Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2050(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0338/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0338/2012

Debates :

PV 12/12/2012 - 12
CRE 12/12/2012 - 12

Balsojumi :

PV 13/12/2012 - 11.5
CRE 13/12/2012 - 11.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0505

Pieņemtie teksti
PDF 301kWORD 114k
Ceturtdiena, 2012. gada 13. decembris - Strasbūra
Jaunais ES un Krievijas nolīgums
P7_TA(2012)0505A7-0338/2012

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. decembra rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par jauno ES un Krievijas nolīgumu (2011/2050(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Krievijas Federācijas, no otras puses, Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī,

–   ņemot vērā 2012. gada 26. oktobra rezolūciju par ES un Krievijas tirdzniecības attiecībām pēc Krievijas iestāšanās PTO(1),

–  ņemot vērā 2008. gadā sāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu, kā arī 2010. gadā sākto Partnerību modernizācijai,

–  ņemot vērā ES un Krievijas kopējo mērķi, kas izklāstīts kopīgajā paziņojumā pēc ES un Krievijas 11. augstākā līmeņa sanāksmes Sanktpēterburgā 2003. gada 31. maijā, proti, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus (četras kopējās telpas),

–  ņemot vērā ES un Krievijas konsultācijas cilvēktiesību jautājumos,

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobrī pieņemto ziņojumu ar ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā(2);

–  ņemot vērā rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām,

–  ņemot vērā 2012. gada 4. jūlija rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielām(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 90. panta 4. punktu un 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0338/2012),

A.  tā kā turpmākajā ES kopīgajā ārējās drošības un enerģētikas politikā saskaņā ar nosacījumu izpildes principu kā stratēģiska partnere būtu jāiekļauj Krievija, ja tiek ievērotas un aizstāvētas tādas Savienības izveides pamatvērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas respektēšana, vienlīdzības un solidaritātes principi un ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana; tā kā Krievija ir valsts, kuras kultūras saknes ir Eiropā un kura, būdama ANO Drošības padomes, G-8, G-20, Eiropas Padomes un EDSO locekle, ir nozīmīga globāla un reģionāla līmeņa dalībniece un tāpēc atbildīga par to pienākumu izpildi, kuri tai ir kā minēto organizāciju loceklei, īpaši ņemot vērā Eiropas Padomes pārraudzības ziņojumu 2012. gada oktobrī;

B.  tā kā Krievija, būdama ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, kopīgi ar citām šīs padomes loceklēm ir atbildīga par stabilitāti pasaulē; tā kā vairākas problēmas starptautiskā līmenī var risināt, tikai izmantojot koordinētu pieeju, kurā iekļauta Krievija;

C.  tā kā ES un Krievijas savstarpējā ekonomiskā atkarība pastāvīgi pieaug un tā kā šā iemesla dēļ būtu jāuzskata, ka ES un Krievijas ciešākai sadarbībai un labām kaimiņattiecībām ir liela nozīme stabilitātes, drošības un labklājības nodrošināšanā gan Eiropā, gan Krievijā;

D.  tā kā Krievija tās prezidenta Vladimira Putina vadībā izrāda tikai selektīvu interesi par kopīgu politisko virzienu attīstīšanu, taču ne patiesu nodomu veidot īstu un tālejošu stratēģisku partnerību starptautisko tiesību īstenošanā un konfliktu novēršanā;

E.  tā kā kopš 1994. gada, kad tika parakstīts pašreizējais Partnerības un sadarbības nolīgums (PSN), gan ES, gan Krievijā ir notikušas nozīmīgas politiskās, institucionālās, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas;

F.  tā kā Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) 2012. gada 22. augustā bija nozīmīgs pasākums, kas varētu paātrināt Krievijas tautsaimniecības modernizāciju un tajā pašā laikā būt pozitīvs stimuls Krievijai izpildīt starptautiskos noteikumus un normas tirdzniecības jomā, kuras tā pati apņēmusies ievērot;

