Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Pieņemtie teksti
PDF 167kWORD 103k
Ceturtdiena, 2011. gada 23. jūnija - Brisele Galīgā redakcija
Prasības dalībvalstu budžeta struktūrām *
P7_TA(2011)0289A7-0184/2011
Teksts
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2011. gada 23. jūnijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (COM(2010)0523 – C7-0397/2010 – 2010/0277(NLE)) (1)

(Apspriešanās)

[Gr. 2]

PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
Komisijas priekšlikumā

-------------------------------------------------------

(1) Pēc tam jautājums tika nodots atpakaļ komitejai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0184/2011).
(2)* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.


PADOMES DIREKTĪVA
par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 14. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju(1) ,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2) ,

tā kā:

(1)  Nepieciešams izmantot ekonomiskās un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūto pieredzi. Nesenās ekonomiskās norises radījušas jaunus izaicinājumus fiskālās politikas īstenošanai visā Savienībā un īpaši uzsvērušas nepieciešamību stiprināt valstu atbildību un nepieciešamību pēc vienotām prasībām attiecībā uz normām un procedūrām, kuras veido dalībvalstu budžeta struktūras. Īpaši nepieciešams norādīt, kas valstu iestādēm jādara, lai ievērotu Līgumiem pievienotā 12. protokola noteikumus par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un īpaši tā 3. pantu.

(2)  Dalībvalstu valdības un valdību apakšnozares uztur valsts uzskaites sistēmas, kas ietver tādus elementus kā grāmatvedība, iekšējā kontrole, finanšu pārskatu sagatavošana un revīzija. Tās jānodala no statistikas datiem, kas attiecas uz valdības finanšu datiem, kuru pamats ir statistikas metodoloģija, un no prognozēm vai budžeta pasākumiem, kas attiecas uz valdības finansēm nākotnē.

(3)  Pilnīga un uzticama valsts uzskaites prakse visām vispārējās valdības apakšnozarēm ir priekšnosacījums, lai sagatavotu labas kvalitātes statistiku, kas ir salīdzināma starp dalībvalstīm. Iekšējai kontrolei būtu jānodrošina spēkā esošo noteikumu izpilde vispārējās valdības sektorā kopumā. Neatkarīgai revīzijai, ko veikušas publiskas iestādes, tādas kā Revīzijas palāta vai revīzijas privātstruktūras, būtu jāveicina vislabākās starptautiskās prakses pielietojums.

(4)  Fiskālo datu pieejamība ir būtiska, lai Savienības budžeta uzraudzības sistēma pienācīgi darbotos. Regulāri pieejami, laicīgi un uzticami fiskālie dati ir pamats pamatīgai un labi ieplānotai uzraudzībai, kas savukārt ļauj operatīvi rīkoties negaidītu budžeta norišu gadījumā. Fiskālo datu kvalitātes nodrošināšanas būtisks elements ir pārredzamība, kam jāietver šādu datu regulāra publiska pieejamība.

(5)  Attiecībā uz statistiku Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku(3) izveidoja tiesisko pamatu Eiropas statistikas sagatavošanai, ņemot vērā Savienības politikas nostādņu formulēšanu, piemērošanu, uzraudzību un novērtēšanu. Šī regula noteica arī Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas principus: profesionāla neatkarība, taisnīgums, objektivitāte, ticamība, statistiskā konfidencialitāte un izmaksu lietderība, precīzi definējot katru no šiem principiem. Grozītā Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru(4) , stiprināja Komisijas pilnvaras pārbaudīt statistikas datus, ko izmanto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai.

(6)  Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru “valdības”, “deficīta” un “ieguldījuma” definīcijas ir noteiktas, atsaucoties uz Eiropas integrēto ekonomisko norēķinu sistēmu (ENS), kas aizstāta ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (pieņemta ar Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā(5) ; turpmāk “EKS 95”).

