Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 9., 49. un 56. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pakalpojumu direktīvas īstenošana. Partnerība jaunai pakalpojumu nozares izaugsmei 2012–2015” (COM(2012)0261) un šim paziņojumam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus,

–  ņemot vērā Komisijas pētījumu „Pakalpojumu direktīvas ekonomiskā ietekme: pirmais novērtējums pēc īstenošanas” (Dokuments Nr. 456 (Ekonomika)),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Perspektīvā: funkcionālāks pakalpojumu vienotais tirgus — pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti Pakalpojumu direktīvā paredzētajā savstarpējās izvērtēšanas procesā” (COM(2011)0020), un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu „Par Pakalpojumu direktīvā paredzēto savstarpējās izvērtēšanas procesu” (SEC(2011)0102),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” (COM(2012)0259),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 14. un 15. marta secinājumus par Eiropas politikas ieguldījumu izaugsmei un nodarbinātībai,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija secinājumus par Izaugsmes un nodarbinātības paktu,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 10. marta secinājumus par funkcionālāku pakalpojumu vienoto tirgu — Pakalpojumu direktīvā paredzēto savstarpējās izvērtēšanas procesu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 7. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 25. oktobra rezolūciju par 20 būtiskākajām problēmām saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par Pakalpojumu direktīvā paredzēto savstarpējās izvērtēšanas procesu(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū(5),

–  ņemot vērā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par efektīvāku un taisnīgāku mazumtirdzniecības tirgu(6),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. februāra rezolūciju par Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū īstenošanu(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0273/2013),

A.  tā kā mūsu vienotais tirgus ir Eiropas veidošanas stūrakmens un tā laba darbība ir ES politikas pienācīgas īstenošanas priekšnoteikums un atlabšanas pamats;

B.  tā kā pakalpojumu nozare veido vairāk nekā 65 % no ES IKP un kopējās nodarbinātības un tā ir mūsu ekonomikas balsts; tā kā pakalpojumi, uz kuriem attiecas Pakalpojumu direktīva, veido 45 % no ES IKP;

C.  tā kā direktīvas pilnīga īstenošana ievērojami uzlabos pakalpojumu vienotā tirgus darbību, jo īpaši sekmējot MVU un pašnodarbināto piekļuvi tirgum, palielinot patērētāju izvēli un palīdzot stiprināt konkurētspēju ES, izaugsmi un nodarbinātību;

D.  tā kā Eiropas rūpniecībai, Eiropas uzņēmumiem (jo īpaši MVU) un patērētājiem ir vajadzīgs funkcionējošs, efektīvs un konkurētspējīgāks pakalpojumu tirgus;

E.  tā kā Pakalpojumu direktīva kopš tās pieņemšanas 2006. gadā ir sniegusi konkrētus ieguvumus, atvieglojot gan uzņēmumu, gan patērētāju piekļuvi tirgum, taču šīs direktīvas nepilnīgas īstenošanas dēļ līdz šim vēl nav sasniegti visi gaidītie rezultāti;

F.  tā kā sadrumstalota direktīvas interpretācija un nepareiza tās īstenošana joprojām kavē pakalpojumu brīvu pārrobežu apriti;

G.  tā kā uzņēmumiem, jo īpaši MVU, vēl arvien ir jāievēro milzīgs daudzums administratīvo un birokrātisko prasību, kas tiem ir smags apgrūtinājums, īpaši ņemot vērā arī grūtības, ar ko tie saskaras, lai saņemtu kredītu;

H.  tā kā gadījumā, ja Pakalpojumu direktīvas īstenošana tiek pamesta novārtā, tomēr nevajadzētu mazināties mūsu centieniem realizēt visas direktīvas sniegtās iespējas;

I.  tā kā ir pienācis laiks rīkoties, ņemot vērā to, ka, palielinoties bezdarbam un pasliktinoties publisko finanšu stāvoklim, pakalpojumu nozare vairāk nekā jebkad iepriekš ir konkurētspējas, izaugsmes un darbvietu avots, kuru nevar ignorēt,

Pakalpojumu neizmantotais potenciāls izaugsmei un darbvietu radīšanai

1.  uzsver, ka nevajadzīgs un nesamērīgs administratīvais slogs, diskriminējoša prakse un nepamatoti ierobežojumi pakalpojumu sniegšanai visā ES bloķē būtiskus izaugsmes avotus, apgrūtinot darbvietu radīšanu un neļaujot uzņēmumiem izmantot izdevības;

2.  uzsver — ja dalībvalstis būtu gatavas pienācīgi un pilnībā īstenot Pakalpojumu direktīvu un atcelt nepamatotos ierobežojumus, Komisija pārliecinoši lēš, ka ES 5–10 gadu laikā ekonomikas jomā varētu panākt IKP pieaugumu 2,6 % apmērā;

