Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(1),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls ‐ bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011)0244),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “'Rio+20” konference: virzība uz “zaļo” ekonomiku un labāku pārvaldību' (COM(2011)0363),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (Direktīva 2008/56/EC)(2),

–  ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas reformai veltīto dokumentu kopumu, ko Komisija iesniedza 2011. gada 13. jūlijā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju,

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) 1995. gada 31. oktobrī pieņemto Rīcības kodeksu atbildīgai zivsaimniecībai,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā zvejniecība ir viena no vissenākajām cilvēka aktivitātēm un zivis ir svarīga un neaizstājama cilvēku uztura sastāvdaļa, kuras pieejamība ir jānodrošina un kuras nozīmība būtu pienācīgi jāatzīst un jānovērtē kopējā zivsaimniecības politikā (KZP);

B.  tā kā zivsaimniecības nozare, kas attiecas gan uz savvaļas zivju zveju, gan uz akvakultūru, ietver darbības, kuras, aptverot trīs posmus ‐ zveju, pārstrādi un tirdzniecību, ‐ dod ieguldījumu nepieciešamo pamatpreču ražošanā; tā kā veselīgu zivju krājumi, veselīgas jūras ekosistēmas un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir svarīgas pamatpreces, kas ir jāsaglabā;

C.  tā kā ilgtspējīga akvakultūra ‐ jūrās un saldūdenī, piekrastē un šelfā ‐ ir svarīga zivsaimniecības nozares sastāvdaļa;

D.  tā kā mazapjoma zvejai ir īpaši svarīga nozīme no tautsaimniecības, sabiedrības dzīves, vides un kultūras viedokļa, kas KZP ir pienācīgi jāatzīst un jānovērtē; tā kā piekrastes kopienas smagi cieta no zivsaimniecības nozares vispārējā panīkuma, kas būtiski ietekmēja mazās zvejniecības ostas visā ES;

E.  tā kā reformētajai KZP vajadzētu nodrošināt zivsaimniecības nozares vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību dažādos ūdens baseinos, arī ieviešot decentralizētu pārvaldības modeli, kas lēmumu pieņemšanu pietuvina reālās darbības zonām, kā arī palielina ieinteresēto personu atbildību;

F.  tā kā zivsaimniecības nozarē notiek darbības, kas ir pilnībā atkarīgas no funkcionējošām ekosistēmām, kurās zvejas, pārstrādes un produktu tirdzniecības ilgtspējības nodrošināšanai ir svarīgi bagātīgi zivju krājumi un labs vides stāvoklis;

G.  tā kā Eiropas zivsaimniecības nozare dod ieguldījumu sociālajā attīstībā, gan tieši, gan netieši radot darbavietas, un Eiropas ekonomiskajā izaugsmē, piegādājot 6,4 miljonus tonnu zivju katru gadu;

H.  tā kā zivsaimniecības nozares daudzfunkcionalitāte izpaužas dažādās nozarēs, proti, tā ietekmē sociālekonomisko, vēstures, kultūras, zinātnes un vides jomu;

I.  tā kā zivsaimniecība ietekmē galvenokārt piekrastes zonas un salas, dodot ieguldījumu to efektīvā pārvaldībā un uzlabojot to sociālo un ekonomisko aktivitāti; tā kā tas ir īpaši nozīmīgi šo teritoriju kopienām, kuras bieži vien dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, jo tur ir raksturīga nepietiekama nodarbinātība un vāji attīstīta vietējā ekonomika;

J.  tā kā pārskatītā KZP ir cieši jāsaista ar citām galvenajām ES iniciatīvām jūrlietu jomā, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas paziņojumā “Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” (COM(2007)0575), kurā teikts, ka Eiropas zivsaimniecības nozare var arī rosināt un uzlabot veselu virkni zinātnisko pētījumu, kas padziļina mūsu zināšanas par okeānu vides procesiem, ekosistēmām un to ūdensdzīvnieku bioloģiju, kas tieši vai netieši ir saistīti ar zivsaimniecību;

K.  tā kā dinamiska un labi pārvaldīta zivsaimniecības nozare varētu arvien vairāk dot Eiropas sabiedrībai un Eiropas ekonomikai un līdz ar to tai varētu būt nozīmīga loma stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā,

1.  uzver, ka zivsaimniecība ir svarīga ES nozare, kas nodrošina ES iedzīvotājiem augstas kvalitātes pārtiku un rada Eiropas Savienībai pievienoto ekonomisko un sociālo vērtību; tādēļ uzskata, ka pārveidotajai KZP jānodrošina zivsaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana un zivju krājumu saglabāšana veselīgā lielumā, lai zvejošanu ilgtermiņā varētu turpināt tradicionālajās teritorijās un kopienās;

2.  uzskata, ka vides, ekonomikas un sociālais ilgtspējīgums ir svarīgs KZP mērķis, un uzsver, ka KZP galvenajai prioritātei jābūt ilgtspējīgas zivsaimniecības nozares izveidei, lai pašreizējās un turpmākās paaudzes turpinātu gūt labumu no zvejniecības vides, sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem;

3.  uzsver, ka zivsaimniecība, ja to pareizi pārvaldīs, varētu dot vairāk Eiropas sabiedrības attīstībai attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku, nodarbinātību un zvejniecībā nodarbināto kopienu dinamiskuma saglabāšanu, kā arī citos veidos; uzsver, ka veselīgi zivju krājumi un jūras ekosistēmas, kā arī jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana jau ir pamatpreces, kas tiek radītas tikai tad, ja zivju krājumi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, un līdz minimumam tiek samazināta nevajadzīga negatīva ietekme uz vidi;

4.  uzskata par svarīgu atzīt jūras ‐ kas pārklāj vairāk nekā divas trešdaļas no mūsu planētas virsmas ‐ par resursu, kuram ir izšķirīga loma citu dabisku resursu iegūšanā (piemēram, zivsaimniecības); uzskata arī, ka ir stratēģiski svarīgi, lai KZP būtu iekļauti skaidri un precīzi pasākumi, kas nodrošinātu to, ka tā var pildīt savu stratēģisko lomu, izmantojot ekosistēmisku pieeju;

5.  uzsver, ka KZP dod ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam mērķu sasniegšanā un ES centienos līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmas pakalpojumu pasliktināšanos, pieņemot noteikumus, kas nodrošinātu zivsaimniecības ilgtspējību, veicot piesardzības pasākumus destruktīvas zvejas novēršanai, nodrošinot pārmērīgi izmantoto zivju krājumu atjaunošanu un veicot tādu zivju sugu aizsardzības pasākumus, kas nav zvejas mērķis;

6.  atgādina, ka saskaņā ar ekonomiskajiem aprēķiniem zivsaimniecības nozare (arī akvakultūra) gadā rada ienākumus EUR 34,2 miljardu apmērā, bet sociālajā līmenī tā rada vairāk nekā 350 000 darba vietu zvejniecības, pārstrādes un tirdzniecības, kā arī no tām atkarīgajās nozarēs, jo īpaši piekrastes un nomaļajos reģionos un salās;

7.  uzsver, ka zivsaimniecības nozare ir daudzfunkcionāla un līdztekus trim tradicionālajiem darbības virzieniem un vairāk redzamajai ietekmei uz ekonomikas, vides un sociālo jomu, tai ir būtiska nozīme arī daudzās citās jomās, piemēram, kultūrā, izklaidē un tūrismā, zinātnē, enerģētikā un izglītībā, un šajā sakarā jo īpaši uzsver mazapjoma zvejniecības nozari;

8.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā to, ka zivsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma šādās jomās:

9.  uzsver, ka zivsaimniecības nozare ir daudzfunkcionāla ‐ tā nodrošina kopienas ar visdažādākajām sabiedriskajām precēm, kuras sniedz labumu Eiropas iedzīvotājiem kopumā, nevis tikai tiem cilvēkiem, kuri ir tieši vai netieši saistīti ar zivsaimniecību, un šī ietekme ir jāatzīst un jānovērtē; turklāt norāda, ka liels skaits ES iedzīvotāju, jo īpaši to, kas dzīvo piekrastes zonās, gūst labumu no zivsaimniecības daudzfunkcionalitātes; uzskata, ka zivsaimniecības nozares daudzfunkcionalitāte ir pilnībā jāņem vērā KZP finansēšanas plānā; uzsver, ka šo papildu sabiedrisko preču ražošanu nevar izmantot par attaisnojumu KZP nepieciešamo reformu atlikšanai;

10.  mudina Komisiju palīdzēt mazajām zvejas ostām, kuras ir smagi cietušas no izkrauto apjomu samazinājums, ko radījusi pārzveja;

11.  uzsver, ka zivsaimniecības nozare (gan ilgtspējīga savvaļas zivju zveja, gan akvakultūra) ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas Savienības nodrošinātības ar pārtiku balstiem, un tās ilgtspējība un stabilitāte ir jānodrošina, īstenojot KZP reformu, lai nākotnē šī nozare var pietiekamā daudzumā nodrošināt atbilstīgas kvalitātes zivsaimniecības produktus un apmierināt vairāk nekā pusmiljarda ES iedzīvotāju pieprasījumu;

12.  uzsver jūras un saldūdens akvakultūras potenciāla nozīmi, lai papildinātu zivsaimniecību devumu un nodrošinātu ievērojamu daļu no ES nepieciešamās pārtikas; uzsver, ka ir nepieciešama īpaša politika, lai nodrošinātu akvakultūras ekoloģisko ilgtspējību; aicina Komisiju noteikt vispārējus akvakultūras produktu kvalitātes kritērijus, kuri būtu jāievēro visā ES un kuros tiktu ņemta vērā akvakultūras ietekme uz vidi un sabiedrību; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka ievestie akvakultūras produkti tiek ražoti atbilstīgi attiecīgajiem ES ilgtspējības un kvalitātes standartiem, proti, ekoloģijas vai dzīvnieku labturības standartiem;

13.  norāda, ka jautājums par atpūtas zveju netika risināts Komisijas priekšlikumos, ko tā iesniedza 2011. gada 13. jūlijā; uzsver, ka tas būtu jārisina atsevišķi KZP reformas procesā;

14.  uzsver, ka turpmāka to darbību daudzveidošana, kas ar zivsaimniecību ir saistītas tieši vai netieši, varētu palīdzēt palēnināt darbaspēka aizplūšanu no šīs nozares, saglabāt reģionālās ieražas un tradīcijas un apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos dažās piekrastes zonās;

15.  uzsver, ka zivsaimniecības pārvaldībā arvien vairāk tiek izmantoti zinātniski dati un tas stimulē lietišķos pētījumus šajā jomā, veicinot zināšanas un tehnikas attīstību un inovācijas atbilstīgi “Eiropa 2020” stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

16.  uzsver, ka zivsaimniecības nozare ir atkarīga no zivju krājumu veselības un ekosistēmas līdzsvara, tādēļ KZP reformas galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai šī nozare atkal kļūtu par jūras resursu aizsargātāju un pārvaldītāju ar mērķi izveidot efektīvāku, zaļāku un konkurētspējīgāku ekonomiku saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai;

17.  uzsver, ka zvejas darbības, ņemot vērā visas to dimensijas, tostarp ilgtspējīgu akvakultūru, to tiešo un netiešo ietekmi, kā arī pamatproduktu ražošanu, nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju un veicina profesionālo apmācību un sociālo un ekonomisko aktivitāti atbilstīgi stratēģijai par integrējošas izaugsmes veicināšanu;

18.  uzsver, ka zivsaimniecības nozare gan vien pati, gan caur integrēto jūrniecības politiku (IJP) dod ieguldījumu “Rio +20” atklātas ekonomikas mērķu sasniegšanā, kā arī darba vietu radīšanā un nabadzības izskaušanā;

19.  apgalvo, ka zivsaimniecības darbībām ir svarīga nozīme plašākā IJP kontekstā un tās ir būtisks elements jūrniecības telpiskās plānošanas politikā un attiecībā uz Eiropas jūrniecības un zivsaimniecības fondu;

20.  prasa Komisijai atzīt zivsaimniecības nozares daudzfunkcionalitāti un tās saražoto plaša klāsta pamatproduktu vērtību;

21.  prasa Komisijai savos turpmākajos politikas priekšlikumos un lēmumos nodrošināt, ka KZP palīdz sasniegt politikas vispārējos mērķus, piemēram, stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus; uzskata, ka šajā svarīgajā KZP reformas procesā jāatzīst tas, ka KZP ir attīstības avots kontekstā ar Eiropas izaugsmes projektu, un jārada nosacījumi, kas ļautu pilnībā izmantot tās potenciālu; prasa, lai Komisija, izstrādājot un īstenojot šo politiku, ņemtu vērā zivsaimniecības un piekrastes zonu īpatnības;

22.  prasa Komisijai reformētajā KZP iestrādāt “nosacījumu principu”, ko jau izmanto kopējā lauksaimniecības politikā, lai attiecībā uz videi draudzīgām zvejas darbībām ieviestu pozitīvu diskrimināciju, piemēram, nodrošinot labāku piekļuvi finansējumam;

23.  prasa Komisijai, lai veicinātu paralēlo darbību attīstību, atrast juridisku risinājumu, kas ļautu zvejniekiem plašajā ar zvejniecību saistīto darbību klāstā atrast citus ienākumu avotus, no tā neciešot finansiālus zaudējumus;

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. (2) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.