Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2064(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0014/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0014/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 04/02/2014 - 6.14
CRE 04/02/2014 - 6.14

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0060

Pieņemtie teksti
PDF 387kWORD 94k
Otrdiena, 2014. gada 4. februāra - Strasbūra Galīgā redakcija
Revīzijas palāta
P7_TA(2014)0060A7-0014/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūcija par Revīzijas palātas turpmāko lomu. Procedūra Revīzijas palātas locekļu iecelšanai — apspriešanās ar Eiropas Parlamentu (2012/2064(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 286. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. pantu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 2/2004 par „vienotas revīzijas” modeli (un priekšlikumu Kopienas iekšējās kontroles sistēmai)(1) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 1992. gada 17. novembra rezolūciju par apspriešanās procedūru ar Eiropas Parlamentu jautājumā par Revīzijas palātas locekļu iecelšanu(2) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 1995. gada 19. janvāra rezolūciju par procedūrām pēc apspriešanās ar Parlamentu saistībā ar Revīzijas palātas locekļu iecelšanu(3) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par integrētu iekšējās kontroles sistēmu(4) ,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0014/2014),

I.Revīzijas palātas turpmākā loma

A.  tā kā Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas Limas un Meksikas deklarācijās noteikti neatkarīgas revīzijas iestādes galvenie pīlāri un apstiprināts, ka valsts augstākās revīzijas iestādes (ARI) var visai brīvi interpretēt deklarācijas principus;

B.  tā kā Eiropas Revīzijas palātai kā profesionālai revīzijas iestādei cita starpā ir jāpiemēro starptautiskie revīzijas standarti, kas attiecas uz publisko sektoru;

C.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta izveidota ar 1975. gada Budžeta līgumu ES finanšu revīzijas veikšanai un tā kā Eiropas Revīzijas palāta kā ES ārējā revidente sekmē Savienības finanšu pārvaldības uzlabošanos, vienlaikus darbojoties kā ES iedzīvotāju finansiālo interešu neatkarīga sargātāja;

D.  tā kā pašreizējai ātri mainīgajai finanšu un ekonomikas situācijai vajadzīga efektīva mikroprudenciālā un makroprudenciālā uzraudzība atbilstoši saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem modernā un sarežģītā Eiropas Savienībā;

E.  tā kā tādiem publiskajiem revidentiem kā Revīzijas palātai un dalībvalstu ARI ir ļoti liela nozīme, atjaunojot uzticēšanos un ticību ES publiskajai pārskatatbildībai un uzlabojot ES publisko pārskatatbildību; tā kā tāpēc ir svarīgi iekļaut jebkādas diskusijas par Revīzijas palātas iespējamām reformām plašākā kontekstā saistībā ar uzdevumu uzlabot ES publisko pārskatatbildību;

F.  tā kā Lisabonas līgumā atkārtoti apstiprināts tiesiskais regulējums Revīzijas palātas darbam publiskās pārskatatbildības sekmēšanai un palīdzībai Parlamentam un Padomei pārraudzīt ES budžeta izpildi, tādējādi sekmējot ES finanšu pārvaldības uzlabošanos un iedzīvotāju finansiālo interešu aizsardzību;

II.Procedūra Revīzijas palātas locekļu iecelšanai — apspriešanās ar Eiropas Parlamentu

G.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. pantu Revīzijas palātas locekļi jāizvēlas no to personu vidus, kuras savā attiecīgajā dalībvalstī darbojas vai darbojušās neatkarīgās revīzijas iestādēs vai kuras ir īpaši kvalificētas šim amatam un par kuru neatkarību nav nekādu šaubu;

H.  tā kā ir būtiski, lai Revīzijas palātas sastāvā būtu locekļi, kas visaugstākajā mērā nodrošina profesionālo kompetenci un neatkarību, kā prasīts Līgumā, vienlaikus nekādi neapdraudot Revīzijas palātas reputāciju;

I.  tā kā daži amatā iecelšanas gadījumi radījuši Parlamenta un Padomes viedokļu atšķirības, kuru pastāvēšana var kaitēt Revīzijas palātas labajām darba attiecībām ar iepriekš minētajām iestādēm un, iespējams, ļoti negatīvi ietekmēt uzticēšanos Revīzijas palātai un tādējādi arī tās darba efektivitāti;

J.  tā kā Padomes lēmums iecelt Revīzijas palātas locekļus gadījumos, kad Parlamentā notikusi uzklausīšana un pausti nelabvēlīgi atzinumi, ir neizprotams un liecina par necieņu pret Parlamentu;

K.  tā kā par Parlamenta atzinumiem ievērojamu interesi izrāda plašsaziņas līdzekļi; tā kā tādu personu stāšanās Revīzijas locekļu amatā, kuru kandidatūras Parlaments ir iepriekš publiski un oficiāli noraidījis, vājinātu uzticēšanos attiecīgajām iestādēm;

L.  tā kā locekļi ar profesionālām zināšanām revīzijas jomā un plašāku un daudzveidīgāku darba pieredzi, kas nodrošina dažādas perspektīvas un kompetences, uzlabos Revīzijas palātas efektivitāti attiecībā uz vērtējumiem un darbību; tā kā mūsdienās nav pieņemama atbilstoša dzimumu līdzsvara nenodrošināšana;

M.  tā kā sadarbību starp Revīzijas palātu un Parlamentu, kas ir būtiska ES budžeta kontroles sistēmai, nelabvēlīgi ietekmē tas, ka daži Revīzijas palātas locekļi nesaņem Parlamenta apstiprinājumu;

N.  tā kā 2013. gada salīdzinošajā izvērtējumā ir pausts aicinājums saīsināt Revīzijas palātas iekšējās procedūras un precizēt tās funkcijas un pilnvaras attiecībā pret ārējām ieinteresētajām personām, kā arī uzsvērts, ka revidētās struktūras pārāk lielā mērā ietekmē Revīzijas palātas konstatējumus un revīzijas atzinumus;

O.  tā kā Parlaments koncentrējas galvenokārt uz priekšlikumiem, kuri neparedz nepieciešamību grozīt Līgumu;

P.  tā kā Padome, lai gan Līgumā šāda prasība nav minēta, ir vienmēr ņēmusi vērā ieteikumus, kurus sniedz komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 255. pantu, lai sniegtu atzinumu par kandidātu atbilstību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas ģenerāladvokātu pienākumiem,

Parlamenta redzējums attiecībā uz Eiropas Revīzijas palātu. Revīzijas palātas turpmākā nozīme

1.  uzskata, ka Eiropas Revīzijas palāta kā Savienības iestāžu ārējā revidente ne tikai var sniegt likumdevējiem deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecīgajā finanšu gadā, bet arī atrodas ļoti izdevīgā situācijā, lai sniegtu likumdevējam un budžeta lēmējinstitūcijai, jo īpaši Parlamenta Budžeta kontroles komitejai, vērtīgus atzinumus par Savienības politikas rezultātiem nolūkā uzlabot Savienības finansēto pasākumu lietderību un efektivitāti, apzināt apjomradītus ietaupījumus, kā arī dalībvalstu valsts līmeņa politikas plašāku ietekmi, un sniegt Parlamentam Komisijas veiktā dalībvalstu publisko finanšu novērtējuma ārēju izvērtējumu;

2.  uzskata, ka Revīzijas palātai būtu jāturpina ievērot neatkarības, integritātes, objektivitātes un profesionalitātes principus, vienlaikus ES iestāžu pārskatatbildības procesā veidojot ciešas darba attiecības ar tās partneriem, jo īpaši Eiropas Parlamentu, konkrētāk, tā Budžeta kontroles komiteju, kā arī ar specializētajām komitejām;

Tradicionālais DAS (deklarācijas par pārskatu ticamību) modelis

3.  norāda, ka Līguma nosacījumi (LESD 287. panta 1. punkta otrā daļa) Revīzijas palātai uzliek pienākumu sniegt Parlamentam un Padomei deklarāciju par pārskatu ticamību (DAS (5) ) attiecībā uz maksājumu likumību un pareizību pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi Savienības budžeta līdzekļu izmantošanas pareizību, likumību un rezultātus, un saskaņā ar Līgumu Eiropas Revīzijas palāta sniedz arī īpašos ziņojumus un atzinumus; norāda, ka liela daļa Revīzijas palātas cilvēkresursu tiek veltīti ikgadējo DAS sagatavošanai;

4.  uzskata, ka Revīzijas palātas neatkarība, integritāte, objektivitāte un profesionalitāte ir svarīga, lai nodrošinātu uzticēšanos Revīzijas palātai, kad tā palīdz Parlamentam un Padomei pārraudzīt un uzlabot ES finanšu pārvaldību, kā arī aizsargāt Savienības finansiālās intereses no plānošanas posmiem līdz kontu slēgšanai;

5.  pauž nožēlu, ka 18. gadu pēc kārtas Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultāti Revīzijas palātai neļāva sniegt pozitīvu deklarāciju par pārskatu ticamību (DAS ) attiecībā uz maksājumu likumību un pareizību; uzsver, ka kļūdu īpatsvars tikai daļēji sniedz visaptverošu pārskatu par Savienības politikas efektivitāti;

6.  atgādina, ka saskaņā ar LESD 287. pantu Revīzijas palāta sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību; norāda, ka viena atzinuma par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību vietā Revīzijas palāta 2012. gadā sagatavoja četrus atzinumus: vienu atzinumu par pārskatu ticamību un trīs atzinumus par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (vienu par ieņēmumiem, vienu par saistībām un vienu par maksājumiem); uzskata, ka šī izvēle par labu vairākiem dokumentiem apgrūtina Komisijas budžeta izpildes novērtēšanu;

7.  norāda, ka DAS ir daudzgadu izdevumu shēmas gada rādītājs un tas apgrūtina daudzgadu pasākumu cikliskuma un ietekmes noteikšanu, un tāpēc vadības un kontroles sistēmu kopējo ietekmi un efektivitāti izdevumu perioda beigās var novērtēt tikai daļēji; tāpēc uzskata, ka Revīzijas palātai vajadzētu varēt līdztekus ikgadējai DAS iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei starpposma pārskatu un kopsavilkuma ziņojumu par plānošanas perioda galīgo sniegumu;

8.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2009. gada Revīzijas palāta ievērojami centusies pilnveidot savus produktus un pakalpojumus, kā arī gada ziņojumu; tomēr uzskata, ka lielākas pūles būtu jāpieliek un vairāk līdzekļu jāizmanto, lai turpinātu uzlabot kvalitāti, galvenokārt saistībā ar Revīzijas palātas lietderības revīzijas darbu, kas sniedz informāciju par ES budžeta rezultātiem; uzskata, ka Revīzijas palātai vajadzētu pilnveidot DAS modeli, lai noteiktu, vai rezultāti ir sasniegti, un paskaidrotu, kā tie ir sasniegti, lai no tā var gūt secinājumus un piemērot tos citos kontekstos;

Revīzijas palātas jaunās dimensijas un izaicinājumi

9.  atzīst DAS sagatavošanas vēsturisko, konstruktīvo lomu, galveno uzmanību pievēršot likumībai un pareizībai kā noderīgiem labas finanšu prakses un vadības snieguma rādītājiem visos Savienības izdevumu līmeņos un apliecinot, ka ES līdzekļi izlietoti saskaņā ar lēmumiem, ko pieņēmis Parlaments kā likumdevējs un budžeta lēmējinstitūcija; tomēr uzsver, ka pašlaik un turpmāk Revīzijas palātai vairāk resursu būtu jāvelta tam, lai pārbaudītu, vai, izmantojot Komisijai uzticētos publiskos līdzekļus, ir panākts saimnieciskums, lietderība un efektivitāte; īpašo ziņojumu rezultātiem vajadzētu vedināt uz attiecīgām ES programmu izmaiņām;

10.  uzsver, ka Revīzijas palātas pilnvaras, kas noteiktas Līgumā, nodrošina pamatprincipus, saskaņā ar kuriem Revīzijas palāta pilda savu funkciju, darbojoties kā Savienības neatkarīgā ārējā revīzijas iestāde; norāda, ka pilnvaras paredz ievērojamu elastību, ļaujot Revīzijas palātai veikt savu uzdevumu ārpus ticamības deklarācijas jomas; atgādina, ka pilnvaras ļauj Revīzijas palātai sniegt tās lietderības revīziju rezultātus īpašos ziņojumos, kas ļauj radīt pievienoto vērtību, koncentrējoties uz augsta riska jomām un tās izpētot; turklāt norāda, ka šie ziņojumi Eiropas iedzīvotājiem sniedz informāciju par Savienības darbību un Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu daudzās nozarēs, tādējādi palīdzot tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem un padarīt to pārredzamāku un vieglāk saprotamu;

11.  atgādina, ka viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot Eiropas Savienības kontu revīziju un ES izdevumu lietderību un efektivitāti, ir balsojuma par budžeta izpildes apstiprināšanu noturēšana pirms tā gada 31. decembra, kas seko finanšu gadam, par kuru veikta revīzija; uzsver, ka tādā gadījumā Revīzijas palātai savs gada ziņojums būtu jāsniedz līdz 30. jūnijam;

12.  iesaka Eiropas Revīzijas palātai, neskarot tās neatkarību, sagatavot atzinumu, balstoties uz būtiskuma robežvērtību, nevis tikai uz pieļaujamo kļūdu īpatsvaru, jo tas vairāk atbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem;

13.  ierosina, ka Eiropas Parlamentam savā gada ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu īpašu sadaļu vajadzētu veltīt papildu pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā Revīzijas palātas dažādās lietderības revīzijās sniegtos ieteikumus, lai motivētu Komisiju un dalībvalstis īstenot šos ieteikumus; Parlamentam vajadzētu arī norādīt, kuriem būtiskiem papildu pasākumiem Revīzijas palāta savā gada ziņojumā varētu pievērst īpašu uzmanību, neskarot tās neatkarību;

14.  norāda, ka Revīzijas palāta ir uzņēmusies savu darba programmu plānot daudzgadu un gada plānu veidā; norāda, ka daudzgadu plāns ļauj definēt un atjaunināt Revīzijas palātas stratēģiju un gada plānā izklāstīti konkrētie uzdevumi, kas veicami attiecīgā gada laikā; atzinīgi vērtē to, ka katru gadu Revīzijas palāta iesniedz gada darba programmu Budžeta kontroles komitejai, uzskaitot prioritāros revīzijas uzdevumus un to īstenošanai piešķirtos resursus;

15.  uzskata, ka Revīzijas palātas, Parlamenta un Padomes kopīgās sanāksmes to pašreizējā formā sniedz vērtīgu informāciju par to, kā izstrādāt Revīzijas palātas gada darba programmu; uzsver, ka šāds strukturēts sagatavošanās dialogs ļoti palīdz nodrošināt efektīvu un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret iedzīvotājiem par ES mērķu sasniegšanai piešķirto publisko līdzekļu izmantojumu; uzsver, ka, neskatoties uz lielāku konsultatīvu sadarbību ar Parlamentu un Padomi, Revīzijas palātai būtu pašai jālemj par savu gada darba programmu neatkarīgi no politisko spēku vai valstu ietekmes;

16.  norāda, ka jautājumi, kas ir īpaši svarīgi ārējām ieinteresētajām personām, piemēram, Eiropas Parlamentam, un aicinājumi šajā sakarā veikt revīziju netiek ne apkopoti strukturētā veidā, ne arī pilnībā izskatīti kā prioritāri; uzskata, ka tas kaitē Revīzijas palātas revīziju rezultātu atbilstības un ietekmes nodrošināšanai; turklāt norāda, ka Revīzijas palātas pievienotā vērtība ir tieši saistīta ar to, kā tās darbu pārskatatbildības procesā izmanto Parlaments un citas ieinteresētās personas; tāpēc aicina Revīzijas palātu savā gada darba programmā ņemt vērā likumdevēju politiskās prioritātes un jautājumus, kuri ir īpaši svarīgi ES iedzīvotājiem un par kuriem informējusi Parlamenta Budžeta kontroles komiteja, kas darbojas kā starpnieks, aizstāvot ES iedzīvotāju intereses;

Sadarbība ar valstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI)

17.  gaida, ka tiks veidota ciešāka Eiropas Revīzijas palātas un dalībvalstu ARI sadarbība, kas sniegs konkrētus rezultātus attiecībā uz Revīzijas palātas gada darba apjoma savstarpēju sadali; turklāt gaida, ka tiks veikti konkrēti metodoloģiski pasākumi un tiks panāktas vienošanās par revīziju veikšanas grafikiem; gaida, ka Komisija, pamatojoties uz juridisku pētījumu, izteiks priekšlikumus par dalībvalstu ARI revīzijas darba integrēšanu Revīzijas palātas dalītas pārvaldības revīzijās attiecīgajās dalībvalstīs;

18.  uzsver, ka Revīzijas palātai vajadzētu būt pirmajai, kas nosaka darba metodi, saskaņā ar kuru valstu ARI un Revīzijas palāta uzlabo savu resursu saskaņošanu, lai novērtētu ES budžeta izdevumus un izpildi, izvairoties no divkārša kontroles darba, daloties ar kontroles informāciju, apzinot riska jomas, kopīgi veicot revīzijas vai arī Eiropas Revīzijas palātas revīziju veikšanā ciešāk iesaistot ARI, tādējādi nodrošinot kopīgu darba metožu izstrādi un lielāku efektivitāti katrā kontroles līmenī; norāda, ka revīzijas un kontroles datu un paraugprakses koplietošana Revīzijas palātā un ARI ir svarīga, lai mērķtiecīgāk izmantotu revīzijas un kontroles centienus; norāda, ka pastāv pārāk daudz kontroles līmeņu un ka šī pārklāšanās ir jānovērš, lai samazinātu slogu pārvaldes iestādēm un saņēmējiem;

19.  tādēļ prasa saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu īstenot ciešāku sadarbību starp valstu revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu saistībā ar dalītas pārvaldības mehānismu revīziju;

20.  ierosina izpētīt iespēju dalībvalstu revīzijas iestādēm, rīkojoties neatkarīgu ārējo revidentu statusā un pienācīgi ievērojot starptautiskos revīzijas standartus, izsniegt valsts revīzijas apliecinājumus par Savienības līdzekļu pārvaldību, kuri tiktu iesniegti dalībvalstu valdībām un sagatavoti budžeta izpildes apstiprināšanas procesā saskaņā ar atbilstīgu iestāžu procedūru, kas vēl ir jāievieš;

21.  uzsver, cik svarīgi ARI veikto kontroles darbību plānošanā iekļaut Eiropas programmas, īpašu uzmanību veltot dalītai pārvaldībai un valstu parlamentiem uzņemoties būtisku lomu šajā kontekstā, jo tie var prasīt savām attiecīgajām ARI veikt Eiropas fondu līdzekļu un programmu revīziju; norāda, ka, institucionalizējot un reglamentējot šo kontroli, tās rezultātus valsts parlamentam varētu paziņot reizi gadā;

Revīzijas palātas jaunā darbības vide

22.  norāda, ka noteikumi, kuri aptver galvenās izdevumu jomas laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, ir būtiski mainījuši finanšu shēmu un tiesisko regulējumu, kas nosaka ES budžeta izpildi; norāda, ka šīs reformas nozīmē būtiskas pārmaiņas, kas mainīs finanšu pārvaldības riska vidi, vienkāršojot finansēšanas noteikumus, paaugstinot nosacījumus un piesaistot ES budžetu; tāpēc uzstāj, lai Revīzijas palāta vairāk uzmanības pievērstu rezultātiem, nodrošinot pienācīgu ziņošanu par šādu jaunu instrumentu riskiem un izmantojumu;

23.  iesaka Revīzijas palātai saskaņot savu daudzgadu darba programmu ar daudzgadu finanšu shēmu un iekļaut tajā starpposma pārskatīšanu, kā arī visaptverošu pārskatu par Komisijas veikto kontu slēgšanu saistībā ar attiecīgo daudzgadu finanšu shēmu;

24.  norāda, ka lietderības revīzijās nereti trūkst skaidras analīzes par revīzijā konstatēto problēmu cēloņiem; turklāt norāda, ka nav sistēmas, kas nodrošinātu, ka revidentiem, kuri norīkoti veikt konkrētu revīziju, ir tehniskās zināšanas un metodoloģiskās prasmes, kas vajadzīgas, lai attiecīgo revīziju veiktu, nevienu revīzijas jautājumu lieki neizskatot no pašiem pamatiem; uzskata, ka šāda situācija samazina Revīzijas palātas lietderības revīziju konstatējumu efektivitāti un noderīgumu;

25.  gaida, ka Revīzijas palāta nodrošinās pilnīgu pārredzamību attiecībā uz laiku, kas nepieciešams tās produktu sagatavošanai, un aicina Revīzijas palātu katrā attiecīgajā lietderības revīzijā publicēt grafiku un attiecīgās revīzijas sagatavošanas dažādos posmus, t. i., laiku, kāds bijis nepieciešams, lai pabeigtu visus dažādos revīzijas sagatavošanas posmus, kuri patlaban ir šādi:

   priekšizpēte;
   jautājuma analīze;
   revīzijas plānošanas raksts;
   paziņojums(-i) par sākotnējiem konstatējumiem;
   secinājumi;
   ziņojuma projekts;
   pretrunu procedūra;

26.  norāda, ka Revīzijas palātas lietderības revīzijas, tostarp priekšizpētes, veikšanai ir vajadzīgi divi gadi un ka tāpēc vairākos gadījumos revīzijas konstatējumi bija novecojuši un liedza veikt atbilstīgus pasākumus; gaida, ka Revīzijas palāta optimizēs lietderības revīziju sagatavošanas procesu un atteiksies no liekiem procesuāliem pasākumiem;

27.  pauž vēlmi, lai Revīzijas palāta turpmāk ne tikai publicētu Komisijas komentārus par konstatējumiem, secinājumiem un ieteikumiem, bet attiecīgā gadījumā arī sniegtu skaidru galīgo atbildi;

28.  uzskata, ka Revīzijas palātai būtu regulāri jāziņo Parlamenta Budžeta kontroles komitejai statistikas dati par tās locekļu klātbūtni tās galvenajā birojā Luksemburgā; gaida, ka Revīzijas palāta šajā saistībā pret Parlamentu būs pilnīgi atklāta; vēlas no Komisijas saņemt analīzi par iespēju daļu no Revīzijas palātas locekļu atalgojuma aizstāt ar dienasnaudu;

29.  uzsver, ka, lai gan Revīzijas palātai jābūt taisnīgai un attiecīgajā ziņojumā jāatsaucas uz revidētās struktūras argumentiem, Revīzijas palātai nav obligāti jāpanāk vienprātība ar revidēto struktūru;

30.  norāda, ka dažos gadījumos īpašajos ziņojumos apskatīto jautājumu apspriešana Parlamentā jau bija noslēgusies un tāpēc nebija iespējams efektīvi izmantot Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultātus; turklāt norāda, ka dažos gadījumos Revīzijas palātas ziņojuma iesniegšanas brīdī Komisija jau bija īstenojusi Revīzijas palātas galvenos ieteikumus; gaida, ka Revīzijas palāta revīziju veikšanas procesā ņems vērā visus ārējos laika ierobežojumus un norises;

31.  gaida, ka Revīzijas palāta savos ziņojumos skaidri norādīs dalībvalstu iestāžu trūkumus un paraugprakses, tās sistemātiski atklājot;

32.  pauž pārliecību, ka, veicot rūpīgu Revīzijas palātas locekļu resursu vajadzību analīzi, varētu panākt apjomradītus ietaupījumus; gaida, ka Revīzijas palāta izpētīs šādu ietaupījumu iespējas, cita starpā arī attiecībā uz kopīgu šoferu pakalpojumu nodrošināšanu tās locekļiem, kā arī uz kopīgiem kabinetiem un personālu;

33.  pauž nožēlu par to, ka starpvaldību rīcība ārpus ES līguma darbības jomas, piemēram, rīcība, kas izmantota, lai izveidotu Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM), arī rada nopietnas problēmas publiskajai pārskatatbildībai un revīzijai, vienlaikus mazinot Revīzijas palātas būtisko lomu;

34.  pauž nožēlu par to, ka EFSI gadījumā līdz šim nav veikti nekādi pasākumi neatkarīgas publiskas ārējās kontroles nodrošināšanai, un pauž nožēlu, ka, lai gan Revīzijas palāta ir nominējusi ESM revīzijas padomes pastāvīgo locekli, padomes gada revīzijas ziņojums nebūs pieejams ne Parlamentam, ne sabiedrībai; aicina Revīzijas palātu regulāri iesniegt Parlamentam šīs padomes gada revīzijas ziņojumu un visu citu vajadzīgo informāciju par Revīzijas palātas darbību šajā saistībā, lai Parlaments varētu pārbaudīt Revīzijas palātas darbu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā;

Revīzijas palātas struktūras pārveide

35.  norāda, ka Revīzijas palātas sastāvs un iecelšanas procedūra ir noteikta LESD 285. un 286. pantā; tomēr uzsver, ka Līgums jāgroza, nosakot, ka Padome un Parlaments atrodas vienlīdzīgā situācijā, ieceļot Revīzijas palātas locekļus, lai nodrošinātu demokrātisko leģitimitāti, pārredzamību un Revīzijas palātas locekļu pilnīgu neatkarību;

36.  pauž nožēlu par to, ka dažas amatā iecelšanas procedūras ir radījušas konfliktu starp Parlamentu un Padomi par kandidātiem, lai gan Līgumā šāda konflikta rašanās nav paredzēta; uzsver, ka izvirzīto kandidātu pārbaudīšana saskaņā ar Līgumu ir Parlamenta pienākums; uzskata, ka Padomei, ievērojot Eiropas iestāžu labas sadarbības principu, būtu jāņem vērā lēmumi, ko Parlaments pieņēmis pēc uzklausīšanas;

37.  aicina nākamajā ES līguma pārskatīšanas reizē paredzēt, ka Eiropas Parlaments ir atbildīgs par Padomes izvirzīto Eiropas Revīzijas palātas locekļu atlasi; uzskata, ka šāda procedūra sekmētu Eiropas Revīzijas palātas locekļu neatkarību attiecībā pret dalībvalstīm;

38.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2010. gadā pieņēma jaunu reglamentu, kas tai ļāva saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu pilnveidot savu lēmumu pieņemšanas procesu tā, ka revīzijas ziņojumus un atzinumus tagad pieņem 5 vai 6 locekļu apakšpalātas, nevis visa 28 locekļu kolēģija;

39.  uzskata, ka pašreizējais ģeogrāfiskās pārstāvības noteikums par augsta līmeņa vadību, saskaņā ar kuru no katras dalībvalsts var būt viens loceklis, ir zaudējis savu sākotnējo derīgumu un ticamību un ka to varētu aizstāt ar vieglu pārvaldības struktūru, kas pielāgota plašākām pārskatatbildības pilnvarām, ar atbilstošiem noteikumiem, kuri garantētu, ka visas Revīzijas palātas darbības tiek veiktas neatkarīgi;

40.  tāpēc ierosina, ka Revīzijas palātā vajadzētu būt tādam pašam locekļu skaitam kā Komisijā; locekļiem vajadzētu būt vismaz profesionālai revīzijas un vadības pieredzei; Revīzijas palātas locekļiem vajadzētu būt īpaši kvalificētiem savu pienākumu veikšanai, un viņu neatkarībai jābūt neapšaubāmai;

41.  ierosina pārskatīt Revīzijas palātas locekļu atalgojuma metodi un resursus, kas tieši un personīgi piešķirti katram loceklim, lai tie atbilstu valstu un starptautiskajai praksei līdzīgu funkciju jomā un ļautu Revīzijas palātas locekļiem neatkarīgi veikt savus pienākumus;

II.Procedūra Revīzijas palātas locekļu iecelšanai — apspriešanās ar Eiropas Parlamentu

42.  pieņem šādus principus, atlases kritērijus un procedūras, lai sniegtu savu atzinumu par Revīzijas palātas locekļu kandidātiem:

   a) Parlamentam jādod pietiekams laiks kandidātu izvērtēšanai, lai tos varētu uzklausīt Budžeta kontroles komiteja un lai komiteja varētu balsot sanāksmē pēc uzklausīšanas;
   b) pieņemot lēmumu, kurā neievēro politiskus kritērijus, Budžeta kontroles komiteja un plenārsēdes dalībnieki balso aizklāti;
   c) Budžeta kontroles komitejā uzklausīšana ir publiska, un diskusijas pārraida video formātā;
   d) Parlaments pieņem savus lēmumus uz balsu vairākuma pamata, balsojot plenārsēdē, un Padomei ir jāievēro tā atzinums; kandidāti balsojuma laikā ir klāt, un negatīva balsojuma gadījumā EP priekšsēdētājs viņiem jautā, vai viņi atsauks savu kandidatūru;

43.  uzskata, ka Eiropas Revīzijas palātas locekļu amatā iecelšanas kritēriji būtu jāprecizē sīkāk saskaņā ar LESD 286. pantu, un uzsver, ka Parlamenta novērtējums tiks veikts galvenokārt atbilstoši šādiem kritērijiem:

   a) augsta līmeņa profesionālā pieredze, kas gūta publisko finanšu, revīzijas un vadības jomā, kā arī pamatīgas zināšanas par Eiropas iestāžu pārvaldību;
   b) revīzijas labas veikšanas apliecinājumi, kā arī apliecinājums par ļoti labām vismaz vienas Eiropas Savienības iestāžu darba valodas zināšanām;
   c) nepieciešamības gadījumā apliecinājums par pretendentu iepriekšēju atbrīvošanu no agrāk veiktajiem vadības pienākumiem;
   d) kandidāti līdz ar iecelšanas dienu nedrīkst ieņemt nekādu vēlētu amatu vai pildīt pienākumus kādā politiskajā partijā;
   e) atzinums, ka kandidāts ievēro augstus integritātes un morāles standartus;
   f) ņemot vērā veicamā darba specifiku, vērā tiks ņemts arī kandidātu vecums, tādējādi tiks uzskatīts par pieņemamu, piemēram, noteikt, ka locekļi amatā iecelšanas brīdī nedrīkst būt vecāki par 67 gadiem;
   g) locekļi nestrādā ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem;
   h) visbeidzot, Parlaments ļoti nopietni attiecas pret dzimumu līdzsvaru Revīzijas palātas locekļu vidū;

44.  aicina Padomi apņemties:

   a) piedāvāt Parlamentam vismaz divus kandidātus no katras dalībvalsts — vienu sievieti un vienu vīrieti;
   b) izstrādāt savus priekšlikumus tā, lai pilnībā atbilstu kritērijiem, kas noteikti Parlamenta rezolūcijās, ar nosacījumu, ka Parlaments no savas puses nodrošinās, ka tas stingri ievēro šos kritērijus;
   c) iesniegt attiecīgo informāciju par karjeras attīstību, norādot kandidātu vārdus, un visu informāciju un atzinumus, kas tai ir sniegta laikā, kad notiek dalībvalstu iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūras;
   d) sniegt par izvirzītajiem kandidātiem jebkādu informāciju, ko tā saņēmusi no dalībvalstīm, jo, ja tā neizpaustu informāciju, Parlamentam būtu jāveic pašam sava šīs informācijas noskaidrošana, tādējādi radot neizbēgamu iecelšanas procedūras aizkavēšanos;
   e) vērsties attiecīgajās to dalībvalstu iestādēs, kas tiks aicinātas izvirzīt Revīzijas palātas locekļu kandidātus, un īpaši informējot tās par Parlamenta noteiktajiem kritērijiem un procedūrām;
   f) izvairīties atsaukt un izvirzīt jaunus kandidātus, ņemot vērā jaunus dalībvalstu priekšlikumus, kuru pamatā ir vienīgi politiski kritēriji;
   g) ja rodas šāds gadījums, ievērot Parlamenta nelabvēlīgo atzinumu par situāciju un izvirzīt jaunu(-s) kandidātu(-s);

45.  attiecībā uz procedūrām Budžeta kontroles komitejā un plenārsēdē nosaka, ka:

   a) katru ieteikumu par katru kandidātu iesniedz ziņojuma veidā, ko pieņem, pamatojoties uz balsu vairākumu, un ziņojumā tikai norāda kandidātu;
   b) ziņojumā ietilpst:
   i) norādes, kurās apkopoti apstākļi saistībā ar vēršanos Parlamentā;
   ii) apsvērumi, kuros izklāstīta kompetentās komitejas procedūra;
   iii) normatīvais teksts, kurā ietverts vienīgi
   labvēlīgs atzinums vai
   nelabvēlīgs atzinums;
   c) par norādēm un apsvērumiem nebalso;
   d) ziņojumam pievieno dzīves aprakstu un atbildes uz anketas jautājumiem;
   e) Budžeta kontroles komiteja un plenārsēde balso par attiecīgā kandidāta iecelšanu;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Revīzijas palātai, kā arī informēšanas nolūkā pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu parlamentiem un revīzijas iestādēm.

(1) OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp.
(2) OV C 337, 21.12.1992., 51. lpp.
(3) OV C 43, 20.2.1995., 75. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0319.
(5) Franču valodas termina „déclaration d'assurance” saīsinājums.

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 30. maijaJuridisks paziņojums