3.  atzīmē, ka Komisijai savi centieni būtu jākoncentrē uz tām pakalpojumu nozarēm, kuras ekonomiski ir ļoti svarīgas un kuru izaugsmes potenciāls pārsniedz vidējo, piemēram, uzņēmējdarbības pakalpojumi, būvniecības pakalpojumi, tūrisma pakalpojumi un mazumtirdzniecība, lai īstermiņā iegūtu taustāmus izaugsmes un darbvietu radīšanas rezultātus;

4.  uzsver, ka efektīva spēkā esošo noteikumu īstenošana ir progresīvs un ātrs izaugsmes veicināšanas veids, kas nerada publiskos izdevumus; uzsver neatliekamo vajadzību nodrošināt direktīvas ieviešanu praksē nolūkā izmantot tās neskarto potenciālu un sekmēt Eiropas modeļa realizēšanu, kura pamatā ir līdzsvarota un ilgtspējīga sociālā tirgus ekonomika;

5.  uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt labākus vienotā tirgus veiktspējas indikatorus, pamatojoties uz reālo pieredzi un uzņēmēju un patērētāju gaidām, lai uzlabotu funkcionalitāti un viņu zināšanas par dažādām tiesībām, ko var izmantot, lai nodrošinātu piekļuvi pakalpojumu vienotajam tirgum;

6.  atzinīgi vērtē digitālā vienotā tirgus izveidi un jaunus pakalpojumu veidus, piemēram, digitālo un mobilo sakaru pakalpojumus, kā arī kombinētās preču/pakalpojumu paketes; uzsver vajadzību īstenot direktīvu pēc iespējas vērienīgāk gan burta, gan gara ziņā un nākotnes attīstībai piemērotā veidā, lai sekmētu inovāciju;

7.  mudina arī pakāpeniski atvērt pakalpojumu iekšējo tirgu sociālās labklājības nozarē, vienlaikus ievērojot Pakalpojumu direktīvas noteikumus;

8.  atgādina, ka Pakalpojumu direktīva neuzspiež pakalpojumu liberalizāciju, bet bruģē ceļu, lai uzņēmumi un patērētāji varētu izmantot visas mūsu vienotā tirgus sniegtās iespējas konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas kontekstā;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu „Partnerība jaunai izaugsmei pakalpojumu nozarē 2012.–2015. gadā” (COM(2012)0261), kas atbilst pienākumam iesniegt ziņojumu, kā tas noteikts Pakalpojumu direktīvas 41. pantā; atkārtoti uzsver, ka ir jāņem vērā Pakalpojumu direktīvas vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātību ES;

Brīvas aprites šķēršļi, robežas un apgrūtinājumi

10.  pauž nožēlu, ka dalībvalstis bieži vien neatbilstīgā veidā izmanto it kā sevišķi svarīgus iemeslus saistībā ar sabiedrības interesēm (Pakalpojumu direktīvas 15. pants) nolūkā vienīgi aizsargāt un dot priekšroku savam iekšējam tirgum; uzskata, ka sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm piesaukšanai vienmēr ir jābūt objektīvi pamatotai un stingri proporcionālai nospraustajam mērķim, ievērojot Eiropas Savienības Tiesas praksi; uzsver to, ka apgrūtinošas juridiskās formas un akcionāru prasības, teritoriālie ierobežojumi, ekonomisko vajadzību pārbaudes un fiksētie tarifi rada nepamatotus šķēršļus uzņēmumu pārrobežu reģistrācijai un kaitē pakalpojumu iekšējam tirgum;

11.  pauž nožēlu, ka proporcionalitātes novērtējums tiek veikts reti; prasa Komisijai precizēt proporcionalitātes koncepciju un sniegt dalībvalstīm praktiskas norādes par tās piemērošanu, pamatojoties uz pašreizējo Eiropas Savienības Tiesas praksi;

12.  mudina dalībvalstis efektīvi un pilnībā piemērot klauzulu par pakalpojumu sniegšanas brīvību (Pakalpojumu direktīvas 16. pants) un novērst dubulta regulējuma slogu;

13.   norāda, ka attiecībā uz darbībām, saistībā ar kurām pieejamo atļauju skaits var tikt ierobežots dabas resursu vai tehnisko iespēju trūkuma dēļ, Pakalpojumu direktīvā ir noteikts, ka pakalpojumu sniedzējam ir jābūt iespējai atgūt ieguldījumu izmaksas un saņemt taisnīgu peļņu no ieguldītā kapitāla, neierobežojot vai nekropļojot brīvu konkurenci;

14.  pauž satraukumu par patērētāju ziņoto diskriminācijas gadījumu skaita pieaugumu; mudina dalībvalstis pienācīgi un pilnībā īstenot Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punktu un aicina uzņēmumus atturēties no nepamatotas diskriminējošas prakses valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ; uzsver, ka ikviens pienākums pārdot ir pretrunā līgumslēgšanas brīvības pamatprincipam; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējo darbu pie norādījumu ziņojuma par nediskrimināciju, cenšoties panākt pareizo līdzsvaru starp patērētāju un uzņēmumu ieguvumiem; atzinīgi vērtē arī Eiropas patērētāju centru lomu konstatēto pārkāpumu apzināšanā un novēršanā;

Iekšējā pakalpojumu tirgus progresīva pārvaldība

15.  uzsver — lai pakalpojumu iekšējā tirgus darbība būtu netraucēta, ir jānodrošina mijiedarbība ar konkrētiem nozaru noteikumiem, un tādēļ var būt nepieciešamas papildu atļaujas, līdz ar to radot kumulatīvas izmaksas, jo īpaši uzņēmumiem; uzsver, ka tas ir arī atkarīgs no citu ES tiesību aktu īstenošanas; tāpēc aicina dalībvalstis iekšējam pakalpojumu tirgum piemērot integrētu pieeju, lai patērētājiem un uzņēmumiem un jo īpaši MVU nodrošinātu juridisko noteiktību;

16.  aicina Komisiju nodrošināt konsekvenci starp salīdzinošo pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu, un starp savstarpējo novērtēšanu, kas veikta saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu; uzsver, ka ir jāveic rūpīgs katra atsevišķā gadījuma izvērtējums, ietverot dalībvalstu sniegtos pamatojumus par dažu prasību saglabāšanas iemesliem, lai apzinātu konkrētas jomas, kurās dalībvalstis neproporcionālā veidā reglamentē tiesības veikt profesionālu darbību vai bloķē piekļuvi atsevišķām profesijām; mudina dalībvalstis atcelt šādas nepamatotas prasības;

17.  aicina dalībvalstis plašāk izmantot savstarpējo atzīšanu, lai gadījumos, kad vēl nav spēkā saskaņoti noteikumi, atvieglotu pakalpojumu brīvu apriti;

18.  norāda, ka daudzie dalībvalstu standarti rada sadrumstalotību un nenoteiktību; mudina izstrādāt brīvprātīgi piemērojamus Eiropas standartus Pakalpojumu direktīvā ietvertajiem pakalpojumiem, lai tādējādi uzlabotu pārrobežu salīdzināmību un tirdzniecību;

19.  uzskata, ka Eiropas Komisijai un Eiropas standartizācijas organizācijām ir cieši jāsadarbojas, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu izmantotās terminoloģijas saskaņotību nolūkā noteikumus piemērot konsekventi visā ES;

20.  uzsver arī to, ka nepietiekams pakalpojumu sniedzēju apdrošināšanas pārrobežu segums ir būtisks brīvas aprites kavēklis; aicina ieinteresētās personas rast risinājumus ar dialoga palīdzību;

21.  mudina dalībvalstu starpā plašāk izmantot Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu, lai pārbaudītu atbilstību direktīvas prasībām, jo īpaši pārrobežu pakalpojumu sniegšanas gadījumos, un Eiropas patērētāju centrus, kā arī Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīklu (Solvit), lai sniegtu palīdzību uzņēmumiem un patērētājiem saistībā ar pretrunīgiem noteikumiem un neatbilstības gadījumiem; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt iesaistīto partneru pilnīgu piekļuvi Solvit tīklam tehniskajā līmenī;

22.  atzīmē, ka vienotā tirgus instrumentiem, tostarp Solvit, būtu jādarbojas labāk lietu atrisināšanai nepieciešamā laika ziņā; uzsver svarīgo nozīmi, kāda šajā sakarībā ir pilnveidotiem mērķiem un galvenajiem darbības rādītājiem; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt Solvit juridisko pamatu;

23.  mudina dalībvalstis ieviest otrās paaudzes vienotos kontaktpunktus, kas ir pilnīgi funkcionējoši, daudzvalodīgi un lietotājam draudzīgi e-pārvaldes portāli; uzsver, ka ir būtiski īstenot pakalpojumu sniedzēja pieeju, aptverot visu uzņēmējdarbības ciklu; uzskata, ka e-procedūras veicinās vienkāršošanu, samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas un palielinās juridisko noteiktību; aicina dalībvalstis nodrošināt savu vienoto kontaktpunktu pilnīgu sadarbspēju un popularizēt tos pārrobežu kontekstā, informējot Eiropas pilsoņus un uzņēmējus par viņu tiesībām un iespējām, kas izriet no pakalpojumu direktīvas; turklāt aicina Komisiju noteikt skaidrus salīdzinošās novērtēšanas kritērijus vienoto kontaktpunktu darbības izvērtēšanai, ietverot datus par to izmantošanas biežumu, un regulāri ziņot Parlamentam par panākto progresu;

Labāka īstenošana lielākai ekonomiskajai ietekmei

24.  uzsver to, ka Pakalpojumu direktīvas pienācīgas īstenošanas gadījumos tā ir sniegusi konkrētus rezultātus nodarbinātības un izaugsmes jomā; tāpēc atbalsta paraugprakses apmaiņu dalībvalstu vidū, tostarp inovatīvu risinājumu apmaiņu atbildīgo iestāžu vidū pierobežas reģionos;

25.  norāda, ka nepareiza īstenošana rada ietekmi „bez robežām”, par ko maksā iedzīvotāji visā ES; uzsver, ka visām dalībvalstīm citai pret citu un pret Savienību ir pienākums efektīvi īstenot direktīvu, un tām būtu jāpiemēro līdzvērtīgas saistības;

26.  aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm risināt galvenās problēmas, ko tās apzinājušas saistībā ar ES vienotā tirgus tiesību aktu ieviešanu un piemērošanu, ietverot to, kā uzlabot transponēšanu un novērst atbilstības trūkumu, kā arī panākt ātru un efektīvu tiesisko aizsardzību;

27.  uzsver, ka kopīga atbildība par direktīvas pilnīgu un kvalitatīvu īstenošanu gan burta, gan gara ziņā ir jāuzņemas arī atbildīgajām reģionālajām un vietējām iestādēm, par kopējo mērķi nosakot ekonomiskās darbības un nodarbinātības stimulēšanu; šajā ziņā uzsver, cik būtiski ir mazināt administratīvos šķēršļus;

28.  stingri atbalsta Komisijas kategorisko nostāju pret nepamatotiem ierobežojumiem; mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai līdztiesīgā dialogā ar dalībvalstīm nodrošinātu spēkā esošo noteikumu pilnīgu un pareizu īstenošanu; prasa piemērot paātrinātas pārkāpumu izmeklēšanas procedūras un pabeigt tās ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā ikreiz, kad dalībvalstis ir konstatējušas direktīvas nepareizu vai nepietiekamu īstenošanu vai tās noteikumu pārkāpšanu;

29.  aicina Komisiju izmantot „vienotā tirgus mēnesi” kā iespēju uzskatāmi parādīt uzņēmumiem ieguvumus no pakalpojumu vienotā tirgus;

Pārredzamības un pārskatatbildības nostiprināšana

30.  aicina Komisiju, pamatojoties uz salīdzinošajiem pārskatiem, uzskaitīt visapgrūtinošākos ierobežojumus, ierosināt mērķorientētas reformas un informēt Padomi un Parlamentu;

31.  mudina Komisiju gada izaugsmes pētījumos un ziņojumos par vienotā tirgus integrāciju īpašu uzmanību pievērst pakalpojumu nozarei un iekļaut pakalpojumu nozari konkrētām valstīm adresētos ieteikumos; uzskata, ka Komisijai un Padomei, izmantojot šos sīki izstrādātos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, jāturpina mudināt dalībvalstis pieņemt un īstenot ilgtermiņa izaugsmes politiku;

32.  aicina dalībvalstu parlamentus aktīvi iesaistīties atbalsta sniegšanā direktīvas īstenošanai un izmantot savas kontroles pilnvaras attiecībās ar valsts iestādēm visos līmeņos;

33.  mudina ieinteresētās personas, uzņēmēju aprindas un sociālos partnerus izmanot savu ietekmi, liekot valdībām atskaitīties par Eiropas pakalpojumu nozares atjaunošanu un stabilu darbvietu radīšanu;

34.  aicina Padomi un tās prezidentūru regulāri iekļaut jautājumu par pakalpojumu iekšējo tirgu Konkurētspējas padomes sanāksmju darba kārtībā; iesaka atkārtoti ieviest tā dēvētos Komisijas atbilstības ziņojumus kā līdzekli, lai noteiktu sasniegto progresu, atvieglojot piekļuvi tirgum;

35.  mudina Eiropadomes locekļus uzņemties pilnu politisko atbildību par labi funkcionējošu iekšējo pakalpojumu tirgu; aicina Eiropadomes priekšsēdētāju šo jautājumu iekļaut Eiropadomes darba kārtībā tik ilgi, cik tas vajadzīgs, pieņemot kopīgi apstiprinātu plānu, tostarp konkrētus salīdzinošās novērtēšanas kritērijus un grafiku, kādā dalībvalstīm ir jārada jauns stimuls un jānovērš atlikušie šķēršļi nolūkā pilnībā īstenot Pakalpojumu direktīvu;

o
o   o

36.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0054. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0395. (4) OV C 131 E, 8.5.2013., 46. lpp. (5) OV C 296 E, 2.10.2012., 51. lpp. (6) OV C 33 E, 5.2.2013., 9. lpp. (7) OV C 188 E, 28.6.2012., 1. lpp.