Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2930(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0388/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0388/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 12/09/2013 - 13.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0374

Pieņemtie teksti
PDF 296kWORD 31k
Ceturtdiena, 2013. gada 12. septembris - Strasbūra
Mikroģenerācija
P7_TA(2013)0374B7-0388/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. septembra rezolūcija par mikroģenerāciju — elektroenerģijas un siltuma ražošanu nelielā apjomā (2012/2930(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 2. punktu un 194. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK(2), un tās ietekmi uz siltuma un enerģijas ražošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(3), Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm(4), un attiecīgās to īstenošanas regulas,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kā panākt, lai iekšējais tirgus patiešām funkcionētu” (COM(2012)0663) un tam pievienotos darba dokumentus SWD(2012)0367 un SWD(2012)0368,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Enerģija no atjaunojamajiem energoresursiem — būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa” (COM(2012)0271),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūciju par energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu(5),

–  ņemot vērā rakstisko jautājumu Komisijai par mikroģenerāciju (E‑010355/2011),

–  ņemot vērā rakstisko jautājumu Komisijai par pilsoniskās partnerības ieguldījumu projektiem saules enerģijas spēkstacijās (E-011185/2012),

–  ņemot vērā rakstisko jautājumu Komisijai par mikroģenerāciju (O-000074/2013 – B7-0217/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā tiesības uz piekļuvi pietiekamam enerģijas daudzumam, lai nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni, ir viena no visiem paredzētām pamattiesībām un tā kā enerģijas cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājušās;

B.  tā kā arvien vairāk pieaug Eiropas Savienības energoapgādes atkarība no importa no trešām valstīm un tālab ir nepieciešamas pārmaiņas, lai nodrošinātu tās mērķu īstenošanu klimata, enerģijas un izaugsmes jomā;

C.  tā kā fosilā kurināmā kā enerģijas avota izmantošana ir palielinājusi CO2 emisijas atmosfērā un tādējādi veicinājusi globālas klimata pārmaiņas; tā kā ES ir noteikusi mērķus enerģijas ražošanā no atjaunojamajiem avotiem līdz 2020. gadam un pašreiz strādā pie klimata un enerģētikas politikas pamatnostādnēm līdz 2030. gadam; tā kā patlaban ir pieņemti noteikumi par enerģijas ražošanu nelielā apjomā (mikroģenerāciju), bet tie ir iekļauti dažādās likumdošanas un nenormatīvās iniciatīvās, piemēram, Atjaunojamo energoresursu direktīvā un Energoefektivitātes direktīvā;

D.  tā kā ES vadītājiem būtu jāuzņemas vadošā loma enerģētikas pārejas jautājumu risināšanā, ņemot vērā nepieciešamību iesaistīt visus ES pilsoņus neatkarīgi no viņu ienākumiem un turības; tā kā enerģijas ražošana nelielā apjomā palīdz veicināt sabiedrības saliedētību, apkarot energonabadzību, radīt jaunas darbvietas un ekonomisko izaugsmi, kā arī var nodrošināt jaunus veidus pašreizējās ekonomikas krīzes pārvarēšanai;

E.  tā kā decentralizēta enerģijas ražošana un tās ražošana nelielā apjomā ir iespēja mājsaimniecībām un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī kopienām gan pilsētu, gan laiku teritorijās kopīgi vērsties pret klimata pārmaiņām, kļūstot par enerģijas ražotājiem; tā kā patērētājiem būtu jāgūst zināšanas par efektīviem veidiem, kā ražot un patērēt enerģiju; tā kā, dodot patērētājiem iespējas pašiem ražot elektroenerģiju un siltumu, var radīt priekšnoteikumus noturīgai un iesaistītai sabiedrībai; tā kā Komisijas paziņojumā par iekšējo enerģijas tirgu ir izskatīti jautājumi attiecībā uz iespēju došanu šādiem enerģiju ražojošiem patērētājiem; tā kā jau tagad pastāv daudzas iespējas patērētājiem aktīvi iesaistīties efektīvā enerģijas ražošanā un patēriņā, tomēr ir vēl arī neatrisinātas problēmas;

