Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, īpaši 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē un Sīrijā, jo īpaši kristiešu kopienās(1), 2011. gada 15. septembra rezolūciju par situāciju Sīrijā(2), 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par Rafah Nached lietu Sīrijā(3) un 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā(4),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2011. gada 10. oktobra, 2011. gada 14. novembra un 2011. gada 1. decembra un Eiropadomes 2011. gada 23. oktobra un 9. decembra secinājumus par Sīriju,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273/KĀDP(5),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. oktobra, 2011. gada 3. un 28. novembra un 2011. gada 2. decembra paziņojumus par Sīriju un viņas preses sekretāra 2011. gada 23. novembra paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 22. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām Sīrijā,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 2. decembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Sīrijas Arābu Republikā,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Navi Pillajas 2011. gada 2. decembra paziņojumu ANO Cilvēktiesību padomes 18. ārkārtas sesijā par to, ka jānovērtē cilvēktiesību situācija Sīrijas Arābu Republikā,

–  ņemot vērā neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas par Sīrijas Arābu Republiku 2011. gada 23. novembra ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas 2011. gada 22. novembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Sīrijas Arābu Republikā,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, Konvenciju par bērna tiesībām un tās Fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā, kā arī Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, ko Sīrija ir parakstījusi,

–  ņemot vērā Arābu valstu līgas 2011. gada 27. augusta, 2011. gada 16. oktobra, kā arī 2011. gada 12., 16. un 24. novembra paziņojumu par stāvokli Sīrijā, 2011. gada 2. novembra rīcības plānu un Arābu valstu līgas 2011. gada 27. novembrī noteiktās sankcijas pret Sīriju,

–  ņemot vērā Turcijas Republikas valdības 2011. gada 30. novembra lēmumu noteikt ekonomiskas sankcijas pret Sīriju,

–  ņemot vērā Islāma sadarbības organizācijas 2011. gada 30. novembra paziņojumu, kurā Sīrijas valdība tiek aicināta nekavējoties pārtraukt pārmērīga spēka lietošanu pret pilsoņiem un ievērot cilvēktiesības,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”,

–  ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru 1995. gada 27. un 28. novembra Barselonas konferences galīgo deklarāciju (Barselonas deklarācija) un 2008. gada 13. jūlijā Parīzē notikušās Vidusjūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju, ko Sīrija ir parakstījusi,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm brutālajās represijās, ko Sīrijas režīms ir izvērsis pret šīs valsts iedzīvotājiem, kopš 2011. gada marta dzīvību zaudējuši vairāk nekā 5000 cilvēku, to skaitā vairāk nekā 300 bērnu, vēl daudzi citi ir ievainoti, un tiek ziņots, ka vairāk nekā 14 000 cilvēku tikuši apcietināti, desmitiem tūkstoši ir meklējuši patvērumu kaimiņvalstīs vai ir bijuši spiesti pamest savu mājvietu; tā kā, neskatoties uz plašu starptautisku nosodījumu, Sīrijas varas iestādes, bruņotie un drošības spēki joprojām un aizvien vairāk nopietni pārkāpj cilvēktiesības un vardarbīgi apspiež miermīlīgus civiliedzīvotājus; tā kā saskaņā ar sniegto informāciju valdības spēki kontrolē pilsētas un mazpilsētas visā Sīrijas teritorijā un tajās nav pieejama pārtika, netiek piegādāti medikamenti, kā arī nedarbojas sakari; tā kā vardarbības un pārvietošanas rezultātā aizvien vairāk pasliktinās daudzu Sīrijas iedzīvotāju humanitārais stāvoklis;

B.  tā kā prezidenta Bašara al–Asada izziņotās un solītās reformas un amnestija tā arī nav īstenotas un uzticēšanās režīmam zudusi pilnībā; tā kā Sīrijas valdība izmanto Augstāko valsts drošības tiesu iestādi, kas ir īpaša tiesa, kura neietilpst parastajā krimināltiesu sistēmā, lai tiesātu politiskos aktīvistus un cilvēktiesību aizstāvjus; tā kā vienlīdz ar vardarbību režīms un tā atbalstītāji arī veic pasākumus, lai valstī palielinātu spriedzi starp sektām un izraisītu etniskus un konfesiju savstarpējos konfliktus;

C.  tā kā 2011. gada 20. novembrī laikrakstā Sunday Times publicētajā intervijā un 2011. gada 7. decembrī intervijā ASV ziņu kanālam ABC Sīrijas prezidents Bašars al–Asads noliedza, ka viņa valdības politika ir saistīta ar necilvēcīgu apiešanos ar iedzīvotājiem, un paziņoja, ka nejūtas vainīgs par to, ka 10 mēnešus ilgusī sacelšanās tika apspiesta, neraugoties uz ziņojumiem par drošības spēku brutālo rīcību;

D.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 2. decembra rezolūcijā ir asi nosodīti Sīrijas varas iestāžu, bruņoto un drošības spēku īstenotie plaši izplatītie, sistemātiskie un smagie cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, tostarp nogalināšana, patvaļīga nāvessoda izpilde, vajāšana, patvaļīga aizturēšana, piespiedu pazušana, spīdzināšana, slikta izturēšanās, izvarošana un citi pret civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem, vērsti seksuālas vardarbības veidi, kā arī medicīniskas palīdzības kavēšana un liegšana ievainotajiem, un ierosināts noteikt mandātu īpašam referentam par cilvēktiesību situāciju valstī;

E.  tā kā neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas par Sīrijas Arābu Republiku ziņojumā ir iekļautas dokumentālas liecības par cilvēktiesību un pamatbrīvību plašiem, sistemātiskiem un smagiem pārkāpumiem, kurus izdara Sīrijas bruņotie, drošības spēki un valdībai lojālie kaujinieku grupējumi; tā kā šī izmeklēšanas komisija pauž nopietnas bažas, ka dažādās vietās Sīrijā ir izdarīti noziegumi pret cilvēci; tā kā Sīrijas valdība attiecās sadarboties ar izmeklēšanas komisiju; tā kā saskaņā ar ANO izmeklēšanas komisijas ziņojumu pēc protestētāju apspriešanas ļoti daudzi ir dezertējuši no bruņotajiem un drošības spēkiem un pēdējos mēnešos dezertieru skaits ir pieaudzis;

F.  tā kā ANO augstā cilvēktiesību komisāre Navi Pillaja 2011. gada 2. decembra paziņojumā brīdināja, ka, ja Sīrijas režīms turpinās nežēlīgas represijas pret saviem iedzīvotājiem, tas novedīs valsti līdz pilsoņu karam, un mudināja ANO Drošības padomi vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā saistībā ar stāvokli Sīrijā;

G.  tā kā Sīrijas varas iestādes joprojām neļauj valstī iebraukt starptautiskiem žurnālistiem un novērotājiem; tā kā Sīrijas bēgļu un cilvēktiesību aktīvistu ziņojumi un no mobilajiem tālruņiem augšupielādētie attēli ir galvenais informācijas avots un veids, kā dokumentēt sistemātiskos un plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus, ko Sīrijas armijas un drošības spēki veic pret civiliedzīvotājiem, un stāvokli Sīrijā kopumā;

H.  tā kā 2011. gada 1. decembrī Eiropas Savienība ieviesa jaunus ierobežojošus pasākumus pret Sīriju, tostarp papildu tirdzniecības aizliegumus ES reģistrētiem uzņēmumiem un finanšu iestādēm saistībā ar Sīrijas naftas un finanšu nozari, vēl citu līdzekļu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumus 11 fiziskām un 12 juridiskām personām, ieroču embargo un pats svarīgākais ‐ aizliegumu eksportēt no ES uz Sīriju informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), ko Sīrijas valdība varētu izmantot, lai pārkāptu pilsoņu cilvēktiesības;

I.  tā kā Padome/EĀDD nav panākuši vienošanos un publiskojuši vajadzīgo informāciju par paziņoto IKT eksporta aizliegumu; tā kā tiek bieži ziņots, ka ES (reģistrētie) uzņēmumi ir piegādājuši Sīrijas valdībai (īpaši izstrādātas) tehnoloģijas, lai pārtvertu, uzraudzītu un sistematizētu visu interneta datplūsmu un mobilo tālruņu sakarus Sīrijā, uztverot gan iekšzemes, gan starptautisko datplūsmu; tā kā ES (reģistrētie) uzņēmumi ir uz vietas Sīrijā izveidojuši un darbina uzraudzības centrus un ir snieguši Sīrijas valdībai saistītu tehnisko palīdzību;

J.  tā kā gan Francijas vēstnieks Sīrijā Ēriks Ševaljē, gan ASV vēstnieks Sīrijā Roberts Fords ir atgriezušies Damaskā, tādējādi parādot pilnīgu atbalstu Sīrijas tautas cīņai un prasībām; tā kā abi vēstnieki tika atsaukti oktobrī, ņemot vērā drošības apsvērumus un vardarbīgos uzbrukumus Francijas interesēm;

K.  tā kā Padome 2011. gada 1. decembra secinājumos atkal mudināja Sīrijas opozīcijas spēkus izveidot vienotu platformu, apstiprināja, ka ES arī turpmāk aktīvi sadarbosies ar Sīrijas opozīcijas vadošiem pārstāvjiem, kas neatbalsta vardarbību, un atzinīgi vērtēja Sīrijas Nacionālās padomes apņemšanos šajā sakarībā;

L.  tā kā 2011. gada 22. novembrī Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Savienības augstā pārstāve Ketrina Eštone tikās ar Sīrijas Nacionālās padomes pārstāvjiem un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai pastāvētu ietveroša opozīcijas politiskā platforma;

M.  tā kā pēdējo mēnešu laikā Eiropas Parlamenta deputāti ir izveidojuši dialogu un apmainījušies viedokļiem ar dažādiem trimdā un Sīrijā esošiem Sīrijas opozīcijas pārstāvjiem;

N.  tā kā krīze Sīrijā apdraud stabilitāti un drošību visā Tuvo Austrumu reģionā;

O.  tā kā 2011. gada 16. novembrī Arābu valstu līga pārtrauca Sīrijas dalību šajā organizācijā, jo tā bija pārkāpusi Arābu valstu līgas miera plāna noteikumus, kas paredzēja, ka Sīrija izvedīs tankus no nemiernieku pārņemtajām pilsētām, pārtrauks uzbrukumus protestētājiem, iesaistīties dialogā ar opozīciju un ļaus 500 Arābu valstu līgas novērotājiem iebraukt valstī, lai uz vietas novērtētu situāciju; tā kā pēc daudziem ultimātiem 2011. gada 27. novembrī Arābu valstu līga apstiprināja sankcijas pret Sīriju, tostarp pieņēma lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu un investīciju embargo noteikšanu;

P.  tā kā 2011. gada 30. novembrī Turcijas valdība noteica ekonomiskas sankcijas pret Sīriju, kā arī ieroču embargo, tostarp ieroču un militārā aprīkojuma piegādei, un apturēja ar Sīriju noslēgtā sadarbības nolīguma darbību, līdz būs jauna valdība; tā kā 2011. gada 22. novembrī Turcijas premjerministrs aicināja prezidentu Bašaru al–Asadu “beidzot atkāpties”; tā kā kopš 2011. gada marta patvērumu Turcijā ir meklējuši desmitiem tūkstoši Sīrijas bēgļu;

Q.  pauž bažas par ziņojumiem, kas saņemti no daudziem avotiem, ka Sīrijas varas iestādes ir pavēlējušas izraidīt no valsts Marmusas klostera abatu, Tēvu Paolo dall'Oglio, kuram 2006. gadā tika piešķirta pirmā Annas Lindas fonda balva Eiropas un Vidusjūras valstu kategorijā par starpkultūru dialogu un kurš ir plaši pazīstams ar savu darbību 30 gadu garumā, veicinot reliģiju mierīgu līdzāspastāvēšanu valstī un sabiedrības samierināšanos sarunu ceļā un ar vārda brīvības palīdzību; aicina Sīrijas varas iestādes atturēties no šādas rīcības, kas var vājināt notiekošo kristiešu un musulmaņu dialogu,

R.  tā kā 2011. gada 4. decembrī Sīrijas varas iestādes uz Sīrijas un Jordānijas robežas apcietināja blogeri Razan Gazzawi, kad, kā ziņo, viņa devās uz Jordānijas galvaspilsētu Ammānu, lai piedalītos seminārā par preses brīvību, ko organizēja viņas darba devējs ‐ Sīrijas Mediju un vārda brīvības centrs,

1.  atkārtoti pauž asu nosodījumu par brutālajām represijām, ko Sīrijas režīms vērš pret valsts iedzīvotājiem, tostarp bērniem; izsaka līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm; pauž solidaritāti Sīrijas iedzīvotāju nevardarbīgajai cīņai par brīvību, pašcieņu un demokrātiju un atzinīgi vērtē šo cilvēku, īpaši sieviešu, kurām ir izšķiroša loma šajā cīņā, drosmi un apņēmību;

2.  norāda, ka Sīrijas varas iestādes un prezidents Bašars al–Asads, kurš kā Sīrijas valsts augstākais konstitucionālais vadītājs ir galvenais atbildīgais, nav izpildījuši saistības, kas izriet no starptautisko cilvēktiesību aktiem, un atkārtoti prasa nekavējoties izbeigt vardarbīgas represijas pret miermīlīgiem demonstrantiem un viņu ģimenes locekļu vajāšanu, atbrīvot visus aizturētos protestu dalībniekus, politieslodzītos, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus un nodrošināt iespēju valstī brīvi iekļūt starptautiskām humānās palīdzības un cilvēktiesību organizācijām, kā arī starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

3.  atkārtoti aicina prezidentu Bašaru al–Asadu un viņa režīmu nekavējoties atkāpties, lai Sīrijā varētu sākties demokrātisks pārejas process;

4.  aicina veikt ātru, neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu saistībā ar Sīrijas varas iestāžu un bruņoto un drošības spēku veiktiem plašiem, sistemātiskiem un smagiem cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem, lai nodrošinātu, ka starptautiskā sabiedrība sauc pie atbildības visus tos, kuri ir atbildīgi par šīm darbībām, ko var pielīdzināt noziegumiem pret cilvēci;

5.  uzsver, ka Sīrijas opozīcija un demonstranti ir lūguši nosūtīt starptautiskos novērotājus, lai atturētu no uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, un nodrošināt iespēju valstī brīvi iekļūt starptautiskajām humānās palīdzības un cilvēktiesību organizācijām, kā arī starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

6.  aicina īstenot miermīlīgu un patiesu pāreju uz demokrātiju, kas atbilst Sīrijas iedzīvotāju leģitīmajām prasībām, balstoties uz iekļaujošu iekšējā politiskā dialoga procesu, kurā iesaistīti visi valsts demokrātiskie spēki un pilsoniskā sabiedrība; mudina opozīcijas spēkus, aizstāvot iedzīvotājus, nepakļauties provokācijām, lai nesaasinātos vardarbība un situācijas militarizācija; pauž nopietnas bažas par to, ka Sīrijas varas iestāžu īstenotā iebiedēšana varētu tikt vērsta arī pret trimdā esošajiem opozīcijas aktīvistiem, un aicina ES dalībvalstis apsvērt iespēju izraidīt ES teritorijā esošos Sīrijas diplomātus, kas ir iesaistīti šādā rīcībā, vai veikt citus piemērotus pasākumus;

7.  atzinīgi vērtē un atbalsta Sīrijas opozīcijas nemitīgo darbu gan šajā valstī, gan ārpus tās, kuras mērķis ir izveidot vienotu platformu, turpināt sadarbību ar starptautisko sabiedrību, jo īpaši Arābu valstu līgu, un strādāt pie kopēja Sīrijas nākotnes redzējuma un pārejas uz demokrātisku sistēmu; joprojām pauž atbalstu Sīrijas Nacionālajai padomei un uzsver, ka liela nozīme ir Sīrijas opozīcijas un Brīvās Sīrijas armijas apņēmībai ievērot cilvēktiesības, pamatbrīvības un tiesiskumu, pildot nepārprotamu apņemšanos īstenot miermīlīgu un integrējošu pieeju; pauž atbalstu Padomes 2011. gada 1. decembra secinājumiem un mudina ES un tās dalībvalstis bez kavēšanās tos īstenot, kā arī rast citus veidus nemilitāras palīdzības sniegšanai šiem opozīcijas spēkiem;

8.  atkārtoti uzsver, ka Sīrijas valdība nav spējusi izpildīt savu pienākumu, proti, aizsargāt savus iedzīvotājus, nekavējoties pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus un jebkādus uzbrukumus civiliedzīvotājiem; uzskata, ka, ņemot vērā to, ka šis pienākums nav izpildīts, starptautiskajai sabiedrībai ir nekavējoties jāveic piemēroti pasākumi;

9.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos turpināt izdarīt aizvien lielāku starptautisko spiedienu uz Sīrijas režīmu; pauž stingru atbalstu Padomes 2011. gada 14. novembrī un 1. decembrī pieņemtajiem lēmumiem noteikt jaunus ierobežojošus pasākumus pret šo režīmu un aicina attiecināt līdzekļu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegšanu arī uz tām ģimenēm un uzņēmumiem, kas ir šī režīma galvenie finansētāji; uzsver, ka ES ir jābūt gatavai noteikt turpmākus pasākumus, lai palīdzētu Sīrijas iedzīvotājiem, kuri ar miermīlīgiem līdzekļiem cenšas veidot demokrātisku nākotni; tādēļ aicina ES, kamēr vien turpinās protestētāju apspiešana, noteikt jaunas sankcijas, kas ir vērstas pret Sīrijas režīmu, bet vienlaikus pēc iespējas mazāk ietekmē iedzīvotājus, un izveidot piemērotus mehānismus, lai varētu atrisināt pašreizējo un turpmākās humanitārās ārkārtas situācijas šajā valstī; atzinīgi vērtē Padomes 2011. gada 1. decembra secinājumus par Sīriju, kuros arī pausta ES gatavība izveidot jaunu un tālejošu sadarbību ar Sīriju visās jomās, kurās abas puses ir ieinteresētas, tostarp mobilizēt palīdzību un nostiprināt tirdzniecības sakarus, tiklīdz prezidents Bašars al–Asads būs atkāpies un būs sākusies patiesa pāreja uz demokrātiju;

10.  atzinīgi vērtē un atbalsta ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 22. novembra, ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 2. decembra un ANO Ģenerālās asamblejas trešās komitejas 2011. gada 22. novembra rezolūcijas par Sīriju, kā arī neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas par Sīriju 2011. gada 23. novembra ziņojumu; aicina nekavējoties apturēt Sīrijas dalību UNESCO Cilvēktiesību komitejā;

11.  pauž dziļu nožēlu par to, ka ANO Drošības padome līdz šim nav spējusi adekvāti reaģēt uz pašreizējiem brutālajiem notikumiem Sīrijā; atkārtoti aicina ANO Drošības padomes dalībvalstis, īpaši Krieviju un Ķīnu, ievērot savas saistības nodrošināt, ka Sīrija ievēro starptautiskos cilvēktiesību standartus; turpina paust atbalstu ES un tās dalībvalstu centieniem šajā jomā; vienlaikus mudina ANO Drošības padomi vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā, lai tā izskatītu Sīrijas režīma pastrādātos noziegumus;

12.  pauž stingru atbalstu Arābu valstu līgai tās centienos izbeigt vardarbību Sīrijā un sekmēt politiska risinājuma rašanu; atzinīgi vērtē Līgas priekšlikumu nosūtīt novērošanas misiju, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju aizsardzību; pauž bažas par to, ka Sīrijas varas iestādēm nav vēlēšanās īstenot Arābu valstu līgas rīcības plānu; atzinīgi vērtē Līgas lēmumu režīmu noteikt sankcijas pret Sīrijas; aicina Sīrijas režīmu atturēties no jebkādiem tiešiem vai netiešiem mēģinājumiem radīt nestabilitāti kaimiņvalstīs;

13.  aicina palielināt ES sadarbību ar Turciju attiecībā uz situāciju Sīrijā; atzinīgi vērtē to, ka Turcija ir nosodījusi Sīrijas režīmu, noteikusi pret to ekonomiskas sankcijas un patur savas robežas atvērtas bēgļiem;

14.  mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi darīt visu iespējamo, lai sāktu diskusijas ar Turciju, Arābu valstu līgu un Sīrijas opozīciju par nepieciešamību izveidot humanitāros koridorus uz Sīrijas un Turcijas robežas, lai aizsargātu Sīrijas bēgļus un visus civiliedzīvotājus, kuri cenšas pamest valsti, bēgot no militārām represijām;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam un Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0471. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0387. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0476. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0333. (5) OV L 319, 2.12.2011., 56. lpp.