(6a)  EKS 95 datu pieejamībai un kvalitātei ir būtiska nozīme ES fiskālās uzraudzības sistēmas pienācīgas darbības nodrošināšanā. EKS 95 ir atkarīga no informācijas, ko sniedz, balstoties uz uzkrājumiem. Tomēr šī uzkrājumu fiskālā statistika ir atkarīga no skaidras naudas datu vai to ekvivalenta iepriekšējas apkopošanas. Tiem var būt svarīga nozīme savlaicīgas budžeta uzraudzības stiprināšanā, lai varētu novērst nozīmīgu budžeta kļūdu novēlotu atklāšanu. Skaidras naudas datu laika rindu pieejamība par budžeta norisēm var atklāt tendences, kam vajadzīga ciešāka uzraudzība. Publicējamiem fiskālajiem datiem, kuru pamatā ir skaidra nauda (vai ekvivalentiem skaitļiem no valsts uzskaites, ja uz skaidru naudu balstīti dati nav pieejami), būtu jāietver vismaz kopējā bilance, kopējie ieņēmumi un kopējie izdevumi. Pamatotos gadījumos, piemēram, ja ir liels skaits vietējās valdības struktūru, datu savlaicīga publicēšana var balstīties uz piemērotām novērtēšanas metodēm, kuru pamatā ir struktūru paraugs, un turpmāku pārskatīšanu, izmantojot pilnīgus datus.

(7)  Neobjektīvas un nereālas makroekonomiskās un budžeta prognozes var būtiski kaitēt fiskālās plānošanas efektivitātei un tādējādi apdraudēt apņemšanos ievērot budžeta disciplīnu, bet prognozēšanas metodoloģiju pārredzamība un apspriešana var būtiski palielināt fiskālajai plānošanai izmantoto makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti.

(8)  Svarīgs elements, lai nodrošinātu reālu prognožu izmantošanu budžeta politikas īstenošanai, ir pārredzamība, kam jāietver ne vien oficiālo fiskālajai plānošanai sagatavoto makroekonomisko un budžeta prognožu, bet arī šādu prognožu pamatā esošo metodoloģiju, pieņēmumu un attiecīgo parametru publiska pieejamība.

(9)  Jutīguma analīze un atbilstīgās budžeta prognozes, kas papildina visticamāko makrofiskālo scenāriju, ļauj analizēt galveno fiskālo mainīgo lielumu iespējamo evolūciju atbilstoši dažādiem ▌pieņēmumiem par izaugsmi un procentu likmēm un tādējādi būtiski samazina risku, ka budžeta disciplīnu var apdraudēt prognožu kļūdas.

(10)  Komisijas prognozes un informācija par to pamatā esošajiem modeļiem nodrošina dalībvalstis ar noderīgu kritēriju to visticamākajam makrofiskālajam scenārijam, sekmējot budžeta plānošanai izmantoto prognožu derīgumu, lai gan apmērs, kādā dalībvalstis budžeta plānošanai izmantotās prognozes varētu salīdzināt ar Komisijas prognozēm , atšķirsies atbilstoši prognožu gatavošanas laikam un prognožu metodoloģiju un pieņēmumu salīdzināmībai. Arī citu neatkarīgu iestāžu prognozes var būt noderīgi kritēriji.

(10a)  Nozīmīgas atšķirības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozi būtu jāizklāsta, norādot pamatojumu, sevišķi tad, ja mainīgo lielumu pieauguma līmenis ārējos pieņēmumos būtiski atšķiras no Komisijas prognozēs ietvertajām vērtībām.

(10b)  Dalībvalstu budžeti un Savienības budžets ir savstarpēji atkarīgi, tādēļ, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot budžeta prognozes, Komisijai savas prognozes par ES izdevumiem būtu jāsniedz, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmā plānoto izdevumu līmeni.