F.  tā kā enerģijas mikroģenerācijai var būt zināma loma arī globālā līmenī;

G.  tā kā stimuli enerģijas un siltuma ražošanai nelielā apjomā dažādās dalībvalstīs ir visai atšķirīgi; tā kā vajadzētu labāk īstenot ES politikas nostādnes, lai izmantotu potenciālu, ko ES dod enerģijas ražošana nelielā apjomā,

Definīcija

1.  šajā rezolūcijā termins „mikroģenerācija” tiek definēts kā: 1) enerģijas ražošana nelielā apjomā apkurei/dzesēšanai un elektrības piegādei individuālā vai MVU līmenī, lai apmierinātu savas vajadzības, un 2) dažāda veida grupu vai kooperatīva ražošana nelielā apjomā kopienu līmenī, lai apmierinātu vietējās vajadzības; norāda, ka mikroģenerācija aptver dažādas tehnoloģijas (hidroenerģiju, saules, vēja, jūras un ģeotermālo enerģiju, siltumsūkņus, biomasu), īpašu uzmanību veltot atjaunojamībai un ilgtspējībai;

Ievads

2.  apstiprina, ka mikroģenerācijai jābūt būtiskam enerģijas ražošanas faktoram nākotnē, ja ES vēlas ilgtermiņā sasniegt savus mērķus atjaunojamās enerģijas jomā; atgādina, ka mikroģenerācija ļauj palielināt atjaunojamo enerģijas avotu daļu ES energoavotu sadalījumā un efektīvi patērēt elektroenerģiju tuvu tās ražošanas vietai, tādējādi novēršot zudumus pārvades laikā;

3.  atgādina, ka mikroģenerācijas veiksmīga uzsākšana ir atkarīga no vairākiem atšķirīgiem faktoriem, piemēram, Eiropas iekšējā enerģijas tirgus pienācīgas darbības, mikroģenerācijas vienību tehniskās attīstības, viedas enerģētikas infrastruktūras ieviešanas, jo īpaši izplatīšanas līmenī, un efektīvas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas un atbalsta shēmām, lai stimulētu mikroģenerāciju Eiropas, valstu un vietējā līmenī;

4.  atzīst pētniecības un tehnoloģijas nozīmi mikroģenerācijas efektivitātes uzlabošanā un izmaksu samazināšanā;

5.  norāda, ka konkrēti šķēršļi ierobežo mikroģenerācijas tehnoloģiju masveida attīstību, tostarp grūtības saistībā ar augstām sākotnējām ieguldījumu izmaksām, augstais administratīvās sarežģītības līmenis, kas saistīts ar pieslēgumu un piekļuvi elektrotīklam, un izpratnes trūkums par enerģijas un izmaksu ietaupījumiem, ko mikroģenerācijas tehnoloģijas var dot to dzīves cikla laikā;

6.  norāda, ka energonabadzība kļūst arvien lielāka problēma; uzsver, ka mikroģenerācijas veicināšana individuālā vai kopienu līmenī var dot patērētājiem iespēju kļūt par aktīviem enerģētikas nozares dalībniekiem, vienlaikus gūstot iespēju vairāk kontrolēt enerģijas patēriņu un samazināt iepērkamās enerģijas daudzumu, tādējādi novēršot energonabadzību; uzsver, ka mikroģenerācija rada iespēju pārveidot sabiedrību ilgtspējīgākā, atsaucīgākā un objektīvākā veidā; aicina īpašu uzmanību pievērst īrnieku situācijai, kuriem bieži ir atņemtas iespējas uzlabot efektivitāti un ražot pašiem savu enerģiju;

7.  uzsver, ka mikroģenerācijas tehnoloģijas, piemēram, mikrotermoelektrocentrāles un mazapmēra atjaunojamie enerģijas avoti ļauj celt nulles enerģijas vai pozitīvas energobilances ēkas, kas uz vietas saražotās elektroenerģijas pārpalikumu ievada tīklā;

8.  norāda, cik svarīgi ir atbalstīt vietējos atjaunīgās enerģijas kooperatīvus gan pilsētu, gan lauku teritorijās, lai palielinātu sabiedrības atbalstu atjaunojamajai enerģijai un iedzīvotāju izpratni par enerģijas ražošanu nelielā apjomā un līdzdalību šajā procesā un uzlabotu piekļuvi atjaunīgajai enerģijai, kā arī radītu ieguldījumus; norāda, cik svarīgi ir veicināt vietējo un reģionālo apkopotāju darbību, jo tā ļaus iedzīvotājiem droši un efektīvi piedalīties elektroenerģijas tirgū, nodrošinot enerģiju ražojošiem patērētājiem godīgas cenas par pakalpojumiem, ko tie sniedz elektroenerģijas ieguves sistēmai; norāda, ka vietējās iestrādes var būtiski veicināt un stimulēt iedzīvotāju, MVU un ieinteresēto personu iesaistīšanos mikroģenerācijā;

9.  uzskata, ka ES iedzīvotāji ļoti nepilnīgi izprot mikrogenerācijas sniegtās priekšrocības, un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai popularizētu mikroģenerācijas risinājumus un paraugpraksi šajā jomā;

10.  norāda, ka attiecībā uz mikroģenerācijas jaudu un turpmāko potenciālu ES ir pieejama ļoti nepilnīga informācija; uzskata, ka labākas zināšanas par mikroģenerāciju nodrošinātu tai būtisku lomu klimata, enerģētikas un rūpniecības politikā;

11.  norāda, ka — lai veicinātu elektroenerģijas mikroģenerāciju, ir nepieciešami viedi elektroenerģijas skaitītāji, kas var aprēķināts, cik daudz enerģijas tiek patērēts paša ražotāja vajadzībām un kāda daļa ir jāievada tīklā, kā arī termālās enerģijas skaitītāji, lai uzraudzītu siltuma daudzumu, kas pa apkures tīklu tiek ievadīts īpašumā un pēc tam tiek aizvadīts no tā, lai varētu novērtēt saražotās termālās enerģijas daudzumu;

12.  norāda, ka bieži vien ir izdevīgi pārvadīt apvienoto siltuma enerģiju un elektroenerģiju, kas tiek saražota rūpnīcās, pat mikroģenerācijas ceļā, jo tas bieži vien ievērojami uzlabo energoefektivitāti;

13.  norāda, ka mikroģenerācijas uzsākšana plašā mērogā ir nozīmīgs solis pārejā no tradicionālās centralizētās energosistēmas uz decentralizētāku un elastīgāku sistēmu, kas nepieciešama, lai sasniegtu ES enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā izvirzītos mērķus; uzsver, cik svarīgi pašlaik ir popularizēt mikroģenerāciju, vienlaikus godīgi risinot problēmas attiecībā uz izplatīšanas tīklu operatoriem, tostarp izmaksu sadali un nepieciešamību ieguldīt līdzekļus viedajās tehnoloģijās; uzver, ka precīzi būtu jādefinē pozitīvā ietekme, ko dod mikroražotāju sniegtie papildpakalpojumi, un to ieguldījums sistēmas drošā darbībā, un par to būtu jāsaņem taisnīga atlīdzība; tādēļ uzsver, ka ir pienācis laiks pieņemt pareizos lēmumus, nospraust pareizos mērķus un vairs neatlikt atbilstīgu ieguldījumu veikšanu un tālejoša regulējuma pieņemšanu;

14.  norāda, ka mikroģenerācijas jaudas palielināšanas izmaksas ES var izrādīties ļoti lielas, un lielākie ieguldījumi mikroģenerācijā, ko veiks individuāli enerģiju ražojoši patērētāji, radīs nepieciešamību veikt ieguldījumus citos energosistēmas līmeņos, t.i., sadales un pārvades sistēmās, kas veicina mikroģenerācijas izmantošanu; uzsver, ka tas nedrīkst apdraudēt piegāžu pilnīgu drošumu vai mākslīgi palielināt enerģijas cenas; piekrīt Eiropadomei, ka ES enerģētikas politikai jānodrošina, ka mājsaimniecībām un uzņēmumiem tiek piegādāta enerģija par pieejamām un konkurētspējīgām cenām un izmaksām;

Reglamentējošie noteikumi

15.  aicina Komisiju, pamatojoties uz paraugpraksi, izstrādāt ieteikumus regulatoriem un sistēmu operatoriem par to, kā saīsināt un vienkāršot administratīvās procedūras, kuras mikroģenerācijas vienībām jāievēro savā darbībā un pieslēdzoties tīklam, īpašu uzmanību veltot viena kontaktpunkta procedūru izveidei; uzsver, ka ir jāveicina pastāvošo vadlīniju, piemēram, Energoefektivitātes direktīvā iekļauto noteikumu par mikroģenerācijas vienībām, tālejoša īstenošana;

16.  norāda, ka mikroražotāju saražotā enerģija, ja to tūlīt un turpat patērē, novērš sistēmā enerģijas plūsmas un ar tām saistītos zudumus un vairo enerģiju ražojošajos patērētājos apziņu, ka arī viņi ir šīs sistēmas īpašnieki; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar vispārējo patēriņa samazināšanu izstrādāt īpašus mehānismus pašpietiekamības veicināšanai;

17.  aicina Komisiju un nacionālos regulatorus izstrādāt reglamentējošos noteikumus, kuros ir definēti visu sadales tīklos iesaistīto dalībnieku uzdevumi un pienākumi, īpašu uzmanību pievēršot nosacījumiem, kas ļauj sākt apkopošanu, ņemot vērā tās izšķirošo nozīmi, lai veicinātu mikroģenerācijas aktīvu līdzdalību visā sistēmā;

18.  norāda uz arvien pieaugošo sadales sistēmu operatoru (SSO) nozīmi lielākā mērā decentralizētā enerģijas tīklā, jo viņi nodrošina piegāžu drošumu un tīkla stabilu un uzticamu darbību, vienlaikus garantējot patērētājiem datu privātumu; aicina Komisiju un nacionālos regulatorus atzīt šo lomu un veicināt SSO ieguldījumus sadales sistēmā, lai uzlabotu energosistēmas vispārējo efektivitāti; turklāt aicina skaidrāk noteikt SSO nozīmi līdzsvarošanas un citu papildu pasākumu organizēšanā;

19.  uzskata, ka visā ES teritorijā ir nepieciešamas efektīvi koordinētas darbības attiecībā uz enerģijas ražošanu nelielā apjomā, lai radītu Eiropas iekšējo enerģijas tirgu;

20.  norāda, ka dažādam dalībvalstīm ir atšķirīgi mērķi un struktūras attiecībā uz mikroģenerāciju regulējošām fiskālajām un tiesību normām un ka tas var traucēt plašu mikroģenerācijas uzsākšanu; aicina Komisiju programmā ,,Saprātīga enerģija Eiropai” (SEE) noteikt budžeta pozīcijas un strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai novērstu valsts tiesību aktos pastāvošos šķēršļus, kas apgrūtina privātpersonu un kooperatīvu mikroģenerācijas projektiem iegūt finansējumu, izveidot jaunus konkrētiem mērķiem paredzētus finanšu instrumentus (piemēram, mikrokredītus) un izplatīt ar šīs darbībām saistīto paraugpraksi;

21.  aicina dalībvalstis, izstrādājot un pārskatot valsts iniciatīvas un atbalsta shēmas, ņemt vērā mikroģenerācijas specifikās īpašības un nodrošināt, ka šīs iniciatīvas un shēmas ir piemērotas enerģijas ražošanai nelielā apjomā;

Infrastruktūra, produkti un standarti

22.  pieprasa nekavējoties īstenot Trešo enerģētikas paketi, jo īpaši ES tiesību aktus attiecībā uz enerģijas uzskaiti, la veicinātu enerģiju ražojošo patērētāju darbības tīklā, kā arī sekmētu efektīvu sadales pārvaldību; prasa padarīt iespējamu enerģijas pārvadi no ražotāja patērētājam nelielā apjomā, kā arī, piemēram, starp kaimiņu mājsaimniecībām vai kooperatīva ietvaros; aicina dalībvalstis paātrināt viedo skaitītāju ieviešanu gadījumos, kad izmaksu un ieguvumu analīze liecina par to izdevīgumu patērētājiem, lai palīdzētu mājsaimniecībām iegūt precīzus datus par viņu mājokļos saražoto enerģiju un saņemt par to atbilstīgu samaksu;

23.  ierosina, ka Komisijai būtu jāizpēta iespēja pilsētvides plānošanas projektos iekļaut mikroģenerācijas sistēmas; uzskata, ka tas varētu palielināt efektivitāti un samazināt izmaksas, nelielos apjomos pārvadot un izplatot atjaunojamos enerģijas avotus;

24.  norāda, ka standartizācija ir viens no priekšnoteikumiem, lai vēl vairāk attīstītu mikroģenerācijā izmantojamo iekārtu vienkāršotu un rentablu masveida ražošanu; aicina Eiropas standartizācijas struktūras paātrināt to veiktos standartizācijas pasākumus;

25.  atgādina, ka mazie enerģijas ražotāji mijiedarbojas ar sadales tīklu atšķirīgā veidā nekā lielie enerģijas ražotāji, un tālab turpmākajos tiesību aktos tiem būtu jāpiemēro atšķirīgs regulējums;

26.  ir informēts par to, ka mikroģenerācijas uzsākšana plašā apjomā radīs problēmas sadales tīklu pārvaldībā, kas ir saistītas ar enerģijas pieprasījuma un piedāvājuma atbilstības nodrošināšanu, radot nepieciešamību pēc inovatīviem ieguldījumiem uzlabotā sadales tīklā; norāda uz viedo tehnoloģiju nozīmi šā mērķa sasniegšanā; aicina dalībvalstis atvieglot mikroražotājiem piekļuvi tīklam, vienlaicīgi risinot jautājumu par tīkla izmaksām, kas skar enerģijas ražošanu nelielā apjomā, un saglabājot efektīvu tīkla pārvaldību; aicina nacionālos regulatorus radīt stimulus inovācijām un ieguldījumiem, kas veicinātu vietējo sadales tīklu attīstību;

27.  norāda — ir pierādījies, ka īpašumtiesību projekti tiek akceptēti lielākā mērā un tālab šādi projekti būtu jāveicina; atgādina, ka apkopotājiem varētu būt nozīmīga loma šādu projektu veicināšanā, tomēr pagaidām viņu loma attiecīgajos Eiropas tiesību aktos ir neskaidra; tādēļ aicina ātri un tālejoši īstenot Energoefektivitātes direktīvā iekļautos noteikumus par pieprasījuma reakciju;

28.  mudina Komisiju izpētīt iespējas atbalstīt kolektīvās finansēšanas modeļus, t.i., ilgtermiņa ieguldījumu sistēmas, kurās platforma nodrošina ieguldītāju un uzņēmēju tiešu saskari, lai radītu iespējas un mudinātu cilvēkus dibināt mikroģenerācijas kooperatīvus;

29.  norāda, ka sabiedrības uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta iespējai finansēt projektus, izmantojot visai sabiedrībai veltītus aicinājumus (kolektīvā finansēšana); aicina Komisiju veicināt iespēju kļūt par vietējo projektu līdzīpašniekiem un tādējādi uzlabot vietējā atbalsta izmantošanu;

30.  vēl aicina Komisiju izpētīt, kādā apjomā spēkā esošie ES noteikumi, piemēram, Prospekta direktīva (Direktīva Nr. 2003/71/EK), FIT direktīva (Direktīva Nr. 2004/39/EK) un E-naudas direktīva (Direktīva Nr. 2009/110/EK) jau ļauj īstenot konkrētus projektus, piesaistot kā līdzīpašniekus arī vietējās struktūras;

