EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(2),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Lai veicinātu ekonomikas atlabšanu Savienībā, ir svarīgi, lai banku pakalpojumu iekšējais tirgus būtu labāk integrēts. Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze ir parādījusi, ka iekšējā tirgus darbība šajā jomā ir apdraudēta un pieaug finanšu sadrumstalotības risks. Starpbanku tirgi ir kļuvuši mazāk likvīdi, un banku pārrobežu darbības samazinās, jo ir bažas par kaitīgas ietekmes izplatību, uzticēšanās trūkums citu valstu banku sistēmām un dalībvalstu spējai atbalstīt bankas. Šie apstākļi ir patiešām satraucoši, ņemot vērā to, ka iekšējā tirgū banku iestādēm ir iespējams izmantot Eiropas pasi un to lielākā daļa darbojas vairākās dalībvalstīs.

(2)  Atšķirības dažādu dalībvalstu valsts noregulējuma noteikumos un attiecīgajā administratīvajā praksē un vienota lēmumu pieņemšanas procesa trūkums Savienības līmenī attiecībā uz pārrobežu banku noregulējumu vairo šo uzticēšanās trūkumu un tirgu nestabilitāti, jo bankas maksātnespējas rezultātā tās nenodrošina noteiktību un paredzamību. Noregulējuma lēmumi, kas ir pieņemti valsts līmenī un pastāvot atšķirīgam tiesiskajam regulējumam, var radīt konkurences kropļojumus un galu galā apdraudēt iekšējo tirgu.

(3)  Jo īpaši atšķirīgā prakse dalībvalstīs attieksmē pret noregulējamo banku kreditoriem un tādu banku glābšanā, kas kļūst maksātnespējīgas, ietekmē uztverto kredītrisku, finanšu stabilitāti un to banku maksātspēju. Tas apdraud sabiedrības uzticēšanos banku nozarei un rada šķēršļus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai iekšējā tirgū, jo, ja nepastāvētu šādas atšķirības dalībvalstu praksē, finansēšanas izmaksas būtu zemākas.

(4)  Atšķirības dažādu dalībvalstu valsts noregulējuma noteikumos un attiecīgajā administratīvajā praksē var būt iemesls tam, kādēļ bankām un klientiem jāsedz lielākas aizņēmumu izmaksas tikai to uzņēmējdarbības vietas dēļ un neatkarīgi no to patiesās kredītspējas. Turklāt banku klienti neatkarīgi no pašu kredītspējas dažās dalībvalstīs saskaras ar augstākām aizņēmuma likmēm nekā banku klienti citās dalībvalstīs.

(4a)  Atsevišķu dalībvalstu nespēja nodrošināt labi funkcionējošas iestādes banku noregulējuma jomā pēdējo gadu laikā ir palielinājusi banku krīzes radītos zaudējumus.

(4b)  Valsts iestādēm pirms noregulējuma procesa sākšanas var būt vēlme glābt bankas, izmantojot publiskā sektora līdzekļus, tādēļ vienotam Eiropas noregulējuma mehānismam ir būtiska nozīme, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un neitrālāku pieeju, lemjot par to, vai būtu jāsāk bankas noregulējums.

(5)  Tik ilgi, kamēr noregulējuma noteikumi, prakse un pieejas sloga sadalījumam tiks izstrādāti valsts līmenī un finanšu resursi, kas nepieciešami noregulējuma finansēšanai, tiks iegūti un tērēti valsts līmenī, iekšējais tirgus būs sadrumstalots. Turklāt valsts uzraudzības iestādēm ir spēcīgi stimuli samazināt iespējamo banku krīzes ietekmi uz valsts ekonomiku, veicot vienpusēju rīcību, lai aizsargātu banku operācijas, piemēram, ierobežojot pārvedumus un aizdevumus grupas ietvaros vai nosakot augstākas likviditātes un kapitāla prasības to jurisdikcijā esošiem meitasuzņēmumiem, kuru mātesuzņēmumi, iespējams, kļūst maksātnespējīgi. Katras valsts īpatnības, kā arī strīdīgie piederības un uzņēmējas valsts jautājumi ievērojami kaitē pārrobežu noregulējuma procesu efektivitātei. Tas ierobežo banku pārrobežu darbību un līdz ar to rada šķēršļus pamatbrīvību izmantošanai, kā arī kropļo konkurenci iekšējā tirgū.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai [ ](5) ir izšķiroša nozīme valsts banku noregulējuma noteikumu saskaņošanā, un tajā paredzēta noregulējuma iestāžu sadarbība, risinot pārrobežu banku maksātnespējas problēmas. Tomēr Direktīvā [ ] paredzētā saskaņošana nav pilnīga, un lēmumu pieņemšanas process nav centralizēts. Direktīva [ ] būtībā nosaka kopīgus noregulējuma instrumentus un pilnvaras, kas ir pieejamas katras dalībvalsts iestādēm, bet dod tām zināmu rīcības brīvību instrumentu piemērošanā un valsts finansēšanas mehānismu izmantošanā, lai atbalstītu noregulējuma procedūras. Neraugoties uz reglamentācijas un starpniecības uzdevumiem, kas Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei jeb EBI) noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1093/2010(6), Direktīva [ ] pilnībā nenovērš to, ka dalībvalstis pieņem individuālus un iespējami nekonsekventus lēmumus attiecībā uz pārrobežu grupu noregulējumu, kuri var ietekmēt noregulējuma vispārējās izmaksas. Turklāt, tā kā tajā ir paredzēti valsts finansēšanas mehānismi, tā pietiekamā mērā nesamazina banku atkarību no atbalsta, ko sniedz no valsts budžeta, un pilnībā nenovērš dalībvalstu atšķirīgās pieejas finansēšanas mehānismu izmantošanā.

(7)  Efektīvu vienotu noregulējuma lēmumu nodrošināšana bankām, kas kļūst maksātnespējīgas Savienībā, tai skaitā par Savienības līmenī iegūta finansējuma izmantošanu, ir svarīga iekšējā tirgus pilnveidošanai finanšu pakalpojumu jomā. Iekšējā tirgū banku maksātnespēja vienā dalībvalstī var ietekmēt visas Savienības finanšu tirgu stabilitāti. Nodrošināt efektīvus un vienādus noregulējuma nosacījumus un finansēšanu ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs ir ne vien to dalībvalstu interesēs, kurās bankas darbojas, bet visu dalībvalstu interesēs kopumā, jo tas saglabās konkurenci un uzlabos iekšējā tirgus darbību. Banku sistēmas iekšējā tirgū ir savstarpēji cieši saistītas, banku grupas ir starptautiskas, un bankām ir liels ārvalstu aktīvu procents. Ja netiktu ieviests vienots noregulējuma mehānisms, banku krīzei dalībvalstīs, kuras piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), būtu spēcīgāka negatīva sistēmiska ietekme arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm. Vienota noregulējuma mehānisma (VNM) izveide palielinās iesaistīto dalībvalstu banku stabilitāti un novērsīs krīzes negatīvo ietekmi uz neiesaistītajām dalībvalstīm, tādējādi atvieglojot iekšējā tirgus darbību kopumā. Iesaistītajās un neiesaistītajās dalībvalstīs reģistrēto iestāžu sadarbības mehānismam jābūt skaidri noteiktam, un ir svarīgi nodrošināt, lai neiesaistītās dalībvalstis netiktu diskriminētas.

(7a)  Lai atjaunotu uzticēšanos banku sektoram, Eiropas Centrālā banka (ECB) veiks visu tiešā veidā uzraudzītu banku bilances vispusīgu novērtējumu. Attiecībā uz iesaistīto dalībvalstu bankām, kuras nav tiešā ESB uzraudzībā, kompetentajām iestādēm sadarbībā ar ECB būtu jāveic līdzvērtīgs bilances novērtējums, kas ir samērīgs ar bankas lielumu un uzņēmējdarbības modeli. Tas veicinātu uzticamības atjaunošanu, kā arī nodrošinātu to, ka visas bankas tiks pārbaudītas.

(7b)  Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū kopumā, visu banku sanācijas un noregulējuma sistēmu darbība Savienība būtu jāreglamentē ar Banku sanācijas un noregulējuma Direktīvu [BRRD] un saskaņā ar to pieņemtajiem deleģētajiem aktiem. Veicot savus uzdevumus, kas noteikti šajā regulā, Komisijai un Valdei būtu jārīkojas saskaņā ar minētās direktīvas un minēto deleģēto aktu prasībām. Ar minēto direktīvu vajadzētu reglamentēt sanācijas un noregulējuma plānošanu, agrīno intervenci, noregulējuma nosacījumus un principus, kā arī noregulējuma instrumentu izmantošanu VNM ietvaros. Šīs regulas galvenais mērķis ir aptvert vajadzīgos aspektus, kas nodrošinātu, ka VNM izmanto minēto direktīvu un tā rīcībā būtu vajadzīgais atbilstošais finansējums. Komisijai un Valdei būtu arī jāievēro visi attiecīgie Savienības tiesību akti, tostarp saistošie regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti, kurus izstrādājusi EBI un pieņēmusi Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 15. pantu. Valdei būtu arī jāievēro EBI pamatnostādnes un ieteikumi saistībā ar Direktīvu [BRRD] atbilstoši minētās regulas 16. pantam un attiecīgā gadījumā atbilstoši EBI lēmumiem, kas pieņemti saistošās starpniecības laikā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu.

(8)  Pēc VUM izveides ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013(7) gadījumos, kad ECB centrāli uzrauga bankas iesaistītajās dalībvalstīs, pastāv neatbilstība starp šādu banku uzraudzību, ko veic Savienība, un šādām bankām piemērojamu valsts režīmu noregulējuma procedūrās saskaņā ar Direktīvu [BRRD].

(8a)  Regulā (ES) Nr. 1024/2013 paredzēta iespēja dalībvalstīm, kuras nav eurozonā, bet piedalās VUM, pārtraukt ciešo sadarbību ar VUM. Tādējādi var rasties situācija, ka dalībvalsts izlemj nepiedalīties VUM, bet tās teritorijā darbojas iestāde, kas gūst labumu no noregulējuma finansēšanas, izmantojot VNM fondu. Pārskatot šo regulu, tajā var iekļaut noteikumus, kas nepieļauj šādu situāciju.

(9)  Lai arī bankas dalībvalstīs, kuras nepiedalās VUM, valsts līmenī gūst labumu no saskaņotiem uzraudzības, noregulējuma un finansiālā atbalsta pasākumiem, bankām dalībvalstīs, kuras piedalās VUM, piemēro Savienības uzraudzības pasākumus un valsts pasākumus noregulējuma un finanšu atbalsta jomā. Šī neatbilstība rada nelabvēlīgus konkurences apstākļus bankām VUM iesaistītajās dalībvalstīs salīdzinājumā ar bankām pārējās dalībvalstīs. Tā kā uzraudzība un noregulējums VUM ietvaros notiek divos atšķirīgos līmeņos, var sagaidīt, ka intervence bankās un noregulējums tajās dalībvalstīs, kuras piedalās VUM, nenoritēs tikpat ātri, konsekventi un efektīvi kā bankās tajās dalībvalstīs, kuras nepiedalās VUM. Tas negatīvi ietekmē šo banku finansējuma izmaksas un rada nelabvēlīgus konkurences apstākļus, kaitējot tām dalībvalstīm, kurās šādas bankas darbojas, un vispārējai iekšējā tirgus darbībai. Līdz ar to ir svarīgi izveidot centralizētu noregulējuma mehānismu visām bankām, kuras darbojas VUM iesaistītajās dalībvalstīs, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(10)  Noregulējuma pienākumu sadale starp valsts un Savienības līmeni būtu jāsaskaņo ar uzraudzības pienākumu sadali starp minētajiem līmeņiem. Kamēr uzraudzība dalībvalstī tiek saglabāta valsts līmenī, tikmēr attiecīgajai dalībvalstij būtu jāuzņemas atbildība par bankas maksātnespējas finansiālajām sekām. Līdz ar to vienotais noregulējuma mehānisms būtu jāpiemēro vienīgi tām bankām un finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuras piedalās VUM, un uz kurām attiecas ECB uzraudzība VUM ietvaros. Bankām, kuras veic uzņēmējdarbību VUM neiesaistītajās dalībvalstīs, nebūtu jāpiemēro vienotais noregulējuma mehānisms. Ja šādām dalībvalstīm sāktu piemērot vienoto noregulējuma mehānismu, tas tām radītu nepareizus stimulus. Proti, uzraudzības iestādes minētajās dalībvalstīs varētu kļūt piekāpīgākas attiecībā pret savā jurisdikcijā esošajām bankām, jo tām nebūtu jāuzņemas viss finanšu risks to maksātnespējas gadījumā. Tādēļ, lai nodrošinātu paralēlismu ar VUM, vienotais noregulējuma mehānisms būtu jāpiemēro VUM iesaistītajās dalībvalstīs. Dalībvalstīm pievienojoties VUM, tām automātiski būtu jāpiemēro arī vienotais noregulējuma mehānisms. Visbeidzot, sagaidāms, ka vienotais noregulējuma mehānisms tiks attiecināts uz visu iekšējo tirgu.

(11)  Vienots banku noregulējuma fonds (turpmāk „Fonds”) ir svarīgs elements, bez kura vienots noregulējuma mehānisms nevarētu pienācīgi darboties. Valsts finansējuma atšķirīgās sistēmas traucētu piemērot vienādus banku noregulējuma noteikumus iekšējā tirgū. Ja noregulējuma finansēšanu atstās valstu ziņā, valstu un banku sektora ciešā saikne netiks likvidēta un investori arī turpmāk varēs noteikt aizņēmumu nosacījumus pēc uzņēmējdarbības vietas, nevis to kredītspējas. Paliks arī pašreiz novērojamā lielā finanšu tirgus sadrumstalotība. Fondam būtu jāpalīdz nodrošināt vienādu administratīvo praksi noregulējuma finansēšanā un novērst to, ka atšķirīga valstu prakse rada šķēršļus pamatbrīvību izmantošanai vai kropļo konkurenci iekšējā tirgū. Fonds būtu jāfinansē tieši no bankām, un tajā būtu jāiepludina līdzekļi Savienības mērogā, lai noregulējuma resursus varētu objektīvi sadalīt dalībvalstīm, tādējādi palielinot finanšu stabilitāti un ierobežojot saikni starp priekšstatu par atsevišķu dalībvalstu finansiālo stāvokli un to banku un uzņēmumu finansēšanas izmaksām, kuras darbojas šajās dalībvalstīs. Lai vēl vairāk vājinātu minēto saikni, būtu jāaizliedz saistībā ar VNM pieņemt lēmumus, kas tieši skar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

(12)  Tādēļ ir nepieciešams noteikt pasākumus, lai izveidotu vienotu noregulējuma mehānismu visām vienotajā uzraudzības mehānismā iesaistītajām dalībvalstīm ar mērķi atvieglot iekšējā tirgus pienācīgu un stabilu darbību.

(13)  To, ka viena Savienības noregulējuma iestāde iesaistītajās dalībvalstīs centralizēti piemēro Direktīvā [BRRD] izklāstītos vienotos banku noregulējuma noteikumus, var nodrošināt tikai tad, ja noteikumi, kas reglamentē vienota noregulējuma mehānisma izveidi un darbību, būs tieši piemērojami dalībvalstīs, lai novērstu to atšķirīgu interpretāciju katrā dalībvalstī. Lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu saskaņotu piemērošanu, Valdei kopā ar Komisiju būtu jāpieņem noregulējuma rokasgrāmata, kurā ir skaidri izklāstītas un sīki izstrādātas norādes par Direktīvā [BRRD] noteiktā noregulējuma instrumentu izmantošanu. Tam būtu jāsniedz priekšrocības iekšējam tirgum kopumā, jo tas veicinās taisnīgu konkurenci un šķēršļu novēršanu pamatbrīvību īstenošanā ne tikai iesaistītajās dalībvalstīs, bet arī visā iekšējā tirgū.

(14)  Atspoguļojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 darbības jomu, vienotajam noregulējuma mehānismam būtu jāattiecas uz visām kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Tomēr vienotā noregulējuma mehānisma ietvaros būtu jāparedz iespēja veikt jebkuras iesaistītās dalībvalsts kredītiestādes tiešu noregulējumu, lai novērstu asimetriju iekšējā tirgū attiecībā pret iestādēm, kas kļūst maksātnespējīgas, un kreditoriem noregulējuma procesā. Ciktāl mātesuzņēmumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības un finanšu iestādes ir ietvertas ECB konsolidētajā uzraudzībā, tiktāl tās būtu jāietver vienotā noregulējuma mehānisma darbības jomā. Lai arī ECB minētās iestādes neuzraudzīs individuāli, tā būs vienīgā uzraudzības iestāde, kurai būs globāla izpratne par risku, kuram ir pakļauta grupa un, netieši, arī tās atsevišķi dalībnieki. No vienotā noregulējuma mehānisma darbības jomas izslēdzot vienības, kas ietilpst ECB konsolidētās uzraudzības jomā, nebūtu iespējams plānot banku grupu noregulējumu un pieņemt grupu noregulējuma stratēģiju, un līdz ar to pieņemtie noregulējuma lēmumi būtu mazāk efektīvi.

(15)  Vienotajā noregulējuma mehānismā lēmumi būtu jāpieņem visatbilstošākajā līmenī. Valdei, jo īpaši tās izpildsesijas laikā, vajadzētu būt pilnvarotai sagatavot un pieņemt pēc iespējas visus lēmumus par noregulējuma procedūru, ņemot vērā Komisijas nozīmi, kas paredzēta LESD, jo īpaši tā 114. un 107. pantā.

(15a)  Komisijai, pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, būtu jārīkojas pilnīgi neatkarīgi no citiem uzdevumiem un stingri jāievēro šajā regulā un Direktīvā [BRRD] norādītie mērķi un principi. Uzdevumu nošķiršana būtu jānodrošina, izmantojot nošķirtu organizatorisko struktūru.

(16)  ECB, kas ir uzraudzības iestāde VUM ietvaros, ir vislabākajā pozīcijā, lai novērtētu, vai kredītiestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un vai ir pamats uzskatīt, ka jebkāda privāta sektora vai uzraudzības darbība novērstu tās maksātnespēju pieņemamā laikposmā. Valdei izpildsesijas laikā pēc ECB paziņojuma saņemšanas un pēc noregulējuma nosacījumu izvērtēšanas būtu jāsniedz lēmuma projekts Komisijai ▌par iestādes noregulējuma veikšanu.Šajā lēmuma projektā būtu jāiekļauj ieteikumi par skaidri un detalizēti formulētu noregulējuma instrumentu sistēmu ▌un attiecīgā gadījumā par fonda izmantošanu. Šajā sistēmā Valdei izpildsesijā būtu jālemj par noregulējuma shēmu un jāsniedz norādes valsts noregulējuma iestādēm par noregulējuma instrumentiem un pilnvarām, kas jāīsteno valsts līmenī. Neskarot Valdes lēmumu pieņemšanasprocedūras, Valdes locekļiem būtu jācenšas panākt vienprātību, pieņemot lēmumus.

(17)  Valde būtu jāpilnvaro pieņemt lēmumus, jo īpaši saistībā ar noregulējuma plānošanu, noregulējamības novērtēšanu, noregulējamības šķēršļu novēršanu un noregulējuma darbības sagatavošanu. Valsts noregulējuma iestādēm būtu jāpalīdz Valdei plānot noregulējumu un sagatavot noregulējuma lēmumus. Tā kā noregulējuma pilnvaru izmantošana ietver valsts tiesību aktu piemērošanu, valsts noregulējuma iestādēm turklāt būtu jāuzņemas atbildība par noregulējuma lēmumu īstenošanu.

(18)  Iekšējā tirgus pareizas darbības labad ir svarīgi, lai noregulējuma pasākumiem tiktu piemēroti tie paši noteikumi neatkarīgi no tā, vai tos ir pieņēmušas valsts noregulējuma iestādes saskaņā ar Direktīvu [BRRD] vai vienotā noregulējuma mehānisma ietvaros. Komisija minētos pasākumus novērtēs saskaņā ar LESD 107. pantu. Ja noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošana neietver valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, Komisijai, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, minētie pasākumi būtu jānovērtē, kā tas paredzēts LESD 107. pantā. Ja paziņojums saskaņā ar LESD 108. pantu nav jāveic, jo atbilstīgi LESD 107. pantam nav iesaistīts valsts atbalsts attiecībā uz Valdes ierosinātu fonda izmantošanu, kā paredzēts tās izpildsesijā, nolūkā nodrošināt iekšējā tirgus integritāti starp iesaistītajām un neiesaistītajām dalībvalstīm, Komisijai, novērtējot ierosinājumu izmantot fonda līdzekļus, pēc analoģijas būtu jāpiemēro attiecīgie valsts atbalsta noteikumi saskaņā ar LESD 107. pantu. Valdei nebūtu jālemj par noregulējuma shēmu, kamēr Komisija pēc analoģijas ar valsts atbalsta noteikumiem nav pārliecinājusies, ka fonda izmantošanā ir ievēroti tie paši noteikumi kā valsts finansēšanas mehānismu intervences gadījumā.

(19)  Lai noregulējuma procesā nodrošinātu ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu, Valdei vajadzētu būt īpašai Savienības aģentūrai ar specifisku struktūru, kas atbilst tās konkrētajiem uzdevumiem un kas atšķiras no visu pārējo Savienības aģentūru modeļa. Tās sastāvam būtu jānodrošina, ka ir pienācīgi ņemtas vērā visu noregulējuma procedūrās iesaistīto attiecīgo pušu intereses. Valdei būtu jādarbojas izpildsesijās un plenārsesijās. Valdes izpildsesijā tajā būtu jāpiedalās izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekam un Komisijas un ECB izraudzītajiem pārstāvjiem, kam būtu neatkarīgi un objektīvi jārīkojas visas Savienības interesēs. Ņemot vērā Valdes uzdevumus, izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks būtu jāieceļ amatā,pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos un pieredzi finanšu uzraudzības un regulējuma jomā. Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks būtu jāizraugās, izmantojot atklātu atlases procedūru, par kuru būtu pienācīgi jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. Atlases procedūrā būtu jāievēro dzimumu līdzsvara princips. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amata kandidātu saraksts. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam apstiprināšanai priekšlikums ar izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amata kandidātiem. Pēc priekšlikuma apstiprināšanas Eiropas Parlamentā Padomei būtu jāpieņem īstenošanas lēmums par izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka iecelšanu. Apspriežoties par bankas vai grupas noregulējumu, kas veic uzņēmējdarbību vienā iesaistītajā dalībvalstī, Valdes izpildsesijā būtu jāuzaicina un jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā loceklis, ko norīkojusi attiecīgā dalībvalsts un kas pārstāv savas valsts noregulējuma iestādi. Apspriežoties par pārrobežu grupu, piederības un visu attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu norīkotie locekļi, kas pārstāv savas valsts noregulējuma iestādes, būtu arī jāuzaicina un jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā Valdes izpildsesijā. Tomēr piederības dalībvalsts iestādēm un uzņēmējas dalībvalsts iestādēm būtu jānodrošina samērīga ietekme uz attiecīgo lēmumu, tādēļ uzņēmējas dalībvalsts iestādēm būtu kopā jābūt tikai vienai balsij. Pieņemot lēmumus, būtu pienācīgi jāņem vērā tā meitasuzņēmuma, filiāles vai vienības, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, relatīvais lielums un nozīme dažādu dalībvalstu ekonomikā un grupā kopumā.

(19a)  Tā kā lēmumu pieņemšanas procesa dalībnieku sastāvs Valdes izpildsesijās mainās atkarībā no dalībvalsts(-īm), kurā(-ās) darbojas attiecīgā iestāde vai grupa, pastāvīgajiem dalībniekiem — izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekam, Komisijas un ECB izraudzītajiem pārstāvjiem — būtu jānodrošina, lai lēmumi, kas pieņemti atšķirīga sastāva Valdes izpildsesijās, būtu saskanīgi, atbilstīgi un samērīgi.

(19b)  Eiropas Banku iestādei būtu jāpiedalās Valdes sanāksmēs kā novērotājai. Vajadzības gadījumā var uzaicināt citus novērotājus, piemēram, Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) pārstāvi, apmeklēt Valdes sanāksmes. Novērotājiem būtu piemērojamas tās pašas dienesta noslēpuma prasības, ko piemēro Valdes locekļiem, Valdes darbiniekiem un darbiniekiem, kuri strādā apmaiņas ietvaros vai kurus norīkojušas iesaistītās dalībvalstis noregulējuma pienākumu veikšanai.

(19c)  Valdei būtu jāizveido iekšējas noregulējuma grupas, ko veido tās darbinieki un iesaistīto dalībvalstu valsts noregulējuma iestāžu darbinieki, kuri darbojas Valdes vadošā personāla izraudzītu koordinatoru vadībā un kurus kā novērotājus var uzaicināt piedalīties Valdes izpildsesijās, nepiešķirot viņiem balsstiesības.

(19d)  Savienības iestāžu savstarpējas sadarbības princips ir noteikts Līgumos, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā.

(20)  Ņemot vērā šajā regulā noteiktos Valdes un Komisijas uzdevumus un noregulējuma mērķus, kas ietver publisko līdzekļu aizsardzību, VNM darbība būtu jāfinansē no iemaksām, ko veic iesaistīto dalībvalstu iestādes. Minēto izmaksu segšanai nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot dalībvalstu vai Savienības budžeta līdzekļi.

(21)  Komisijai un Valdei, ja nepieciešams, būtu jāaizstāj valsts noregulējuma iestādes, kuras ir noteiktas saskaņā ar Direktīvu [BRRD], attiecībā uz visiem aspektiem, kas saistīti ar noregulējuma lēmumu pieņemšanu. Valsts noregulējuma iestādēm, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu [BRRD], būtu jāturpina veikt darbību, kura ir saistīta ar Valdes pieņemto noregulējuma shēmu īstenošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku kontroli, kā arī aizsargātu Savienības iestāžu tiesības, Valdei vajadzētu būt atbildīgai Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem lēmumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo priekšlikumu. Tās pašas pārredzamības un demokrātiskas kontroles labad valstu parlamentiem vajadzētu būt noteiktām tiesībām saņemt informāciju par Valdes darbību un iesaistīties ar to dialogā.

(21a)  Piemērojot šo regulu, visām attiecīgajā iestādēm būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips. Proporcionalitātes princips jo īpaši nozīmē tādas ietekmes novērtējumu, kādu varētu izraisīt iestādes maksātnespēja saistībā ar tās uzņēmējdarbības veidu, akciju kapitāla struktūru, juridisko formu, riska profilu, lielumu un juridisko statusu, piemēram, vai tā gūst labumu no atbrīvojuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, savstarpējo saistību ar citām iestādēm vai saistībā ar finanšu sistēmu kopumā, šīs iestādes darbības jomu un sarežģītību un dalību institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta prasībām, vai citās kooperatīvās savstarpējās sadarbības sistēmās, kuras norādītas minētās regulas 113. panta 6. punktā, un vai iestāde veic jebkādu darbību vai sniedz pakalpojumus ieguldījumu jomā, kas noteikti Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā.

(21b)  Valstu parlamentu kompetentajām komitejām vajadzētu būt tiesībām pēc iesaistīto dalībvalstu parlamentu pieprasījuma uzklausīt Valdes locekli valsts kompetentās iestādes klātbūtnē.

(22)  Ja Direktīva [BRRD] valsts noregulējuma iestādēm nodrošina iespēju piemērot vienkāršotus pienākumus vai atbrīvojumus attiecībā uz prasību par noregulējuma plānu izstrādi, jāparedz procedūra, ar kuru Valde varētu atļaut šādu vienkāršotu pienākumu piemērošanu.

(23)  Lai nodrošinātu vienotu pieeju iestādēm un grupām, Valdei būtu jāpiešķir pilnvaras izstrādāt noregulējuma plānus šādām iestādēm un grupām sadarbībā ar valsts noregulējuma iestādēm, kurām Valde var uzticēt veikt uzdevumus saistībā ar noregulējuma plānu sagatavošanu. Valdei būtu jānovērtē šādu iestāžu un grupu noregulējamība un jāveic pasākumi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus noregulējamībai, ja tādi pastāv. Valdei būtu jāpieprasa valsts noregulējuma iestādēm piemērot attiecīgus pasākumus, kuri izstrādāti, lai novērstu noregulējamības šķēršļus ar mērķi nodrošināt konsekvenci un attiecīgo iestāžu noregulējamību. Noregulējuma plānos ietvertās iestāžu īpašās un konfidenciālās informācijas dēļ lēmumus par noregulējuma plānu izstrādāšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu, kā arī atbilstīgu pasākumu īstenošanu būtu jāpieņem Valdei izpildsesijā.

(24)  Noregulējuma plānošana ir būtisks efektīva noregulējuma elements. Līdz ar to Valdei vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt izmaiņas iestāžu vai grupu struktūrā un organizācijā, lai novērstu praktiskus šķēršļus noregulējuma instrumentu piemērošanā un lai nodrošinātu attiecīgo vienību noregulējamību. Ņemot vērā visu iestāžu potenciāli sistēmisko raksturu, finanšu stabilitātes saglabāšanas nolūkā ir būtiski, lai varas iestādēm būtu iespēja noregulēt jebkuru iestādi. Lai tiktu nodrošinātas tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas noteiktas Pamattiesību hartas 16. pantā, Valdes rīcības brīvībai vajadzētu būt ierobežotai ar tiesībām veikt vienīgi to, kas ir vajadzīgs iestādes struktūras un darbības vienkāršošanai, vienīgi nolūkā palielināt tās noregulējamību. Turklāt visiem šajā nolūkā piemērojamiem pasākumiem būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Pasākumi nedrīkstētu būt tiešā vai netiešā veidā diskriminējoši valstspiederības dēļ, un tie būtu jāpamato ar primāro apsvērumu, ka tie ir veikti vispārības interesēs, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Lai noteiktu, vai darbība ir veikta vispārības interesēs, Valdei, kura darbojas vispārības interesēs, būtu jāspēj sasniegt savus noregulējuma mērķus, nesaskaroties ar šķēršļiem, kas kavē piemērot noregulējuma instrumentus vai izmantot tai piešķirtās pilnvaras. Turklāt darbība nedrīkstētu pārsniegt mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

(24a)  Noregulējuma plānos būtu jāņem vērā ietekme uz darbiniekiem un saskaņā ar Direktīvu [BRRD] jāietver procedūras attiecībā uz darbinieku vai to pārstāvju informēšanu vai apspriešanos ar tiem visā noregulējuma procesa laikā. Šajā saistībā attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā koplīgumi un citas sociālo partneru noslēgtās vienošanās. Informācija par noregulējuma plāniem, kā arī par visām izmaiņām tajos, būtu jāpaziņo darbiniekiem vai to pārstāvjiem, kā tas paredzēts Direktīvā [BRRD].

(25)  Vienotā noregulējuma mehānisma pamatā vajadzētu būt Direktīvai [BRRD] un VUM sistēmai. Līdz ar to Valdei vajadzētu būt pilnvarotai iejaukties agrīnā posmā, kad sāk pasliktināties iestādes finansiālā situācija vai maksātspēja. Informācija, ko Valde šajā posmā saņem no ▌ECB, ir svarīga, lai izlemtu par darbību, ko tā varētu veikt ar mērķi sagatavoties attiecīgās iestādes noregulējumam.

(26)  Lai vajadzības gadījumā nodrošinātu ātru noregulējuma darbību, Valdei, sadarbojoties ar attiecīgo kompetento iestādi vai ECB, būtu cieši jāuzrauga attiecīgo iestāžu situācija un šo iestāžu atbilstība kādam no šajā ziņā veicamajiem agrīnas intervences pasākumiem.

(27)  Lai mazinātu traucējumus finanšu tirgos un ekonomikā, noregulējuma process būtu jāīsteno īsā laikposmā. Vajadzētu iespējami drīz nodrošināt noguldītājiem piekļuvi vismaz garantētajiem noguldījumiem, jebkurā gadījumā agrāk nekā piekļuve garantētajiem noguldījumiem būtu nodrošināta noguldītājiem, izmantojot parasto maksātnespējas procedūru saskaņā ar Direktīvu [par noguldījumu garantiju sistēmām]. Komisijai visā noregulējuma procedūrā būtu jānodrošina piekļuve visai informācijai, ko tā uzskata par svarīgu, lai noregulējuma procesā pieņemtu apzinātu lēmumu. Ja Komisija nolemj pieņemt lēmuma projektu, ko Valde sagatavojusi, lai sāktu iestādes noregulējumu, Valdei būtu nekavējoties jāpieņem noregulējuma shēma, ar ko nosaka konkrētus noteikumus par noregulējuma instrumentiem un pilnvarām un jebkuru finansēšanas mehānismu izmantošanu.

(28)  Iestādes, kas kļūst maksātnespējīga, likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru varētu apdraudēt finanšu stabilitāti, pārtraukt būtisku pakalpojumu sniegšanu un ietekmēt noguldītāju aizsardzību. Šādā gadījumā noregulējuma instrumentu piemērošana ir vispārības interesēs. Tāpēc ar noregulējumu būtu jāsasniedz šādi mērķi: nodrošināt būtisku pakalpojumu nepārtrauktību, saglabāt finanšu sistēmas stabilitāti, samazināt pārmērīga riska uzņemšanos, iespējami samazināt paļaušanos uz publiskā sektora finansiālo atbalstu iestādēm, kas kļūst maksātnespējīgas, un aizsargāt noguldītājus.

(29)  Tomēr vienmēr būtu jāapsver iespēja maksātnespējīgu iestādi likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, pirms tiek pieņemts lēmums par tās saglabāšanu, nepārtraucot tās darbību. Maksātnespējīga iestāde būtu jāsaglabā, nepārtraucot tās darbību, finansiālas stabilitātes nolūkā un pēc iespējas lielākā mērā izmantojot privātus līdzekļus. To var panākt, pārdodot iestādi vai apvienojot ar citu pircēju no privātā sektora, vai arī norakstot iestādes saistības vai konvertējot tās parādu pašu kapitālā, lai veiktu rekapitalizāciju.

(30)  Īstenojot noregulējuma pilnvaras, Komisijai un Valdei būtu jānodrošina, ka akcionāri un kreditori sedz samērīgu daļu no zaudējumiem, kā arī tiek nomainīti vadītāji vai piesaistīti vēl citi vadītāji, samazinātas iestādes noregulējuma izmaksas un piemērota vienlīdzīga attieksme pret visiem maksātnespējīgās iestādes vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem saskaņā ar šo regulu un Direktīvu [BRRD].

(31)  Akcionāru un kreditoru tiesību ierobežojumi būtu jānosaka atbilstīgi Pamattiesību hartas 52. pantam. Tāpēc noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tikai tām iestādēm, kuras kļūst maksātnespējīgas vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, un tikai tad, ja ir jāsasniedz finanšu stabilitātes mērķis vispārības interesēs. Proti, noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tad, ja iestādi nevar likvidēt saskaņā ar parastām maksātnespējas procedūrām bez finanšu sistēmas destabilizācijas un ja ir vajadzīgi pasākumi, lai nodrošinātu sistēmiski svarīgu funkciju ātru nodošanu un turpināšanu, un ja nav pamatotu izredžu rast alternatīvu privātu risinājumu, tostarp izredžu, ka esošie akcionāri vai trešā persona palielinātu kapitālu pietiekamā apmērā, lai pilnībā atjaunotu iestādes dzīvotspēju.

(32)  Īpašumtiesību aizskārumiem nevajadzētu būt nesamērīgiem. Tā rezultātā skartajiem akcionāriem un kreditoriem nevajadzētu rasties lielākiem zaudējumiem nekā tiem, kas būtu radušies, ja iestāde būtu likvidēta laikā, kad pieņemts lēmums par noregulējumu. Ja noregulējamās iestādes aktīvi tiek daļēji nodoti privātam pircējam vai pagaidu iestādei, noregulējamās iestādes atlikusī daļa būtu jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Lai aizsargātu likvidējamās iestādes esošos akcionārus un kreditorus likvidācijas procesā, tiem vajadzētu būt tiesībām saņemt savu prasījumu atmaksājuma summu, kas nav mazāka par summu, kuru tie saskaņā ar aplēsēm būtu atguvuši, ja visa iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

(33)  Lai aizsargātu akcionāru tiesības un nodrošinātu, ka kreditori saņem ne mazāk, kā tie saņemtu parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, būtu jānosaka skaidri pienākumi attiecībā uz iestādes aktīvu un saistību novērtēšanu un jādod pietiekams laiks pienācīgi novērtēt, kāda attieksme tiem tiktu piemērota, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Būtu jāparedz iespēja uzsākt šādu novērtēšanu jau agrīnas intervences posmā. Pirms jebkādu noregulēšanas darbību veikšanas būtu jāaplēš iestādes aktīvu un saistību vērtība un jānolemj par attieksmi, kādu piemērotu akcionāriem un kreditoriem parastās maksātnespējas procedūras gadījumā.

(34)  Ir svarīgi, lai zaudējumi tiktu atzīti uzreiz iestādes maksātnespējas brīdī. Tādu iestāžu aktīvu un saistību novērtējuma pamatprincipi, kuras kļūst maksātnespējīgas, ir noteikti Direktīvā [BRRD]. Būtu jāparedz iespēja, ka Valde steidzamības dēļ var ātri veikt maksātnespējīgās iestādes aktīvu vai saistību provizorisku vērtējumu, kas būtu jāpiemēro, līdz tiek veikts neatkarīgs novērtējums.

(35)  Tādēļ, lai nodrošinātu, ka noregulējuma process ir objektīvs un stabils, ir jānosaka kārtība, kādā būtu jānoraksta vai jākonvertē kreditoru nenodrošinātie prasījumi pret noregulējamo iestādi. Lai ierobežotu risku, ka kreditoriem radīsies lielāki zaudējumi nekā tad, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parastām maksātnespējas procedūrām, nosakāmā kārtība būtu jāpiemēro parastās maksātnespējas procedūrās un veicot norakstīšanu vai konvertāciju noregulējuma procesā. Tas atvieglotu parāda cenas noteikšanu.

(35a)  Visā Savienībā vēl nav pabeigta tiesību aktu saskaņošana maksātnespējas jomā, kas būtu nozīmīgs solis, lai patiesi izveidotu iekšējo tirgu. Tomēr pateicoties Direktīvā [BRRD] īstenotajai saskaņošanai, gan vienībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kurās darbojas VUM, gan tām, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, maksātnespējas gadījumā būs vienāda kreditoru prasību hierarhija, kurā ņemtas vērā noguldītāju prioritāte. Šāda saskaņošana lielā mērā novērš regulējuma arbitrāžu. Tomēr būtu pakāpeniski jāveido Savienības regulējums maksātnespējas jomā.

(36)  Komisijai, pamatojoties uz Valdes sagatavotu lēmuma projektu, būtu jānodrošina noregulējuma darbības satvars, kas jāizmanto, ņemot vērā attiecīgo vienību noregulējuma plānus un atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem, un būtu jānosaka visu vajadzīgo noregulējuma instrumentu izmantošana. Minētā skaidri noteiktā un precīzā satvara ietvaros Valdei būtu jāizlemj par konkrētu noregulējuma shēmu. Attiecīgajiem noregulējuma instrumentiem būtu jāietver uzņēmuma pārdošanas instruments, pagaidu iestādes instruments, iekšējās rekapitalizācijas instruments un aktīvu nodalīšanas instruments, kā tas noteikts Direktīvā [BRRD]. Minētajā satvarā būtu arī jāietver iespēja novērtēt, vai pastāv nosacījumi kapitāla instrumentu norakstīšanai un konvertācijai.

(37)  Saskaņā ar Direktīvu [BRRD] uzņēmuma pārdošanas instrumentam būtu jānodrošina iespēja pārdot iestādi vai tās uzņēmuma daļas vienam vai vairākiem pircējiem bez akcionāru piekrišanas.

(38)  Saskaņā ar Direktīvu [BRRD] ar aktīvu nodalīšanas instrumentu būtu jānodrošina, ka iestādes var pārvest vājos vai pasliktinātos aktīvus uz atsevišķu struktūru. Šis instruments būtu jāizmanto tikai kopā ar citiem instrumentiem, lai novērstu to, ka iestāde, kas kļūst maksātnespējīga, iegūst pārmērīgu konkurējošu priekšrocību.

(39)  Ar efektīvu noregulējuma satvaru būtu pēc iespējas jānovērš tas, ka maksātnespējīgas iestādes noregulējuma izmaksas sedz nodokļu maksātāji. Tam būtu arī jānodrošina, ka arī lielas sistēmiski nozīmīgas iestādes var noregulēt, neapdraudot finanšu stabilitāti. Šo mērķi panāk ar iekšējas rekapitalizācijas instrumentu, attiecinot uz konkrētās vienības akcionāriem un kreditoriem pienācīgu zaudējumu apmēru un liekot tiem segt atbilstīgu daļu no šīm izmaksām. Šajā nolūkā Finanšu stabilitātes padome ieteica noregulējuma sistēmā ietvert likumā noteiktās pilnvaras norakstīt parādu kā papildu iespēju apvienojumā ar citiem noregulējuma instrumentiem.

(40)  Saskaņā ar Direktīvu [BRRD], lai nodrošinātu nepieciešamo elastību zaudējumu sadalē starp kreditoriem visdažādākajos apstākļos, būtu jānodrošina, ka iekšējas rekapitalizācijas instrumentu var piemērot gan situācijās, kad mērķis ir noregulēt iestādi, kas kļūst maksātnespējīga, tā, lai tā turpinātu darboties, ja ir reālas izredzes atjaunot iestādes dzīvotspēju, gan situācijās, kad sistēmiski svarīgi pakalpojumi tiek nodoti pagaidu iestādei un atlikusī iestādes daļa izbeidz darbību un tiek likvidēta.

(41)  Saskaņā ar Direktīvu [BRRD], ja iekšējas rekapitalizācijas instrumentu piemēro, lai atjaunotu iestādes, kas kļūst maksātnespējīga, kapitālu, tādējādi nodrošinot tās darbības turpināmību, noregulējumu ar iekšējas rekapitalizācijas instrumenta palīdzību vienmēr veic kopā ar tādiem instrumentiem kā vadības nomaiņa un iestādes un tās darbību pārstrukturēšana tādā veidā, lai novērstu tās maksātnespējas cēloņus. Šāda pārstrukturēšana būtu jāpanāk, īstenojot uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu.

(42)  Saskaņā ar Direktīvu [BRRD], Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nav lietderīgi piemērot nodrošinātiem, finansiāli nodrošinātiem vai citādi garantētiem prasījumiem. Lai panāktu iekšējas rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti un tā mērķu sasniegšanu, tomēr būtu jānodrošina iespēja to piemērot pēc iespējas plašākam klāstam tādas iestādes nenodrošināto saistību, kas kļūst maksātnespējīga. Tai pašā laikā ir lietderīgi izslēgt konkrētus nenodrošināto saistību veidus no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas. Sabiedriskās kārtības un efektīva noregulējuma labad iekšējas rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot noguldījumiem, kuri aizsargāti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK(8), saistībām pret iestādes, kas kļūst maksātnespējīga, darbiniekiem vai komercprasījumiem, kuri attiecas uz iestādes ikdienas darbībai nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem.

(43)  Saskaņā ar Direktīvu [BRRD], noguldītājiem, kuri tur noguldījumus, kas ir garantēti saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu, nevajadzētu piemērot iekšējas rekapitalizācijas instrumentu. ▌Iekšējās rekapitalizācijas pilnvaru īstenošana nodrošinātu to, ka noguldītājiem joprojām būtu piekļuve saviem noguldījumiem▌.

(44)  Lai īstenotu sloga sadali starp akcionāriem un mazāk prioritārajiem kreditoriem, kā pieprasīts valsts atbalsta noteikumos, vienotajam noregulējuma mehānismam no dienas, kurā sāk piemērot šo regulu un Direktīvu [BRRD], pēc analoģijas būtu jāspēj piemērot iekšējas rekapitalizācijas instruments.

(45)  Lai izvairītos no tā, ka iestādes strukturē savas saistības tādā veidā, kas mazina iekšējas rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti, Valdei būtu jāspēj noteikt, ka iestāžu rīcībā visu laiku jābūt pašu kapitāla, subordinētā parāda un pirmās kārtas saistību kopsummai, uz ko attiecas iekšējas rekapitalizācijas instruments un kuru nosaka kā kopējo iestādes saistību proporciju, kas nav uzskatāmi par pašu kapitālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013(9) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES(10)un kas jānosaka noregulējuma plānos.

(46)  Labākā noregulējuma metode būtu jāizvēlas atkarībā no konkrētas lietas apstākļiem, un šajā nolūkā vajadzētu būt pieejamiem visiem noregulējuma instrumentiem, kas noteikti Direktīvā [BRRD] un izmantoti saskaņā ar minēto direktīvu.

(47)  Ar Direktīvu [BRRD] valsts noregulējuma iestādēm ir piešķirtas pilnvaras norakstīt un konvertēt kapitāla instrumentus, jo nosacījumi kapitāla instrumentu norakstīšanai un konvertācijai var sakrist ar noregulējuma nosacījumiem, un šādā gadījumā ir jāveic novērtējums, vai vienīgi kapitāla instrumentu norakstīšana un konvertācija ir pietiekama, lai atjaunotu attiecīgās vienības finanšu stabilitāti, vai ir arī jāveic noregulējums. Parasti to izmantos noregulējuma kontekstā. Valdei un Komisijai būtu jāaizstāj valsts noregulējuma iestādes arī šajā uzdevumā, un līdz ar to tai būtu jāpiešķir pilnvaras novērtēt, vai nosacījumi kapitāla instrumentu norakstīšanai un konvertācijai ir izpildīti, un nolemt, vai sākt iestādes noregulējumu, ja ir izpildīti arī noregulējuma nosacījumi.

(48)  Noregulējuma darbības efektivitāte un saskaņotība būtu jānodrošina arī visās iesaistītajās dalībvalstīs. Šajā nolūkā▌, ja valsts noregulējuma iestāde nav pavisam vai pietiekamā mērā piemērojusi Valdes lēmumu, Valdei vajadzētu būtu pilnvarām dot tiešas pavēles noregulējamajai iestādei▌.

(49)  Lai uzlabotu vienotā noregulējuma mehānisma efektivitāti, Valdei visos gadījumos būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Banku iestādi. Vajadzības gadījumā Valdei būtu arī jāsadarbojas ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un pārējām iestādēm, kas ir daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas. Turklāt Valdei būtu cieši jāsadarbojas ar ECB un pārējām iestādēm, kurām ir piešķirtas pilnvaras uzraudzīt kredītiestādes VUM ietvaros, īpaši attiecībā uz grupām, uz kurām attiecas ECB konsolidētā uzraudzība. Lai efektīvi pārvaldītu banku, kas kļūst maksātsnepējīgi, noregulējuma procesu, Valdei būtu jāsadarbojas ar valsts noregulējuma iestādēm visos noregulējuma procesa posmos. Līdz ar to sadarbība ar tām ir nepieciešama ne tikai, lai īstenotu Valdes pieņemtos noregulējuma lēmumus, bet arī pirms jebkura noregulējuma lēmuma pieņemšanas, noregulējuma plānošanas posmā vai agrīnas intervences posmā. Veicot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar EBI un pienācīgi jāņem vērā tās sniegtās pamatnostādnes un ieteikumi.

(49a)  Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, Valdei būtu jārūpējas par attiecīgo vienību darbinieku pārstāvju informēšanu, vajadzības gadījumā apspriežoties ar viņiem, kā tas paredzēts Direktīvā [BRRD]. Šajā saistībā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā koplīgumi un citas sociālo partneru panāktās vienošanās.

(50)  Tā kā Valde aizstāj iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes to noregulējuma lēmumos, Valdei būtu arī jāaizstāj minētās iestādes sadarbībā ar neiesaistītajām dalībvalstīm attiecībā uz noregulējuma funkcijām. Proti, Valdei noregulējuma kolēģijās būtu jāpārstāv visas iesaistīto dalībvalstu iestādes, kā arī iestādes no neiesaistītajām dalībvalstīm.

(50a)  Valdei un neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm būtu jānoslēdz saprašanās memorands, tajā īsumā izklāstot, kā tās savstarpēji sadarbosies Direktīvā [BRRD] noteikto uzdevumu izpildē. Saprašanās memorandā var cita starpā precizēt apspriešanos saistībā ar Komisijas un Valdes lēmumiem, kas skar filiāles vai meitasuzņēmumus, kuri veic uzņēmējdarbību neiesaistītajā dalībvalstī un kuru mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī. Saprašanās memorands būtu regulāri jāpārskata.

(51)  Tā kā daudzas iestādes darbojas ne tikai Savienībā, bet starptautiskā mērogā, efektīvā noregulējuma mehānismā ir jāatrunā sadarbības principi ar attiecīgo trešo valstu iestādēm. Atbalsts trešo valstu iestādēm būtu jāsniedz saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 88. pantā noteikto tiesisko regulējumu. Tā kā Valdei vajadzētu būt vienīgajai iestādei, kas ir pilnvarota noregulēt bankas, kas kļūst maksātnespējīgas, iesaistītajās dalībvalstīs, šajā nolūkā tai būtu jāpiešķir ekskluzīvas tiesības iesaistīto dalībvalstu iestāžu vārdā slēgt nesaistošus sadarbības nolīgumus ar minētajām trešo valstu iestādēm.

(52)  Lai efektīvi veiktu savus uzdevumus, Valdei būtu jāpiešķir attiecīgas izmeklēšanas pilnvaras. Tai būtu jānodrošina iespēja pieprasīt visu vajadzīgo informāciju vai nu tieši, vai ar valsts noregulējuma iestāžu starpniecību un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar valsts kompetentajām iestādēm, ļaujot visu pieejamo informāciju izmantot ECB un valsts kompetentajām iestādēm. Noregulējuma kontekstā Valdei būtu jāparedz iespēja veikt pārbaudes uz vietas, lai efektīvi uzraudzītu valsts iestāžu veikto īstenošanu un nodrošinātu, ka Komisija un Valde pieņem savus lēmumus, pamatojoties uz pilnībā precīzu informāciju.

(53)  Lai nodrošinātu, ka Valdei ir pieeja visai svarīgai informācijai, būtu jāliedz iespēja attiecīgajām vienībām un to darba ņēmējiem atsaukties uz dienesta noslēpuma noteikumiem nolūkā neatklāt informāciju Valdei. Vienlaikus šādas informācijas atklāšanu Valdei nekādā gadījumā nevajadzētu uzskatīt par dienesta noslēpuma pārkāpšanu.

(54)  Lai nodrošinātu to lēmumu ievērošanu, kas pieņemti, piemērojot vienoto noregulējuma mehānismu, pārkāpuma gadījumā būtu jāpiemēro samērīgi un atturoši sodi. Valdei vajadzētu būt tiesībām sniegt norādes valsts noregulējuma iestādēm, lai piemērotu administratīvus sodus vai periodiskus soda maksājumus vienībām par tās lēmumos noteikto pienākumu neizpildi. Lai nodrošinātu konsekventu, efektīvu un lietderīgu izpildes praksi, Valdei vajadzētu būt tiesīgai izdot valsts noregulējuma iestādēm paredzētas vadlīnijas par administratīvo sodu un soda maksājumu noteikšanu.

(55)  Ja valsts noregulējuma iestāde pārkāpj vienotā noregulējuma mehānisma noteikumus, neizmantojot tai piešķirtās pilnvaras saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai īstenotu Valdes sniegtu norādījumu, attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums kompensēt jebkurus zaudējumus, kas radušies privātpersonām, attiecīgā gadījumā, noregulējamai vienībai vai grupai, vai jebkuram minētās vienības vai grupas daļas kreditoram jebkurā dalībvalstī saskaņā ar tās judikatūru.

(56)  Būtu jānosaka atbilstīgi noteikumi, kas reglamentē Valdes budžetu, budžeta sagatavošanu, iekšējo noteikumu pieņemšanu, ar kuriem nosaka tās budžeta izstrādi un izpildi, Valdes budžeta uzraudzību un kontroli tās plenārsesijā un pārskatu iekšējo un ārējo revīziju.

(56a)  Valdes plenārsesijā būtu arī jāpieņem, jāuzrauga un jākontrolē gada darba programma un jāsniedz atzinumi un ieteikumi saistībā ar izpilddirektora ziņojuma projektu, kurā vajadzētu būt sadaļai par noregulējuma pasākumiem, uzsāktajiem noregulējuma gadījumiem, kā arī sadaļai par finansiālajiem un administratīvajiem jautājumiem.

(57)  Zināmos apstākļos piemērojamo noregulējuma instrumentu efektivitāte var būt atkarīga no īstermiņa finansējuma, kas ir pieejams iestādei vai pagaidu iestādei, no potenciālajiem pircējiem sniegtajām garantijām vai kapitāla nodrošināšanas pagaidu iestādei. Līdz ar to ir svarīgi izveidot fondu, lai nepieļautu publiskā finansējuma izmantošanu šim nolūkam.

(58)  Ir jānodrošina, ka fonds ir pilnībā pieejams tādu iestāžu noregulējumam, kuras kļūst maksātnespējīgas. Tādēļ fondu vajadzētu izmantot vienīgi noregulējuma instrumentu un pilnvaru efektīvas īstenošanas nolūkā. Turklāt tas būtu jāizmanto tikai saskaņā ar piemērojamajiem noregulējuma mērķiem un principiem, pilnībā ievērojot Direktīvā [BRRD] iekļautos noteikumus. Līdz ar to Valdei būtu jāpanāk, ka visus zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu izmantošanu, pirmām kārtām sedz noregulējamās iestādes akcionāri un kreditori. Zaudējumi, izmaksas vai citi izdevumi, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentiem, būtu jāsedz no fonda tikai tad, ja ir izsmelti akcionāru un kreditoru resursi.

(59)  Parasti pirms jebkādas noregulējuma darbības veikšanas un neatkarīgi no tās vispirms būtu jāiekasē iemaksas no finanšu nozares. Ja iepriekšējs finansējums nav pietiekams, lai segtu fonda izmantošanas rezultātā radušos zaudējumus vai izmaksas, būtu jāiekasē papildu iemaksas papildu izmaksu vai zaudējumu segšanai. Turklāt būtu jānodrošina fondam iespēja slēgt līgumus par aizdevumiem vai citiem atbalsta veidiem no finanšu iestādēm vai citām trešām personām, ja tā pieejamie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas un citus izdevumus, kas radušies, izmantojot fondu, un papildus pēciemaksas nav nekavējoties pieejamas.

(59a)  Ja dalībvalstis krīzes novēršanas nolūkā jau piemēro banku nodevas, nodokļus vai noregulējuma iemaksas, tie būtu jāaizstāj ar iemaksām fondā, lai izvairītos no divkāršiem maksājumiem.

(60)  Lai sasniegtu kritisko masu un novērstu prociklisku ietekmi, kas rastos, ja fondam būtu jāpaļaujas tikai uz pēciemaksām sistēmiskas krīzes gadījumā, ir nepieciešams, lai ex ante pieejamie fonda finanšu līdzekļi sasniegtu noteiktu mērķapjomu.

(60a)  Fonda mērķapjoms būtu jānosaka kā procentuālā daļa no visu to kredītiestāžu segtajiem noguldījumiem, kurām piešķirta atļauja iesaistītajās dalībvalstīs. Tā kā minēto iestāžu kopējo saistību summa, ņemot vērā fonda funkcijas, būtu piemērotāks rādītājs, Komisijai tomēr būtu jāizvērtē, vai nevajadzētu nākotnē papildus finansējuma mērķapjomieviest atsauces vērtību, kas atspoguļo kopējo saistību līmeni, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus saskaņā ar Direktīvu [BRRD].

(61)  Būtu jānosaka atbilstošs grafiks fonda finansējuma mērķapjoma sasniegšanai. Tomēr būtu jānodrošina Valdei iespēja pielāgot iemaksu periodu, ņemot vērā lielās izmaksas no fonda.

(61a)  Lai likvidētu saikni starp valstīm un bankām un nodrošinātu vienotā noregulējuma mehānisma efektivitāti un uzticamību, jo īpaši ņemot vērā to, ka fonds nav saņēmis visu vajadz;igo finansējumu, ir ļoti svarīgi saprātīgā laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā izveidot Eiropas publiskā aizdevuma mehānismu. Ikviens aizdevums, kas piešķirts, izmantojot minēto aizdevumu mehānismu, būtu pēc noteikta grafika jāatlīdzina no fonda. Minētais aizdevumu mehānisms nekavējoties nodrošinātu vajadzīgo finanšu līdzekļu pieejamību šajā regulā noteiktajiem mērķiem.

(62)  Ja iesaistītās dalībvalstis jau ir izveidojušas valsts noregulējuma finansēšanas mehānismus, tām būtu jāpanāk, ka valsts noregulējuma finansēšanas mehānismi izmanto pieejamos finanšu līdzekļus, kas iegūti no iestādēm iepriekš, iekasējot priekšiemaksas, lai kompensētu iestādēm priekšiemaksas, kuras minētajām iestādēm būtu jāmaksā fondam. Šāda kompensēšana būtu jāveic, neskarot dalībvalstu saistības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/18/EK(11).

(63)  Lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek aprēķinātas taisnīgi, kā arī radītu stimulu darboties atbilstoši mazāk riskantam modelim, fondā veicamajās iemaksās, kas jānosaka Valdei saskaņā ar Direktīvu [BRRD] un atbilstoši tai pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, būtu jāņem vērā riska pakāpe, ko uzņēmušās kredītiestādes.

▐

(65)  Lai aizsargātu fondā turēto summu vērtību, šīs summas būtu jāiegulda pietiekami drošos, daudzveidīgos un likvīdos aktīvos.

(66)  Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai noteiktu fondā veicamo iemaksu veidu un iemeslus, kādēļ ir jāveic iemaksas, veidu, kādā tiek aprēķināta iemaksu summa, un veidu, kādā tās ir jāiemaksā; precizētu reģistrācijas, grāmatvedības, ziņošanas pienākumus un citus pienākumus, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek maksātas pilnībā un laikus; noteiktu iemaksu sistēmu iestādēm, kurām ir piešķirta atļauja veikt darbību pēc tam, kad fonds ir sasniedzis finansējuma mērķapjomu; noteiktu kritērijus iemaksu sadalei laikā; noteiktu nosacījumus, kādos iemaksu maksājumus var veikt ātrāk; noteiktu kritērijus gada iemaksu summas noteikšanai; noteiktu pasākumus, lai precizētu apstākļus un nosacījumus, kādos iestādi daļēji vai pilnībā var atbrīvot no priekšiemaksām, un pasākumus, lai precizētu apstākļus un nosacījumus, kādos iestādi var daļēji vai pilnībā atbrīvot no pēciemaksām.

(67)  Lai saglabātu Valdes darba konfidencialitāti, Valdes locekļiem, Valdes darbiniekiem, tostarp darbiniekiem, kas strādā apmaiņas ietvaros no iesaistītajām dalībvalstīm vai ir no tām norīkoti ar mērķi veikt noregulējuma pienākumus, būtu jāpiemēro dienesta noslēpumu noteikumi, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi. Minētās prasības būtu jāpiemēro arī citām Valdes pilnvarotajām personām un personām, ko dalībvalstu valsts noregulējuma iestādes pilnvarojušas vai norīkojušas veikt pārbaudes uz vietas, un novērotājiem, kas uzaicināti piedalīties Valdes sanāksmēs plenārsesijas un izpildsesijas laikā. Valdei veicot tai piešķirtos uzdevumus, tai ar zināmiem nosacījumiem būtu jāatļauj apmainīties ar informāciju ar valsts vai Savienības iestādēm un struktūrām.

(68)  Lai nodrošinātu, ka Valde ir pārstāvēta Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā, Regulā (ES) Nr. 1093/2010 būtu jāveic grozījumi, lai iekļautu Valdi starp kompetentajām iestādēm, kuras noteiktas ar minēto regulu. Šāda Valdes pielīdzināšana kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 ir konsekventa ar EBI funkcijām, kuras piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 25. pantam, lai palīdzētu un aktīvi piedalītos atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādē un koordinācijā un censtos atvieglot iestāžu, kas kļūst maksātnespējīgas, jo īpaši pārrobežu grupu, noregulējumu.

(69)  Kamēr Valde nav pilnībā darbotiesspējīga, Komisijai būtu jāuzņemas atbildība par sākotnējām darbībām, tostarp iemaksu iekasēšanu, kas ir nepieciešamas, lai segtu administratīvos izdevumus, un pagaidu izpilddirektora izraudzīšanu, lai Valdes vārdā atļautu visus vajadzīgos maksājumus.

(70)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, īpašumtiesības, tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, darba ņēmēju tiesības uz informāciju un apspriešanos uzņēmumā, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tā ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(71)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, izveidot efektīvu un lietderīgu vienotu tiesisko regulējumu kredītiestāžu noregulējumam un nodrošināt noregulējuma noteikumu konsekventu piemērošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šos mērķus labāk var sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu ir izveidoti vienoti noteikumi un vienota procedūra 2. pantā minēto vienību noregulējumam, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kas minētas 4. pantā.

Šos vienotos noteikumus un procedūru piemēro Valde, kas izveidota saskaņā ar 38. pantu, kopā ar Komisiju un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu, kurš izveidots ar šo regulu. Vienoto noregulējuma mehānismu atbalsta vienots banku noregulējuma fonds (turpmāk “fonds”).

2. pants

Darbības joma

Šī regula ir piemērojama šādām vienībām:

a)  kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs;

b)  mātesuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību vienā no iesaistītājām dalībvalstīm, tai skaitā finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuru konsolidēto uzraudzību veic ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punktu i) apakšpunktu;

c)  iesaistītajās dalībvalstīs uzņēmējdarbību veicošām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, ja uz tām attiecas pār mātesuzņēmumu veiktā konsolidētā uzraudzība, kuru veic ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro Direktīvas [BRRD] 2. pantā un Direktīvas 2013/36/ES 3. pantā noteiktās definīcijas. Turklāt ir piemērojamas šādas definīcijas:

1)  „valsts kompetentā iestāde” ir jebkura valsts kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punktā;

1a)  „kompetentā iestāde”ir kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā, un ECB, tai veicot uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

2)  „valsts noregulējuma iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 3. pantu;

3)  „noregulējuma darbība” ir noregulējuma instrumenta piemērošana iestādei vai vienībai, kas minēta 2. pantā, vai vienas vai vairāku noregulējuma pilnvaru īstenošana attiecībā uz to;

3a)  „Valde” ir Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota saskaņā ar šīs regulas 38. pantu;

4)  „segtie noguldījumi” ir noguldījumi, kurus garantē noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbilstīgi Direktīvai 94/19/EK un līdz seguma līmenim, kas paredzēts Direktīvas 94/19/EK 7. pantā;

5)  „atbilstīgi noguldījumi” ir noguldījumi, kas definēti Direktīvas 94/19/EK 1. pantā un uz kuriem attiecas aizsardzība saskaņā ar minētās direktīvas 2. pantu, neatkarīgi no to apjoma;

▐

11)  „noregulējamā iestāde” ir 2. pantā minētā vienība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;

12)  „iestāde” ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar 2. panta c) punktu;

13)  „grupa” ir mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, kuri ir 2. pantā minētās vienības;

▐

19)  „pieejamie finanšu līdzekļi” ir nauda, noguldījumi, aktīvi un neatsaucamas maksājumu saistības, kas fondam pieejamas 74. pantā minētajiem mērķiem;

20)  „finansējuma mērķapjoms” ir pieejamo finanšu līdzekļu apjoms, kas jāsasniedz saskaņā ar 68. pantu.

4. pants

Iesaistītās dalībvalstis

Iesaistītās dalībvalstis ir dalībvalstis, kuru valūta ir euro, vai dalībvalstis, kuru valūta nav euro, bet kuras ir izveidojušas ciešu sadarbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu.

5. pants

Saistība ar Direktīvu [BRRD] un piemērojamie valsts tiesību akti

-1. Saskaņā ar šo regulu tajā noteikto Komisijas un Valdes uzdevumu vai pilnvaru izpildi reglamentē Direktīva [BRRD] un saskaņā ar to pieņemtie deleģētie akti.

1.  Ja, pamatojoties uz šo regulu, Komisija vai Valde īsteno uzdevumus vai pilnvaras, kuras saskaņā ar Direktīvu [BRRD] jāīsteno iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma iestādei, Valde šīs regulas un Direktīvas [BRRD] piemērošanas nolūkos ir uzskatāma par attiecīgo valsts noregulējuma iestādi vai pārrobežu grupas noregulējuma gadījumā — par attiecīgo grupas līmeņa noregulējuma iestādi.

1.a  Valdei, pildot ar šo regulu piešķirtās pilnvaras, ir jāievēro saistošie regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti, kurus izstrādājusi EBI un pieņēmusi Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 15. pantu, visas EBI pamatnostādnes un ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu un visi EBI lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu saistībā ar attiecīgajiem Direktīvas [BRRD] noteikumiem.

2.  Valde, rīkojoties kā valsts noregulējuma iestāde, attiecīgā gadījumā rīkojas, pamatojoties uz Komisijas pilnvarojumu.

3.  Ievērojot šīs regulas noteikumus, iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma iestādes rīkojas, pamatojoties uz attiecīgajiem valsts noteikumiem, kuri saskaņoti ar Direktīvu [BRRD], un saskaņā ar tiem.

6. pants

Vispārēji principi

1.  Neviena Valdes, Komisijas vai valsts noregulējuma iestādes rīcība, priekšlikums vai rīcībpolitika nedrīkst būt diskriminējoša pret vienībām, kuras minētas 2. pantā, noguldījumu turētājiem, ieguldītājiem vai citiem kreditoriem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, pamatojoties uz to pilsonību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu.

1.a  Valde, Komisija vai valsts noregulējuma iestāde visas darbības, priekšlikumus vai politiku VNM ietvaros īsteno ar mērķi veicināt finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā un katrā iesaistītajā dalībvalstī, pilnībā ievērojot un pildot pienākumu saglabāt iekšējā tirgus vienotību un integritāti.

2.  Pieņemot lēmumus vai veicot rīcību, kas skar vairāk nekā vienu ▌ dalībvalsti un jo īpaši, pieņemot lēmumus, kas attiecas uz grupām, kuras veic uzņēmējdarbību divās vai vairāk iesaistītajās dalībvalstīs, Komisija un Valde pienācīgi apsver visus šos faktorus:

a)  ▌dalībvalstu intereses, kurās grupa veic darbību, un jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības, vai bezdarbības ietekmi uz finanšu stabilitāti, ekonomiku, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensācijas sistēmu jebkurā no šīm dalībvalstīm;

b)  mērķi līdzsvarot atsevišķo ▌ dalībvalstu intereses un izvairīties no kādas iesaistītās dalībvalsts netaisnīgas interešu aizskaršanas vai netaisnīgas interešu aizsardzības;

c)  nepieciešamību izvairīties no negatīvas ietekmes uz citam tādas grupas daļām, kurai piederīga vienība, kas minēta 2. pantā, ir pakļauta noregulējumam;

ca)  ja iespējams, grupas ieinteresetību turpināt pārrobežu darbību;

d)  nepieciešamību izvairīties no 2. pantā minēto vienību kreditoriem radīto izmaksu nesamērīga pieauguma apmērā, kas būtu lielāks nekā tas, kas tiem būtu radies, ja tās būtu noregulētas saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām;

e)  lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar LESD 107. pantu un kas minēti 16. panta 10. punktā.

3.  Komisija un Valde līdzsvaro 2. punktā minētos faktorus ar 12. pantā minētajiem noregulējuma mērķiem, atbilstoši katras lietas būtībai un apstākļiem.

4.   Valdes vai Komisijas lēmumi un darbības nedrīkst būt vērstas uz to, lai pieprasītu dalībvalstīm sniegt ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem vai tiešā veidā skart dalībvalstu fiskālos pienākumus.

4.a  Pieņemot lēmumus vai veicot rīcību, Valde rūpējas par attiecīgo vienību darbinieku pārstāvju informēšanu, vajadzības gadījumā apspriežoties ar viņiem.

4.b  Paredzēts, ka Komisija, Valde un valsts noregulējuma iestādes savā darbībā, priekšlikumos un politikā saistībā ar šo regulu ievēro nediskriminācijas principu attiecībā pret visām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām.

4.c  Komisija, pildot tai saskaņā ar šo regulu noteiktos uzdevumus, rīkojas pilnīgi neatkarīgi no citiem uzdevumiem un stingri ievēro šajā regulā un direktīvā [BRRD] norādītos mērķus un principus. Uzdevumu nošķiršana būtu jānodrošina, veicot pienācīgus organizatoriskos pielāgojumus.

II DAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

Funkcijas Vienotajā noregulējuma mehānismā un procesuālie noteikumi

1. nodaļa

Noregulējuma plānošana

7. pants

Noregulējuma plāni

1.  Valde kopā ar valsts noregulējuma iestādēm izstrādā un apstiprina vienību, kas minētas 2. pantā, un grupu noregulējuma plānus.

2.  Valsts noregulējuma iestādes 1. punkta nolūkos pārsūta Valdei visu noregulējuma plānu izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju, kuru tās ieguvušas saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 10. pantu un 12. panta 1. punktu, neskarot šīs sadaļas 5. nodaļu.

2.a  Noregulējuma plānus katrai vienībai un grupu noregulējuma plānus izstrādā saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 9. līdz 12. pantu.

▐

7.  Valde izstrādā noregulējuma plānus sadarbībā ar uzraudzības iestādi un konsolidētās uzraudzības iestādi un iesaistīto dalībvalstu, kurā vienības veic uzņēmējdarbību, valsts noregulējuma iestādēm. Valde sadarbojas ar noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās ir vienības, kas ietvertas konsolidētajā uzraudzībā.

8.  Valde var pieprasīt valsts noregulējuma iestādēm sagatavot provizoriskus noregulējuma plānu projektus un grupas līmeņa noregulējuma iestādei sagatavot provizorisku grupas noregulējuma plāna projektu izskatīšanai un apstiprināšanai Valdē. Valde var pieprasīt valsts noregulējuma iestādēm veikt citus uzdevumus saistībā ar noregulējuma plānu sagatavošanu.

9.  Noregulējuma plānus pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 9. un 12. pantu.

9.a  Lēmumus par noregulējuma plānu izstrādāšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu, kā arī atbilstīgu pasākumu piemērošanu Valde pieņem izpildsesijā.

8. pants

Noregulējamības novērtējums

1.  Sagatavojot noregulējuma plānus saskaņā ar 7. pantu, Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, ieskaitot ECB, un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas meitasuzņēmumi vai nozīmīgas filiāles, ciktāl tas ir būtiski attiecībā uz nozīmīgo filiāli, kā noteikts Direktīvas [BRRD] 13. un 13.a pantā, veic novērtējumu par to, cik lielā mērā iestādes un grupas ir noregulējamas, ņemot vērā Direktīvas [BRRD] 13. un 13.a panta prasības.

2.  ▌Vienību uzskata par noregulējamu Direktīvas [BRRD] 13. pantā paredzētajos gadījumos.

3.  ▌Grupu uzskata par noregulējamu Direktīvas [BRRD] 13.a pantā paredzētajos gadījumos.

4.  Veicot novērtējumu, Valde vismaz pārbauda Direktīvas [BRRD] pielikuma C iedaļā minētos jautājumus.

5.  Ja vienības vai grupas noregulējuma novērtējuma rezultātā, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, Valde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi, ieskaitot ECB, konstatē, ka, iespējams, pastāv būtiski šķēršļi attiecīgās vienības vai grupas noregulējumam, Valde, apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, sagatavo iestādei vai mātesuzņēmumam adresētu ziņojumu, kurā analizēti būtiskie šķēršļi noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai. Turklāt ziņojumā ietver tādu pasākumu ierosinājumus, ko Valde uzskata par vajadzīgiem vai piemērotiem šādu šķēršļu novēršanai saskaņā ar 8. punktu.

6.  Ziņojumu paziņo attiecīgajai vienībai vai mātesuzņēmumam, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas nozīmīgas filiāles vai meitasuzņēmumi. Tajā iekļauj novērtējuma vai konstatējuma pamatojumu un norāda to, kā novērtējums vai konstatējums atbilst 6. pantā paredzētajām samērīgas piemērošanas prasībām.

7.  Četru mēnešu laikā pēc šāda ziņojuma saņemšanas dienas vienība vai mātesuzņēmums var iesniegt savus apsvērumus un ierosināt Valdei alternatīvus pasākumus ziņojumā norādīto šķēršļu novēršanai. Valde paziņo par jebkuru vienības vai mātesuzņēmuma ierosināto pasākumu kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas nozīmīgas filiāles vai meitasuzņēmumi.

8.  Ja attiecīgās vienības vai mātesuzņēmuma ierosinātie pasākumi efektīvi nenovērš šķēršļus noregulējamībai, Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm un — vajadzības gadījumā — makroprudenciālās uzraudzības iestādi pieņem lēmumu, kurā norāda, ka ierosinātie pasākumi efektīvi nenovērš šķēršļus noregulējamībai, un liek valsts noregulējuma iestādēm pieprasīt iestādei, mātesuzņēmumam vai jebkuram attiecīgās grupas meitasuzņēmumam veikt Direktīvas [BRRD] 14. pantā minētos pasākumus, balstoties uz šādiem kritērijiem:

a)  pasākuma efektivitāti noregulējamības šķēršļu novēršanai;

b)  nepieciešamību izvairīties no negatīvas ietekmes uz finanšu stabilitāti ▌ dalībvalstīs, kurās grupa darbojas;

c)  nepieciešamību izvairīties no tādas ietekmes uz attiecīgo iestādi vai grupu, kura pārsniegtu noregulējamības šķēršļa novēršanai nepieciešamo vai būtu nesamērīga.

9.  Piemērojot 8. punktu, Valde liek valsts noregulējuma iestādēm veikt jebkuru no ▌ pasākumiem, kas minēti Direktīvas [BRRD] 14. pantā.

▐

10.  Valsts noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 26. pantu.

8.a pants

Sistēmiski nozīmīgu iestāžu noregulējamība

Neskarot tās pilnvaras un neatkarību, Valde nosaka prioritātes saistībā ar tādu iestāžu noregulējamības novērtēšanu, kuras var radīt sistēmisku risku, tostarp globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SII) vai citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (O-SII) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu, bet neaprobežojoties ar tām, un vajadzības gadījumā izstrādā plānu noregulējamības šķēršļu novēršanai katrai no minētajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas 8. pantu un Direktīvas [BRRD] 14. pantu.

9. pants

Vienkāršoti pienākumi un atbrīvojumi

1.  Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc valsts noregulējuma iestādes priekšlikuma var piemērot vienkāršotus pienākumus attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādi saskaņā ar Direktīvu [BRRD].

2.  Valsts noregulējuma iestādes var ierosināt Valdei attiecībā uz konkrētām iestādēm vai grupām piemērot vienkāršotus pienākumus ▌noregulējuma plānu izstrādei. Šāds priekšlikums ir jāpamato un jāpapildina ar visiem attiecīgajiem dokumentiem.

3.  Saņemot priekšlikumu saskaņā ar 1. punktu vai rīkojoties pēc savas iniciatīvas, Valde veic attiecīgo iestāžu vai grupas novērtējumu. Novērtējumā ņem vērā Direktīvas [BRRD] paredzētos elementus.

▐

4.  Valde izvērtē vienkāršotu pienākumu turpmāku piemērošanu un pārstāj tos piemērot Direktīvas [BRRD] 4. pantā paredzētajos gadījumos.

Ja valsts noregulējuma iestāde, kas ierosināja vienkāršoto pienākumu piemērošanu ▌ saskaņā ar 1. punktu, uzskata, ka lēmums piemērot vienkāršoto pienākumu ▌ ir jāatsauc, tā šajā nolūkā iesniedz priekšlikumu Valdei. Šajā gadījumā Valde pieņem lēmumu par ierosināto atsaukšanu, pilnībā ņemot vērā atsaukšanas pamatojumu, ko izvirzījusi valsts noregulējuma iestāde, ievērojot 3. punktā minētos elementus.

▐

7.  Valde informē EBI par to, kā tiek piemērots 1. un 4. punkts.

10. pants

Minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām

1.  Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tai skaitā ECB, nosaka minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas iestādēm un mātesuzņēmumiem ir jāuztur, kā minēts 2. punktā, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras.

2.  Minimuma prasības aprēķina saskaņā Direktīvas [BRRD] 39. pantu.

3.  Šā panta 1. punktā minēto noteikšanu veic, pamatojoties uz ▌ kritērijiem, kas noteikti Direktīvas [BRRD] 39. pantā.

▐

Noteikšanā precizē minimuma prasības, kuras iestādēm ir jāizpilda individuāli un kuras mātesuzņēmumiem ir jāizpilda konsolidēti. Valde var atbrīvot no minimuma prasību izpildes konsolidēti▌ vai individuāli gadījumos, kas paredzēti Direktīvas [BRRD] 39. pantā.

4.  Noteikšanā, kas minēta 1. punktā, var paredzēt, ka minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām daļēji izpilda konsolidēti vai individuāli, izmantojot līgumisku iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 39. pantu.

▐

6.  Valde noteikšanu, kas minēta 1. punktā, veic noregulējuma plānu izstrādes un uzturēšanas gaitā, pamatojoties uz 7. pantu.

7.  Valde adresē noteikšanas rezultātā izdarītos konstatējumus valsts noregulējuma iestādēm. Valsts noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 26. pantu. Valde pieprasa valsts noregulējuma iestādēm pārliecināties un nodrošināt, ka iestādes un mātesuzņēmumi izpilda minimuma prasības, kas minētas 1. punktā.

8.  Valde informē ECB un EBI par minimuma prasībām, kuras tā ir noteikusi katrai iestādei un mātesuzņēmumam saskaņā ar 1. punktu.

2. nodaļa

Agrīna intervence

11. pants

Agrīna intervence

1.  ECB,pēc savas iniciatīvas vai saņēmusi paziņojumu noiesaistītās dalībvalsts kompetentās iestādes, informē Valdi par visiem pasākumiem, kuru veikšanu tās pieprasa iestādei vai grupai vai kurus tās veic pašas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/201316. pantu saistībā ar Direktīvas [BRRD] 23. panta 1. punktu vai 24. pantu vai saistībā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu.

Valde ziņo Komisijai par jebkādu informāciju, ko tā ir saņēmusi, pamatojoties uz pirmo daļu.

2.  No dienas, kad saņemta 1. punktā minētā informācija, un neskarot ECB un kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, Valde var sagatavot attiecīgās iestādes vai grupas noregulējumu.

Pirmās daļas nolūkos Valde, sadarbojoties ar ECB un attiecīgo kompetento iestādi, rūpīgi pārrauga iestādes vai mātesuzņēmuma stāvokli, un to, vai tie izpilda visus agrīnās intervences pasākumus, kurus tiem ir pieprasīts veikt.

3.  Valdei ir pilnvaras:

a)  saskaņā ar šīs sadaļas 5. nodaļu pieprasīt visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu iestādes vai grupas noregulējumu;

b)  veikt iestādes vai grupas aktīvu un saistību vērtēšanu saskaņā ar 17. pantu;

c)  sazināties ar potenciālajiem pircējiem, lai sagatavotu iestādes vai grupas noregulējumu, vai pieprasīt iestādei, mātesuzņēmumam vai valsts noregulējuma iestādei šādi rīkoties, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvas [BRRD] 76. pantā;

d)  pieprasīt attiecīgajai valsts noregulējuma iestādei sagatavot attiecīgās iestādes vai grupas provizorisku noregulējuma shēmu.

4.  Ja ECB vai iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentās iestādes plāno iestādei vai grupai piemērot papildu pasākumu, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1024/201316. pantu vai pamatojoties uz Direktīvas [BRRD] 23. vai 24. pantu, vai pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu, pirms iestāde vai grupa ir pilnībā izpildījusi pirmo pasākumu, kas paziņots Valdei, ECB,pēc savas iniciatīvas vai saņēmusi paziņojumu noiesaistītās dalībvalsts kompetentās iestādes, informē Valdi pirms šāda papildu pasākuma piemērošanas attiecīgajai grupai vai iestādei.

5.  ECB vai kompetentā iestāde un Valde nodrošina, ka ierosinātais papildu pasākums, kas minēts 4. punktā, un visas Valdes darbības noregulējuma sagatavošanai, pamatojoties uz 2. punktu, ir saskaņotas.

3. nodaļa

Noregulējums

12. pants

Noregulējuma mērķi

1.  Rīkojoties saskaņā ar noregulējuma procedūru, kas minēta 16. pantā, Komisija un Valde attiecībā uz saviem pienākumiem ņem vērā noregulējuma mērķus, kuri noteikti Direktīvas [BRRD] 26. pantā, un izvēlas tos instrumentus un pilnvaras, ar kurām, pēc to uzskatiem, vislabāk sasniedzami mērķi, kas ir atbilstošākie konkrētajā gadījumā.

2.  ▌Tiecoties īstenot minētos mērķus, Komisija un Valde rīkojas saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 26. pantu.

▐

13. pants

Vispārēji principi, kas piemērojami noregulējumam

Rīkojoties saskaņā ar noregulējuma procedūru, kas minēta 16. pantā, Komisija un Valde veic visus pienācīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība tiek veikta, ievērojot ▌ principus, kuri norādīti Direktīvas [BRRD] 29. pantā.

▐

14. pants

Finanšu iestāžu un mātesuzņēmumu noregulējums

Komisija veic noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu iestādēm un to mātesuzņēmumiem, pamatojoties uz Valdes sagatavoto lēmumu un ņemot vērā Direktīvas [BRRD] 28. pantu.

▐

15. pants

Prasījumu prioritātes kārtība

Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu noregulējumā esošai iestādei un neskarot saistības, kas ir izslēgtas no iekšējā rekapitalizācijas instrumenta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, Komisija, pamatojoties uz Valdes sagatavotu lēmuma projektu, pieņem lēmumu un Valde kopā ar iesaistīto dalībvalstu valsts noregulējuma iestādēm īsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz prasījumiem, ievērojot Direktīvas [BRRD] 43. pantā noteikto secību

16. pants

Noregulējuma procedūra

1.  Ja ECB,pēc savas iniciatīvas vai saņēmusi iesaistītās dalībvalsts valsts kompetentāsiestādes paziņojumu, nolemj, ka attiecībā uz 2. pantā minētu vienību ir izpildīti nosacījumi, kas norādīti 2. punkta a) un b) apakšpunktā, tā nekavējoties minēto lēmumu paziņo Komisijai un Valdei.

Šā punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu var sniegt pēc Valdes vai valsts noregulējuma iestādes novērtējuma pieprasīšanas, ja kāda no šīm iestādēm uzskata, ka var pamatoti uzskatīt, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

Šā punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz pēc apspriešanās ar Valdi un valsts noregulējuma iestādi.

1.a  Saskaņā ar 50. pantu Valde visus lēmumus par noregulējuma procedūru sagatavo un pieņem izpildsesijā.

2.  Saņēmusi 1. punktā minēto paziņojumu, ▌Valde izpildsesijā veic novērtējumu, lai pārbaudītu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

b)  ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav pamata uzskatīt, ka jebkādi alternatīva privātā sektora vai uzraudzītāja pasākumi, tostarp pasākumi, izmantojot institucionālās aizsardzības shēmas, (arī agrīnās intervences pasākumi vai kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija saskaņā ar 18. pantu), kas īstenoti attiecībā uz vienību, novērstu tās maksātnespēju saprātīgā termiņā;

c)  noregulējuma darbība ir vajadzīga vispārības interesēs atbilstīgi 4. punktam.

3.  Piemērojot šā panta 2. punkta a) apakšpunktu, tiek uzskatīts, ka vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja uz to attiecas kāds no ▌Direktīvas [BRRD] 27. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem:

▐

4.  Piemērojot 2. punkta c) apakšpunktu, noregulējuma darbību uzskata par tādu, kas ir vispārības interesēs, ja ir izpildīti nosacījumi, kuri minēti Direktīvas [BRRD] 27. panta 3. punktā.

5.  Ja Valde nospriež, ka ir izpildīti visi 2. punktā norādītie nosacījumi, tā, ņemot vērā 1. punktā minēto paziņojumu, iesniedz Komisijai lēmuma projektu, kurā paredzēts veikt vienības noregulējumu. Lēmuma projektā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)  ieteikumu veikt vienības noregulējumu;

b)  19. panta 32. punktā minēto noregulējuma instrumentu satvaru;

c)  satvaru fonda izmantošanai noregulējuma darbības atbalstam saskaņā ar 71. pantu.

6.  Saņēmusi Valdes lēmuma projektu, Komisija lemj par lēmuma projekta apstiprināšanu saistībā ar noregulējuma instrumentu satvaru, kas piemērojams attiecīgajai vienībai, un attiecīgā gadījumā par fonda izmantošanu noregulējuma darbības atbalstam. ▐

Ja Komisija negrasās apstiprināt Valdes iesniegto lēmuma projektu vai apstiprināt to ar grozījumiem, tā nosūta lēmuma projektu atpakaļ Valdei, paskaidrojot savas rīcības iemeslus vai attiecīgā gadījumā sniedzot iecerēto grozījumu iemeslus un pieprasot pārskatīt lēmuma projektu. Komisija var noteikt termiņu, līdz kuram Valde var grozīt savu sākotnējo lēmuma projektu, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, un atkārtoti iesniegt to Komisijai. Valdei atvēl vismaz piecas darba dienas lēmuma projekta izvērtēšanai pēc Komisijas pieprasījuma, izņemot attiecīgi pamatotos ārkārtas gadījumos.

Komisija dara visu iespējamo, lai ievērotu visas EBI sagatavotās pamatnostādnes un ieteikumus par šajā punktā un tiesību aktā tai noteikto uzdevumu izpildi attiecībā uz apstiprinājumu tam, vai tā grasās ievērot minētās pamatnostādnes un ieteikumus, kā tas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. panta 3. punktā.

7.  Komisijas lēmums ir adresēts Valdei. Ja Komisija nolemj neveikt vienības noregulējumu, jo 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais nosacījums nav izpildīts, attiecīgā vienība tiek likvidēta saskaņā ar valsts maksātnespējas tiesību aktiem.

8.  Ievērojot Komisijas lēmumā noteikto kārtību, Valde izpildsesijā lemj par 20. pantā minēto noregulējuma shēmu un nodrošina, ka attiecīgās valsts noregulējuma iestādes veic vajadzīgās darbības noregulējuma shēmas īstenošanai. Valdes lēmums ir adresēts attiecīgajām valsts noregulējuma iestādēm, un tajā ir iekļauti norādījumi šīm iestādēm, kuras veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Valdes lēmumu saskaņā ar 26. pantu, īstenojot Direktīvā [BRRD] paredzētās noregulējuma pilnvaras, jo īpaši tās, kas paredzētas minētās direktīvas 56. līdz 64. pantā. Ja ir konstatējams valsts atbalsts, Valde var pieņemt lēmumu tikai pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par valsts atbalstu.

9.  Ja Valde uzskata, ka noregulējuma pasākumi varētu veidot valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, tā aicina iesaistīto dalībvalsti vai attiecīgās dalībvalstis nekavējoties paziņot plānotos pasākumus Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

10.  Ciktāl Valdes izpildsesijā ierosinātā noregulējuma darbība ir saistīta ar fonda izmantošanu un neietver valsts atbalstu atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam, Komisija pēc analoģijas līdztekus izmanto kritērijus LESD 107. panta piemērošanai.

11.  Komisijai ir tiesības iegūt no Valdes jebkādu informāciju, ko tā uzskata par būtisku savu pienākumu izpildei, pamatojoties uz šo regulu, un — attiecīgajā gadījumā — LESD 107. pantu. Valdei ir tiesības saskaņā ar šīs sadaļas 5. nodaļu iegūt no jebkuras personas informāciju, kas tai ir nepieciešama, lai sagatavotu noregulējuma darbību, ieskaitot noregulējuma plānos sniegtās informācijas atjaunināšanu un papildināšanu.

12.  Valdei ir tiesības iesniegt Komisijai lēmuma projektu grozīt noregulējuma instrumentu un fonda izmantošanas satvaru attiecībā uz vienību, kuras noregulējums tiek veikts.

12.a  Lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Komisija, īstenojot savas pilnvaras valsts atbalsta jomā un saskaņā ar Direktīvu [BRRD], pret fonda izmantošanu attiecas tāpat kā pret valsts noregulējuma finansēšanas shēmu.

17. pants

Vērtēšana

1.  Pirms noregulējuma darbības veikšanas un kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas, Valde nodrošina 2. punktā minētas vienības aktīvu un saistību taisnīgu un reālistisku vērtēšanu, ko veic saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 30. pantu.

▐

16.  Pēc noregulējuma darbības veikšanas, lai noteiktu, vai attieksme pret akcionāriem un kreditoriem būtu labvēlīgāka, ja noregulējamai iestādei būtu piemērotas parastās maksātnespējas procedūras, Valde nodrošina, ka vērtēšanu veic saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 66. pantu atšķirībā no vērtēšanas, ko veic saskaņā ar ▌1. punktu.

▐

18. pants

Kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija

1.  ECB, pēc savas iniciatīvas vai saņēmusi iesaistītās dalībvalsts valsts kompetentās iestādes paziņojumu, informē Valdi, ja tā uzskata, ka ir izpildīti Direktīvā [BRRD] noteiktiekapitāla instrumentu norakstīšanas un konvertācijas nosacījumi attiecībā uz vienību, kas minēta 2. pantā, vai grupu, kura veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī:

▐

1.a  EVB sniedz Valdei informāciju saskaņā ar 1. punktupēc Valdes vai valsts noregulējuma iestādes novērtējuma pieprasīšanas, ja kāda no šīm iestādēm uzskata, ka ir pamats domāt, ka ir izpildīti kapitāla instrumentu norakstīšanas un konvertācijas nosacījumi attiecībā uz 2. pantā minētu vienību vai attiecībā uz grupu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī.

1.b  Ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi, Valde, ņemot vērā 1. punktā minēto informāciju, iesniedz Komisijai lēmuma projektu, kurā paredzēts īstenot kapitāla instrumentu norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un vai minētās pilnvaras tiks īstenotas atsevišķi vai, ievērojot procedūru saskaņā ar 16. panta 4. līdz 7. punktu, kopā ar noregulējuma darbību.

▌

5.  Pēc lēmuma projekta saņamšanas no Valdes Komisija ▌lemj par lēmuma projekta apstiprināšanu un par to, vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras īstenot atsevišķi vai, ievērojot procedūru saskaņā ar 16. panta 4. līdz 7. punktu, kopā ar noregulējuma darbību.

6.  Ja ▌ ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, taču noregulējuma nosacījumi saskaņā ar 16. panta 2. punktu nav izpildīti, Valde pēc Komisija lēmuma liek valsts noregulējuma iestādēm īstenot noregulējuma vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 51. un 52. pantu.

7.  Ja ir izpildīti 1. punktā minētie kapitāla instrumentu norakstīšanas un konvertācijas nosacījumi un noregulējuma nosacījumi, kas minēti 16. panta 2. punktā, piemēro 16. panta 4. līdz 7. punktā minēto procedūru.

8.  Valde nodrošina, ka valsts noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar Direktīvu [BRRD].

▐

9.  Valsts noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus un veic kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertāciju saskaņā ar 26. pantu.

19. pants

Vispārējie principi, kas piemērojami noregulējumam

1.  Ja Valde izlemj piemērot noregulējuma instrumentu vienībai, kas minēta 2. pantā, un noregulējuma darbības rezultātā kreditoriem tiktu radīti zaudējumi vai to prasījumi tiktu konvertēti, Valde īsteno 18. pantā minētās pilnvaras nekavējoties pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas vai vienlaikus ar tā piemērošanu.

2.  Noregulējuma instrumenti, kas minēti 16. panta 5. punktā, ir šādi:

a)  uzņēmuma pārdošanas instruments;

b)  pagaidu iestādes instruments;

c)  aktīvu nodalīšanas instruments;

d)  iekšējās rekapitalizācijas instruments.

3.  Pieņemot 16. panta 5. punktā minēto lēmuma projektu, Valde apsver šādus faktorus:

a)  noregulējamās iestādes aktīvus un saistības, pamatojoties uz vērtēšanu saskaņā ar 17. pantu;

b)  noregulējamās iestādes likviditātes stāvokli;

c)  noregulējamās iestādes franšīzes vērtības tirgspēju, ņemot vērā konkurences un ekonomiskos apstākļus tirgū;

d)  pieejamo laiku.

4.  Noregulējuma instrumentus var piemērot vai nu atsevišķi, vai kopā, izņemot aktīvu nodalīšanas instrumentu, kuru var piemērot tikai kopā ar citu noregulējuma instrumentu.

4.a  Lai pildītu uzdevumus, kas tai noteikti ar šo regulu, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus noregulējuma instrumentu piemērošanas jomā, Valde kopā ar Komisiju pieņem noregulējuma rokasgrāmatu, kurā izklāsta skaidras un sīki izstrādātas vadlīnijas noregulējuma instrumentu izmantošanai.

Pirmajā daļā minēto noregulējuma rokasgrāmatu Komisija pieņem kā deleģētu aktu saskaņā ar 82. pantu.

20. pants

Noregulējuma shēma

Noregulējuma shēmā, ko Valde pieņem, pamatojoties uz 16. panta 8. punktu, tiek noteikta, ievērojot Komisijas lēmumus par noregulējuma satvaru saskaņā ar 16. panta 6. punktu un –attiecīgā gadījumā – pēc analoģijas lēmumus par valsts atbalstu, sīkāka informācija par noregulējamai iestādei piemērojamajiem noregulējuma instrumentiem, kas attiecas vismaz uz pasākumiem, kuri minēti 21. panta 2. punktā, 22. panta 2. punktā, 23. panta 2. punktā un 24. panta 1. punktā un konkrētas summas un nolūki, kuriem fonds tiks izmantots.

Noregulējuma procesa gaitā Valde noregulējuma satvara robežās, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 16. panta 6. punktu, var grozīt un atjaunināt noregulējuma shēmu, kā nepieciešams konkrētajā gadījumā.

21. pants

Uzņēmuma pārdošanas instruments

1.  Komisijas pieņemtā satvara robežās uzņēmuma pārdošanas instruments sastāv no šādu elementu pārveduma pircējam, kas nav pagaidu iestāde:

a)  noregulējamās iestādes akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti; vai

b)  visi vai noteikti noregulējamās iestādes aktīvi, tiesības vai saistības.

2.  Attiecībā uz uzņēmuma pārdošanas instrumentu 16. panta 8. punktā minētajā noregulējuma shēmā norāda jo īpaši:

a)  instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 32. panta 1. un 7. līdz 11. punktu;

b)  komerciālos noteikumus, ņemot vērā noregulējuma procesa apstākļus un tēriņus un izmaksas, kas tajā radušās, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde veic pārvedumu saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 32. panta 2. līdz 4. punktu;

c)  vai valsts noregulējuma iestādes pārveduma pilnvaras var tikt izmantotas vairāk nekā vienu reizi saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 32. panta 5. un 6. punktu;

d)  mehānismus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde veic šo instrumentu, aktīvu, tiesību un saistību tirgošanu saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 33. panta 1. un 2. punktu;

e)  vai tas, ka valsts noregulējuma iestāde ievēro tirgošanas prasības, domājams, traucēs noregulējuma mērķu sasniegšanu saskaņā ar 3. punktu.

3.  Valde piemēro uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot 2. punkta e) apakšpunktā paredzētās tirgošanas prasības, ja tā konstatē, ka atbilstība šīm prasībām, domājams, apdraudētu viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, un jo īpaši, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

a)  tā uzskata, ka noregulējamās iestādes maksātnespēja vai iespējamā maksātnespēja rada vai palielina būtiskus draudus finanšu stabilitātei;

b)  tā uzskata, ka prasību ievērošana, visticamāk, mazinātu uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanā.

22. pants

Pagaidu iestādes instruments

1.  Komisijas pieņemtā satvara robežās pagaidu iestādes instruments sastāv no jebkura turpmāk nosauktā elementa pārvešanas pagaidu iestādei:

a)  vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu emitētas akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti;

b)  visi vai jebkuri vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvi, tiesības vai saistības.

2.  Attiecībā uz pagaidu iestādes instrumentu 20. pantā minētajā noregulējuma shēmā nosaka jo īpaši:

a)  instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved pagaidu iestādei saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 34. panta 1. līdz 9. punktu;

b)  mehānismus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde izveido pagaidu iestādi, nodrošina tās darbību un izbeidz to saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 35. panta 1. līdz 3. punktu un 5. līdz 8. punktu;

c)  mehānismus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde veic pagaidu iestādes vai tās aktīvu vai saistību tirgošanu saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 35. panta 4. punktu.

3.  Valde nodrošina, ka saistību kopējā vērtība, kuras valsts noregulējuma iestāde pārvedusi pagaidu iestādei, nepārsniedz noregulējamās iestādes pārvesto vai no citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu vērtību.

3.a  Visi apsvērumi par pagaidu iestādi vai kādu vai visām pagaidu iestādes īpašumtiesībām un saistībām atbilst attiecīgajiem [Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas] noteikumiem.

23. pants

Aktīvu nodalīšanas instruments

1.  Komisijas pieņemtā satvara robežās aktīvu nodalīšanas instruments sastāv no noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārvešanas aktīvu pārvaldības struktūrai, kas atbilst Direktīvā [BRRD] noteiktajām prasībām juridiskai personai, kura ir aktīvu pārvaldības struktūra.

▐

2.  Attiecībā uz aktīvu nodalīšanas instrumentu 20. pantā minētajā noregulējuma shēmā nosaka jo īpaši:

a)  instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved aktīvu pārvaldības struktūrai saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 36. panta 1. līdz 4. punktu un 6. līdz 10. punktu;

b)  atlīdzību, kuru valsts noregulējuma iestāde saņem par aktīvu pārvešanu aktīvu pārvaldības struktūrai, atbilstīgi 17. pantā noteiktajiem principiem. Ar šo noteikumu netiek liegts tas, ka atlīdzībai ir nominālvērtība vai negatīva vērtība.

2.a  Jebkurš apsvērums par aktīvu pārvaldības struktūru vai kādu vai visām aktīvu pārvaldības struktūras īpašumtiesībām un saistībām atbilst attiecīgajiem Direktīvas [BRRD] noteikumiem.

24. pants

Iekšējās rekapitalizācijas instruments

1.  Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot ▐ mērķiem, kas paredzēti Direktīvas [BRRD] 37. pantā.

▐

Komisijas pieņemtā satvara robežās attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas instrumentu noregulējuma shēmā jo īpaši tiek noteikts:

a)  kopējā summa, par kuru atbilstīgās saistības ir jāsamazina vai jākonvertē saskaņā ar 6. punktu;

b)  saistības, kuras var izslēgt saskaņā ar 5. līdz 13. punktu;

c)  saskaņā ar 16. punktu iesniedzamā uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna mērķi un minimuma saturs.

2.  ▐

Ja nosacījums iekšējās rekapitalizācijas instrumenta izmantošanai vienības rekapitalizēšanai, kā izklāstītsDirektīvas[BRRD] 37. panta 3. punktā, nav izpildīts, piemēro attiecīgi kādu no 19. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem noregulējuma instrumentiem un 19. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu.

3.  Uz saistībām, ▐ kas paredzētas Direktīvas [BRRD] 38. panta 2. punktā, neattiecina norakstīšanu un konvertāciju.▐▐

5.  Izņēmuma gadījumos noteiktas saistības ▐ var izslēgt no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 38. panta 2.a punktu.

▐

Ja atbilstīgas saistības vai atbilstīgu saistību kategorija ir pilnībā vai daļēji izslēgta saskaņā ar šo punktu, citām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādas izslēgšanas, ar noteikumu, ka, īstenojot citām atbilstīgām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots princips, ka neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus nekā gadījumā, ja 2. punktā minētā vienība būtu likvidēta saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām.

6.  Ja atbilstīgās saistības vai atbilstīgo saistību kategorijas ir pilnībā vai daļēji izslēgtas saskaņā ar 5. punktu, un zaudējumi, kuri tiktu attiecināti uz šīm saistībām nav pilnībā nodoti kreditoriem, noregulējamajai iestādei var piešķirt iemaksu no fonda tādiemmērķiem, kas paredzēti Direktīvas [BRRD] 38. pantā un ir saskaņā ar to.

▐

8.  Fonda iemaksas var finansēt no:

a)  summas, kas pieejama fondam un kura iegūta no 2. pantā minētajām vienībām saskaņā ar 66. pantu;

b)  summas, ko var iegūt no pēciemaksām saskaņā ar 67. pantu trīs gadu laikposmā; un

c)  ja a) un b) apakšpunktā minētās summas ir nepietiekamas, no summām, ko iegūst no alternatīviem finansējuma avotiem saskaņā ar 69. pantu, tostarp minētajā pantā norādītā aizdevumu mehānisma ietvaros.

9.  Ārkārtas apstākļos, kas paredzēti Direktīvas [BRRD] 38.(.) pantā, papildu finansējumu var meklēt no alternatīviem finansējuma avotiem saskaņā ar minēto pantu.

▐

10.  Kā alternatīvu vai papildu pasākumu, ja ir izpildīti Direktīvas [BRRD] 38. punktā minētie nosacījumi fonda iemaksām, iemaksu var veikt no līdzekļiem, kas gūti no priekšiemaksām saskaņā ar 66. pantu un kas līdz šim vēl nav izmantoti.

▐

12.  Pieņemot lēmumu atsevišķas saistības izslēgt no 5. punktā minēto norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas, pienācīgi apsver ▐ faktorus, kas paredzēti Direktīvas [BRRD] 38. pantā. ▐

13.  Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Valde veic novērtējumu saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 41. pantu.

▐

14.  Izslēgšanu saskaņā ar 5. punktu var piemērot vai nu, lai pilnībā izslēgtu saistības no norakstīšanas, vai lai ierobežotu minētajām saistībām piemērotās norakstīšanas apmēru.

15.  Norakstīšanas un konvertācijas pilnvarās ievēro noteikumus par prasījumu prioritāti, kas paredzēti 15. punktā.

16.  Valsts noregulējuma iestāde nekavējoties pārsūta Valdei uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, kas saņemts no saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 47. panta 1. punktu iecelta administratora, pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas.

Divu nedēļu laikā no uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanas noregulējuma iestāde sniedz Valdei savu plāna novērtējumu. Viena mēneša laikā no dienas, kad iesniegts uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns, Valde novērtē, kāda ir 2. pantā minētās vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas iespēja šā plāna īstenošanas gadījumā. Novērtējumu pabeidz saziņā ar kompetento iestādi.

Ja Valde ir pārliecināta, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt šo mērķi, tā ļauj valsts noregulējuma iestādei apstiprināt plānu saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 47. panta 5. punktu. Ja Valde nav pārliecināta, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt šo mērķi, tā liek valsts noregulējuma iestādei par savām bažām informēt administratoru un pieprasīt administratoram plānu grozīt tā, lai risinātu problemātiskos jautājumus saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 47. panta 6. punktu. To dara saziņā ar kompetento iestādi.

Valsts noregulējuma iestāde grozīto plānu pārsūta Valdei. Valde liek valsts noregulējuma iestādei vienas nedēļas laikā paziņot administratoram, vai tā ir pārliecināta, ka grozītajā plānā tiek risināti paziņojumā minētie problemātiskie jautājumi, vai arī – ir vajadzīgi papildu grozījumi.

25. pants

Valdes veiktā pārraudzība

1.  Valde cieši pārrauga, kā valsts noregulējuma iestādes īsteno noregulējuma shēmu. Tālab valstu noregulējuma iestādes:

a)  sadarbojās ar Valdi tās pārraudzības pilnvaru īstenošanā;

b)  Valdes noteiktos regulāros intervālos sniedz precīzu, uzticamu un pilnīgu informāciju par noregulējuma shēmas īstenošanu, noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, ko Valde var pieprasīt, tostarp par:

i)  noregulējamās iestādes, pagaidu iestādes un aktīvu pārvaldības struktūras darbību un finanšu situāciju;

ii)  to, kāds režīms faktiski tiktu piemērots akcionāriem un kreditoriem, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām;

iii)  jebkādu notiekošu tiesvedību, kas saistīta ar maksātnespējīgu iestāžu aktīvu likvidāciju, apstrīdētiem noregulējuma lēmumiem un vērtējumiem, vai kas saistīta ar kompensācijas pieteikumiem, kurus iesnieguši akcionāri vai kreditori;

iv)  vērtētāju, administratoru, grāmatvežu, juristu un citu profesionāļu, kuru palīdzība valsts noregulējuma iestādei var būt nepieciešama, iecelšanu, atcelšanu vai aizstāšanu, un viņu pienākumu izpildi;

v)  jebkuru citu jautājumu, ko var nodot Valdei izskatīšanai;

vi)  to, kādā apmērā un kādā veidā tās īsteno valsts noregulējuma iestāžu pilnvaras, kuras minētas Direktīvas [BRRD] IV daļas V nodaļā;

vii)  24. panta 16. punktā minētā uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna ekonomisko dzīvotspēju, izpildāmību un īstenošanu.

Valsts noregulējuma iestādes iesniedz Valdei galīgo ziņojumu par noregulējuma shēmas īstenošanu.

2.  Balstoties uz sniegto informāciju, Valde var sniegt norādījumus valsts noregulējuma iestādēm par jebkuru noregulējuma shēmas izpildes aspektu, un jo īpaši par elementiem, kas minēti 20. pantā, un noregulējuma pilnvaru īstenošanu.

3.  Ja tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, Komisija pēc Valdes ieteikuma ▐var pārskatīt savu lēmumu par noregulējuma satvaru un veikt atbilstošus grozījumus.

26. pants

Noregulējuma lēmumu īstenošana

1.  Valsts noregulējuma iestādes veic nepieciešamās darbības, lai īstenotu 16. panta 8. punktā minēto noregulējuma lēmumu, jo īpaši kontrolējot 2. pantā minētās vienības, veicot nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 64. pantu un nodrošinot, ka ir ievēroti Direktīvā [BRRD] paredzētie aizsardzības pasākumi. Valsts noregulējuma iestādes īsteno visus lēmumus, kurus tām adresējusi Valde.

Šajā nolūkā tās saskaņā ar šo regulu izmanto savas pilnvaras, kas paredzētas valsts tiesību aktos, ar kuriem transponēta Direktīva [BRRD], un ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Valsts noregulējuma iestādes pilnībā informē Valdi par šo pilnvaru izmantošanu. Visas to veiktās darbības atbilst 16. panta 8. punktā minētajam lēmumam.

2.  Ja valsts noregulējuma iestāde nav piemērojusi 16. pantā minēto lēmumu vai ir piemērojusi to veidā, ar kuru nav sasniegti šajā regulā paredzētie noregulējuma mērķi, Valdei ir pilnvaras tieši likt iestādei, kuras noregulējums tiek veikts:

a)  ▐ pārvest citai juridiskai personai iestādes, kuras noregulējums tiek veikts, konkrētas tiesības, aktīvus vai saistības;

b)  ▐ 18. pantā minētajos apstākļos pieprasīt norakstīt vai konvertēt jebkurus parāda instrumentus, kuros iekļauti līgumtiesiski noteikumi par konvertāciju.

Valdei ir arī tiesības tieši īstenot jebkuras citas pilnvaras, kas paredzētas Direktīvā [BRRD].

3.  Iestāde, kuras noregulējums tiek veikts, izpilda jebkuru lēmumu, kas minēts 2. punktā. Šie lēmumi ir prioritāri pār valsts iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

4.  Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 2. punktu pieņemts lēmums, valsts iestādes ievēro šo lēmumu.

4. nodaļa

Sadarbība

27. pants

Sadarbības pienākums

1.  Valde informē Komisiju par visām darbībām, ko tā veic noregulējuma sagatavošanai. Attiecībā uz jebkādu informāciju, kas saņemta no Valdes, Komisijas locekļi un Komisijas personāls ir pakļauti noteikumiem par dienesta noslēpumu, kas noteikti 79. pantā.

2.  Veicot savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, Valde, Komisija, ▐ kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes cieši sadarbojas it īpaši noregulējuma plānošanas, agrīnas intervences un noregulējuma posmā saskaņā ar 7. līdz 26. pantu. Tās cita citai sniedz visu informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu izpildei.

▐

4.  Regulas nolūkos, ja ECB uzaicina Valdes izpilddirektoru kā novērotāju piedalīties ECB Uzraudzības valdē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 19. pantu, Valde dalībaivarnorīkot citu pārstāvi.

5.  Šīs regulas nolūkos Valde ieceļ pārstāvi, kas piedalās Eiropas Banku iestādes Noregulējuma komitejā, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 113. pantu.

6.  Valde cieši sadarbojas ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) un jebkuru līdzvērtīgu nākotnes Eiropas vienību, jo īpaši, ja EFSI, ▐ ESM vai jebkura līdzvērtīga nākotnes Eiropas vienība ir piešķīruši vai ir ticams, ka piešķirs, tiešu vai netiešu finanšu palīdzību vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, jo īpaši 24. panta 9. punktā minētajos ārkārtas apstākļos.

7.  Valde un ECB noslēdz saprašanās memorandu, kurā pamatvilcienos apraksta savu sadarbību, pamatojoties uz 2. punktu. Memorandu regulāri pārskata un publicē, pienācīgi ievērojot konfidenciālas informācijas apstrādes principus.

7.a  Valde un neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes pieņem saprašanās memorandu, kurā vispārīgi apraksta, kā tās savstarpēji sadarbosies Direktīvā [BRRD] minēto uzdevumu izpildē.

Neskarot pirmo daļu, Valde noslēdz saprašanās memorandu ar noregulējuma iestādi katrā neiesaistītā dalībvalstī, kurā ir vismaz vienas globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes mītnes vieta, kas identificēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu.

Katru memorandu regulāri pārskata un publicē, attiecīgi apstrādājot konfidenciālu informāciju.

28. pants

Informācijas apmaiņa VNM

1.  Gan uz Valdi, gan valsts noregulējuma iestādēm attiecas lojālas sadarbības pienākums un informācijas apmaiņas pienākums.

2.  Valde sniedz Komisijai jebkādu informāciju, kas attiecas uz tās pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu un attiecīgajā gadījumā – LESD 107. pantu.

29. pants

Sadarbība VNM ietvaros un attieksme pret grupām

Direktīvas [BRRD] 12. panta 4., 5., 6. punkts un 15. punkts, kā arī 80. līdz 83. pants nav piemērojams attiecībām starp iesaistīto dalībvalstu valsts noregulējuma iestādēm. Tā vietā ir piemērojami attiecīgie šīs regulas noteikumi.

30. pants

Sadarbība ar neiesaistītajām dalībvalstīm

Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās dalībvalstīs, neskarot ▐ šo regulu, Valde pārstāv iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma iestādes, veicot sadarbību ar neiesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 7., 8., 11., 12., 15., 50., 80. līdz 83. pantu.

31. pants

Sadarbība ar trešo valstu iestādēm

Komisijai un Valdei katrai savu pienākumu ietvaros ir ekskluzīvas tiesības iesaistīto dalībvalstu valsts noregulējuma iestāžu vārdā noslēgt nesaistošas sadarbības vienošanās, kas minētas Direktīvas [BRRD] 88. panta 4. punktā, un tās paziņo šādas vienošanās saskaņā ar minētā panta 6. punktu.

5. nodaļa

Izmeklēšanas pilnvaras

32. pants

Informācijas pieprasījumi

1.  Lai veiktu uzdevumus, kas minēti šajā regulā, Valde var tieši vai ar valsts noregulējuma iestāžu starpniecību, pilnībā izmantojot visu ECB vai valsts kompetentajām iestādēm pieejamo informāciju, pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama to uzdevumu veikšanai, kuri tai piešķirti ar šo regulu, šādām juridiskām vai fiziskām personām:

a)  vienībām, kas minētas 2. pantā;

b)  2. punktā minēto vienību darbiniekiem;

c)  trešām personām, ar kurām 2. pantā minētās vienības ir slēgušas ārpakalpojumu līgumus par funkcijām vai darbībām.

2.  Vienības ▐ un ▐ personas, kas minētas ▐ 1. punktā, sniedz saskaņā ar 1. punktu pieprasīto informāciju. Noteikumi par dienesta noslēpumu nevar atbrīvot šīs vienības un personas no pienākuma sniegt šādu informāciju. Pieprasītās informācijas sniegšana nav uzskatāma par dienesta noslēpuma pārkāpumu.

3.  Ja Valde iegūst informāciju tieši no šādām vienībām un personām, tā dara šo informāciju pieejamu attiecīgajām valsts noregulējuma iestādēm.

4.  Valdei pastāvīgi ir pieejama jebkāda informācija, kas nepieciešama funkciju izpildei saskaņā ar šo regulu, jo īpaši informācija par kapitālu, likviditāti, aktīviem un saistībām, kuras attiecas uz jebkuru iestādi, kas pakļauta tās noregulējuma pilnvarām▐.

5.  Valde, kompetentās iestādes un valsts noregulējuma iestādes var sagatavot saprašanās memorandu, kurā iekļauta procedūra informācijas apmaiņas nolūkiem. Informācijas apmaiņu starp Valdi, kompetentajām iestādēm un valsts noregulējuma iestādēm neuzskata par dienesta noslēpuma pārkāpumu.

6.  Kompetentās iestādes, ieskaitot ECB, ja piemērojams, un valsts noregulējuma iestādes sadarbojas ar Valdi, lai pārbaudītu, vai jau ir daļēji vai pilnībā pieejama visa pieprasītā informācija. Ja minētā informācija ir pieejama, kompetentās iestādes, ieskaitot ECB, ja piemērojams, vai valsts noregulējuma iestādes sniedz šo informāciju noregulējuma iestādēm.

33. pants

Vispārējas izmeklēšanas

1.  Lai izpildītu šajā regulā minētos uzdevumus un ievērojot visus citus attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, Valde var veikt visas vajadzīgās izmeklēšanas attiecībā uz jebkuru 32. panta 1. punktā minēto personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā no iesaistītajām dalībvalstīm.

Šajā nolūkā Valdei ir tiesības:

a)  pieprasīt iesniegt dokumentus;

b)  pārbaudīt 32. panta 1. punktā minēto personu grāmatvedību un lietvedību un iegūt šādas grāmatvedības un lietvedības kopijas vai izrakstus;

c)  saņemt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no visām 32. panta 1. punktā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem;

d)  iztaujāt jebkuru citu personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

2.  Personas, kas minētas 32. panta 1. punktā, ir pakļautas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz Valdes lēmumu.

Ja persona kavē izmeklēšanas gaitu, valsts noregulējuma iestāde iesaistītajā dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgās telpas, saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniedz vajadzīgo palīdzību, tostarp atvieglo Valdei pieeju tādas juridiskās personas uzņēmējdarbības telpām, kas minēta 32. panta 1. punktā, nolūkā īstenot minētās tiesības.

34. pants

Pārbaudes uz vietas

1.  Lai izpildītu šajā regulā minētos uzdevumus un ievērojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, Valde, iepriekš paziņojot attiecīgajām valsts noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas jebkuras 32. panta 1. punktā minētās juridiskās personas uzņēmējdarbības telpās. Turklāt pirms 11. pantā minēto pilnvaru īstenošanas Valde apspriežas ar kompetento iestādi. Ja tas nepieciešams pārbaudes pienācīgai veikšanai un efektivitātei, Valde var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot minētajām juridiskajām personām.

2.  Valdes amatpersonas un citas personas, ko Valde pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu uzņēmējdarbības telpās un teritorijā, uz kurām attiecas, pamatojoties uz 33. panta 2. punktu, pieņemtais Valdes lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 33 panta 1. punktā paredzētās pilnvaras.

3.  Juridiskās personas, kas minētas 32. panta 1. punktā, ir pakļautas pārbaudēm uz vietas, pamatojoties uz Valdes lēmumu.

4.  Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras pilnvarojusi vai iecēlusi tās dalībvalsts valsts noregulējuma iestāde, kuras teritorijā pārbaude jāveic, sniedz aktīvu palīdzību Valdes amatpersonām un citām Valdes pilnvarotām personām, un Valde uzrauga un koordinē to. Šajā nolūkā tām ir 2. punktā minētās pilnvaras. Iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma iestādes amatpersonām arī ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas.

5.  Ja Valdes amatpersonas un citas Valdes pilnvarotas vai ieceltas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar 1. punktu, attiecīgās iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ciktāl tas nepieciešams pārbaudes veikšanai, šī palīdzība ietver uzņēmējdarbības telpu un uzskaites žurnālu vai reģistru aizzīmogošanu. Ja attiecīgajai valsts noregulējuma iestādei šādu pilnvaru nav, tā izmanto savas pilnvaras lūgt nepieciešamo citu ▐ valsts iestāžu ▐ palīdzību.

35. pants

Tiesu iestādes atļauja

1.  Ja 34. panta 1. un 2. punktā paredzētajām pārbaudēm uz vietas vai 34. panta 5. punktā noteiktajai palīdzībai saskaņā ar valsts noteikumiem ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, tāda atļauja tiek pieprasīta.

2.  Ja tiek pieprasīta 1. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde ātri un nekavējoties pārbauda Valdes lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu līdzekļu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt Valdi sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas Valdei radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpti 26. pantā minētie tiesību akti, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu līdzekļi. Tomēr valsts tiesu iestāde neizskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt Valdei lietas materiālos iekļauto informāciju. Valdes lēmuma likumīgumu pārbauda vienīgi Eiropas Savienības Tiesa.

6. nodaļa

Sankcijas

36. pants

Pilnvaras uzlikt administratīvos sodus

1.  Ja Valde uzskata, ka 2. pantā minētā vienība tīši vai aiz neuzmanības ir izdarījusi vienu no 2. punktā minētajiem pārkāpumiem, Valde liek valsts noregulējuma iestādei attiecīgajai 2. pantā minētajai vienībai piemērot administratīvu sodu saskaņā ar Direktīvu [BRRD].

Šādas vienības pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuri pierāda, ka vienība vai tās augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2.  Administratīvus sodus 2. pantā minētajām vienībām var piemērot par šādiem pārkāpumiem:

a)  ja tās nesniedz informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 32. pantu;

b)  ja tās nepakļaujas vispārējai izmeklēšanai saskaņā ar 33. pantu vai pārbaudei uz vietas saskaņā ar 34. pantu;

c)  ja tās neveic iemaksas fondā saskaņā ar 66. vai 67. pantu;

d)  ja tās neizpilda lēmumu, kuru Valde tām adresējusi saskaņā ar 26. pantu.

3.  Valsts noregulējuma iestādes publisko administratīvos sodus, kas piemēroti saskaņā ar 1. punktu. Ja publiskošana var radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm, valsts noregulējuma iestādes publisko sodus, neatklājot pušu identitāti.

4.  Valde nolūkā izveidot konsekventu, efektīvu un iedarbīgu izpildes praksi un nodrošināt vienotu, vienveidīgu un konsekventu šās regulas piemērošanu, izdod vadlīnijas par administratīvo sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanu, kuras adresētas valsts noregulējuma iestādēm.

37. pants

Periodiski soda maksājumi

1.  Valde liek attiecīgajai valsts noregulējuma iestādei piemērot periodisku soda maksājumu attiecīgajai 2. pantā minētajai vienībai, ▐ lai panāktu, ka:

a)  vienība, kas minēta 2. pantā, ievēro lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 32. pantu;

b)  regulas 32. panta 1. punktā minētā persona iesniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto pantu;

c)  regulas 33. panta 1. punktā minētā persona pakļaujas izmeklēšanai un jo īpaši uzrāda visu lietvedību, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanā, kas sākta ar atbilstīgi minētajam pantam pieņemtu lēmumu;

d)  34. panta 1. punktā minētā persona pakļaujas pārbaudei uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto pantu.

2.  Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz vienība, kas minēta 2. pantā, vai attiecīgā persona izpilda attiecīgo 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto lēmumu.

3.  Periodisko soda maksājumu var piemērot laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

III DAĻA

INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

I SADAĻA

Valde

38. pants

Juridiskais statuss

1.  Ar šo tiek izveidota Vienotā noregulējuma valde. Valde ir Eiropas Savienības aģentūra ar īpašu struktūru, kas atbilst tās uzdevumiem. Tai ir juridiskas personas statuss.

2.  Valdei katrā dalībvalstī ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirta juridiskām personām. Valde jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu vai nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.  Valdi pārstāv tās izpilddirektors.

39. pants

Sastāvs

1.  Valde sastāv no:

a)  izpilddirektora ar balsstiesībām;

b)  izpilddirektora vietnieka ar balsstiesībām;

c)  Komisijas iecelta locekļa ar balsstiesībām;

d)  ECB iecelta locekļa ar balsstiesībām;

e)  locekļiem, kurus iecēlusi katra iesaistītā dalībvalsts un kuri pārstāv valsts noregulējuma iestādes, ar balsstiesībām saskaņā ar 48. un 51. pantu;

ea)  EBI iecelta locekļa, kas piedalās kā novērotājs, bez balsstiesībām.

2.  Izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka un Komisijas un ECB iecelto Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Ievērojot 52. panta 6. punktu, šis pilnvaru termiņš nav pagarināms.

3.  Valdes administratīvā un pārvaldības struktūra ietver:

a)  Valdes plenārsesiju, kas pilda 46. pantā izklāstītos uzdevumus

b)  Valdes izpildsesiju, kas pilda 50. pantā izklāstītos uzdevumus;

c)  izpilddirektoru, kurš veic 52. pantā noteiktos uzdevumus.

40. pants

Savienības tiesību aktu ievērošana

Valde rīkojas, ievērojot Savienības tiesību aktus, jo īpaši Komisijas lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

41. pants

Pārskatatbildība

1.  Valde saskaņā ar šajā pantā noteikto ir pārskatatbildīga Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par šīs regulas īstenošanu saskaņā ar 2. līdz 8. punktu.

2.  Valde katru gadu sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Savienības Revīzijas palātai par uzdevumu izpildi, kas tai uzticēti ar šo regulu. Ievērojot dienesta noslēpuma prasības, šo ziņojumu publicē Valdes tīmekļa vietnē.

3.  Izpilddirektors publiski iepazīstina Eiropas Parlamentu un Padomi ar minēto ziņojumu.

4.  Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma, izpilddirektors piedalās kompetento parlamenta komiteju rīkotā uzklausīšanā par tā noregulējuma darbību veikšanu. Uzklausīšanu rīko vismaz reizi gadā.

4a.  Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma, izpilddirektora vietnieks piedalās Eiropas Parlamenta kompetento komiteju rīkotā uzklausīšanā par tā noregulējuma darbību veikšanu.

5.  Pēc Padomes pieprasījuma Padome var uzklausīt izpilddirektoru par tā noregulējuma darbību veikšanu.

6.  Valde mutiski vai rakstveidā atbild uz jautājumiem, ko tai ir adresējis Eiropas Parlaments vai Padome, ievērojot savas iekšējās procedūras, cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā piecu nedēļu laikā pēc nosūtīšanas.

7.  Pēc pieprasījuma izpilddirektors veic konfidenciālas mutiskas pārrunas aiz slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta kompetento komiteju priekšsēdētājiem un priekšsēdētāja vietniekiem, ja šādas diskusijas ir nepieciešamas Līgumā noteikto Eiropas Parlamenta pilnvaru īstenošanai. Eiropas Parlaments un Valde noslēdz nolīgumu par šādu diskusiju organizēšanas detalizētu kārtību, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti atbilstoši konfidencialitātes pienākumiem, kas saskaņā ar šo regulu un Direktīvas [BRRD] 76. pantu uzlikti Valdei, kura darbojas kā valsts noregulējuma iestāde saskaņā ar šīs regulas 5. pantu.

8.  Parlamenta veiktu izmeklēšanu laikā Valde sadarbojas ar Parlamentu, ievērojot LESD. Valde un Eiropas Parlaments līdz 2015. gada 1. martam slēdz atbilstīgas vienošanās par praktisko kārtību demokrātiskās pārskatatbildības īstenošanai un ar šo regulu Valdei uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai. Šīs vienošanās cita starpā attiecas uz informācijas pieejamību, sadarbību izmeklēšanas jomā un informāciju par izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka atlases procedūru. Minēto vienošanos darbības joma ir tāda pati kā Eiropas Parlamenta un ECB Iestāžu nolīgumam (IN), kas noslēgts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 20. panta 9. punktu.

Šīs vienošanās ietver norunu starp Valdi un Eiropas Parlamentu par principiem un procedūrām, kas attiecas uz klasifikāciju, nosūtīšanu Parlamentam un aizkavētu citas konfidenciālas informācijas publiskošanu, uz kuru neattiecas IIA, kas noslēgts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 20. panta 9. punktu.

42. pants

Valsts parlamenti

-1. Iesniedzot 41. panta 2. punktā paredzēto ziņojumu, Valde vienlaikus šo ziņojumu tiešā veidā nosūta iesaistīto dalībvalstu parlamentiem.

Valstu parlamenti var iesniegt Valdei pamatotas piezīmes par šo ziņojumu.

1.  Valdes specifisko uzdevumu dēļ iesaistīto dalībvalstu parlamenti, izmantojot savas procedūras, var lūgt rakstisku Valdes atbildi uz jebkuru piezīmi vai jautājumu, kuru tie iesnieguši Valdei saistībā ar Valdes pienākumiem atbilstoši šai regulai.

2.  Iesaistītās dalībvalsts parlaments var uzaicināt izpilddirektoru kopā ar valsts noregulējuma iestādes pārstāvi piedalīties viedokļu apmaiņā par 2. pantā minēto vienību noregulējumu minētajā dalībvalstī.

3.  Šī regula neskar valsts noregulējuma iestāžu pārskatatbildību valsts parlamentiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz uzdevumu veikšanu, kuri ar šo regulu nav piešķirti Valdei vai Komisijai.

43. pants

Neatkarība

1.  Veicot uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar šo regulu, Valde un valsts noregulējuma iestādes rīkojas neatkarīgi un vispārējās interesēs.

2.  Valdes locekļi, kas minēti 39. panta 2. punktā, rīkojas neatkarīgi un objektīvi visas Savienības interesēs un nelūdz vai nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas dalībvalsts valdības vai citas publiskas vai privātas struktūras norādījumus.

43.a pants

Vispārīgie principi, kas attiecas uz Valdi

Valdei piemēro šādus principus:

a)  tā rīkojas neatkarīgi saskaņā ar 43. pantu;

b)  tās locekļi ir pietiekami kompetenti banku pārstrukturēšanas un maksātnespējas jautājumā;

c)  tā spēj risināt jautājumus, kas skar lielas banku grupas;

d)  tā spēj rīkoties ātri un neatkarīgi;

e)  tā nodrošina, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā valsts, Savienības un iekšējā tirgus finansiālā stabilitāte, un

f)  tā ir pārskatatbildīga Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 41. pantu.

44. pants

Mītne

Valdes mītne ir Briselē, Beļģijā.

II SADAĻA

Valdes plenārsesija

45. pants

Dalība plenārsesijā

Valdes plenārsesijā piedalās visi tās locekļi.

46. pants

Uzdevumi

1.  Valde plenārsesijā:

a)  līdz katra gada 30. novembrim pieņem Valdes gada darba programmu nākamajam gadam▐, balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, un informācijas nolūkos nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ECB; tās īstenošanu uzrauga un kontrolē Valde savā plenārsēdē;

b)  pieņem, uzrauga un kontrolē Valdes gada budžetu saskaņā ar 58. panta 2. punktu;

ba)  izdod atzinumus un ieteikumus par 52. panta 2. punkta g) apakšpunktā minēto izpilddirektora ziņojuma projektu;

c)  lemj par brīvprātīgu aizņemšanos starp finansēšanas mehānismiem saskaņā ar 68. pantu, valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu saskaņā ar 72. pantu un aizdevumiem noguldījumu garantiju sistēmai saskaņā ar 73. panta 4. punktu;

d)  pieņem gada darbības ziņojumu par Valdes darbību, kas minēts 41. pantā; šajā ziņojumā iekļauj detalizētu skaidrojumus par budžeta izpildi;

e)  saskaņā ar 61. pantu pieņem Valdei piemērojamos finanšu noteikumus;

f)  pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

g)  pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz tās locekļiem;

h)  pieņem savu reglamentu;

i)  saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Valdes personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai, un kas pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

j)  pieņem piemērotus īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

k)  saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

l)  nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktas izmeklēšanas;

m)  pieņem visus lēmumus par Valdes iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to izmaiņām.

2.  Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu Valde plenārsesijā pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras pastarpināti deleģēt tālāk.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Valde var ar lēmumu plenārsesijā uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pastarpināti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

47. pants

Valdes plenārsesijas sanāksme

1.  Izpilddirektors sasauc Valdes plenārsesijas sanāksmes.

2.  Valde plenārsesijā rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Papildus tam tā sanāk arī pēc izpilddirektora iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešās daļas locekļu pieprasījuma.

3.  Valde plenārsesijā var aicināt sanāksmēs piedalīties novērotājus ad hoc kārtībā. Jo īpaši Valde pēc pieprasījuma var uzaicināt kā novērotāju piedalīties ESM pārstāvi.

4.  Valde nodrošina Valdes plenārsesijas sekretariātu.

48. pants

Lēmumu pieņemšana

1.  Valde plenārsesijā pieņem lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kā minēts 39. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā. Tomēr lēmumi, kas minēti 46. panta 1. punkta c) apakšpunktā, tiek pieņemti ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.  Izpilddirektors piedalās balsošanā.

3.  Valde pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu. Reglamentā nosaka sīki izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un vajadzības gadījumā – visus noteikumus, kas saistīti ar kvorumu.

III SADAĻA

Valdes izpildsesija

49. pants

Dalība izpildsesijā

1.  Valdes locekļi, kas minēti 39. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, piedalās Valdes izpildsesijās.

2.  Apspriežoties par vienību, kas minēta 2. pantā, vai vienību grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā no iesaistītajām dalībvalstīm, šīs dalībvalsts ieceltais loceklis piedalās arī apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

3.  Apspriežoties par pārrobežu grupu, loceklis, ko iecēlusi dalībvalsts, kurā atrodas grupas līmeņa noregulējuma iestāde, kā arī locekļi, ko iecēlušas dalībvalstis, kurās uzņēmējdarbību veic meitasuzņēmums vai vienība, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, arī piedalās apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar 51. panta 2. punktu.

3.a  Valdes locekļi, kas minēti 39. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, nodrošina, ka Valdes dažādā sastāva izpildsesiju noregulējuma lēmumi un darbības, jo īpaši attiecībā uz fonda izmantošanu, ir saskanīgas, atbilstīgas un samērīgas.

50. pants

Uzdevumi

1.  Valdei plenārsesijā palīdz Valdes izpildsesija.

2.  Valde izpildsesijā:

a)  sagatavo visus lēmumus, kas Valdei jāpieņem plenārsesijā;

b)  pieņem visus lēmumus šīs regulas īstenošanai.

2a.   Valdes uzdevumi izpildsesijā, kā minēts 2. punktā, ietver:

—i)  noregulējuma plānu sagatavošanu, novērtēšanu un apstiprināšanu saskaņā ar 7.–9. pantu;

—ia)  tādu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām noteikšanu, kas iestādēm un mātesuzņēmumiem ir jāuztur saskaņā ar 10. pantu;

i)  cik agri vien iespējams, sniegt Komisijai lēmuma projektu saskaņā ar 16. pantu, kam pievieno visu informāciju, kura ļauj Komisijai izvērtēt un pieņemt pamatotu lēmumu saskaņā ar 16. panta 6. punktu;

ii)  lēmumus par Valdes budžeta II daļu, kura attiecas uz fondu.

3.  Ja nepieciešams steidzamības dēļ, Valde izpildsesijā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus Valdes vārdā, jo īpaši administratīvās pārvaldības jautājumos, tai skaitā budžeta jautājumos.

4.  Valde izpildsesijā sanāk pēc izpilddirektora iniciatīvas vai jebkura no tās locekļiem pieprasījuma.

5.  Valde plenārsesijā pieņem Valdes izpildsesijas reglamentu.

51. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūra

1.  Apspriežoties par atsevišķu vienību vai grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā iesaistītajā dalībvalstī, Valde ▐ izpildsesijās cenšas panākt vienprātību. Ja vienprātību nevar panākt, Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, piedaloties tās locekļiem ar balsstiesībām, kas minēti 39. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā, un klātesošajiem locekļiem, kas minēti 49. panta 2. punktā. Ja balsu sadalījums ir vienāds, izšķiroša ir izpilddirektora balss.

2.  Apspriežoties par pārrobežu grupu, Valde ▐ izpildsesijās cenšas panākt vienprātību. Ja vienprātību nevar panākt, Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, piedaloties tās locekļiem ar balsstiesībām, kas minēti 39. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā, un klātesošajiem locekļiem, kas minēti 49. panta 3. punktā. Valdes locekļiem, kas minēti 39. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, un loceklim, ko iecēlusi dalībvalsts, kurā atrodas grupas līmeņa noregulējuma iestāde, katram ir viena balss. Valsts noregulējuma iestādēm no katras iesaistītās dalībvalsts, kur meitasuzņēmums vai vienība, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, veic uzņēmējdarbību, katrai ir balsstiesības, kuras ir vienādas ar vienu balsi, ko dala ar to skaitu. Ja balsu sadalījums ir vienāds, izšķiroša ir izpilddirektora balss.

▐

3.  Valde izpildsesijā pieņem un publicē tās izpildsesijas reglamentu.

Valdes sanāksmes izpildsesijā sasauc izpilddirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkura no tās locekļiem pieprasījuma, un tās vada izpilddirektors. Valde var aicināt savas izpildsesijas sanāksmēs piedalīties novērotājus ad hoc kārtībā. Jo īpaši Valde pēc pieprasījuma var uzaicināt kā novērotāju piedalīties ESM pārstāvi.

IV SADAĻA

Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks

52. pants

Iecelšana un uzdevumi

1.  Valdi vada uz pilnu darba laiku amatā iecelts izpilddirektors, kurš neieņem amatu valsts līmenī.

2.  Izpilddirektors atbild par:

a)  Valdes darba sagatavošanu tās plenārsesijā un izpildsesijā un tās sanāksmju sasaukšanu un vadīšanu;

b)  visiem personāla jautājumiem;

c)  administratīvo vadību ikdienā;

d)  Valdes gada budžeta izpildi saskaņā ar 58. panta 3. punktu;

e)  Valdes vadību;

f)  Valdes gada darba programmas īstenošanu;

g)  gadskārtējā ziņojuma projekta sagatavošanu, kurā ietver ▐sadaļu par Valdes noregulējuma darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.

3.  Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks.

Izpilddirektora vietnieks veic izpilddirektora funkcijas viņa prombūtnē.

4.  Izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku ieceļ, pamatojoties uz sasniegumiem, prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos, pieredzi saistībā ar finanšu uzraudzību un regulāciju.

Izpilddirektoru un direktora vietnieku izraugās, izmantojot atklātu atlases procedūru, kurā ievēro dzimumu līdzsvara principu un par kuru pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amata kandidātu sarakstu.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam apstiprināšanai priekšlikumu ar izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amata kandidātiem. Pēc priekšlikuma apstiprināšanas Padome pieņem īstenošanas lēmumu par izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka iecelšanu▐.

6.  Atkāpjoties no 39. panta 2. punkta, pirmā izpilddirektora, kurš iecelts pēc regulas stāšanās spēkā, amata pilnvaru termiņš ir trīs gadi; šo termiņu var vienreiz pagarināt uz pieciem gadiem. Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks paliek amatā līdz ir iecelts to pēctecis.

7.  Izpilddirektora vietnieks, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, nepiedalās atlases procedūrā attiecībā uz šo pašu amatu kopējā perioda beigās.

8.  Ja izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu izpildei, vai viņi ir vainojami nopietnā pārkāpumā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, kuru apstiprina Eiropas Parlaments, var pieņemt īstenošanas lēmumu atbrīvot izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku no amata.

Šajā nolūkā Eiropas Parlaments vai Padome var informēt Komisiju, ka uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka atbrīvošanai no amata, un Komisija attiecīgi reaģē.

53. pants

Neatkarība

1.  Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks veic savus uzdevumus, ievērojot Komisijas un Valdes lēmumus.

Piedaloties apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā Valdē, izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks nelūdz un nepieņem norādījumus no Savienības iestādēm vai struktūrām, un izsaka savu viedokli un balso neatkarīgi. Šajās apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā izpilddirektora vietnieks nav padots izpilddirektoram.

2.  Ne dalībvalstis, ne citas publiskas vai privātas struktūras neietekmē izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku to pienākumu izpildē.

3.  Saskaņā ar 78. panta 6. punktā minētajiem Civildienesta noteikumiem izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks pēc pienākumu pildīšanas beigām turpina izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz atsevišķus amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

V SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

54. pants

Resursi

Valde ir atbildīga par to finanšu un cilvēku resursu iedalīšanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

55. pants

Budžets

1.  Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Valdes ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta Valdes budžetā.

2.  Valdes budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.

3.  Budžets sastāv no divām daļām: I daļa attiecas uz Valdes administrāciju un II daļa attiecas uz fondu.

56. pants

I daļa –Valdes administrācijas budžets

1.  Budžeta I daļas ieņēmumi sastāv no ikgadējām iemaksām, kuras nepieciešamas gada aplēsto administratīvo izdevumu segšanai saskaņā ar 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2.  Budžeta I daļas izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un operacionālos izdevumus.

57. pants

Budžeta II daļa - Fonds

1.  Budžeta II daļas ieņēmumi sastāv jo īpaši no šādiem elementiem:

a)  iestāžu, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, iemaksām saskaņā ar 62. pantu, izņemot ikgadējās iemaksas, kas minētas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)  aizdevumiem, kas saņemti no citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 68. panta 1. punktu;

c)  aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm vai citām trešām personām saskaņā ar 69. pantu, tostarp minētajā pantā norādītā aizdevuma mehānisma ietvaros;

d)  ienākumiem no fondā turēto summu ieguldīšanas saskaņā ar 70. pantu.

2.  Budžeta II daļas izdevumi sastāv jo īpaši no šādiem elementiem:

a)  izdevumiem 71. pantā minētajiem nolūkiem;

b)  ieguldījumiem saskaņā ar 70. pantu;

c)  procentu maksājumiem par aizdevumiem, kas saņemti no citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 68. panta 1. punktu;

d)  procentu maksājumiem par aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm vai citām trešām personām saskaņā ar 69. pantu, tostarp minētajā pantā norādītā aizdevuma mehānisma ietvaros.

58. pants

Budžeta izveide un izpilde

1.  Katru gadu līdz 15. februārim izpilddirektors sagatavo aplēses par Valdes ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam un nosūta tās Valdei apstiprināšanai plenārsesijā ne vēlāk kā katra gada 31. martā.

2.  Valdes budžetu pieņem Valdes plenārsesijā, balstoties uz aplēšu tāmi. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē pēc tam, kad Valde plenārsesijā ir veikusi tā uzraudzību un kontroli.

3.  Izpilddirektors izpilda Valdes budžetu.

59. pants

Revīzijas un kontrole

1.  Valde izveido iekšējās revīzijas funkciju, un tā jāizpilda saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi Valde, atbild tai par Valdes budžeta izpildes sistēmu un procedūru pareizas darbības pārbaudi.

2.  Iekšējais revidents konsultē Valdi par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.

3.  Valde ir atbildīga par tādu iekšējās kontroles sistēmu un procedūru, kas piemērotas tās uzdevumu izpildei, izveidi.

60. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.  Izpilddirektors rīkojas kā kredītrīkotājs.

2.  Līdz nākamā finanšu gada 1. martam Valdes grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus Valdei.

3.  Līdz katra gada 31. martam Valde izpildsesijas laikā pārsūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai ▐ Valdes provizoriskos pārskatus par iepriekšējo gadu.

4.  Pēc Revīzijas palātas apsvērumiem par Valdes provizoriskajiem pārskatiem izpilddirektors sagatavo Valdes galīgos pārskatus, pats uzņemoties atbildību, un nosūta tos Valdei apstiprināšanai plenārsesijā.

5.  Izpilddirektors līdz 1. jūlijam pēc katra finanšu gada ▐ nosūta galīgos pārskatus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.  Līdz 1. jūlijam izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem.

7.  Galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim.

8.  Valde plenārsesijā apstiprina budžeta izpildi attiecībā uz izpilddirektoru.

9.  Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma iesniedz nepieciešamo informāciju saistībā ar Valdes pārskatiem.

9.a  Pēc to galīgo pārskatu izskatīšanas, ko Valde sagatavojusi saskaņā ar minēto pantu, Revīzijas palāta sagatavo ziņojumu par saviem konstatējumiem un iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 1. decembrim pēc katra finanšu gada.

9.b  Revīzijas palāta ziņojumā it sevišķi ziņo par to:

a)  cik ekonomiski, lietderīgi un efektīvi ir izmantoti naudas līdzekļi (tostarp naudas līdzekļi no fonda);

b)  jebkādas iespējamās saistības (vai nu Valdei, Komisijai, vai citas saistības), kas izriet no šajā regulā paredzēto Komisijas un Valdes uzdevumu īstenošanas.

61. pants

Finanšu noteikumi

Valde pēc apspriešanās ar Eiropas Savienības Revīzijas palātu un Komisiju pieņem iekšējos finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei.

Ciktāl savietojams ar Valdes īpašo statusu, finanšu noteikumi ir balstīti uz Finanšu pamatregulu, kura pieņemta attiecībā uz struktūrām, kuras izveidotas, pamatojoties uz LESD, saskaņā ar 208. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (12).

62. pants

Iemaksas

1.  Vienības, kas minētas 2. pantā, veic iemaksas Valdes budžetā saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem par iemaksām, kuri pieņemti saskaņā ar 5. punktu. Iemaksas sastāv no:

a)  ikgadējām iemaksām administratīvo izmaksu segšanai;

b)  ikgadējām priekšiemaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu 65. pantā noteikto finansējuma mērķapjomu, kas aprēķināts saskaņā ar 66. pantu;

c)  ārkārtas pēciemaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar 67. pantu.

2.  Iemaksu summa tiek noteikta tādā apmērā, kas nodrošina, ka ieņēmumi no tām principā ir pietiekami, lai Valdes budžets katru gadu būtu sabalansēts, un fonda uzdevumiem.

3.  Valde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi attiecīgajai vienībai adresētā lēmumā saskaņā ar 5. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem nosaka iemaksas, kuras jāveic katrai vienībai, kas minēta 2. pantā. Valde piemēro procesuālos, ziņošanas un citus pienākumus, ar kuriem nodrošina iemaksu pilnīgu un laicīgu samaksu.

4.  Summas, kas iegūtas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, izmanto tikai šīs regulas mērķiem.

5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par iemaksām saskaņā ar 82. pantu, lai:

a)  noteiktu iemaksu veidus un jautājumus, par kuriem jāveic iemaksas, veidu, kādā tiek aprēķināta iemaksu summa, veidu, kādā tiek veikta to samaksa;

b)  precizētu reģistrācijas, grāmatvedības, ziņošanas un citus noteikumus, kas minēti 3. punktā, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek faktiski izdarītas;

c)  noteiktu iemaksu sistēmu iestādēm, kurām ir piešķirta atļauja veikt darbību pēc tam, kad fonds ir sasniedzis finansējuma mērķapjomu;

d)  noteiktu ikgadējās iemaksas, kas nepieciešamas, lai segtu Valdes administratīvās izmaksas, pirms tā kļūst pilnībā darbspējīga.

63. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.  Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999, apkarošanu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad Valde sāk darbību, tā pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Valdes darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.  Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Valdes saņēmuši ▐ līdzekļus.

3.  OLAF var veikt izmeklēšanas, ieskaitot pārbaudes uz vietas un pārbaudes, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar līgumu, ko finansē Valde saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

2. nodaļa

Vienotais banku noregulējuma fonds

1. iedaļa

FONDA UZBŪVE

64. pants

Vispārīgie noteikumi

1.  Ar šo tiek izveidots vienots banku noregulējuma fonds.

2.  Valde izmanto šo fondu vienīgi, lai nodrošinātu efektīvu ▐ noregulējuma instrumentu un pilnvaru īstenošanu saskaņā ar noregulējuma mērķiem un principiem▐. Fonda izmaksas un zaudējumus vai Valdes saistības nekādā gadījumā nevar prasīt segt no ES budžeta vai dalībvalstu budžetiem.

3.  Fonda īpašnieks ir Valde

65. pants

Finansējuma mērķapjoms

1.  Laikposmā, kas nav ilgāks par 10 gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, fonda pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz tādu procentu no visu kredītiestāžu, kam iesaistītajās dalībvalstīs piešķirta atļauja, noguldījumiem, kas tiek garantēti saskaņā ar Direktīvu [DGS] un saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 93. panta 1. punktu.

2.  Sākotnējā laikposmā, kas minēts 1. punktā, iemaksas fondā, ko aprēķina saskaņā ar 66. pantu un iekasē saskaņā ar 62. pantu, ir jāsadala laikā pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, izņemot, ja, ņemot vērā labvēlīgus tirgus apstākļus vai finansēšanas vajadzības, tās var iekasēt agrākā termiņā.

3.  Valde var pagarināt sākotnējo laikposmu uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja fonds veic kumulētās izmaksas, kas lielākas par procentu, kas paredzēts Direktīvas [BRRD] 93. panta 2. punktā, no kopējā 1. punktā noteiktā apjoma.

4.  Ja pēc sākotnējā laikposma, kas minēts 1. punktā, pieejamie finanšu līdzekļi samazinās zem mērķapjoma, kas noteikts 1. punktā, saskaņā ar 66. pantu aprēķinātās iemaksas palielina, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Ja pieejamie finanšu līdzekļi veido mazāk nekā pusi no mērķapjoma, tad gada iemaksas nosaka ▐ saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 93. panta 3. punktu.

5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai precizētu:

a)  kritērijus saskaņā ar 2. punktu aprēķināto fondam paredzēto iemaksu sadalei laikā;

b)  gadījumus, kad saskaņā ar 2. punktu var noteikt iemaksu veikšanu agrākā termiņā;

c)  kritērijus, lai noteiktu, par cik gadiem 1. punktā minēto sākotnējo laikposmu var pagarināt saskaņā ar 3. punktu;

d)  kritērijus 4. punktā minēto gada iemaksu noteikšanai.

66. pants

Priekšiemaksas

1.  Katras iestādes iemaksas iekasē vismaz reizi gadā, un tās aprēķina proporcionāli to saistību apjomam, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus attiecībā uz visu iestāžu, kam piešķirta darbības atļauja iesaistīto dalībvalstu teritorijā, kopējām saistībām, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus.

Šīs iemaksas pielāgo samērīgi katras iestādes riska profilam, ievērojot kritērijus, kas noteikti Direktīvas [BRRD] 94. panta 7. punktā paredzētajos deleģētajos aktos.

2.  Starp pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 65. pantā noteikto mērķapjomu, var būt skaidra nauda, skaidras naudas ekvivalenti, aktīvi, kurus pieņem kā augstas kvalitātes likviditātes aktīvus saskaņā ar likviditātes seguma koeficientu vai maksājumu saistības, kuras ir pilnībā nodrošinātas ar trešo personu tiesībām neapgrūtinātiem zema riska aktīviem, ar kurām var brīvi rīkoties un kuras ir atvēlētas vienīgi Valdes izmantošanai 71. panta 1. punktā noteiktajā nolūkā. Šādu neatsaucamo maksājumu saistību daļa nepārsniedz procentu, kas paredzēts Direktīvas [BRRD] 94. panta 3. punktā, no kopējām iemaksām, kuras iekasētas atbilstīgi 1. punktam.

2.a  Katras 1. punktā minētās iestādes atsevišķās iemaksas ir galīgas un nekādā gadījumā nevar tikt atlīdzinātas ar atpakaļejošu datumu.

2.b  Ja iesaistītās dalībvalstis jau ir izveidojušas valsts noregulējuma finansēšanas mehānismus, tās var noteikt, ka valsts noregulējuma finansēšanas mehānismi izmanto pieejamos finanšu līdzekļus, kas iegūti no iestādēm iepriekš, iekasējot priekšiemaksas, lai kompensētu iestādēm to priekšiemaksas, kuras minētajām iestādēm var prasīt iemaksāt fondā. Šādu kompensēšanu veic, neskarot dalībvalstu saistības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/18/EK.

3.  Ievērojot 1. punkta otro daļu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai precizētu:

a)  metodi, kuru izmanto 1. punktā minēto individuālo iemaksu aprēķināšanai;

b)  2. punktā minēto maksājuma saistību nodrošinājuma kvalitāti;

c)  kritērijus 2. punktā minēto maksājumu saistību daļas aprēķināšanai.

67. pants

Ārkārtas pēciemaksas

1.  Ja pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot fondu, Valde saskaņā ar 62. pantu papildu summu segšanai iekasē ārkārtas pēciemaksas no iestādēm, kam piešķirta atļauja iesaistīto dalībvalstu teritorijā. Šīs ārkārtas iemaksas sadala iestāžu starpā saskaņā ar 66. pantā un Direktīvas [BRRD] 95. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

2.  Valde saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas minēti 3. punktā, var pilnībā vai daļēji atbrīvot iestādi no pienākuma veikt pēciemaksas saskaņā ar 1. punktu, ja 66. pantā un šā panta 1. punktā minēto maksājumu summa varētu apdraudēt citu kreditoru prasījumu nokārtošanu pret to. Šādu atbrīvojumu piešķir ilgākais uz 6 mēnešu periodu, bet to var atjaunot pēc iestādes pieprasījuma.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai precizētu apstākļus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. pantā minētā vienība var būt daļēji vai pilnībā atbrīvota no pēciemaksu veikšanas saskaņā ar 2. punktu.

68. pants

Brīvprātīgi aizņēmumi finansēšanas mehānismu starpā

1.  Valde fonda vajadzībām var pieprasīt aizņēmumu no visiem citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs gadījumā, ja:

a)  summas, kas iekasētas saskaņā ar 66. pantu, nav pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot fondu;

b)  ārkārtas pēciemaksas, kas paredzētas 67. pantā, nav uzreiz pieejamas.

▐

2.  Šie noregulējuma finansēšanas mehānismi pieņem lēmumu par šādu pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas [BRRD] 97. pantu. Uz aizņēmuma nosacījumiem attiecas minētās direktīvas 97. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkts.

69. pants

Alternatīvi finansēšanas līdzekļi

1.  Valde fonda vajadzībām cenšas noslēgt līgumus par aizņēmumiem vai cita veida finanšu iestāžu vai citu trešo personu atbalstu gadījumā, ja summas, kas iekasētas saskaņā ar 66. un 67. pantu, nav nekavējoties pieejamas vai pietiekamas, lai segtu izdevumus, kas radušies, izmantojot fondu.

Jo īpaši Valde fonda vajadzībām cenšas noslēgt līgumus par aizdevuma mehānismu, vēlams, izmantojot Eiropas publisko instrumentu, lai nodrošinātu tūlītēju atbilstošu finanšu līdzekļu pieejamību, ko izmanto saskaņā ar 71. pantu, ja summas, kas iegūtas vai pieejamas saskaņā ar 66. un 67. pantu, ir nepietiekamas. Visus aizdevumus no aizdevumu instrumenta fonds atlīdzina noteiktajā termiņā.

2.  Aizņēmumus vai cita veida atbalstu, kas minēts 1. punktā, pilnībā atmaksā saskaņā ar 62. pantu līdz aizdevuma termiņa beigām.

3.  Visi izdevumi, kas radušies, izmantojot 1. punktā minētos aizņēmumus, jāsedz Valdei pašai, nevis no Savienības budžeta vai iesaistītajām dalībvalstīm.

2. iedaļa

fonda pārvaldība

70. pants

Ieguldījumi

1.  Fondu pārvalda Valde, un tā var pieprasīt Komisijai veikt konkrētus uzdevumus saistībā ar fonda pārvaldību.

2.  No noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes saņemtās summas, procenti un citi ienākumi no ieguldījumiem, kā arī citi ienākumi nonāk vienīgi fondā.

3.  Valdei ir pārdomāta un droša ieguldījumu politika, jo īpaši, ieguldot fondā esošās summas ▐ aktīvos ar augstu kredītspēju. Ieguldījumiem jābūt pietiekami nozaru ziņā un ģeogrāfiski diversificētiem, lai mazinātu koncentrācijas riskus. Ienākumus no šiem ieguldījumiem saņem fonds. Valde publisko ieguldījumu satvaru, norādot fonda ieguldījumu politikas aspektus.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par fonda pārvaldību saskaņā ar 82. pantā izklāstīto procedūru.

3. iedaļa

fonda izmantošana

71. pants

Fonda uzdevums

1.  Saskaņā ar Komisijas lēmumu, piemērojot noregulējuma instrumentus vienībām, kas minētas 2. pantā, Valde var izmantot fondu šādiem mērķiem:

a)  lai garantētu noregulējamās iestādes, tās meitasuzņēmumu, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras aktīvus vai saistības;

b)  lai piešķirtu aizdevumus noregulējamajai iestādei, tās meitasiestādēm, pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai;

c)  lai iegādātos noregulējamās iestādes aktīvus;

d)  lai piešķirtu kapitālu pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai;

e)  lai izmaksātu kompensāciju akcionāriem vai kreditoriem, ja atbilstoši vērtējumam saskaņā ar 17. panta 5. punktu viņu prasījumi ir apmierināti mazākā apmērā, nekā viņi atbilstoši vērtējumam saskaņā ar 17. panta 6. punktu būtu saņēmuši, ja likvidācija notiktu saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām;

f)  lai noregulējamā iestādē veiktu iemaksu, ar kuru aizstāj noteiktu kreditoru prasījumu norakstīšanu gadījumā, ja tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments un noregulējuma iestāde nolemj izslēgt noteiktus kreditorus no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar 24. panta 3. punktu;

g)  lai veiktu dažādu a) līdz f) apakšpunktā minēto darbību kombināciju.

2.  Fondu var izmantot, lai veiktu a) līdz g) apakšpunktā minētās darbības arī attiecībā uz pircēju saistībā ar uzņēmējdarbības pārdošanas instrumentu.

3.  Fondu neizmanto tieši, lai absorbētu 2. pantā minētās iestādes vai vienības zaudējumus, vai nolūkā rekapitalizēt 2. pantā minēto iestādi vai vienību. Ja noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošana atbilstoši 1. punktam netieši veido daļu no 2. pantā minētās iestādes vai vienības zaudējumiem, tos novirzot fondam, tad piemēro Direktīvas [BRRD] 38. pantā un 24. pantā paredzētos noregulējuma finansēšanas mehānisma lietošanas principus.

4.  Valde drīkst turēt kapitālu, kas piešķirts saskaņā ar 1. punkta f) apakšpunktu, uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

72. pants

Valstu finansēšanas mehānismu savstarpēja izmantošana grupas noregulējuma gadījumā, kur darbojas iestādes neiesaistītajās dalībvalstīs,

Ja grupas noregulējums attiecas uz iestādēm, kurām izsniegta atļauja vienā vai vairākās iesaistītajās dalībvalstīs, no vienas puses, un iestādes, kurām izsniegta atļauja vienā vai vairākās neiesaistītajās dalībvalstīs, no otras puses, tad fonds piešķir finansējumu grupas noregulējumam saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas [BRRD] 98. pantā.

▐

VI SADAĻA

Citi noteikumi

74. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Valdi un tās personālu attiecas Protokols (Nr. 7) par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

75. pants

Valodas

1.  Uz Valdi attiecas Padomes Regula Nr. 1(13).

2.  Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu Valdē.

3.  Valde var izlemt, kuru no oficiālajām valodām izmantot, nosūtot dokumentus Savienības iestādēm un struktūrām.

4.  Valde var vienoties ar katras valsts noregulējuma iestādi par valodu vai valodām, kādā sagatavo savstarpēji nosūtāmos dokumentus.

5.  Valdes darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

76. pants

Valdes personāls

1.  Uz Valdes personālu, tostarp izpilddirektoru un viņa vietnieku, attiecas noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.  Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem piemērotus īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

76.a pants

Valdes personāla organizācija

1.  Valde var izveidot iekšējas noregulējuma grupas, kuru sastāvā ir darbinieki no iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm un savi darbinieki.

2.  Ja Valde izveido 1. punktā paredzētās iekšējās noregulējuma grupas, šo grupu koordinatorus tā ieceļ no saviem darbiniekiem. Saskaņā ar 47. panta 3. punktu koordinatorus var uzaicināt kā novērotājus piedalīties Valdes izpildsesijas sanāksmēs, kur attiecīgās dalībvalsts iecelti locekļi piedalās saskaņā ar 49. panta 2. un 3. punktu.

3.  Valde var izveidot iekšējas komitejas, kas sniedz tai konsultācijas un norādījumus par šajā regulā paredzēto funkciju veikšanu.

77. pants

Darbinieku apmaiņa

1.  Valde var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav nodarbināti Valdē.

2.  Valde tās plenārsesijā pieņem attiecīgu lēmumu, ar ko paredz noteikumus par darbinieku apmaiņu un pagaidu norīkošanu no un starp iesaistīto valstu noregulējuma iestādēm un Valdi.

▐

78. pants

Valdes atbildība

1.  Valdes līgumisko atbildību reglamentē tiesību aktos, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.  Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu atbilstīgi jebkurai šķīrējtiesas klauzulai, kas ietverta Valdes noslēgtā līgumā.

3.  Ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā Valde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām attiecībā uz valsts iestāžu atbildību, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Valde vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus, jo īpaši veicot noregulējuma funkcijas, tostarp darbību un bezdarbību ārvalstu noregulējuma procedūru atbalstam.

4.  Valde kompensē iesaistītās dalībvalsts noregulējuma iestādei zaudējumus, kas tai radušies saistībā ar valsts tiesas lēmumu vai ko tā, vienojoties ar Valdi, ir apņēmusies segt saskaņā ar izlīgumu, kas ir šīs valsts noregulējuma iestādes darbības vai bezdarbības rezultāts, īstenojot jebkuru noregulējumu saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumu, kad ar šādu darbību vai bezdarbību ir tīšām pārkāpti Savienības tiesību akti, šī regula, Komisijas lēmums vai Valdes lēmums, vai ir pieļauta acīmredzama un rupja kļūda novērtējumā.

5.  Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir visi ar 3. un 4. punktu saistītie strīdi. Lietas saistībā ar ārpuslīgumisku atbildību nevar ierosināt, ja pagājuši pieci gadi pēc notikuma, kas bijis pamats lietas ierosināšanai.

6.  Darbinieku personisko atbildību pret Valdi reglamentē Civildienesta noteikumi vai viņiem piemērojamā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

79. pants

Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

1.  Valdes locekļi, darbinieki un iesaistīto dalībvalstu apmaiņas vai uz laiku norīkotie darbinieki, kas veic noregulējuma pienākumus, arī beiguši savu pienākumu izpildi, ievēro dienesta noslēpuma prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgos noteikumus Savienības tiesību aktos.

2.  Valde nodrošina, lai personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai dažreiz sniedz kādus pakalpojumus saistībā ar tās pienākumu izpildi, tai skaitā amatpersonām un citām personām, kuras Valde pilnvarojusi vai valsts noregulējuma iestādes norīkojušas veikt pārbaudes uz vietas, tiktu piemērotas līdzvērtīgas dienesta noslēpuma prasības.

2.a  Šā panta 1. un 2. punktā minētās dienesta noslēpuma prasības piemēro arī novērotājiem, kas apmeklē Valdes sanāksmes ad hoc kārtībā.

2.b  Šā panta 1. un 2. punktā minētās dienesta noslēpuma prasības piemēro neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1049/2001.

3.  Ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, nolūkā veikt ar šo regulu uzticētos uzdevumus, Valdei ir atļauta informācijas apmaiņa ar valsts vai Savienības iestādēm un struktūrām gadījumos, ja attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzēts, ka valsts kompetentās iestādes drīkst atklāt informāciju šīm vienībām, vai ja dalībvalstis var paredzēt šādu atklāšanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

80. pants

Piekļuve informācijai un personas datu apstrāde

▐

4.  Uz personas datu apstrādi Valdē attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001(14). Valstu noregulējuma iestādes, veicot personas datu apstrādi, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK(15).

4.a  Personām, uz kurām attiecas Valdes lēmumi, ir tiesības piekļūt Valdes lietas dokumentācijai, ja tiek ievērotas citu personu leģitīmās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju.

81. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Valde piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētās informācijas (EUCI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kā noteikts Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā. Drošības principu piemērošana ietver noteikumu piemērošanu par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

IV daļa

IZPILDPILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

82. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.  Pilnvaru deleģējumu piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 88. pantā minētā datuma.

2.a  Tiek garantēta saskaņotība starp šo regulu un Direktīvu [BRRD]. Visi saskaņā ar šo regulu pieņemtie deleģētie akti ir saskaņoti ar Direktīvu [BRRD] un saskaņā ar to pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas norādīta 19. panta 4.a punktā, 62. panta 5. punktā, 65. panta 5. punktā, 66. panta 3. punktā, 67. panta 3. punktā un 70. panta 4. punktā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 62. panta 5. punktu, 65. panta 5. punktu, 66. panta 3. punktu, 67. panta 3. punktu un 70. panta 4. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome trīs mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

83. pants

Pārskatīšana

1.  Līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, īpaši uzsverot tādas iespējamas ietekmes pārraudzību, kas skar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Šajā ziņojumā izvērtē:

a)  VNM darbību un ▐tā noregulējuma darbību ietekmi uz Savienības interesēm kopumā, kā arī uz finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus saskaņotību un integritāti, tostarp tā iespējamo ietekmi uz valsts banku sistēmu struktūrām Savienībā, uz to konkurētspēju salīdzinājumā ar citām banku sistēmām ārpus VNM un ārpus Savienības un attiecībā uz VNM sadarbības un informācijas apmaiņas pasākumu efektivitāti — starp VNM un VNM, un starp VNM un valsts noregulējuma iestādēm un kompetentajām valsts iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs.

Ziņojumā jo īpaši izvērtē šādus jautājumus:

i)  vai ir nepieciešams ar šo regulu Valdei un Komisijai piešķirtās funkcijas ekskluzīvi uzticēt neatkarīgai Savienības iestādei;

ii)  vai sadarbība starp VNM, VUM, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un citām iestādēm, kas ietilpst EFUS, ir atbilstīga;

iii)  vai ieguldījumu portfeli atbilstīgi šīs regulas 70. pantam veido stabili un daudzveidīgi aktīvi;

iv)  vai ir izbeigta saikne starp valsts parādu un bankas risku;

v)  vai balsošanas kārtība ir atbilstīga;

vi)  vai būtu jāievieš atsauces vērtība, kas saistīta ar visu iesaistītajās dalībvalstīs atļauto kredītiestāžu kopējām saistībām un kas jāsasniedz papildus mērķapjomam, kuru nosaka kā procentuālo daļu no šo iestāžu noguldījumiem;

vii)  vai fondam noteiktais mērķapjoms un fonda iemaksu līmenis atbilst mērķapjomiem un iemaksu līmeņiem, ko nosaka neiesaistītās dalībvalstis.

Ziņojumā norāda arī iespējamas Līguma izmaiņas, kas vajadzīgas, lai pielāgotos VNM, jo īpaši par neatkarīgas Savienības iestādes iespējamu izveidi, lai īstenotu funkcijas, kas ar šo regulu piešķirtas Valdei un Komisijai;

b)  neatkarības un pārskatatbildības organizācijas efektivitāti;

c)  Valdes un EBI mijiedarbību;

d)  mijiedarbību starp Valdi un valstu noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs un VNM ietekmi uz šīm dalībvalstīm un mijiedarbību starp Valdi un trešo valstu iestādēm, kā noteikts Direktīvas [BRRD] 2. panta 80. punktā.

2.  Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija vajadzības gadījumā sniedz saistītos priekšlikumus.

2.a  Jebkuru Direktīvas [BRRD] pārskatīšanu vajadzības gadījumā veic kopā ar attiecīgu šīs regulas pārskatīšanu.

84. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi:

1.  Regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

2.  Regulas 25. pantā iekļauj šādu punktu:"

„1.a Iestāde var organizēt un veikt salīdzinošo izvērtēšanu par informācijas apmaiņu un Vienotās noregulējuma valdes un VNM neiesaistīto dalībvalstu valsts noregulējuma iestāžu kopīgiem pasākumiem, veicot pārrobežu grupu noregulējumu, lai stiprinātu rezultātu efektivitāti un konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtēšanu un salīdzināšanu.”

3.  Regulas 40. panta 6. punktā pievieno šādu trešo daļu:"

„Lai nodrošinātu atbilstību 62. panta 5. punkta, 65. panta 5. punkta, 66. panta 3. punkta, 67. panta 4. punkta un 70. panta 4. punkta darbības jomai, Vienotās noregulējuma valdes izpilddirektors ir novērotājs Uzraudzības padomē.”

85. pants

Valstu noregulējuma finansēšanas mehānismu aizstāšana

No piemērošanas dienas, kas minēta 88. panta otrajā daļā, fonds aizstāj iesaistīto dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismu saskaņā ar Direktīvas [BRRD] VII sadaļu.

86. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.  Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Valdes izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Valdes locekļiem tās plenārsesijā, Valdes personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka starp Valdi un uzņemošo dalībvalsti noslēgtā mītnes nolīgumā, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Valdes apstiprinājums tās plenārsesijā, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2.  Valdi uzņemošā dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Valdes darbībai, tostarp daudzvalodu, Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus.

87. pants

Valdes darbības uzsākšana

1.  Valde pilnībā sāk darbību 2015. gada 1. janvārī.

2.  Komisija uzņemas atbildību par Valdes izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tā ir pietiekami darboties spējīga, lai pati izpildītu savu budžetu. Šim nolūkam tā:

a)  līdz brīdim, kad izpilddirektors — pēc tam, kad to iecēlusi Padome saskaņā ar 53. pantu, — uzsāk savu pienākumu pildīšanu, Komisija var norīkot Komisijas darbinieku kā pagaidu izpilddirektoru, kurš pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus;

b)  atkāpjoties no 46. panta 1. punkta i) apakšpunkta, un līdz 46. panta 2. punktā minētā lēmuma pieņemšanai pagaidu izpilddirektors īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras;

c)  Komisija var piedāvāt palīdzību Valdei, jo īpaši norīkojot Komisijas darbiniekus pagaidu darbā ar mērķi veikt aģentūras darbības, par ko ir atbildīgs pagaidu izpilddirektors vai izpilddirektors;

d)  Komisija Valdes vārdā ievāc ikgadējās iemaksas, kas minētas 62. panta 5. punkta d) apakšpunktā.

3.  Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz Valdes budžetā paredzētas apropriācijas, un var slēgt līgumus, tostarp darba līgumus.

88. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 7. līdz 23. pantu un 25. līdz 37. pantu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Regulas 24. pantu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌. (2) Atzinums sniegts 2013. gada 6. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (3) Atzinums sniegts 2013. gada 17. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (4) Eiropas Parlamenta ... nostāja. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/.../ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokersabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EEK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L ...). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.). (7) Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām. OV L 135, 31.5.1994., 5.–14. lpp. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/18/EK, kas sakarā ar pienākumu publicēt prospektu groza Direktīvu 80/390/EEK, ar kuru koordinē prasības attiecībā uz to, kā sagatavo, pārbauda un izplata prospektus, kas jāpublicē vērtspapīru iekļaušanai oficiālā biržas sarakstā OV L 135, 31.5.1994., 1. lpp. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.). (13) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (15) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.