Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2908(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0594/2011

Debates :

PV 17/11/2011 - 11.1
CRE 17/11/2011 - 11.1

Balsojumi :

PV 17/11/2011 - 12.1

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0517

Pieņemtie teksti
PDF 109kWORD 67k
Ceturtdiena, 2011. gada 17. novembra - Strasbūra Galīgā redakcija
Irāna ‐ pēdējā laikā notikušie cilvēktiesību pārkāpumi
P7_TA(2011)0517B7-0594, 0596, 0598, 0599, 0601, 0604 un 0606/2011

Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūcija par Irānu ‐ nesen notikušie cilvēktiesību pārkāpumi

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši tās, kas attiecas uz cilvēktiesību jautājumiem un sevišķi 2010. gada 7. septembra un 2011. gada 20. janvāra rezolūcijas,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju Nr. 16/9, ar kuru noteiktas īpašā referenta pilnvaras jautājumos par cilvēktiesību stāvokli Irānā,

–  ņemot vērā 123 ieteikumus, kas pieņemti pēc Cilvēktiesību padomes vispārējā periodiskā pārskata 2010. gada februārī,

–  ņemot vērā to, ka 2011. gada 17. jūnijā ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs iecēla Ahmed Shaheed par ANO īpašo referentu jautājumos par cilvēktiesību stāvokli Irānā, un īpašā referenta 2011. gada 23. septembrī iesniegto starpposma ziņojumu ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesijai par cilvēktiesību stāvokli Irānā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2011. gada 15. septembrī iesniegto ziņojumu ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesijai par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–  ņemot vērā Irānas Cilvēktiesību dokumentācijas centra 2011. gada 10. jūnija ziņojumu par izvarošanas izmantošanu kā spīdzināšanas metodi Irānas ieslodzījuma vietās,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 15. un 26. septembra paziņojumus, kas attiecas uz cilvēktiesību aizstāvja Nasrin Sotoudeh apcietināšanu un sešu neatkarīgu filmu veidotāju arestēšanu, un 2011. gada 18. oktobra paziņojumu, kas attiecas uz soda piespriešanu filmu veidotājam Jafar Panahi un aktrisei Marzieh Vafamehr ,

–  ņemot vērā ES ierobežojošo pasākumu pastiprināšanu 2011. gada 10. oktobrī, reaģējot uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2007. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/149 un 2008. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 63/168 par moratoriju nāvessoda piemērošanai,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR ), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR ), Konvenciju par jebkuras diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām, kā arī to, ka Irāna ir parakstījusi visus šos dokumentus,

–  ņemot vērā Irānas Islāma Republikas konstitūciju, jo īpaši tās 23.–27. pantu un 32.–35. pantu, kuros ir paredzēta vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība un tiesības nodoties savai reliģijai, kā arī apsūdzēto un apcietināto personu pamattiesības,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā pašreizējo stāvokli Irānā cilvēktiesību jomā raksturo sistemātiski pamattiesību pārkāpumi; tā kā cilvēktiesību aizstāvji (īpaši sieviešu, bērnu un mazākumtautību tiesību aktīvisti), žurnālisti, emuāru autori, mākslinieki, studentu līderi, arodbiedrību un vides aizsardzības aktīvisti turpina dzīvot ārkārtīgas spriedzes apstākļos un nepārtrauktās bailēs no apcietināšanas;

B.  tā kā visaktuālākie jautājumi attiecas uz aizvien biežāk konstatētiem trūkumiem saistībā ar tiesas spriešanu, paradumiem, kurus var uzskatīt par spīdzināšanu, nežēlību vai pazemojošu izturēšanos pret apcietinātajiem, tostarp izvarošanas gadījumiem, nevienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm, reliģisko minoritāšu un mazākumtautību vajāšanu, pilsonisko un politisko tiesību trūkumu, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju, advokātu un pilsoniskās sabiedrības locekļu vajāšanu un iebiedēšanu;

C.  tā kā Irānā 2011. gada pirmajā pusē izpildīto nāvessodu skaits padarīja to par valsti, kura, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, visvairāk piemēro nāvessodu, pretēji tendencei visā pasaulē panākt nāvessoda atcelšanu;

D.  tā kā Irānā, kā liecina dažādi ziņojumi, neskatoties uz to, ka tā parakstījusi ICCPR un oficiāli ir aizliegusi to personu sodīšanu ar nāvi, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ar nāvessodu tiek sodīti vairāk mazgadīgo likumpārkāpēju nekā jebkurā citā valstī;

E.  tā kā Irānas varas iestādes līdz šim vēl nav izpildījušas no dalības ANO izrietošās saistības un ir atteikušās sadarboties ar īpašo referentu; tā kā starpposma ziņojumā aprakstīti “sistemātiski pārkāpumi” un “pastiprināta” vardarbība, paustas bažas par to, ka arvien biežāk tiek piespriests nāvessods par nepilngadīgo izdarītajiem noziegumiem bez pienācīga tiesas procesa, un norādīts, ka līdz šim 2011. gadā Irānas austrumos esošajā pilsētā Mešhedā ir oficiāli izpildīti vismaz 200 nāvessodi un 146 slepeni nāvessodi; tā kā 2010. gadā Irānā nāvessods slepeni izpildīts vairāk nekā 300 cilvēkiem;

F.  tā kā ārpus Irānas un Eiropas Savienībā ir arestēti, pratināti un tiek iebiedēti apcietinājumā esošo un tiesai nodoto irāņu radinieki; tā kā tūkstošiem irāņu ir aizbēguši no valsts un atraduši patvērumu kaimiņvalstīs;

G.  tā kā opozīcijas līderi Mir Hossein Mousavi un Mehdi Karroubi kopš 2011. gada 14. februāra tiek nelikumīgi turēti mājas arestā un ir patvaļīgi ieslodzīti; tā kā šie līderi kopā ar viņu politiski aktīvajām dzīves biedrēm konkrētos laika periodos piespiedu kārtā tika nogādāti nezināmās vietās un viņiem tika liegti jebkādi kontakti ar draugiem un ģimeni un šajos laika posmos pastāvējis liels spīdzināšanas risks;

H.  tā kā 2011. gada februārī un martā simtiem cilvēku tika arestēti un vismaz trīs cilvēki gājuši bojā, kad tūkstošiem demonstrantu izgāja uz ielām, atbalstot demokrātiskās kustības kaimiņos esošajās arābu valstīs un protestējot pret opozīcijas līderu Mir Hossein Mousavi un Mehdi Karroubi apcietināšanu;

I.  tā kā 2011. gada aprīlī drošības spēki dienvidrietumu provincē Huzestānā nogalināja vairākus protestētājus, galvenokārt arābu izcelsmes, un arestēja vēl vairāk cilvēku, un daudzi cilvēki tika arestēti un ievainoti vides aizsardzības pasākumos Rietumazerbaidžānas provincē, kuri protestēja pret Urmia ezera nosusināšanu;

J.  tā kā turpina pieaugt spiediens uz reliģiskajām minoritātēm, galvenokārt bahajiešiem, citā ticībā pārgājušiem un citādi domājošo šiītu skolniekiem; tā kā bahajieši, neskatoties uz to, ka viņi ir vislielākā reliģiskā minoritāte, kas nav musulmaņi, cieš no diskriminācijas, tostarp viņiem tiek liegta piekļuve izglītībai, un pret septiņiem ieslodzījumā esošajiem viņu līderiem ierosinātie tiesas procesi turpinās un 100 šīs kopienas locekļi turpina atrasties apcietinājumā; tā kā ir saņemta informācija, ka 2011. gada pirmajā pusē ir apcietināti vismaz 207 kristieši; tā kā sunīti arvien vēl tiek diskriminēti gan ar likumiem, gan praksē un viņiem ir liegta iespēja pilnībā īstenot savas tiesības dzīvot saskaņā ar savu reliģiju; tā kā turpinās valsts atbalstītā neslavas celšanas kampaņa pret šiītiskajiem Nematullahi Sufi piekritējiem, atspoguļojot tajā visus misticisma veidus kā sātaniskus un vajājot Sufi atbalstītājus, turklāt visspilgtākais piemērs tam ir bruņotais uzbrukums Kavarā 2011. gada septembrī, kura rezultātā viena persona nogalināta un daudzas nopietni ievainotas;

K.  tā kā atsevišķas personas, kas no islāma pārgājušas citā ticībā, ir apcietinātas un tā kā Kriminālkodeksa projekta 225. pantā mēģināts obligāti noteikt nāvessodu par vainīgiem atzītiem vīriešu dzimuma atkritējiem; tā kā protestantu mācītājam Yousef Nadarkhani joprojām draud nāvessoda izpildīšana par atkāpšanos no ticības;

L.  tā kā Irānas Revolucionārajai gvardei, slepenajiem dienestiem un Basiju milicijai ir aktīva loma smagu un brutālu represiju īstenošanā Irānā;

M.  tā kā pret lesbiešu, geju, biseksuālu personu un transpersonu kopienas locekļiem tiek vērsta iebiedēšana, vajāšanas, cietsirdīgi sodi un pat nāvessods; tā kā šīs personas tiek diskriminētas viņu dzimumorientācijas dēļ, tostarp viņiem tiek liegta piekļuve nodarbinātībai, mājoklim, izglītībai un veselības aprūpei, kā arī viņi tiek pakļauti sociālajai atstumtībai;

N.  tā kā pazīstamajiem studentu kustības aktīvistiem Bahareh Hedayat , Mahdieh Golroo un Majid Tavakoli piespriestie cietumsodi katram pagarināti par sešiem mēnešiem pēc tam, kad pret viņiem tika izvirzīta apsūdzība par “pret režīmu vērstu propagandu”; tā kā 2011. gada 15. septembrī politikā aktīviste un doktorantūras studente Somayeh Tohidlou sodīta ar 50 sitieniem ar pletni pēc tam, kad viņa izcietusi viena gada cietumsodu Evinas cietumā; tā kā Somayeh Tohidlou jau bija izcietusi 70 dienu ilgu cietumsodu; tā kā gan cietumsodi, gan 50 sitieni ar pletni tika piespriesti par emuāru rakstīšanu un citām darbībām internetā; tā kā 2011. gada 9. oktobrī studentu aktīvists Payman Aref saņēma 74 sitienus ar pletni pirms viņa atsvabināšanas no cietuma apsūdzībā par Irānas valsts prezidenta apvainošanu;

O.  tā kā pazīstamajam Irānas filmu veidotājam Jafar Panahi piespriests sešu gadu cietumsods, kurš tika apstiprināts arī apelācijas instancē; tā kā pazīstamajai aktrisei Marzieh Vafamehr piespriests gads cietumsoda un 90 sitieni ar pletni par to, ka viņa piedalījusies filmā, kas atspoguļo mākslinieku sarežģītos apstākļos Irānā; tā kā 2011. gada 17. septembrī Irānas varas iestādes piespriedušas cietumsodu sešiem neatkarīgiem dokumentālo filmu veidotājiem Mohsen Shahrnazdar , Hadi Afarideh , Katayoun Shahabi , Naser Safarian , Shahnam Bazdar un Mojtaba Mir Tahmaseb , apsūdzot viņus sadarbībā ar BBC Persijas reģiona dienestu un spiegošanas darbībās šā ziņu dienesta uzdevumā;

P.  tā kā kopš 2009. gada daudzi advokāti ir apcietināti par to, ka viņi strādā savā profesijā, tostarp Nasrin Soutoudeh , Mohammad Seifzadeh , Houtan Kian un Abdolfattah Soltani ; tā kā Nobela Miera prēmijas laureāte Shirin Ebadi faktiski tika piespiesta doties trimdā pēc tam, kad valsts varas iestādes slēdza viņas Cilvēktiesību aizstāvju centru un tā kā advokāti, kas aizstāv politiskos ieslodzītos un ieslodzītie politiskas pārliecības dēļ arvien vairāk tiek pakļauti personiskiem apdraudējumiem;

Q.  tā kā Irānas varas iestādes ir paziņojušas, ka tās strādā pie tiešsaistes tīkla izveidošanas, kas darbotos paralēli visā pasaulē pastāvošajam internetam un ir paredzēts, lai aizstātu pasaulē pieejamo internetu, kā arī atbilst islāma principiem, apzīmējot to kā “neaptraipītu” (halal ) internetu; tā kā “neaptraipītais” internets Irānas valstij faktiski nodrošinātu 100 % kontroli pār informācijas plūsmu un saturiem internetā, nopietni ierobežotu vārda brīvību un piekļuvi informācijai un sakaru tīkliem;

R.  tā kā tiek plašā mērā ziņots, ka ES un tajā reģistrēti uzņēmumi Irānas iestāžu rīcībā nodevuši tehniskā atbalsta un pēc pasūtījuma izgatavotas tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas cilvēktiesību aizstāvju un aktīvistu izsekošanai (tiešsaistē), un ka tās kalpo kā līdzeklis cilvēktiesību pārkāpšanai,

1.  pauž nopietnas bažas par to, ka Irānā stāvoklis cilvēktiesību jomā nepārtraukti pasliktinās, palielinās politisko ieslodzīto skaits, par konstanti lielo nāvessodu izpildes skaitu, tostarp attiecībā uz pusaudžiem, plaši izplatītajām spīdzināšanām, neobjektīviem tiesas procesiem un ārkārtīgi pārspīlētajām drošības naudas summām, kā arī ļoti nopietnajiem informācijas atklātības, vārda, pulcēšanās, pārliecības, izglītības iegūšanas un pārvietošanās brīvības pārkāpumiem;

2.  izsaka cieņas apliecinājumus visiem drosmīgajiem Irānas iedzīvotājiem, kuri cīnās par pamattiesību aizstāvību, cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanu un vēlas dzīvot sabiedrībā, kurā nav represiju un iebiedēšanas;

3.  asi nosoda nāvessoda izpildi Irānā un aicina Irānas varas iestādes saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām Nr. 62/149 un Nr. 63/138 noteikt moratoriju nāvessoda izpildei līdz šā soda veida atcelšanai;

4.  pieprasa Irānas Kriminālkodeksa grozīšanu, aizliedzot tiesu un administratīvajam iestādēm noteikt miesas sodus; atgādina, ka miesas sodu pielietošana, kas ir pielīdzināma spīdzināšanai, ir nesavienojama ar ICCPR 7. pantu; asi nosoda studentu aktīvistu Somayeh Tohidlou un Payman Aref pēršanu;

5.  ir gatavs atbalstīt pret tām privātpersonām vērstas papildu sankcijas, kuras atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina ES dalībvalstis, kuras ir ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles, ierosināt jautājuma izskatīšanu par to, vai Irānas varas iestāžu izdarītie noziegumi ir uzskatāmi par noziegumiem pret cilvēci;

6.  aicina Irānas varas iestādes atbrīvot politiskos ieslodzītos, tostarp politiskos līderus Mir-Hussein Mousavi un Mehdi Karroubi , advokātus cilvēktiesību jomā Nasrin Sotoudeh un Abdolfattah Soltani , studentu aktīvistus Bahareh Hedayat , Abdollah Momeni , Mahdieh Golroo un Majid Tavakoli , žurnālistu Abdolreza Tajik , mācītāju Yousef Nadarkhani , filmu veidotājus Jafar Panahi un Mohammad Rasoulof un visas pārējās privātpersonas, kas minētas ANO īpašā referenta Ahmed Shaheed ziņojumā par stāvokli cilvēktiesību jomā Irānā;

7.  pauž dziļu nožēlu par objektivitātes un pārredzamības trūkumu tiesas procesos un par tajos iesaistīto personu atbilstošas profesionālās apmācības trūkumu, kā arī aicina Irānas varas iestādes nodrošināt objektīvu un atklātu procesu;

8.  prasa Irānas valdībai nekavējoties atļaut ANO ieceltajam īpašajam referentam Ahmed Shaheed iekļūt Irānā, lai viņš varētu risināt Irānas pašreizējās cilvēktiesību krīzes jautājumus; konstatē, ka valdības pilnīgā atteikšanās sadarboties ar īpašo referentu, ignorējot viņa pilnvaras, un ilgstošā atteikšanās atļaut viņam ieceļot valstī, liecina par to, ka tai nav nodoms veikt vērā ņemamus pasākumus, lai uzlabotu stāvokli cilvēktiesību jomā;

9.  aicina Irānas varas iestādes apliecināt, ka tās ir pilnībā gatavas sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai uzlabotu cilvēktiesību stāvokli Irānā un prasa, lai Irānas valdība pildītu savas saistības, kas izriet no starptautiskajām tiesībām un starptautiskajām konvencijām, ko tā parakstījusi; uzsver brīvu un taisnīgu vēlēšanu nozīmīgumu;

10.  aicina Irānas varas iestādes nekavējoties atbrīvot apcietinātos Irānas mākslinieku kopienas locekļus un izbeigt šīs kopienas vajāšanu, izmantojot ieslodzījumu un citus iebiedēšanas veidus; norāda, ka šāda attieksme ir nesavienojama ar starptautiskajiem cilvēktiesību principiem, kurus Irāna brīvprātīgi apņēmusies ievērot; norāda, ka vārda brīvība, kas pausta mākslas un rakstu darbu veidā, ir nostiprināta 19. pantā Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Irāna ir parakstījusi;

11.  aicina Irānu veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērotas tiesības uz reliģijas un pārliecības brīvību, tostarp gādājot par to, lai tiesību akti un to praktiskā īstenošana pilnībā atbilstu ICCPR 18. pantam, un norāda, ka tas paredz bez jebkādiem nosacījumiem garantēt arī ikviena tiesības pēc savas izvēles pāriet citā reliģijā;

12.  aicina Irānu nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka bahaijiešu kopienas locekļi tiek aizsargāti pret diskrimināciju jebkurā jomā, nekavējoties tiek izmeklēti viņu tiesību pārkāpumi, pret tiem, kas tiek uzskatīti par atbildīgiem, tiek uzsākta kriminālvajāšana un ka šīs kopienas locekļiem tiek nodrošināti iedarbīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

13.  nosoda Irānu par BBC Persijas reģiona dienesta un raidstacijas “Deutsche Welle” to signālu prettiesīgu bloķēšanu, kurus raida ar satelītu Hotbird un Eutelsat W3A starpniecību, un prasa, lai uzņēmums Eutelsat pārtrauktu sniegt pakalpojumus Irānas valsts televīzijas raidstacijām, kamēr Irāna turpina izmantot Eutelsat pakalpojumus, lai bloķētu neatkarīgas televīzijas programmas;

14.  pauž bažas par to, ka cenzūras, filtrēšanas un uzraudzības (Eiropas) tehnoloģijas izmanto, lai kontrolētu un pakļautu cenzūrai informācijas un saziņas plūsmas un izsekotu pilsoņus, īpaši cilvēktiesību aizstāvjus, kā tas bija nesenajā gadījumā ar tā dēvēto radošo programmatūru; aicina Eiropas uzņēmumus ievērot savu sociālo atbildību, nepiegādājot Irānai preces, tehnoloģijas un pakalpojumus, kuri varētu apdraudēt Irānas iedzīvotāju pilsoniskās un politiskās tiesības;

15.  uzsver, ka brīva piekļuve informācijas un saziņas līdzekļiem un necenzēta piekļuve internetam (interneta brīvība) ir vispārējas tiesības un bez tām nav iespējama demokrātija un vārda brīvība, nodrošinot pārredzamību un lēmumu publiskumu, kā to 2011. gada 6. maijā formulēja ANO Cilvēktiesību padome;

16.  aicina Irānas varas iestādes atcelt vai grozīt visus tiesību aktus, kuri paredz vai varētu izraisīt cilvēku diskrimināciju, kriminālvajāšanu un sodīšanu viņu seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ, kā arī nodrošināt, ka nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem tiek atbrīvots ikviens, kas tiek turēts ieslodzījumā vienīgi seksuālu darbību, kuras balstītas uz savstarpēju piekrišanu, vai seksuālās orientācijas dēļ;

17.  aicina dalībvalstis nodrošināt patvērumu tiem Irānas pilsoņiem, kas aizbēguši no savas valsts, piemēram, īstenojot iniciatīvu “Patversmes pilsēta”;

18.  aicina Irānas varas iestādes akceptēt miermīlīgos protestus un risināt daudzās problēmas, ar kurām sastopas Irānas iedzīvotāji; pauž īpašas bažas par draudošo ekoloģisko katastrofu Urmia ezera reģionā un prasa Irānas valdībai īstenot apņēmīgus pasākumus, lai stabilizētu reģionālo ekoloģiju, no kā ir atkarīgi miljoniem irāņu;

19.  aicina ES pārstāvjus un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos mudināt Irānas varas iestādes no jauna iesaistīties dialogā par cilvēktiesību jautājumiem;

20.  prasa, lai Eiropas Ārējās darbības dienests koncentrētos uz jautājuma risināšanu par ES pilsoņiem, kas atrodas Irānas cietumos, un darītu visu iespējamo viņu labklājības un atbrīvošanas panākšanai;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Irānas Augstākā vadītāja birojam, Irānas Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Irānas valdībai un parlamentam.

Pēdējā atjaunošana - 2013. gada 3. maijaJuridisks paziņojums