Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) 2009. gada ziņojumu "Kā nodrošināt ar pārtiku pasauli 2050. gadā",

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību (UPOV konvencija),

–  ņemot vērā PLO Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai,

–  ņemot vērā Stokholmas Vides institūta, Timbro pārstāvja Ivar Virgin 2013. gada aprīļa ziņojumu "Ceļā uz 9 miljardiem — vai Eiropa var atļauties neizmantot ĢM kultūraugus",

–  ņemot vērā PLO 1993. gada ziņojumu "Dabas daudzveidības izmantošana",

–  ņemot vērā Svalbāras Globālās sēklu bankas tīmekļa vietni(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2001. gada 27. marta paziņojumu "Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāns dabas resursu saglabāšanai" (COM(2001)0162),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(2),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu(3) un Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK(5),

–  ņemot vērā Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību(6),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumu “Tiesības uz pārtiku — Sēklu politika un tiesības uz pārtiku: agrobioloģiskās daudzveidības veicināšana un inovāciju stimulēšana”; (A/64/170 ANO Ģenerālā asambleja, 2009. gads),

–  ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti Lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un tehnoloģijas starptautiskajā novērtējumā attīstības jomā (IAASTD) — starpvaldību procesā, ko atbalsta PLO, Pasaules Vides fonds, Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma, UNESCO, Pasaules Banka un PVO,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0044/2014),

A.  tā kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ar šo ziņojumu vēlas uzsākt plašas debates un izmeklēšanu par kopējo situāciju attiecībā uz augu selekciju Eiropas un pasaules lauksaimniecībā;

B.  tā kā augu selekcijas nozare ir ļoti svarīga saistībā ar produktivitāti, daudzveidību, lauksaimniecības veselību un kvalitāti, dārzkopību, pārtikas un lopbarības ražošanu un vidi;

C.  tā kā saskaņā ar galvenokārt ANO struktūru, PLO, PVO, kā arī ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sniegtajiem ziņojumiem tiek prognozēts pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums no pašreizējiem 7 miljardiem līdz 9 miljardiem no 2040. līdz 2050. gadam un šis skaits turklāt varētu sasniegt pat 10 līdz 11 miljardus;

D.  tā kā šis iedzīvotāju skaita pieaugums radīs ārkārtēju pieprasījumu lauksaimniecības jomā, jo īpaši attiecībā uz ražīguma pieaugumu, lai apmierinātu pieprasījuma pieaugumu pēc pārtikas, un tā kā saskaņā ar PLO aplēsēm pārtikas piegāde būs jāpalielina par 70 % tuvāko 30–40 gadu laikā;

E.  tā kā tāpēc, ka 30 % līdz 50 % saražotās pārtikas ES tiek izšķērdēta, bet pasaulē vidēji tiek izšķērdēti aptuveni 30 % pārtikas, lielu daļu no nepieciešamās pārtikas piegādes var nodrošināt, uzlabojot, padarot efektīvāku un ilgtspējīgāku pārtikas ražošanas praksi rūpnieciski attīstītajās valstīs, kā arī būtiski paplašinot uzglabāšanas un izplatīšanas sistēmas jaunattīstības valstīs;

F.  tā kā galvenais jautājums, kas joprojām jārisina ir — kā iedzīvotāji dažādās pasaules daļās nodrošinās sev pārtiku, audzēšanai derīgajām lauksaimniecības zemes platībām samazinoties nepiemērotas zemes izmantošanas, tostarp sliktas lauksaimniecības prakses dēļ, šo problēmu vēl saasinot klimata pārmaiņām, un ņemot vērā, ka iespējas palielināt audzēšanas platības ir ārkārtīgi zemas, jo daudzās pasaules daļās tiek uzskatīts, ka nav iespējams apgūt jaunas lauksaimniecības zemes;

G.  tā kā PLO uzskata, ka būs iespējams sasniegt aptuveni 10 % lauksaimnieciskās ražošanas pieaugumu, apstrādājot jaunu lauksaimniecības zemi, kas nozīmē, ka aptuveni 90 % no šā pieauguma tiks īstenoti, palielinot ražīgumu pašreizējā lauksaimniecības zemē un vienlaikus saglabājot produktu augsto kvalitāti;

H.  tā kā lauksaimniecības zemes pārmērīga izmantošana noplicina augsni un sliktākajā scenārijā izraisa eroziju un pārtuksnešošanos; tā kā tas pats attiecas uz mežu teritorijām, jo mežu teritoriju pārveide par lauksaimniecības teritorijām ietekmēs klimatu, ūdens apsaimniekošanu, kā arī bioloģisko daudzveidību tik būtiski, ka šāda rīcība pārtikas ražošanas apjoma palielināšanai nav apsverama;

I.  tā kā līdztekus tam, ka samazinās apstrādājamās zemes platības, lauksaimniecības ražīgums ir palicis tajā pašā līmenī un pat ir novērojamas satraucošas tendences, tostarp ražīguma kritums, kas būtiski negatīvi ietekmēs lauksaimniecību nākotnē un cilvēku vajadzību pēc pārtikas;

J.  tā kā pārtikas ražošana ir atkarīga ne tikai no pietiekama zemes daudzuma — ir būtiski arī citi faktori, kā klimats, ūdens, enerģija un barības elementu pieejamība; tā kā nākotnē šo pamatresursu pieejamība vēl vairāk samazināsies, un šis resursu trūkums, ļoti iespējams, saasinās pieprasījumu pēc lauksaimniecības zemes izmantošanas un negatīvi ietekmēs ražošanu un dzīvotspēju;

K.  tā kā nākotnē ir sagaidāmas lielas pārmaiņas klimata jomā; tā kā Eiropai tas nozīmē ievērojami sausāku klimatu dienvidu reģionos, kas ir ļoti nozīmīgi augļu un dārzeņu ražošanā; tā kā Eiropas centrālajos uz ziemeļu apgabalos tiek sagaidītas maigākas ziemas, savukārt vasaras tiek prognozētas ievērojami lietainākas nekā pašlaik; tā kā ir ļoti iespējami, ka tas izraisīs dzīvnieku un augu slimību pieaugumu un vajadzību pēc jaunām lauksaimniecības metodēm;

L.  tā ir nešaubīgi skaidrs, ka Eiropas lauksaimniecība saskarsies ar milzīgām problēmām — ārkārtējie laika apstākļi, piemēram, sausums un plūdi un citas dabas katastrofas, liks lauku saimniecībām pielāgoties, lai saglabātu ražošanu; tā kā kultūraugi, ko mēs redzam laukos pašlaik, nevar palikt tādi paši nākotnē, ja mēs vēlamies nodrošināt pieaugošo vajadzību pēc pārtikas;

M.  tā kā augu šķirņu aizsardzības ilgums attiecībā uz tiem augiem, kuru komercializēšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, ir neatbilstošs tam, lai veicinātu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā;

1.  uzsver — lai risinātu turpmākās problēmas, piemēram, attiecībā uz pārtikas piegādi un klimata pārmaiņām nākotnē, ir īpaši svarīgi nodrošināt efektīvu un konkurētspējīgu augu selekcijas nozari;

2.  kaut arī primāri ir svarīga veselīga augsne un daudzveidība, lai nodrošinātu lauksaimniecisko ekosistēmu izturību, uzsver, cik būtiski ir izveidot šķirnes, kas var izdzīvot nākotnē prognozētajos apstākļos, piemēram, lielāku nokrišņu un paredzēto pieaugošo augu slimību apstākļos; norāda, ir arī būtiski saglabāt un attīstīt pašreizējo daudzveidību Eiropā gan agroekosistēmā kopumā, gan attiecībā uz ģenētisko daudzveidību dzimtās un neierobežotu skaitu dažādu sugu un vietējo šķirņu, jo tās ir nepieciešamas, lai mēs varētu pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām problēmām;

3.  norāda, ka ir vajadzīgi tādi kultūraugi, kas, piemēram, efektīvi absorbē slāpekli un fosforu, ir izturīgāki pret sausumu, lielākiem nokrišņiem un kaitēkļiem un var izturēt temperatūras pārmaiņas; uzskata, ka ir arī jāizveido daudzgadīgas kultūras; norāda, ka, izmantojot daudzgadīgas kultūras, zeme netiks apstrādāta katru gadu, kas padara audzēšanu videi nekaitīgāku;

4.  uzsver — tā kā jaunas šķirnes izveidei posmā no pētniecības līdz sēklas radīšanai ir vajadzīgi vidēji 10 gadi, un vēl ir nepieciešams papildu laiks šīs šķirnes izmēģinājumiem un komerciālai izplatīšanai — jau šobrīd ir ievērojami jāveicina ieguldījumi pētniecībā, lai nodrošinātu nākotnes vajadzības un pielāgotos klimata pārmaiņām;

5.  uzsver — tā kā iespējas iegūt jaunu zemi audzēšanai ir ļoti ierobežotas, ir ļoti svarīgi atvieglot jaunu kultūraugu izveides procesu, kuriem būtu raksturīga spēja pielāgoties vides apstākļiem, tie būtu piemēroti resursu nepietiekamības apstākļiem, veicinātu ilgtspējas mērķu sasniegšanu, būtu pietiekami ražīgi un kvalitatīvi, kā arī uzsver — ir svarīgi attīstīt arī jau pašlaik plaši izmantotos kultūraugus, lai nodrošinātu elastības iespējas turpmākajās tehnoloģiskajās un zinātniskajās tendencēs kultūraugu nozarē;

6.  norāda, ka tādu produktu, kas paredzēti otršķirīgai izmantošanai noteiktu augu aizsardzībai, pastāvīgais pieejamības samazinājums ļoti būtiski ietekmē augļu un dārzeņu kvalitāti un ražu un apdraud specializētu kultūraugu ražošanu; uzsver, ka ir jāatrod īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi šo kultūraugu audzēšanai;

7.  norāda, ka jaunas kviešu, rapša vai jebkura cita kultūrauga šķirnes izveidei ir vajadzīgi vidēji 10 gadi un ka tādēļ ir absolūti svarīgi izstrādāt un izmantot jaunas selekcijas metodes, kas atbilstu prasībām, kas saistītas ar situāciju sabiedrībā un lauksaimniecībā, kā arī efektīvi izmantot jau pieejamās tehnoloģijas, lai apmierinātu šīs prasības un veicinātu lauksaimniecības un dārzkopības nozaru konkurētspēju; ar bažām norāda, ka Komisija kavējas izvērtēt jaunās selekcijas metodes, un aicina Komisiju steidzamā kārtībā precizēt regulatīvos jautājumus attiecībā uz šo metožu statusu;

8.  aicina Komisiju izmantot Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” lai finansētu lietišķos pētījumus, kas atbalstītu jaunu, inovatīvu augu selekcijas metožu, piemēram, paātrinātas selekcijas, attīstību;

9.  norāda, ka pēc PLO aprēķiniem kultūraugu daudzveidība 20. gadsimtā ir samazinājusies par 75 %, un ka līdz 2050. gadam varētu izzust trešdaļa no pašreizējās daudzveidības; uzsver — lai panāktu ilgtermiņa nodrošinājumu ar pārtiku aizvien pieaugošajai pasaules sabiedrībai, kā arī nodrošinātu pārtikas ražošanas sistēmu izturību, ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt un saglabāt Eiropas bioloģisko un ģenētisko daudzveidību; uzskata, ka tāpēc pats svarīgākais ir saglabāt vietējo un reģionālo šķirņu lielo daudzveidību in situ un lauku saimniecībās, lai saglabātu un palielinātu ģenētisko un kultūru daudzveidību gan attiecībā uz dzimtām, gan sugām, gan absolūto skaitļu izteiksmē;

10.  uzsver — lai nodrošinātu iespējas izveidot jaunas šķirnes, ir ārkārtīgi būtiska daudzu ģenētisko variāciju pieejamība; tādēļ uzskata, ka šis straujais kritums ir pamats nopietnām bažām;

11.  atzinīgi vērtē gan partnerību izveidošanu starp valdības, nozares un pētniecības organizācijām, piemēram, kopīgu selekciju, lai stimulētu pētniecību selekcijas sagatavošanas un īstenošanas posmos, kā arī ģenētisko resursu sistematizēšanu un saglabāšanu; vērš uzmanību uz priekšrocībām, ko sniedz šādu partnerību stiprināšana un paplašināšana, kā arī transnacionālas iniciatīvas šajā jomā, kā arī uzsver, ka jānodrošina, lai atbalsta sistēmas ir strukturētas tā, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu vispārējo ietekmi un saskaņotību;

12.  uzskata, ka Eiropas nākotnes kontekstā ir svarīgi nopietni strādāt, lai kultivētu un saglabātu mūsu ģenētisko mantojumu, un ka ir īpaši būtiski saglabāt vietējās un reģionālās šķirnes nolūkā saglabāt gan ģenētisko, gan kultūras daudzveidību;

13.  norāda — lai saglabātu un uzturētu ģenētisko daudzveidību lauksaimniecībā un augu selekcijā, dažādās gēnu bankās visā pasaulē tiek veidotas sēklu un augu materiāla kolekcijas; jo īpaši norāda, ka Svalbārā pastāv gēnu banka, kurā ir apkopots ģenētiskais materiāls no visas pasaules, un uzsver, ka tas ir ļoti būtisks un vērienīgs projekts ģenētiskās daudzveidības aizsardzībai nākotnē;

14.  uzskata, ka ir svarīgi saglabāt lielo vairumu šķirņu un augu ģenētisko resursu in-situ un saimniecībās; vērš uzmanību uz to, ka pašlaik valsts iestāžu pūles un atbalsts ir nepietiekami, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu un veicinātu šā mērķa sasniegšanu;

15.  uzsver, ka šis un līdzīgi projekti ir īpaši būtiski augu selekcijai, lauksaimnieciskajai ražošanai un pārtikas piegādei nākotnē;

16.  uzsver, ka pētniecība un prakse augu selekcijas jomā, jo īpaši darbs pie pašreizējiem kultūraugiem un jaunām šķirnēm, ir izšķiroši svarīgi turpmākai lauksaimnieciskai ražošanai, lai nākotnē nodrošinātu pārtikas piegādi;

17.  atzīst, ka ir svarīgi garantēt piekļuvi ģenētiskajiem resursiem, kas ir augu selekcijas pamats; jo īpaši atbalsta starptautiskās augu selekcionāru tiesību sistēmas pamatprincipu, kas ir ietverts UPOV konvencijā, un uzsver, ka augu selekcionāra tiesības nevar liegt izmantot aizsargāto šķirni turpmākā selekcijā, kā arī nevar aizliegt jaunizveidotas šķirnes izmantošanu; norāda, ka šis pamatprincips ir atzīts arī PLO Starptautiskā līguma par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai 13. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā;

18.  saprot to, ka jaunu pilnveidotu šķirņu izveide ir dārga un laikietilpīga, taču uzsver, ka tā ir nepieciešama, lai saglabātu Eiropas konkurētspēju šajā jomā; ierosina, ka šīs izmaksas varētu kompensēt, pagarinot auga šķirnes īpašumtiesību aizsardzības termiņu, iepriekš veicot atbilstīgu ietekmes novērtējumu;

19.  pauž bažas par to, ka pašreizējā situācijā augu selekcijas tirgū dominē tikai daži lieli starptautiski uzņēmumi, kas iegulda tikai nelielā skaitā augu šķirņu, tomēr ES augu selekcijas tirgus salīdzinājumā ar situāciju pasaulē vēl aizvien ir ļoti daudzveidīgs, un lielu daļu nozares aizņem mazie un vidējie uzņēmumi; uzsver, ka Eiropas augu selekcijas tirgus ir vēl vairāk jāpilnveido veselīgas konkurences interesēs;

20.  uzskata, ka lieli pasaules mēroga augu selekcijas uzņēmumi ir ieguvuši dominējošu ietekmi pasaules lauksaimniecībā un lauksaimniecības politikā tādā mērā, kas ir par pamatu nopietnām bažām; uzsver — lai panāktu ilgtermiņa nodrošinājumu ar pārtiku, nozīmīgi ir valsts finansēti neatkarīgi zinātniski pētījumi, kas darbojas sabiedrības ilgtermiņa interesēs;

21.  turklāt uzskata, ka lieliem uzņēmumiem vajadzētu labāk izmantot augu selekcijas metodes un dalīties ar tām, jo pareizi izmantotas, tās palīdzētu risināt problēmas saistībā ar vidi, klimatu un pārtikas piegādi;

22.  norāda, ka MVU ir būtiska nozīme ES sēklu tirgū un augu selekcijas nozarē, ņemot vērā to būtisko ieguldījumu komerciālā augu selekcijā, kā arī vērš uzmanību uz šo uzņēmumu spēju pārvērst pētniecības un zinātības rezultātus jaunos komerciālos produktos; tomēr, tā kā augu selekcija kļūst par nozari, kas aizvien atkarīgāka no intensīviem pētījumiem un augstām tehnoloģijām, vērš uzmanību uz to, ka jaunas šķirnes izaudzēšanai un pēc tam veiksmīgai tirgošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi un instrumenti nākotnē varētu izrādīties šķērslis mazākiem uzņēmumiem; uzskata, ka pietiekami ilgs šo uzņēmumu izaudzēto augu šķirņu īpašumtiesību aizsardzības laiks un pilnīga pētniecības rezultātu pieejamība varētu būtiski izlīdzināt nosacījumus, un uzsver, ka ir ļoti svarīgi arī turpmāk veikt ieguldījumus šajos ES uzņēmumos;

23.  uzsver, ka Eiropai ir svarīgi atjaunot un turpmāk attīstīt pētniecību un praksi augu selekcijas jomā Eiropā;

24.  uzsver sugu daudzveidības nozīmību Eiropā un tādas pētniecības nozīmi augu selekcijas jomā Eiropā, kas galveno uzmanību pievērš Eiropas vajadzībām, tostarp augiem, graudaugiem un augļiem, kas atbilst vietējiem un reģionālajiem apstākļiem; norāda, ka jebkādi uzlabojumi šajā jomā palīdzēs Eiropas lauksaimniekiem palielināt viņu saražotās pārtikas un lopbarības daudzumu un kvalitāti;

25.  uzsver, ka Eiropai ir vajadzīgi dažādi dalībnieki augu selekcijas nozarē un ka lielākam skaitam uzņēmumu un pētniecības centru vajadzētu spēt īstenot pētniecības projektus un darboties augu selekcijas nozarē;

26.  uzskata, ka pētniecība augu selekcijas jomā prasa ilgtermiņa finanšu atbalstu, lai varētu to turpināt, un ka nav nozīmes piešķirt finanšu atbalstu pētniecības projektam uz salīdzinoši īsu laikposmu, jo jaunas šķirnes izveidei ir vajadzīgi vidēji 10 gadi;

27.  uzsver, ka ES saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, ir pienākums uzņemties atbildību, lai risinātu turpmākās problēmas Eiropas lauksaimniecībā un augu selekcijā; uzskata, ka ES vajadzētu būt priekšgalā ilgtspējīgu augu selekcijas metožu izstrādē un lauksaimniecības un augu selekcijas un prakses veicināšanā;

28.  uzskata, ka fundamentāla augu selekcijas pētniecība ES būtu jāfinansē ES un tās dalībvalstīm; uzskata par neiespējamu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas augu selekcijas jomā ES, pašiem finansēt lielu daļu no pētniecības un tajā pašā laikā būt konkurētspējīgiem;

29.  aicina Komisiju piešķirt finanšu resursus un radīt saskaņotu struktūru pētniecībai un praksei augu selekcijas jomā pētniecības programmu un citu piemērotu politikas instrumentu ietvaros nolūkā saglabāt un attīstīt daudzveidību Eiropā; uzskata — lai sasniegtus rezultātus, ir jo īpaši būtiski, lai pētniecības projektiem tiktu nodrošināts pietiekami daudz laika un finansējuma; uzsver, ka ir ļoti būtiski, lai uzņēmumiem, kas darbojas augu selekcijas jomā, būtu neierobežota piekļuve pētniecības rezultātiem un lai pastāvētu plašs pētniecības projektu klāsts, kas ļautu mazināt sekas problēmu gadījumā;

30.  uzsver, ka pastāvīgi būs nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki, lai nākotnē apmierinātu pieprasījumu augu selekcijas jomā, un ka augu pētniecība un selekcija turpmāk būtu jāpopularizē skolās un universitātēs, kā arī sabiedrībā kopumā; jo īpaši uzsver 2013. gada 18. maijā notikušās Augu valdzinājuma dienas panākumus;

31.  uzsver, ka augu selekcijas tiesību aktu galīgajam mērķim vajadzētu būt augu selekcijas metožu piemērošanas un pētniecības lauksaimniecības un augu selekcijas jomā veicināšanai; uzskata, ka tam vajadzētu ļaut radīt produktus, kas būtu labāk pielāgoti vietējam klimatam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kas tādējādi nodrošina lielas ražas, kas ir cilvēku veselībai un videi nekaitīgas;

32.  norāda, ka, pastāvot mūsdienu uz metodēm balstītajiem augu selekcijas tiesību aktiem, ir pierādījies, ka a posteriori ir sarežģīti noteikt, kādas metodes ir izmantotas augu selekcijas laikā, kas apstiprina sarežģījumus, kādus izraisa uz metodēm pamatotie tiesību akti;

33.  aicina Komisiju, ņemot vērā problēmas un pašreizējo situāciju Eiropas un pasaules augu selekcijas nozarē, kā izklāstīts iepriekš, rūpīgi izpētīt un analizēt situāciju un ierosināt efektīvus un praktiskus pasākumus, lai risinātu milzīgās problēmas, kas skar Eiropas selekcionārus un lauksaimniekus;

34.  aicina Komisiju izstrādāt vispārēju stratēģiju par lauksaimniecības izejvielām, jo īpaši saistībā ar augu selekciju; mudina Komisiju nodrošināt politikas satvaru, kas atbalstītu lauksaimniecības izejvielu nozari, kā vienu no galvenajām jomām lauksaimniecības produktivitātes un ilgtspējas attīstībai;

35.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) http://www.regjeringen.no/en/dep/lmd/campain/svalbard-global-seed-vault.html?id=462220. (2) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (3) OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp. (4) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp. (5) OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp. (6) OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.