(10c)  Lai sekmētu to prognožu sagatavošanu, kas tiek izmantotas budžeta plānošanai, un lai noskaidrotu atšķirības starp Komisijas un dalībvalstu prognozēm, reizi gadā katrai dalībvalstij būtu vajadzīga iespēja apspriesties ar Komisiju par pieņēmumiem, uz kuriem pamatojoties tiek gatavotas makroekonomiskās un budžeta prognozes.

(11)  Oficiālo makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti ievērojami uzlabo regulārs, objektīvs un vispusīgs izvērtējums, kura pamatā ir objektīvi kritēriji . Rūpīgs izvērtējums ietver ekonomisko pieņēmumu skrupulozu pārbaudi, salīdzināšanu ar citu iestāžu sagatavotajām prognozēm un iepriekšējo prognožu izvērtēšanu.

(12)  Ņemot vērā dokumentēto apliecinājumu tam, ka dalībvalstu uz noteikumiem balstītās budžeta struktūras efektīvi palielina valstu atbildību par ES fiskālo noteikumu izpildi un veicina budžeta disciplīnu, Savienības stiprinātās budžeta uzraudzības sistēmas stūrakmenim ir jābūt stingrām katras valsts noteiktām skaitliskām fiskālajām normām , kas atbilst Savienības līmenī noteiktajiem budžeta mērķiem. Stingras skaitliskas fiskālās normas būtu jāatbalsta ar labi izstrādātām mērķa definīcijām un mehānismiem efektīvas un laicīgas uzraudzības veikšanai. Tam būtu jābalstās uz ticamu un neatkarīgu analīzi, ko veic neatkarīgas struktūras vai struktūras, kurām nodrošināta funkcionāla neatkarība no dalībvalstu nodokļu iestādēm. Turklāt politikas pieredze rāda ‐ lai skaitliskas fiskālās normas būtu efektīvas, par to neievērošanu ir jāsaskaras ar attiecīgām sekām, pat ja tās skar tikai reputāciju.

(12a)  Tā kā, pamatojoties uz 15. protokolu par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, atsauces vērtības, kuras minētas 12. protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, Apvienotajai Karalistei nav tieši piemērojamas, pienākums ieviest skaitliskas fiskālās normas, kas efektīvi veicina atbilstību konkrētām pārmērīga budžeta deficīta atsauces vērtībām, un ar to saistītais pienākums nodrošināt, lai daudzgadu mērķi vidēja termiņa budžeta struktūrās atbilstu šādiem noteikumiem, Apvienotajai Karalistei nebūtu jāpiemēro.

(13)  Dalībvalstīm būtu jāvairās no procikliskas fiskālās politikas, un fiskālās konsolidācijas centieniem jābūt lielākiem uzplaukuma laikā. Šo mērķu sasniegšanu veicina labi izstrādātas skaitliskas fiskālās normas, un tās būtu jāatspoguļo dalībvalstu tiesību aktos, kas piemērojami gada budžetam .

(14)  Valstu fiskālā plānošana var atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajai un korektīvajai daļai tikai tad, ja šajā plānošanā tiek izmantota daudzgadu perspektīva un ar to cenšas sasniegt jo īpaši vidējā termiņa budžeta mērķus. Vidēja termiņa budžeta struktūras ir ļoti noderīgas, lai nodrošinātu dalībvalstu budžeta struktūru atbilstību Savienības tiesību aktiem. Atbilstoši Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulai (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(6) un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulai (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(7) , Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo un korektīvo daļu nevar aplūkot izolēti.

(15)  Lai gan gada budžetam piemērojamu tiesību aktu pieņemšana ir svarīgākais budžeta procesa posms, kurā dalībvalstis pieņem svarīgus budžeta lēmumus, vairums fiskālo pasākumu ietekmē budžetu ne tikai ikgadējā budžeta ciklā, bet arī pēc tā. Tādējādi viena gada perspektīva ir slikts pamats stabilai budžeta politikai. Lai iestrādātu Savienības budžeta uzraudzības sistēmas daudzgadu budžeta perspektīvu, gada budžeta plānošanai piemērojamo tiesību aktu pamatā ir jābūt daudzgadu fiskālajai plānošanai, ko nosaka vidējā termiņa budžeta struktūra.