G.  tā kā šīs pārmaiņas, tāpat kā jaunie uzdevumi un iespējas, ES un Krievijas attiecībās ir jāņem vērā gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī; tā kā ‐ lai gan pašlaik Krievija neizrāda entuziasmu ‐ patiesas stratēģiskās partnerības pamatā varētu būt vērienīgs, visaptverošs un juridiski saistošs jauns partnerības un sadarbības nolīgums, kurš aptver vissvarīgākās sadarbības jomas un kura pamatā ir tādas kopējas vērtības kā demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums; tā kā īpaši būtu jāuzsver vajadzība veidot patiesu partnerību starp ES un Krievijas sabiedrībām;

H.  tā kā ES joprojām ir apņēmusies turpināt padziļināt un attīstīt savas attiecības ar Krieviju un ievērot programmā “Partnerība modernizācijai” noteiktos principus, kuru pamatā ir kopīgas intereses un stingra apņemšanās ievērot vispārējās vērtības un demokrātijas principus, galvenās cilvēktiesības un tiesiskumu;

I.  tā kā divu gadu cietumsoda piespriešana Krievijas pankgrupas “Pussy Riot” dalībniecēm par Maskavas Pareizticīgo katedrālē pret prezidentu Vladimiru Putinu īstenoto protesta akciju ir nesamērīga un rada nopietnas bažas par to, kā Krievijas tiesību sistēma izturas pret pilsoņiem un cenšas šādā veidā iebiedēt Krievijas pilsonisko sabiedrību;

J.  tā kā saistībā ar notiekošajām sarunām būtu pareizi jānovērtē ES un Krievijas attiecību stāvoklis, ņemot vērā divpusējās domstarpības starp Krieviju un ES dalībvalstīm;

K.  tā kā ES un Krievijas attiecības joprojām cieš no tā, ka Krievija pilnībā nepieņem demokrātiskās vērtības un nenostiprina tiesiskumu;

L.  tā kā notiekošā opozīcijas spēku un NVO pārstāvju iebiedēšana, vajāšana un aresti, nesenā likumu pieņemšana par NVO finansēšanu un pulcēšanās tiesībām, likums par goda aizskaršanu un likums par ierobežojumiem interneta vidē, kā arī aizvien spēcīgākais spiediens, ko izdara uz brīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un minoritātēm seksuālās orientācijas un reliģiskās pārliecības brīvības jautājumos, ir Krievijā vēl vairāk pasliktinājis stāvokli cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanas jomā;

M.   tā kā ANO Cilvēktiesību komiteja Krievijas Federācijas dažos reģionos spēkā esošos normatīvos aktus par “homoseksuālisma propagandas” aizliegumu nesen nosodīja kā tādus, kas pārkāpj Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

N.  tā kā pašreizējam Partnerības un sadarbības nolīgumam jāpaliek spēkā esošam un efektīvam, kamēr tiek noslēgts un stājas spēkā jauns nolīgums;

O.  tā kā 2012. gada 14. oktobrī visā Krievijā notika vietējās un reģionālās vēlēšanas;

P.  tā kā iepriekš minētos jaunos vai grozītos likumus ir pieņēmusi Valsts Dome, kuras nesenā ievēlēšana, kā atzinusi EDSO vēlēšanu novērošanas misija un secinājis EP, nebija ne brīva, ne godīga;

Q.  tā kā dažas procedūras, kas izmantotas, lai vērstos pret opozīciju, piemēram, mandāta atņemšanu bijušajam Domes loceklim Genādijam Gudkovam no opozīcijas partijas “Taisnīgā Krievija”, var interpretēt kā piemērus, ka notiek tiesiskuma selektīva piemērošana un iejaukšanās likumīgā politiskā darbībā,

1.  saistībā ar notiekošajām sarunām par jauno nolīgumu sniedz Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam šādus ieteikumus:

  