31.  konstatē, ka ikvienai iniciatīvai mikroģenerācijas jomā būtu jāatbilst tīklu kodeksiem; norāda, ka otrā līmeņa tiesību aktu enerģētikas jomā, piemēram, tīklu kodeksu, mērķus var labāk un rentablāk sasniegt, izveidojot ES līmeņa izstrādājumu standartus lielākajai daļai mikroģenerācijas tehnoloģiju klašu; aicina īstenot aktīvu sadales sistēmas pārvaldību, kam nepieciešama cieša sadarbība starp SSO un pārvades sistēmas operatoriem (PSO), kā arī citiem šā tīkla dalībniekiem (ražošanas, patērēšanas un uzglabāšanas vienībām), lai radīt stimulus inovācijām un ieguldījumiem, kas veicinātu vietējo sadales tīklu attīstību;

32.  aicina Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (elektroenerģijas PSOET), Komisiju un dalībvalstu valdības, izstrādājot un apspriežot tīklu kodeksus, īpašu uzmanību pievērst decentralizētiem atjaunojamiem enerģijas avotiem;

33.  norāda, ka jauniem ražošanas, īpašuma un patēriņa veidiem, piemēram, iznomāšanas sabiedrībai, varētu būt izšķiroša nozīme mikroģenerācijas uzsākšanā, jo daudziem no šīs pieejas nodrošinātajiem elementiem ir pozitīva ietekme tieši saistībā ar mikroģenerāciju, piemēram, zemākas sākotnējās izmaksas un lielāka izmaksu pārredzamība, jo izstrādājumiem un pakalpojumiem ir noteiktas konkrētas cenas, tie ļauj risināt svarīgas finansiālas problēmas enerģiju ražojošajiem patērētājiem, kam ienākumi ir zemi, nodrošina iekārtu optimālu kvalitāti, labāku uzturēšanu un tādējādi ilgāku dzīves ciklu piegādātāja iekārtām;

Konkrēti pasākumi

34.  aicina Komisiju veikt vispusīgu novērtējumu par mikroģenerācijas potenciālo jaudu un izpētīt paraugpraksi ES un plaša mēroga mikroģenerācijas uzsākšanas iespējamo ietekmi uz Eiropas iekšējo enerģijas tirgu un infrastruktūru;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka mikroģenerācijas projekti ir tiesīgi saņemt finansējumu no ES fondiem, tostarp struktūrfondiem 2014.–2020. gada periodā un arī pēc tam;

36.  aicina ieguldīt līdzekļus mikroģenerācijas izpētē, izstrādē un ar to saistītajās inovācijās, lai izstrādātu atbilstīgus tehniskus risinājumus un iekārtas;

37.  atzīst ES vadošās lomas nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas politikas jomā un apgalvo, ka mikroģenerācijai būtu jādod ieguldījums mūsu ilgtermiņa mērķu sasniegšanā; tālab aicina Komisiju un dalībvalstis labāk īstenot stratēģijas par elektroenerģijas un siltuma ražošanas nelielos apjomos, kas iekļautas ES politikas pamatnostādnēs, tādējādi atzīstot mikroģenerācijas nozīmību un veicinot tās uzsākšanu dalībvalstīs;

38.  aicina Komisiju ņemt vērā mikroģenerācijas nozīmi turpmākajos ES tiesību aktos enerģētikas jomā, jo īpaši saistībā ar Savienības turpmāko (2030. gads) klimata un enerģētikas dokumentu paketi;

39.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm rūpīgi izvērtēt pašreizējās izmaksu struktūras enerģijas tīklā un izstrādāt vadlīnijas par veidiem, kā veicināt mikroģenerācijas vienību atļaušanu, to piekļuvi tīklam un darbību;

o
o   o

40.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
(2) OV L 315, 14.11.2012., 1 lpp.
(3) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.
(4) OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.
(5) OV C 169 E, 15.6.2012., 66. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika