Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (COM(2011)0416 – C7-0197/2011 – 2011/0194(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0416),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0197/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 4. maija atzinumu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0217/2012),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 12. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1184/2006 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000
(1) Kopējās zivsaimniecības politikas (“KZP”) joma aptver pasākumus Savienības zvejas un akvakultūras produktu tirgos. Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija vai “tirgus kopīgā organizācija” (“TKO”) ir KZP neatņemama sastāvdaļa, un tai būtu jāveicina tās mērķu sasniegšana. Tā kā KZP tiek pārskatīta, attiecīgi būtu jāpielāgo arī TKO.
(2) Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju(4) ir jāpārskata, lai ņemtu vērā patlaban spēkā esošo noteikumu piemērošanā atklātos trūkumus, jaunākās pārmaiņas Savienības un pasaules tirgos un zvejas un akvakultūras darbību attīstību.
(2a)Zvejniecībai ir īpaši liela nozīme Savienības piekrastes reģionu, tostarp tālāko reģionu, ekonomikā. Ņemot vērā to, ka tā nodrošina iztikas līdzekļus šo reģionu zvejniekiem, būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu tirgus stabilitāti un labāku atbilstību starp pieprasījumu un piedāvājumu. [Gr. 1]
(3) TKO noteikumi būtu jāīsteno saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) noteikumiem. Zivis un jūras veltes ir kopējs īpašums. Tā kā zvejniecība atšķiras no citām nozarēm, tā jo īpaši ir jāreglamentē ar pasākumiem, kas neatkarīgi no tirgus prasībām atbilst vides un ekosistēmu aizsardzības kritērijiem.[Gr. 2]
(3a)Tā kā pašreiz spēkā esošie PTO tirdzniecības noteikumi darbojas pietiekami labi, ar jaunu priekšlikumu būtu jācenšas pēc iespējas saglabāt šo situāciju. Tomēr, lai Savienības un importēto produktu konkurence notiktu ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, Komisijai būtu jānodrošina, lai no trešām valstīm ievestie zvejas un akvakultūras produkti pilnībā atbilstu ilgtspējīgas zvejas praksei un Savienības tiesību aktu noteikumiem.[Gr. 3]
(4) TKO būtu jāveicina KZP mērķu sasniegšana.
(5a)Ņemot vērā Savienībā importēto zvejas un akvakultūras produktu lielo apjomu un ievērojamo daļu Savienības vispārējā patēriņā, ir ļoti svarīgi, lai TKO būtu ietverta tirdzniecības un muitas politikā, kuras mērķis ir regulēt importu un mazināt tā ietekmi uz Savienības ražotājiem maksātajām pirmās pārdošanas cenām un šo ražotāju darbību rentabilitāti.[Gr. 4]
(5b)Būtu jāpanāk pēc iespējas lielāka konsekvence starp KZP un kopējo tirdzniecības politiku, pēdējo sistemātiski izmantojot, lai sekmētu pirmās mērķu sasniegšanu gan PTO daudzpusējās sarunās, gan arī saistībā ar divpusējiem un reģionālajiem tirdzniecības nolīgumiem.[Gr. 5]
(5c)Visām valsts aģentūrām, kas atbild par Savienībā importēto zvejas un akvakultūras produktu muitas un veterinārajām pārbaudēm, ir jābūt nodrošinātām ar cilvēkresursiem, finansējumu un instrumentiem, kas tām ir nepieciešami darba pienācīgai izpildei.[Gr. 6]
(6) Ir svarīgi, lai TKO pārvaldība notiktu saskaņā ar KZP labas pārvaldības principiem.
(6a)Lai TKO būtu veiksmīga, ir ļoti būtiski ar reklāmas un izglītošanas kampaņām informēt patērētājus par labumu, ko sniedz zivju lietošana uzturā, un pieejamo sugu daudzveidību, kā arī to, cik svarīgi ir saprast marķējumā sniegto informāciju.[Gr. 7]
(7) Ražotāju organizācijas ir galvenie dalībnieki, no kuriem atkarīga KZP un TKO pareiza piemērošana. Tādēļ ir nepieciešams stiprināt šo organizāciju mērķus un sniegt vajadzīgo finansiālo atbalstu, lai tās, pamatojoties uz KZP mērķos noteikto sistēmu, varētu uzņemties nozīmīgākus uzdevunus zivsaimniecības ikdienas pārvaldībā. Ir arī nepieciešams stiprināt šo organizāciju mērķus, lai nodrošinātu, ka viņu biedri zvejas un akvakultūras darbības veic ilgtspējīgi, uzlabo produktu laišanu tirgū, gūst lielākus ienākumus un vāc ekonomisku informāciju par akvakultūru. Īstenojot šos mērķus, ražotāju organizācijām būtu jāņem vērā atšķirīgie apstākļi, kas Savienībā un jo īpaši tālākajos reģionos valda zvejniecības un akvakultūras jomā, jo īpaši mazapjoma zvejniecību un ekstensīvas akvakultūras specifika. Dalībvalstīm un reģionālajām valdībām vajadzētu būt iespējai uzņemties atbildību par šo mērķu īstenošanu, cieši sadarbojoties ar ražotāju organizācijām pārvaldības jautājumos, vajadzības gadījumā arī par kvotu piešķiršanu un zvejas piepūles pārvaldību, ievērojot katras konkrētās zvejniecības vajadzības.[Gr. 8]
(7a)Lai stiprinātu ražotāju organizāciju konkurētspēju un stabilitāti, būtu skaidri jānosaka pienācīgi izveides kritēriji, jo īpaši par minimālo biedru skaitu un šo organizāciju oficiālu atzīšanu.[Gr. 9]
(8) Starpnozaru organizācijas, kas apvieno kopā dažādas tirgus dalībnieku kategorijas, var palīdzēt uzlabot tirdzniecības pasākumu koordinēšanu piegādes ķēdē un izstrādāt pasākumus visas nozares interesēs.
(9) Ir lietderīgi paredzēt vienotus nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas, tiek paplašināti ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju pieņemtie noteikumi un segtas no šādas paplašināšanas izrietošās izmaksas. Noteikumu paplašināšanas kārtībai būtu vajadzīga Komisijas atļauja.
(10) Lai ražotāju organizācijas varētu pievērst savus biedrus ilgtspējīgām zvejas un akvakultūras darbībām, ražotāju organizācijām būtu jāizstrādā un jāiesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm ražošanas un tirdzniecības plāns, kurā paredzēti mērķu sasniegšanai vajadzīgie pasākumi.
(10a)Nevēlamas nozvejas un piezvejas izkraušana un izbrāķēta loma samazināšana ir divi no pašreizējās KZP reformas mērķiem. Lai šos mērķus sasniegtu, ir plašāk jāizmanto selektīvie zvejas rīki, tā novēršot mazizmēra zivju nozveju.[Gr. 165]
(11) Zvejas darbību neparedzamības dēļ ir lietderīgi izveidot mehānismu lietošanai pārtikā paredzētu zvejas produktu uzglabāšanai ar mērķi veicināt lielāku tirgus stabilitāti un palielināt ienākumus no produktiem, jo īpaši, radot pievienoto vērtību. Šim mehānismam būtu jāveicina Savienības vietējo tirgu stabilizācija un konverģence, lai pilnībā izveidotu vienoto tirgu.
(11a)Ņemot vērā tālāko reģionu attālumu un ģeogrāfisko nošķirtību, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 349. pantu varētu apsvērt īpašu rīcības programmu, kurā ņemtas vērā šo reģionu īpatnības.[Gr. 11]
(11b)Komisijai būtu jānosaka atbalsta pasākumi, lai veicinātu sieviešu līdzdalību akvakultūras ražotāju organizācijās.[Gr. 12]
(12) Ražotāju organizācijas var izveidot kolektīvu fonduorganizācijām būtu jāpiešķir Savienības finansiālā palīdzība no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ražošanas un tirdzniecības plānu un uzglabāšanas mehānisma finansēšanai. [Gr. 13]
(13) Lai ņemtu vērā cenu dažādību Savienībā, katrai ražotāju organizācijai vajadzētu būt tiesībām ierosināt cenu, kas “iedarbina” uzglabāšanas mehānismu. Šī sliekšņa cena nedrīkstētu būt par iemeslu tam, ka tiek noteiktas minimālas cenas, kas varētu kavēt konkurenci.
(14) Tā kā zivju krājumi ir kopīgi izmantojami resursi, to ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu dažos gadījumos var labāk sasniegt organizācijas, kurās darbojas biedri no dažādām dalībvalstīm un reģioniem. Tādēļ jāparedzir jāveicina arī iespēja izveidot transreģionālas (attiecīgā gadījumā pamatojoties uz bioģeogrāfiskiem reģioniem) un transnacionālas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju savienības. , kurām jāievēroŠādas organizācijas būtu jāveido kā partnerības, kas paredz kopīgu saistošu noteikumu izstrādi un būtu jānodrošina visām zvejniecībā iesaistītajām personām līdzvērtīgi konkurences noteikumi. Šādu organizāciju izveidē ir jānodrošina, lai uz tām attiektos šajā regulā paredzētie konkurences noteikumi, un ir jāņem vērā nepieciešamība saglabāt saikni starp atsevišķām piekrastes kopienām un to vēsturiski izmantotajām zvejniecības nozarēm un ūdeņiem. [Gr. 14]
(15) Kopēju tirdzniecības standartu piemērošanai būtu jāpaver iespēja piegādāt tirgum ilgtspējīgus produktus, pilnībā apgūt zvejas un akvakultūras produktu iekšējā tirgus potenciālu un veicināt tirdzniecību, kas balstīta uz godīgu konkurenci, tādā veidā palīdzot uzlabot ražošanas rentabilitāti.
(16) Aizvien lielākas zvejas un akvakultūras produktu daudzveidības dēļ ir būtiski nodrošināt patērētājiem obligātās informācijas minimumu par galvenajām produktu īpašībām. Lai veicinātu produktu diferencēšanu, jāņem vērā arī papildinformācija, kuru var norādīt brīvprātīgi.Ir svarīgi patērētājiem sniegt skaidru un vispusīgu informāciju, cita starpā par produktu izcelsmi, ražošanas metodi un datumu, lai tie varētu izdarīt apzinātu izvēli.[Gr. 15]
(16a)Ekomarķējuma izmantošana Savienības un trešo valstu izcelsmes zvejas produktiem ir iespēja sniegt skaidru informāciju par zvejas produktu ekoloģisko ilgtspējību. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja izstrādāt un noteikt minimālos kritērijus Savienības ekomarķējuma izveidei zvejas produktiem.[Gr. 16]
(16b)Lai aizsargātu Eiropas patērētājus, dalībvalstu iestādēm, kas atbildīgas par šajā regulā noteikto pienākumu uzraudzību un izpildi, būtu pilnībā jāizmanto pieejamās tehnoloģijas, tostarp DNS testi, lai novērstu gadījumus, kad tirgus dalībnieki nozveju marķē nepareizi.[Gr. 17]
(16c)Ņemot vērā to, cik lielu nozīmi patērētāji, izdarot izvēli starp tirgū pieejamajiem zvejas un akvakultūras produktiem, piešķir produktu izcelsmei šā jēdziena plašākā izpratnē, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiem sniegtā informācija šajā jomā būtu pēc iespējas precīza, skaidra un vispusīga.[Gr. 18]
(16d)Lai nodrošinātu konsekvenci starp KZP, jo īpaši attiecībā uz TKO un patērētāju informēšanas noteikumiem, un kopējo tirdzniecības politiku, uzmanība jāpievērš tam, lai izvairītos no pārmērīgi plašas zvejas un akvakultūras produktu preferenciālās izcelsmes definēšanas, kā arī no jebkādiem izņēmumiem standarta definīcijās, kas mazinātu produktu izsekojamību un radītu neskaidrību par attiecīgā produkta izcelsmes vietu un ieguves veidu.[Gr. 19]
(17) LESD 101. pantā minētie noteikumi par konkurenci saistībā ar nolīgumiem, lēmumiem un darbībām būtu jāpiemēro zvejas un akvakultūras produktu ražošanai vai tirdzniecībai tiktāl, ciktāl to piemērošana nekavē TKO darbību un neapdraud LESD 39. panta mērķu sasniegšanu.
(17a)Ir jānodrošina, lai Savienības tirgū importētie produkti atbilstu tādām pašām prasībām un tirdzniecības standartiem, kādi jāievēro Savienības ražotājiem.[Gr. 20]
(18) Ir lietderīgi paredzēt konkurences noteikumus, kuri piemērojami zvejas un akvakultūras produktu ražošanai un tirdzniecībai, ņemot vērā zvejniecības un akvakultūras specifiku, tostarp nozares sadrumstalotību, to, ka zivis ir kopīgi izmantojams resurss, un to, vai importa apjoms ir liels, kam būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi, kādus piemēro Savienības zvejas un akvakultūras produktiem. Vienkāršošanas labad attiecīgie noteikumi, kuri paredzēti Padomes 2006. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 1184/2006, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai(5), būtu jāiestrādā pašreizējā regulā. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1184/2006 vairs nebūtu jāpiemēro zvejas un akvakultūras produktiem. [Gr. 21]
(19) Ir jāuzlabo ekonomiskā informācija par zvejas un akvakultūras produktu tirgiem Savienībā.
(20) Lai varētu papildināt vai grozītnodrošināt pienācīgu ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju darbību, kā arī noteikt atbilstošus kopējos tirdzniecības standartus atzīšanas nosacījumus un prasības, papildināt vai grozīt ražošanas un tirdzniecības plāna saturu, noteikt un grozīt kopējos tirdzniecības standartus, papildināt vai grozīt obligāto informāciju un noteikt kritēriju minimumu informācijai, kuru tirgus dalībnieki brīvprātīgi sniedz patērētājiem,, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to finansiālo atbalstu, iekšējiem noteikumiem, ražošanas un tirdzniecības plāna saturu, kā arī kopējo tirdzniecības standartu noteikšanu un grozīšanu24., 33., 41. un 46. pantu. . [Gr. 22] Īpaši svarīgi ir tas, lai sagatavošanas darbu laikā Komisija veiktu atbilstīgu apspriešanos, arī ar ekspertiem. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga saistīto dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(22) Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz termiņiem un kārtību, kas dalībvalstīm jāievēro ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanā; formu, termiņiem un kārtību, kas dalībvalstīm jāievēro, paziņojot Komisijai par ikvienu lēmumu piešķirt vai atsaukt atzīšanu; noteikumiem attiecībā uz dalībvalstu veicamo pārbaužu biežumu, saturu un praktiskiem paņēmieniem; dalībvalstu veiktās paziņošanas formu un kārtību noteikumu paplašināšanas gadījumā; kārtību un termiņiem, kādos ražotāju organizācijas iesniedz un dalībvalstis apstiprina ražošanas un tirdzniecības plānus, un dalībvalstu īstenotās sliekšņa cenu publicēšanas formu, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(6).
(22a) Tā kā dalībvalstis šīs regulas mērķi – proti, izveidot zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju – nevar pietiekami sekmīgi sasniegt tāpēc, ka zvejas un akvakultūras produktu tirgus ir kopējs tirgus, un to var labāk sasniegt Savienības līmenī tā apmēru un iedarbības dēļ un tādēļ, ka ir nepieciešama kopīga rīcība, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai
(23) Regula (EK) Nr. 104/2000 būtu jāatceļ, bet tiesiskās noteiktības labad atsevišķi tās noteikumi būtu jāturpina piemērot, līdz stājas spēkā regula par Eiropas Zivsaimniecības un jūrniecības fondu.
(23a) Tādēļ Regula (EK) Nr. 1184/2006 būtu attiecīgi jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I nodaļa
Vispārīgi noteikumi
1. pants
Priekšmets
1. Tiek izveidota zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija, turpmāk “tirgus kopīgā organizācija”.
2. Tirgus kopīgā organizācija (“TKO”) aptver šādus instrumentus:
a)
profesionālās organizācijas;
b)
tirdzniecības standartus;
c)
informāciju patērētājiem;
d)
konkurences noteikumus;
e)
tirgus izpēti;
ea)
ārējo dimensiju.[Gr. 23]
2. pants
Darbības joma
TKO attiecas uz I pielikumā minētajiem zvejas un akvakultūras produktiem, kurus ražo vai tirgo Savienībā. [Gr. 24]
3. pants
Mērķi
TKO palīdz sasniegt mērķus, kas izklāstīti Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../20XX par kopējo zivsaimniecības politiku(7),2. un 3. pantā. un jo īpaši nodrošināt tirgus stimulus ilgtspējīgas ražošanas prakses atbalstam, uzlabot Savienības produktu stāvokli tirgū, izstrādāt ražošanas stratēģijas, lai kopējo zivsaimniecības politiku (“KZP”) pielāgotu strukturālām izmaiņām un īstermiņa tirgus svārstībām, kā arī nostiprināt iespējamo tirgu Savienības ražojumiem. [Gr. 25]
4. pants
Principi
TKO balstās uz labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku 4. pantā.par labu pārvaldību, ko tā panāk, skaidri nosakot kompetences Savienības, valsts, reģionu un pašvaldību līmenī, ilgtermiņa perspektīvu, tirgus dalībnieku plašu līdzdalību, kuģa karoga valsts atbildību, kā arī integrētās jūrniecības politikas, tirdzniecības politikas un citu Savienības politikas jomu saskaņotību. [Gr. 26]
5. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. .../20XX(8), Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem(9), un Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009(10). [Gr. 27]
Piemēro arī šādas definīcijas:
a)
“zvejas produkti” ir jebkādā zvejas darbībā iegūti ūdens organismi vai no tiem iegūti produkti, kas norādīti I pielikumā;
b)
“akvakultūras produkti” ir jebkādā akvakultūras darbībā iegūti ūdens organismi jebkurā to dzīves cikla posmā vai no tiem iegūti produkti, kas norādīti I pielikumā;
c)
“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ražošanas līdzekļus, lai iegūtu zvejas vai akvakultūras produktus ar mērķi tos laist tirgū;
d)
“zvejniecības vai akvakultūras nozare” ir tautsaimniecības nozare, kas aptver visas zvejas vai akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības;
da)
“nevēlama nozveja” ir tāda nozveja, kas kā nevēlama noteikta Regulā (ES) Nr. .../20XX(11);[Gr. 28]
e)
“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt zvejas vai akvakultūras produktus izplatīšanai, patēriņam vai lietošanai Savienības tirgū;
f)
“laišana tirgū” ir pirmā reize, kad zvejas vai akvakultūras produkti tiek darīti pieejami Savienības tirgū.
II nodaļa
Profesionālās organizācijas
I iedaļa
Dibināšana, mērķi un pasākumi
6. pants
Zvejniecības ražotāju organizāciju dibināšana
Zvejniecības ražotāju organizāciju var nodibināt kā grupu, kas izveidota pēc vienas vai vairāku dalībvalstu zvejas produktu ražotāju iniciatīvas un atzīta saskaņā ar II iedaļu.
Dibinot zvejniecības ražotāju organizācijas, ir jāņem vērā mazapjoma piekrastes zvejniecības un nerūpnieciskās zvejniecības ražotāju īpašā situācija, lai šie ražotāji it īpaši tiktu pozitīvi diskriminēti attiecībā uz ražotāju organizāciju dibināšanai pieejamo atbalstu.[Gr. 29]
7. pants
Zvejniecības ražotāju organizāciju mērķi
Zvejniecības ražotāju organizācijas cenšas sasniegt šādus mērķus:
a)
veicināt savu biedru stabilas un ilgtspējīgas zvejas darbības, kuras pilnībā atbilst saglabāšanas, pārvaldības un izmantošanas politikai, kas izklāstīta Regulā (ES) Nr. .../20XX(12) un Savienības vides tiesību aktos; [Gr. 30]
aa)
plānot savu biedru ražošanu un konsultēt dalībvalstis un reģionālās pašvaldības zvejniecības pārvaldības jautājumos, kā arī apmainīties ar Savienības zvejas kuģos izstrādāto paraugpraksi;[Gr. 31]
ab)
sekmēt apgādi ar pārtiku un saglabāt un radīt darba vietas piekrastes un lauku apvidos, paredzēt profesionālās apmācības un sadarbības programmas, ar kurām mudinātu jauniešus iesaistīties šajā nozarē, un nodrošināt zvejniecībā nodarbinātajiem pienācīgu dzīves līmeni;[Gr. 32]
b)
realizētnepieļaut, pēc iespējas samazināt un visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem, neradot šai nozvejai ievērojamu noieta tirgu; [Gr. 33]
ba)
veicināt nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas izskaušanu, vajadzības gadījumā piemērojot biedriem šādus iekšējās kontroles pasākumus;[Gr. 34]
bb)
samazināt zvejas ietekmi uz vidi, tostarp paredzēt īstenošanas pasākumus, lai uzlabotu zvejas rīku selektivitāti, kontrolētu zvejas piepūli un mazinātu nevēlamu un neatļautu nozveju;[Gr. 35]
bc)
pārvaldīt resursu piekļuves tiesības, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../20XX(13) IV nodaļu piešķirtas to biedriem;[Gr. 36]
c)
uzlabot nosacījumus savu biedru zvejas produktu laišanai tirgū;
d)
stabilizēt tirgus;
e)
uzlabot ražotājaražotāju rentabilitāti un palielināt zvejnieku ienākumus; [Gr. 37]
ea)
nodrošināt zvejas produktu izsekojamību un darīt patērētājiem pieejamāku skaidru un vispusīgu informāciju šajā jomā, lai veicinātu izpratni par jūras ekosistēmu un zvejniecības resursu saglabāšanas stāvokli, kā arī izglītot patērētājus par pārtikā lietojamo sugu lielo daudzveidību;[Gr. 38]
eb)
veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (“IKT”) izmantošanu, lai nodrošinātu zvejas produktu veiksmīgāku tirdzniecību un augstākas cenas.[Gr. 39]
8. pants
Zvejniecības ražotāju organizāciju veicamie pasākumi
Lai sasniegtu 7. pantā izklāstītos mērķus, zvejniecības ražotāju organizācijas var veiktcita starpā veic šādus pasākumus: [Gr. 41]
a)
plānot savu biedru zvejas darbības;darbību pārvaldību, tostarp izstrādāt un īstenot pasākumus, kas zvejas darbības padarītu selektīvākas, un konsultēt dalībvalstis un reģionālās pašvaldības par iepriekš minētajiem pārvaldības plāniem;[Gr. 42]
b)
visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un palīdzēt saviem biedriem to nepieļaut un pēc iespējas samazināt;
–
izkrautos produktus, kuri neatbilst minimālajiem tirdzniecības izmēriem, kas minēti 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, nododot lietošanai citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā,
–
laižot tirgū izkrautos produktus, kuri atbilst minimālajiem tirdzniecības izmēriem, kas minēti 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā,
–
bez maksas izplatot izkrautos produktus filantropiskiem vai labdarības mērķiem; [Gr. 43 un 44]
c)
pielāgot ražošanu tirgus prasībām;
d)
virzīt savu biedru produktu piedāvājumu un tirdzniecību;
e)
pārvaldīt zvejas produktu pagaidu uzglabāšanu saskaņā ar 35. un 36. pantu;
f)
kontrolēt un veikt pasākumus, lai biedru darbības notiktu saskaņā ar ražotāju organizācijas paredzētajiem noteikumiem;
fa)
uzlabot zināšanas par ražošanu un tirgu, kā arī ražošanas un tirgus kvalitāti un pārredzamību; veikt pētījumus, lai uzlabotu plānošanas un pārvaldības darbības, un atbalstīt profesionālās programmas, kas veicina ilgtspējīgus zvejas produktus;[Gr. 46]
fb)
brīvprātīgi sniegt informāciju kompetentajām dalībvalsts iestādēm par jūras ekosistēmu un zvejas resursu saglabāšanas stāvokli tik bieži un tādā veidā, kā uzskatāms par vajadzīgu;[Gr. 47]
fc)
kolektīvi pārvaldīt savu biedru zvejas iespējas;[Gr. 48]
fd)
veicināt patērētājiem skaidras un vispusīgas informācijas pieejamību.[Gr. 49]
9. pants
Akvakultūras ražotāju organizāciju dibināšana
Akvakultūras ražotāju organizāciju var nodibināt kā grupu, kas izveidota pēc vienas vai vairāku dalībvalstu akvakultūras produktu ražotāju iniciatīvas un atzīta saskaņā ar II iedaļu.
10. pants
Akvakultūras ražotāju organizāciju mērķi
Akvakultūras ražotāju organizācijas cenšas sasniegt šādus mērķus:
a)
veicināt savu biedru akvakultūras darbību stabilitāti un ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ilgtspējību un popularizēt bioloģiskās akvakultūras priekšrocības, nodrošinot šo darbību attīstības iespējas ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un reģionālajām varas iestādēm un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (14), un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(15), ievērojot katrā dalībvalstī vai tās daļā spēkā esošo tiesisko regulējumu;[Gr. 151]
aa)
nodrošināt, ka zivju izcelsmes barība, ko izmanto akvakultūrā, tiek iegūta ilgtspējīgi pārvaldītās zvejas darbībās;[Gr. 52]
b)
sekmēt apgādi ar pārtiku, ievērojot augstus pārtikas kvalitātes un nekaitīguma standartus un veicinot nodarbinātību piekrastes un lauku apvidos; [Gr. 53]
c)
pārliecināties, ka to biedru darbības atbilst valstu stratēģiskajiem plāniem, kas minēti Regulas (ES) Nr. .../20XX(16) 51. pantā;
d)
uzlabot nosacījumus to biedru akvakultūras produktu laišanai tirgū;
da)
stabilizēt tirgus;[Gr. 54]
e)
uzlabot ražotāju rentabilitāti un palielināt nozarē strādājošo ienākumus, vienlaikus uzlabojot viņu darba apstākļus; [Gr. 55]
ea)
īstenot programmas, kas veicina ekoloģisku un ilgtspējīgu akvakultūras produktu un darbību nepārtrauktu uzlabošanu, kā arī profesionālo apmācību un izglītību un darbības, kas nodrošinātu akvakultūrā nodarbinātajiem pienācīgu dzīves līmeni un ierobežotu un pēc iespējas samazinātu kaitīgo ietekmi visā ražošanas ķēdē;[Gr. 56]
eb)
veicināt jebkādas citas darbības, kas ir ražotāju organizāciju biedru interesēs, un attīstīt vai pilnveidot nozares darbību, lai ražotāju organizācijas varētu īstenot arī šajā pantā nenorādītus mērķus;[Gr. 57]
ec)
veicināt patērētājiem pieeju informācijai par akvakultūras produktiem;[Gr. 58]
ed)
pēc iespējas izmantot IKT, lai nodrošinātu produktiem labāko iespējamo cenu.[Gr. 59]
11. pants
Akvakultūras ražotāju organizāciju veicamie pasākumi
Lai sasniegtu 10. pantā izklāstītos mērķus, akvakultūras ražotāju organizācijas cita starpā var veikt šādus pasākumus: [Gr. 60]
a)
veicināt atbildīgu, ekstensīvu un ilgtspējīgu akvakultūru, jo īpaši dabas aizsardzības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības ziņā; [Gr. 61]
aa)
plānot savu biedru akvakultūras darbību pārvaldību;[Gr. 62]
b)
pielāgot ražošanu tirgus prasībām;
c)
virzīt savu biedru produktu piedāvājumu, cenu stabilizāciju un realizāciju; [Gr. 63]
ca)
pārvaldīt akvakultūras produktu pagaidu uzglabāšanu saskaņā ar 35. un 36. pantu;[Gr. 64]
d)
kontrolēt un veikt pasākumus, lai biedru darbības notiktu saskaņā ar ražotāju organizācijas paredzētajiem noteikumiem;
e)
vākt vides informāciju un informāciju par tirgotajiem produktiem, tostarp ekonomisku informāciju par pirmo pārdošanu, un par ražošanas prognozēm; [Gr. 65]
ea)
uzlabot zināšanas par ražošanu un tirgu, kā arī ražošanas un tirgus kvalitāti un pārredzamību; veikt pētījumus, lai uzlabotu plānošanas un pārvaldības darbības, un atbalstīt profesionālās programmas, kas veicina ilgtspējīgus zvejas produktus;[Gr. 66]
eb)
veicināt patērētājiem pieeju skaidrai un vispusīgai informācijai par akvakultūras produktiem;[Gr. 67]
ec)
veicināt akvakultūras produktu noietu, izmantojot sertifikācijas iespējas, jo īpaši aizsargātus cilmes vietu nosaukumus un ilgtspējības apliecinājumus.[Gr. 68]
12. pants
Ražotāju organizāciju apvienību dibināšana
1. Zvejniecības vai akvakultūras ražotāju organizāciju apvienību var nodibināt kā grupu, kas izveidota pēc vienā vai vairākās dalībvalstīs atzītu ražotāju organizāciju iniciatīvas.
2. Ražotāju organizāciju apvienībām piemēro šīs regulas noteikumus, kas piemērojami ražotāju organizācijām, ja vien nav norādīts citādi.
13. pants
Ražotāju organizāciju apvienību mērķi
Zvejniecības vai akvakultūras ražotāju organizāciju apvienības cenšas sasniegt šādus mērķus:
a)
ilgtspējīgāk un efektīvāk sasniegt jebkurus 7. un 10. pantā izklāstītos mērķus, ko tiecas sasniegt ražotāju organizācijas, kuras ir tās biedri; [Gr. 69]
b)
koordinēt un izstrādāt pasākumus, kas ir to ražotāju organizāciju kopīgās interesēs, kuras ir tās biedri, tostarp uzlabot produktu mārketingu patērētājiem; [Gr. 70]
ba)
nodrošināt atbilstību visiem pasākumiem, kas paredzēti, lai katrā dalībvalstī attiecībā uz ikvienu zivju krājumu vai zvejniecību nodrošinātu relatīvi stabilas zvejas darbības.[Gr. 71]
13.a pants
Ražotāju organizāciju apvienību finansēšana
1.Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds var finansiāli atbalstīt ražotāju organizāciju apvienību izveidi un/vai attīstību.
2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par šādu finansiālu atbalstu.[Gr. 72]
14. pants
Starpnozaru organizāciju dibināšana
Starpnozaru organizāciju var nodibināt kā grupu, kas izveidota pēc vienas vai vairāku dalībvalstu zvejas un akvakultūras produktu tirgus dalībnieku iniciatīvas un atzīta saskaņā ar II iedaļu.
15. pants
Starpnozaru organizāciju mērķi
Starpnozaru organizācijas cenšas sasniegt šādus mērķus:
a)
uzlabot apstākļus, kādos Savienības zvejas un akvakultūras produkti tiek darīti pieejami tirgū;
b)
palīdzēt labāk koordinēt to, kā Savienības zvejas un akvakultūras produkti tiek laisti tirgū un darīti pieejami tirgū.
16. pants
Starpnozaru organizāciju veicamie pasākumi
Lai sasniegtu 15. pantā izklāstītos mērķus, starpnozaru organizācijas var veikt šādus pasākumus:
a)
izstrādāt standartlīgumus, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem;
b)
nediskriminējošā veidā veicināt Savienības zvejas un akvakultūras produktu noietu, izmantojot sertifikācijas iespējas, jo īpaši cilmes vietas nosaukumus, kvalitātes zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un ilgtspējības apliecinājumus, un nodrošinot Savienības produktu skaidru identifikāciju salīdzinājumā ar importētajiem produktiem; [Gr. 73]
c)
noteikt zvejas un akvakultūras produktu ražošanas un tirdzniecības noteikumus, kuri ir stingrāki par Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem;
d)
uzlabot produkcijas un tirgus kvalitāti un pārredzamību un attiecīgās zināšanas, kā arī nodrošināt profesionālās apmācības un izglītības programmas, kas veicina un sekmē produktu kvalitāti, izsekojamību, pārtikas nekaitīgumu un pētniecības un izstrādes iniciatīvas; [Gr. 74]
e)
veikt pētījumus un tirgus izpēti un izstrādāt metodes, lai optimizētu tirgus darbību, ieskaitot IKT;
f)
sniegt informāciju un veikt pētījumus, kas vajadzīgi, lai panāktu ilgtspējīgas piegādes tādā apjomā, kvalitātē un par tādu cenu, kas atbilst tirgus prasībām un patērētāju vēlmēm;
fa)
rosināt patērētājus lietot uzturā no veselīgiem zivju krājumiem iegūtas sugas ar augstu uzturvērtību, kas patlaban nav realizējamas;[Gr. 75]
g)
kontrolēt un attiecīgā gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka biedru darbības notiek saskaņā ar starpnozaru organizācijas paredzētajiem noteikumiem.
II iedaļa
Atzīšana
17. pants
Ražotāju organizāciju atzīšana
1. Dalībvalstis par zvejniecības vai akvakultūras ražotāju organizācijām var atzīt visas zvejniecības vai akvakultūras ražotāju grupas, kuras iesniedz pieteikumu atzīšanas saņemšanai, ja:
a)
attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā tās ir pietiekami ekonomiski aktīvas, jo īpaši attiecībā uz to biedru skaitu un tirgojamās produkcijas apjomu;
b)
tām ir juridiskas personas statuss atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, to oficiālā mītne atrodas un tās ir nodibinātas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
c)
tās spēj sasniegt 7. un 10. pantā izklāstītos mērķus;
d)
tās ievēro VI nodaļāV nodaļā izklāstītos konkurences noteikumus; [Gr. 76] un
e)
tām nav dominējoša stāvokļa konkrētā tirgū, ja vien tas nav nepieciešams Līguma 39. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.[Gr. 77]
ea)
tās nodrošina pārredzamību attiecībā uz to biedriem, pārvaldību un finansējuma avotiem. [Gr. 78]
1.aDalībvalstis var noteikt papildu nosacījumus ražotāju organizācijas atzīšanai.[Gr. 79]
1.bRažotāju grupas, kas atzītas Regulas (EK) Nr. 104/2000 nozīmē, uzskata par atzītām šīs regulas nozīmē.[Gr. 80]
1.cIr jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka mazapjoma zvejniecību līdzdalība ražotāju organizācijās ir atbilstoša un reprezentatīva.[Gr. 81]
18. pants
Starpnozaru organizāciju atzīšana
1. Dalībvalstis, ņemot vērā Savienības noteikumus, jo īpaši konkurences noteikumus, par starpnozaru organizācijām var atzīt visas to teritorijā nodibinātas grupas, kuras iesniedz attiecīgu pieteikumu,ja šādas grupas:
a)
konkrētā apgabalā vai apgabalos pārstāv būtisku daļu no vismaz divām šādām darbībām: zvejas un akvakultūras produktu vai no zvejas un akvakultūras produktiem, kurus zvejo ar Savienības kuģiem vai iegūst dalībvalstu akvakultūras uzņēmumos, iegūtu produktu ražošana, tirdzniecība un apstrāde;ražošanas, apstrādes vai tirdzniecības; [Gr. 82]
b)
pašas nav iesaistītas zvejas un akvakultūras produktu vai no zvejas un akvakultūras produktiem iegūtu produktu ražošanā, apstrādē vai tirdzniecībā;
c)
tām ir juridiskas personas statuss atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, to oficiālā mītne atrodas un tās ir nodibinātas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
d)
var sasniegt 15. pantā izklāstītos mērķus;
e)
ņem vērā patērētāju intereses; un
f)
nekavē TKO pienācīgu darbību.
1.aVar atzīt arī pastāvošās starpnozaru organizācijas, kas atbilst visiem šajā pantā izvirzītajiem noteikumiem, pat ja tās izveidotas ar izpildes aktu vai tiesību aktu.[Gr. 83]
19. pants
Atzīšanas pārbaude un atsaukšana, ko veic dalībvalstis
Dalībvalstis veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, vai ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas ievēro 17. un 18. pantā noteiktos atzīšanas nosacījumus, un attiecīgā gadījumā atsauc to atzīšanu. [Gr. 84]
20. pants
Starptautiskas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas
Dalībvalstis, kuru valstspiederīgie ir tādas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas biedri, kura ir nodibināta citas dalībvalsts teritorijā, un dalībvalstis, kurās atrodas citās dalībvalstīs atzītu ražotāju organizāciju apvienības oficiālā mītne, kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm izveido administratīvu sadarbību, kas vajadzīga, lai varētu veikt attiecīgās organizācijas vai apvienības darbību pārbaudes. [Gr. 85]
21. pants
Zvejas iespēju iedalīšana
Ražotāju organizācija, kuras biedri ir dažādu dalībvalstu valstspiederīgie, vai dažādās dalībvalstīs atzītu ražotāju organizāciju apvienība veic savus uzdevumus, neskarot noteikumus, kas reglamentē zvejas iespēju sadali starp dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../20XX(17) 16. pantu.
22. pants
Paziņošana Komisijai un ražotāju organizāciju saraksta publicēšana[Gr. 87]
Dalībvalstis elektroniski paziņo Komisijai ikvienu lēmumu piešķirt vai atsaukt atzīšanu.Katra gada sākumā Komisija publicē to ražotāju organizāciju sarakstu, kas ir atzītas iepriekšējā gadā, un to organizāciju sarakstu, kurām iepriekšējā gadā atzīšana ir atsaukta.[Gr. 88]
23. pants
Komisijas veiktas pārbaudes
Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti 17. un 18. pantā paredzētie nosacījumi ražotāju organizāciju vai starpnozaru organizāciju atzīšanai, Komisija var veikt pārbaudes un attiecīgā gadījumā pieprasītpieprasa dalībvalstīm atsaukt ražotāju organizāciju vai starpnozaru organizāciju atzīšanu. [Gr. 89]
24. pants
Deleģētie akti
Saskaņā ar 50. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu noteikumus attiecībā uz ražotāju organizāciju vai starpnozaru organizāciju iekšējo darbību, statūtiem, tiem piemērojamiem finanšu un budžeta noteikumiem, biedru pienākumiem un šādu noteikumu izpildes nodrošināšanu, tostarp paredzamajām sankcijām. [Gr. 90]
a)
grozītu vai papildinātu 17. un 18. pantā paredzētos atzīšanas nosacījumus. Šie noteikumi var attiekties uz ražotāju organizācijas vai starpnozaru organizācijas iekšējo darbību, to statūtiem, finanšu un budžeta noteikumiem, biedru pienākumiem un noteikumu izpildes nodrošināšanu, tostarp sankcijām;[Gr. 91]
b)
paredzētu noteikumus par to pārbaužu biežumu, saturu un praktiskajām metodēm, kas dalībvalstīm jāveic saskaņā ar 20. un 21. pantu.[Gr. 92]
25. pants
Īstenošanas akti
1. Komisija pieņem īstenošanas aktus par:
a)
termiņiem un kārtību, kas dalībvalstīm jāievēro ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanā atbilstīgi 17. un 18. pantam vai šādas atzīšanas atsaukšanā atbilstīgi 19. pantam;
b)
formu, termiņiem un kārtību, kas dalībvalstīm jāievēro, atbilstīgi 22. pantam paziņojot Komisijai par ikvienu lēmumu piešķirt vai atsaukt atzīšanu;
ba)
noteikumiem attiecībā uz to pārbaužu biežumu, saturu un praktiskiem paņēmieniem, kas dalībvalstīm ir jāveic saskaņā ar 20. pantu.[Gr. 93]
2. Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru.
III iedaļa
Noteikumu paplašināšana
26. pants
Ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību noteikumu paplašināšana[Gr. 94]
1. Noteikumus, par kuriem vienojusies ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, dalībvalsts var padarīt saistošus ražotājiem, kas nav šīs organizācijas vai apvienības biedri un kas tirgo jebkurus šādas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības produktus apgabalā, kura reprezentatīvs pārstāvis ir ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, ja: [Gr. 95]
a)
ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība tiek uzskatīta par ražošanas un tirdzniecības reprezentatīvu pārstāvi vienā dalībvalstī, vajadzības gadījumā iekļaujot mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas nozari, un iesniedz pieteikumu valsts kompetentajām iestādēm; [Gr. 96]
b)
paplašināmie noteikumi attiecas uz vienu vai vairākiem 8. panta a) līdz e) punktā paredzētajiem ražotāju organizāciju pasākumiem; un
ba)
tiek ievēroti noteikumi par uzņēmumu brīvu konkurenci.[Gr. 97]
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām zvejniecības ražotāju organizāciju uzskata par reprezentatīvu pārstāvi, ja tā saražo vismaz 65 %30 % no attiecīgā produkta iepriekšējā gadā pārdotā daudzuma apgabalā, kurā ierosināta noteikumu paplašināšana. [Gr. 98]
3.Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām akvakultūras ražotāju organizāciju uzskata par reprezentatīvu pārstāvi, ja tā saražo vismaz 40 % no attiecīgā produkta iepriekšējā gadā pārdotā daudzuma apgabalā, kurā ierosināta noteikumu paplašināšana.[Gr. 99]
4. Paplašināmos noteikumus, kas jāattiecina uz ražotājiem, kuri nav biedri, piemēro laikposmā no 90 dienām30 dienām līdz 12 mēnešiem. [Gr. 100]
27. pants
Starpnozaru organizāciju noteikumu paplašināšana
1. Dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par kuriem vienojusies starpnozaru organizācija, dalībvalsts var konkrētā apgabalā vai konkrētos apgabalos padarīt saistošus citiem tirgus dalībniekiem, kuri nepieder pie šīs organizācijas, ja:
a)
starpnozaru organizācija atbild par vismaz 65 % no vismaz divām šādām darbībām: attiecīgā produkta ražošana, tirdzniecība vai apstrāde iepriekšējā gada laikā dalībvalsts attiecīgajā apgabalā vai apgabalos, un iesniedz pieteikumu valsts kompetentajām iestādēm; un
b)
paplašināmie noteikumi, kas jāattiecina uz citiem tirgus dalībniekiem, ir saistīti ar jebkuru no 16. panta a) līdz f) punktā minētajiem starpnozaru organizācijas pasākumiem un nerada kaitējumu citiem tirgus dalībniekiem attiecīgajā dalībvalstī vai Savienībā.
2. Noteikumu paplašināšanu piemēro ne ilgāk kā trīs gadus.
28. pants
Saistības
Ja noteikumi saskaņā ar 26. un 27. pantu ir paplašināti, attiecinot tos uz tirgus dalībniekiem, kas nav biedri, attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka tirgus dalībnieki, kas nav biedri, sedz ražotāju organizācijai vai starpnozaru organizācijai visas izmaksas vai daļa izmaksu, kuras to biedriem radušās paplašināto noteikumu piemērošanas dēļ.
29. pants
Komisijas atļauja
1. Dalībvalstis paziņo Komisijai noteikumus, ko tās plānonolemj darīt saistošus visiem ražotājiem vai tirgus dalībniekiem konkrētā apgabalā vai konkrētos apgabalos atbilstīgi 26. un 27. pantam. [Gr. 101]
2. Komisija pieņem lēmumu, ar kuru atļauj dalībvalsts paziņoto noteikumu paplašināšanu, ar noteikumu, ka:
a)
ir ievēroti 26. un 27. panta noteikumi;
b)
ir ievērota VI nodaļa par konkurences noteikumiem;
c)
paplašināšana neapdraud brīvo tirdzniecību; un
d)
nav apdraudēti LESD 39. pantā noteiktie mērķi.
3. Divu mēnešuKomisija 15 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu, ar kuru atļauj vai noraida noteikumu paplašināšanu, un informē par to dalībvalstis. Ja divu mēnešu15 dienu laikā Komisija nav pieņēmusi lēmumu, uzskata, ka Komisija noteikumu paplašināšanu ir atļāvusi. [Gr. 102]
30. pants
Atļaujas atsaukšana
Komisija var veikt pārbaudes un atsaukt noteikumu paplašināšanas atļauju, ja tā konstatē, ka kāda no šīs atļaujas prasībām nav izpildīta. Komisija par to informē dalībvalstis.
31. pants
Īstenošanas akti
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 29. panta 1. punktā minētās paziņošanas formu un kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru.
IV iedaļa
Ražošanas un tirdzniecības plānošana
32. pants
Ražošanas un tirdzniecības plāns
1. Saskaņā ar Komisijas iesniegtajām pamatnostādnēm katra ražotāju organizācija iesniedz savas valsts kompetentajām iestādēm ražošanas un tirdzniecības plānu, aprakstot, kā tā plāno īstenot 3. pantā3., 7. un 10. pantā izklāstītos mērķus katra ražotāju organizācija . [Gr. 103]
2. Dalībvalsts apstiprina plānu. Kad tas ir apstiprināts, ražotāju organizācija plānu nekavējoties īsteno.
3. Ražotāju organizācijas var pārskatīt ražošanas un tirdzniecības plānu, un pārskatīto redakciju tās nosūta apstiprināšanai dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
4. Ražotāju organizācija sagatavo gada ziņojumu par savām darbībām saskaņā ar 1. punktā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu un iesniedz to dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
5. Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos par to, ka katra ražotāju organizācija izpilda šajā pantā noteiktos pienākumus. Ja dalībvalsts konstatē pienākumu neizpildi, tā var nolemt atzīšanu atsaukt. [Gr. 104]
33. pants
Deleģētie akti
Saskaņā ar 50. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz noteikumus par 32. panta 1. punktā minētā ražošanas un tirdzniecības plāna saturu.
34. pants
Īstenošanas akti
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz kārtību un termiņus, kādos ražotāju organizācijas iesniedz un dalībvalstis apstiprina 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru.
V iedaļa
Tirgu stabilizēšana
35. pants
Uzglabāšanas mehānisms
Ražotāju organizācijas var finansētlīdzfinansēt II pielikumā minēto zvejas produktu uzglabāšanu, ja: [Gr. 105]
a)
ražotāju organizācijas ir piedāvājušas produktus pārdošanai, bet par 36. pantā minēto sliekšņa cenu tiem nav atrasts pircējs;
b)
produkti atbilst tirdzniecības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 39. pantu, un to kvalitāte ir piemērota, lai tos lietotu pārtikā;
c)
produkti ir stabilizēti vai apstrādāti un uzglabāti, tos sasaldējot, kuģī vai uz sauszemes uzstādītās iekārtās, sālot, vītinot, marinējot un attiecīgā gadījumā vārot un pasterizējot. Filetēšana vai sagriešana un attiecīgā gadījumā galvas atdalīšana var papildināt vienu no iepriekš minētajiem procesiem;
d)
uzglabātos produktus vēlākā posmā atkārtoti laiž tirgū lietošanai pārtikā;un
da)
tiek skaidri noteikts minimālais un maksimālais laikposms, kurā finansē II pielikumā minēto zvejas produktu uzglabāšanu.[Gr. 106]
36. pants
Cenas, kas iedarbina uzglabāšanas mehānismu
1. Pirms katra gada sākuma katra ražotāju organizācija var izteikt individuālu priekšlikumu par cenu, kura iedarbina 35. pantā minēto uzglabāšanas mehānismu attiecībā uz II pielikumā norādītajiem zvejas produktiem un akvakultūras produktiem. [Gr. 107]
2. Sliekšņa cena nedrīkst pārsniegt 80 % no vidējās svērtās cenas, kas attiecīgās ražotāju organizācijas darbības apgabalā attiecīgajam produktam reģistrēta iepriekšējo trīs gadu laikā tieši pirms gada, kuram nosaka sliekšņa cenu.
3. Nosakot sliekšņa cenu, ņem vērā:
a)
ražošanas un pieprasījuma tendences;
b)
tirgus cenu stabilizēšanu;
c)
tirgus konverģenci;
d)
ražotāju ienākumus; un
e)
patērētāju intereses.
4. Dalībvalstis pēc savā teritorijā atzīto ražotāju organizāciju priekšlikumu pārbaudes nosaka sliekšņa cenas, kas jāpiemēro ražotāju organizācijām. Šīs cenas nosaka, pamatojoties uz 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem. Cenas dara publiski pieejamas.
37. pants
Īstenošanas akti
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 36. panta 4. punktā minēto sliekšņa cenu publicēšanas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru.
VI iedaļa
Kolektīvs fonds
38. pants
Kolektīvs fonds
–1.Ražotāju organizāciju un to apvienību standartu uzlabošanas plānu izstrādi, pārstrukturēšanu un izpildi finansē no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem.[Gr. 108]
1.Katra ražotāju organizācija var izveidot kolektīvu fondu, kuru izmanto tikai tādēļ,Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu var izmantot, lai finansētu šādus pasākumus: [Gr. 109]
a)
ražošanas un tirdzniecības plānus, ko dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar 32. pantu;
b)
uzglabāšanas mehānismu, kas izveidots saskaņā ar 35. un 36. pantu.
1.aTKO ietvertos instrumentus, tostarp kolektīvo fondu, finansē ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, ievērojot noteiktās līdzfinansējuma likmes.[Gr. 110]
III nodaļa
Tirdzniecības standarti
39. pants
Tirdzniecības standartu noteikšana
1. Lietošanai pārtikā paredzētiem produktiem, kas minēti I pielikumā, neatkarīgi no to izcelsmes (Savienības vai importa) var noteikt kopējus tirdzniecības standartus. [Gr. 111]
2. Standarti, kas minēti 1. punktā, jo īpaši var būt saistīti ar:
a)
zivju produktu minimālajiem tirdzniecības izmēriem, ņemot vērā labāko pieejamo ieteikumu un ievērojot saglabāšanas references izmērus, kas minēti Regulas (ES) Nr. .../20XX(18) 15. panta 3. punktā;2. punktā; [Gr. 112]
aa)
klasifikāciju pēc kvalitātes, lieluma vai svara, kā arī sagatavošanas veida;[Gr. 113]
b)
konservētu produktu specifikācijām saskaņā ar krājumu saglabāšanas prasībām un starptautiskajām saistībām.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot:
a)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku(19);
b)
Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju(20), un
c)
Regulu (EK) Nr. 1224/2009.
40. pants
Atbilstība tirdzniecības standartiem
1. Produktus, kuriem ir noteikti tirdzniecības standarti, Savienībā var tirgot lietošanai pārtikā vienīgi saskaņā ar attiecīgajiem standartiem. Šis noteikums attiecas arī uz visiem importētajiem zvejas un akvakultūras produktiem.[Gr. 114]
2. Dalībvalstis pārbauda, vai produkti, uz kuriem attiecas kopēji tirdzniecības standarti, atbilst šiem standartiem. Pārbaudes var notikt visos tirdzniecības posmos un transportēšanas laikā.
3. Visus izkrautos zvejas produktus, arī tos, kuri neatbilst tirdzniecības standartiem, dalībvalstu atbildībā var bez maksas izdalīt Savienībā nodibinātām filantropiskām vai labdarības organizācijām vai personām, kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesības saņemt sabiedrisku palīdzību.
40.a pants
Higiēnas un sanitārās prasības
Lai novērstu negodīgu konkurenci Savienības tirgū, uz importētiem produktiem attiecina tādas pašas higiēnas un sanitārās prasības, ko piemēro Savienības produktiem, un tos pakļauj tādiem pašiem kontroles pasākumiem, arī pilnīgai izsekojamībai. Visaptverošai kontrolei gan uz robežas, gan izcelsmes vietā ir jānodrošina šo prasību pienācīga izpilde.[Gr. 116]
41. pants
Deleģētie akti
Saskaņā ar 50. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka kopējos tirdzniecības standartus, kuri minēti 39. panta 1. punktā, attiecībā uz kvalitāti, lielumu vai svaru, iepakojumu, sagatavošanas veidu un marķējumu, un, ja tas izriet no minēto standartu izmantošanā gūtās pieredzes, tos grozītu, vienlaikus nodrošinot to, ka standarti tiek noteikti godīgā un pārredzamā veidā.
IV nodaļa
Informācija patērētājiem
42. pants
Obligāta informācija
1. Zvejas un akvakultūras produktus, kuri minēti I pielikuma a), b), c) un e) punktā un kurus tirgo Savienībā, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās izcelsmes var piedāvāt mazumtirdzniecībā galapatērētājam tikai tad, ja uz attiecīgās etiķetes vai attiecīgajā marķējumā ir norādīts:iekļauta obligātā pārtikas produktu informācija, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem(21) IV nodaļā.
1.aMarķējumā vai uz etiķetes norāda arī šādu informāciju:[Gr. 117]
a)
sugas komerciālais nosaukums;
b)
ražošanas metode, jo īpaši lietojot šādus vārdus: “…nozvejots…” vai “…nozvejots saldūdenī…”, vai “…audzēts…”, tostarp savvaļas zivju zvejā izmantoto zvejas rīku veids, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XI pielikumā; [Gr. 167]
c)
konkrētais zivju krājums un apgabals, kurā produkts ir nozvejots vai izaudzēts; [Gr. 118]
d)
produktiem, kurus paredzēts pārdot svaigus ‐ zvejas produktu izkraušanas vai akvakultūras produktu ieguves datums; [Gr. 119]
e)
tas, vai produkts ir svaigs vai atkausēts.norāde “atkausēts produkts” tiem saldētajiem produktiem, kurus laiž tiešā pārdošanā kā svaigus, ko apliecina kvalitātes kontroles piešķirtā kategorija, neskarot Regulas (ES) Nr. 1169/2011 V un VI pielikumu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 68. panta 3. un 4. punktu;[Gr. 120]
2.Zvejas un akvakultūras produktus, kuri minēti I pielikuma h) un i) punktā un kurus tirgo Savienībā, neatkarīgi no to izcelsmes var piedāvāt mazumtirdzniecībā galapatērētājam tikai tad, ja uz attiecīgās etiķetes vai attiecīgajā marķējumā ir norādīts:
a)
sugas komerciālais nosaukums;
b)
ražošanas metode, jo īpaši lietojot šādus vārdus: “…nozvejots…” vai “…nozvejots saldūdenī…”, vai “…audzēts…”;
c)
apgabals, kurā produkts ir nozvejots vai izaudzēts.[Gr. 121]
3. Informāciju, kas minēta 1.a punktā, norāda skaidrā un saprotamā veidā.
4. Šā panta 1.a un 3. punktu piemēro, neskarot:
a)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu(22);
b)
Padomes 1989. gada 21. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2136/89, kas izklāsta kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm(23);
c)
Padomes 1992. gada 9. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1536/92, ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus tunču un pelamīdu konserviem(24).
ca)
Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību(25).[Gr. 122]
42.a pants
Ziņojumi par ekomarķējumu
Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu kopā ar priekšlikumu izveidot Savienības ekomarķējuma sistēmu zvejas produktiem. Ziņojumā izvērtē iespējamās minimālās prasības šāda ekomarķējuma izmantošanas atļaujas saņemšanai.[Gr. 123]
43. pants
Komerciālais nosaukums
42. panta 1.a punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis sagatavo un publicē savā teritorijā pieņemto komerciālo nosaukumu sarakstu. Sarakstā norāda:
a)
katras sugas zinātnisko nosaukumu saskaņā ar FishBase informācijas sistēmu; [Gr. 124]
b)
tās nosaukumu dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās;
c)
attiecīgā gadījumā papildus a) un b) punktā minētajiem nosaukumiem jebkuru citu nosaukumu vai nosaukumus, kurus pieņemts vai atļauts lietot vietējā vai reģionālā mērogā. [Gr. 125]
44. pants
Nozvejas, audzēšanas vai ražošanaskultivēšanasapgabala norādes [Gr. 126]
1. Norādē par nozvejas vai ražošanas apgabaluproduktu izcelsmi, t. i., vietu, kurā tie ir nozvejoti vai izaudzēti saskaņā ar 42. panta 1.a punkta c) apakšpunktu iekļauj: [Gr. 127]
a)
ja zvejas produkti ir nozvejoti jūrā:
i) nosaukumu vienam no apgabaliem, apakšapgabaliem vai rajoniem, kas minēti FAO zvejas apgabalu sarakstā, tostarp to piekrastes vai ģeogrāfisko nosaukumu, ko izsaka patērētājiem saprotamos jēdzienos; [Gr. 128]
ii)
informāciju par to, vai produkti nozvejoti Savienības ūdeņos vai ārpus tiem;[Gr. 129]
iii)
informāciju par to, kuras valsts kuģis produktus nozvejojis;[Gr. 130]
b)
ja zvejas produkti nozvejoti saldūdenī, ‐ atsauci uz produkta izcelsmes dalībvalstiūdenstilpi dalībvalstī vai trešo valsti;trešā valstī; [Gr. 131]
c)
akvakultūras produktu gadījumā ‐ atsauci uz dalībvalsti vai trešo valsti, kurā produkts pavada pēdējo audzēšanas vai kultivēšanas posmu vismaz 3 mēnešu garumā.
2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 510/2006 noteikumus, papildus 1. punktā minētajai informācijai tirgus dalībnieki var norādīt precīzāku nozvejas vai ražošanas apgabalu. [Gr. 132]
45. pants
Brīvprātīga papildinformācija
1. Papildus obligātajai informācijai, kas jāsniedz atbilstīgi 42. pantam, pēc brīvprātības principa var sniegt šādu informāciju ar nosacījumu, ka tā ir skaidra un nepārprotama: [Gr. 133]
-a)
zvejas produktu nozvejas vai akvakultūras produktu ieguves datumu;[Gr. 134]
a)
vides informāciju;
b)
ētiska vai sociāla rakstura informāciju;
c)
informāciju par ražošanas metodēm;
d)
informāciju par ražošanas praksi;
e)
informāciju par produkta uzturvērtību;
ea)
informāciju par produkta izkraušanas ostu;[Gr. 135]
eb)
to zvejas produktu nozvejas vai akvakultūras produktu ieguves datumu, uz kuriem saskaņā ar 42. panta noteikumiem neattiecas obligātā prasība norādīt šādu informāciju.[Gr. 136]
2. Brīvprātīgo informāciju uz etiķetes vai marķējumā norāda tā, lai tā neaizņemtu obligātajai informācijai paredzēto vietu.
2.aBrīvprātīgi nesniedz tādu informāciju, kuras patiesumu nav iespējams pārbaudīt.[Gr. 137]
3. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot šādus Savienības tiesību aktus:
a)
Direktīvu 2000/13/EK;
b)
Regulu (ES) Nr. 1169/2011;
c)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem(26);
d)
Regulu (EK) Nr. 510/2006;
e)
Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām(27) un
f)
Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu(28).
46. pants
Deleģētie akti
Saskaņā ar 50. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai:
a)
papildinātu vai grozītu obligātās informācijas prasības, kas minētas 42. panta 1. punktā, 42. panta 2. punktā, 43. pantā un 44. pantā, vienlaikus nodrošinot to, ka obligātā informācija tiek sniegta rūpīgā un pārredzamā veidā;
b)
noteiktu kritēriju minimumu 45. panta 1. punktā minētajai informācijai, kuru tirgus dalībnieki sniedz brīvprātīgi, vienlaikus nodrošinot to, ka brīvprātīgās informācijas attēlošanas nosacījumi ir precīzi, pārredzami un nediskriminējoši.[Gr. 138]
V nodaļa
Konkurences noteikumi
47. pants
Konkurences noteikumu piemērošana
LESD 101.–106. pantu un attiecīgās to īstenošanai pieņemtās regulas vai direktīvas piemēro LESD 101. panta 1. punktā un 102. pantā minētiem nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kas attiecas uz zvejas un akvakultūras produktu ražošanu vai tirdzniecību.
48. pants
Izņēmumi konkurences noteikumu piemērošanā
1. Neskarot šīs regulas 47. pantu, LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro ražotāju organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kuri attiecas uz zvejas un akvakultūras produktu ražošanu vai tirdzniecību vai kopīgu iekārtu izmantošanu zvejas un akvakultūras produktu uzglabāšanai, pārdošanai vai apstrādei, ar nosacījumu, ka tie
a)
ir vajadzīgi, lai sasniegtu LESD 39. pantā izklāstītos mērķus;
b)
neuzliek pienākumu prasīt identiskas cenas;
c)
neizraisa jebkāda veida tirgu sadalīšanu Savienībā;
d)
neizslēdz konkurenci; un
e)
neapdraud LESD 39. panta mērķu sasniegšanu.
2. Neskarot šīs regulas 47. pantu, LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kuras:
a)
ir vajadzīgas, lai sasniegtu LESD 39. pantā izklāstītos mērķus;
b)
nav saistītas ar pienākumu piemērot noteiktu cenu;
c)
neizraisa jebkāda veida tirgu sadalīšanu Savienībā;
d)
nepiemēro atšķirīgus nosacījumus līdzvērtīgiem darījumiem ar citiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
e)
nelikvidē konkurenci attiecībā uz ievērojamu daļu attiecīgo produktu; un
f)
neierobežo konkurenci tādā veidā, kas nav būtiski nepieciešams KZP mērķu sasniegšanai.
VI nodaļa
Tirgus izpēte
49. pants
Tirgus izpēte
1. Komisija:
a)
apkopo, analizē un izplata ekonomiskās zināšanas un izpratni par Savienības zvejas un akvakultūras produktu tirgu visā piegādes ķēdē, ņemot vērā starptautisko kontekstu; sniedz finansiālu un praktisku atbalstu ražotāju organizācijām, lai palīdzētu tām izveidot elektroniskas valsts datubāzes un tirgus, lai labāk koordinētu informāciju starp tirgus dalībniekiem un apstrādātājiem;[Gr. 139]
b)
regulāri veic cenu apsekojumus Savienības zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdē un analizē tirgus tendences, un nodod atklātībai šo apsekojumu un analīžu rezultātus; [Gr. 140]
c)
nodrošina ad hoc tirgus pētījumus un cenu veidošanas apsekojumu metodiku;
ca)
apņemas organizēt Savienības mēroga kampaņu, lai nodrošinātu, ka patērētāji zina par Savienības ostās izkrauto zivju sugu lielo daudzveidību, un informēt Savienības pilsoņus par to, ka ir sākusies konkrētu sugu zvejas vai ieguves sezona, kā arī īstenot veicināšanas kampaņas saistībā ar jaunajiem marķēšanas noteikumiem, kas tiek ieviesti;[Gr. 141]
cb)
apņemas arī nodrošināt, ka Eiropas Savienības pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs tiek īstenotas informācijas kampaņas, lai jaunākos pilsoņus un viņu pedagogus informētu par ieguvumiem no zivju lietošanas pārtikā un par pārtikā lietojamo zivju sugu lielo daudzveidību.[Gr. 142]
2. Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, Komisija veic šādus pasākumus:
a)
atvieglo piekļuvi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem savāktajiem datiem par zvejas un akvakultūras produktiem;
b)
atbilstīgu tirgus informāciju atbilstošā līmenī dara pieejamu visām ieinteresētajām personām, turklāt šādu informāciju patērētājiem sniedz pieejamā un saprotamā veidā. [Gr. 143]
3. Dalībvalstis palīdz sasniegt 1. punktā minētos mērķus.
VII nodaļa
Procedūras noteikumi
50. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 13.a, 24., 33. un 41. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no …(29).
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13.a, 24., 33. un 41. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 13.a, 24., 33. un 41. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
51. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
VIII nodaļa
Nobeiguma noteikumi
52. pants
Grozījums Regulā (EK) Nr. 1184/2006
Regulas (EK) Nr. 1184/2006 1. pantā pievieno šādus vārdus:"
un Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulā (ES) Nr. […] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju(*)(30).
(*) OV …
"
52.a pants
Pārejas pasākumi
Neskarot IV nodaļu, līdz ...(31) marķētus vai etiķetētus zvejas un akvakultūras produktus var laist tirgū un pārdot, kamēr beidzas to krājumi.[Gr. 144]
53. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 104/2000 atceļ. Tomēr tās 9., 10., 11., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 34., 35., 36., 37., 38. un 39. pantu piemēro līdz 2013. gada 31. decembrim.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar III pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.
54. pants
Izvērtēšana
Komisija līdz 2022. gada2019. gada beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanas rezultātiem. [Gr. 145]
55. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot 32., 35. un 36. pantu, kurus piemēro no 2014. gada 1. janvāra. Patērētāju informēšanas noteikumus, kas paredzēti 42. pantā, piemēro atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1169/2011 spēkā stāšanās datumam. [Gr. 146]
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)
b) 0305
Žāvētas [vītinātas] vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā
c) 0306
0307
Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā vēžveidīgie, čaulā vai bez tās; vēžveidīgie čaulā, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā; vēžveidīgo milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā
Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā mīkstmieši, čaulā vai bez tās; dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti [vītināti], sālīti vai sālījumā ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus; ūdens bezmugurkaulnieku, izņemot vēžveidīgos, milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā
d)
0511 91 10
0511 91 90
Dzīvnieku produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki, kas nav derīgi lietošanai pārtikā:
- citādi
- - zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti; beigti 3. nodaļā minētie dzīvnieki:
- - - zivju atlikumi
- - - citādi
e) 1212 20 00
- Jūras un citas aļģes
f)
1504 10
1504 20
Zivju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas:
- zivju aknu eļļas un to frakcijas
- zivju tauki un eļļas un to frakcijas, izņemot aknu eļļas
g) 1603 00
Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas
h) 1604
Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizvietotāji, kas gatavoti no zivju ikriem
i) 1605
Gatavi izstrādājumi vai konservi no vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem
j)
1902 20
1902 20 10
Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:
- pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:
- - kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku
k)
2301 20 00
Milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, nederīgas lietošanai pārtikā; dradži (grības):
- zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku milti un granulas
l)
2309 90
ex 2309 90 10
Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā
- citādi:
- - zivju šķīstošās atliekas
zivju milti
tunzivis apstrādei
akvakultūras sugas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 104/2000 V pielikumā
Sprattus sprattus un Coryphaena hippurus sugas[Gr. 147]
II PIELIKUMS
KN kods
Preču apraksts
0302 22 00
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)
ex 0302 29 90
Limanda (Limanda limanda)
0302 29 10
Megrimi (Lepidorhombus spp.)
ex 0302 29 90
Plekste (Platichthys flesus)
0302 31 10
un
0302 31 90
Garspuru tunzivs (Thunnus alalunga)
ex 0302 40
Clupea harengus sugas siļķe
0302 50 10
Gadus morhua sugas menca
0302 61 10
Sardina pilchardus sugas sardīne
0302 62 00
Pikša (Melanogrammus aeglefinus)
0302 63 00
Saida (Pollachius virens)
ex 0302 64
Scomber scombrus un Scomber japonicus sugas makreles
0302 65 20
un
0302 65 50
Dzelkņu haizivis un kaķu haizivis (Squalus acanthias un Scyliorhinus spp.)
0302 69 31
un
0302 69 33
Sarkanasari (Sebastes spp.)
0302 69 41
Merlangs (Merlangius merlangus)
0302 69 45
Jūras līdakas (Molva spp.)
0302 69 55
Anšovi (Engraulis spp.).
ex 0302 69 68
Merluccius merluccius sugas heks
0302 69 81
Jūrasvelni (Lophius spp.)
0302 69 99
Raja (Raja spp, Amblyraja spp un Leucoraja spp)
0302 84 10
Labraks (Dicentrarchus labrax)[Gr. 148]
ex 0307 41 10
Sēpijas (Sepia officinalis un Rossia macrosoma)
ex 0306 23 10
ex 0306 23 31
ex 0306 23 39
Crangon crangon sugas garneles un ziemeļgarneles (Pandalus borealis)
0302 23 00
Jūrasmēles (Solea spp.)
0306 24 30
Ēdamais krabis (Cancer pagurus)
0306 29 30
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)
0303 31 10
Melnais jeb Grenlandes paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)
0303 78 11
0303 78 12
0303 78 13
0303 78 19
un
0303 29 55
0304 29 56
0304 29 58
Merluccius ģints heki
0303 79 71
Parastā zobaine [un pageles] (Dentex dentex un Pagellus spp.)
0303 61 00
0304 21 00
0304 91 00
Zobenzivs (Xiphias Gladius)
0306 13 40
0306 13 50
ex 0306 13 80
Penaeidae dzimtas garneles
0307 49 18
0307 49 01
Sepia officinalis, Rossia macrosoma un Sepiola rondeletti sugas sēpijas
0307 49 31
0307 49 33
0307 49 35
un
0307 49 38
Kalmāri (Loligo spp.)
0307 49 51
Kalmāri (Ommastrephes sagittatus)
0307 59 10
Astoņkāji (Octopus spp.)
0307 99 11
Illex spp.
0303 41 10
Garspuru tunzivs (Thunnus alalunga)
0302 32 10
0303 42 12
0303 42 18
0303 42 42
0303 42 48
Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares)
0302 33 10
0303 43 10
Svītrainā tunzivs (Katsuwomus pelamis)
0303 45 10
Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)
0302 39 10
0302 69 21
0303 49 30
0303 79 20
Citas Thunnus un Euthynnus ģints sugas
ex 0302 29 90
Mazmutes plekste (Microstomus kitt)
0302 35 10
un
0302 35 90
Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)
ex 0302 69 51
Pollaks (Pollachius pollachius)
0302 69 75
Jūras plauži (Brama spp.)
ex 0302 69 82
Putasu (Micromesistius poutassou vai Gadus poutassou)
ex 0302 69 99
Franču menciņa (Trisopterus luscus) un mazā menca (Trisopterus minutus)
ex 0302 69 99
Bopsa, svītraine (Boops boops)
ex 0302 69 99
Smarīda (Spicara smaris)
ex 0302 69 99
Jūraszutis (Conger conger)
ex 0302 69 99
Jūrasgaiļi (Trigla spp.)
ex 0302 69 91
ex 0302 69 99
Stavridas (Trachurus spp.)
ex 0302 69 99
Kefales (Mugil spp.)
ex 0302 69 99
and
ex 0304 19 99
Rajas (Raja spp.)
ex 0302 69 99
Astainais lepidops un ogļzivs (Lepidopus caudatus un Aphanopus carbo)
ex 0307 21 00
Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximums)
0307 31 10
Eiropas ēdamgliemene (Mytilus spp.)[Gr. 150]
ex 0307 91 00
Parastā bukcīnija (Buccinum undatum)
ex 0302 69 99
Svītrainā vai sarkansvītrainā jūras barbe (Mullus surmuletus, Mullus barbatus)