Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2024(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0369/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0369/2012

Debates :

PV 14/01/2013 - 23
CRE 14/01/2013 - 23

Balsojumi :

PV 15/01/2013 - 9.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0004

Pieņemtie teksti
PDF 468kWORD 30k
Otrdiena, 2013. gada 15. janvāris - Strasbūra
Administratīvā procesa likums
P7_TA(2013)0004A7-0369/2012
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā (2012/2024(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, kurā noteikts, ka tiesības uz labu pārvaldību ir pamattiesības,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas plašo judikatūru, kurā atzīts vispārēju administratīvo tiesību principu kopums, kas balstīts dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās,

–  ņemot vērā 2001. gada 6. septembra rezolūciju par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam pēc patstāvīgās izmeklēšanas par to, vai dažādās Kopienas iestādēs eksistē un sabiedrībai ir pieejami labas administratīvās prakses kodeksi(3),

–  ņemot vērā 2000. gada 17. oktobra Komisijas Lēmumu 2000/633/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza Reglamentu, pievienojot “Labas administratīvās prakses kodeksu attiecībā uz Eiropas Komisijas personālu un tā attiecībām ar sabiedrību”(4),

–  ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās 2001. gada 25. jūnija Lēmumu par pārvaldes darbinieku uzvedības kodeksu Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātam un tā personālam profesionālajās attiecībās ar sabiedrību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnija ieteikumu CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par labu pārvaldību,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda 2012. gada 19. jūnijā publicētos “ES ierēdņu civildienesta darbības principus”,

–  ņemot vērā Zviedrijas valdības pasūtīto pētījumu, ko veica Zviedrijas Sabiedrības pārvaldības aģentūra par labas pārvaldības principiem Eiropas Savienības dalībvalstīs(6),

–  ņemot vērā informatīvās piezīmes, kas izklāstītas konferencē par ES administratīvajām tiesībām, kuru organizēja Parlamenta Juridisko lietu komitejas Politikas departaments un Leonas Universitāte (Leona, 2011. gada 27.― 28. aprīlis),

–  ņemot vērā ieteikumus, kas iekļauti darba dokumentā par ES administratīvo tiesību pašreizējo stāvokli un turpmākajām perspektīvām, kuru 2011. gada 22. novembrī Juridisko lietu komitejai iesniegusi ES administratīvo tiesību darba grupa,

–  ņemot vērā Administratīvā procesa likuma Eiropas Savienībā Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu, ar ko 2012. gada 6. novembrī Eiropas Savienības pievienotās vērtības nodaļa iepazīstināja Juridisko komiteju;

–  ņemot vērā Reglamenta 42. un 48. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0369/2012),

A.  tā kā paplašinoties Eiropas Savienības pilnvarām, iedzīvotāji arvien tiešāk saskaras ar Savienības pārvaldi, bet viņiem ne vienmēr ir nodrošinātas attiecīgas procesuālās tiesības, kuru ievērošanu viņi varētu prasīt gadījumos, kad tas varētu izrādīties vajadzīgs;

B.  uzskata, ka Savienības pilsoņiem ir tiesības sagaidīt no Savienības pārvaldes iestādēm augsta līmeņa pārredzamību, efektivitāti, ātru rīcību un spēju reaģēt neatkarīgi no tā, vai viņi iesniedz oficiālu sūdzību vai īsteno savas Līgumā paredzētās tiesības iesniegt lūgumrakstus, kā arī informāciju par iespējamo turpmāko rīcību attiecīgajā lietā;

C.  tā kā Savienībā spēkā esošie labas pārvaldības noteikumi un principi ir atrodami dažādos avotos ‐ primārajos tiesību aktos, Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, sekundārajos tiesību aktos, nesaistošajās tiesību normās un Savienības iestāžu vienpusējās saistībās;

D.  tā kā iedzīvotājiem ir grūti saprast savas Savienības tiesību aktos noteiktās administratīvās tiesības, jo Savienībai nav saskaņota, visaptveroša un kodificēta administratīvo tiesību noteikumu kopuma;

E.  tā kā spēkā esošajiem dažādu iestāžu rīcības kodeksiem ir ierobežota ietekme, tie cits no cita atšķiras un nav juridiski saistoši;

