Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2558(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0187/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0187/2013

Debates :

PV 22/05/2013 - 17
CRE 22/05/2013 - 17

Balsojumi :

PV 23/05/2013 - 13.11

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0227

Pieņemtie teksti
PDF 291kWORD 27k
Ceturtdiena, 2013. gada 23. maija - Strasbūra Galīgā redakcija
ES un ASV sarunas par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu
P7_TA(2013)0227B7-0187/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. maija rezolūcija par ES un ASV sarunām par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu (2013/2558(RSP))

Eiropas Parlaments ,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa sanāksmes 2011. gada 28. novembrī publicēto kopīgo paziņojumu un Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) 2011. gada 29. novembrī publicēto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā ES un ASV Augsta līmeņa darba grupas nodarbinātības un izaugsmes jautājumos (HLWG ) 2013. gada 11. februāra galīgo ziņojumu(1) ,

–  ņemot vērā ASV prezidenta Barack Obama , Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso un Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy 2013. gada 13. februāra kopīgo paziņojumu(2) ,

–  ņemot vērā 2013. gada 7. un 8. februāra Eiropadomes secinājumus(3) ,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm(4) ,

–  ņemot vērā 2012. gada 30. novembrī un 1. decembrī Vašingtonā notikušās Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) 73. starpparlamentārās sanāksmes pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Londonas Ekonomikas politikas pētījumu centra 2013. gada marta galīgo ziņojumu par projektu “Transatlantisko šķēršļu mazināšana tirdzniecībā un ieguldījumos ‐ ekonomisks novērtējums”(5) ,,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES un ASV ir divas no pasaules ievērojamākajām tirdzniecības dalībniecēm un ieguldītājām, kopā veidojot gandrīz pusi no pasaules IKP un trešdaļu no pasaules tirdzniecības;

B.  tā kā ES un ASV tirgi ir spēcīgi savstarpēji integrēti un ik dienas divpusēji tiek tirgotas preces un pakalpojumi par vidēji gandrīz EUR 2 miljardiem, atbalstot daudzus miljonus darbvietu abās tautsaimniecībās, un tā kā ES un ASV ieguldījumi ir īsts transatlantisko attiecību dzinējspēks, divpusējiem ieguldījumiem 2011. gadā pārsniedzot EUR 2394 triljonus;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Komisijas ietekmes novērtējuma ziņojumu, kas sagatavots, pamatojoties uz Ekonomikas politikas pētījumu centra ziņojumu, tālejoša un visaptveroša transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerība ‐ tiklīdz tā tiks pilnībā īstenota ‐ varētu nodrošināt ievērojamu kopēju ekonomisku ieguvumu gan ES (EUR 119,2 miljardus gadā), gan ASV (EUR 94,9 miljardus gadā); ņemot vērā to, ka ES eksports uz ASV varētu palielināties par 28 % un kopējais ES eksports ‐ par 6%, nodrošinot ieguvumus ES preču un pakalpojumu eksportētājiem, kā arī ES patērētājiem;

D.  tā kā ES un ASV ir kopējas vērtības, salīdzināmas tiesiskās sistēmas un augsti, lai arī atšķirīgi standarti nodarbinātības, patērētāju un vides aizsardzības jomā;

E.  tā kā pasaules ekonomikā ir vērojamas grūtības un jaunu dalībnieku parādīšanās, un gan ES, gan ASV ir pilnībā jāizmanto ciešākas sadarbības potenciāls, lai starptautiskā tirdzniecība palīdzētu pārvarēt ekonomisko krīzi un lai panāktu ilgstošu pasaules ekonomikas atveseļošanos;

F.  tā kā pēc ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika 2011. gada novembrī, HLWG tika uzticēts uzdevums noteikt iespējas palielināt tirdzniecību un ieguldījumus, lai atbalstītu abpusēji izdevīgu darbvietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju;

G.  tā kā HLWG ir vienkopus analizējusi plašu potenciālo iespēju loku transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu paplašināšanai, savā galīgajā ziņojumā secinot, ka visaptverošs tirdzniecības un ieguldījumu nolīgums būtu izdevīgākais risinājums abām tautsaimniecībām;

H.  tā kā ES ir pārliecināta, ka daudzpusējās sistēmas attīstīšana un stiprināšana ir izšķirošs mērķis; tā kā tas neizslēdz divpusējos nolīgumus, kuros paredzēti plašāki nosacījumi nekā saskaņā ar PTO uzņemtās saistības, un kuri tādējādi papildina daudzpusējos noteikumus, jo gan reģionālo nolīgumu, gan brīvās tirdzniecības nolīgumu mērķis ir lielāka standartu saskaņošana un plašāka liberalizācija, kas ir labvēlīga daudzpusējai tirdzniecības sistēmai;

I.  tā kā Komisija 2013. gada 12. martā ierosināja dot atļauju uzsākt sarunas un izstrādāt sarunu norādījumus apspriešanai Padomē,

Stratēģiskais, politiskais un ekonomiskais konteksts

1.  uzskata, ka ir no jauna jāapstiprina un jāpadziļina ES un ASV ekonomisko attiecību stratēģiskā nozīme un ka ES un ASV ir jāizstrādā kopīgas pieejas globālajai tirdzniecībai, ieguldījumiem un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, piemēram, standartiem, normām un noteikumiem, lai panāktu plašāku transatlantisku redzējumu un vienotu stratēģisko mērķu kopumu;

2.  uzskata, ka ES un ASV ir ārkārtīgi būtiski realizēt to neizmantoto potenciālu, kas piemīt patiesi transatlantiskai tirdzniecībai, lai maksimāli palielinātu pienācīgas kvalitātes darba vietu izveidi un sekmētu viedas, spēcīgas, ilgtspējīgas un līdzsvarotas izaugsmes potenciālu; uzskata, ka tas ir jo īpaši aktuāli, ņemot vērā ekonomikas pašreizējo krīzi, finanšu tirgu stāvokli un finansēšanas nosacījumus, augsto valsts parāda un bezdarba līmeni un sliktas izredzes izaugsmei abās Atlantijas okeāna pusēs, kā arī ieguvumus, kurus sniegtu patiesi saskaņoti atbildes pasākumi šo kopīgo problēmu risināšanā;

3.  uzskata, ka ES ir jāizmanto tās plašā pieredze, apspriežot nozīmīgus un visaptverošus divpusējas tirdzniecības nolīgumus, lai kopā ar ASV panāktu vēl tālejošākus mērķus;

HLWG galīgais ziņojums

4.  atzinīgi vērtē HLWG galīgā ziņojuma parādīšanos un pilnībā atbalsta ieteikumu uzsākt sarunas visaptveroša tirdzniecības un ieguldījumu nolīguma noslēgšanai;

5.  atzinīgi vērtē uzmanību, kas galīgajā ziņojumā pievērsta šādiem jautājumiem: i) mērķtiecīgi uzlabot savstarpēju tirgus pieejamību precēm, pakalpojumiem, ieguldījumiem un publiskajam iepirkumam visos valdības līmeņos; ii) samazināt beztarifu barjeras un palielināt regulatīvo režīmu saderību; un iii) izstrādāt kopīgus noteikumus kopīgo globālās tirdzniecības problēmu risināšanai un iespēju izmantošanai;

6.  atbalsta viedokli, ka, ņemot vērā jau zemās vidējās tarifu likmes, lielākā nozīme transatlantisko attiecību potenciāla atbrīvošanai ir to beztarifu barjeru samazināšanai, kas pamatā sastāv no muitas procedūrām, tehniskajiem standartiem un valsts iekšējiem normatīviem ierobežojumiem; atbalsta HLWG ierosināto mērķi pamazām virzīties uz vēl vairāk integrētu transatlantisko tirgu;

7.  atzinīgi vērtē ieteikumu izpētīt jaunas iespējas kā samazināt nevajadzīgus izdevumus un administratīvu kavēšanos, kas izriet no reglamentēšanas, vienlaikus panākot tādu veselības aizsardzības, drošības un vides aizsardzības līmeni, kas ir pieņemama abām pusēm, vai arī ievērojot likumā noteiktos regulatīvos mērķus;

Sarunu pilnvaras

8.  atkārto atbalstu dziļam un visaptverošam tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumam ar ASV, ar kuru tiktu veicināta augstas kvalitātes darbvietu radīšana Eiropas darba ņēmējiem, nodrošināti tieši ieguvumi Eiropas patērētājiem, radītas jaunas iespējas ES uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pārdot savas preces un pakalpojumus ASV, nodrošināta pilna piekļuve publiskā iepirkuma tirgiem ASV un uzlabotas iespējas ES ieguldījumiem ASV;

9.  aicina Padomi uzraudzīt HLWG galīgajā ziņojumā pausto ieteikumu izpildi un atļaut Komisijai uzsākt sarunas, lai noslēgtu transatlantisku tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgumu (TTIP ) ar ASV;

10.  uzsver, ka šādam nolīgumam ir jābūt tālejošam un saistošam visos valdības līmeņos abās Atlantijas okeāna pusēs, tostarp visu regulatoru un citu kompetento iestāžu līmenī; uzsver, ka nolīgumam ir jāpanāk noturīga un patiesa savstarpēja tirgus atvērtība un jāveicina tirdzniecība uz vietas, kā arī jāpievērš īpaša uzmanība strukturālām metodēm, kā panākt lielāku transatlantisko regulatīvo konverģenci; uzskata, ka nolīgums nedrīkst apdraudēt Savienības kultūras un valodu dažādību, tostarp audiovizuālo un kultūras pakalpojumu nozarē;

11.  uzskata, ka Savienībai un dalībvalstīm ir būtiska iespēja saglabāt un attīstīt savu kultūras un audiovizuālo politiku, un īstenot to esošo tiesību aktu, standartu un nolīgumu kontekstā; tāpēc prasa nodrošināt, lai sarunu pilnvarās ir skaidri noteikts, ka tās neietver kultūras un audiovizuālos, tostarp tiešsaistes, pakalpojumus;

12.  uzsver, ka intelektuālais īpašums ir viens no inovāciju un jaunrades veicinātājiem, kā arī uz zināšanām balstītas ekonomikas svarīga sastāvdaļa, un ka nolīgumā ir jāparedz spēcīga aizsardzība attiecībā uz precīzi un skaidri definētām intelektuālā īpašuma tiesību jomām, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un jāsaglabā konsekvence ar esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem; uzskata, ka pārējās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomu atšķirības ir jānovērš saskaņā ar starptautiskajiem aizsardzības standartiem;

13.  uzskata, ka nolīgumam būtu jāgarantē pilnīga ES pamattiesību standartu ievērošana; atkārto atbalstu augstai personas datu aizsardzībai, no kuras ir jāgūst labums patērētājiem abās Atlantijas okeāna pusēs; uzskata, ka nolīgumā ir jāņem vērā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS ) personas datu aizsardzības noteikumi;

14.  atgādina, cik liela nozīme izaugsmē un darbvietu radīšanā ir transporta nozarei, jo īpaši aviācijas nozarei, kurā ES un ASV tirgi veido 60 % no gaisa satiksmes pasaulē; uzsver, ka sarunās ir jēgpilni jāapspriež pašreizējie ierobežojumi, kas tiek piemēroti tiem jūras un gaisa satiksmes pakalpojumiem, kurus piedāvā Eiropas uzņēmumi, tostarp saistībā ar ārvalstu īpašumtiesībām uz aviosabiedrībām un savstarpīgumu kabotāžas, kā arī jūras kravu pārbaudes jomā;

15.  uzsver, ka ir būtiski veikt riska novērtējumu un abām pusēm apmainīties ar informāciju par tirgus uzraudzību un viltotu produktu atklāšanu;

16.  jo īpaši atzinīgi vērtē HLWG ieteikumu ES un ASV risināt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības vides un nodarbinātības aspektus; uzskata, ka jāņem vērā iepriekšējo ES tirdzniecības nolīgumu un ilgtermiņa ES un ASV saistību pieredze, lai stiprinātu nodarbinātības un vides aizsardzības tiesību aktu un politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī lai veicinātu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) noteiktos standartus un kritērijus, kā arī labas kvalitātes darba vietas un ilgtspējīgu attīstību; aicina saskaņot uzņēmumu sociālās atbildības standartus; atzīst, ka kopīgu standartu panākšanai, iespējams, vajadzēs atrisināt gan tehniskas, gan politiskas grūtības, un uzsver, ka vajadzētu ievērot kopīgu mērķi, proti, nodrošināt, ka netiek samazināti mērķi vides jomā;

17.  uzsver atsevišķu sarunu jomu, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības nozari, jutīgumu, jo atšķiras ASV un ES nostāja attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), klonēšanu un patērētāju veselību; saskata iespēju uzlabot sadarbību lauksaimniecības produktu tirdzniecības jomā un uzsver, cik liela nozīme šai saistībā ir tālejošiem un līdzsvarotiem rezultātiem; uzsver, ka nolīgumā nedrīkst apdraudēt nevienas puses pamatvērtības, piemēram, ES piesardzības principu; aicina ASV, lai palielinātu uzticību, atcelt tās aizliegumu importēt ES liellopu gaļu;

18.  uzsver, ka finanšu pakalpojumus ir jāiekļauj TTIP sarunās, un aicina šajā sakarībā īpašu uzmanību pievērst līdzvērtībai, savstarpējai atzīšanai, konverģencei un eksteritorialitātei, jo šie ir svarīgi jautājumi abām pusēm; uzsver, ka būtu lietderīgi panākt konverģenci, veidojot kopēju ES un ASV finanšu tiesisko regulējumu; uzsver ‐ kaut gan tirgus pieejamība ir jāuzskata par pozitīvu soli, pienācīgas konverģences panākšanai ir būtiski uzraudzības procesi; uzsver, ka iespējami jāsamazina eksteritorialitātes negatīvā ietekme, un nedrīkst pieļaut, ka tā novirza no konsekventas pieejas finanšu pakalpojumu reglamentēšanā;

19.  atkārto atbalstu nevajadzīgu regulatīvu barjeru nojaukšanai un mudina Komisiju un ASV valdību iekļaut nolīgumā mehānismus (tostarp agrīnu augšupēju sadarbību regulējuma jomā), kuru mērķis būtu turpmāku barjeru nepieļaušana; uzskata, ka labāka regulējums un regulatīvā un administratīvā sloga samazināšana ir jautājumi, kurus ir jāizvirza priekšplānā, apspriežot TTIP , un ka labākai transatlantiskā regulējuma konverģencei ir jāveicina vienkāršāks regulējums, kuru ir viegli izprast un piemērot, jo īpaši MVU;

20.  atkārtoti pauž pārliecību par to, ka ES un ASV visaptverošajam tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumam ir potenciāls, lai panāktu risinājumu, kas ir izdevīgs abām tautsaimniecībām, un ka ciešāka integrācija ievērojami vairotu abu tautsaimniecību ieguvumus; pauž pārliecību, ka, pēc iespējas saskaņojot ES un ASV regulatīvi tehniskos standartus, ES un ASV saglabātu savu pozīciju kā pasaules standartu noteicējas, un tas pavērtu ceļu starptautiskajiem standartiem; pauž ciešu pārliecību, ka šā nolīguma pozitīvajai ietekmei uz pasaules tirdzniecību un standartizāciju ir jābūt precīzi apsvērtai un formulētai;

21.  atgādina, ka Komisijai visā sarunu laikā ir aktīvi jāinformē un pastāvīgā un pārredzamā veidā jāiesaista plašs ieinteresēto personu loks, tostarp uzņēmumi, vides, lauksaimniecības, patērētāju, nodarbinātības un citu jomu pārstāvji, lai nodrošinātu ar faktiem pamatotas diskusijas, uzticību sarunām, iegūtu proporcionālu ieguldījumu no dažādām pusēm un sekmētu sabiedrības atbalstu, ņemot vērā ieinteresēto personu apsvērumus; aicina visas ieinteresētās personas aktīvi piedalīties un piedāvāt ierosmes un nodrošināt informāciju, kas ir būtiska sarunām;

22.  brīdina, ka priekšroka ir jādod sarunu kvalitātei, nevis ilgumam, un pauž cerības, ka sarunu vedēji nesteigsies panākt vienošanos, kas nenodrošina taustāmus un ievērojamus ieguvumus mūsu uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem;

Parlamentu loma

23.  ar cerībām gaida sarunu uzsākšanu ar ASV un apņemas uzmanīgi sekot to virzībai un sniegt ieguldījumu veiksmīgu rezultātu panākšanā; atgādina Komisijai pienākumu nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu par visiem sarunu posmiem (pirms un pēc sarunu kārtām); pauž apņemšanos risināt likumdošanas un regulatīvās problēmas, kuras var rasties saistībā ar sarunām un nākamo nolīgumu; atkārto, ka tā galvenais pienākums ir pārstāvēt Eiropas Savienības iedzīvotājus, un cer veicināt iekļaujošas un atvērtas diskusijas sarunu procesā; pauž apņemšanos, ieviešot jaunus noteikumus, uzņemties aktīvu lomu sadarbībā ar ASV partneriem;

24.  pauž apņemšanos strādāt ciešā sadarbībā ar Padomi, Komisiju, ASV Kongresu, ASV valdību un ieinteresētajām personām, lai sasniegtu pilnu ekonomisko, sociālo un vides aizsardzības potenciālu transatlantiskajās ekonomiskajās attiecībās un stiprināt ES un ASV līderību tirdzniecības un ārvalstu ieguldījumu liberalizācijā un regulēšanā; pauž apņemšanos veicināt ciešāku divpusējo ES un ASV sadarbību, lai apstiprinātu abu partneru vadošo lomu starptautiskajā tirdzniecībā un ieguldījumos;

25.  atgādina, ka Parlamentam būs jāsniedz piekrišana gaidāmajam TTIP nolīgumam, kā paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un ka tādēļ tā nostāja ir pienācīgi jāņem vērā visos sarunu posmos;

26.  atgādina, ka Parlaments apņemas uzraudzīt gaidāmā nolīguma īstenošanu;

o
o   o

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ASV valdībai un Kongresam.

(1) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2013/february/tradoc_150519.pdf
(2) http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-13-94_en.htm
(3) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/135324.pdf.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0388.
(5) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2013/march/tradoc_150737.pdf

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 6. jūnijaJuridisks paziņojums