(15a)  Šai vidēja termiņa budžeta struktūrai būtu jāietver arī prognozes, kas, pamatojoties uz nemainīgu politiku, tiek sagatavotas par katru būtisku izdevumu un ieņēmumu posteni budžeta gadam un pēc tā. Katrai dalībvalstij vajadzētu spēt atbilstīgi noteikt nemainīgu politiku, un šādi noteikta politika būtu jāpublisko kopā ar izmantotajiem pieņēmumiem, metodoloģiju un attiecīgajiem parametriem.

(15b)  Šī direktīva neliedz nevienai jaunievēlētai dalībvalsts valdībai atjaunināt savu vidējā termiņa budžeta struktūru tā, lai būtu ņemtas vērā valsts jaunās politikas prioritātes, ja vien tiek precīzi norādītas atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējo vidējā termiņa budžeta struktūru.

(16)  Ar Līgumu izveidotās budžeta uzraudzības sistēmas noteikumi un īpaši Stabilitātes un izaugsmes pakts ir piemērojami vispārējai valdībai kopumā, kas ietver apakšnozaru centrālo valdību, pavalsts valdību, vietējo valdību un sociālā nodrošinājuma fondus, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2223/96.

(17)  Ļoti daudzas dalībvalstis ir pieredzējušas ievērojamu fiskālo decentralizāciju, nododot budžeta pilnvaras zemākiem valdības līmeņiem. Tādējādi šādu zemāka līmeņa valdību darbībai, nodrošinot Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu, ir krietni lielāka nozīme, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm tiek pienācīgi attiecināti pienākumi un procedūras, kas noteiktas valstu budžeta struktūrās, jo īpaši, bet ne tikai, šādās decentralizētās dalībvalstīs.

(18)  Lai efektīvi veicinātu budžeta disciplīnu un valsts finanšu ilgtspējību, budžeta struktūrām jābūt visaptverošām attiecībā uz valsts finansēm. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiem vispārējās valdības struktūru un fondu darījumiem, kas nav daļa no kārtējiem apakšnozaru līmeņa budžetiem un kas uzreiz vai vidējā termiņā ietekmē dalībvalstu budžeta pozīcijas. To kopējā ietekme uz vispārējās valdības bilancēm un parādiem būtu jāizklāsta saistībā ar gada budžeta procesiem un vidējā termiņa budžeta plāniem.

(18a)  Pienācīga uzmanība jāpievērš arī potenciālām saistībām. Konkrētāk, potenciālas saistības ietver saistības, kas varētu veidoties atkarībā no tā, vai nākotnē iestāsies kāds notikums, ko nevar droši paredzēt, vai jau pastāvošas saistības, ja maksājums visdrīzāk nebūs jāveic vai ja nevar ticami lēst attiecīgo summu. Tās ietver, piemēram, attiecīgu informāciju par valdības garantijām, neienesīgiem aizdevumiem un saistībām, kas rodas valsts uzņēmumu darbības rezultātā, attiecīgā gadījumā arī potenciālu saistību izdevumu rašanās varbūtību un iespējamo datumu. Būtu pienācīgi jāņem vērā tirgus jutīgums.

(18b)  Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga šīs direktīvas īstenošana. Būtu jānosaka un jāpopularizē labākā prakse saistībā ar piecu šīs direktīvas nodaļu noteikumu izpildi, kuras attiecas uz dažādiem valstu budžeta struktūru aspektiem.

(18c)  Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan pašu vajadzībām, gan Savienības interesēs sagatavot tabulas, tajās iespējami precīzāk norādot šīs direktīvas un transponēšanas pasākumu atbilstību, un šīs tabulas publicēt.

(19)  Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, vienotu budžeta disciplīnas ievērošanu, kā noteikts Līgumā, dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot un to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu nosaka sīki izklāstītus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu budžeta struktūru iezīmēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda tām Līgumā noteiktos pienākumus saistībā ar valsts budžeta pārmērīga deficīta novēršanu .

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā tiek piemērotas terminu “valdība”, “deficīts” un “ieguldījums” definīcijas, kas noteiktas Līgumiem pievienotā 12. protokola par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 2. pantā. Tiek piemērota Regulā (EK) Nr. 2223/96 (EKS 95) noteiktā vispārējās valdības apakšnozaru definīcija.

Tiek piemērota arī šāda definīcija:

“budžeta struktūra” ir pasākumu, procedūru, noteikumu un iestāžu kopums, kas ir pamats vispārējās valdības budžeta politikas īstenošanai, jo īpaši:

   a) budžeta uzskaites un statistikas pārskatu sagatavošanas sistēmas;
   b) noteikumi un procedūras, kas reglamentē prognožu sagatavošanu budžeta plānošanai;
   c) katras valsts noteiktas skaitliskas fiskālās normas, kas palīdz dalībvalstīm īstenot fiskālo politiku, konsekventi pildot attiecīgos tām ar Līgumu noteiktos pienākumus, un kas izteiktas kā budžeta izpildes summārais rādītājs, piemēram, valdības budžeta deficīts, aizņemšanās, parāds vai to būtiska sastāvdaļa;
   d) budžeta procedūras, kas ietver procesuālās normas, uz kurām pamatojas visi budžeta procesa posmi ;
   e) vidēja termiņa budžeta struktūras kā īpašs valstu budžeta procedūru kopums, kas fiskālās politikas veidošanu neierobežo tikai ar ikgadējo budžeta kalendāru, tostarp politikas prioritāšu un vidēja termiņa budžeta mērķu noteikšana;
   f) neatkarīgas uzraudzības un analīzes pasākumi, kas veicina budžeta procesa elementu pārredzamību ▌;
   g) mehānismi un noteikumi, kas reglamentē fiskālās attiecības starp valsts iestādēm dažādās vispārējās valdības apakšnozarēs.

II NODAĻA

Uzskaite un statistika

3. pants

1.  Attiecībā uz valsts uzskaites sistēmām dalībvalstis izveido valsts uzskaites sistēmas, kas visaptveroši un konsekventi piemērojamas visām vispārējās valdības apakšnozarēm ▌ un iekļauj informāciju, kura ir nepieciešama, lai iegūtu kopsavilkuma datus uz EKS 95 balstītu datu sagatavošanai . Uz šīm valsts uzskaites sistēmām attiecina iekšējo kontroli un neatkarīgu revīziju.

2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka laicīgi un regulāri ir publiski pieejami fiskālie dati par visām vispārējās valdības apakšnozarēm, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2223/96 (EKS 95) . Konkrēti, dalībvalstis publicē:

  a) ▌ fiskālos datus, kuru pamatā ir skaidra nauda (vai ekvivalentus skaitļus no valsts uzskaites, ja uz skaidru naudu balstīti dati nav pieejami), šādos intervālos:
   par centrālo valdību, pavalsts valdību un sociālā nodrošinājuma apakšnozarēm reizi mēnesī līdz nākamā mēneša beigām un
   par vietējās valdības apakšnozari reizi ceturksnī līdz nākamā ceturkšņa beigām;
   b) detalizētu saskaņošanas tabulu, kurā parādīta metodoloģija pārejai no datiem, kuru pamatā ir skaidra nauda (vai ekvivalentiem skaitļiem no valsts uzskaites, ja uz skaidru naudu balstīti dati nav pieejami) , uz datiem, kuru pamatā ir EKS 95.

III NODAĻA

Aplēses

4. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka fiskālās plānošanas pamatā ir reālas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kas sagatavotas, izmantojot visaktuālāko informāciju. Budžeta plānošanas pamatā ir visticamākais makrofiskālais scenārijs vai piesardzīgāks scenārijs ▌. Makroekonomiskās un budžeta prognozes salīdzina ar visaktuālākajām Komisijas un attiecīgā gadījumā arī ar citu neatkarīgu struktūru sagatavotajām prognozēm . Nozīmīgas atšķirības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozi izklāsta, norādot pamatojumu, sevišķi tad, ja mainīgo lielumu pieauguma līmenis ārējos pieņēmumos būtiski atšķiras no Komisijas prognozēs ietvertajām vērtībām .

1.a  Komisija publisko metodoloģiju, pieņēmumus un attiecīgos parametrus, kas ir tās makroekonomisko un budžeta prognožu pamatā.

1.b  Lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot budžeta prognozes, prognozes par ES izdevumiem Komisija sniedz, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmā plānoto izdevumu līmeni.

2.  Veicot jutīguma analīzi, makroekonomiskajās un budžeta prognozēs izpēta galveno fiskālo mainīgo lielumu līknes atkarībā no dažādiem pieņēmumiem par izaugsmi un procentu likmēm. Makroekonomiskajām un budžeta prognozēm izmantoto alternatīvo pieņēmumu klāstu nosaka pēc iepriekšējo prognožu rezultātiem un cenšas ņemt vērā attiecīgos riska scenārijus .

3.  Dalībvalstis norāda konkrētu iestādi, kas atbildīga par makroekonomisko un budžeta prognožu sagatavošanu, un publisko oficiālās makroekonomiskās un budžeta prognozes, kuras sagatavotas fiskālajai plānošanai, tostarp šo prognožu pamatā esošo metodoloģiju, pieņēmumus un attiecīgos parametrus. Vismaz reizi gadā dalībvalstis un Komisija rīko tehnisku dialogu par pieņēmumiem, uz kuriem pamatojoties tiek gatavotas makroekonomiskās un budžeta prognozes.

4.  ▌ Fiskālajai plānošanai izmantotās makroekonomiskās un budžeta prognozes tiek regulāri, objektīvi un vispusīgi izvērtētas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem , un tiek veikta arī šo prognožu ex post vērtēšana . Novērtējuma rezultāti tiek publiskoti un attiecīgi ņemti vērā, sagatavojot turpmākās makroekonomiskās un budžeta prognozes . Ja izvērtēšanas rezultātā tiek konstatēta būtiska novirze, kas ietekmē makroekonomiskās prognozes attiecībā uz vismaz četru secīgu gadu laikposmu, attiecīgā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus un tos publisko.

4.a  Komisija (Eiropas Savienības Statistikas birojs) reizi trijos mēnešos publicē dalībvalstu parāda un deficīta līmeņu rādītājus.

IV NODAĻA

Skaitliskas fiskālās normas

5. pants

Dalībvalstīs ir katras valsts noteiktas skaitliskas fiskālās normas, kas efektīvi veicina to, lai daudzgadu perspektīvā vispārējā valdība kopumā darbotos atbilstoši attiecīgajiem pienākumiem, kas dalībvalstīm ar Līgumu ir noteikti budžeta politikas jomā. Šādas normas jo īpaši veicina :

   a) atbilstību budžeta deficīta un parāda normu atsauces vērtībām, kas noteiktas atbilstoši Līgumam;
   b) daudzgadu fiskālās plānošanas īstenošanu, tostarp ievērojot dalībvalsts vidējā termiņa budžeta mērķus.

6. pants

1.  Neierobežojot Līguma noteikumus par Savienības budžeta uzraudzības sistēmu, katras valsts noteiktās skaitliskās fiskālās normas ietver šādus konkrētus elementus:

   a) mērķu definīcija un normu darbības joma;
   b) šādu normu ievērošanas efektīva un laicīga uzraudzība, pamatojoties uz ticamu un neatkarīgu analīzi, ko veic neatkarīgas struktūras vai struktūras, kurām nodrošināta funkcionāla neatkarība no dalībvalstu nodokļu iestādēm ;
   c) rīcība neatbilstības gadījumā.

2.  Ja skaitliskās fiskālās normas ietver atkāpšanās klauzulas, tajās izklāsta ierobežotu skaitu īpašu gadījumu, kuros atbilstīgi pienākumiem, kas dalībvalstij ar Līgumu noteikti budžeta politikas jomā, ir atļauta normas pagaidu neievērošana, kā arī stingru kārtību, kas šādā gadījumā tiek piemērota .

7. pants

Dalībvalstu gada budžeta tiesību aktos ir norādītas ▌ to spēkā esošās katras valsts noteiktās skaitliskās fiskālās normas.

7.a pants

Direktīvas 5. līdz 7. pantu nepiemēro Apvienotajai Karalistei.

V NODAĻA

Vidēja termiņa budžeta struktūras

8. pants

1.  Dalībvalstis izveido ticamu, efektīvu vidēja termiņa budžeta struktūru, kas paredz fiskālo plānošanu vismaz trim gadiem, tā nodrošinot, ka valsts fiskālā plānošana atbilst daudzgadu fiskālās plānošanas perspektīvai.

2.  Vidēja termiņa budžeta struktūrās ir ietvertas procedūras, ar kurām saskaņā nosaka šādus elementus:

   a) vispusīgus un pārskatāmus daudzgadu budžeta mērķus, kas izteikti kā vispārējās valdības budžeta deficīts, parāds un jebkāds cits summārs fiskālais rādītājs (piemēram, izdevumi) , nodrošinot, ka tie atbilst visām spēkā esošajām skaitliskajām fiskālajām normām, kas paredzētas IV nodaļā;
   b) ▌ prognozes, ko, pamatojoties uz nemainīgu politiku, sagatavo par katru būtisku vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu posteni ar sīkākiem precizējumiem attiecībā uz centrālās valdības un sociālā nodrošinājuma līmeni budžeta gadam un pēc tā;
   c) prognozētās vidējā termiņa politikas izklāstu, norādot, kā šī politika ietekmē vispārējās valdības finanses, ar iedalījumu pa nozīmīgākajiem ieņēmumu un izdevumu posteņiem ▌, parādot, kā tiek panākta korekcija vidēja termiņa budžeta mērķu virzienā salīdzinājumā ar prognozēm nemainīgas politikas apstākļos;
   ca) novērtējumu tam, kā šī prognozētā politika, ņemot vērā tās tiešu ilgtermiņa ietekmi uz vispārējās valdības finansēm, varētu iespaidot valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

3.  Vidēja termiņa budžeta struktūrās pieņemto prognožu pamatā ir reālas makroekonomiskās un budžeta prognozes atbilstoši III nodaļai.

9. pants

Gada budžeta tiesību akti ir atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti vidēja termiņa budžeta struktūrā. Konkrētāk, gada budžets tiek sagatavots, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu prognozēm un prioritātēm, kas noteiktas, izveidojot 8. panta 2. punktā minēto vidēja termiņa budžeta struktūru. Ikviena atkāpe no šiem noteikumiem tiek pienācīgi paskaidrota .

9.a pants

Šī direktīva neliedz nevienai jaunievēlētai dalībvalsts valdībai atjaunināt savu vidējā termiņa budžeta struktūru tā, lai būtu ņemtas vērā valsts jaunās politikas prioritātes, ja vien tiek precīzi norādītas atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējo vidējā termiņa budžeta struktūru.

VI NODAĻA

Vispārējās valdības finanšu pārredzamība un budžeta struktūru visaptverošais raksturs

10. pants

Dalībvalstis nodrošina to, ka visi pasākumi, kas veikti, lai panāktu atbilstību II, III un IV nodaļai, ir konsekventi un vispusīgi attiecībā uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm. Tas jo īpaši nozīmē uzskaites noteikumu un procedūru konsekvenci ▌ un to pamatā esošo datu vākšanas un apstrādes sistēmu integritāti.

11. pants

1.  Dalībvalstis izveido atbilstīgus mehānismus, ar ko īsteno koordināciju starp vispārējās valdības apakšnozarēm, lai nodrošinātu visu vispārējās valdības apakšnozaru visaptverošu un konsekventu tvērumu, veicot fiskālo plānošanu, nosakot katras valsts skaitliskās fiskālās normas un gatavojot budžeta prognozes, un lai jo īpaši nodrošinātu daudzgadu plānošanas izveidi, kā noteikts daudzgadu budžeta struktūrā.

2.  Lai veicinātu fiskālo atbildību, tiek skaidri noteikti dažādu vispārējās valdības apakšnozaru valsts iestāžu pienākumi budžeta jomā.

13. pants

1.  Gada budžeta procesu īstenošanas gaitā tiek identificētas un aprakstītas visas vispārējās valdības struktūras un fondi, kas nav iekļauti kārtējos apakšnozaru līmeņa budžetos, sniedzot arī citu attiecīgu informāciju ▌. To kopējo ietekmi uz vispārējās valdības bilancēm un parādiem izklāsta saistībā ar gada budžeta procesiem un vidēja termiņa budžeta plāniem.

2.  Dalībvalstis publicē detalizētu informāciju par nodokļu izdevumu ietekmi uz ieņēmumiem.

3.  Attiecībā uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm dalībvalstis publisko būtisku informāciju par iespējamām saistībām, kas varētu lielā mērā ietekmēt valsts budžetu, tostarp par valdības garantijām, neienesīgiem aizdevumiem, kā arī saistībām, kuras rada valsts uzņēmumu darbība, norādot šādu iespējamo saistību apjomu ▌. Dalībvalstis publicē arī informāciju par vispārējās valdības īpašumā esošām privāto un valsts uzņēmumu kapitāla daļām, kuru summas ir ekonomiski nozīmīgas.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

14. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis šo noteikumu tekstu nekavējoties dara zināmu Komisijai. Padome mudina dalībvalstis gan pašu vajadzībām, gan Savienības interesēs sagatavot tabulas, tajās iespējami precīzāk norādot šīs direktīvas un transponēšanas pasākumu atbilstību, un šīs tabulas publicēt .

1.a  Komisija sniedz starpposma progresa ziņojumu par galveno šīs direktīvas noteikumu īstenošanu un šo ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm un kas ir jāsniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

1.b   Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos tiek ietverta atsauce uz šo direktīvu, vai arī šāda atsauce tiek pievienota noteikumu oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka kārtību, kādā šāda atsauce tiek nodrošināta.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmu galveno noteikumu tekstu, kas pieņemti jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

14.a pants

1.  Kad ir pagājuši pieci gadi no 14. panta 1. punktā minētās transpozīcijas dienas, Komisija publicē pārskatu par direktīvas noteikumu derīgumu.

2.  Pārskatā cita starpā izvērtē šādu elementu derīgumu:

   a) statistikas prasības, kas piemērojamas visām valdības apakšnozarēm;
   b) skaitlisko fiskālo normu plānojums un efektivitāte dalībvalstīs;
   c) vispārējais valdības finanšu pārredzamības līmenis dalībvalstīs.

3.  Komisija ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām izvērtē Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu derīgumu dalībvalstīm.

15. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Sagatavots

Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs

(1) OV C ...
(2) OV C 150, 20.5.2011., 1. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
(4) OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.
(5) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.
(6) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.
(7) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.
(8) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2012. gada 18. decembra Juridisks paziņojums