F.  tā kā iepriekš minētajā 2001. gada 6. septembra rezolūcijā, uzskatot, ka viens un tas pats administratīvās prakses kodekss jāpiemēro visās Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās, Parlaments grozīja un apstiprināja ombuda izstrādāto Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu;

G.  tā kā šajā pašā rezolūcijā Parlaments aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu regulai, kurā būtu iekļauts labas administratīvās prakses kodekss, kas pamatots ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu;

H.  tā kā ombuds paudis pārliecību, ka tas gan palīdzētu novērst neskaidrības, ko rada pašlaik vienlaikus spēkā esošie dažādie kodeksi vairumā Savienības struktūru un iestāžu, gan arī nodrošinātu, ka struktūras un iestādes savās attiecībās ar iedzīvotājiem piemēro vienotus principus un ka iedzīvotāji un ierēdņi izprot šādu principu svarīgumu;

I.  tā kā visā Eiropas Savienības darbībā jāievēro tiesiskums un varas dalīšana;

J.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktās pamattiesības uz labu pārvaldību ir kļuvušas juridiski saistošas, jo iekļautas primārajā tiesību aktā;

K.  tā kā labas pārvaldības noteikumi veicina pārredzamību un atbildību;

L.  tā kā aktuāla Eiropas Savienības problēma pašlaik ir iedzīvotāju uzticēšanās trūkums, kas var ietekmēt Savienības leģitimitāti; tā kā Eiropas Savienībai ir jāsniedz ātras, skaidras un uzskatāmas atbildes pilsoņiem, reaģējot uz viņu raizēm;

M.  tā kā kodificējot pakalpošanas principu, proti, principu, ka pārvalde cenšas orientēt iedzīvotājus, palīdzēt viņiem un apkalpot un atbalstīt tos, kā arī rīkoties ar pienācīgu cieņu un izvairīties no nevajadzīgi apgrūtinošām procedūrām, tādējādi ietaupot gan iedzīvotāju, gan ierēdņu laiku un darbu, palīdzētu ņemt vērā iedzīvotāju pamatotās vēlmes un sniegtu ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan pārvaldei, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un palielinot efektivitāti; tā kā būtu jāpalielina sabiedrības informētība par Savienības iedzīvotāju tiesībām uz labu pārvaldību, šajā procesā iesaistot Komisijas attiecīgos informācijas dienestus un tīklus;

N.  tā kā, ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumus, skaidru un saistošu noteikumu kopums Savienības administrācijai būtu pozitīvs signāls cīņā pret korupciju valstu administrācijā;

O.  tā kā labas pārvaldības principu pamatkopums jau plaši pieņemts dalībvalstīs;

P.  tā kā ES Tiesas judikatūrā ir nostiprināti labi izstrādāti procesuālie principi, ko piemēro dalībvalstu procedūrām Kopienas jautājumos un ko a fortiori būtu jāpiemēro Savienības tiešajai pārvaldībai;

Q.  tā kā Eiropas Administratīvā procesa likums palīdzētu Savienības administrācijai izmantot tās iekšējās organizācijas pilnvaras, lai uzlabotu un veicinātu visaugstākos pārvaldes standartus;

R.  tā kā Eiropas Administratīvā procesa likums veicinātu Savienības leģitimitāti un vairotu iedzīvotāju uzticēšanos Savienības pārvaldībai;

S.  tā kā Eiropas Administratīvā procesa likums varētu stiprināt valstu administratīvo tiesību spontānu saskaņošanu attiecībā uz procesa vispārējiem principiem un iedzīvotāju pamattiesībām saistībā ar pārvaldību, un šādi stiprināt integrācijas procesu;

T.  tā kā Eiropas Administratīvā procesa likums varētu veicināt sadarbību un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstu administrācijām un ES administrāciju, lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantā noteiktos mērķus;

U.  tā kā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Savienība ir ieguvusi atbilstošu tiesisko pamatu Eiropas Administratīvā procesa likuma pieņemšanai;

V.  tā kā šajā rezolūcijā pieprasītajai tiesību aktu pieņemšanai jānotiek, pamatojoties uz precīzu ietekmes novērtējumu, inter alia aprēķinot arī administratīvo procesu izmaksas;

W.  tā kā Komisijai būtu pienācīgi jāapspriežas ar visām iesaistītajām personām un jo īpaši jāizmanto Eiropas ombuda speciālās zināšanas un pieredze, jo šī iestāde saņem iedzīvotāju sūdzības par pārkāpumiem Savienības struktūrās un iestādēs,

1.  lūdz Komisiju, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu, iesniegt priekšlikumu regulai par Eiropas Administratīvā procesa likumu, ņemot vērā sīki izstrādātos ieteikumus šā dokumenta pielikumā;

2.  apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;

3.  uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tai pievienotos sīki izstrādātos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, Eiropas ombudam, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
(2) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(3) OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp.
(4) OV L 267, 20.10.2000., 63. lpp.
(5) OV C 189, 5.7.2001., 1. lpp.
(6) Skatīt vietnē http://www.statskontoret.se/upload/Publikationer/2005/200504.pdf.


PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. ieteikums (par pieņemamās regulas mērķi un darbības jomu)

Regulas mērķis ir nodrošināt tiesības uz labu pārvaldību ar atklātas, efektīvas un neatkarīgas pārvaldības palīdzību, kuras pamatā ir Eiropas Administratīvā procesa likums.

Regula attiecas uz Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru (“Savienības administrācijas”) attiecībām ar sabiedrību, tāpēc tās darbības joma attiecas tikai uz tiešo pārvaldību.

Tajā sistematizē labas pārvaldības pamatprincipus un reglamentē procesu, kas jāievēro Savienības administrācijai, izskatot atsevišķus gadījumus, kuros iesaistīta fiziska vai juridiska persona, vai citas situācijas, kurās indivīdam ir tieša vai personīga saskare ar Savienības administrāciju.

2. ieteikums (par regulas un nozares instrumentu attiecībām)

Regulā jāiekļauj vispārēju principu kopums un jānosaka piemērojamā procedūra kā de minimis likums, ja nepastāv lex specialis.

Nozares instrumentos personām paredzētās garantijas nedrīkst sniegt mazāku aizsardzību nekā regulā paredzētās garantijas.

3. ieteikums (par vispārējiem principiem, ar kuriem reglamentē pārvaldību)

Regulā apkopo šādus principus:

–  tiesiskuma princips: Savienības administrācija rīkojas saskaņā ar likumu un piemēro Savienības tiesību aktos noteiktās procedūras un noteikumus. Administratīvās pilnvaras ir pamatotas likumā, un to saturs ir likumam atbilstošs.

Pieņemtie lēmumi vai pasākumi nedrīkst būt patvaļīgi vai pieņemti tādu apsvērumu dēļ, kas nav pamatoti ar likumu vai sabiedrības interesēm;

–  nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes princips: Savienības administrācija izvairās no jebkādas nepamatotas personu diskriminācijas tautības, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, valodas, reliģijas vai ticības, politisku vai jebkādu citu viedokļu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Pret līdzīgā situācijā esošām personām jāizturas vienādi. Atšķirības attieksmē var attaisnot tikai ar objektīviem apstākļiem, kas saistīti ar attiecīgo jautājumu;

–  proporcionalitātes princips: Savienības administrācija pieņem lēmumus, kas ietekmē personu tiesības un intereses, tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un tādā apmērā, kāds vajadzīgs attiecīgā mērķa sasniegšanai.

Pieņemot lēmumus, ierēdņi rod taisnīgu kompromisu starp privātpersonu interesēm un plašas sabiedrības interesēm. Lēmumi jo īpaši nedrīkst radīt administratīvu vai ekonomisku slogu, kas ir pārmērīgs, salīdzinot ar sagaidāmo labumu;

–  objektivitātes princips: Savienības administrācija ir objektīva un neatkarīga. Tā atturas no patvaļīgām darbībām pret attiecīgajām personām, kā arī no jebkāda veida preferenciālas attieksmes.

Savienības administrācija vienmēr rīkojas Savienības interesēs un sabiedrības labā. Nevienas darbības iemesls nedrīkst būt personīgas (tostarp finansiālas), ģimenes vai valsts intereses vai politisks spiediens. Savienības administrācija garantē taisnīgu līdzsvaru starp iedzīvotāju dažāda veida interesēm (uzņēmēju, patērētāju interesēm u.c.);

–  konsekvences un tiesiskās paļāvības princips: Savienības administrācija ir konsekventa savā rīcībā un ievēro savu parasto pārvaldības praksi, informācija par kuru ir publiski pieejama. Ja atsevišķos gadījumos ir likumīgs pamats atkāpties no parastās pārvaldības prakses, par šādu rīcību jāiesniedz paskaidrojuma raksts.

Tiek respektēts tas, ko personas atbilstoši likumam un pamatoti varētu sagaidīt, ņemot vērā veidu, kādā Savienības administrācija rīkojusies iepriekš;

–  privātuma ievērošanas princips: Savienības administrācija ievēro personu privātumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Savienības administrācija nedrīkst apstrādāt personas datus nelikumīgiem mērķiem, kā arī nodot šādus datus nepilnvarotām trešajām personām;

–  taisnīguma princips: ir jāievēro kā tiesību pamatprincips, kas ir neaizstājams, lai radītu uzticēšanos un nodrošinātu pārredzamību attiecībās starp iedzīvotājiem un administrāciju;

–  pārredzamības princips: Savienības administrācija ir brīvi pieejama. Tā pienācīgi dokumentē administratīvo procesu, kā arī reģistrē ienākošo un izejošo saraksti, saņemtos dokumentus un veiktos atbildes pasākumus. Jebkāds padomdevēju struktūru un ieinteresēto pušu ieguldījums būtu jādara publiski pieejams.

Pieprasījumi par piekļuvi dokumentiem jāizskata saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktajiem vispārējiem principiem un ierobežojumiem;

–  efektivitātes un pakalpojumu princips: Savienības administrācijas darbību pamatā ir efektivitātes un sabiedrisko pakalpojumu kritēriji.

Darbinieki konsultē sabiedrības pārstāvjus par veidu, kādā risināms attiecīgais jautājums.

Saņemot jautājumu, kas neietilpst to atbildības jomā, darbinieki attiecīgo personu informē par kompetento dienestu.

4. ieteikums (par noteikumiem, ar kuriem reglamentē administratīvos lēmumus)

4.1. ieteikums: par administratīvās procedūras uzsākšanu

Administratīvos lēmumus pieņem Savienības administrācija pēc savas iniciatīvas vai pēc ieinteresētās personas lūguma.

4.2. ieteikums: apstiprinājums par saņemšanu

Lūgumus par atsevišķiem lēmumiem apstiprina rakstiski, norādot attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu. Norāda, kādas sekas ir lēmuma nepieņemšanai attiecīgajā termiņā (administratīvajai klusuciešanai).

Nepilnīgu lūgumu gadījumā apstiprinājumā norāda nepilnības novēršanas vai trūkstošā dokumenta pievienošanas termiņu.

4.3. ieteikums: par administratīvo lēmumu objektivitāti

Darbinieki nedrīkst piedalīties tādu administratīvu lēmumu pieņemšanā, kurā tie ir finansiāli ieinteresēti.

Par jebkādu interešu konfliktu darbinieks paziņo savam tiešajam vadītājam, kas, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, var pieņemt lēmumu par konkrētā darbinieka izslēgšanu no procesa.

Ieinteresēts sabiedrības pārstāvis var pieprasīt ierēdņa izslēgšanu no jebkura lēmuma pieņemšanas, kas skar attiecīgās personas intereses. Šādu lūgumu iesniedz rakstiski, pamatojot iemeslus. Ierēdņa tiešais vadītājs pieņem lēmumu pēc tam, kad ir uzklausījis attiecīgo ierēdni.

Interešu konfliktu risināšanai nosaka atbilstošus termiņus.

4.4. ieteikums: par tiesībām būt uzklausītam

Ikvienā procesa stadijā jāņem vērā tiesības uz aizstāvību. Ja Savienības administrācija pieņem lēmumu, kas tieši ietekmē personu tiesības vai intereses, iesaistītajām personām pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas dod iespēju rakstiski vai mutiski paust savus uzskatus, ja nepieciešams, vai arī, ja tāda ir šo personu izvēle, ar viņu izvēlētas personas palīdzību.

4.5. ieteikums: par tiesībām piekļūt savas lietas dokumentiem

Ieinteresētajai personai nodrošina pilnu piekļuvi viņa (-s) lietas dokumentiem. Ieinteresētā persona nosaka, kuri nekonfidenciālie dokumenti ir būtiski.

4.6. ieteikums: par termiņiem

Administratīvos lēmumus pieņem saprātīgā termiņā un bez kavēšanās. Termiņus nosaka atbilstošajos noteikumos, kas reglamentē katru specifisko procedūru. Ja termiņš nav noteikts, tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus no datuma, kad pieņemts lēmums uzsākt lietas izskatīšanu, ja tā tikusi ierosināta ex officio, vai arī no ieinteresētās personas prasījuma iesniegšanas datuma.

Ja nav iespējams pieņemt lēmumu noteiktajā termiņā tādu objektīvu iemeslu dēļ kā laiks, kas vajadzīgs nepilnīga prasījuma trūkumu novēršanai, izvirzīto jautājumu sarežģītība, pienākums pārtraukt procedūru līdz trešās personas lēmuma pieņemšanai u.tml., par to informē ieinteresēto personu un lēmumu pieņem visīsākajā iespējamajā laikā.

4.7. ieteikums: par administratīvo lēmumu formu

Administratīvie lēmumi ir rakstiskā formā, un tie ir izteikti skaidrā, vienkāršā un saprotamā veidā. Tie ir sagatavoti adresāta izvēlētajā valodā, ar nosacījumu, ka tā ir viena no oficiālajām Savienības valodām.

4.8. ieteikums: par pienākumu sniegt pamatojumu

Jābūt skaidri pamatotiem iemesliem, uz kuriem balstīta administratīvo lēmumu pieņemšana. Lēmumos jānorāda attiecīgie fakti un to tiesiskais pamats.

Lēmumos jāiekļauj atsevišķs konkrēto iemeslu pamatojums. Ja tas nav iespējams, jo līdzīgi lēmumi attiecināmi uz lielu iesaistīto personu skaitu, atļauts sniegt standarta paziņojumus. Tomēr šajā gadījumā ikvienam iedzīvotājam, kurš pieprasa individuālu pamatojumu, tāds ir jānodrošina.

4.9. ieteikums: par administratīvo lēmumu paziņošanu

Indivīdu tiesības un intereses ietekmējošus administratīvos lēmumus nekavējoties, tūlīt pēc to pieņemšanas, rakstiski paziņo attiecīgajai personai vai personām.

4.10. ieteikums: par pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu norādīšanu

Gadījumos, kad to pieļauj Savienības tiesību akti, administratīvajos lēmumos skaidri norāda, ka ir iespējama pārsūdzēšana, un izklāsta kārtību, kādā pārsūdzība iesniedzama, kā arī lēmumos norāda gan tās personas vārdu vai nodaļas nosaukumu un biroja adresi, kur pārsūdzība iesniedzama, gan iesniegšanas beigu termiņu.

Vajadzības gadījumā administratīvajos lēmumos iekļauj norādi par iespēju vērsties tiesā un/vai iespēju iesniegt sūdzību Eiropas ombudam.

5. ieteikums (par savu lēmumu pārskatīšanu un labošanu)

Regulā iekļauj norādi par Savienības administrācijas iespēju veikt pārrakstīšanās, aritmētikas vai līdzīga rakstura kļūdu labojumus jebkurā laikā pēc pašu iniciatīvas vai pēc attiecīgās personas pieprasījuma.

Būtu jāiekļauj noteikumi par kļūdu labošanu administratīvajos lēmumos citu iemeslu dēļ, skaidri nošķirot procedūras, kas jāievēro pieņemto lēmumu pārskatīšanas gadījumā, ja tie negatīvi ietekmē personas intereses, vai gadījumā, ja tie iesaistītajai personai nes labumu.

6. ieteikums (par regulas formu un tās publicitāti)

Regula būtu jāsagatavo skaidrā, precīzā un sabiedrībai viegli saprotamā veidā.

Tai jābūt atbilstoši publicētai katrā Eiropas Savienības iestādes, struktūras, biroja un aģentūras tīmekļa vietnē.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika