrādātā un medus saturošā produkta etiķetes vai iepakojuma izmantotais šā pārstrādātā produkta nosaukums vai citi grafiskie vai attēlu elementi drīkst norādīt uz medu produkta nosaukumā tikai tad, ja medus veido vismaz 50 % no pievienotā saldinātāja daudzuma;

5.  aicina Komisiju apsvērt iespēju biškopības programmu un saistīto tiesību aktu izstrādes laikā par obligātām noteikt Eiropas un dalībvalstu iestāžu apspriedes ar biškopjiem, lai nodrošinātu šādu programmu efektivitāti un savlaicīgu īstenošanu;

6.  aicina Komisiju lūgt izveidot uzticamu sistēmu bišu saimju ikgadējai reģistrācijai, nevis biškopības programmu pamatā izmantot lēstus skaitļus;

7.  atzīst, ka ļoti būtiski ir izstrādāt inovatīvus un efektīvus pasākumus cīņai ar bišu ērcēm, kuru dēļ dažos reģionos gadā rodas ievērojami zaudējumi; uzskata, ka visā Eiropā ir jāpalielina efektīvas veterinārās aprūpes pieejamība, lai cīnītos pret bišu ērcēm un visām ar to saistītajām un plaši izplatītajām slimībām; prasa Komisijai ieviest kopīgas pamatnostādnes attiecībā uz veterināro aprūpi nozarē un uzskata, ka būtiska nozīme šajā jomā ir sadarbībai ar biškopju organizācijām;

8.  aicina Komisiju pielāgot Eiropas veterinārās politikas darbības jomu un finansējumu, ņemot vērā bišu un biškopības īpatnības, lai sadarbībā ar biškopju organizācijām nodrošinātu bišu slimību efektīvāku kontroli un to, ka visā Savienībā ir pieejami efektīvi un standartizēti veterinārie medikamenti;

9.  aicina Komisiju labāk koordinēt dažādās pētniecības programmas, ko īsteno dalībvalstīs, lai izstrādātu rīcības plānu, ar ko risina bišu mirstības problēmu; šajā plānā jāietver vispārēji ilgtspējīga, apputeksnētājsugām labvēlīga lauksaimniecības prakse, izvairoties no viendabīgu kultūru audzēšanas bez augsekas;

10.  aicina Komisiju īstenot iepriekš minētajā EPNI 2009. gada 3. decembrī pieņemtajā zinātniskajā ziņojumā ietvertos ieteikumus, jo īpaši finansēt “īpašus pētījumus, kas pašreizējo darbu ievirza progresīvā gultnē, lai uzlabotu zināšanas un izpratni par faktoriem, kuri ietekmē bišu veselību”;

11.  aicina laikus veikt neatkarīgus pētījumus par bišu mirstību un aicina Komisiju nodrošināt, lai dati par augu aizsardzības līdzekļu (piemēram, apvalkā ietītu sēklu), ģenētiski modificētu augu un ar ziedputekšņiem izplatīto toksīnu ietekmi uz vidi un konkrētām sugām tiktu publiskoti un lai visu jauno iniciatīvu pamatā būtu pārliecinoši zinātnes un statistikas pierādījumi; aicina Komisiju sākt izpēti šajos jautājumos un laikus iepazīstināt ar tās rezultātiem;

12.  aicina Komisiju nodrošināt, lai pašreizējais atbalsts biškopības nozarei un nozares turpmākā politika tiktu saglabāta un nostiprināta KLP laikposmam pēc 2013. gada, garantējot šīs nozares turpmāko darbību un uzlabošanu; atzinīgi vērtē Komisijas 2010. gada jūlija lēmumu palielināt biškopības programmu budžetu; atzīst, ka šī ir metode, kā atbalstīt Eiropas biškopības turpmāko attīstību, ieguldot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā; turklāt atzīst, ka bites ir svarīgas, lai saglabātu ražošanas līmeni zemkopības un dārzkopības jomā, un uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt atlīdzību par šīm sabiedriskajām precēm vides jomā;

13.  aicina Komisiju nodrošināt finansiālu atbalstu izglītībai, informatīvām kampaņām un jaunu un profesionālu biškopju apmācībai, galvenokārt veicinot to, ka ar biškopību nodarbojas jauni biškopji, tostarp izmantojot pieredzes apmaiņas iespējas citās valstīs;

14.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un koordinējot pasākumus starp veterinārajiem dienestiem un biškopju organizācijām, kā tas jau notiek dažās dalībvalstīs, analizēt iespējas veterinārās aprūpes jomā izstrādāt ES rīcības plānu attiecībā uz bišu veselību, lai pēc iespējas nodrošinātu piekļuvi veterinārajām zālēm, turklāt šis plāns būtu jāfinansē saistībā ar Eiropas veterināro politiku;

15.  prasa Komisijai uzlabot koordinēšanu un zināšanu nodošanu starp lietišķiem zinātniskiem pētījumiem, biškopību un lauksaimniecību;

16.  uzskata ‐ tā kā papildus ietekmei uz pieaugušām bitēm ir iespējama augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz bišu saimju attīstību, ir jāņem vērā arī augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz visu stropu; šajā ziņā atgādina, ka Komisija laikā, kad pieņēma Regulu (EK) Nr. 1107/2009, plenārsēdē paziņoja, ka, pārskatot minētās regulas 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētās datu prasības aktīvajām vielām un augu aizsardzības līdzekļiem, Komisija īpašu uzmanību pievērsīs izpildes pārbaudēm un pētījumu protokoliem, ļaujot veikt riska novērtējumu, kurā ņemta vērā šo produktu tiešā un netiešā ietekme uz bitēm, jo īpaši ar nektāra, ziedputekšņu un ūdens starpniecību, kurā var būt pesticīdu paliekas, ko bites uzņem, vācot ūdeni;

17.  aicina Komisiju īstenot visaptverošu un ilgtspējīgu pieeju tās turpmākajā darbā, izstrādājot un īstenojot Kopienas atbalsta shēmu biškopības jomā, tādējādi atbalsta pasākumus saistot ar radniecīgām jomām, it īpaši tādām kā lauku attīstība, klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, un jo īpaši veicinot pasākumus, ar ko saglabā un palielina ziedu pļavu platības;

18.  aicina Komisiju atbalstīt Eiropas biškopības nozari daudz plašākā un saskaņotākā veidā, izmantojot papildu instrumentus turpmākajā KLP, tostarp pasākumus bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, klimata pārmaiņu seku mazināšanai, nacionālo tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšanai, kas daudzām ģimenēm Eiropā nodrošina darbavietas, un biškopības produktu tirgus kvalitātes un pareizas darbības nodrošināšanai un uzlabošanai;

19.  aicina Komisiju koordinēt dalībvalstu īstenotās uzraudzības programmas attiecībā uz marķēšanas prasībām un riska mazināšanas pasākumiem, kas jāiekļauj augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujā, kā arī aicina koordinēt augu aizsardzības līdzekļu iedarbības uzraudzības programmas;

20.  aicina Komisiju veicināt biškopības produktu tiešo pārdošanu patērētājiem vietējos tirgos;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 81E, 31.3.2004., 107. lpp. (2) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp. (3) OV C 104 E, 30.4.2004., 941. lpp. (4) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. (5) OV C 16E, 22.1.2010., 65. lpp. (6) OV L 65, 13.3.2010., 27. lpp. (7) OV L 118, 12.5.2010., 56. lpp. (8) http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/doc/154r.pdf (9) http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/scdoc/27e.htm