Par sarunu veikšanu

   a) nodrošināt, ka jaunais nolīgums veido visaptverošu, uz nākotni orientētu un juridiski saistošu pamatu turpmākai attiecību attīstībai ar Krieviju nākamajos gados, ņemot vērā, ka jācenšas paplašināt sadarbību visās jomās, kurās, iespējams, ES un Krievijas intereses sakrīt, vienlaikus sekmējot Eiropas interešu un vērtību respektēšanu jomās, kurās intereses atšķiras, kā arī jāatbalsta šīs valsts demokratizācija un modernizācija; veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sarunas ar Krieviju nemitīgi turpinās, tajā pašā laikā paužot Eiropas Savienībā pastāvošās bažas par progresa trūkumu sarunās, kurās šajā posmā nav gūti cerētie rezultāti; atgādināt, ka stratēģiskā partnerība var pastāvēt tikai tad, ja abas puses vienojas ievērot vispārējus demokrātijas principus; uzsvērt, ka ES un Krievijas attiecībās jāvalda savstarpīgumam;
   b) aktīvi darboties, lai pabeigtu sarunas par nolīgumu, kas būs izdevīgs abām pusēm un atbilstošs to ciešākai un arvien padziļinātākai sadarbībai; nodrošināt, ka sarunas rada savstarpēju uzticību un tajās galvenā uzmanība ir pievērsta taustāmiem rezultātiem un politiskajai būtībai;
   c) meklēt ES dalībvalstu vienprātību attiecībā uz mērķiem sarunās par jauno nolīgumu ar Krieviju un uz šo sarunu gaitu, lai ES tādējādi paustu stingru un vienotu viedokli; uzsvērt, ka ir svarīgi, lai Savienība risina sarunas kā vienota struktūra, un aizstāvēt viedokli, ka dalībvalstu intereses attiecībā uz Krieviju un pretējās intereses vislabāk tiek veicinātas un aizsargātas Savienības līmenī;
   d) pievērst lielu uzmanību prasībām, kuras ES plāno izvirzīt attiecībā uz demokrātijas principu, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, un uzskatīt to ievērošanu par obligātu priekšnosacījumu ES un Krievijas nolīguma parakstīšanai;
   e) uzsvērt, ka jaunais nolīgums būs loģisks un nepieciešams nākamais solis uz priekšu ES un Krievijas attiecībās saskaņā ar pašreizējo PSN un Krievijas pievienošanos PTO;
   f) vēlreiz atgādināt ‐ paturot prātā iepriekšminēto ‐, ka Eiropas Savienībai ir jārisina sarunas par šo nolīgumu tikai ar Krieviju, nevis ar Muitas savienību, kuras dalībniece ir Krievija;
   g) vēlreiz atgādināt, ka Krievijas tautsaimniecības un politikas modernizācija ir kopīgās abu pušu interesēs un ka ES vēlas paātrināt procesu, kas sākts ar Partnerību modernizācijai; uzsvērt, ka Krievijas modernizācijas politiskās nostādnes nevar aprobežoties ar ekonomikas jomu un tās jāpapildina ar pilnvērtīgu politisku reformu, galveno uzmanību pievēršot tiesiskuma garantēšanai un korupcijas apkarošanas nodrošināšanai;
   h) ar aktīvu nostāju piedalīties ES dalībvalstu un Krievijas Federācijas dažādu divpusējo modernizācijas partnerību koordinēšanā, tādējādi nodrošinot saskaņotu un efektīvāku ES politiku;
  

Politiskais dialogs un sadarbība

   i) vērīgi uzraudzīt Krievijas iekšējo attīstību, sadarboties ar visiem galvenajiem politiskajiem dalībniekiem, atbalstīt Krievijas institucionālo attīstību un demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principus; to darot, aktīvi atbalstīt visas sabiedriskās iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot uz demokrātijas principiem un tiesiskumu balstītu pilsonisko sabiedrību, un īpašu uzmanību pievērst interneta izmantošanai šim nolūkam;
   j) uzsvērt, ka Krievijai svarīgi ir nodrošināt neatkarīgas un objektīvas tiesu sistēmas darbību un pastiprināt cīņu pret korupciju;
   k) prasīt Krievijai ievērot tās pienākumu garantēt brīvas un godīgas vēlēšanas, lai nodrošinātu politiskās sistēmas leģitimitāti;
   l) uzsvērt, ka ir svarīgi, lai Krievija pilnībā ievēro savas starptautiskās juridiskās saistības un galvenos cilvēktiesību principus, kas ieļauti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ‐ dokumentos, kuriem abiem Krievija ir slēdzēja puse; atgādināt, ka politiskais plurālisms, plašsaziņas līdzekļu brīvība, tiesiskums, tiesu iestāžu neatkarība un objektivitāte, vārda un pulcēšanās brīvība, tostarp internetā, darboties spējīgas un neatkarīgas arodbiedrības un nediskriminācija ir nepieciešamie priekšnoteikumi turpmākai Krievijas attīstībai un modernizācijai, kā arī ES un Krievijas stratēģiskās sadarbības ilgtspējības nodrošināšanai;
   m) uzsvērt, ka Krievijai kā ANO Drošības padomes pastāvīgai loceklei atbildīgi jāveic savi pienākumi attiecībā uz starptautisko mieru, stabilitāti un drošību;
   n) paust EP bažas par pilsoniskās sabiedrības attīstības apstākļu pasliktināšanos Krievijā, īpaši saistībā ar nesen pieņemtajiem likumiem par demonstrācijām, NVO, neslavas celšanu un juridisko interneta regulējumu, kuros ir dažādi interpretējami noteikumi un kuri rada patvaļīgas piemērošanas risku, kā arī par vairākiem Domes pieņemtiem grozījumiem likumā par nodevību un spiegošanu, ar kuriem ievieš jaunus Kriminālkodeksa noteikumus, ko, iespējams, varētu izmantot pret cilvēktiesību aizstāvjiem; atgādināt Krievijas iestādēm, ka mūsdienīgai un plaukstošai sabiedrībai jāatzīst un jāaizsargā visu valsts pilsoņu individuālās un kolektīvās tiesības; mudināt šajā sakarībā Krievijas iestādes pienācīgi rīkoties, lai iepriekšminētos likumus saskaņotu ar starptautiskajiem standartiem, un risināt šo jautājumu sarunās;
   o) uzstāt, ka jāpastiprina ES un Krievijas dialogs cilvēktiesību jomā, lai tas kļūtu par efektīvu un uz rezultātu vērstu līdzekli cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanai Krievijā; aicināt Krievijas iestādes īpaši atturēties no nepamatotiem mierīgas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem, nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību, izbeigt nesodāmību attiecībā uz agrāk izdarītiem noziegumiem vai aktīvistu slepkavībām, radīt vidi, kurā pilsoniskā sabiedrība un NVO var darboties bez nevajadzīgiem ierobežojumiem un bez bailēm no vajāšanas vai apspiešanas, kā arī nodrošināt pilnīgu atbilsmi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem; mudināt abas puses, lai tās nodrošina labāku pārredzamību un atklātību attiecībā uz ES un Krievijas konsultācijām cilvēktiesību jautājumos, cita starpā visu attiecīgo Krievijas ministriju pārstāvjiem piedaloties sagatavošanas sanāksmēs kopā ar Krievijas un starptautiskajām NVO un konsultatīvajās sanāksmēs;
   p) stingri vēlreiz apstiprināt, ka jauni mēģinājumi reģionālā un federālā līmenī ierobežot cilvēktiesības, īpaši vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, tostarp saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, ir pretrunā Krievijas saistībām tās konstitūcijā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; prasīt Domei saskaņā ar ANO Cilvēktiesību komitejas nolēmumu lietā Fedotova pret Krieviju atturēties no “homoseksuālisma propagandas” federāla aizlieguma pieņemšanas;
   q) uzsvērt, ka Krievijas iestādēm jāizbeidz nesodāmība šajā valstī, kā arī politiski motivētas vajāšanas, aresti un turēšana ieslodzījumā, un uzsvērt, ka jāpārtrauc represīvu pasākumu izmantošana pret politisko opozīciju; nodrošināt, ka tiek sniegta pilnīga informācija par daudzajiem notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp Mihaila Hodorkovska ieslodzījumu un Sergeja Magņitska, Aleksandra Ļitviņenko, Annas Poļitkovskas, Nataļjas Estemirovas un citu personu nāvi ‐ gadījumiem, kas līdz šim nav izmeklēti objektīvā un neatkarīgā veidā;
   (r) atbalstīt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas nostāju par politiski motivēto spriedumu pret grupas “Pussy Riot” dalībniecēm un prasīt viņas nekavējoties atbrīvot;
   s) aicināt Krieviju, lai tā jēdzienu “tradicionālās vērtības” neizmanto tādas diskriminācijas leģitimizācijai, kura vērsta pret minoritāšu grupām, opozīcijas apklusināšanai vai iedzīvotāju cilvēktiesību pārkāpšanai;
   t) iekļaut jaunā un visaptverošā partnerības un sadarbības nolīgumā cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas nosacījumus un kritērijus, kuri noteikti Krievijas konstitūcijā, un pēc iespējas pilnīgāk ievērojot Eiropas Padomes un EDSO noteiktos principus, ko Krievija ir apņēmusies ievērot, un iekļaut arī skaidru mehānismu nolīguma apturēšanai nopietnu pārkāpumu vai neatbilstības gadījumā;
   u) uzsvērt, ka Krievijas sabiedrību kopumā, kā arī ES un Krievijas stratēģisko partnerību varētu aktivizēt un tām labumu varētu dot politiskā sistēma, kas nodrošina vienādus nosacījumus visām politiskām partijām un piedāvā īstu konkurenci un efektīvas politiskās alternatīvas; šajā sakarībā prasīt, lai Krievija konkrēti izvērtē visus EDSO ieteikumus par pēdējām vēlēšanām;
   v) iekļaut nepieciešamos noteikumus par darbībām, ar kurām izskaust endēmisko korupciju, kas grauj pilsoņu ticību valstij un apdraud modernizācijas centienus; iekļaut arī konkrētus Krievijas un ES sadarbības noteikumus par pārrobežu korupcijas novēršanu;
   w) veicināt stratēģisko ES un Krievijas partnerību, risinot tādus globālus uzdevumus kā ieroču neizplatīšana, terorisma apkarošana, ieilgušu vai jaunu konfliktu atrisināšana mierīgā ceļā, pamatojoties uz ANO Statūtu un spēkā esošo starptautisko tiesību principiem, energoapgādes drošība, Arktikas dimensija, klimata pārmaiņas un nabadzības samazināšana, kā arī veicināt šīs partnerības kopējos mērķus; uzstāt, ka Krievijai nekavējoties jāaptur ieroču izplatīšana attiecībā uz valstīm, kurām ES, EDSO un ANO noteikušas ieroču embargo;
   x) sadarboties ar Krieviju, lai uzņemtos atbildību par stabilitātes, politiskās sadarbības un ekonomiskās attīstības uzlabošanu kopīgajās apkārtējās valstīs, un uzsvērt katras valsts suverēnās tiesības izvēlēties savas ārpolitiskās nostādnes un drošības pasākumus;
   y) prasīt, lai Krievijas iestādes dara galu plaši izplatītai nesodāmības gaisotnei attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem un novērš tiesiskuma trūkumu Ziemeļkaukāzā;
   z) mudināt Krieviju aktīvi sekmēt strupceļā nonākušo konfliktu mierīgu noregulēšanu un paplašināt ES un Krievijas sadarbību, lai atrisinātu ieilgušos konfliktus Moldovā un Dienvidkaukāzā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un mierīgas konfliktu noregulēšanas principiem; intensīvāk risināt sarunas ar Krieviju, lai nodrošinātu, ka bez nosacījumiem tiek izpildīta 2008. gada vienošanās par uguns pārtraukšanu; prasīt Krievijai, lai tā atsauc savu atzīšanu attiecībā uz Abhāziju un Dienvidosetiju un atļauj ES Pārraudzības misijai pilnībā un netraucēti iekļūt šajās Gruzijas teritorijās;
   aa) turpināt pašreizējos centienus, kuru mērķis ir panākt, ka pilnībā tiek īstenoti kopējie pasākumi ceļā uz bezvīzu režīmu īstermiņa ceļojumiem, lai pakāpeniski atceltu vīzu režīmu starp Šengenas valstīm un Krieviju; pēc iespējas plašāk un ātrāk panākt vīzu režīma atvieglojumus mācībspēkiem, studentiem, pētniekiem, žurnālistiem, uzņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī jauniešu apmaiņas nolūkā; saskaņot vīzu kodeksa piemērošanu dalībvalstīs, vismaz nosakot prasību obligāto līmeni;
   (ab) un ka labumu no ES vīzu režīma atvieglošanas pasākumiem nedrīkst gūt kriminālnoziedznieki un cilvēktiesību pārkāpēji; uzdod Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei Parlamenta ieteikumu iekļaut gaidāmās Ārlietu padomes darba kārtībā;
   ac) uzsvērt, ka jāveicina sadarbība zinātnes, kultūras un izglītības jomā, attīstot tiešus personiskus kontaktus un ES un Krievijas iedzīvotāju labāku saprašanos;
  

Ekonomiskā sadarbība

   ad) atbilstīgi ņemt vērā ES un Krievijas augošo ekonomisko sadarbību, kā arī savstarpējos importa tirgus un preču, pakalpojumu un enerģijas piegādātājus;
   ae) rūpīgi uzraudzīt un novērtēt, veicināt un atbalstīt Krievijas atbilstību PTO noteikumiem un tās vēlmi izmantot dalību PTO kā strukturālo reformu veicinošu faktoru; atbalstīt iespējamos Krievijas centienus pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO);
   af) uzsvērt, ka pilnīga Krievijas atbilstība PTO noteikumiem ir nepieciešamais priekšnosacījums un minimālais standarts nolīgumam ar ES; šajā sakarībā pārskatīt pašreizējos šķēršļus, kas traucē Krievijas preču un pakalpojumu importu saistībā ar to atbilstību PTO standartiem, un attiecīgos gadījumos sākt šos šķēršļus atcelt;
   ag) uzstāt uz ES un Krievijas divpusējā nolīguma noslēgšanu, tomēr skaidri pasakot, ka iespēju noslēgt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krievijas vadīto Muitas savienību var paredzēt tikai tālā nākotnē un tikai pēc tam, kad divpusējais nolīgums būs stājies spēkā;
   ah) aicināt mūsu partnerus Krievijā apliecināt nepārprotamu politisko gribu panākt vienošanos par juridiski saistošiem tirdzniecības un ieguldījumu noteikumiem, kas balstītos uz PSN jau iekļautajiem noteikumiem un būtu saskaņā ar pievienošanos PTO; atgādināt, ka ES mērķis šajā jomā ir uzlabot un stabilizēt uzņēmējdarbības vidi, jo tas būtu izdevīgi abām pusēm un arī turpmāk sekmētu to mērķu sasniegšanu, kuri izvirzīti 2010. gadā sāktajā partnerībā modernizācijai;
   ai) risināt ieilgušo problēmu par viltotu izstrādājumu ražošanu un pārdošanu Krievijā;
   aj) mudināt Krieviju pārstrukturēt tās tautsaimniecību un paātrināt tās pāreju no tautsaimniecības, kurā galvenā uzmanība pievērsta enerģētikai, uz tādu tautsaimniecību, kura balstās uz rūpniecību un pakalpojumiem un kuras pamatā ir lietderīgāka resursu izlietošana un atjaunojamo energoresursu izmantošana; uzsvērt, ka naftas cenas ir nepastāvīgas un ka pašreizējās augstās cenas nedrīkst kļūt par atrunu tautsaimniecības nepieciešamās modernizācijas atlikšanai;
   ak) uzsvērt, ka svarīgi ir izstrādāt kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā, kuras mērķis ir uzlabot energoapgādes drošību, ierosinot ES, Krievijas un tranzītvalstu trīspusējo sadarbību;
   al) ņemt vērā to, ka joprojām ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi padomju laika infrastruktūrās, kuras ir izšķiroši svarīgas gan Krievijas tautsaimniecībai, gan ES ieguldījumiem;
   am) nodrošināt, ka tiek iekļauta būtiska un juridiski saistoša nodaļa par enerģētiku, lai panāktu uzticamu un rentablu enerģijas piegādi Eiropas Savienībai, nodrošināt, ka šāda partnerība enerģētikas jomā balstās uz pārredzamības, godīgas konkurences, monopoldarbības nepieļaušanas, savstarpīguma un nediskriminācijas principiem; uzsvērt, ka jāatrisina vēl nenokārtotie jautājumi par energopiegādi ES dalībvalstīm; nodrošināt, ka Enerģētikas hartas nolīguma principi kā sastāvdaļa tiek iekļauti jaunajā nolīgumā;
   an) nodrošināt, ka tiek iekļauta juridiski saistoša nodaļa par izejvielu izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu;
   ao) uzraudzīt un pieprasīt, lai tiktu izpildīti un ieviesti visaugstākie starptautiskās drošības standarti kodolspēkstacijām Krievijā ‐ gan tām, kas darbojas, gan tām, ko būvē ‐, izmantojot visus iespējamos instrumentus un līgumus; mudināt Krieviju šajā sakarībā ratificēt ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtēšanu pārrobežu situācijās un nekavējoties nodrošināt atbilstību tai;
   ap) prasīt Krievijai slēgt visus Černobiļas tipa un pirmās paaudzes kodolreaktorus, it īpaši reaktorus, kas atrodas ES robežu tuvumā, un paust nopietnas bažas par kodolspēkstaciju projektiem Kaļiņingradas apgabalā un Sosnovij Bor apkaimē;
   aq) uzlabot turpmāku savstarpējo sadarbību pētniecības, izglītības, kultūras un zinātnes jomās; veicināt kopēju izpratni par 20. gadsimta vēsturi;
   ar) paust nopietnas bažas par komerciālās urbšanas darbiem Arktikā un plašo piesārņojumu urbšanas vietu apkārtnē visā Krievijā;
   as) apspriest ar Eiropas Parlamentu noteikumus par parlamentāro sadarbību;
   at) iekļaut skaidrus kritērijus par jaunā nolīguma īstenošanu un paredzēt uzraudzības mehānismus, tostarp regulāru ziņojumu sniegšanu Eiropas Parlamentam;
   au) mudināt ES pārrunu grupu, lai tā turpina savu veiksmīgo sadarbību ar Eiropas Parlamentu, pastāvīgi sniedzot dokumentāli apstiprinātu informāciju par sarunu gaitu saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu, kurā noteikts, ka Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē visos procedūras posmos;

2.  arī turpmāk uzmanīgi sekos prasībām, ko ES plāno izvirzīt attiecībā uz demokrātijas principu ievērošanu, un uzskatīs to ievērošanu par obligātu priekšnosacījumu ES un Krievijas nolīguma parakstīšanai;

o
o   o

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī zināšanai Krievijas Federācijas valdībai un Krievijas Valsts Domei.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0409.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0369.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0286.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika