Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2747(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0442/2011

Debates :

PV 07/07/2011 - 11.1
CRE 07/07/2011 - 11.1

Balsojumi :

PV 07/07/2011 - 12.1

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0340

Pieņemtie teksti
PDF 206kWORD 51k
Ceturtdiena, 2011. gada 7. jūlijs - Strasbūra
Kongo Demokrātiskā Republika, masveida izvarošana Dienvidkivu provincē
P7_TA(2011)0340RC-B7-0442/2011

Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūcija par Kongo Demokrātisko Republiku un masveida izvarošanām Dienvidkivu provincē

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku,

–  ņemot vērā 2000. gada jūnijā Kotonū parakstīto Partnerattiecību nolīgumu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un visu ar to saistīto diskriminācijas veidu apkarošanu,

–  ņemot vērā Starptautiskās krimināltiesas 1998. gadā pieņemtos Romas Statūtus un jo īpaši to 7. un 8. pantu, kuros definēta izvarošana, seksuālā verdzība, piespiedu prostitūcija, piespiedu grūtniecība un piespiedu sterilizācija, kā arī jebkādi citi seksuālās vardarbības veidi, piemēram, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, un kuros šie vardarbības akti pielīdzināti spīdzināšanai un smagam kara noziegumam, neatkarīgi no tā, vai tie iekšēju vai starptautisku konfliktu laikā ir vai nav veikti sistemātiski,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 (2000) un Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību, un Nr. 1888 (2009) par bruņota konflikta laikā pastrādātajiem seksuālās vardarbības aktiem pret sievietēm un bērniem,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju Nr. 1925 (2010), kurā noteiktas ANO misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (Monusco) pilnvaras,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2011. gada 28. jūnija rezolūciju Nr. 1991, ar kuru pagarina ANO misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā (Monusco),

–  ņemot vērā Margot Wallström, īpašās pārstāves bruņotu konfliktu laikā notikušas seksuālās vardarbības apkarošanas jomā, 2011. gada 23. jūnija paziņojumu,

–  ņemot vērā galīgo paziņojumu, kas pieņemts ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 6. reģionālās sanāksmē, kura norisinājās Jaundē, Kamerūnā, 2011. gada 28. un 29. aprīlī,

–  ņemot vērā likumu par seksuālo vardarbību, ko Kongo Demokrātiskās Republikas parlaments pieņēma 2006. gadā, lai paātrinātu izvarošanā apsūdzēto saukšanu pie atbildības un piemērotu smagākus sodus,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā laika posmā starp 2011. gada 10. un 12. jūniju Dienvidkivu provinces Nakieles un Abalas ciematos tika izvarotas vai fiziski iespaidotas 170 personas; tā kā par to ir atbildīgs tas pats bruņotais grupējums, kura locekļi jau iepriekš šajā pašā reģionā 2011. gada janvārī veica masveida izvarošanas, arestus un laupīšanas;

B.  tā kā drošības situācija Dienvidkivu provincē joprojām ir ļoti nestabila un ka nemieri Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā ir vairojuši cilvēktiesību pārkāpumus un kara noziegumus, tostarp seksuālu vardarbību pret sievietēm, masveida izvarošanas un ar tām saistītas spīdzināšanas, civiliedzīvotāju slepkavības un plašu bērnu kareivju vervēšanu, ko veic bruņoti nemiernieku grupējumi, kā arī bruņotie spēki un valdības policija;

C.  tā kā kopš militāro operāciju uzsākšanas 2009. gadā Kongo Demokrātiskajā Republikā izvarošana ir šokējošā apjomā kļuvusi par ikdienišķu kara ieroci, kuru kaujinieki izmanto, lai iebaidītu, sodītu un kontrolētu savus upurus; tā kā šie nežēlīgie noziegumi pret sievietēm koncentrējas ap izvarošanu, izvarošanu grupā, seksuālo verdzību un slepkavībām un atstāj smagas sekas, sievietes sagraujot fiziski un garīgi;

D.  tā kā 2011. gada 29. jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome nolēma vēl par vienu gadu pagarināt Apvienoto Nāciju Organizācijas stabilizācijas misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā (Monusco) un atgādinot, ka misija ir pilnvarota izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus pret starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem;

E.  tā kā izvarošanas upuriem nav pieejama infrastruktūra un tie nevar saņemt atbalstu vai pienācīgu medicīnisko palīdzību; tā kā sievietēm ar nodomu uzbrūk pilnīgi atklāti, tā kā šo uzbrukumu dēļ viņas bieži vien zaudē vietu sabiedrībā, spēju rūpēties par saviem bērniem un tā kā viņām ir ievērojams risks tikt inficētām ar AIDS vīrusu; tā kā neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz vienīgi dažādas šajā teritorijā darbojošās NVO, kurām vairs netiek nodrošināta koordinācija un piekļuve upuriem;

F.  tā kā Kongo Demokrātiskās Republikas nespēja saukt pie atbildības savas armijas pārstāvjus un bruņoto grupējumu locekļus par noziegumiem ‐ kas par tādiem uzskatāmi saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ‐ ir radījusi visatļautību; tā kā Kongo armijai nav ne pietiekami daudz cilvēku, ne tehnisko un finansiālo līdzekļu, lai pildītu tās pienākumus Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu provincēs un nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību;

G.  tā kā likums par seksuālo vardarbību, ko Kongo Demokrātiskās Republikas parlaments pieņēma 2006. gadā, tiek piemērots ļoti ierobežotā apjomā;

H.  tā kā īpaši svarīga loma ir plašsaziņas līdzekļiem, lai arī turpmāk notiktu aktīva mobilizācija un brīdināta sabiedrība,

1.  stingri nosoda masveida izvarošanas, seksuālas vardarbības aktus un citus cilvēktiesību pārkāpumus, kas veikti Dienvidkivu provincē laikā no 2011. gada 10. līdz 12. jūnijam; jūt līdzi visu seksuālās vardarbības upuru ciešanām un sāpēm, jo īpaši attiecībā uz pēdējos četros gados Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā atkārtoti veiktajām masveida izvarošanām;

2.  prasa Kongo Demokrātiskās Republikas valdību par valsts prioritāti izvirzīt cīņu pret masveida izvarošanu un pret sievietēm veiktās seksuālās vardarbības apkarošanu;

3.  atzinīgi vērtē ANO lēmumu veikt šo notikumu izmeklēšanu; prasa šos noziegumus atbilstoši starptautiskajām normām izmeklēt nekavējoties, neatkarīgi un objektīvi; pauž nosodījumu, ka kara noziedznieki joprojām ieņem augsta ranga amatus; prasa veikt efektīvus un tūlītējus pasākumus, lai šo izmeklēšanu laikā garantētu upuru un liecinieku aizsardzību;

4.  prasa Komisijai un Kongo Demokrātiskajai Republikai pārskatīt Kongo Demokrātiskās Republikas valsts stratēģijas dokumentu un 10. EAF nacionālo indikatīvo programmu (2008–2013), lai cīņu pret masveida izvarošanām un seksuālās vardarbības pret sievietēm apkarošanu noteiktu par valsts prioritāti ar mērķi likvidēt visatļautību;

5.  pauž bažas par risku, ka seksuālās vardarbības akti var tikt uztverti kā ikdienišķa parādība; uzsver, ka Kongo Demokrātiskās Republikas valdībai ir jāgarantē drošība tās teritorijā un jāaizsargā civiliedzīvotāji; atgādina prezidentam J. Kabila, ka viņš ir personīgi apņēmies īstenot absolūtas neiecietības politiku pret seksuālo vardarbību un saukt pie atbildības personas, kas valstī izdarījušas kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kā arī sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu un šī reģiona valstīm;

6.  pauž atzinību par NVO rīcību, sniedzot palīdzību izvarošanas un kara noziegumu upuriem, un jo īpaši par konkrētu slimnīcu, piemēram, Panzi slimnīcas Bukavu, nodrošināto medicīnisko aprūpi; uzsver, ka lielākā daļa seksuālās vardarbības upuru nesaņem tiem nepieciešamo medicīnisko, sociālo un juridisko palīdzību; ierosina īstenot izmēģinājuma projektu, ar kuru uzlabot seksuālās vardarbības upuriem sniegto medicīnisko aprūpi Kongo Demokrātiskajā Republikā; prasa Komisijai nodrošināt papildu finansējumu seksuālās vardarbības apkarošanai un rīkoties, lai izveidotu seksuālās vardarbības upuru atbalsta centrus paaugstināta riska zonās; ierosina īstenot izmēģinājuma projektu, ar kuru uzlabot seksuālās vardarbības upuriem sniegto medicīnisko aprūpi Kongo Demokrātiskajā Republikā;

7.  pauž bažas, ka pirms pusotra gada ANO Iedzīvotāju fonda vadības trūkuma dēļ tika likvidēta apakšstruktūra GBV (vardarbība dzimuma dēļ), kurai bija jānodrošina seksuālās vardarbības upuriem sniegtās humānās palīdzības koordinācija; tādēļ prasa pārstrādāt humānās palīdzības koordinācijas sistēmu šajā teritorijā;

8.  pauž bažas par to, ka Monusco nevarēja aktīvāk izmantot savas pilnvaras un iesaistīšanās noteikumus, lai iedzīvotājus aizsargātu pret šīm masveida izvarošanām, tostarp ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, ko veikuši pašu spēki; tomēr atzīst, ka šīs misijas klātbūtne ir neaizstājama humānās palīdzības piegādē; pieprasa, lai tiktu mērķtiecīgi īstenotas Monusco pilnvaras un iesaistīšanās noteikumi, lai efektīvāk nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību; atzinīgi vērtē lēmumu pagarināt misijas pilnvaras līdz 2012. gada 30. jūnijam;

9.  prasa Eiropas Savienībai un dalībvalstīm atbalstīt EUSEC RD un EUPOL RD misiju darbības; prasa seksuālās vardarbības apkarošanas jautājumus pilnībā iekļaut kopējās drošības un aizsardzības operācijās;

10.  joprojām pauž lielas bažas par pašreizējo humanitāro stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā un šim reģionam piešķirto nepietiekamo finansējumu, jo daži divpusējo fondu līdzekļu devēji ir samazinājuši līdzekļu apjomu; pauž lielu nožēlu, ka līdz šim piešķirtie līdzekļi ir sasnieguši tikai nedaudzus upurus; prasa Komisijai saglabāt līdzekļu apjomu, kas piešķirts humānajai palīdzībai Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos;

11.  lai apkarotu visatļautību, aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumus par konfliktu izrakteņiem, ar kuriem finansē karadarbību un masveida izvarošanas Kongo Demokrātiskajā Republikā, līdzīgi Doda – Franka aktam ASV (jo īpaši tā 1502. nodaļu), kas paredz jaunas prasības par informāciju uz precēm, kuru ražošanā izmantoti šie konfliktu izrakteņi;

12.  norāda, ka neveiksmi ir cietis Dienvidkivu konflikta risināšanas plāns, kas paredzēja dot priekšroku militāram ceļam; uzskata, ka šis konflikts ir jāatrisina politiskā ceļā un pauž nožēlu par starptautiskās sabiedrības drosmes trūkumu; uzskata, ka ir pienācis laiks darīt kaut ko vairāk, nevis vienkārši paust nosodījumu, un ka Kongo Demokrātiskās Republikas valdībai, Eiropas Savienībai un ANO ir jāuzņemas atbildība un jāpieņem konkrēti pasākumi, lai pārtrauktu šos nežēlīgos noziegumus; uzsver ‐ ja nekas nemainīsies, humānās palīdzības spēkiem šajā teritorijā būs jāuzturas vēl ilgi;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai, Āfrikas Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentam, premjerministram un parlamentam, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašajai pārstāvei bruņotu konfliktu laikā notiekošas seksuālās vardarbības apkarošanas jomā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomei.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika